Administrative court declared certification body decision invalid for misinterpreting EU organic farming regulations regarding pesticide proximity. The court ruled the decision was illegal due to incorrect legal interpretation and failure to justify adverse consequences for the beekeeper. The court found the decision was invalid because the certification body misinterpreted the relevant EU regulations and failed to justify the adverse consequences for the applicant. The court held that the decision was invalid due to incorrect legal interpretation and failure to justify the adverse consequences for the applicant. The court found the decision was invalid because the certification body misinterpreted the relevant EU regulations and failed to justify the adverse consequences for the applicant.

Lietas arhīva Nr. A42-00225-24/42

ECLI:LV:ADRJRTN:2024:0412.A420152823.4.S

Administratīvā rajona tiesa

Rēzeknes tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2024.gada 12.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – biedrības “/nosaukums/” – pārstāvjiem /pers. B/ un

/pers. C/,

tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcijas

“/nosaukums/” sūdzības izskatīšanas komisijas 2023.gada 27.februāra lēmuma Nr.9/23 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Ar biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcijas “/nosaukums/” 2022.gada 16.septembra lēmumu Nr.2874/22 nolemts pieteicēja /pers. A/

saimniecībai uzsākt pārejas periodu biškopības jomai, jo 3 km rādiusā ap dravas novietni ir konvencionāli apstrādāti lauki. Lēmums pamatots ar Eiropas

Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2018/848 (2018.gada 30.maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ

Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007 (turpmāk – regula Nr.2018/848) II pielikuma II daļas 1.9.6.5.sadaļas c) apakšpunktu.

Pieteicējs minēto lēmumu apstrīdēja, norādot, ka iestāde nav paskaidrojusi, kuri tieši lauki ietekmē pieteicēja bišu saimniecību un ar kādām

metodēm tie ir apstrādāti, kā arī, vai šajos laukos audzētos kultūraugus (kvieši, mieži, auzas) var uzskatīt par nektāra un ziedputekšņu avotiem. Nav

ņemts vērā, ka pieteicēja saimniecībā ražotā medus analīzēs nebija konstatētas vielas, kas kaitē biškopībai. Augšdaugavas novadā netālu no pieteicēja

dravas ir saimniecības ar bioloģisko biškopību un arī ap šīm saimniecībām 3 km rādiusā ir miežu, kviešu un auzu lauki, kas nav bioloģiski. Neskatoties uz

to, minēto saimniecību medus sertificēts kā bioloģisks. Pieteicējam lēmums Nr.2874/22 netika paziņots un tikai pēc pieteicēja pieprasījuma viņam uz e-

pastu nosūtīta informācija par lēmumu.

[2] Ar biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcijas “/nosaukums/” sūdzības izskatīšanas komisijas 2023.gada 27.februāra lēmumu Nr.9/23

atstāts negrozīts apstrīdētais 2022.gada 16.septembra lēmums Nr.2874/22, norādot turpmāk minēto pamatojumu.

[2.1] Pieteicējs apgalvo, ka nav saņēmis lēmumu Nr.2874/22, lai gan vienlaikus norāda, ka pēc viņa pieprasījuma lēmums un medus analīžu

rezultāti nosūtīti uz pieteicēja e-pasta adresi. Iestāde norāda, ka lēmums atkārtoti pēc pieteicēja pieprasījuma viņam nosūtīts pa e-pastu 2022.gada

16.decembrī. Arī no apstrīdēšanas iesnieguma satura konstatējams, ka pieteicējs lēmumu ir saņēmis, jo pretējā gadījumā viņš nebūtu spējis izteikt

konkrētus iebildumus par lēmumā norādītajiem faktiem un apstākļiem.

