Court dismissed defendant's defense and allowed landlord's claim for unpaid property management fees and interest.

Lietas arhīva Nr. C-3140-20/28

ECLI:LV:RVPT:2020:0225.C30828219.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 25.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu

SIA “Latvijas Namsaimnieks” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 28.novembrī SIA “Latvijas Namsaimnieks” (turpmāk arī – prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasības

pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par

labu prasītājam:

- dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu /adrese/, lietošanu par laiku no

2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 30.septembrim 1 468,67 euro;

- nokavējuma procentus par laiku no 2019.gada 1.jūnija līdz 2019.gada 30.septembrim 66,41 euro;

- valsts nodevu 230,26 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro;

- atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.1] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/;

- daudzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu veic prasītājs;

- atbildētājs neveic prasītāja izrakstīto rēķinu apmaksu pilnā apmērā, līdz ar to atbildētājam par laika periodu no 2019.gada 1.marta līdz

2019.gada 30.septembrim izveidojies parāds 1 468,67 euro;

- prasītājs aprēķinājis atbildētājam nokavējuma procentus 0,1% apmērā par laika periodu no 2019.gada 1.jūnija līdz 2019.gada 30.septembrim

66,41 euro apmērā;

- atbildētājs nav vērsies pie prasītāja ar pretenziju par rēķinā norādītajām summām.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1756., 1757.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 3.punktu, 13.panta pirmo, otro daļu,

16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2020.gada 2.janvārim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2020.gada 28.februārī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 25.februārī.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu.

Saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu,

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa,

kā to noteic Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa.

Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta otro daļu, sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem

vadījusies tiesa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus un

maksāt zemes nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par pamatparāda par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem piedziņu no atbildētāja 1 468,67 euro apmērā par laiku no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 30.septembrim ir pamatota un

apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 994., 1402., 1838.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu.

[9] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Ja, nolīgstot

procentus, nav noteikts to apmērs, atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti, un tie aprēķināmi 6% no simta gadā no nesamaksātās parāda

summas, kā to noteic Civillikuma 1757.pants un 1765.pants.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par nokavējuma procentu 66,41 euro apmērā par laika periodu no 2019.gada 1.jūnija līdz

2019.gada 30.septembrim piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1765.pantu.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā.

Ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi prasību par dzīvojamās pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu parāda pamatsummas piedziņu par pamatotu,

prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no

simta gadā no parāda pamatsummas 1 468,67 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī izdevumi, kas saistīti ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts

nodeva 230,26 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie

izdevumi 3,30 euro, ko prasītājs samaksājis, iesniedzot prasību tiesā.

[12] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civillikuma 994., 1402., 1753., 1756., 1765., 1838.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civilprocesa

likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Latvijas Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, 1 768,64 euro

(viens tūkstotis septiņi simti sešdesmit astoņi euro un sešdesmit četri centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 1 468,67 euro;

- nokavējuma procentiem 66,41 euro;

- valsts nodevas 230,26 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma AS “SEB banka” kontā Nr.LV16UNLA0050016382893.

Noteikt SIA “Latvijas Namsaimnieks” tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

/pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 1 468,67 euro, vienlaikus nosakot,

ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2020.gada 25.februārī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 26.martā.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate