Legislator Case Law & Legislation
A42631707 / AA43-0602-10 AI generated

Court reduced fines for overloading violation based on retroactive application of lighter penalty law.

Case Number A42631707 / AA43-0602-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court reduced the fines imposed on an individual and a company for vehicle overloading. The lower court had applied the minimum statutory fines, but the appellate court found this inappropriate given the retroactive effect of a newer law offering lighter penalties. Consequently, the court adjusted the fines to match the current, more lenient legal standards applicable at the time of the appeal.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 8.pants; LAPK 149.33.pants: Administrative penalties are subject to the principle of retroactivity when new laws mitigate liability, requiring courts to apply the lighter penalty currently in force.

Keywords

AI generated
administrative penalty reduction retroactive application of law lighter penalty principle vehicle overloading violation Administrative Offences Code proportional sentencing appellate review standard

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta otrās daļas 5.punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.14.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33.pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 9.aprīļa spriedums lietā Nr.A42315306
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A42631707

143/AA43-0602-10/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 17.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna,

tiesneši V.Endzelis un K.Krastiņa,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai I.L., pie

administratīvās atbildības saucamās personas sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „A.Egles” pārstāvim J.M. un lietā pieaicinātās iestādes

Autotransporta inspekcijas pārstāvei J.L.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz I.L. (personas kods /personas kods/) un sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „A.Egles” (reģistrācijas numurs 48702003691)

sūdzībām par Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 18.septembra

lēmumu Nr.88 un Nr.89 atcelšanu un lietvedības administratīvā pārkāpuma

lietās izbeigšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „A.Egles” un

I.L. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada

25.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 10.jūlijā Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas

Daugavpils nodaļas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.BA404579 I.L. un administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.BA404580 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA)

„A.Egles”, kuros konstatēts, ka 2007.gada 10.jūlijā plkst.14:55 Madonā pa

Saules ielu I.L. vadīja transportlīdzekli Volvo FH-12 ar valsts reģistrācijas

numuru (turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/ ar piekabi ar v/n

/reģistrācijas numurs/, veicot iekšzemes kravas (egles zāģbaļķi, pavadzīme

ABL Nr.944429) komercpārvadājumu, pēc kravu licences Nr.KV-1090,

maršrutā Jēkabpils – Gulbenes rajons, Stāķi. Kravas saņēmējs un nosūtītājs

– SIA „Gaujas koks”, Rīgas rajonā, Vangažos, Gaujas ielā 24/35. Veicot

transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem autosvariem

HAENNI WL-103, plātņu Nr.SN-3580 un Nr.SN-3583, konstatēta velkošā

dubulttilta (2. un 3.ass) faktiskā slodze 21 400 kg. Atrēķinot pieļaujamo

kļūdu +/- 5%, ass slodze (2. un 3.ass, velkošais dubulttilts) sastāda 20 330

kg, atļauts 18 000 kg, ass slodze pārsniegta par 2330 kg. Lielgabarīta un

smagsvara pārvadājumu atļauja Nr.1-41614/2007 derīga līdz 2008.gada

2.maijam kopējai faktiskai masai 52 tonnas. Tādējādi pārkāpts Ministru

kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu „Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk – CSN) 208.punkta 3.pielikums. Atbildība par minēto pārkāpumu

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

149.33panta desmitajā daļā.

Ar Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka

2007.gada 27.jūlija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA

404579 I.L. piemērots naudas sods Ls 100 apmērā un lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA 404580 SIA „A.Egles”

piemērots naudas sods Ls 1500 apmērā, pamatojoties uz LAPK 149.33panta

astoto daļu.

Nepiekrītot minētajiem lēmumiem, I.L. un SIA „A.Egles” tos

apstrīdēja.

Ar Autotransporta inspekcijas (turpmāk arī – iestāde) vadītāja

2007.gada 18.septembra lēmumu Nr.88 (turpmāk – Lēmums Nr.88) I.L.

sūdzība noraidīta un Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja

vietnieka 2007.gada 27.jūlija lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.11J/BA 404579 atstāts negrozīts; un ar lēmumu Nr.89 (turpmāk –

Lēmums Nr.89) SIA „A.Egles” sūdzība noraidīta un Autotransporta

inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2007.gada 27.jūlija lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA 404580 atstāts negrozīts.

[2] 2007.gada 15.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta I.L.

sūdzība par Lēmuma Nr.88 atcelšanu un lietvedības administratīvā

pārkāpuma lietā izbeigšanu un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta

Nr.A42631707, kā arī saņemta SIA „A.Egles” sūdzība par Lēmuma Nr.89

atcelšanu un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta Nr.A42664707.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 21.decembra

lēmumu administratīvās lietas Nr.A42631707 un Nr.A42664707 apvienotas

vienā tiesvedībā, piešķirot apvienotajai lietai Nr.A42631707.

[3] I.L. un SIA „A.Egles” (turpmāk arī – pie administratīvās

atbildības saucamās personas vai pārkāpēji) sūdzības pamatotas šādi.

[3.1] Pie protokolu noformēšanas nav precīzi atspoguļotas faktiskās

ziņas un pie izskatīšanas nav piemērots pareizais normatīvais akts un

attiecīgais soda mērs. Iestāde nav pareizi veikusi transportlīdzekļa faktiskās

masas svēršanu ar portatīvajiem svariem. Kontroles daļas vadītājs,

pieņemot lēmumus, nav ievērojis visus normatīvos aktus, un viņa darbība

bijusi patvaļīga. Iestādes darbinieks, kurš izskatīja sūdzību, nekad nav

piedalījies praktiskā jebkāda transportlīdzekļa faktiskās masas svēršanā un

tam nav nekādu zināšanu par kravas transportlīdzekļiem.

[3.2] Transportlīdzekļa vadītājs netika iepazīstināts ar portatīvo svaru

lietošanas instrukciju vai arī ar vispārējiem padomiem pareizai svēršanai.

Svaru plāksnes izvietotas uz zemes, neatbrīvojot no netīrumiem un

akmentiņiem, netika pārbaudīts, vai svaru pamatne ir līdzena un nešūpojas.

Netika lietoti nekādi uzbraukšanas paklājiņi vai trapi, kas izlīdzinātu

velkošo nedalāmo dubulttiltu vienādā līmenī, kas būtiski ietekmē svara

izlīdzinājumu. Turklāt nedalāmā velkošā divasu tilta (2. un 3.ass)

konstrukcija ir tāda, ka kopā tas ir savienots ar slodzes balansieriem, kas

vienmērīgi izlīdzina slodzi uz asīm; ja viens no tiltiem uzbrauc uz

paaugstinājuma kaut vai par 10 cm, tad tas papildus saņem ievērojamu

svaru no otra tilta, kā arī no priekšējā tilta.

Uzbraucot uz portatīvajiem svariem, autovadītājam bija jātur uz

bremzēm, jo ceļa malā bija ievērojams slīpums un transportlīdzeklis ripoja

nost no svaru paaugstinājuma. Inspektori neizskaidroja, ka svēršanas

procesā bremzēm jābūt atlaistām (tās nedrīkst būt nospiestas). Bija jālieto

speciāli pretripošanas paliktņi, kurus novieto svēršanas procesā pie cita tilta

dubultriteņiem, kuru dotajā brīdī nesver, un bremzes jāatbrīvo. Sverot tieši

nedalāmo velkošo dubulttiltu (2. un 3.ass), inspektori vairākas reizes lika

autovadītājam pārvietot transportlīdzekli pa svariem un turēt uz bremzēm,

lai varētu atrast inspektoriem labāku vēlamo rezultātu.

Uzreiz pēc svēršanas portatīvie auto svari novākti, lai

transportlīdzekļa vadītājam nebūtu ko analizēt.

[3.3] Pie svēršanas procesa un protokola sastādīšanas nav pieaicināts

ne SIA „A.Egles” pārvadātāja pārstāvis, ne arī kāds cits neatkarīgs eksperts

vai liecinieks. Autovadītājam nav parādīta svēršanas procedūra, iespējams,

ka no datora ir iespējams netieši ietekmēt svēršanas rezultātus.

[3.4] SIA „Gaujas koks” piederošam transportlīdzeklim tieši tāda

pati krava tajā pašā dienā uz tieši tādiem pašiem svariem tika nosvērta,

netika konstatēts faktiskās masas pārsvars, taču tika konstatēts it kā

pārsvars uz nedalāmu velkošo dubulttiltu (2. un 3.ass). Pēc tam, nosverot šo

pašu transportlīdzekli uz stacionārajiem svariem, tika konstatēts, ka tas ir

vieglāks par 4 tonnām nekā to uzrādīja portatīvie svari.

[3.5] Kontroles daļas vietnieks, izskatot lietu, sadalīja nedalāma

velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) faktisko slodzi uz katru asi atsevišķi un

konstatēja, ka otrās un trešās ass slodze pārsniegta par 0,66 tonnām. Par

160 kg pārsvaru uz ass uzlikts Ls 1500 liels sods. Taču ass slodzes dalījums

nedalāmajam velkošajam divasu tiltam nav pieļaujams, jo tas ir nedalāms

lielums.

Transportlīdzeklis ir izgatavots tā, ka dubulttilts kopā ir savienots ar

slodzes balansieriem, kas vienmērīgi izlīdzina slodzi uz asīm. Ass slodze

velkošajam dubulttiltam ir jāaprēķina, kā tas norādīts protokolā. Ass slodze

dubulttiltam ir pārsniegta par 1330 kg, kas, izskatot lietu, nav ņemts vērā.

[3.6] LAPK 149.33panta astotajā, devītajā un desmitajā daļā norādīts

par transportlīdzekļa vienas atsevišķas ass slodzes pārsniegšanu un

atbilstoši pārkāpumam piemērojamās soda sankcijas. CSN 208.panta

3.pielikuma 9.3.apakšpunktā ir atļauta velkošā vienass tilta slodze 11,50

tonnas, tātad, aprēķinot +/- 5%, soda sankcijas var pielietot, ja velkošā

vienass tilta slodze ir pārsniegta par 12,08 tonnām. LAPK nav soda

sankciju par nedalāmu divasu tilta slodzes pārsniegšanu, uz ko ir pamatoti

protokoli.

[3.7] Reģistrācijas apliecībā norādīts, ka transportlīdzekļa pilna masa

ir 31 600 tonnas. Ja uz tā priekšējās ass faktiskā slodze ir 7600 kg, tad uz

nedalāmā velkošā dubulttilta pēc automašīnas tehniskajiem rādītājiem

atļautā ass slodze var būt 24 000 kg (izdalot pēc iestādes pieņemtās

patvaļīgās metodes – uz katru asi 12 000 kg), līdz ar to absurds ir

apgalvojums, ka pārkāpta Autopārvadājumu likuma 12.panta trešā daļa.

[3.8] Krava transportlīdzeklī bija iekrauta atbilstoši satiksmes

drošības un autotransporta līdzekļa ekspluatācijas prasībām.

[3.9] Nav saprotams, ko Lēmumu Nr.88 un Nr.89 sastādītājs ir

domājis ar: „minēto faktu apstiprina 15.06.2007. svēršanas čeks Nr.472.”;

„par ass pārslodzi”; „ja velkošā vienass tilta slodze ir pārsniegta par 12,8

tonnām”.

