Court dismissed appeal against tax authority penalty for inadequate bookkeeping and unlicensed metal scrap sales.

Lietas Nr. A420344512

Lietas arhīva Nr. A42-00948-13/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 20.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Juškeviča,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „DSG interjers” (reģistrācijas numurs 50003979511) pārstāvim /persona A/ un Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvei /valsts amatpersona/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „DSG Interjers” (reģistrācijas Nr.50003979511) sūdzību par

Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 22.decembra lēmumu Nr.22.5/90554 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.NK006273).

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 25.augustā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai Iestāde) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas uzsāka tematisko pārbaudi sabiedrībā ar ierobežotu

atbildību „DSG interjers” (turpmāk arī – Sabiedrība).

[1.1] Sabiedrībai 2011.gada 23.septembrī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.NK006273 par šādiem pārkāpumiem.

[1.1.1] Sabiedrība saskaņā ar uzrādītajiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistriem periodā no 2010.gada aprīļa līdz 2011.gada jūlijam lielos daudzumos

veikusi preču (klubkrēslu, sekciju, galdu, dokumentu vitrīnu melno metālu lūžņu, nolietotu akumulatoru, lietotu čuguna radiatoru, nolietotu graudu mucu, u.c.) iegādi. Pārbaudei netika uzrādītas

noliktavas preču uzskaites kartītes vai cits preču uzskaites reģistrs, kurš pamatotu preču kustību un to identifikāciju, kā arī no pārbaudei iesniegtajiem dokumentiem nevarēja skaidri un

nepārprotami identificēt iegādāto lietoto preču pielietošanas funkciju un tehnisko stāvokli. Līdz ar to secināms, ka Sabiedrības grāmatvedības sniegtā informācija nav salīdzināma, saprotama un

pilnīga. Ņemot vērā minēto, konstatēts, ka Sabiedrība ir pārkāpusi likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmās un otrās daļas un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585

„Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.punkta prasības, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru administratīvā atbildība noteikta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.6 panta pirmajā daļā.

[1.1.2] Sabiedrība iepirkusi un pārdevusi metāllūžņus bez speciālās atļaujas (licences). Tādējādi secināms, ka Sabiedrība ar savu darbību ir pārkāpusi Ministru kabineta 2005.gada

22.novembra noteikumu Nr.874 „Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi” 2.punkta prasības un izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru

administratīvā atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.2 pantā.

[1.1.3] Tematiskās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka Sabiedrības struktūrvienība „Noliktava” /adrese/ neatrodas kopš 2011.gada aprīļa, savukārt no uzskaites VID minētā struktūrvienība

nav noņemta. Vienlaikus konstatēts, ka 2010.gada 6.maijā Sabiedrība noslēgusi nomas līgumu ar SIA „n/a” par nekustamā īpašuma (ēku komplekss (noliktava un ražošanas telpa) „Avoti”,

Ogres rajonā, Ogresgala pagastā) nomu un Sabiedrība preču pavadzīmēs kā preču saņemšanas vieta norādīta adrese „Avoti”, Ogres rajonā, Ogresgala pagastā, taču kā komercsabiedrības

struktūrvienība minētā adrese VID nav reģistrēta. Tādējādi secināms, ka Sabiedrība nav ievērojusi Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju

un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 6. un 16.punkta prasības un izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru administratīvā atbildība noteikta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 165.2 pantā.

[1.2] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja vietnieces 2011.gada 14.oktobra lēmumu Nr.F04/NK006273

(turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) nolemts par LAPK 166.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu uzlikt Sabiedrībai naudas sodu Ls 2000 un par LAPK 166.6 panta pirmajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu - naudas sodu Ls 100 apmērā, kā galīgo administratīvo sodu saskaņā ar LAPK 35.panta nosacījumiem nosakot naudas sodu Ls 2000 apmērā. Savukārt par

LAPK 165.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu saskaņā ar LAPK 239.panta pirmo daļu nolemts izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam daļā par

saukšanu pie administratīvās atbildības un naudas soda piemērošanu, Sabiedrība to apstrīdēja.

[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 22.decembra lēmumu Nr.22.5/90554 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums, bet Sabiedrības sūdzība noraidīta.

Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] Izvērtējot konstatētos faktiskos apstākļus kopsakarā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmo un otro daļu, kā arī kopsakarā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra

noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8. un 10.punktā noteikto, secināms, ka Sabiedrības darbībās (nenodrošinot noliktavas preču uzskaiti ar kartītēm

vai citu preču uzskaites reģistru, kurš pamatotu preču kustību un identifikāciju) pamatoti konstatēts LAPK 166.6 panta pirmajā daļā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs

(grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošana).

Konkrētajā gadījumā nav pamata piemērot LAPK 21.pantā paredzēto iespēju atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības, jo izdarīto pārkāpumu pēc savas būtības nevar atzīt par

maznozīmīgu, jo, neievērojot grāmatvedības kārtošanas nosacījumus - nenodrošinot noliktavas preču uzskaiti ar kartītēm vai citu preču uzskaites reģistru, kurš pamatotu preču kustību un

identifikāciju, kā rezultātā nav iespējams izsekot katra saimnieciskā darījuma norisei, VID amatpersonām ir būtiski apgrūtināta iespēja veikt likumā „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta

pirmās daļas 2.punktā noteikto pienākumu kontrolēt nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kā rezultātā var tikt nodarīti būtiski zaudējumi valsts budžetam.

Ņemot vērā to, ka Sabiedrība iepriekš par līdzīgu pārkāpumu pie administratīvās atbildības nav saukta, secināms, ka par administratīvo pārkāpumu pēc LAPK 166.6 panta pirmās daļas

piemērotais naudas sods Ls 100 ir samērīgs ar Sabiedrības izdarīto grāmatvedības kārtošanas prasību pārkāpumu apmēru, raksturu un būtību.

[2.2] Tematiskās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka Sabiedrība iepirkusi un pārdevusi metāllūžņus bez speciālās atļaujas (licences). Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra

noteikumu Nr.874 „Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.874) 2.punktu Latvijas Republikā iepirkt

melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus atļauts tikai tiem komersantiem, kas saņēmuši speciālu licenci.

Licenci melno un krāsaino metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā Sabiedrība nav saņēmusi. Tādējādi secināms, ka Sabiedrība nodarbojās ar komercdarbību bez speciālās atļaujas (licences) un

līdz ar to Sabiedrības darbībās (metāllūžņu iepirkšana un pārdošana bez speciālās atļaujas) pamatoti konstatēts LAPK 166.2 pantā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs

(komercdarbības uzsākšana bez speciālās atļaujas (licences)).

Ievērojot to, ka pilnībā ir pierādīts Sabiedrības izdarītais administratīvais pārkāpums (komercdarbības uzsākšana bez speciālās atļaujas (licences)) un konkrētajā gadījumā arī pārkāpējas

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatējami, turklāt ņemot vērā to, ka kopš 2010.gada bez speciālās atļaujas (licences) Sabiedrība saskaņā ar pārbaudei uzrādītajām preču

pavadzīmēm - rēķiniem veikto metāllūžņu iepirkšanas darījumu kopējo vērtību Ls 54427,55 apmērā, secināms, ka par administratīvo pārkāpumu pēc LAPK 166.2 panta piemērotais naudas

sods Ls 2000 ir samērīgs ar Sabiedrības izdarītā pārkāpuma apmēru, raksturu un būtību.

Iestāde norāda, ka konkrētajā gadījumā Sabiedrība metāllūžņu iepirkšanu un pārdošanu bez speciālās atļaujas (licences) sistemātiski veikusi kopš 2010.gada septembra un minētajām darbībām

nav bijis gadījuma raksturs. Vēlākā iespējamā diena, no kuras atbilstoši LAPK 37.panta pirmajai daļai, var sākt ritēt administratīvās atbildības noilguma termiņš, ir ilgstoša pārkāpuma

atklāšanas diena.

[3] 2012.gada 23.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemta Sabiedrības sūdzība par Lēmumu, kas pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Gan Sākotnējā lēmumā, gan Lēmumā nepareizi piemērots LAPK 37.pants attiecībā par administratīvā soda uzlikšanu Sabiedrībai par LAPK 166.2 pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu. Lai pārkāptu Ministru kabineta noteikumos Nr.874 noteikto un izdarītu LAPK 166. 2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, pietiek ar vienas darbības veikšanu -

melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu vai realizāciju. Katra šāda darbība atsevišķi jau veido LAPK 166.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu. Pat ja šādas

darbības ir veiktas atkārtoti kādā laika periodā, tas nenozīmē, ka pats pārkāpums ir bijis ilgstošs.

Uz administratīvā pārkāpuma atklāšanas brīdi 2011.gada 23.septembrī Sabiedrība jau aptuveni 9 mēnešus bija izbeigusi ilgstoši iepirkt un realizēt melno un krāsaino metālu atgriezumus un

lūžņus. Ņemot vērā minēto, Lēmums daļā par uzlikto naudas sodu Ls 2000 par LAPK 166.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir atceļams un lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā izbeidzama pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu, jo līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim bija jau pagājuši LAPK 37.pantā paredzētie termiņi.

[3.2] Sabiedrība neapstrīd faktu, ka tematiskās pārbaudes laikā netika uzrādītas noliktavas preču uzskaites kartītes vai cits preču uzskaites reģistrs, kurš pamatotu preču kustību un

preču identifikāciju, kas ir uzskatāms par likuma ,,Par grāmatvedību” 2.panta pirmās un otrās daļas un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 ,,Noteikumi par

grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” prasību pārkāpumu. Taču sakarā ar minēto uzskaites kartīšu neuzrādīšanu nekādi zaudējumi valsts budžetam netika konstatēti. No Sākotnējā lēmuma

izriet, ka par pamatu administratīvā soda uzlikšanai pēc LAPK 166.6 panta ir bijis apstāklis, ka auditori nespēja no pavadzīmēm konstatēt, vai lietotā prece ir darba kārtībā un izmantojama

uzņēmuma pamatfunkciju veikšanai. Šāds pamatojums nevar būt par pamatu soda uzlikšanai, jo ne likuma ,,Par grāmatvedību” 2.pants, ne Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi

Nr.585 ,,Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” neparedz uzskaites kartītēs ietvert informāciju par preces nolietojuma pakāpi. To, vai lietotā prece ir darba kārtībā un

izmantojama uzņēmuma pamatfunkciju veikšanai, var pārbaudīt dabā apskatot lietoto preci (ko VID amatpersonas neizdarīja), bet ne pēc uzskaites kartītes vai pavadzīmes.

[3.3] Sākotnējā lēmumā soda apmērs prettiesiski tiek pamatots ar to, ka valsts budžets tiek izmantots visas sabiedrības vajadzībām. Tas ir pretrunā ar LAPK 22.pantu, kas nosaka

administratīvā soda mērķis nav valsts budžeta ieņēmumu vairošana sabiedrības vajadzībām. Tāpat soda apmērs tiek prettiesiski pamatots ar Administratīvā procesa likumu un tā 13.pantu,

kaut gan ne minētais likums, ne tā 13.pants neregulē lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās un administratīvo sodu uzlikšanu.

Ņemot vērā minētos apstākļus, konstatētais LAPK 166.6 panta pirmās daļas pārkāpums ir uzskatāms par maznozīmīgu vai par to bija uzliekams minimālais administratīvais sods, kas tiek

paredzēts LAPK 166.6 panta pirmajā daļā, proti, Ls 50.

[4] 2012.gada 29.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID paskaidrojums par sūdzību, kurā Iestāde lūdz sūdzību noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertajiem

apsvērumiem, papildus norādot, ka VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas 2011.gada 25.augustā uzsāka un 2011.gada 23.septembrī pabeidza tematisko pārbaudi Sabiedrībā un par

pārbaudē konstatētajiem Sabiedrības izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem 2011.gada 23.septembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.NK006273. Tādējādi VID

Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja vietniece, 2011.gada 14.oktobrī pieņemot Sākotnējo lēmumu par Sabiedrības saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievērojusi LAPK

37.panta pirmās daļas prasības. VID ieskatā Sabiedrības arguments, ka nodokļu administrācija nav ievērojusi LAPK 37.pantā noteiktos administratīvā soda piemērošanas termiņus, ir

nepamatots.

[5] Sabiedrības pārstāvis tiesas sēdē sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem.

Iestādes pārstāve sūdzība neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka sūdzība ir daļēji pamatota.

[7] Tiesa konstatē, ka Sabiedrība ir saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.2 pantu un 166.6 panta pirmo daļu. Sākotnēji tiesa izvērtēs Lēmuma pamatotību daļā par

Sabiedrības saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.2 pantu.

[8] Ar Lēmumu Sabiedrība saukta pie administratīvās atbildības par Noteikumu Nr.874 2.punktā noteikto prasību neievērošanu. Noteikumu Nr.874 2.punkts noteic, ka Latvijas

Republikā iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas

Republikā. Komersantiem, kuri saņēmuši licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, ir atļauts iepirkt tikai melno metālu atgriezumus un lūžņus.

