Court reduced fines for overloading violation based on retroactive application of lighter penalty law.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court reduced the fines imposed on an individual and a company for vehicle overloading. The lower court had applied the minimum statutory fines, but the appellate court found this inappropriate given the retroactive effect of a newer law offering lighter penalties. Consequently, the court adjusted the fines to match the current, more lenient legal standards applicable at the time of the appeal.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 8.pants; LAPK 149.33.pants: Administrative penalties are subject to the principle of retroactivity when new laws mitigate liability, requiring courts to apply the lighter penalty currently in force.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42631707
143/AA43-0602-10/14
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 17.maijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna,
tiesneši V.Endzelis un K.Krastiņa,
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai I.L., pie
administratīvās atbildības saucamās personas sabiedrības ar ierobežotu
atbildību „A.Egles” pārstāvim J.M. un lietā pieaicinātās iestādes
Autotransporta inspekcijas pārstāvei J.L.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta,
pamatojoties uz I.L. (personas kods /personas kods/) un sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „A.Egles” (reģistrācijas numurs 48702003691)
sūdzībām par Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 18.septembra
lēmumu Nr.88 un Nr.89 atcelšanu un lietvedības administratīvā pārkāpuma
lietās izbeigšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „A.Egles” un
I.L. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada
25.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 10.jūlijā Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas
Daugavpils nodaļas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.BA404579 I.L. un administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.BA404580 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA)
„A.Egles”, kuros konstatēts, ka 2007.gada 10.jūlijā plkst.14:55 Madonā pa
Saules ielu I.L. vadīja transportlīdzekli Volvo FH-12 ar valsts reģistrācijas
numuru (turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/ ar piekabi ar v/n
/reģistrācijas numurs/, veicot iekšzemes kravas (egles zāģbaļķi, pavadzīme
ABL Nr.944429) komercpārvadājumu, pēc kravu licences Nr.KV-1090,
maršrutā Jēkabpils – Gulbenes rajons, Stāķi. Kravas saņēmējs un nosūtītājs
– SIA „Gaujas koks”, Rīgas rajonā, Vangažos, Gaujas ielā 24/35. Veicot
transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem autosvariem
HAENNI WL-103, plātņu Nr.SN-3580 un Nr.SN-3583, konstatēta velkošā
dubulttilta (2. un 3.ass) faktiskā slodze 21 400 kg. Atrēķinot pieļaujamo
kļūdu +/- 5%, ass slodze (2. un 3.ass, velkošais dubulttilts) sastāda 20 330
kg, atļauts 18 000 kg, ass slodze pārsniegta par 2330 kg. Lielgabarīta un
smagsvara pārvadājumu atļauja Nr.1-41614/2007 derīga līdz 2008.gada
2.maijam kopējai faktiskai masai 52 tonnas. Tādējādi pārkāpts Ministru
kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu „Ceļu satiksmes noteikumi”
(turpmāk – CSN) 208.punkta 3.pielikums. Atbildība par minēto pārkāpumu
paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)
149.33panta desmitajā daļā.
Ar Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka
2007.gada 27.jūlija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA
404579 I.L. piemērots naudas sods Ls 100 apmērā un lēmumu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA 404580 SIA „A.Egles”
piemērots naudas sods Ls 1500 apmērā, pamatojoties uz LAPK 149.33panta
astoto daļu.
Nepiekrītot minētajiem lēmumiem, I.L. un SIA „A.Egles” tos
apstrīdēja.
Ar Autotransporta inspekcijas (turpmāk arī – iestāde) vadītāja
2007.gada 18.septembra lēmumu Nr.88 (turpmāk – Lēmums Nr.88) I.L.
sūdzība noraidīta un Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja
vietnieka 2007.gada 27.jūlija lēmums administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.11J/BA 404579 atstāts negrozīts; un ar lēmumu Nr.89 (turpmāk –
Lēmums Nr.89) SIA „A.Egles” sūdzība noraidīta un Autotransporta
inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2007.gada 27.jūlija lēmums
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA 404580 atstāts negrozīts.
[2] 2007.gada 15.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta I.L.
sūdzība par Lēmuma Nr.88 atcelšanu un lietvedības administratīvā
pārkāpuma lietā izbeigšanu un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta
Nr.A42631707, kā arī saņemta SIA „A.Egles” sūdzība par Lēmuma Nr.89
atcelšanu un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta Nr.A42664707.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 21.decembra
lēmumu administratīvās lietas Nr.A42631707 un Nr.A42664707 apvienotas
vienā tiesvedībā, piešķirot apvienotajai lietai Nr.A42631707.
[3] I.L. un SIA „A.Egles” (turpmāk arī – pie administratīvās
atbildības saucamās personas vai pārkāpēji) sūdzības pamatotas šādi.
[3.1] Pie protokolu noformēšanas nav precīzi atspoguļotas faktiskās
ziņas un pie izskatīšanas nav piemērots pareizais normatīvais akts un
attiecīgais soda mērs. Iestāde nav pareizi veikusi transportlīdzekļa faktiskās
masas svēršanu ar portatīvajiem svariem. Kontroles daļas vadītājs,
pieņemot lēmumus, nav ievērojis visus normatīvos aktus, un viņa darbība
bijusi patvaļīga. Iestādes darbinieks, kurš izskatīja sūdzību, nekad nav
piedalījies praktiskā jebkāda transportlīdzekļa faktiskās masas svēršanā un
tam nav nekādu zināšanu par kravas transportlīdzekļiem.
[3.2] Transportlīdzekļa vadītājs netika iepazīstināts ar portatīvo svaru
lietošanas instrukciju vai arī ar vispārējiem padomiem pareizai svēršanai.
Svaru plāksnes izvietotas uz zemes, neatbrīvojot no netīrumiem un
akmentiņiem, netika pārbaudīts, vai svaru pamatne ir līdzena un nešūpojas.