[2.2] Sertifikācijas institūcija “/nosaukums/”, veicot pieteicēja dravas novietojuma atbilstības izvērtējumu bioloģiskās lauksaimniecības prasībām,

secināja, ka 3 km rādiusā ap dravas novietni ir konvencionāli apstrādāti lauki un tādejādi konstatēja dravas novietnes neatbilstību regulas Nr.2018/848 II

pielikuma II daļas 1.9.6.5.sadaļas c) apakšpunkta prasībām. Ap pieteicēja dravas novietni esošajos konvencionāli apstrādātajos laukos tiek audzēti

kultūraugi, kuri tiek apstrādāti ar metodēm, kam ir tāda veida ietekme uz vidi, kas nav līdzvērtīga Regulas (ES) Nr.1305/2013 28. un 30.pantā

paredzētajām metodēm un kas ietekmē biškopības atzīšanu par bioloģisko biškopību. Līdz ar to bija jāpieņem lēmums par atkārtota pārejas perioda

piešķiršanu, kā tas noteikts Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumu Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”

(turpmāk – noteikumi Nr.485) 1.1 pielikuma 18.punktā.

[2.3] Konvencionāli apstrādāto lauku īpatsvars 3 km rādiusā ap dravas novietni bija ievērojams un būtiski var ietekmēt saražotā medus atbilstību

tam izvirzītajām bioloģiski saražotā medus prasībām.

[2.4] Bioloģiskās lauksaimniecības stingro prasību mērķis ir nepieļaut un pēc būtības izslēgt neatļautu vielu iespējamo klātbūtni bioloģiski saražotā

medū. Eiropas Savienības noteikumi par bioloģisko lauksaimniecību nodrošina skaidru struktūru bioloģisko produktu ražošanai visā Eiropas Savienībā.

Mērķis ir apmierināt patērētāju pieprasījumu pēc uzticamiem bioloģiskiem produktiem, tajā pašā laikā nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

[2.5] Tam apstāklim, ka dravas novietnē atsevišķos stropos ņemtajās analīzēs netika konstatēta neatļautu vielu klātbūtne, nav izšķirošas ietekmes

uz pieņemto lēmumu. Medus analīzes ir tikai viens no veidiem, atbilstoši kuram sertifikācijas institūcija “/nosaukums/” kontrolē bioloģisko prasību izpildi

konkrētajā brīdī, tomēr analīzes neizslēdz piesārņojuma esību pārdotajā medū, kas iegūts laikā, kad notika aktīva konvencionālo lauku miglošana vai arī

pēc tās. Tāpat analīzes neizslēdz piesārņojuma esību turpmāk, ņemot vērā dabā konstatētos riskus.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcijas “/nosaukums/” sūdzības

izskatīšanas komisijas 2023.gada 27.februāra lēmuma Nr.9/23 atcelšanu. Pieteikumā norādīja apstrīdēšanas iesniegumā minētos argumentus, kā arī

šādus papildu apsvērumus.

[3.1] Ja medus analīzēs nebija konstatētas vielas, kuras kaitē bioloģiskai biškopībai, tad ir secināms, ka lauki apstrādāti ar metodēm, kurām ir

neliela ietekme uz vidi, vai arī lauki vispār nebija apstrādāti. Pretēji iestādes apgalvojumiem analīzes netika ņemtas no atsevišķiem stropiem. Analīzes

ņemtas sezonas beigās no daudzu stropu medus maisījuma, tādēļ piesārņojums tiktu konstatēts, ja tāds patiešām būtu bijis.

[3.2] Iestāde nav norādījusi, kādi lauku apstrādes preparāti un metodes lietotas 3 km rādiusā ap dravas novietni. Nav saprotams, uz kādiem

objektīviem pierādījumiem balstās iestādes secinājums par apstrādāto lauku ievērojamu īpatsvaru. Pieteicēja ieskatā iestāde savus secinājumus balsta uz

subjektīviem pieņēmumiem.

[3.3] Pieteicēja dravas novietne un ap to 3 km rādiusā esošie lauki bija tādi paši kā 2020. un 2021.gadā, kad medus bija sertificēts. Nav

saprotams, kas ir mainījies un kādi jauni pārkāpumi parādījušies 2022.gadā.

[3.4] Latvijā nav ieviesta regula Nr.2018/848.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā biedrība “/nosaukums/” neatzina pieteikumu, atsaucoties uz pārsūdzētā lēmuma pamatojumu.