Savukārt saskaņā ar LAPK 166.2pantu par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai

Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās

atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc

rīkojuma par tā darbības apturēšanu uzliek naudas sodu (..) juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus

vai bez konfiskācijas.

Ievērojot minēto, lai atzītu, ka Sabiedrība pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un sodīta saskaņā ar 166.2pantu, nepieciešams konstatēt, ka SIA „DSG Interjers” Latvijas

Republikā iepirka melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, nesaņemot licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.

[9] No Lēmuma izriet, ka Sabiedrība laika posmā no 2010.gada 15.oktobra līdz 2011.gada 18.janvārim ir iegādājusies metāllūžņus. Tiesa konstatē, ka lietā nav strīds par pārkāpuma

faktu, proti, par to, ka SIA „DSG Interjers” ir iepirkusi un pārdevusi metāllūžņus bez speciālās licences. Lietā ir strīds, vai Sabiedrības izdarītais pārkāpums ir ilgstošs un vai tādējādi iestāde ir

ievērojusi LAPK 37.pantā noteikto termiņu soda piemērošanai, proti, Sabiedrība uzskata, ka Lēmums ir atceļams, pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu.

[10] LAPK 239.panta 7.punkts noteic (redakcija Lēmuma pieņemšanas brīdī), ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru

mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Tā kā likums paredz atšķirīgu soda uzlikšanas termiņa skaitījuma sākumu atkarībā no tā, vai pārkāpums ir ilgstošs, tiesai jākonstatē, vai metāllūžņu iepirkšana ir uzskatāma par

ilgstošu pārkāpumu.

[11] LAPK nenoteic, kas šā likuma izpratnē uzskatāms par ilgstošu pārkāpumu. Taču administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē (Sk. Satversmes tiesa 2002. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106 secinājumu daļas 6.1. punktu.). Līdz ar to tiesas ieskatā

LAPK lietoto terminu interpretācijā iespējams izmantot Krimināllikumā ietverto terminu skaidrojumus.

Krimināllikuma 23.panta otrā daļa noteic, ka atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu veido arī turpināti un ilgstoši noziedzīgi nodarījumi. Panta ceturtā daļa noteic, ka atsevišķs

ilgstošs noziedzīgs nodarījums ir nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu nepildīšanu, kurus

likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajai personai. Šā panta trešā daļa savukārt noteic, ka atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas

pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu.

Krimināltiesību literatūrā norādīts, ka ilgstošs noziedzīgs nodarījums tiek uzsākts noteiktā darbības laikpunktā (pienākuma neizpildīšanas momentā), bet pabeigtā noziedzīga

nodarījuma stadijā tas turpinās ilgāku laiku. Ilgstošs kriminālnodarījums tiek pabeigts brīdī, kad likumpārkāpējs rīkojas ar nolūku pārtraukt tā īstenošanu vai tā tālāka realizācija nav iespējama

objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar personas aizturēšanu (sk. Judins A. Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca – Rīga: „RaKa”, 1999, 55.lpp.).

[12] No LAPK 166.2panta normas gramatiskās izpratnes secināms, ka norma piemērojama par komercdarbības uzsākšanu, kas praktiski izdarāms ar vienu darbību. Tā kā no

Noteikumu Nr.874 2.punkta redzams, ka metāllūžņu iepirkšana pilnībā noteikta kā licencējama darbība, tad arī viens metāllūžņu iepirkšanas gadījums ir pamats, lai atzītu, ka izdarīta darbība,

kurai nepieciešama licence.

Ņemot vērā ilgstoša noziedzīga nodarījuma un turpināta noziedzīga nodarījuma izpratni krimināltiesībās, tiesa uzskata, ka metāllūžņu iepirkšanu, kas noslēgusies ar reālu preces

iegādi, nevar uzskatīt par ilgstošu administratīvo pārkāpumu, jo komersanta rīcībai, kas ir vērsta uz metāllūžņu iepirkšanu, ir pabeigtības raksturs ar to brīdi, kad darījums tiek noslēgts un

prece atrodas tā īpašumā. Kā salīdzināmā lietā norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, tad par ilgstošu pārkāpumu uzskatāms pārkāpums, kurš pārkāpuma atklāšanas brīdī vēl nav izbeigts (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr. 142029410 9.punktu).

No iepriekš minētā, tiesa secina, ka metāllūžņu iepirkšana nav ilgstošs pārkāpums un līdz ar to, lai piemērotu administratīvo sodu par LAPK 166.2 panta paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, ir jākonstatē, ka pieteicēja metāllūžņus ir iegādājusies un/vai realizējusi ne vēlāk kā pirms četriem mēnešiem.

[13] Tiesa konstatē, ka Sabiedrība metāllūžņus no SIA „Lekko” pēdējo reizi iepirkusi 2011.gada 18.janvārī (lietas 107.lapa). VID amatpersona administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.006273 par SabiedrīBbas izdarīto administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība LAPK 166.2 pantu, sastādīja 2011.gada 23.septembrī (lietas 24.-26.lapa).VID lēmums

Nr.F04/NK006273, ar kuru Sabiedr%u012Bbai uzlikts naudas sods Ls 2000 apmērā, pieņemts 2011.gada 14.oktobrī (lietas 14.-19.lapa).

Lietā nav pierādījumu, vai ar 2011.gada 18.janvāra pavadzīmi iegādātie metāllūžņi ir atradušies Sabiedrības noliktavās vai tie ir realizēti. Proti, iestāde nav analizējusi faktiskos

apstākļus, kas norādītu to, ka Sabiedrība ir veikusi kādas darbības ar metāllūžņiem pēc 2011.gada 18.janvāra iegādes darījuma.

Tā kā SabiedrīBba administratīvo pārkāpumu izdarīja 2011.gada 18.janvārī, bet administratīvais sods par pārkāpumu uzlikts 2011.gada 14.oktobrī, ir pārkāpts LAPK 37.panta

pirmajā daļā noteiktais termiņš.

Ievērojot LAPK 239.panta 7.punktā noteikto, ir pamats atcelt Lēmumu daļā par SabiedrīBbas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.2 panta un lietvedība šajā daļā ir

izbeidzama.

[14] Turpmāk tiesa vērtēs, vai SabiedrīBba pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.6 panta pirmo daļu un vai piemērotais naudas sods 100 latu apmērā ir

uzskatāms par samērīgu.

[15] LAPK 166.6 panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā Sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī) noteic, ka par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu

neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts

institūcijām — uzliek naudas sodu juridiskajām personām — no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.punkts noteic, ka dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentiem

noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Ja attaisnojuma

dokuments sagatavots rakstiski (papīra formā), pēc tā ierakstīšanas attiecīgajā grāmatvedības reģistrā uz dokumenta norāda ieraksta kārtas numuru.

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 10.punkts noteic, ka visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdara

saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis. Ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā,

pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem. Likumā noteiktajos gadījumos ierakstus var izdarīt vienkāršā ieraksta sistēmā.

Izskatāmajā gadījumā SabiedrīBba VID amatpersonām nevarēja uzrādīt noliktavas preču uzskaites kartītes vai citu preču uzskaites reģistru, kas pamatotu preču kustību un to identifikāciju.

[16] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, kas noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par

sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērtāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot Lēmumu daļā par SabiedrīBbas saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.6 panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams. Tādējādi tiesa pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai.

Tiesa noraida Sabiedrības apsvērumus, ka par šo pārkāpumu varētu piemērot minimālo naudas sodu vai pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu.

Tiesas ieskatā grāmatvedības dokumentācijai, kas pamato preču kustību un to identifikāciju, ir būtiska nozīme, lai noteiktu grāmatvedībā reģistrēto dokumentu patiesumu un varētu

izsekot darījumu gaitai. Izskatāmajā gadījumā SabiedrīBba ir veikusi apjomīgus darījumus, un tie nav reģistrēti noliktavas preču uzskaites reģistrā, tāpēc pārkāpums nav uzskatāms kā nejaušs ar

gadījuma raksturu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. un 2.punktu, 239.panta 7.punktu un 289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 22.decembra lēmumu Nr.22.5/90554 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.NK006273) daļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„DSG interjers” saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 panta pirmo daļu un piemēroto naudas sodu 100 (simts) latu apmērā.

atcelt ar tā pieņemšanas dienuValsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 22.decembra lēmumu Nr.22.5/90554 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.NK006273) daļā par sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „DSG interjers” saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2 pantu un izbeigt šajā daļā lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts )A.Juškeviča