[4] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai

iestāde norāda, ka sūdzību neatzīst, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

[4.1] Neprecizitātes protokolos novērstas ar 2007.gada 27.jūlija

lēmumiem – grozīta kvalifikācija par izdarīto pārkāpumu no LAPK

149.33panta desmitās daļas uz LAPK 149.33panta astoto daļu. Tiesību

norma par izdarīto pārkāpumu piemērota atbilstoši tā sastāvam.

[4.2] Veicot transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontroli ar

portatīvajiem svariem, konstatēts pārkāpums – asu slodzes 10,70 tonnas uz

otro asi un 10,70 tonnas uz trešo asi, atrēķinot pieļaujamo kļūdu – 5%, asu

slodze ir 10,16 uz katru asi. Atļautā transportlīdzekļa divasu tilta slodze ir

19 tonnas ar nosacījumu, ka katra ass nepārsniedz 9,50 tonnas, ass slodzes

pārsniegtas par 0,66 tonnām katra. Minēto faktu apstiprina mērījuma čeka

Nr.472 izdruka. Atļauja izsniegta lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem

transportlīdzekļu faktiskai masai 52 tonnas, līdz ar to pamatoti konstatēts

CSN 3.pielikuma 10.1.4.apakšpunkta pārkāpums I.L. darbībās, un saskaņā

ar LAPK 149.33panta astoto daļu vadītājam uzlikts minimālais naudas sods

Ls 100 apmērā, kā arī pārvadātājam uzlikts minimālais sods Ls 1500

apmērā.

[4.3] Svēršana tiek veikta, ievērojot svaru lietošanas instrukciju,

vispārējos padomus pareizai svēršanai ar portatīvajiem svariem,

Autotransporta inspekcijas 2007.gada 1.jūnija Transportlīdzekļu svēršanas

procedūru, kuras mērķis ir noteikt transportlīdzekļu svēršanas kārtību, lai

novērstu CSN paredzēto ass slodžu un transportlīdzekļu faktiskās masas

nesankcionētu pārsniegšanu, kā arī lai nodrošinātu ceļa seguma un

infrastruktūras saglabāšanu.

Portatīvie svari var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam, un

maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar

dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas

vietā (arī gadījumā, ja ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla)

var būt līdz 5%, svaru kļūda vienmēr tiek atrēķināta, līdz ar to nav pamata

apšaubīt objektīvu svēršanas rezultātu saskaņā ar HAENNI svaru lietošanas

instrukciju.

Atkārtota svēršanas procedūra tiek veikta pēc transportlīdzekļa

vadītāja pieprasījuma vai gadījumā, ja amatpersonai rodas pamatotas

šaubas par svēršanas rezultātu neprecizitāti un ja tehnisku iemeslu dēļ

informācija par svēršanas rezultātiem ir nepilnīga.

[4.4] Pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs

norādīja, ka kļūdījies, iekraujot kravu, un līdz ar to ir izdarīts pārkāpums

aiz neuzmanības. SIA „A.Egles” paskaidrojumā norādīja, ka autovadītājs

nav pilnvērtīgi veicis dotos rīkojumus par automašīnas ekspluatāciju, tajā

skaitā kravas daudzuma, pareizas novietošanas nosacījumus, un ka mežā –

iekraušanas vietā nav svaru, lai precīzi noteiktu slodzi uz konkrēto asi.

[4.5] Protokols sastādīts pamatoti saskaņā ar LAPK 248.1pantu, kas

noteic, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav

iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās

atbildības vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto

personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā pasta

sūtījumā uz attiecīgās personas juridisko adresi. SIA „A.Egles” protokola

kopija nosūtīta 2007.gada 24.jūlijā.

[4.6] Apstāklis, ka ražotājs paredzējis transportlīdzekļa pilno masu

31 600 kg, nedod tiesības pārsniegt CSN noteiktos atļautos lielumus, tajā

skaitā ass slodzes.

Autopārvadājumu likuma 12.panta trešā daļa noteic, ka, pieņemot

kravu pārvadāšanai, pārvadātājam jāpārbauda, vai krava transportlīdzeklī

iekrauta un nodrošināta atbilstoši satiksmes drošības un autotransporta

līdzekļa ekspluatācijas prasībām.

[4.7] Lietas materiāliem pievienota 2007.gada 10.jūlija mērījuma

Nr.472 izdruka, un tas, ka lēmumā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda,

nemaina lēmuma būtību. Lēmumā minētais „par ass pārslodzi” nozīmē, ka

ir pārsniegta noteiktā transportlīdzekļa ass slodze.

[4.8] Pārkāpums kvalificēts pareizi un sods uzlikts atbilstošs.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 25.maija spriedumu

noraidīta I.L. sūdzība par Lēmuma Nr.88 atcelšanu un lietvedības

administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanu, kā arī noraidīta SIA „A.Egles”

sūdzība par Lēmuma Nr.89 atcelšanu un lietvedības administratīvā

pārkāpuma lietā izbeigšanu.

Spriedums pamatots šādi.

[5.1] Tiesa konstatējusi lietā šādus faktiskos apstākļus.

2007.gada 10.jūlijā pieteicējiem tika sastādīti administratīvā

pārkāpuma protokoli Nr.BA404579 (lietas I.sējuma 24.lapa) un

Nr.BA404580 (lietas I.sējuma 102.lapa).

Protokols Nr.BA404579 sastādīts par to, ka I.L. vadījis

transportlīdzekli ar piekabi, veicot iekšzemes kravas (egles zāģbaļķi)

komercpārvadājumu, veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar

portatīvajiem auto svariem, tika konstatēts, ka ass slodze pārsniegta par

2330 kg. Tika pārkāpts CSN 208.punkta 3.pielikums un LAPK 149. 33panta

desmitā daļa.

2007.gada 27.jūlijā ar lēmumu Nr.11J/BA 404579 (lietas I.sējuma

32.lapa) I.L. uzlikts naudas sods Ls 100 apmērā, pamatojoties uz LAPK

149.33panta astoto daļu.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, I.L. 2007.gada 10.augustā

iesniedza sūdzību. 2007.gada 18.septembrī atbildētājs pieņēma lēmumu

Nr.88 (lietas I.sējuma 11.-14.lapa), ar kuru nolēma 2007.gada 27.jūlija

lēmumu Nr.11J/BA 404579 atstāt negrozītu.

Protokols Nr.BA404580 (lietas I.sējuma 102.lapa) sastādīts par to,

ka pārvadātāja SIA „A.Egles” autovadītājs I.L. vadījis transportlīdzekli ar

piekabi, veicot iekšzemes kravas (egles, zāģbaļķi) komercpārvadājumu,

veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem auto

svariem, tika konstatēts, ka ass slodze pārsniegta par 2330 kg. Tika

pārkāpts CSN 208.punkta 3.pielikums un LAPK 149.33panta desmitā daļa.

2007.gada 27.jūlijā ar lēmumu Nr.11J/BA 404580 (lietas I.sējuma

112.lapa) SIA „A.Egles” uzlikts naudas sods Ls 1500 apmērā, pamatojoties

uz LAPK 149.33panta astoto daļu.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, SIA „A.Egles” 2007.gada

10.augustā iesniedza sūdzību. 2007.gada 18.septembrī atbildētājs pieņēma

lēmumu Nr.89 (lietas II.sējuma 10.-14.lapa), ar kuru nolēma 2007.gada

27.jūlija lēmumu Nr.11J/BA 404580 atstāt negrozītu.

Nepiekrītot lēmumiem Nr.88 un Nr.89, pieteicēji iesniedza

pieteikumus (lietas I.sējuma 3.-7.lapa, lietas II.sējuma 3.-8.lapa)

Administratīvajā rajona tiesā.

2007.gada 18.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta

administratīvā lieta Nr.A42631707, kas ierosināta pēc I.L. pieteikuma par

Autotransporta inspekcijas 2007.gada 18.septembra lēmuma Nr.88

atcelšanu un lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanu.

2007.gada 22.novembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta

administratīvā lieta Nr.A42664707 pēc SIA „A.Egles” pieteikuma par

Autotransporta inspekcijas 2007.gada 18.septembra lēmuma Nr.89

atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 21.decembra

lēmumu nolemts administratīvās lietas Nr.A42631707 un Nr.A42664707

apvienot vienā tiesvedībā.

[5.2] Izvērtējot pārsūdzētos lēmumus administratīvo pārkāpumu

lietās, tiesa konstatējusi, ka pieteicēji ir saukti pie administratīvās atbildības

par LAPK 149.33panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

[5.3] LAPK 149.33panta astotajā daļā noteikts, ka par kravas

pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto

transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2

līdz 4 tonnām vai ass slodzi no 0,5 tonnām līdz 1 tonnai, – uzliek naudas

sodu transportlīdzekļa vadītājam no simts līdz simt piecdesmit latiem,

kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no simt

piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet kravas pārvadātājam vai nosūtītājam

juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trim tūkstošiem latu.

[5.4] CSN 208.punkts noteic, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa

pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu

gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu vai bez tā, faktiskā

masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos

lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā. Atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem

ar transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā

[10.1.4.apakšpunkts] noteiktos lielumus.

[5.5] Pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem un procesa

dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa secinājusi, ka lietā nav strīda,

ka 2007.gada 10.jūlijā plkst.14:45 Madonā pa Saules ielu I.L. vadījis

transportlīdzekli ar piekabi, veicot iekšzemes kravas (egles zāģbaļķi)

komercpārvadājumu.

Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti pieņēma Lēmumus par

pieteicēju sodīšanu par to, ka transportlīdzeklim otrās un trešās ass slodze

pārsniegta par 0,66 tonnām katra. Tātad secināms, ka tiesai jāpārbauda, vai

atbildētājs ir pierādījis minēto pārkāpumu esamību.

[5.6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)

103.panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole

pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības

tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros.

LAPK 237.pants nosaka lietvedības uzdevumus administratīvo

pārkāpumu lietās, proti, lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu

lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras

lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā

lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina

administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt

pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

[5.7] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā

pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas)

likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par

administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta

atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un

dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus

fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas

mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā,

foto, video u.tml.).

[5.8] Tiesa konstatējusi, ka transportlīdzekļa svēršanas faktu un

rezultātu apstiprina lietā esošā mērījuma izdruka Nr.513 (lietas I.sējuma

25.lapa), transportlīdzekļa fotogrāfijas (lietas I.sējuma 29., 30.lapa), SIA

„A.Egles” valdes locekļa A.E. paskaidrojums (lietas I.sējuma 105.lapa),

I.L. paskaidrojums (lietas I.sējuma 26.lapa), kā arī 2007.gada 10.jūlijā

pieteicējiem tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli

Nr.BA404579 (lietas I.sējuma 24.lapa) un Nr.BA404580 (lietas I.sējuma

102.lapa).

Tiesa konstatējusi, ka no mērījumu izdrukas Nr.513 izriet, ka uz

transportlīdzekļa 2 ass bija slodze 10 700 kg, bet uz transportlīdzekļa 3.ass

– 10 700 kg. Attiecīgi uz abām minētajām asīm kopējā slodze bija 21 400

kg, pie pieļaujamās kļūdas – 5%, nomērītā slodze (atņemot pieļaujamo

kļūdu 5%) slodze uz abām asīm sastāda 20 330 kg.

Tiesa secinājusi, ka, ņemot vērā apstākli, ka vienīgā precīzā iespēja,

kā noteikt faktisko slodzi uz transportlīdzekļi asīm, ir veikt mērījumus ar

atbilstošu mēriekārtu (minētajā gadījumā veikti ar HAENNI riteņu slodzes

svariem WL103), tad secināms, ka iepriekšminētais pierādīšanas līdzeklis

(mērījumu izdruka Nr.513) pierāda faktu, ka transportlīdzekļa slodze uz

abām asīm bija pa 10 165 kg uz ass (kopā 20 330 kg).

[5.9] Pieteicēji norāda, ka svaru plāksnes izvietotas uz zemes,

neatbrīvojot to no netīrumiem un akmentiņiem, netika pārbaudīts, vai svaru

pamatne ir līdzena un nešūpojas. Netika lietoti nekādi uzbraukšanas

paklājiņi vai trapi, kas izlīdzinātu velkošo nedalāmo dubulttiltu vienādā

līmenī, kas būtiski ietekmē svara izlīdzinājumu. Būtiski ir tas, ka nedalāmā

velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) konstrukcija ir tāda, ka kopā tas ir

savienots ar slodzes balansieriem, kas vienmērīgi izlīdzina slodzi uz asīm,

ja viens no tiltiem uzbrauc uz paaugstinājuma kaut vai par 10 cm, tad tas

papildus saņem ievērojamu svaru no otra tilta, kā arī no priekšējā tilta.

Tiesa piekritusi, ka transportlīdzekļa atsevišķo riteņu svaru var

ietekmēt riepu nodilums, vietas līdzenums, kravas līdzsvars, bremžu

stāvoklis u.c. ārējie faktori, tomēr norādījusi, ka no lietošanas instrukcijas

izriet, ka iepriekš minētos ārējās ietekmes faktorus svaru izgatavotājs ir

ņēmis vērā, nosakot mērījumu kļūdu 5% apmērā. Attiecīgi tiesa noraidījusi

iepriekšminēto pieteicēju argumentu, ka minētie apstākļi varēja tik būtiski

ietekmēt slodzes mērījumus, ka tie neiekļautos mērījumu kļūdas 5%

apmērā un ka minētais pierādīšanas līdzeklis nebūtu pieļaujams.

[5.10] Tāpat no atbildētāja pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē un

lietošanas instrukcijas HAENNI riteņu slodzes svariem WL103 (lietas 44.-

80.lapa) tiesa secinājusi, ka minētā mēriekārtas darbība ir veidota tādā

veidā, lai nebūtu iespējams veikt mērījumus, ja ārējie faktori (virsma

nelīdzena, virsmas slīpums pārsniedz pieļaujamo utt.) pārsniedz

pieļaujamos lielumus. Attiecīgi tiesas vērtējumā ir noraidāms pieteicēju

arguments, ka svari tika izmantoti neprofesionāli un neatbilstoši lietošanas

instrukcijai. Tiesa secinājusi, ja būtu no atbildētāju amatpersonu puses

pieļauti pārkāpumi riteņu slodzes svaru izmantošanā, tad nebūtu arī

iespējams veikt mērīšanu un lietā nebūtu arī mērījumu izdrukas. Ar minēto

arī izskaidrojams pieteicēju norādītais, ka transportlīdzeklim vairākas

reizes bija jābrauc virsū un nost no svariem, lai varētu veikt mērījumus.

Tiesa secinājusi, ka, ņemot vērā iepriekšminēto secinājumu (par svaru

pašpārbaudi), iepriekšminētās darbības bija jāveic, lai riteņu slodzes svari

varētu darboties pieļaujamā režīmā un veikt mērījumu.

[5.11] Pieteicēji norāda, ka kravas daudzums pirms tam tika

novērtēts, pamatojoties uz kravas apjoma mērījumu, un ka nevarēja būt

pārsniegta slodze uz asīm. Tiesa norādījusi, ka vienīgā precīzā mērīšanas

metode, lai noteiktu slodzi uz asīm, ir ar tam paredzētu mēriekārtu

(konkrētajā gadījumā ar HAENNI riteņu slodzes svariem WL103), jo, ja

kravas svars tiek noteikts, tikai mērot kravas apjomu (egles, sīkbaļķi), tad

minētās metodes precizitāti ietekmē daudz nenoteiktu faktoru, piemēram,

baļķu mitrums (kas ir mainīgs lielums), un, nezinot šo lielumu, kravas

svars, attiecīgi slodze uz asīm, var svārstīties ievērojamās robežās. Attiecīgi

minētā metode ir neprecīza un var tikt izmantota tikai aptuvenās kravas

masas noteikšanai, kas negarantē precīzu rezultātu (attiecīgi var rasties

pārslodzes uz asīm vai kopējais kravas masas pārsniegums).

Tiesa arī konstatējusi, ka pieteicēja I.L. paskaidrojumā (lietas

I.sējuma 26.lapa) atbildētājam norādīts, ka kļūda radusies, iekraujot kravu.

Tiesa secinājusi, ka minētais paskaidrojums varētu atbilst faktiskajiem

apstākļiem, jo, ņemot vērā apstākli, ka kravas kopējā masa nav pārsniegta,

tad var secināt, ka slodzes uz asīm pārsniegums radies no tā, ka krava ir

nobīdīta vairāk uz transportlīdzekļa aizmuguri (2/3 asīm). Tomēr tiesa

norādījusi, ka saskaņā ar LAPK 9.panta nosacījumiem par administratīvo

pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība [...]), attiecīgi arī aiz

neuzmanības veikta darbība ir uzskatāma par administratīvo pārkāpumu un

attiecīgi sodāma.

Tāpat no transportlīdzekļa fotogrāfijām (lietas I.sējuma 29.-30.lapa)

redzams, ka transportlīdzekļa aizmugurē ir novietots manipulators, kas arī

tiesas ieskatā rada papildus slodzi uz transportlīdzekļa 2. un 3.asi, kā

rezultātā arī varēja tikt pārsniegta pieļaujamā slodze uz 2. un 3.asi,

neraugoties uz to, ka transportlīdzekļa kopējā pieļaujamā masa netika

pārsniegta.

[5.12] No fotogrāfijām ir redzams, ka svēršanas vieta ir izvēlēta

pietiekami līdzena (slīpums nepārsniedz 5%, t.i., 5 metru kritumu uz 100

metriem). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka svēršanas vieta neatbilst

instrukcijā norādītajām prasībām.

[5.13] Tiesas vērtējumā nav uzskatāms arī par būtisku procesuālu

pārkāpumu pieteicēju norādītais, ka administratīvo pārkāpumu protokolos

pārkāpums sākotnēji kvalificēts pēc LAPK 149.33panta desmitās daļas, bet

pēc tam kvalificēts kā pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta LAPK pēc

149.33panta astotās daļas, jo saskaņā ar APL 81.panta piekto daļu

apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā

veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā

veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Tātad minētajā gadījumā,

ņemot vērā, ka administratīvo pārkāpumu protokolos tika pareizi konstatēti

faktiskie apstākļi (slodzes pārsniegšana uz 2. un 3.asi), bet nepareizi

kvalificēts pārkāpums pēc LAPK panta, tad tiesas vērtējumā bija

pieļaujams, ka atbildētājs, izskatot lietu, varēja kvalificēt pārkāpumu pēc

cita, pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem atbilstoša LAPK panta.

[5.14] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secinājusi, ka lietā esošie

materiāli nedod pamatu apšaubīt mērījumu pareizību. Ievērojot minēto,

tiesa atzinusi, ka pieteicēji pamatoti sodīti par LAPK 149.33panta astotajā

daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā, ka pieteicējiem

piemērota minimālā iespējamā soda sankcija, papildus lietderības

apsvērumu pārbaudīšana par izvēlētā soda atbilstību nav nepieciešama.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 25.maija spriedumu

SIA „A.Egles” iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka LAPK nav paredzēta soda sankcija

par nedalāma velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) slodzes pārsniegšanu.

Iestāde pieņēmusi lēmumu brīvi dalīt jebkādus nedalāmus dubulttiltus un

katrai asij atsevišķi aprēķināt slodzi, kā arī par slodzes pārsniegšanu uzlikt

sodu. Minētais ir Kontroles daļas vadītāja vietnieka patvaļīga rīcība un

patstāvīgi izdarīts secinājums. Tiesa, izskatot lietu, minēto nav ņēmusi vērā

un spriedumā neko par nedalāmu dubulttiltu dalīšanu nav norādījusi.

HAENNI riteņu slodzes svari netika lietoti profesionāli, un tobrīd

iestādes darbiniekiem nebija iekšējā dokumenta „Autopārvadājumu

kontroles process – transportlīdzekļu svēršanas procedūra”, jo tas uzrādīts

tikai pēc tam. Tas, ka transportlīdzeklim vairākas reizes bija jābrauc virsū

un nost no svariem, bija ar mērķi inspektoriem atrast svēršanas procesā

labākos mērījumus protokolu sastādīšanai.

No lietā esošajām fotogrāfijām nav saprotams, kurā vietā ir veikta

svēršana. Pēc vadītāja stāstītā automašīnas kravas tilpnes vidējā daļa bija

daļēji tukša un tajā ievietota kravas iekraušanas un izkraušanas

manipulatora strēle, ko fotogrāfijās nevar redzēt. Izlīdzinošo paklājiņu vai

uzbraukšanas trapu nelietošana, svēršanas procesā nospiesto bremžu

turēšana, ceļa malas slīpums, svaru plates atrašanās virsma (viena

iespējams atradās uz asfalta, otra – uz ceļa malas grants seguma), pieļauj

portatīvo svaru kļūdu nevis +/- 5%, bet vismaz +/- 9 – 10%. Taču iestāde

kādus citus pierādījumus un apstākļus, kas tieši ietekmē svēršanas rezultātu

un precizitāti, lietas izskatīšanas laikā nav konstatējusi. Uz šo brīdi iestādes

darba kvalitāte jau ir pilnveidota – uzbūvēti un aprīkoti jauni svēršanas un

kontroles laukumi (perfekti līdzeni, un vadītājam nav nepieciešams turēt uz

bremzēm).

Tas, kas uzrakstīts vadītāja I.L. paskaidrojumā, ir Daugavpils nodaļas

darbinieku priekšā nodiktētais. Tobrīd I.L. rīcībā nebija ne konkrētu skaitļu,

ne aprēķinu par pārvadājamo kravu.

[7] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai

iestāde norāda, ka SIA „A.Egles” apelācijas sūdzību neatzīst.

Iestāde paskaidro, ka amatpersonas transportlīdzekļa kontroli veic

atbilstoši amata aprakstam, ievērojot svaru lietošanas instrukciju, vispārējos

padomus transportlīdzekļa svēršanai, kā arī tām ir speciālas zināšanas un

iemaņas, kas nepieciešamas konkrēto pienākumu veikšanai. Svēršanas

iekārtu uzstādīšanu veic iestādes darbinieki, kuri speciāli tam apmācīti,

saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Turklāt, ievērojot iekārtas specifiskās

tehnoloģiskās īpatnības, nepareizas svēršanas iekārtas uzstādīšanas

gadījumā mērījuma fiksēšana nebūtu iespējama.

Precīzu transportlīdzekļa svaru var noteikt tikai ar svēršanas metodi,

kas arī darīts kontroles laikā. Saskaņā ar HAENNI svaru lietošanas

instrukciju portatīvie auto svari HAENNI WL103 var tikt lietoti līdz 5%

virsmas slīpumam, kā arī, pamatojoties uz svaru HAENNI WL103

vispārējiem padomiem pareizai svēršanai 3.daļu, 3.1.punktu, 3.klasi,

maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar

dubultām vai trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas

vietā (arī gadījumā, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla)

var būt līdz 5%, kas vienmēr tiek atrēķināta, līdz ar to nav pamata apšaubīt

objektīvu mērījuma rezultātu.

Fakti, kas liecinātu par svaru nepareizu darbību, kontroles laikā nav

konstatēti. Svēršana veikta Madonā, Saules ielā 70, un no lietā esošajiem

fotoattēliem redzams, ka svēršanas vieta izvēlēta pietiekami līdzena

(slīpums nepārsniedz 5%, t.i., 5 metru kritumu uz 100 metriem). Tāpat,

ievērojot vispārējos padomus pareizai svēršanai, svēršanas procesā tiek

izmantoti izlīdzinošie paklājiņi (līmeņošanas paliktņi), lai novērstu kļūdas

sakarā ar transportlīdzekļa balstiekārtu un transportlīdzekļa svārstībām.

SIA „A.Egles” argumenti kopumā nenorāda, ka mērījumi bija

kļūdaini – nav arī iesniegti pierādījumi apgalvojumam, ka transportlīdzekļa

asu slodze atbilda normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļa vadītājs

kontroles laikā iebildumus par svēršanas procesu neizteica, bet norādīja, ka

kļūda radusies, iekraujot kravu. Tiesa pamatoti secināja, ka minētais

paskaidrojums atbilst faktiskajiem apstākļiem, jo, ņemot vērā apstākli, ka

transportlīdzekļa faktiskā masa netika pārsniegta, var secināt, ka slodzes uz

asīm pārsniegums radies, jo krava nobīdīta vairāk uz aizmuguri.

Pārvadātājam jārīkojas atbilstoši Autopārvadājumu likuma 12.panta

trešajai daļai. Savukārt svēršanai izmantotie HAENNI portatīvie auto svari

WL 103 atbilda likuma „Par mērījumu vienotību” un Ministru kabineta

2006.gada 7.marta noteikumu Nr.180 „Neautomātisko sveru atbilstības

novērtēšanas noteikumi” prasībām.

Sabiedrības interesēs ir panākt pēc iespējas lielāku drošību uz

ceļiem, un CSN 208.punkta un LAPK 149.33panta mērķis ir, lai pa Latvijas

ceļiem nepārvietotos ar kravu pārkrauti transportlīdzekļi, kas var būt

bīstami citiem satiksmes dalībniekiem un bojā ceļa segumu.

[8] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamās personas

apelācijas sūdzību un pieteikumus uzturēja uz tajos minētajiem motīviem.

Iestādes pārstāve apelācijas sūdzību un pieteikumus neatzina, pauda

viedokli, ka grozāms soda mērs saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko

regulējumu.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudot lietas materiālus un novērtējot lietā esošos

pierādījumus, noklausoties administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku

paskaidrojumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota,

bet pārsūdzētie lēmumi ir grozāmi daļā par piemērotā soda apmēru.

[10] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja

tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Šajā gadījumā APL 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus

sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi

konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā

apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās

instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un

APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

Attiecībā par apelācijas sūdzības argumentiem, kas jau nav atrunāti

pirmās instances tiesas spriedumā, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka LAPK nav paredzēta soda sankcija

par nedalāma velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) slodzes pārsniegšanu;

iestāde pieņēmusi lēmumu brīvi dalīt jebkādus nedalāmus dubulttiltus un

katrai asij atsevišķi aprēķināt slodzi, kā arī par slodzes pārsniegšanu uzlikt

sodu; minētais ir Kontroles daļas vadītāja vietnieka patvaļīga rīcība un

patstāvīgi izdarīts secinājums; tiesa, izskatot lietu, minēto nav ņēmusi vērā

un spriedumā neko par nedalāmu dubulttiltu dalīšanu nav norādījusi.

Apgabaltiesa noraida minētos argumentus kā nepamatotus.

Piemērotā LAPK norma nosaka atbildību par transportlīdzekļa ass slodzes

pārsniegšanu no 0,5 tonnām līdz 1 tonnai. Tādējādi iestāde pamatoti

pārbaudījusi gan transportlīdzekļa 2., gan 3.ass slodzi.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka HAENNI riteņu slodzes svari netika

lietoti profesionāli, un tobrīd iestādes darbiniekiem nebija iekšējā

dokumenta „Autopārvadājumu kontroles process – transportlīdzekļu

svēršanas procedūra”, jo tas uzrādīts tikai pēc tam; tas, ka

transportlīdzeklim vairākas reizes bija jābrauc virsū un nost no svariem,

bija ar mērķi inspektoriem atrast svēršanas procesā labākos mērījumus

protokolu sastādīšanai; no lietā esošajām fotogrāfijām nav saprotams, kurā

vietā ir veikta svēršana; uz šo brīdi iestādes darba kvalitāte jau ir

pilnveidota – uzbūvēti un aprīkoti jauni svēršanas un kontroles laukumi

(perfekti līdzeni, un vadītājam nav nepieciešams turēt uz bremzēm).

Apgabaltiesa norāda, ka tiesas sēdē netika gūts apstiprinājums, ka

inspektoriem, kas veica svēršanu, būtu bijusi personīga vai cita objektīva

ieinteresētība nepareiza svara noteikšanai, šajā nolūkā veicot kādas

apzinātas darbības. Savukārt tās objektīvās kļūdas, kas rodas svēršanas

procesā, novēršana ir tieši paredzēta, paredzot 5% pieļaujamās kļūdas

atrēķināšanu no konstatētā svara. Apgabaltiesa nesaskata pamatu atzīt, ka

konkrētajā gadījumā apstākļu kopums ir bijis tāds, kas radītu šaubas, ka

svēršanas iespējamās kļūdas procents ir bijis lielāks, kas ir pareizi analizēts

pirmās instances tiesas spriedumā. No lietas materiāliem arī nav objektīva

pamata secināt, ka inspektoriem iztrūktu nepieciešamo zināšanu veikt

svēršanas procesu un ka viņiem nav bijuši zināmi pareizas svēršanas

noteikumi, tostarp iekšējās instrukcijas. ). Apgabaltiesai nav objektīva

pamata nepiešķirt ticamību iestādes paskaidrojumam, ka konkrētajā

gadījumā svēršanā, tāpat kā citos gadījumos, tika izmantoti izlīdzinošie

paklājiņi (līmeņošanas paliktņi), lai novērstu kļūdas sakarā ar

transportlīdzekļa balstiekārtu un transportlīdzekļa svārstībām. Savukārt par

to, ka konkrētie svari varēja tikt izmantoti svēršanai, lietā strīda nav. Lietai

pievienoti arī konkrēto svaru atbilstības sertifikāti. Savukārt tas, ka šobrīd

iestādes darba kvalitāte svēršanas procesa nodrošināšanā ir pilnveidota,

norāda uz to, ka šādā gadījumā pieļaujamās kļūdas iespējamība ir

samazinājusies, tomēr no minētā nav izdarāms secinājums, ka šajā lietā

iespējamais kļūdas procents ir pārsniedzis 5%, kas ir atrēķināts.

Apelācijas sūdzībā arī norādīts, ka tas, kas uzrakstīts vadītāja I.L.

paskaidrojumā, ir Daugavpils nodaļas darbinieku priekšā nodiktētais; tobrīd

I.L. rīcībā nebija ne konkrētu skaitļu, ne aprēķinu par pārvadājamo kravu.

Apgabaltiesa norāda, ka I.L. paskaidrojums ir viens no

pierādījumiem lietā, kas novērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem.

Tas, ka I.L. paskaidrojums ir bijis Daugavpils nodaļas darbinieku priekšā

nodiktēts, lietā neapstiprinās ar citiem objektīviem pierādījumiem. Turklāt

citu konkrētu skaitļu vai objektīvu aprēķinu par pārvadājamo kravu pie

administratīvās atbildības saucamo personu rīcībā nav arī lietas izskatīšanas

laikā, gluži pretēji, lietas izskatīšanas laikā I.L. apstiprināja, ka konkrētā

krava pirms pārbaudes nav tikusi svērta, bet tā iekrauta, ņemot vērā

pieredzi kravas iekraušanā; savukārt iepriekš I.L. praksē iekrautā krava

vispār nav tikusi svērta.

[11] Tajā pat laikā konstatējams, ka paredzētais LAPK sods par

konkrētā veida pārkāpumu saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām tiesību

normām (kas bija spēkā jau Administratīvās rajona tiesas sprieduma

taisīšanas brīdī) ir mīkstināts.

Pārkāpuma izdarīšanas laikā LAPK 149.33panta astotā daļa noteica, ka

par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot

noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko

masu no 2 līdz 4 tonnām vai ass slodzi no 0,5 tonnām līdz 1 tonnai, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simts līdz simt

piecdesmit latiem, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai

personai – no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet kravas pārvadātājam

vai nosūtītājam juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trim

tūkstošiem latu.

Apgabaltiesa konstatē, ka 2009.gada 22.janvārī izdarīti grozījumi LAPK

149. pantā, un panta astotā daļa šobrīd noteic, ka par autopārvadājuma

veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva)

pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2

tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā

slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam no piecdesmit līdz simt divdesmit pieciem latiem, kravas

pārvadātājam – no četrsimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam – fiziskajai

personai – no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai

– no četrsimt līdz tūkstoš latiem.

LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Savukārt atbilstoši LAPK 8.panta otrās

daļas pirmajam teikumam aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem

pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz

pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas.

Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdzīgā lietā

ir atzinis, ka pieteicējam piemērotais soda mērs grozāms tās tiesību normas

ietvaros, kas šobrīd paredz atbildību par šāda administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu un kas paredz mazāku soda apmēru (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 9.aprīļa spriedumu lietā

Nr.A42315306).

[12] Apgabaltiesa konstatē, ka pārsūdzētajos lēmumos pie administratīvās

atbildības saucamajām personām bez atsevišķa īpaša pamatojuma piemērots

attiecīgās normas sankcijā paredzētais minimālais soda apmērs.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pamats piemērot minimālo soda

apmēru, kas šobrīd paredzēts LAPK 149.33panta astotās daļas sankcijā, proti, I.L.

50 latu un SIA „A.Egles” 400 latu, kas apgabaltiesas ieskatā ir samērīgs

izdarītajam pārkāpumam un atbilstošs soda mērķim.

[13] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti konstatējusi

administratīvā pārkāpuma sastāvu lietā, bet nepamatoti nav vērtējusi soda apmēra

atbilstību lietas izskatīšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286. panta otrās daļas 5.punktu un 286.14pantu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda:

Grozīt Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 18.septembra

lēmumā Nr.88 (2007.gada 10.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols

Nr.BA404579) noteikto soda apmēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā

aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, nosakot I.L. (personas

kods /personas kods/) naudas sodu par izdarīto administratīvo pārkāpumu

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33panta astotās daļas

50 (piecdesmit) latu apmērā.

Grozīt Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 18.septembra

lēmumā Nr.89 (2007.gada 10.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols

Nr.BA404580) noteikto soda apmēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā

aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, nosakot sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību „A.Egles” (reģistrācijas numurs 48702003691) naudas

sodu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.33panta astotās daļas 400 (četri simti) latu apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ L.Vīnkalna

Tiesneši /paraksts/ V.Endzelis

/paraksts/ K.Krastiņa

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Vīnkalna

Rīgā 2010.gada 17.maijā