Court orders landlord to pay insurance claim for water pipe damage due to negligence in maintenance.

Lieta Nr. C29 4431 21

Lietas arhīva Nr. C-3211-22/82

ECLI:LV:RPT:2022:1122.C29443121.3.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 22. novembrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga

izskatīja rakstveida procesā civillietu ārvalsts komersanta Swedbank P&C Insurance AS vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegta ārvalsts komersanta Swedbank P&C Insurance AS vienkāršotās procedūras prasība

pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2021. gada 9. maijā ārvalsts komersanta Swedbank P&C Insurance AS Latvijas filiāle kā apdrošinātājs un /pers.

A/ kā apdrošinājuma ņēmējs noslēdza mājokļa apdrošināšanas līgumu, ar kuru tika apdrošināta iedzīve un dzīvoklis /adrese/. Apdrošināšanas līguma

noslēgšanu apliecina mājokļa apdrošināšanas polise ar numuru M13833713. Apdrošināšanas līguma darbības laikā 2021. gada 27. jūnijā apdrošinātais

dzīvoklis tika appludināts. Pamatojoties uz apskates aktu un remonta darbu tāmi, dzīvokļa atjaunošanas izdevumi noteikti 1193,53 EUR apmērā.

Prasītājs izmaksāja cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību 1053,53 EUR apmērā, atskaitot apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 140 EUR.

Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” 2020. gada 5. jūlija aktu appludināšana notika sakarā ar aukstā ūdens

stāvvada bojājumu. Atbildētājs pārvalda dzīvojamo māju /adrese/. Pārvaldniekam jānodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes)

saglabāšana visā tās ekspluatācijas laikā. Ūdens noplūde notika dzīvojamās mājas kopīpašumā ietilpstošajās komunikācijās. Atbildētājs pieļāva

bezdarbību, neveicot komunikāciju tehnisko apkopi un kārtējo remontu, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Zinot, ka ir beidzies ekspluatācijas

termiņš konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām, atbildētājam bija jāparedz aukstā ūdens stāvvada bojājumu iespējamība un laikus

jānomaina bojātās kontrukcijas. Galvenais parāds sastāv no izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1053,53 EUR. Pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma

likuma 45. panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvadīšanas likuma 4. un 6. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmo daļu, Civillikuma 1402.,

1756., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumu atlīdzību 1053,53 EUR.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka sastādītā tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 916

“Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Dzīvokļu īpašnieku pienākums saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1.

punktu ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela. Atbildētājam nav jāuzlabo dzīvokļa stāvoklis un nav

jādod atlīdzība par neesošiem bojājumiem un nepaveiktiem darbiem (sagatavošanas remontdarbiem, transports, darbs, nodokļi utt.). Atbildētājs 2021.

gada 29. martā un 2021. gada 26. jūlijā sastādīja vizuālās pārbaudes aktus un 2021. gada 20. aprīlī sastādīja aktu par dzīvojamas mājas vizuālo

apsekošanu, no kuriem izriet, ka aukstā ūdens stāvvadi ir apmierinošā stāvoklī un tie ir iekļauti remontdarbu plānā. Atbildētājs 2012. gada oktobrī un

turpmāk, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus (plānus) 2013.-2021. gadam, informēja dzīvojamās mājas

iedzīvotājus par komunikāciju ekspluatācijas termiņa beigām un nepieciešamību tas nomainīt. Dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par darbu

veikšanu un finansējuma nodrošināšanu. Atbildētājs par radītiem zaudējumiem atbildību nenes, jo saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās

daļas 2. punktu un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10. panta pirmās daļas 2., 4. un 5. punktu dzīvokļa īpašnieks atbild par dzīvokļa īpašumā

ietilpstošo komunikāciju tehnisko stāvokli. Atbildētājs, veicot dzīvojamās mājas apsekošanu, norādīja nepieciešamos remontdarbus un orientējošās

izmaksas. 2021. gada izmaksas norādītas uzturēšanas darba plānā. Atbildētājs ir dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, kurš var rīkoties, pamatojoties uz

dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumiem. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otro daļu vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt

lēmumus par atsevišķu vai visu dzīvojamas mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam. Atbildētājs informēja kopīpašniekus par

nepieciešamajiem remontdarbiem, bet kopīpašnieki nav pieņēmuši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, uz kura pamata pārvaldnieks būtu varējis veikt

stāvvadu ieplānotu nomaiņu, un nav nodrošinājuši attiecīgu finansējumu. Aktā konstatēts, ka bojājumus izraisīja aukstā ūdens stāvvada plīsums dzīvoklī.

Par atsevišķajā dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju daļu tehnisko stāvokli atbild dzīvokļa īpašnieks. Prasītājs

apdrošināja dzīvokļa īpašumu, zinot, ka kopīpašuma komunikācijām ir beidzies ekspluatācijas termiņš. Prasītājs nav pierādījis remontdarbu veikšanu un

zaudējumu atlīdzības prasījumu. Prasītājs nav pierādījis atbildētāja prettiesisku rīcību, zaudējumu esamību un apmēru, cēloņsakarību starp prettiesisku

rīcību, līdz ar to prasība ir noraidāma pilnā apmērā.

Prasītāja rakstveida atsauksmē norādīts, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus (dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālu), ka būtu

veicis dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju apsekošanu. Atbildētājam bija pienākums kā rūpīgam un čaklam saimniekam regulāri un pienācīgi veikt

vizuālās pārbaudes (apskates) nolūkā noskaidrot, kādā tehniskā stāvoklī ir mājas inženierkomunikācijas (arī ūdensvada sistēma), izvērtēt mājas

komunikāciju stāvokli un ziņot īpašniekiem par obligāti veicamajiem pasākumiem, lai tiktu novērsts apdraudējums. Lai novērstu ūdens noplūdes nodarītos

bojājumus griestiem un sienām, bija jāveic ne vien bojātās vietas remonts, bet visu griestu un sienu remonts, lai panāktu, ka bojājumu vietas nav redzamas

un neatšķiras no pārējās griestu un sienas virsmas. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmējs sniedza apdrošinātājam nepieciešamo

informāciju par apdrošināšanas objekta stāvokli atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 7. panta pirmās daļas noteikumiem un apliecināja, ka visa

sniegtā informācija par apdrošināšanas objektu ir pilnīga un patiesa. Atbildētājam kā pārvaldniekam bija pienākums vienu reizi gadā izlases kārtībā vizuāli

apsekot atsevišķo īpašumu robežās esošās kopīpašuma inženierkomunikācijas, fiksēt pārbaudes reģistrācijas žurnālā un, konstatējot bojājumus, lemt par

to nekavējošo novēršanu. Atbildētājs nav apsekojis dzīvojamās mājas kopīpašuma daļai piederošā aukstā ūdens stāvvada daļas, kuras atrodas atsevišķo

dzīvokļu īpašumu robežās, lai gan, veicot pārvaldīšanas uzdevumu un rīkojoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, atbildētājam vajadzēja apsekot

dzīvojamās mājas ūdens stāvvadu, vismaz atsevišķas tā daļas, kuras atrodas atsevišķo dzīvokļu īpašumos, lai novērstu iespējamo avārijas risku. Tas, ka

dzīvojamās mājas īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par inženierkomunikāciju nomaiņu kapitālā remonta ietvaros, neatbrīvo atbildētāju no vizuāli apsekot

inženierkomunikācijas, arī tās, kuras atrodas atsevišķo īpašumu robežās, novērst konstatētos bojājumus, veicot ārpuskārtas remontdarbus, lai netiktu

pasliktināts pārējo inženierkomunikāciju daļu stāvoklis un netiktu radīts apdraudējums dzīvokļu īpašnieku dzīvībai, veselībai un mantai. Atbildētājs nav

pildījis likumdevēja prasības un nav nodrošinājis obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību izpildi, Atbildētājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri ir nodarīti tā

bezdarbības rezultātā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē būtu nobalsojuši pret

pārvaldnieka ierosinājumu veikt aukstā ūdens stāvvada remontu vai nomaiņu vai ka atbildētājs būtu pienācīgi organizējis dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas pasākumus, ņemot vērā to, ka aukstā ūdens stāvvadiem bija beidzies ekspluatācijas termiņš.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos lūdz izskatīt lietu tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu ar to, ka iebildumos pret prasību norādīts uz

pierādījumu trūkumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmās daļas noteikumiem tiesa iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums

un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana par lietas apstākļiem nav nepieciešama, jo prasītājs ir norādījis celtās prasības pamatojumu

un pierādījumus, savukārt atbildētājs ir norādījis savu iebildumu pamatojumu un pierādījumus. Lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē ir noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.

Motīvu daļa

Novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka vienkāršotās procedūras prasība

ir pilnībā apmierināma.

Lietā nav strīda par to, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/.

2006. gada 15. septembrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatā nostiprinātas /pers. D/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ ar kadastra

numuru /numurs/.

2021. gada 9. maijā ārvalsts komersanta Swedbank P & C Insurance AS Latvijas filiāle kā apdrošinātājs un /pers. A/ kā apdrošinājuma

ņēmējs noslēdza mājokļa apdrošināšanas līgumu, ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina apdrošināšanas

polise ar numuru M13833713. Apdrošināšanas līgums tika noslēgts uz laiku no 2021. gada 16. jūnija līdz 2022. gada 15. jūnijam, apdrošinot dzīvokli tā

atjaunošanas vērtībā un iedzīvi 7500 EUR apmērā.

Polises darbības laikā dzīvoklis tika appludināts. Prasītājs apsekoja dzīvokli un konstatēja, ka ir salieti krāsoti griesti divu kvadrātmetru

platībā un sienas ar krāsotām tapetēm divu kvadrātmetru platībā. Pamatojoties uz būvkomersanta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LV Group”

sagatavoto bojājumu novēršanas izmaksu tāmi, prasītājs izmaksāja dzīvokļa īpašniecei /pers. D/ apdrošināšanas atlīdzību 1053,53 EUR apmērā,

atskaitot apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 140 EUR.

Iebilstot pret tāmes noformējumu, atbildētājs nav pamatojis, kas konkrētajā tāmē neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra

noteikumiem Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,

izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Ar subrogācijas tiesību saprot apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības

izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem (Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 23. punkts).

2021. gada 5. jūlijā sastādīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem

bojājumiem. Aktā konstatēts, ka tika bojāts dzīvoklis /adrese/ sakarā ar aukstā ūdens stāvvada plīsumu dzīvoklī. Aktā norādīts, ka pārvaldnieks

piedāvāja iedzīvotājiem veikt uzkrājumus aukstā ūdens stāvvadu nomaiņai, bet lēmums par līdzekļu uzkrāšanu netika pieņemts.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums,

kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Judikatūrā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu

esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību. (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedums

lietā Nr. SKC- 255/2009, 2013. gada 24. maija spriedums lietā Nr. SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20.

septembra spriedums lietā Nr. SKC-242/2016, 2017. gada 28. novembra spriedums lietā Nr. SKC-376/2017, 2017. gada 7. decembra spriedums

lietā Nr. SKC-384/2017)

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir

noticis esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā lietas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

(Augstākās tiesas 2013. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. SKC-432/2013 un 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-18/2014)

Dzīvokļa iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai nepieciešamie izdevumi atbilstoši Civillikuma 1771. pantam un 1772. pantam kvalificējami kā

jau cēlies zaudējums, kas jāatlīdzina. Atbilstoši tāmei tiešie atjaunošanas darbu izdevumi (iekļaujot PVN) ir 1193,53 EUR. Prasītāja izmaksātā

apdrošināšanas atlīdzība 1053,53 EUR apmērā (atskaitot pašrisku 140 EUR) ir atzīstama par mantiski novērtējamu pametumu, tātad jānoskaidro, vai

dzīvojamās mājas aukstā ūdens stāvvada bojājums radās sakarā ar atbildētāja prettiesiski vainojamu rīcību.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz

kopīpašuma stāvvadiem. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu kopīpašumā esošajā daļā cita starpā ietilpst atsevišķo

dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi

elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no

kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas elementi, kas funkcionāli nav

atdalāmi no kopīpašuma elementiem, tostarp atzarojumi no stāvvada līdz ventilim ieskaitot, ir uzskatāmi par kopīpašuma daļu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrajā daļā noteikts, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: 1) dzīvojamās

mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk-uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) siltumenerģijas,

arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar

pakalpojuma sniedzēju (turpmāk-dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums), c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas

kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai), d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju

apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, f) dzīvojamās mājas

energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 6. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo

apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 3. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu

tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē; vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā

risinājuma dēļ nevar piekļūt; vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko

apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.1 punktu dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu

daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu

iespēju.

Ministru kabineta 2017. gada 21. jūlija noteikumu Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” 21. punkts noteic, ka pārvaldniekam ir tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir

pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus šādos gadījumos:

21.1. ar ārpuskārtas remontu jānovērš tādi bojājumi, kuru rašanos nevarēja paredzēt un novēršanai nepieciešamos uzturēšanas darbus

nevarēja ietvert dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā;

21.2. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā

novēršanas izmaksas ietvēris tāmē, bet dzīvokļu īpašnieku kopība līdz 2016. gada 31. decembrim ir pieņēmusi lēmumu neietvert uzturēšanas darba

izdevumus pārvaldīšanas maksā;

21.3. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā novēršanai

paredzēto darbu ietvēris dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā un izmaksas tāmē, bet bojājuma novēršanai paredzētie līdzekļi nav pietiekami, lai

segtu uzturēšanas darba izmaksas.

Veicot dzīvojamās mājas /adrese/ vizuālo apsekošanu 2021. gada 20. aprīlī, atbildētājs norādīja, ka aukstā ūdens stāvvadi ir apmierinošā stāvoklī

un ir iekļauti remonta darbu apkopojumā sakarā ar ekspluatācijas termiņa izbeigšanos. Dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumā 2013.

gadam atbildētājs norādīja, ka ir beidzies ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām (ūdensvada (aukstā un karstā) un

kanalizācijas sistēma, centrālapkures sistēma, jumta segums .. ) un tie ir jānomaina. Atbildētājs izteica priekšlikumu dzīvokļu īpašniekiem līdz 2012. gada

3. decembrim pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu.

Dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumos no 2013. gada līdz 2017. gadan iekļauta aukstā ūdens stāvvadu nomaiņa. Sagatavojot

dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu 2018. gadam, 2019. gadam, 2020. gadam un 2021. gadam, atbildētājs iekļāva uzturēšanas darbu sarakstā

aukstā ūdens stāvvadu nomaiņu, norādot, ka dzīvokļu īpašniekiem jāveic naudas līdzekļu uzkrājums.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” 2021. gada 20. septembra rakstveida atbildē uz prasītāja pretenziju norādīts, ka

dzīvojamā māja /adrese/ nodota ekspluatācijā 1966. gadā un jau no 2012. gada pārvaldnieks iekļāva dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā aukstā

ūdens stāvvadu nomaiņu, bet dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par finansējuma nodrošināšanu darbu veikšanai.

Ūdens apgādes sistēmas uzturēšana tādā stāvoklī, lai tā pildītu savas funkcijas, ir nepieciešama, lai nodrošinātu ēkas fizisku saglabāšanu, un

attiecas uz obligāti veicamām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kas jāveic pārvaldniekam. Pārvaldnieka atbildība nebeidzas ar dzīvojamās

mājas remontdarbu apkopojuma veikšanu un dzīvokļu īpašnieku informēšanu par mājas inženierkomunikāciju nomaiņas nepieciešamību. Pārvaldniekam

bija zināms par to, ka ir nepieciešama dzīvojamās mājas aukstā ūdens stāvvadu nomaiņa, tātad nav pamatoti atbildētāja iebildumi par to, ka kopīpašnieki

nav pieņēmuši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, uz kura pamata pārvaldnieks būtu varējis veikt stāvvadu ieplānotu nomaiņu.

Latvijas Republikas Senāta 2019. gada 12. jūlija spriedumā lietā Nr. SKC-173/2019 11.2. apakšpunktā norādīts: “Lai gan atbilstoši

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešajai daļai dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei

nepieciešamo finansējumu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, citu starpā, ir arī maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas

ietver šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus (obligātie izdevumi) (Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 7. panta pirmais punkts)”.

Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” noteic kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmi un aprēķina dzīvokļa

īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs būtu iekļāvis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmēs nepieciešamo

remontdarbu (aukstā ūdens stāvvadu nomaiņa) izmaksas, bet dzīvokļu īpašnieku kopība būtu noraidījusi pārvaldnieka aprēķinātos dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus. Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē, kas ir cēloniskā sakarā ar

dzīvojamās mājas aukstā ūdens stāvvada bojājumu. Atbildētājam kā pārvaldniekam bija jānodrošina dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju pienācīga

uzturēšana, nepieciešamās izmaksas sedzot no pārvaldīšanas maksājumiem. Prasība par zaudējumu atlīdzības 1053,53 EUR piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši

Civillikuma 1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

nesamaksātās piedzītās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātā

prasījuma apmēram – valsts nodeva 158,03 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 pantu tiesa

no s p r ie d a

prasību pilnībā apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs 40103362321) par labu ārvalsts

komersantam Swedbank P&C Insurance AS (reģistrācijas numurs 11269248) zaudējumu atlīdzību 1053,53 EUR un tiesas izdevumus 163,50 EUR,

kopā 1217,03 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama ārvalsts komersanta Swedbank P&C Insurance AS kontā LV 35 HABA 0551 0243

73547 akciju sabiedrībā “Swedbank”.

Atzīt ārvalsts komersanta Swedbank P&C Insurance AS tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās piedzītās

naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 22. decembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.