[5] Biedrība “/nosaukums/” 2023.gada 9.oktobrī iesniegtajā papildu paskaidrojumā norādīja, ka 2023.gada 4.oktobrī biedrība pieņēma lēmumu

par noslēgtā sertifikācijas līguma ar pieteicēju laušanu, pieteicēja pārstāvētā uzņēmuma bioloģiskās sertifikācijas pārtraukšanu un bioloģiskās

lauksaimniecības sertifikāta anulēšanu. Līdz ar to 2023.gada 27.februāra lēmuma Nr.9/23 atcelšana neradīs pieteicējam labvēlīgas sekas, proti, nedos to

labumu, ko pieteicējs vēlas.

Pieteicējs grozīja pieteikumu, lūdzot atzīt 2023.gada 27.februāra lēmumu Nr.9/23 par prettiesisku, jo pieteicējs grasās prasīt mantiskā un

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.

[5] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumu, paskaidrojot, ka 2022.gadā saražotais medus bija sertificējams kā bioloģisks. Iestādes iesniegtajās

bloku kartēs norādītas dravas Nr. 2, Nr.3, Nr.4 un Nr.5, kurām nav nekāda sakara ar pieteicēja saimniecību, proti, tās nav pieteicēja dravas.

[6] Biedrības “/nosaukums/” pārstāvji tiesas sēdē neatzina pieteikumu uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentu pamata. Papildus norādīja, ka

atbildētājas ieskatā nav izpildījušies Administratīvā procesa likumā noteiktie priekšnoteikumi, lai pieteicējs varētu prasīt administratīvā akta atzīšanu par

prettiesisku.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[8] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvji apšaubīja to, ka pieteikums par biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcijas “/nosaukums/” sūdzības

izskatīšanas komisijas 2023.gada 27.februāra lēmuma Nr.9/23 atzīšanu par prettiesisku būtu pieļaujams. Tiesa šādam viedoklim nepiekrīt. Pieteicējs

konkrētajā gadījumā ir pamatojis, ka viņš varētu prasīt mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, kas saistīts ar prettiesiski noteikto pārejas

periodu biškopības jomai. Līdz ar to tiesai nav šaubu, ka ir izpildījušies Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas 1.punktā paredzētie

priekšnoteikumi pieteikuma par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku izskatīšanai tiesā pēc būtības. Proti, saskaņā ar minēto tiesību normu šāds

pieteikums var tikt izskatīts arī tad, ja tiesas spriedums par administratīvā akta prettiesiskumu ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai. Tiesa

nesaskata, ka konkrētajā gadījumā būtu izslēgta cēloņsakarība starp iespējamo pārsūdzētā lēmuma prettiesiskumu un pieteicējam nodarīto mantisko vai

nemantisko kaitējumu. Tādēļ ir noraidāms atbildētājas pārstāvju arguments, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama uz tā pamata, ka pieteikums nav

izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

[9] Lietā ir strīds par to, vai iestāde pamatoti pieteicēja saimniecībai noteica pārejas periodu biškopības jomai, konstatējot, ka pieteicējs nav

ievērojis bišu saimju turēšanas apstākļus.

[10] Noteikumu Nr.485 1.1 pielikuma 18.punkts paredz, ka par vienu reizi konstatētu pārkāpumu, kas izpaudies kā bišu saimju turēšanas apstākļu

neievērošana, proti, par Padomes 2007.gada 28.jūnija Regulu (EEK) Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par

Regulas (EEK) Nr.2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr.834/2007) 14. panta 1.b apakšpunkta “ix”, “x” un “xi” iedaļas vai Komisijas 2008.gada

5.septembra Regulas (EK) Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes

Regulu (EK) Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (turpmāk – regula Nr.889/2008) 13.panta neievērošanu

operatoram pieprasa produkta vai produktu partijas marķējumā neizmantot norādi par bioloģisko lauksaimniecību un nosaka atkārtotu pārejas periodu

biškopības jomai.

Regulas Nr.834/2007 14. panta 1.b apakšpunkta “ix” iedaļa paredzēja, ka bišu dravas novieto apvidos, kuros ir iespējams nodrošināt to, ka

nektārs un ziedputekšņi tiek iegūti galvenokārt no bioloģiskās lauksaimniecības augu kultūrām vai attiecīgos gadījumos – savvaļas augiem vai tādiem

nebioloģiski apsaimniekotiem mežiem vai augiem, kuriem pielieto tikai tādas metodes, kam ir neliela ietekme uz vidi. Dravas jātur pietiekamā attālumā no

avotiem, kas var radīt biškopības produktu piesārņojumu vai bišu veselības pasliktināšanos. Savukārt regulas Nr.889/2008 13.pantā bija paredzētas

šādas īpašas prasības un turēšanas apstākļi biškopībā: dravu novietojums ir tāds, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo

galvenokārt bioloģiski audzētas kultūras un/vai savvaļas veģetācija un/vai kultūras, kuras apstrādā ar zema vides ietekmējuma metodēm, kas ir

līdzvērtīgas tām, kuras aprakstītas Padomes Regulas (EK) Nr.1698/2005 36.pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr.1257/1999 22.pantā, un kas nevar

ietekmēt biškopības atzīšanu par bioloģisko biškopību. Iepriekš minētās prasības nepiemēro laikā, kad nenotiek ziedēšana, vai bišu saimju ziemošanas

laikā.

Kā tas noteikts spēkā esošās regulas Nr.2018/848 56.pantā regulu Nr.834/2007 atceļ un atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo

regulu. Arī regula Nr.889/2008 ir atcelta ar Komisijas 2021.gada 15.jūlija īstenošanas regulu (ES) Nr.2021/1165 ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā

izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus (sk. minētās regulas 11.pantu). Bišu dravas novietošanas prasības pašlaik ir iekļautas

regulā Nr.2018/848 un savā būtībā ir palikušas nemainīgas, proti, saskaņā ar regulas Nr.2018/848 II pielikuma II daļas 1.9.6.5.sadaļas c) apakšpunktu

biškopībā jāievēro šādas prasības: dravu novietojums ir tāds, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo galvenokārt

bioloģiski audzēti kultūraugi vai savvaļas veģetācija, vai kultūraugi, kuri apstrādāti ar metodēm, kam ir neliela ietekme uz vidi, kas ir līdzvērtīgas Regulas

(ES) Nr. 1305/2013 28. un 30. pantā paredzētajām metodēm un nevar ietekmēt biškopības atzīšanu par bioloģisko biškopību. Minēto prasību

nepiemēro laikā, kad nenotiek ziedēšana, vai bišu saimju ziemošanas laikā.

[11] Biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcijas “/nosaukums/” 2022.gada 16.septembra lēmums Nr.2874/22 pamatots ar apstākli, ka 3 km

rādiusā ap dravas novietni ir konvencionāli apstrādāti lauki. Lēmumam pievienotajā 2022.gada 31.augusta inspekcijas ziņojumā norādīts, ka, veicot

inspekciju sabiedrībā, nav pārliecības par to, ka biškopības produkcija nav piesārņota, jo apkārt saimniecībai tuvāk par 3 km ir konvencionāli lauki.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ liecināja, ka viņš ir sastādījis inspekcijas ziņojumu, pirms tam vizuāli novērojot, ka 3 km rādiusā ap pieteicēja bišu

novietnēm ir konvencionāli apstrādāti lauki, par ko liecināja tehnoloģiskās sliedes. Liecinieks sapratis, ka droši vien ir problēmas ar biškopības

produkcijas piesārņojumu, jo pārāk tuvu, t.i. 3 km rādiusā, ir lauki ar paaugstinātu piesārņojumu. No 3 km rādiusā esošajiem 610 laukiem tikai 146 ir

bioloģiskās lauksaimniecības lauki, kas nozīmē, ka pārējie lauki nav bioloģiskie un tātad ir ar dažādu ietekmi uz vidi.