Netika lietoti nekādi uzbraukšanas paklājiņi vai trapi, kas izlīdzinātu
velkošo nedalāmo dubulttiltu vienādā līmenī, kas būtiski ietekmē svara
izlīdzinājumu. Turklāt nedalāmā velkošā divasu tilta (2. un 3.ass)
konstrukcija ir tāda, ka kopā tas ir savienots ar slodzes balansieriem, kas
vienmērīgi izlīdzina slodzi uz asīm; ja viens no tiltiem uzbrauc uz
paaugstinājuma kaut vai par 10 cm, tad tas papildus saņem ievērojamu
svaru no otra tilta, kā arī no priekšējā tilta.
Uzbraucot uz portatīvajiem svariem, autovadītājam bija jātur uz
bremzēm, jo ceļa malā bija ievērojams slīpums un transportlīdzeklis ripoja
nost no svaru paaugstinājuma. Inspektori neizskaidroja, ka svēršanas
procesā bremzēm jābūt atlaistām (tās nedrīkst būt nospiestas). Bija jālieto
speciāli pretripošanas paliktņi, kurus novieto svēršanas procesā pie cita tilta
dubultriteņiem, kuru dotajā brīdī nesver, un bremzes jāatbrīvo. Sverot tieši
nedalāmo velkošo dubulttiltu (2. un 3.ass), inspektori vairākas reizes lika
autovadītājam pārvietot transportlīdzekli pa svariem un turēt uz bremzēm,
lai varētu atrast inspektoriem labāku vēlamo rezultātu.
Uzreiz pēc svēršanas portatīvie auto svari novākti, lai
transportlīdzekļa vadītājam nebūtu ko analizēt.
[3.3] Pie svēršanas procesa un protokola sastādīšanas nav pieaicināts
ne SIA „A.Egles” pārvadātāja pārstāvis, ne arī kāds cits neatkarīgs eksperts
vai liecinieks. Autovadītājam nav parādīta svēršanas procedūra, iespējams,
ka no datora ir iespējams netieši ietekmēt svēršanas rezultātus.
[3.4] SIA „Gaujas koks” piederošam transportlīdzeklim tieši tāda
pati krava tajā pašā dienā uz tieši tādiem pašiem svariem tika nosvērta,
netika konstatēts faktiskās masas pārsvars, taču tika konstatēts it kā
pārsvars uz nedalāmu velkošo dubulttiltu (2. un 3.ass). Pēc tam, nosverot šo
pašu transportlīdzekli uz stacionārajiem svariem, tika konstatēts, ka tas ir
vieglāks par 4 tonnām nekā to uzrādīja portatīvie svari.
[3.5] Kontroles daļas vietnieks, izskatot lietu, sadalīja nedalāma
velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) faktisko slodzi uz katru asi atsevišķi un
konstatēja, ka otrās un trešās ass slodze pārsniegta par 0,66 tonnām. Par
160 kg pārsvaru uz ass uzlikts Ls 1500 liels sods. Taču ass slodzes dalījums
nedalāmajam velkošajam divasu tiltam nav pieļaujams, jo tas ir nedalāms
lielums.
Transportlīdzeklis ir izgatavots tā, ka dubulttilts kopā ir savienots ar
slodzes balansieriem, kas vienmērīgi izlīdzina slodzi uz asīm. Ass slodze
velkošajam dubulttiltam ir jāaprēķina, kā tas norādīts protokolā. Ass slodze
dubulttiltam ir pārsniegta par 1330 kg, kas, izskatot lietu, nav ņemts vērā.
[3.6] LAPK 149.33panta astotajā, devītajā un desmitajā daļā norādīts
par transportlīdzekļa vienas atsevišķas ass slodzes pārsniegšanu un
atbilstoši pārkāpumam piemērojamās soda sankcijas. CSN 208.panta
3.pielikuma 9.3.apakšpunktā ir atļauta velkošā vienass tilta slodze 11,50
tonnas, tātad, aprēķinot +/- 5%, soda sankcijas var pielietot, ja velkošā
vienass tilta slodze ir pārsniegta par 12,08 tonnām. LAPK nav soda
sankciju par nedalāmu divasu tilta slodzes pārsniegšanu, uz ko ir pamatoti
protokoli.
[3.7] Reģistrācijas apliecībā norādīts, ka transportlīdzekļa pilna masa
ir 31 600 tonnas. Ja uz tā priekšējās ass faktiskā slodze ir 7600 kg, tad uz
nedalāmā velkošā dubulttilta pēc automašīnas tehniskajiem rādītājiem
atļautā ass slodze var būt 24 000 kg (izdalot pēc iestādes pieņemtās
patvaļīgās metodes – uz katru asi 12 000 kg), līdz ar to absurds ir
apgalvojums, ka pārkāpta Autopārvadājumu likuma 12.panta trešā daļa.
[3.8] Krava transportlīdzeklī bija iekrauta atbilstoši satiksmes
drošības un autotransporta līdzekļa ekspluatācijas prasībām.
[3.9] Nav saprotams, ko Lēmumu Nr.88 un Nr.89 sastādītājs ir
domājis ar: „minēto faktu apstiprina 15.06.2007. svēršanas čeks Nr.472.”;
„par ass pārslodzi”; „ja velkošā vienass tilta slodze ir pārsniegta par 12,8
tonnām”.
[4] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai
iestāde norāda, ka sūdzību neatzīst, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.
[4.1] Neprecizitātes protokolos novērstas ar 2007.gada 27.jūlija
lēmumiem – grozīta kvalifikācija par izdarīto pārkāpumu no LAPK
149.33panta desmitās daļas uz LAPK 149.33panta astoto daļu. Tiesību
norma par izdarīto pārkāpumu piemērota atbilstoši tā sastāvam.
