Court allows compensation for municipal delay in registering land ownership certificates under Latvian law.

NORAKSTS Lieta Nr.A42491906 A780-08/3 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 8.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe

piedaloties pieteicējas – V.K. pārstāvei I.K. un atbildētāja – Vārkavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Vārkavas novada domes pilnvarotajam pārstāvim– Dzintaram Cimdiņam atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu V.K. (turpmāk – pieteicēja) pieteikumā par Vārkavas novada domes faktisko rīcību un atlīdzinājuma piedziņu Ls 1018 apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Centrālās zemes komisijas 2005.gada 28.novembra lēmumu Nr.5165, pieteicējai tika piešķirti 36,0 īpašuma kompensācijas sertifikāti par 9,066 ha mantojamās zemes Preiļu rajona Vārkavas novadā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumiem Nr.71 „Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.71) pašvaldībai jāreģistrē lēmumus par sertifikātu piešķiršanu un jānosūta dokumenti Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (turpmāk – Informācijas centrs) un sertifikātu saņēmēja norādītajai kredītiestādei. Vārkavas novada pašvaldība augstāk minēto pienākumu nav izpildījusi, tādējādi, radot pieteicējai zaudējumus. [2] 2006.gada 23.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Vārkavas novada domes faktisko rīcību un atlīdzinājuma piedziņu Ls 1018 apmērā. [2.1] Pieteicēja paskaidro, ka sertifikātu ieskaitīšana kredītiestādes kontā sešu mēnešu laikā no piešķiršanas datuma nav bijusi iespējama, jo veidlapa Nr.250 „Īpašuma kompensācijai piešķirtie privatizācijas sertifikāti” no Valsts krājbankas saņemta tikai 2006.gada 14.jūnijā.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

[2.2] Pieteikumā norādīts, ka sakarā ar Centrālās zemes komisijas 2005.gada 02.decembra vēstuli Nr.pie 659 Ī/t, pieteicēja 2005.gada 15.decembrī nosūtīja informāciju Vārkavas novada domei par bankas filiāli un sertifikātu konta numuru. Pieteicējas iesnieguma saņemšanu Vārkavas novada dome apstiprināja telefoniski. [2.3] Pieteicēja norāda, ka nākošā gada marta beigās sazvanījās ar Vārkavas novada domes sekretāri, kura paskaidroja, ka pieteicējas lietu kārto atbildīgais par zemes jautājumiem, kurš iesniedza dokumentus Zemes dienestā, bet pats Vārkavas novada domē nestrādā.

Vēlāk Valsts zemes dienests pieteicējai telefoniski paskaidroja, ka jāgaida paziņojums. Pieteicēja vairākkārt pārbaudīja sertifikātu kontu Valsts krājbankā, lai noskaidrotu vai sertifikāti ir ieskaitīti. [2.4] 2006.gada jūnija sākumā pieteicēja nosūtīja elektronisko vēstuli uz Valsts zemes dienesta Preiļu biroju. 2006.gada 9.jūnijā pieteicēja sazvanījās ar Valsts zemes dienesta Preiļu biroja vadītāju, kura paskaidroja, ka iesniegums ir šajā birojā, bet nav bijis pilnīgi aizpildīts un pēc elektroniskās vēstules saņemšanas tika nosūtīts izskatīšanai Sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram. [2.5] Savā pieteikumā pieteicēja atsaucās uz likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 4.panta astoto daļu, kas noteic Vārkavas novada domes kompetenci sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas kontu atvēršanas organizēšanā. [2.6] Pieteicēja uzskata Vārkavas novada domes rīcību par prettiesisku, kuras dēļ sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, privatizācijas sertifikāti netika ieskaitīti pieteicējas sertifikātu kontā un to termiņš ir notecējis.

Sakarā ar to, pieteicējai ir radies materiālais zaudējums Ls 1018 apmērā par 36 īpašuma kompensācijas sertifikātiem (Ls 28 par katru sertifikātu). [3] Vārkavas novada domes paskaidrojumi Administratīvajā rajona tiesā netika saņemti. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumu saskaņā ar pieteikumā sniegto pamatojumu. Atbildētāja pārstāvis sniedza savus paskaidrojumus tiesas sēdes laikā un pieteikumu neatzina daļā. Atbildētāja pārstāvis norādīja, ka lietas ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem kārtojis darbinieks, kurš strādāja Valsts zemes dienestā.

Ar Valsts zemes dienestu pašvaldībai bija mutiska vienošanās. Tādējādi, daļa atbildības par notikušo jāuzņemas Valsts zemes dienestam. Motīvu daļa

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

[5] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot lietas dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots. [6] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [6.1] Ar Centrālās zemes komisijas 2005.gada 28.novembra lēmumu pieteicējai piešķirti 36,0 īpašuma kompensācijas sertifikāti (lietas 5.lapa). Minētais lēmums 2005.gada 2.decembrī nosūtīts pieteicējai, Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas Preiļu rajona birojam un Vārkavas novada domei (lietas 6.lapa). [6.2] Kā izriet no atbildētāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē, pieteicēja 2005.gada beigās iesniedza Vārkavas novada domē lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu. Tā kā Vārkavas novada domei bija mutiska vienošanās ar Valsts zemes dienestu, tad pieteicējas dokumenti iesniegti Valsts zemes dienestā tālākai rīcībai (lietas 30.lapa). [6.3] Kā izriet no Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas Preiļu biroja vadītājas sniegtās informācijas, Valsts zemes dienesta rīcībā nav vienošanās ar Vārkavas novada domi un nav reģistrēta dokumentācija, ka Vārkavas novada dome būtu iesniegusi pieteicējas dokumentus kompensācijas lietā (lietas 35.lapa). [6.4] AS „Latvijas Krājbanka” dokumentus par pieteicējai piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem saņēma 2006.gada 18.augustā (lietas 8.lapa). 2006.gada 18.augustā pieteicēja saņēma no AS „Latvijas Krājbanka” atteikumu, jo noildzis termiņš sertifikātu ieskaitīšanai kontā (lietas 7.lapa).

[7] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai Vārkavas novada dome ir vainojama bezdarbībā, nenosūtot informāciju par pieteicējai piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[8] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 27.panta piekto daļu (turpmāk - tiesību normas redakcija, kura bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī) pēc 2005.gada 30.septembra piešķirtos privatizācijas sertifikātus ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja šo sertifikātu saņēmējs sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu ir iesniedzis attiecīgajai kredītiestādei konta atvēršanai vai papildus piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamos dokumentus.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

No minētā izriet, ka pieteicējai sešu mēnešu laikā no Centrālās zemes komisijas 2005.gada 28.novembra lēmuma pieņemšanas bija jāiesniedz attiecīgajai kredītiestādei konta atvēršanai nepieciešamos dokumentus. Proti, līdz 2006.gada 28.maijam. Kā izriet no lietas materiāliem, AS „Latvijas Krājbanka” pieteicējas dokumentus saņēma tikai 2006.gada 18.augustā (skat.[6.4]). Tādējādi, secināms, ka AS „Latvijas Krājbanka” atteikums atvērt kontu bija pamatots. Līdz ar to, tiesai jānoskaidro, vai termiņa nokavējumu sertifikātu konta atvēršanai vainojama Vārkavas novada domes bezdarbība.

[9] Noteikumu Nr.71 5.punkts noteic, ka pašvaldība reģistrē lēmumus par sertifikātu piešķiršanu (pašvaldības pieņemtos un no attiecīgajām institūcijām saņemtos) un, pamatojoties uz tiem, nosūta Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram un sertifikātu saņēmēja norādītajai kredītiestādei, kurā ir atvērts vai tiks atvērts viņa sertifikātu konts, to personu sarakstus, kurām piešķirti sertifikāti (MK 14.02.2006. noteikumu nr.125 redakcijā). No minētā izriet, ka Centrālās zemes komisijas lēmumu par pieteicējai piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem Vārkavas novada domei bija jā iereģistrē un jānosūta AS „Latvijas Krājbanka”. Kā izriet no lietas materiāliem, lietā nav strīda par to, ka Centrālās zemes komisijas 2005.gada 28.novembra lēmums tika iesniegts Vārkavas novada domē. Lietā ir strīds par, vai Vārkavas novada domes bezdarbības dēļ pieteicēja zaudēja tiesības izmantot viņai piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus. Saskaņā ar atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem Vārkavas novada domei nebija atsevišķa darbinieka, kurš varētu pildīt pienākumus saistībā ar piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Minētos pienākumus pildīja Valsts zemes dienesta darbinieks, kurš arī vainojams bezdarbībā ar pieteicējai piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Proti, pieteicējas dokumenti tika nosūtīti Valsts zemes dienestam, bet netika tālāk nosūtīti AS „Latvijas Krājbanka”. Līdz ar to, secināms, ka daļa vainas jāuzņemas arī Valsts zemes dienestam. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pienākums nosūtīt lēmumu AS „Latvijas Krājbankai” par piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem bija Vārkavas novada domei. Tiesas ieskatā nav nozīmes, vai minēto pienākumu pildīja kāds no Vārkavas novada domes darbiniekiem vai Valsts zemes dienesta darbinieks. Proti, no Noteikumu Nr.71 5.punkta neizriet, ka Valsts zemes dienests būtu atbildīgs par

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com kredītiestādei nosūtītajiem dokumentiem par kompensācijas sertifikātu piešķiršanu. Tādējādi, tiesa secina, ka tieši Vārkavas novada domes bezdarbības dēļ pieteicēja zaudēja tiesības atvērt īpašuma kompensācijas sertifikātu kontu AS „Latvijas Krājbankā” un šāda bezdarbība atzīstama par prettiesisku.

[10] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.pants noteic, ka minētā likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Kā izriet no minētā likuma 4.panta pirmās daļas, iestāde zaudējumu var nodarīt ar (..) bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. Saskaņā ar minētā likuma 6.panta pirmo daļu tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība - objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. No minētā izriet, ja iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā cietušajam radušies zaudējumi un starp iestādes prettiesisko rīcību un nodarītajiem zaudējumiem konstatētajam objektīva saikne, rodas tiesisks pamats prasīt zaudējumu atlīdzinājumu. Konkrētajā lietā [9] punktā konstatēts, ka Vārkavas novada domes bezdarbība ir prettiesiska. Proti, Vārkavas novada domes bezdarbības rezultātā pieteicēja zaudēja tiesības uz īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanu. Tādējādi, pieteicējai radot zaudējumus piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu apmērā. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka ir konstatēts zaudējumu atlīdzinājuma tiesiskais pamats. Līdz ar to, tiesai jānoskaidro, kādā apmērā Vārkavas novada pašvaldībai jāatlīdzina pieteicējai nodarītie zaudējumi.

[11] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmo daļu mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

Savukārt, minētā likuma 12.panta pirmā daļa noteic, ka zaudējuma apmēru nosaka, izmantojot pierādīšanas līdzekļus (11.pants). Kā izriet no minētā likuma 13.panta trešās daļas 1.punkta, mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā - ja aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latus, - 100 procentu apmērā no šīs summas. Konkrētajā lietā pieteicējas tiesības uz īpašuma kompensācijas sertifikātu apmēru pierādītas ar Centrālās zemes komisijas 2005.gada 28.novembra lēmumu Nr.5165 (lietas 5.lapa). Proti, pieteicējai piešķirti 36,0 īpašuma kompensācijas sertifikāti. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 11.jūlija noteikumu „Likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” izpildes noteikumi” 2.punktu viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtība ir 28 lati. Kā izriet no pieteicējas pārstāves tiesas sēdē norādītā, zaudējumu apmērs aprēķināms – reizinot piešķirto sertifikātu skaitu ar to nominālvērtību. Tādējādi, kopējā zaudējumu summa sastāda Ls 1018 (viens tūkstotis astoņpadsmit lati). Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja ir pierādījusi zaudējumu apmēru. Tā kā aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latus, tā piedzenama no Vārkavas novada pašvaldības pilnā apmērā.

[12] APL 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tā kā pieteicējas pieteikums apmierināts, tiesas ieskatā no atbildētāja – Ciblas novada pašvaldības piespriežama pieteicēja samaksātā valsts nodeva Ls 10 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 253., 255.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt V.K. pieteikumu. Atzīt par prettiesisku Vārkavas novada domes rīcību, nenosūtot normatīvajos aktos noteiktajā termiņā V.K. iesniegtos dokumentus īpašuma kompensācijas sertifikātu konta atvēršanai.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

Uzlikt par pienākumu Vārkavas novada pašvaldībai atlīdzināt V.K. nodarītos zaudējumus Ls 1018 (viens tūkstotis astoņpadsmit lati) apmērā. Uzlikt par pienākumu Vārkavas novada pašvaldībai atlīdzināt V.K. viņas samaksāto valsts nodevu desmit latus. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ D. Suipe Rīgā, 2008. gada 08.februārī

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com