A420232114 / SKA-0218-17 · Augstākās tiesas Senāts

ECLI:LV:AT:2017:1030.A420232114.1.S

Lieta Nr. A420232114

SKA-218/2017

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

SPRIEDUMS

Rīgā 2017.gada 30.oktobrī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Vēsma Kakste,

tiesnese Dzintra Amerika,

tiesnesis Andris Guļāns

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Jelgavas pilsētas domes 2014.gada

23.janvāra lēmuma Nr. 1/15 atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. B/ izpildu lietas rezultātā notikušā labprātīgā izsolē iegādājās nekustamo īpašumu /adrese/. Izsoles akts apstiprināts ar Zemgales

apgabaltiesas 2013.gada 19.februāra lēmumu, bet pieteicēja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā 2013.gada

23.decembrī.

[2] Ar Jelgavas pilsētas domes 2014.gada 23.janvāra lēmumu Nr.1/15 pieteicējam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par minēto nekustamo

īpašumu par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim.

[3] Pieteicējs, norādot, ka nodokļa maksāšanas pienākums rodas tikai ar nākamo gadu pēc īpašuma tiesību iegūšanas, vērsās tiesā ar pieteikumu

par domes lēmuma atcelšanu.

[4] Izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu pieteikums noraidīts. Tiesa, pievienojoties

arī pirmās instances tiesas secinājumiem, spriedumu pamatojusi ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmajā daļā paredzēts vispārīgs noteikums, ka nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar

nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību rašanās. Tomēr minētā panta pirmās daļas 1.punktā ietverts izņēmums, ja īpašumu atsavina, veicot

maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību ieguvējs nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi

pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole.

[4.2] No lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem izriet, ka pieteicējs nekustamo īpašumu ir iegādājies izsoles kārtībā, kas apstiprināta ar tiesas

nolēmumu, kad tas parāda piedziņas procesa ietvaros ticis atsavināts. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas 1.punktā nav

noteikts, ka parāda piedziņas procesam būtu jānotiek tieši pēc nodokļu administrācijas iniciatīvas, lai bezstrīdus kārtībā piedzītu nodokļu parādus.

Jebkurā gadījumā, kad nekustamais īpašums parāda piedziņas procesa ietvaros piespiedu kārtībā tiek atsavināts, pārdodot to izsolē, lai segtu saistības

pret kreditoru, nodokļa piedziņas sekas ir vienādas. Minētajā tiesību normā likumdevējs nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu ir vēlējies noregulēt tā,

lai tas tiktu maksāts nepārtraukti. Tas nozīmē, ka jebkurā parāda piedziņas procesā nekustamais īpašums tiek atsavināts piespiedu kārtā, pārdodot to

izsolē, lai segtu saistības pret kreditoru, kā rezultātā parādnieks zaudē īpašuma tiesības, savukārt kreditors iegūst sava prasījuma apmierinājumu. Ja

nekustamajam īpašumam mainās īpašnieki piespiedu kārtā, tad nevar izveidoties situācija, ka jaunais tiesiskais nekustamā īpašuma ieguvējs (šajā

gadījumā pieteicējs) nemaksātu nekustamā īpašuma nodokli, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta

nekustamā īpašuma izsole.

[4.3] Arī pašlaik spēkā esošā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas 1.punkta redakcija (spēkā no 2014.gada 1.janvāra),

izslēdzot no tās vārdus „bezstrīda kārtībā”, noteic, ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu,

īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta

nekustamā īpašuma izsole. No attiecīgo grozījumu likumprojekta anotācijā norādītā secināms, ka likumdevēja mērķis ir bijis precizēt nekustamā īpašuma

ieguvējam pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles apstiprināšanu.

[4.4] Pieteicēja apelācijas sūdzībā minētajā Augstākās tiesas 2011.gada 11.maija lēmumā lietā Nr. SKC-1035/2011 tika vērtēta SIA „Hipotēku

bankas nekustamā īpašuma aģentūra” sūdzība par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2010.gada 22.novembra lēmumu, ar kuru atstāts bez

ievērības nostiprinājuma lūgums par jaunas tiesības nostiprināšanu. Nolēmumā tika analizētas tās likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normas, kas

bija spēkā 2011.gada 11.maijā, savukārt izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ir jāmaksā nodoklis par periodu no 2013.gada aprīļa līdz

decembrim.

[5] Pieteicējs par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[5.1] Tiesa nepareizi interpretējusi tiesību normas un piemērojusi likuma izmaiņas, kas pieņemtas pusgadu pēc apstrīdētā administratīvā akta.

[5.2] Tiesa nepamatoti uzsvērusi, ka lēmums lietā Nr. SKC-1035/2011 bija spēkā 2011.gadā, jo tas bija spēkā arī apstrīdētā lēmuma

pieņemšanas laikā.