Augstākas iestādes lēmumā norādīts, ka konvencionāli apstrādāto lauku īpatsvars 3 km rādiusā ap dravas novietni bija ievērojams.

[12] No minētajiem pierādījumiem un lēmumos ietvertā pamatojuma tiesa secina, ka biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcija “/nosaukums/”

pieteicēja saimniecībai noteica pārejas periodu biškopības jomai, konstatējot, ka pastāv iespēja, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu

avotiem nekalpo tikai un vienīgi regulas Nr.2018/848 II pielikuma II daļas 1.9.6.5.sadaļas c) apakšpunktā minētie kultūraugi un savvaļas veģetācija, bet

arī veģetācija no laukiem, kas tiek konvencionāli apstrādāti. Tomēr, kā to atzīst tiesa, šāds apstāklis vien saskaņā ar tiesību normās noteikto nav pamats

neatbilstības konstatēšanai. Regula Nr.2018/848 neparedz, ka 3 km rādiusā ap dravu būtu pilnīgi jāizslēdz tādu nektāra un ziedputekšņu avotu esība, kas

nav nosaukti regulā kā bioloģiskai biškopībai droši avoti. Regula nosaka vien to, ka drošajiem nektāra un ziedputekšņu avotiem ir jābūt pārsvarā.

Bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta (FiBL) 2022.gada izdevumā, kurā sniegtas prakses vadlīnijas biškopjiem lai tiktu ievērotu regulas

Nr.2018/848 prasības (sk. https://orgprints.org/id/eprint/42876/28/BioKKP_Leitfaden_Imkerei_2022.pdf) skaidrots, ka praksē regulas

Nr.2018/848 II pielikuma II daļas 1.9.6.5.sadaļas c) apakšpunktā noteiktais kritērijs “galvenokārt” tiek saprasts kā platība, kas ir lielāka par 50 % no

kopējās platības 3 km rādiusā, t.i., no tādas platības, kas atbilst 2827 ha. Proti, Regulā Nr.2018/848 nosaukto drošo nektāra un ziedputekšņu avotu

platībām ir jābūt lielākām nekā pārējām platībām. Konvencionāli apstrādātu lauku esība 3 km rādiusā ir atļauta mazākā platībā (mazāk par 50 %). Tādā

veidā regula Nr.2018/848 ņem vērā to apstākli, ka mūsdienu heterogēnajos lauksaimniecības apstākļos trūkst pastāvīgu un plašu apgabalu, kuros tiek

īstenota tikai bioloģiska lauksaimniecība.

[13] Konkrētajā gadījumā iestāde nav konstatējusi, kādās proporcijās ir biškopībai drošie un nedrošie nektāra un ziedputekšņu avoti 3 km rādiusā

no dravas. Par šādu konstatējumu nevar uzskatīt liecinieka norādi, ka no 3 km rādiusā esošajiem 610 laukiem tikai 146 ir bioloģiskās lauksaimniecības

lauki. Pirmkārt, iestāde nav analizējusi, kāda ir konvencionālās lauksaimniecības un bioloģiskās lauksaimniecības lauku platību attiecība un vai līdz ar to

var uzskatīt, ka lauki, kas tiek apstrādāti ar konvencionālām metodēm, ir pārsvarā. Otrkārt, iestāde nav pievērsusies jautājumam, kādas kultūras tiek

audzētas 3 km rādiusā esošajos ar konvencionālām metodēm apstrādātajos laukos un vai tādējādi tās uzskatāmas par nektāra un ziedputekšņu avotu un

secīgi, kāda ir šo lauku ietekme uz biškopību. Tāpat iestāde nav vērtējusi savvaļas veģetācijas īpatsvaru teritorijā. Tiesa uzskata, ka, neveicot šādu analīzi

pat minimālā apmērā, iestādei nebija pamata konstatēt regulas Nr.2018/848 II pielikuma II daļas 1.9.6.5.sadaļas c) apakšpunkta neievērošanu.