[4.2] Veicot transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontroli ar
portatīvajiem svariem, konstatēts pārkāpums – asu slodzes 10,70 tonnas uz
otro asi un 10,70 tonnas uz trešo asi, atrēķinot pieļaujamo kļūdu – 5%, asu
slodze ir 10,16 uz katru asi. Atļautā transportlīdzekļa divasu tilta slodze ir
19 tonnas ar nosacījumu, ka katra ass nepārsniedz 9,50 tonnas, ass slodzes
pārsniegtas par 0,66 tonnām katra. Minēto faktu apstiprina mērījuma čeka
Nr.472 izdruka. Atļauja izsniegta lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem
transportlīdzekļu faktiskai masai 52 tonnas, līdz ar to pamatoti konstatēts
CSN 3.pielikuma 10.1.4.apakšpunkta pārkāpums I.L. darbībās, un saskaņā
ar LAPK 149.33panta astoto daļu vadītājam uzlikts minimālais naudas sods
Ls 100 apmērā, kā arī pārvadātājam uzlikts minimālais sods Ls 1500
apmērā.
[4.3] Svēršana tiek veikta, ievērojot svaru lietošanas instrukciju,
vispārējos padomus pareizai svēršanai ar portatīvajiem svariem,
Autotransporta inspekcijas 2007.gada 1.jūnija Transportlīdzekļu svēršanas
procedūru, kuras mērķis ir noteikt transportlīdzekļu svēršanas kārtību, lai
novērstu CSN paredzēto ass slodžu un transportlīdzekļu faktiskās masas
nesankcionētu pārsniegšanu, kā arī lai nodrošinātu ceļa seguma un
infrastruktūras saglabāšanu.
Portatīvie svari var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam, un
maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar
dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas
vietā (arī gadījumā, ja ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla)
var būt līdz 5%, svaru kļūda vienmēr tiek atrēķināta, līdz ar to nav pamata
apšaubīt objektīvu svēršanas rezultātu saskaņā ar HAENNI svaru lietošanas
instrukciju.
Atkārtota svēršanas procedūra tiek veikta pēc transportlīdzekļa
vadītāja pieprasījuma vai gadījumā, ja amatpersonai rodas pamatotas
šaubas par svēršanas rezultātu neprecizitāti un ja tehnisku iemeslu dēļ
informācija par svēršanas rezultātiem ir nepilnīga.
[4.4] Pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs
norādīja, ka kļūdījies, iekraujot kravu, un līdz ar to ir izdarīts pārkāpums
aiz neuzmanības. SIA „A.Egles” paskaidrojumā norādīja, ka autovadītājs
nav pilnvērtīgi veicis dotos rīkojumus par automašīnas ekspluatāciju, tajā
skaitā kravas daudzuma, pareizas novietošanas nosacījumus, un ka mežā –
iekraušanas vietā nav svaru, lai precīzi noteiktu slodzi uz konkrēto asi.
[4.5] Protokols sastādīts pamatoti saskaņā ar LAPK 248.1pantu, kas
noteic, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav
iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās
atbildības vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto
personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā pasta
sūtījumā uz attiecīgās personas juridisko adresi. SIA „A.Egles” protokola
kopija nosūtīta 2007.gada 24.jūlijā.
[4.6] Apstāklis, ka ražotājs paredzējis transportlīdzekļa pilno masu
31 600 kg, nedod tiesības pārsniegt CSN noteiktos atļautos lielumus, tajā
skaitā ass slodzes.
Autopārvadājumu likuma 12.panta trešā daļa noteic, ka, pieņemot
kravu pārvadāšanai, pārvadātājam jāpārbauda, vai krava transportlīdzeklī
iekrauta un nodrošināta atbilstoši satiksmes drošības un autotransporta
līdzekļa ekspluatācijas prasībām.
[4.7] Lietas materiāliem pievienota 2007.gada 10.jūlija mērījuma
Nr.472 izdruka, un tas, ka lēmumā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda,
nemaina lēmuma būtību. Lēmumā minētais „par ass pārslodzi” nozīmē, ka
ir pārsniegta noteiktā transportlīdzekļa ass slodze.
[4.8] Pārkāpums kvalificēts pareizi un sods uzlikts atbilstošs.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 25.maija spriedumu
noraidīta I.L. sūdzība par Lēmuma Nr.88 atcelšanu un lietvedības
administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanu, kā arī noraidīta SIA „A.Egles”
sūdzība par Lēmuma Nr.89 atcelšanu un lietvedības administratīvā
pārkāpuma lietā izbeigšanu.
Spriedums pamatots šādi.
[5.1] Tiesa konstatējusi lietā šādus faktiskos apstākļus.
2007.gada 10.jūlijā pieteicējiem tika sastādīti administratīvā
pārkāpuma protokoli Nr.BA404579 (lietas I.sējuma 24.lapa) un
Nr.BA404580 (lietas I.sējuma 102.lapa).
Protokols Nr.BA404579 sastādīts par to, ka I.L. vadījis
transportlīdzekli ar piekabi, veicot iekšzemes kravas (egles zāģbaļķi)
komercpārvadājumu, veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar
portatīvajiem auto svariem, tika konstatēts, ka ass slodze pārsniegta par
2330 kg. Tika pārkāpts CSN 208.punkta 3.pielikums un LAPK 149. 33panta
desmitā daļa.
2007.gada 27.jūlijā ar lēmumu Nr.11J/BA 404579 (lietas I.sējuma
32.lapa) I.L. uzlikts naudas sods Ls 100 apmērā, pamatojoties uz LAPK
149.33panta astoto daļu.
Nepiekrītot minētajam lēmumam, I.L. 2007.gada 10.augustā
iesniedza sūdzību. 2007.gada 18.septembrī atbildētājs pieņēma lēmumu
Nr.88 (lietas I.sējuma 11.-14.lapa), ar kuru nolēma 2007.gada 27.jūlija
lēmumu Nr.11J/BA 404579 atstāt negrozītu.
Protokols Nr.BA404580 (lietas I.sējuma 102.lapa) sastādīts par to,
ka pārvadātāja SIA „A.Egles” autovadītājs I.L. vadījis transportlīdzekli ar
piekabi, veicot iekšzemes kravas (egles, zāģbaļķi) komercpārvadājumu,
veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem auto
svariem, tika konstatēts, ka ass slodze pārsniegta par 2330 kg. Tika
pārkāpts CSN 208.punkta 3.pielikums un LAPK 149.33panta desmitā daļa.
2007.gada 27.jūlijā ar lēmumu Nr.11J/BA 404580 (lietas I.sējuma
112.lapa) SIA „A.Egles” uzlikts naudas sods Ls 1500 apmērā, pamatojoties
uz LAPK 149.33panta astoto daļu.
Nepiekrītot minētajam lēmumam, SIA „A.Egles” 2007.gada
10.augustā iesniedza sūdzību. 2007.gada 18.septembrī atbildētājs pieņēma
lēmumu Nr.89 (lietas II.sējuma 10.-14.lapa), ar kuru nolēma 2007.gada
27.jūlija lēmumu Nr.11J/BA 404580 atstāt negrozītu.
Nepiekrītot lēmumiem Nr.88 un Nr.89, pieteicēji iesniedza
pieteikumus (lietas I.sējuma 3.-7.lapa, lietas II.sējuma 3.-8.lapa)
Administratīvajā rajona tiesā.
2007.gada 18.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta
administratīvā lieta Nr.A42631707, kas ierosināta pēc I.L. pieteikuma par
Autotransporta inspekcijas 2007.gada 18.septembra lēmuma Nr.88
atcelšanu un lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanu.
2007.gada 22.novembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta
administratīvā lieta Nr.A42664707 pēc SIA „A.Egles” pieteikuma par
Autotransporta inspekcijas 2007.gada 18.septembra lēmuma Nr.89
atcelšanu.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 21.decembra
lēmumu nolemts administratīvās lietas Nr.A42631707 un Nr.A42664707
apvienot vienā tiesvedībā.
[5.2] Izvērtējot pārsūdzētos lēmumus administratīvo pārkāpumu
lietās, tiesa konstatējusi, ka pieteicēji ir saukti pie administratīvās atbildības
par LAPK 149.33panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
[5.3] LAPK 149.33panta astotajā daļā noteikts, ka par kravas
pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto
transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2
līdz 4 tonnām vai ass slodzi no 0,5 tonnām līdz 1 tonnai, – uzliek naudas
sodu transportlīdzekļa vadītājam no simts līdz simt piecdesmit latiem,
kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no simt
piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet kravas pārvadātājam vai nosūtītājam
juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trim tūkstošiem latu.
[5.4] CSN 208.punkts noteic, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa
pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu
gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu vai bez tā, faktiskā
masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos
lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā. Atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem
ar transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā
[10.1.4.apakšpunkts] noteiktos lielumus.
[5.5] Pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem un procesa
dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa secinājusi, ka lietā nav strīda,
ka 2007.gada 10.jūlijā plkst.14:45 Madonā pa Saules ielu I.L. vadījis
transportlīdzekli ar piekabi, veicot iekšzemes kravas (egles zāģbaļķi)
komercpārvadājumu.
Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti pieņēma Lēmumus par
pieteicēju sodīšanu par to, ka transportlīdzeklim otrās un trešās ass slodze
pārsniegta par 0,66 tonnām katra. Tātad secināms, ka tiesai jāpārbauda, vai
atbildētājs ir pierādījis minēto pārkāpumu esamību.
[5.6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)
103.panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole
pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības
tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros.
LAPK 237.pants nosaka lietvedības uzdevumus administratīvo
pārkāpumu lietās, proti, lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu
lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras
lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā
lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina
administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt
pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.
[5.7] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā
pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas)
likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai
neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus
apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par
administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta
atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un
dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus
fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas
mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā,
foto, video u.tml.).
[5.8] Tiesa konstatējusi, ka transportlīdzekļa svēršanas faktu un
rezultātu apstiprina lietā esošā mērījuma izdruka Nr.513 (lietas I.sējuma
25.lapa), transportlīdzekļa fotogrāfijas (lietas I.sējuma 29., 30.lapa), SIA
„A.Egles” valdes locekļa A.E. paskaidrojums (lietas I.sējuma 105.lapa),
I.L. paskaidrojums (lietas I.sējuma 26.lapa), kā arī 2007.gada 10.jūlijā
pieteicējiem tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli
Nr.BA404579 (lietas I.sējuma 24.lapa) un Nr.BA404580 (lietas I.sējuma
102.lapa).
Tiesa konstatējusi, ka no mērījumu izdrukas Nr.513 izriet, ka uz
transportlīdzekļa 2 ass bija slodze 10 700 kg, bet uz transportlīdzekļa 3.ass
– 10 700 kg. Attiecīgi uz abām minētajām asīm kopējā slodze bija 21 400
kg, pie pieļaujamās kļūdas – 5%, nomērītā slodze (atņemot pieļaujamo
kļūdu 5%) slodze uz abām asīm sastāda 20 330 kg.
Tiesa secinājusi, ka, ņemot vērā apstākli, ka vienīgā precīzā iespēja,
kā noteikt faktisko slodzi uz transportlīdzekļi asīm, ir veikt mērījumus ar
atbilstošu mēriekārtu (minētajā gadījumā veikti ar HAENNI riteņu slodzes
svariem WL103), tad secināms, ka iepriekšminētais pierādīšanas līdzeklis
(mērījumu izdruka Nr.513) pierāda faktu, ka transportlīdzekļa slodze uz
abām asīm bija pa 10 165 kg uz ass (kopā 20 330 kg).
[5.9] Pieteicēji norāda, ka svaru plāksnes izvietotas uz zemes,
neatbrīvojot to no netīrumiem un akmentiņiem, netika pārbaudīts, vai svaru
pamatne ir līdzena un nešūpojas. Netika lietoti nekādi uzbraukšanas
paklājiņi vai trapi, kas izlīdzinātu velkošo nedalāmo dubulttiltu vienādā
līmenī, kas būtiski ietekmē svara izlīdzinājumu. Būtiski ir tas, ka nedalāmā
velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) konstrukcija ir tāda, ka kopā tas ir
savienots ar slodzes balansieriem, kas vienmērīgi izlīdzina slodzi uz asīm,
ja viens no tiltiem uzbrauc uz paaugstinājuma kaut vai par 10 cm, tad tas
papildus saņem ievērojamu svaru no otra tilta, kā arī no priekšējā tilta.
Tiesa piekritusi, ka transportlīdzekļa atsevišķo riteņu svaru var
ietekmēt riepu nodilums, vietas līdzenums, kravas līdzsvars, bremžu
stāvoklis u.c. ārējie faktori, tomēr norādījusi, ka no lietošanas instrukcijas
izriet, ka iepriekš minētos ārējās ietekmes faktorus svaru izgatavotājs ir
ņēmis vērā, nosakot mērījumu kļūdu 5% apmērā. Attiecīgi tiesa noraidījusi
iepriekšminēto pieteicēju argumentu, ka minētie apstākļi varēja tik būtiski
ietekmēt slodzes mērījumus, ka tie neiekļautos mērījumu kļūdas 5%
apmērā un ka minētais pierādīšanas līdzeklis nebūtu pieļaujams.
[5.10] Tāpat no atbildētāja pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē un
lietošanas instrukcijas HAENNI riteņu slodzes svariem WL103 (lietas 44.-
80.lapa) tiesa secinājusi, ka minētā mēriekārtas darbība ir veidota tādā
veidā, lai nebūtu iespējams veikt mērījumus, ja ārējie faktori (virsma
nelīdzena, virsmas slīpums pārsniedz pieļaujamo utt.) pārsniedz
pieļaujamos lielumus. Attiecīgi tiesas vērtējumā ir noraidāms pieteicēju
arguments, ka svari tika izmantoti neprofesionāli un neatbilstoši lietošanas
instrukcijai. Tiesa secinājusi, ja būtu no atbildētāju amatpersonu puses
pieļauti pārkāpumi riteņu slodzes svaru izmantošanā, tad nebūtu arī
iespējams veikt mērīšanu un lietā nebūtu arī mērījumu izdrukas. Ar minēto
arī izskaidrojams pieteicēju norādītais, ka transportlīdzeklim vairākas
reizes bija jābrauc virsū un nost no svariem, lai varētu veikt mērījumus.
Tiesa secinājusi, ka, ņemot vērā iepriekšminēto secinājumu (par svaru
pašpārbaudi), iepriekšminētās darbības bija jāveic, lai riteņu slodzes svari
varētu darboties pieļaujamā režīmā un veikt mērījumu.
[5.11] Pieteicēji norāda, ka kravas daudzums pirms tam tika
novērtēts, pamatojoties uz kravas apjoma mērījumu, un ka nevarēja būt
pārsniegta slodze uz asīm. Tiesa norādījusi, ka vienīgā precīzā mērīšanas
metode, lai noteiktu slodzi uz asīm, ir ar tam paredzētu mēriekārtu
(konkrētajā gadījumā ar HAENNI riteņu slodzes svariem WL103), jo, ja
kravas svars tiek noteikts, tikai mērot kravas apjomu (egles, sīkbaļķi), tad
minētās metodes precizitāti ietekmē daudz nenoteiktu faktoru, piemēram,
baļķu mitrums (kas ir mainīgs lielums), un, nezinot šo lielumu, kravas
svars, attiecīgi slodze uz asīm, var svārstīties ievērojamās robežās. Attiecīgi
minētā metode ir neprecīza un var tikt izmantota tikai aptuvenās kravas
masas noteikšanai, kas negarantē precīzu rezultātu (attiecīgi var rasties
pārslodzes uz asīm vai kopējais kravas masas pārsniegums).
Tiesa arī konstatējusi, ka pieteicēja I.L. paskaidrojumā (lietas
I.sējuma 26.lapa) atbildētājam norādīts, ka kļūda radusies, iekraujot kravu.
Tiesa secinājusi, ka minētais paskaidrojums varētu atbilst faktiskajiem
apstākļiem, jo, ņemot vērā apstākli, ka kravas kopējā masa nav pārsniegta,
tad var secināt, ka slodzes uz asīm pārsniegums radies no tā, ka krava ir
nobīdīta vairāk uz transportlīdzekļa aizmuguri (2/3 asīm). Tomēr tiesa
norādījusi, ka saskaņā ar LAPK 9.panta nosacījumiem par administratīvo
pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz
neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība [...]), attiecīgi arī aiz
neuzmanības veikta darbība ir uzskatāma par administratīvo pārkāpumu un
attiecīgi sodāma.
Tāpat no transportlīdzekļa fotogrāfijām (lietas I.sējuma 29.-30.lapa)
redzams, ka transportlīdzekļa aizmugurē ir novietots manipulators, kas arī
tiesas ieskatā rada papildus slodzi uz transportlīdzekļa 2. un 3.asi, kā
rezultātā arī varēja tikt pārsniegta pieļaujamā slodze uz 2. un 3.asi,
neraugoties uz to, ka transportlīdzekļa kopējā pieļaujamā masa netika
pārsniegta.
[5.12] No fotogrāfijām ir redzams, ka svēršanas vieta ir izvēlēta
pietiekami līdzena (slīpums nepārsniedz 5%, t.i., 5 metru kritumu uz 100
metriem). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka svēršanas vieta neatbilst
instrukcijā norādītajām prasībām.
[5.13] Tiesas vērtējumā nav uzskatāms arī par būtisku procesuālu
pārkāpumu pieteicēju norādītais, ka administratīvo pārkāpumu protokolos
pārkāpums sākotnēji kvalificēts pēc LAPK 149.33panta desmitās daļas, bet
pēc tam kvalificēts kā pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta LAPK pēc
149.33panta astotās daļas, jo saskaņā ar APL 81.panta piekto daļu
apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā
veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā
veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Tātad minētajā gadījumā,
ņemot vērā, ka administratīvo pārkāpumu protokolos tika pareizi konstatēti
faktiskie apstākļi (slodzes pārsniegšana uz 2. un 3.asi), bet nepareizi
kvalificēts pārkāpums pēc LAPK panta, tad tiesas vērtējumā bija
pieļaujams, ka atbildētājs, izskatot lietu, varēja kvalificēt pārkāpumu pēc
cita, pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem atbilstoša LAPK panta.
[5.14] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secinājusi, ka lietā esošie
materiāli nedod pamatu apšaubīt mērījumu pareizību. Ievērojot minēto,
tiesa atzinusi, ka pieteicēji pamatoti sodīti par LAPK 149.33panta astotajā
daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā, ka pieteicējiem
piemērota minimālā iespējamā soda sankcija, papildus lietderības
apsvērumu pārbaudīšana par izvēlētā soda atbilstību nav nepieciešama.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 25.maija spriedumu
SIA „A.Egles” iesniedza apelācijas sūdzību.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka LAPK nav paredzēta soda sankcija
par nedalāma velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) slodzes pārsniegšanu.
Iestāde pieņēmusi lēmumu brīvi dalīt jebkādus nedalāmus dubulttiltus un
katrai asij atsevišķi aprēķināt slodzi, kā arī par slodzes pārsniegšanu uzlikt
sodu. Minētais ir Kontroles daļas vadītāja vietnieka patvaļīga rīcība un
patstāvīgi izdarīts secinājums. Tiesa, izskatot lietu, minēto nav ņēmusi vērā
un spriedumā neko par nedalāmu dubulttiltu dalīšanu nav norādījusi.
HAENNI riteņu slodzes svari netika lietoti profesionāli, un tobrīd
iestādes darbiniekiem nebija iekšējā dokumenta „Autopārvadājumu
kontroles process – transportlīdzekļu svēršanas procedūra”, jo tas uzrādīts
tikai pēc tam. Tas, ka transportlīdzeklim vairākas reizes bija jābrauc virsū
un nost no svariem, bija ar mērķi inspektoriem atrast svēršanas procesā
labākos mērījumus protokolu sastādīšanai.
No lietā esošajām fotogrāfijām nav saprotams, kurā vietā ir veikta
svēršana. Pēc vadītāja stāstītā automašīnas kravas tilpnes vidējā daļa bija
daļēji tukša un tajā ievietota kravas iekraušanas un izkraušanas
manipulatora strēle, ko fotogrāfijās nevar redzēt. Izlīdzinošo paklājiņu vai
uzbraukšanas trapu nelietošana, svēršanas procesā nospiesto bremžu
turēšana, ceļa malas slīpums, svaru plates atrašanās virsma (viena
iespējams atradās uz asfalta, otra – uz ceļa malas grants seguma), pieļauj
portatīvo svaru kļūdu nevis +/- 5%, bet vismaz +/- 9 – 10%. Taču iestāde
kādus citus pierādījumus un apstākļus, kas tieši ietekmē svēršanas rezultātu
un precizitāti, lietas izskatīšanas laikā nav konstatējusi. Uz šo brīdi iestādes
darba kvalitāte jau ir pilnveidota – uzbūvēti un aprīkoti jauni svēršanas un
kontroles laukumi (perfekti līdzeni, un vadītājam nav nepieciešams turēt uz
bremzēm).
Tas, kas uzrakstīts vadītāja I.L. paskaidrojumā, ir Daugavpils nodaļas
darbinieku priekšā nodiktētais. Tobrīd I.L. rīcībā nebija ne konkrētu skaitļu,
ne aprēķinu par pārvadājamo kravu.
[7] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai
iestāde norāda, ka SIA „A.Egles” apelācijas sūdzību neatzīst.
Iestāde paskaidro, ka amatpersonas transportlīdzekļa kontroli veic
atbilstoši amata aprakstam, ievērojot svaru lietošanas instrukciju, vispārējos
padomus transportlīdzekļa svēršanai, kā arī tām ir speciālas zināšanas un
iemaņas, kas nepieciešamas konkrēto pienākumu veikšanai. Svēršanas
iekārtu uzstādīšanu veic iestādes darbinieki, kuri speciāli tam apmācīti,
saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Turklāt, ievērojot iekārtas specifiskās
tehnoloģiskās īpatnības, nepareizas svēršanas iekārtas uzstādīšanas
gadījumā mērījuma fiksēšana nebūtu iespējama.
Precīzu transportlīdzekļa svaru var noteikt tikai ar svēršanas metodi,
kas arī darīts kontroles laikā. Saskaņā ar HAENNI svaru lietošanas
instrukciju portatīvie auto svari HAENNI WL103 var tikt lietoti līdz 5%
virsmas slīpumam, kā arī, pamatojoties uz svaru HAENNI WL103
vispārējiem padomiem pareizai svēršanai 3.daļu, 3.1.punktu, 3.klasi,
maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar
dubultām vai trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas
vietā (arī gadījumā, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla)
var būt līdz 5%, kas vienmēr tiek atrēķināta, līdz ar to nav pamata apšaubīt
objektīvu mērījuma rezultātu.
Fakti, kas liecinātu par svaru nepareizu darbību, kontroles laikā nav
konstatēti. Svēršana veikta Madonā, Saules ielā 70, un no lietā esošajiem
fotoattēliem redzams, ka svēršanas vieta izvēlēta pietiekami līdzena
(slīpums nepārsniedz 5%, t.i., 5 metru kritumu uz 100 metriem). Tāpat,
ievērojot vispārējos padomus pareizai svēršanai, svēršanas procesā tiek
izmantoti izlīdzinošie paklājiņi (līmeņošanas paliktņi), lai novērstu kļūdas
sakarā ar transportlīdzekļa balstiekārtu un transportlīdzekļa svārstībām.
SIA „A.Egles” argumenti kopumā nenorāda, ka mērījumi bija
kļūdaini – nav arī iesniegti pierādījumi apgalvojumam, ka transportlīdzekļa
asu slodze atbilda normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļa vadītājs
kontroles laikā iebildumus par svēršanas procesu neizteica, bet norādīja, ka
kļūda radusies, iekraujot kravu. Tiesa pamatoti secināja, ka minētais
paskaidrojums atbilst faktiskajiem apstākļiem, jo, ņemot vērā apstākli, ka
transportlīdzekļa faktiskā masa netika pārsniegta, var secināt, ka slodzes uz
asīm pārsniegums radies, jo krava nobīdīta vairāk uz aizmuguri.
Pārvadātājam jārīkojas atbilstoši Autopārvadājumu likuma 12.panta
trešajai daļai. Savukārt svēršanai izmantotie HAENNI portatīvie auto svari
WL 103 atbilda likuma „Par mērījumu vienotību” un Ministru kabineta
2006.gada 7.marta noteikumu Nr.180 „Neautomātisko sveru atbilstības
novērtēšanas noteikumi” prasībām.
Sabiedrības interesēs ir panākt pēc iespējas lielāku drošību uz
ceļiem, un CSN 208.punkta un LAPK 149.33panta mērķis ir, lai pa Latvijas
ceļiem nepārvietotos ar kravu pārkrauti transportlīdzekļi, kas var būt
bīstami citiem satiksmes dalībniekiem un bojā ceļa segumu.
[8] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamās personas
apelācijas sūdzību un pieteikumus uzturēja uz tajos minētajiem motīviem.
Iestādes pārstāve apelācijas sūdzību un pieteikumus neatzina, pauda
viedokli, ka grozāms soda mērs saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko
regulējumu.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudot lietas materiālus un novērtējot lietā esošos
pierādījumus, noklausoties administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku
paskaidrojumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota,
bet pārsūdzētie lēmumi ir grozāmi daļā par piemērotā soda apmēru.
[10] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja
tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var
norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Šajā gadījumā APL 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus
sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi
konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā
apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās
instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un
APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.
Attiecībā par apelācijas sūdzības argumentiem, kas jau nav atrunāti
pirmās instances tiesas spriedumā, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka LAPK nav paredzēta soda sankcija
par nedalāma velkošā divasu tilta (2. un 3.ass) slodzes pārsniegšanu;
iestāde pieņēmusi lēmumu brīvi dalīt jebkādus nedalāmus dubulttiltus un
katrai asij atsevišķi aprēķināt slodzi, kā arī par slodzes pārsniegšanu uzlikt
sodu; minētais ir Kontroles daļas vadītāja vietnieka patvaļīga rīcība un
patstāvīgi izdarīts secinājums; tiesa, izskatot lietu, minēto nav ņēmusi vērā
un spriedumā neko par nedalāmu dubulttiltu dalīšanu nav norādījusi.
Apgabaltiesa noraida minētos argumentus kā nepamatotus.
Piemērotā LAPK norma nosaka atbildību par transportlīdzekļa ass slodzes
pārsniegšanu no 0,5 tonnām līdz 1 tonnai. Tādējādi iestāde pamatoti
pārbaudījusi gan transportlīdzekļa 2., gan 3.ass slodzi.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka HAENNI riteņu slodzes svari netika
lietoti profesionāli, un tobrīd iestādes darbiniekiem nebija iekšējā
dokumenta „Autopārvadājumu kontroles process – transportlīdzekļu
svēršanas procedūra”, jo tas uzrādīts tikai pēc tam; tas, ka
transportlīdzeklim vairākas reizes bija jābrauc virsū un nost no svariem,
bija ar mērķi inspektoriem atrast svēršanas procesā labākos mērījumus
protokolu sastādīšanai; no lietā esošajām fotogrāfijām nav saprotams, kurā
vietā ir veikta svēršana; uz šo brīdi iestādes darba kvalitāte jau ir
pilnveidota – uzbūvēti un aprīkoti jauni svēršanas un kontroles laukumi
(perfekti līdzeni, un vadītājam nav nepieciešams turēt uz bremzēm).
Apgabaltiesa norāda, ka tiesas sēdē netika gūts apstiprinājums, ka
inspektoriem, kas veica svēršanu, būtu bijusi personīga vai cita objektīva
ieinteresētība nepareiza svara noteikšanai, šajā nolūkā veicot kādas
apzinātas darbības. Savukārt tās objektīvās kļūdas, kas rodas svēršanas
procesā, novēršana ir tieši paredzēta, paredzot 5% pieļaujamās kļūdas
atrēķināšanu no konstatētā svara. Apgabaltiesa nesaskata pamatu atzīt, ka
konkrētajā gadījumā apstākļu kopums ir bijis tāds, kas radītu šaubas, ka
svēršanas iespējamās kļūdas procents ir bijis lielāks, kas ir pareizi analizēts
pirmās instances tiesas spriedumā. No lietas materiāliem arī nav objektīva
pamata secināt, ka inspektoriem iztrūktu nepieciešamo zināšanu veikt
svēršanas procesu un ka viņiem nav bijuši zināmi pareizas svēršanas
noteikumi, tostarp iekšējās instrukcijas. ). Apgabaltiesai nav objektīva
pamata nepiešķirt ticamību iestādes paskaidrojumam, ka konkrētajā
gadījumā svēršanā, tāpat kā citos gadījumos, tika izmantoti izlīdzinošie
paklājiņi (līmeņošanas paliktņi), lai novērstu kļūdas sakarā ar
transportlīdzekļa balstiekārtu un transportlīdzekļa svārstībām. Savukārt par
to, ka konkrētie svari varēja tikt izmantoti svēršanai, lietā strīda nav. Lietai
pievienoti arī konkrēto svaru atbilstības sertifikāti. Savukārt tas, ka šobrīd
iestādes darba kvalitāte svēršanas procesa nodrošināšanā ir pilnveidota,
norāda uz to, ka šādā gadījumā pieļaujamās kļūdas iespējamība ir
samazinājusies, tomēr no minētā nav izdarāms secinājums, ka šajā lietā
iespējamais kļūdas procents ir pārsniedzis 5%, kas ir atrēķināts.
Apelācijas sūdzībā arī norādīts, ka tas, kas uzrakstīts vadītāja I.L.
paskaidrojumā, ir Daugavpils nodaļas darbinieku priekšā nodiktētais; tobrīd
I.L. rīcībā nebija ne konkrētu skaitļu, ne aprēķinu par pārvadājamo kravu.
Apgabaltiesa norāda, ka I.L. paskaidrojums ir viens no
pierādījumiem lietā, kas novērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem.
Tas, ka I.L. paskaidrojums ir bijis Daugavpils nodaļas darbinieku priekšā
nodiktēts, lietā neapstiprinās ar citiem objektīviem pierādījumiem. Turklāt
citu konkrētu skaitļu vai objektīvu aprēķinu par pārvadājamo kravu pie
administratīvās atbildības saucamo personu rīcībā nav arī lietas izskatīšanas
laikā, gluži pretēji, lietas izskatīšanas laikā I.L. apstiprināja, ka konkrētā
krava pirms pārbaudes nav tikusi svērta, bet tā iekrauta, ņemot vērā
pieredzi kravas iekraušanā; savukārt iepriekš I.L. praksē iekrautā krava
vispār nav tikusi svērta.
[11] Tajā pat laikā konstatējams, ka paredzētais LAPK sods par
konkrētā veida pārkāpumu saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām tiesību
normām (kas bija spēkā jau Administratīvās rajona tiesas sprieduma
taisīšanas brīdī) ir mīkstināts.
Pārkāpuma izdarīšanas laikā LAPK 149.33panta astotā daļa noteica, ka
par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot
noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko
masu no 2 līdz 4 tonnām vai ass slodzi no 0,5 tonnām līdz 1 tonnai, –
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simts līdz simt
piecdesmit latiem, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai
personai – no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet kravas pārvadātājam
vai nosūtītājam juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trim
tūkstošiem latu.
Apgabaltiesa konstatē, ka 2009.gada 22.janvārī izdarīti grozījumi LAPK
149. pantā, un panta astotā daļa šobrīd noteic, ka par autopārvadājuma
veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva)
pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2
tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā
slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa
vadītājam no piecdesmit līdz simt divdesmit pieciem latiem, kravas
pārvadātājam – no četrsimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam – fiziskajai
personai – no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai
– no četrsimt līdz tūkstoš latiem.
LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā
pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Savukārt atbilstoši LAPK 8.panta otrās
daļas pirmajam teikumam aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem
pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz
pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas.
Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdzīgā lietā
ir atzinis, ka pieteicējam piemērotais soda mērs grozāms tās tiesību normas
ietvaros, kas šobrīd paredz atbildību par šāda administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu un kas paredz mazāku soda apmēru (sk. Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 9.aprīļa spriedumu lietā
Nr.A42315306).
[12] Apgabaltiesa konstatē, ka pārsūdzētajos lēmumos pie administratīvās
atbildības saucamajām personām bez atsevišķa īpaša pamatojuma piemērots
attiecīgās normas sankcijā paredzētais minimālais soda apmērs.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pamats piemērot minimālo soda
apmēru, kas šobrīd paredzēts LAPK 149.33panta astotās daļas sankcijā, proti, I.L.
50 latu un SIA „A.Egles” 400 latu, kas apgabaltiesas ieskatā ir samērīgs
izdarītajam pārkāpumam un atbilstošs soda mērķim.
[13] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti konstatējusi
administratīvā pārkāpuma sastāvu lietā, bet nepamatoti nav vērtējusi soda apmēra
atbilstību lietas izskatīšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
286. panta otrās daļas 5.punktu un 286.14pantu, Administratīvā
apgabaltiesa
nosprieda:
Grozīt Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 18.septembra
lēmumā Nr.88 (2007.gada 10.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols
Nr.BA404579) noteikto soda apmēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā
aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, nosakot I.L. (personas
kods /personas kods/) naudas sodu par izdarīto administratīvo pārkāpumu
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33panta astotās daļas
50 (piecdesmit) latu apmērā.
Grozīt Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 18.septembra
lēmumā Nr.89 (2007.gada 10.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols
Nr.BA404580) noteikto soda apmēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā
aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, nosakot sabiedrībai ar
ierobežotu atbildību „A.Egles” (reģistrācijas numurs 48702003691) naudas
sodu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.33panta astotās daļas 400 (četri simti) latu apmērā.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ L.Vīnkalna
Tiesneši /paraksts/ V.Endzelis
/paraksts/ K.Krastiņa
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Vīnkalna
Rīgā 2010.gada 17.maijā