[6] Jelgavas pilsētas dome paskaidrojumos norāda, ka tiesas spriedums ir pamatots, bet kasācijas sūdzība – noraidāma.

Motīvu daļa

[7] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas 1.punkts pārsūdzētā administratīvā akta izdošanas laikā noteica, ka nekustamā

īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot, ja īpašumu atsavina, veicot

maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā uz nekustamo īpašumu, un šādā gadījumā īpašuma tiesību ieguvējs nodokli maksā, sākot ar

nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole. Lietā ir strīds, vai lietas faktiskajos apstākļos

ir piemērojams normā paredzētais izņēmums, kura gadījumā nekustamā īpašuma nodoklis jaunajam īpašuma ieguvējam jāmaksā no nākamā mēneša.

[8] Ar citēto panta pirmo daļu sasaucas izņēmuma regulējums panta trešās daļas 2.punktā, attiecīgi nosakot, ka, atsavinot īpašumu sakarā ar

maksātnespējas procesa veikšanu vai piedziņas bezstrīda kārtībā vēršanu, arī nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc attiecīgā

tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Tādējādi šo abu tiesību normu izveidotā sistēma saskaņo iepriekšējā nodokļa maksātāja pienākuma izbeigšanos ar

nākamā nodokļa maksātāja pienākuma rašanos un gan vispārējā, gan izņēmuma nodokļa maksāšanas pienākuma pārejas gadījumā paredz nepārtrauktu

nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Līdz ar to, pretēji tiesas spriedumā paustajam viedoklim, pirmās daļas 1.punkta izņēmuma piemērošanu nav

pamata saistīt ar nepieciešamību nodrošināt šo nepārtrauktību.

[9] No minētā izņēmuma vispārējā rakstura un sekām secināms, ka norma noteic izņēmuma gadījumus, kuros nav piemēroti atlikt nekustamā

īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma pāreju jeb nodokļa maksātāja maiņu uz nākamā kalendārā gada sākumu, bet tai jānotiek agrāk. Tātad šos

izņēmumus raksturo nepieciešamība ātrāk izbeigt iepriekšējā nodokļa maksātāja pienākumu un noteikt to jaunajam maksātājam. Nav saskatāms racionāls

pamats paātrināt nodokļa maksāšanas pienākuma iestāšanos jaunajam maksātājam, tādēļ secināms, ka norma aizsargā tieši iepriekšējā nodokļa

maksātāja interesi īpašos gadījumos nemaksāt nodokli pārmērīgi ilgi pēc īpašuma vai valdījuma tiesību faktiskās izbeigšanās. No normā konkrēti

minētajiem gadījumiem (atsavināšana sakarā ar maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīdus kārtībā) var secināt, ka likumdevējs

nepieciešamību ātrāk izbeigt iepriekšējā nodokļa maksātāja pienākumu maksāt nodokli saistījis ar apstākli, ka īpašums nav atsavināts labprātīgi, bet gan

piespiedu kārtā izsolē, kas notikusi sakarā ar pastāvošām būtiskām finansiālām grūtībām. Šāds secinājums atbilst arī likumprojekta, ar kuru 2011.gadā

pantā izdarīti grozījumi, anotācijā norādītajam šā izņēmuma ietveršanas pamatam, proti, ir gadījumi, kad nosacījums par nodokļa maksāšanas pienākuma

izbeigšanos ar nākamo taksācijas gadu rada problēmas, piemēram, kad nekustamais īpašums atsavināts piespiedu ceļā (likumprojekta „Grozījumi

likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (grozījumi stājušies spēkā 2011.gada 1.janvārī) anotācijas 4.punkts).

[10] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas 1.punktā (un arī saistītajā panta trešās daļas 2.punktā) 2014.gada 1.janvārī

stājušies spēkā grozījumi, izslēdzot no tā vārdus „bezstrīdus kārtībā”. Šo grozījumu likumprojekta anotācijā, kuru argumentācijā izmantojusi arī

apgabaltiesa, saistībā ar grozījumu nepieciešamību skaidrots minētās normas saturs strīdus periodā. Proti, anotācijā norādīts, ka, interpretējot normu

gramatiski, tā būtu attiecināma uz gadījumiem, kad īpašums pārdots izsolē nodokļu administrācijas veiktās bezstrīda piedziņas rezultātā, kā arī

Civilprocesa likuma 50.nodaļā paredzētās saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanās ietvaros. Savukārt sistēmiski interpretējot šo normu un likuma 9.panta

ceturto daļu, varētu nonākt pie kļūdaina secinājuma, ka tā attiecināma vienīgi uz gadījumiem, kad īpašums tiek atsavināts maksātnespējas procesa

ietvaros, vai gadījumos, kad nodokļa administrācija vērsusi bezstrīda piedziņu uz nekustamo īpašumu saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām”