Arī augstākas iestādes lēmumā ietvertā norāde, ka konvencionāli apstrādāto lauku īpatsvars 3 km rādiusā ap dravas novietni bija ievērojams,

neattaisno pārejas perioda biškopības jomai noteikšanu konkrētajā gadījumā. No Regulas Nr.2018/848 normām izriet, ka ir piemērojams nevis kritērijs

“konvencionāli apstrādāto lauku ievērojamais īpatsvars”, bet gan kritērijs “drošu nektāra un ziedputekšņu avotu pārsvars”.

[14] Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka lietas materiālos atrodas vairākas lauku bloku kartes, kurās kļūdaini attēlotas pieteicēja bišu novietņu

atrašanās vietas. Atbildētāja pārstāvji piekrita, ka vairākas pieteicēja bišu novietnes norādītas kļūdaini, taču paskaidroja, ka kļūda notikusi, nepareizi

interpretējot pieteicēja atzīmēto bloku kartē.

No tiesas sēdē sniegtajiem procesa dalībnieku paskaidrojumiem izriet, ka nav pamata apšaubīt vismaz to, ka bloku karte, kurā atzīmēta novietne

Nr.1, atbilst faktiskajai situācijai un šajā vietā patiešām atradās pieteicēja bišu drava. Šajā bloku kartē biedrība “/nosaukums/” norādīja konvencionāli

apstrādātus laukus 1 km rādiusā un veica aprēķinus, norādot, ka šādi lauki aizņem 118,72 ha. Ņemot vērā, ka teritorija 1 km rādiusā ap novietni atbilst

314 ha, tiesas vērtējumā minētais dokuments neapstiprina, ka konvencionāli apstrādāto lauku īpatsvars ap šo novietni pārsniedz 50 % no kopējās

platības. Pierādījumus par konvencionāli apstrādāto lauku īpatsvaru 3 km rādiusā ap novietni Nr.1 iestāde neiesniedza, tomēr tiesai nerodas šaubas, ka,

arī šādi vērtējot, 50 % robežlielums netiktu pārsniegts. Tas izriet no citiem pierādījumiem, kas liecina, ka teritorijā netiek īstenota intensīva konvencionālā

lauksaimniecība. Proti, pārējās biedrības “/nosaukums/” iesniegtajās bloku kartēs, kuras pieteicējs apstrīd, taču no kurām var izdarīt secinājumus par

konvencionālās lauksaimniecības intensitāti apvidū, konvencionāli apstrādāto lauku īpatsvars 1 km rādiusā norādīts vēl mazāks. Šādi lauki aizņem 10,34

ha (ap strīdus novietni Nr.4), 29,88 ha (ap strīdus novietni Nr.2), 13,14 ha (ap strīdus novietni Nr.3), 7,37 ha (ap strīdus novietni Nr.5). Šie pierādījumi

raksturo konvencionāli apstrādāto lauku īpatsvaru plašākā teritorijā ap iestādes pārbaudīto novietni Nr.1.

Tātad arī no iestādes iesniegtajiem pierādījumiem tiesa nevar izdarīt secinājumu, ka pieņemtais lēmums, neskatoties uz pamatojuma trūkumiem, būtu

uzskatāms par pareizu pēc būtības.

[15] Tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts, nepareizi tulkojot piemērojamās tiesību normas un neattaisno pieteicējam noteiktās

nelabvēlīgās sekas, tādēļ tas atzīstams par prettiesisku.

[16] Pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā. Tā kā pieteikums tiek apmierināts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

126.panta pirmo daļu pieteicēja samaksātā valsts nodeva piespriežama no atbildētāja par labu pieteicējam. Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra

noteikumu Nr.85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktā

noteikts, ka valsts nodeva atlīdzināma no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu un atzīt par prettiesisku biedrības “/nosaukums/” sertifikācijas institūcijas “/nosaukums/” sūdzības izskatīšanas

komisijas 2023.gada 27.februāra lēmumu Nr.9/23;

piespriest no Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – biedrības “/nosaukums/” – par labu /pers. A/ viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro

apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota