Tenant evicted for unpaid rent and utilities; court rules eviction valid due to default and lack of alternative housing.

Lietas Nr. C11108015

Lietas arhīva Nr. C-0239-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2016. gada 14. janvārī

Cēsu rajona tiesa: tiesnese D.Blūma

ar tiesas sēdes sekretāri L.Vizāni

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu : SIA „CDzP” prasībā pret /pers. A/ par īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu un

izlikšanu no dzīvojamās telpām un

konstatēja,

ka 2015. gada 9. septembrī tiesā saņemta SIA „CDzP” (turpmāk - prasītāja) prasība pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētājs) par īres un komunālo

pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas apdzīvojamās platības ierādīšanas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014. gada 27. martā ar atbildētāju noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums- uz trim mēnešiem, ar tiesībām īres

līgumu pagarināt. Atbildētājs aizņem dzīvokli /adrese/. Prasībā ir norāde, ka prasītājs ir nama /adrese/ pārvaldnieks, bet tā īpašnieks - Cēsu novada

dome. 2014. gada 4.septembrī – pēc atbildētāja lūguma - Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” ar savu lēmumu pagarinājis dzīvokļa

īres līgums uz gadu- līdz 2015. gada 3. septembrim, kas uz prasības iesniegšanas dienu ir beidzies.

Līgums atbildētājam, sakarā ar nenomaksātajiem parādiem vairāk nav pagarināts, un viņš to nav arī lūdzis. Norādīts, ka atbildētājam par

dzīvojamo platību par laika periodu no 2014. gada 1.aprīļa līdz 2015. gada 8.septembrim ir komunālo pakalpojumu un īres parāds 474,20 EUR.

2014. gada 31.jūlijā atbildētājs ar prasītāju vienojušies par pakāpenisku parāda dzēšanu, taču diemžēl atbildētājs nav pildījis šo vienošanos.

Atbildētājs 2015. gada 9.aprīlī personīgi brīdināts par parāda apjomu, piedziņas pieprasījumu un tā neizpildes sekām.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu 474,20 EUR, tiesas izdevumus – valsts nodevu 142,28

EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 5,15 EUR, kā arī izlikt atbildētāju

ar visām no viņa atkarīgajām personām un mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas apdzīvojamās platības ierādīšanas.

Prasība pamatota uz Civillikuma 863., 1587.,1716. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6., 10.,12., 28.2 pantu.

Prasītājas pārstāve /pers. B/ (2014. gada 3. novembra pilnvara) tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā pilnā apmērā uz prasības pieteikumā

norādītajiem pamatiem un argumentiem. Lūdza ņemt vērā, ka īres līgums ir beidzies, parāds nav segts un atbildētājs nav meklējis arī iespējas, lai vienotos

par īres līguma pagarināšanu un parāda segšanu.

Atbildētājs /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi paziņots savlaicīgi un likumā paredzētajā kārtībā, ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja

deklarēto dzīves vietu nosūtot prasības pieteikumu un tiesas pavēsti. Tiesā no pasta sūtījumi saņemti atpakaļ ar atzīmi par dokumentu neizsniegšanu, jo

beidzoties glabāšanas laikam, adresāts tos nav pieprasījis.

Neskatoties uz apstākli, ka atbildētājs nav saņēmis tiesas sūtītos dokumentus, tiesa uzskata, ka viņam par lietas izskatīšanu ir paziņots, jo atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā noteiktajam, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.un 2.punktu pusēm ir

pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā un savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs ar savu neierašanos uz tiesas sēdi, paskaidrojuma nesniegšanu, ir apzināti atteicies no savu tiesību realizēšanas

un uzņēmies risku par to, ka lieta var tikt izskatīta bez viņa klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie

imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā

noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem. Tādēļ lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un

prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem.

Tiesā nav saņemts atbildētāja iesniegums par neierašanās iemesliem vai iespēju lietu skatīt bez viņa klātbūtnes vai arī – lūgums lietas izskatīšanu

atlikt. Nav arī saņemts atbildētāja paskaidrojums par prasībā norādītajiem apstākļiem.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes, taisot aizmugurisku spriedumu lietā. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa.

Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvi, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība par īres un

komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas ir likumīga, pamatota un apmierināma pilnībā tālāk

minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk CL) 1587. panta noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar 2014. gada 27. marta dzīvokļa īres līgumu un Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālā dienesta” Dzīvokļu komisijas lēmumiem prasītāja ir

pierādījusi, ka starp prasītāju un atbildētāju no 2014. gada 27.marta līdz 2015. gada 3.septembrim pastāvējušas sociālā dzīvokļa īres tiesiskās

attiecības. Dzīvojamās telpas īres līgumā puses vienojušās par līguma priekšmeta – sociālā dzīvokļa /adrese/, ar kopējo platību 19,5 m2 nodošanu

lietošanā atbildētājam. Minētā līguma 2.1. un 2.2. punktā puses vienojušās, ka atbildētājs par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 20. datumam maksā īres

un maksu par sniegtajiem pakalpojumiem –centrālo apkuri, ūdeni un kanalizāciju, sauso atkritumu izvešanu, koplietošanas elektrību, iemaksājot to

prasītājas kasē vai pārskaitot norādītos maksājumus uz īres līgumā norādīto bankas kontu.

Ar lietā esošajiem īres un komunālo maksājumu parāda aprēķiniem prasītāja pierādījusi, ka atbildētājs nav norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu

un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014. gada 1.aprīļa līdz 2015. gada 3. septembrim ( līguma izbeigšanās dienu) ir parādā

prasītājai 474,20 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ievērojusi strīda pirmstiesas atrisināšanas kārtību, brīdinot atbildētāju par parāda samaksas nepieciešamību, vienlaicīgi

norādot atbildētājam, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā par parāda piedziņu. Šis brīdinājums atbildētājam ir paziņots

likumā paredzētajā kārtībā, un atbildētājs par tā saņemšanu personīgi ir parakstījies.

Tādēļ prasība daļā par īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu ir apmierināma pilnībā. Saskaņā ar lietā esošo parāda aprēķinu

no atbildētāja prasītājas labā piedzenams īres un pakalpojumu parāds 474,20 EUR.

Tiesa atzīst, ka ir apmierināma arī prasītājas prasība daļā par atbildētāja un viņa mantu izlikšanu no minētās dzīvojamās telpas bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas šādu apsvērumu dēļ.

Īres līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas gadījumi no dzīvojamās telpas reglamentēti likumā „Par dzīvojamo telpu īri” - no 28.1 līdz 28.6 pantam.

Konkrētajā lietā prasītāja lūgusi izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas pamatojoties uz minētā likuma 28.2 panta

pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, kurā noteikts, ka ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam

bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; kā arī - ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres

līgumu un normatīvajiem aktiem.

Tiesa, novērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka arī šajā daļā prasība ir pilnībā pamatota un pierādīta. Tiesa ņem vērā, ka dzīvojamās īres

līgums ir noslēgts uz laiku un tā termiņš ir beidzies. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu : dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais

pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Konkrētajā lietā tiesa atzīst, ka atbildētājam vairs nav likumīga pamata

atrasties dzīvojamā telpā kā īrniekam. Tādēļ tiesa atzīst, ka prasījumam par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas ir piemērojami Civillikuma 1036.,

1039. panti, kuri nosaka, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu,

kā arī to lietot un izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.

Tiesa ņem vērā arī to, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību, ne arī cēlis iebildumus pret to ne kopumā, ne kādā tās daļā.

No atbildētāja prasītājas labā saskaņā ar Civilprocesa 41. panta pirmās daļas noteikumiem piedzenami tiesas izdevumi saskaņā ar kvītīm lietā -

samaksātā valsts nodeva 142,28 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu 5,15

EUR- kopā 147,43 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem prasītājai SIA „CDzP” nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus no piedzītā parāda 474,20 EUR, ievērojot CL 1763. panta 1. punkta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587. pantu, 1763. panta 1. punktu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 12. pantu, 28.2 panta pirmās daļas 1.un

2. punktu, Civilprocesa likuma 8., 41. pantu, 97., 193., 204.1 pantu, 208.1- 208.5pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „CDzP” īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laiku no 2014. gada 1.aprīļa līdz 2015.

gada 3. septembrim – 474,20 EUR (četrsimt septiņdesmit četri eiro un 20 centi); tiesas izdevumus – 147,43 EUR (simts četrdesmit septiņi eiro un 43

centi), kopsummā piedzenot 621,63 EUR (sešsimt divdesmit viens eiro un 63 centi).

Izlikt /pers. A/ kopā ar visām no viņa atkarīgajām personām un mantām no dzīvojamās telpas - dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Noteikt atbildētājam /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, piedzīto summu -621,63

EUR ieskaitot SIA “CDzP” kontā: akciju sabiedrība „SEB banka” konta Nr. LV09 UNLA 0004 0005 0810 8.

Noteikt prasītājai SIA „CDzP” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā no piedzītās pamatparāda

summas 474,20 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai, 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu

rajona tiesā.

Atbildētājam nav tiesību šo spriedumu pārsūdzēt. Atbildētājam ir tiesības 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt

Cēsu rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese D.Blūma