26.pantu. Anotācijā tomēr atzīts, ka nav pamatoti noteikt atšķirīgu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās kārtību

tikai šajā konkrētajā gadījumā, jo parāda piedziņas sekas ir vienādas gan gadījumā, kad nekustamā īpašuma izsole tiek rīkota saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanas procesa ietvaros vai cita veida saistību izpildīšanas tiesas ceļā procesa ietvaros, kā arī izpildot tiesas spriedumu par parāda

piedziņu. Pamatojot nepieciešamību piemērot šo normu visos gadījumos, kad nekustamais īpašums piespiedu kārtā tiek atsavināts, pārdodot to izsolē,

norādīts uz apstākli, ka personai, kurai nekustamais īpašums atsavināts piespiedu kārtā, ir ierobežotas tiesības ietekmēt jaunā īpašnieka tiesību

pārreģistrāciju zemesgrāmatā, tādēļ izveidojas situācija, ka personai jāmaksā nodoklis par piespiedu kārtā atsavinātu īpašumu, iespējams, nonākot jaunās

finansiālās problēmās (likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (grozījumi stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī)

anotācijas 4.punkts).

[11] No citētajiem anotācijas fragmentiem izriet, ka grozījumu mērķis bija paplašināt gramatiski un sistēmiski pārprotamo normas tvērumu un

skaidri attiecināt to uz visiem gadījumiem, kad nekustamais īpašums atsavināts izsolē piespiedu kārtā. Ievērojot grozījumu mērķi precizēt un vārdiski

paplašināt normas tvērumu, secināms, ka normas iepriekšējais tvērums saturiski nav bijis plašāks par grozījumos precizēto. Proti, iespējami plašākajā

normas interpretācijā (2013.gada redakcijā) nekustamā īpašuma atsavināšana piedziņas rezultātā būtu izprotama kā īpašuma piespiedu atsavināšana

izsolē. Uz šādu normas tvērumu norādījusi arī Finanšu ministrija lietā sniegtajā paskaidrojumā. Turklāt, izdarot secinājumus par izņēmuma regulējuma

tiesisko tvērumu, ņemams vērā vispārējais princips par izņēmumu šauru interpretāciju, vai arī sniedzama argumentācija, kādēļ konkrētajā gadījumā

izņēmums iztulkojams paplašināti.

[12] Nav strīda, ka izskatāmajā lietā pieteicējs ieguvis nekustamo īpašumu labprātīgas izsoles rezultātā (Civilprocesa likuma 49.nodaļa). Lai arī

konkrēto pieteikumu par īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedza nevis tā iepriekšējā īpašniece, bet ķīlas ņēmējs, tas nemaina saistības

labprātīgo raksturu, pielīgstot ķīlas ņēmējam tiesības pārdot ieķīlāto īpašumu par brīvu cenu. Ņemams vērā, ka atšķirībā no saistību bezstrīdus piespiedu

izpildes (Civilprocesa likuma 50.nodaļa) nekustamā īpašuma īpašnieks pats apzināti piekrīt šādam saistības nodrošinājumam un tādēļ tam jārēķinās ar

saistību neizpildes sekām. Līdz ar to, lai arī grūti iedomājams, ka īpašuma atsavināšana atbilstu tā īpašnieka vēlmēm, no tiesību viedokļa īpašuma

atsavināšana Civilprocesa likuma 49.nodaļas kārtībā kopumā nav uzskatāma par piespiedu, bet gan labprātīgu īpašuma atsavināšanu.

[13] Izskatāmajā lietā apgabaltiesa pievērsusies vienīgi tiesību normu interpretācijas jautājumiem, bet nav vērtējusi, kāda veida izsolē pieteicējs

ieguvis nekustamo īpašumu, par kuru aprēķināts nodoklis, un nav izdarījusi skaidru secinājumu par tiesību normas attiecināmību tieši uz izskatāmo

gadījumu. Šādos apstākļos tiesas spriedums ir atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

[14] Lai arī tas neietekmē šā sprieduma rezultātu, norādāms, ka pieteicējs spriedumā kļūdaini saskatījis tiesību normas piemērošanu ar atpakaļejošu

spēku. Tiesa nepiemēroja minēto tiesību normu 2014.gada redakcijā, bet gan, izmantojot grozījumu anotāciju, izdarīja secinājumus par tiesību normas

saturu īpašuma atsavināšanas laikā. Lai arī tiesa kļūdījās savā novērtējumā, vispārīgi šāda anotācijas izmantošana normas satura noskaidrošanā ir

pieļaujama un pareiza.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 348.panta pirmās daļas 2.punktu un 351.pantu, Augstākā tiesa

nosprieda:

atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai;

atmaksāt /pers. B/ samaksāto drošības naudu – 71,14 euro.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese V. Kakste

Tiesnese Dz. Amerika

Tiesnesis A. Guļāns