Court dismisses appeal against administrative penalty for failure to use state language professionally.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the appellant's appeal against a first-instance judgment finding her guilty of an administrative offense for failing to use the state language professionally. The court confirmed that the appellant, a bookkeeper, admitted to her actions and was found guilty based on evidence showing she could not perform her duties at the required proficiency level. The court held that the first-instance judge correctly evaluated the evidence and applied the law, so the appeal was rejected without further argumentation.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.26 panta 1. daļa; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants: The court of appeal will uphold the first-instance judgment if the lower court correctly evaluated the evidence and applied the law, rejecting subjective appeals based on alleged procedural errors or work quality.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietvedības Nr.103AA-0045-18
ECLI:LV:LAAT:2018:0705.1A12000218.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē, 2018.gada 5.jūlijā
Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnesis referents, tiesnesis A.Vilmanis,
tiesneši I.Zalužinska un J.Vasiļkovskis,
apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu
pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 201. 26panta pirmajā daļā, un
/pers. B/ apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2018.gada 5.aprīļa spriedumu.
Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa
konstatēja
ar Daugavpils tiesas 2018.gada 5.aprīļa spriedumu atzīts, ka 2017.gada 23.oktobrī ap plkst.14.43 /pers. B/, pildot grāmatvedes amata
pienākumus /Nosaukums/un apzinoties savas darbības prettiesisko raksturu, kā arī paredzot tās kaitīgās sekas, ir apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos, tīši
nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, tādējādi pārkāpjot valsts valodas lietošanas kārtību. Konstatēts
Valsts valodas likuma 6.panta pirmās daļas pārkāpums un /pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 201.26panta pirmās daļas.
Spriedumā norādīts, ka 2017.gada 28.septembrī Valsts valodas centrā saņemts un reģistrēts ierobežotas pieejamības iesniegums Nr.4-1.1/708 par
iespējamu Valsts valodas likuma 6.panta pirmās daļas prasību pārkāpumu. Valsts valodas centrs izvērtēja iesniegumā minēto informāciju un uzsāka
pārbaudi.
2017.gada 23.oktobrī Valsts valodas centrā tika veikta /Nosaukums/Finanšu pārvaldes grāmatvedes /pers. B/ valsts valodas lietojuma pārbaude,
par ko sastādīts pārbaudes akts Nr.R008241. Pārbaudes laikā tika uzrādīta augstākās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība Nr.311910. Valsts
valodas centrs 2014.gada 26.septembrī bija sniedzis atzinumu Nr.1-14/103, ka pēc Valsts valodas centra rīcībā esošajām ziņām, Daugavpils rajona
pastāvīgā atestācijas komisija nav izsniegusi augstākās pakāpes valsts valodas prasmes apliecību ar šādu Nr.311910. Pārbaudes gaitā tika veikta
intervija ar /Nosaukums/Finanšu pārvaldes grāmatvedi /pers. B/ par viņas profesionālajiem un amata pienākumiem un citām tēmām. Intervijas gaitā tika
konstatēts, ka /Nosaukums/ Finanšu pārvaldes grāmatvede /pers. B/ nelieto valsts valodu atbilstoši savu profesionālo un amata pienākumu veikšanai
nepieciešamajā vidējā līmeņa 2.pakāpei (B2). /pers. B/ nespēj sarunāties par profesionāliem jautājumiem, skaidri formulēt savu viedokli, uztvert un
saprast dabiskā tempā runātus tekstus par dažādām tēmām.
2017.gada 23.oktobrī Valsts valodas centra Valsts valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vecākā inspektore
R.Petrova sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BB010007 un 2017.gada 16.novembrī pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā par
to, ka /pers. B/ valsts valodu nelieto tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts
valodas lietošanu. Konstatēts, ka tika pārkāptas Valsts valodas likuma 6.panta pirmās daļas prasības, un /pers. B/ saukta pie administratīvās atbildības
par Latvijas APK 201.26panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un viņai uzlikts naudas sods 40 euro apmērā.
Ar Daugavpils tiesas 2018.gada 5.aprīļa spriedumu atstāts negrozīts Valsts valodas centra 2017.gada 22.decembra lēmums Nr.4-4.2/17, ar kuru
atstāts spēkā Valsts valodas centra 2017.gada 16.novembra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.BB010007 (lietas 140.-145.lapa).
Par Daugavpils tiesas 2018.gada 5.aprīļa spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. B/, kura uzskata, ka Daugavpils tiesa šo lēmumu pieņēma
neobjektīvi, bet vienpusēji, kas nozīmē, ka Valsts valodas centrs tiek stādīts kā prioritāte, un izskatīja tikai Valsts valodas centra iesniegto pārbaudes
aktu un lēmumu. Par to liecina sprieduma motīvu daļā sestajā lappusē norādītais, kurā tiek noraidīti /pers. B/ iesniegtie pierādījumi (Latvijas APK
289.17pants). Spriedumā norādīts, ka “Tiesa nevērtē sūdzības iesniedzējas pievienotos dokumentus - /Nosaukums/ svinīgo pasākumu dalībnieku
sarakstus, rēķinus un pavadzīmes bez /pers. B/ parakstiem, /Nosaukums/un Lietuvas Republikas Utenas apriņķa Galvenā policijas komisariāta
amatpersonu darba sanāksmes apmeklējuma lapas kopiju, /Nosaukums/ priekšnieka ziņojumu Valsts policijas priekšniekam, diploma /mācību iestādes
nosaukums/skolēnu korim kopiju, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku apliecības uz R.L. vārda kopiju, izdrukas no interneta portāla
“gorod.lv”, jo tie nav atzīstami kā attiecināmi pierādījumi izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā.”
Atzīmē, ka Daugavpils tiesa iepriekš minētajās iesniegto dokumentu kopijās nenorādīja /pers. B/ saraksti ar kolēģiem valsts valodā, kas ir galvenais
pierādījums, ka viņa pārvalda un lieto valsts valodu.
Daugavpils tiesa neņēma vērā to, ka Valsts valoda centra inspektore R.Petrova norādīja divejādas versijas par iepazīšanos ar valsts valodas
apliecību Nr.311910.
Daugavpils tiesa nav ņēmusi vērā to, ka /pers. B/ norādīja un pievienoja viņai izsniegto Valsts valodas centra nesalasāmu pārbaudes aktu, kas jau ir
administratīvs pārkāpums no Valsts valodas centra puses, un šādus dokumentus izsniedz speciāli, jo viņi paši raksta ar kļūdām, kam arī ir pierādījumi.
Lūdz pievērst uzmanību arī tam, kā Daugavpils tiesa veic tiesvedību un sagatavo dokumentus. Tiesas nolēmumā norādīts “Latvijas skolas jaunatnes
dziesmu un deju svētku apliecības uz R.L. vārda kopija”. Kas tas par vārdu R.L.?
Norāda, ka 2018.gada 30.janvārī Daugavpils tiesa nosūtīja paziņojumu administratīvā pārkāpumā lietā Nr.1A120002018, kur norādīts
“Nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 5.aprīlī pēc plkst.15.00”. 2018.gada 17.aprīlī viņa ieradās Daugavpils tiesā un viņai tika izsniegts
dokuments ar nosaukumu “SPRIEDUMS”, nevis “LĒMUMS”. /pers. B/ norāda, ka katram dokumentam ir savs nosaukums, bet Daugavpils tiesa var
sadalīt dokumentu un lietu nosaukumus, un tas netiek uzskatīts par pārkāpumu.
Norāda, ka viņa nekādus normatīvus aktus nav pārkāpusi, lai viņu sodītu, jo visu darba apjomu veica valsts valodā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdz atcelt Daugavpils tiesas 2018.gada 5.aprīļa spriedumu un izskatīt šo administratīvo lietu, ņemot vērā visus
/pers. B/ iesniegtos rakstveida pierādījumus, iesniegumus un sūdzības (lietas 147.-148.lapa).
Latvijas APK 289. 21panta otrās daļas kārtībā Valsts valodas centrs viedokli par /pers. B/ apelācijas sūdzību neiesniedza. Noraidījums tiesas
sastāvam vai atsevišķam tiesnesim netika pieteikts.
Atbilstoši Latvijas APK 238.pantā noteiktajam, administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanas kārtību reglamentē šis kodekss un citi
normatīvie akti.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesa atzīst, ka šajā konkrētajā lietā ir
iespējams pieņemt nolēmumu atbilstoši Latvijas APK 289.22pantam (Apelācijas instances tiesas nolēmums), pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.
Latvijas APK 7.panta pirmā un otrā daļā nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz
likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā; lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Savukārt, likumības
princips tiek nodrošināts tā, ka katrā nākamajā stadijā tiek pārbaudīta iepriekšējās stadijas likumība un pieņemto nolēmumu pamatotība.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta pirmo un otro daļu, rakstveida procesā izskatot /pers. B/ apelācijas sūdzību par Daugavpils 2018.gada
5.aprīļa tiesas spriedumu, izvērtējot tajā minētos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, pārbaudot pārsūdzētā tiesas
nolēmuma tiesiskumu un pamatotību, apgabaltiesa atzīst, ka /pers. B/ apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.
Latvijas APK 201. 26panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo
un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, un par šo pārkāpumu uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz
divsimt astoņdesmit euro.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 6.panta pirmo daļu valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību
uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā
apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Savukārt, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu
Nr.733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai,
pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes
pārbaudi” 1.pielikumu, grāmatvedim (profesijas kods 3313 01) valsts valoda jālieto vidējā līmeņa 2.pakāpē (B2).
Valsts valodas centra inspektori pārbaudes laikā konstatēja, ka /pers. B/ nelieto valsts valodu atbilstoši savu profesionālo un amata pienākumu
veikšanai nepieciešamajā vidējā līmeņa 2.pakāpei (B2).
Pārbaudot lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa atzīst, ka /pers. B/ ir pamatoti atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas
paredzēts Latvijas APK 201.26panta pirmajā daļā. Latgales apgabaltiesa uzskata, ka lietas materiālos esošie pierādījumi:
ierobežotas pieejamības informācija (lietas 5.lapa), Valsts valodas centra 2007.gada 23.oktobrī sastādītais pārbaudes akts Nr.R008241 (lietas 6.-
9.lapa), administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BB010007 (lietas 10.-11.lapa), Valsts valodas centra inspektoru R.Petrovas un A.Jankovska sniegtie
paskaidrojumi Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājai S.Pavulēnai (lietas 41.-43., 44.-
45.lapa), kā arī citi lietā esošie pierādījumi to kopumā un savstarpējā sakarībā apstiprina /pers. B/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, atbildība
par kuru paredzēta Latvijas APK 201.26panta pirmajā daļā.
Latgales apgabaltiesai nerodas saprātīgas šaubas par /pers. B/ vainu minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Latgales apgabaltiesa atzīst, ka
/pers. B/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Latvijas APK 201.26panta pirmās daļas.
Pirmās instances tiesas tiesnese pareizi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtēja lietā esošos pierādījumus attiecībā uz /pers. B/ vainu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 201. 26panta pirmajā daļā, līdz ar to apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās
instances tiesas sprieduma motivācijai un izvērstāks argumentu izklāsts, atbilstoši Latvijas APK 289.13panta trešajai daļai, nav nepieciešams.
Latgales apgabaltiesa akceptē pirmās instances tiesas secinājumu, ka nav pamata vērtēt /pers. B/ iesniegtos dokumentus, jo tie nav attiecināmi
pierādījumi izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā un tie neattiecas uz lietas faktiskajiem apstākļiem. Kā arī, no /pers. B/ sūdzības nevar izprast,
kādu materiālo tiesību normu pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi vai kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis
lietas izspriešanu.
Attiecībā uz /pers. B/ sūdzībā norādīto par tiesas un Valsts valodas centra darbinieku, viņasprāt, nekvalitatīvu savu darba pienākumu pildīšanu,
Latgales apgabaltiesa norāda, ka par šādu iespējamu rīcību ir jāziņo iestādei – augstākai amatpersonai vai iestādes vadītājam. Apgabaltiesas ieskatā, tas
nemaina izskatāmās lietas būtību. /pers. B/ citāds, subjektīvs pierādījumu vērtējums nevar ietekmēt lietas iznākumu.
Piemērotais administratīvais sods /pers. B/ ir samērīgs un taisnīgs, tas atbilst Latvijas APK 22.pantam par administratīvā soda mērķi, Latvijas APK
32.pantam par vispārīgiem noteikumiem soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu.
Apelācijas instances tiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas tiesnese lietu ir izskatījusi, ievērojot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tādēļ
nav pamata uzskatīt, ka ir pārkāptas likuma normas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Latgales apgabaltiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Daugavpils tiesas 2018.gada 5.aprīļa spriedumu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2018.gada 13.jūlijā.
Tiesnesis referents A.Vilmanis
Tiesneši I.Zalužinska
J.Vasiļkovskis