Court convicts defendant of minor bodily harm and awards partial moral damages plus legal costs.

Lietas arhīva Nr. K69-0609-20/26

ECLI:LV:KURT:2020:1112.11380042518.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīga 2020. gada 12.novembrī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Daina Alksne,

piedaloties prokuroram Atim Dzērvēnam, Uldim Serpānam,

aizstāvim Regnāram Jansonam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ izdarīja tīšu vieglu miesas bojājumu.

/pers. C/ 2018.gada 28.jūlijā ap plkst.19.00, atrodoties /adrese/, viņa lietošanā esošās mājas daļas terasē, ar mērķi vardarbīgi atrisināt

savstarpējo strīdu, nodarot cietušajam fiziskas sāpes un miesas bojājumus, /pers. C/ izmantoja apstākli, ka /pers. G/ ir acīmredzami stiprā alkohola

ietekmē, un tīši vienu reizi ar dūri iesita /pers. G/ pa galvas labo pusi un vienu reizi iespēra ar kāju pa krūšu kurvja kreiso pusi, pēc kā cietušais zaudēja

samaņu un nokrita uz terases grīdas. Ap plkst.19.40, abu strīdam turpinoties /pers. C/ lietošanā esošās mājas daļas pagalmā, /pers. C/ vēl vienu reizi tīši

ar dūri iesita /pers. G/ pa degunu, pēc kā cietušais atmuguriski nokrita uz pagalma bruģa seguma.

/pers. C/ rīcības rezultātā /pers. G/ tika nodarītas fiziskas sāpes un viegli miesas bojājumi, kas izraisa veselības traucējumus uz laiku no 7 dienām

līdz 21 dienai, un proti, galvas sasitums ar asinsizplūdumiem abu acu apvidū, ādas nobrāzumiem uz deguna un pieres, deguna kaula lūzums, asins

izplūdums labās auss gliemežnīcā, asinsizplūdums krūšu kurvja un vēdera priekšējā sienā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 130. panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais /pers. C/ tiesas sēdē savu vainu celtajā apsūdzībā neatzina un paskaidroja, ka 2018.gada 28.jūlijā ar sievu /pers. E/

atpūtušies savā īpašuma daļā, kad pie viņiem atnācis kaimiņš /pers. G/ un prasījis viņam alu. Iedevis kaimiņam alus pudeli, bet pēc kāda laiciņa kaimiņš

atnācis atkal un prasījis degvīnu. Iedevis viņam konjaka pudeli, kuru viņš turpat ik pa laiciņam lietojis. Vēlāk paaicinājis kaimiņu uzēst kūpinātas vistas, kā

arī kopā gājuši peldēties. Atpūtušies visas dienas garumā, un kaimiņš, kurš bijis stiprā alkohola reibumā, ik pa laikam viņiem pievienojies, bet pats

iedzēris tikai 20 gramus, pielicis divas glāzes pie lūpām, un sieva vispār neesot lietojusi alkoholu, jo dienas vakarā bijis paredzēts braukt uz koncertu

Kuldīgā. Tajā dienā kaimiņš kritis vismaz četras reizes. Pirmo reizi kaimiņš novēlies pa betona kāpnēm, kas ved no mājas terases uz Ventmalu, un saķēris

sānu. Jautājis, kas noticis, uz ko/pers. G/atbildējis, ka nokritis un ka viss būs labi. Otro reizi, kad pats bijis ūdenī, dzirdējis, ka /pers. G/ no pontona

malas iekrīt upē. Kritienu neesot redzējis, bet pēc skaņas esot pārliecināts, ka/pers. G/vispirms ir nokritis uz pontona malas un tad iekritis ūdenī, nevis

ielēcis ūdenī. /pers. G/ kritienu ūdenī noteikti esot redzējusi viņa dzīvesbiedre /pers. I/, kura turpat Ventmalā esot sauļojusies. Trešo reizi bijis iekšā mājā,

kad izdzirdējis blīkšķi un pa logu ieraudzījis, ka /pers. E/ ar kaimiņu guļ uz grīdas. Izskrējis ārā un vaicājis, kas noticis, un sieva atbildējusi, ka kaimiņam

nav labi. Tajā brīdī kaimiņš vēmis, viņam bijis nobrāzts un asiņojošs deguns vai lūpa. Palīdzējis sievai piecelties, un sieva piezvanījusi neatliekamajai

palīdzībai un pasaukusi /pers. G/ dzīvesbiedri, kura bijusi satraukta un pārmetusi, ka nav /pers. G/ pagriezuši uz sāniem. /pers. G/ nomazgājuši seju un

noslaucījuši ar dvieli. Kad atbraukusi neatliekamā palīdzība, tā noteikusi diagnozi. Mēģinājuši pierunāt /pers. G/ doties līdzi mediķiem, taču viņš esot

atteicies, visus nolamājis un apsēdies savā pusē pie mājas stūra. Ejot uz sava pagalma pusi,/pers. G/prasījis vēl ieliet viņam alkoholu. Sapratis, ka

sievietes ar viņu galā netikšot, teicis, ka ieliešot vienu glāzi, un tad lai /pers. G/ dodas gulēt. Kaimiņš tam esot piekritis, un abi iegājuši āra virtuvē. Tur

stāvējusi atvērta konjaka pudele, un viņš ielējis glāzi un teicis, ka tagad jāiet mājās. Taču kaimiņš prasījis vēl ieliet alkoholu un teicis, ka atsūtīšot vīrus,

kas viņa sievu izvarošot un Ventā noslīcināšot. Par to sadusmojies un teicis, lai kaimiņš vācoties ārā. Tad /pers. G/ pieķēries viņam pie kakla, ar elkoni

iesitis pa zodu un ar labo roku iesitis pa deniņiem, norāvis paliktnīti ar traukiem. Tad arī /pers. G/ no sevis atgrūdis, un /pers. G/ aizstreipuļojis un

piezemējies uz sāna. To, kas noticis virtuvē, kura ir 2 m liela un tajā atrodas ledusskapis, plīts un plauktiņš, un kuras durvis bijušas vaļā, liecinieki neesot

varējuši redzēt, kas notiek iekšā, bet varējuši redzēt tikai to, kā /pers. G/ aizstreipuļojis. /pers. G/ atgrūdis tikai tādēļ, ka viņš meties virsū ar dūrēm un

izteicis draudus ģimenei. /pers. I/ esot prasījusi, kas noticis, uz ko atbildējis, lai iemācot savu vīrieti uzvesties. Izsaukuši ātro palīdzību. Kad tā atbraukusi,

teicis, vai nu lai vedot /pers. G/ projām, vai viņš izsaukšot policiju. Cietušajam nekādus miesas bojājumus neesot nodarījis, tikai atgrūdis no sevis, jo

saņēmis no /pers. G/ draudus sev un ģimenei.

[3] Neskatoties uz apsūdzētā /pers. C/ vainas noliegšanu, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kāds

paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, ir pilnībā pierādīta ar šādiem izmeklēšanas laikā pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā

saistībā.

[3.1] Ar cietušā /pers. G/ liecību tiesas sēdē. Saskaņā ar cietušā liecībām 2018.gada 28.jūlijā bijis ciemos pie savas dzīvesbiedres /pers. I/

mammas, kur kūpinājis zivis. Kūpinātava atrodoties 5 m no /pers. C/ dzīvesbiedres īpašuma domājamās daļas. Pie viņa esot pienācis /pers. C/ un

piedāvājis kopā iedzert un atpūsties, kam esot piekritis. Vairāku stundu garumā /pers. C/ dzīvesbiedres īpašuma daļā, uz terases trijatā – viņš, /pers. C/

un viņa dzīvesbiedre, lietojuši alu un stipros dzērienus, kopā gājuši peldēt. Agresivitāte ne no vienas puses neesot bijusi. Abi ar /pers. C/ bijuši diezgan

iereibuši, tādēļ pieļauj, ka bijis kaut kāds konflikts, ja /pers. C/ tika novests līdz sitienam. Pirmo sitienu ar dūri pa sejas labo pusi saņēmis, kad stāvējis uz

terases. Pēc sitiena zaudējis samaņu un attapies pēc tam, kad /pers. C/ viņam lējis uz galvas ūdeni. Pamostoties konstatējis, ka sāp seja un kreisais sāns.

Kad ieradušies mediķi, esot sēdējis dzīvesbiedres īpašuma daļā uz soliņa. Sarunu ar mediķiem īsti neatceroties, tikai atceroties, ka mediķi piedāvājuši

doties uz slimnīcu, bet viņš no tā atteicies. Tajā brīdī sieva un sievasmāte komunicējušas ar /pers. C/. Pēc kāda brīža /pers. C/ atnācis pie viņa, t.i., viņa

sievas īpašuma daļā, un aicinājis salīgt mieru. Viņš tam esot piekritis. /pers. C/ viņu apķēris ap pleciem un ievedis savā īpašumā, un ar konjaka glāzi

piedāvājis izlīgt. Nekāda vārdu pārmaiņa neesot bijusi. Kad atradušies/pers.C/ /pers.E/ īpašuma daļā, ieraudzījis /pers. C/ rokā nazi, kuru viņš sācis rokā

demonstratīvi grozīt. Kad jautājis, kas tad būs tālāk, saņēmis vēl vienu sitienu pa degunu, un viņš nokritis atmuguriski ar galvu pret bruģi. Tajā brīdī klāt

bijusi /pers. I/ un viņas māte, kuras redzējušas notikušo, jo nākušas no mugurpuses. Pēc sitiena atkal zaudējis samaņu, un tā īsti atjēdzies tikai pāris

kilometrus no Liepājas slimnīcas. Visi tiesu medicīnas eksperta atzinumos konstatētie miesas bojājumi ir iegūti tikai no /pers. C/ iedarbības, un nav iegūti

pirms tam citos apstākļos, jo neesot kritis. Pieļauj, ka pēc pirmā sitiena pa sejas labo pusi – rajonā no deguna līdz ausij, saņēmis vēl sitienus, jo sāpējis

kreisais sāns un bijis plīsums kājas pēdā.

[3.2] Liecināto apstiprina liecību pārbaude uz vietas un tai pievienotā fototabula, kas tiesas sēdē tika pārbaudīta un kurā /pers. G/ norāda

vietu uz koka terases, kur saņēma pirmo sitienu pa galvas labo pusi; vietu, kur atradās brīdī, kad saņēma otro sitienu pa degunu (1.sējums, 33.-36.lietas

lapa).

[3.3] Ar liecinieces /pers. I/ liecībām tiesas sēdē, protokolu par liecību pārbaudi uz vietas un konfrontēšanas protokolu, kas tika pārbaudīts

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu, pratinot liecinieci /pers. E/. Saskaņā ar /pers. I/ liecībām 2018.gada 28.jūlijā viņa ar /pers. G/

atradusies pie savas mammas /adrese/. Dienas pirmajā pusē/pers. G/ ar kaimiņu puišiem kūpinājis zivis, kad pie viņiem atnācis /pers. C/ un lūdzis atļauju

izmantot kūpinātavu. Pati ar mammu ravējusi kartupeļus un ik pa laikam gājusi peldēties, jo bijusi ļoti karsta diena. Vienā no peldēšanās reizēm redzējusi,

ka /pers. G/ sēž uz terases kopā ar abiem /uzvārds/, un visi lietojuši alkoholu. /pers. C/ sieva mājusi ar roku un piedāvājusi pievienoties, bet viņa esot

atteikusies. Vairāku stundu garumā ik pa laikam gājusi peldēties un redzējusi, ka viņi sēž uz terases, lieto alkoholu un jautri sarunājas. Kad bija beigusi

ravēt kartupeļus, nopeldējusies un apgūlusies Ventmalā nožāvēties, visi trīs smiedamies gājuši viņai garām un aicinājuši līdzi kopā nopeldēties. Viņiem

neesot pievienojusies, bet devusies sava īpašuma pusē, kur kopā ar mammu sēdējušas uz lieveņa un dzērušas kafiju. Pēc kāda laiciņa izdzirdējusi lielu

blīkšķi un to, ka /pers. C/ sieva kliedz: “Izbeidz, izbeidz!” Tad pielēkusi kājās, un tajā pašā brīdī /pers. C/ sieva pavērusi vārtiņus un satrauktā balsī

saukusi, lai nākot ātrāk. Uzskrējusi uz /pers. C/ terases un ieraudzījusi, ka /pers. G/ gulējis zemē uz muguras un gārdzis. Visa seja bijusi asiņaina, jo asinis

nākušas gan pa degunu, gan muti. Prasījusi, kas noticis, un /pers. C/ ņirgājošā tonī teicis, ka /pers. G/ nokritis. /pers. G/ bijis peldbiksēs, un redzējusi uz

viņa ribas nobrāzumu-pēdas nospiedumu. Teikusi /pers. C/, lai nemelo, jo var redzēt, ka /pers. G/ nav kritis, bet /pers. C/ ar savu kāju pastūmis /pers. G/

kāju un noteicis, ka “tas viņam par cūcisku uzvešanos”. Pārmetusi /pers. C//pers. E/, ka viņi nesniedz palīdzību, lai arī kas būtu noticis, vismaz galvu būtu

pagriezuši uz sāniem, lai/pers. G/neaizrijas ar asins recekļiem. Pagriezusi/pers.G/uz sāniem, paķērusi turpat esošo dvieli, sākusi slaucīt asinis un teikusi, lai

/pers. E/ izsauc ātro palīdzību. /pers. C/ atnesis kaut kādu trauku ar ūdeni, uzlējis /pers.G/ virsū un nievājoši teicis: “Gan jau dzīvos.” Kamēr gaidījuši ātro

palīdzību, uzlējusi /pers.G/ uz galvas daudz ūdeni un redzējusi, ka viņam pāršķelta deguna mala apmēram degunam pa vidu un pāršķelta labā auss.

Mediķus sagaidījusi /pers. E/. Kad atbraukusi ātrā palīdzība, abi /pers.C//pers.E/teikuši, ka /pers.G/ esot nokritis. Viņa savukārt teikusi, ka neizskatās,

ka būtu kritis, bet tā kā pie notikušā klāt nav bijusi, nevarējusi to kategoriski apgalvot. Mediķi jautājuši, vai /pers.G/ nav epilepsija, uz ko esot atbildējusi

noliedzoši. Mediķi gribējuši /pers.G/ vest līdzi un pārbaudīt. /pers.G/ no sākuma tam piekritis un sācis ģērbties, un iekāpis automašīnā, kur viņam veikta

kaut kāda medicīniska manipulācija. Taču tad /pers.G/ esot pārdomājis, teicis, ka esot atžirdzis, gar zemi nekrītot, tādēļ nekur nebraukšot. Pēc ātrās

palīdzības aizbraukšanas gribējusi, lai /pers.G/ iet pagulēt, bet /pers. C/ nav gājis projām, ienācis viņu īpašuma daļā, piedāvājis iedzert bezkofeīna kafiju

un, apķerot /pers.G/ ap pleciem, aicinājis salīgt mieru un iedzert alkoholu. Tā abi apķērušies iegājuši /pers.C//pers.E/ īpašuma daļā. Nodomājusi viņus no

sava redzesloka neizlaist, jo /pers. C/ uzvedība bijusi diezgan izaicinoša, viņš bijis smaidīgs, bravurīgs, un viņai bijusi pārliecība, ka pirmo reizi /pers.G/

pats nenokrita. Arī /pers. E/ teikusi, lai ejot līdzi, jo izskatījusies nobijusies, un pieļauj, ka /pers. E/ arī baidījusies, ka kaut kas slikts var atgadīties. Abas

ar /pers. E/ sekojušas abiem vīriešiem no mugurpuses, bet mamma, kura arī nākusi no mugurpuses, palikusi pie vārtiņiem. /pers. C/ stāvējis pie galdiņa,

kaut ko tur krāmējies, un tad redzējusi, ka viņš rokā groza nazi. /pers.G/ to redzot salicis rokas sānos un jautājis, ko viņš (/pers.C/) tagad darīšot. Tūlīt

sekojis sitiens no /pers.C/ puses tieši pa /pers.G/ degunu. Šāda rīcība bijusi ļoti negaidīta, jo pirms tam no /pers. C/ puses nekāda agresija neesot bijusi.

/pers.G/nokritis atmuguriski uz bruģa, pret to atsitoties ar pakausi. Viņš kļuvis bāls un viņam sācis pampt deguns. Viņa mēģinājusi /pers.G/apsēdināt, bet

piecelties /pers.G/ nav varējis un bijis ļoti bāls, un pats prasījis, lai izsauc ātro palīdzību. Skrējusi pēc telefona, kas bija atstāts mājā uz galda, lai izsauktu

ātro palīdzību. Ļoti baidījusies /pers.G/atstāt vienu, jo /pers. C/ uzvedība bijusi neprognozējama. Kad izsaukusi ātro palīdzību, pa telefonu pateikusi, ka

/pers. C/ atkal piekāvis /pers.G/. Atgriežoties atpakaļ /pers.C//pers.E/ pagalmā, redzējusi, ka /pers. C//pers. G/ piedāvā viskija glāzi. Mediķi tūlīt

konstatējuši, ka /pers.G/ ir lauzts deguns, un prasījuši, kurš ir sitējs. /pers.G/ ar roku norādījis uz /pers. C/, kurš sēdējis uz soliņa pie šķūnīša durvīm

(1.sējums, 211.-219.lietas lapa).

[3.4] Liecināto apstiprina liecību pārbaude uz vietas un tai pievienotā fototabula, kas tiesas sēdē tika pārbaudīta un kurā /pers. I/ norāda

vietu, kur pati atradusies brīdī, kad izdzirdējusi /pers. E/ kliedzam “izbeidz!”; vārtiņus, kur atradusies, kad /pers. E/ viņu saukusi un sekojusi

uz /pers.C//pers.E/ īpašuma daļu; vietu uz dēļu terases, kur gulējis /pers. G/ ar asiņojošu seju; vietu viņas īpašuma daļā, kur mediķi sniedza palīdzību

/pers. G/, un pēc kā /pers. C/ ar roku apķēris /pers. G/, vēlējies salīgt mieru un aicinājis atpakaļ pagalmā iedzert alkoholu; norāda vietu, kur viņa uz

terases bruģētās daļas, bet /pers. E/ uz terases dēļu daļas, stāvējušas pēc ieiešanas pagalmā; norāda vietu, kur pie galdiņa stāvējis /pers. C/ un /pers. G/;

vietu, kur pēc sitiena nokritis /pers. G/ (1.sējums, 139.-145.lietas lapa).

[3.5] Ar liecinieces /pers. N/ pirmstiesas procesā sniegto liecību, un liecību pārbaudi uz vietas, kas tika pārbaudīta pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu (1.sējums, 26., 147.-148.lietas lapa). Saskaņā ar /pers. N/ liecībām 2018.gada 28.jūlijā pie viņas ciemos

uz /adrese/ bija atbraukusi meita /pers. I/ un znots /pers. G/. Pēcpusdienā ar meitu ravējušas kartupeļus un gājušas peldēties, kad ieraudzījušas,

ka /pers.G/ kopā ar kaimiņiem /pers.C//pers.E/ atpūšas viņu ierīkotajā atpūtas vietā, kur trijatā lieto alkoholu, runājas un smejas. /pers.C//pers.E/

aicinājuši arī/pers.I/pievienoties viņiem, bet /pers.I/ atteikusies. Ap plkst.19.00 ar meitu sēdējušas mājas otrā pusē, kad dzirdējušas, ka /pers.E/ kliedz:

“Beidz, beidz!”, un bijuši kaut kādi citi trokšņi. Pēc brīža atskrējusi /pers.E/ un saukusi, lai nākot uz viņu pagalmu. /pers.I/ uzreiz esot aizgājusi pie viņiem,

bet viņa līdzi neesot gājusi. Vēlāk /pers.I/ izstāstījusi, ka ieraudzījusi /pers.G/ guļam uz /pers.C//pers.E/ piederošās koka verandas un bijis bez samaņas,

un viņam pa muti nākušas asinis un vēmekļi. /pers.I/ likusi /pers.E/ izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. /pers.E/ to esot arī izdarījusi, bet mediķiem

pateikusi, ka/pers.G/pats esot nokritis. Kad atbraukuši mediķi, /pers.G/ jau bija atguvies, un /pers.I/ pie rokas viņu pievedusi pie mediķu

automašīnas. /pers.G/ bijusi brūce pie auss, traumēta mēle, nolauzts zobs un pēdas nospiedums uz ribām. Viņam tika sniegta medicīniskā palīdzība, bet

no došanās uz medicīnas iestādi /pers.G/ esot atteicies. Gan /pers.G/, gan /pers.C/ bijuši stiprā alkohola reibumā. Tad /pers.C/ apķēris/pers.G/un teicis:

“Izlīgsim, iesim iedzert.” /pers.G/ esot piekritis, un abi kopā aizgājuši pie galda /pers.C/ ierīkotajā atpūtas vietā./pers.I/gājusi līdz, bet viņa aizgājusi līdz

vārtiņiem, un no tās vietas, kur stāvējusi, varējusi redzēt /pers.C//pers.E/ atpūtas vietu. /pers.C/ no galda paņēmis nazi, un /pers.G/ viņam prasījis: “Ko,

veco zēn, tu tagad man dursi?” Tad /pers.C/ nolicis nazi uz galda un ar dūri vienu reizi iesitis /pers.G/ pa degunu. Pēc kā /pers.G/ nokritis augšpēdus uz

bruģa seguma. /pers.G/ samaņu tobrīd nebija zaudējis, un /pers.C/ gribējis viņam vēl nest alkoholu, bet /pers.I/ neesot ļāvusi. Kad piebraukusi

medicīniskā palīdzība, /pers.E/ izskrējusi viņiem pretī un teikusi, ka /pers.G/ pats esot nokritis. /pers.I/ /pers.E/ teikusi, ko viņa melo un ka klātesošie

redzēja, ka /pers.C/ /pers.G/ iesita. Tad /pers.C/ palīdzējis ar nestuvēm /pers.G/ aiznest līdz ātrās palīdzības mašīnai, un /pers.G/u aizveda uz Liepājas

slimnīcu. Pirmdienā pēc notikušā mājas pagalmā satikusi /pers. C/, kurš viņu uzrunājis, bet viņa neesot atbildējusi. Tad /pers.C/ prasījis, kāpēc ar viņu

nerunājot, uz ko atbildējusi, ka viņš piekāvis viņas znotu, un viņai nav par ko runāt. /pers.G/ teicis, ka /pers.G/ viņam pirmais vienu reizi iesitis ar plaukstu

pa seju. Teikusi, ka viņa sejā nav redzama neviena skrambiņa, bet viņš atbildējis, ka tā esot lūpas iekšpusē. Vēl /pers.C/ teicis, ka /pers.G/ pats esot

piedāvājis izkauties, sakot, ja /pers.C/ vinnēšot, tad viņa (/pers. N/) /pers.C/ pārdošot vienu mājas istabu, ko /pers.C/ visu laiku gribot dabūt savā

īpašumā (1.sējums, 26.lietas lapa).

[3.6] Liecinātais apstiprināts ar liecību pārbaudi uz vietas un tai pievienoto fototabulu. Liecību pārbaudē uz vietas lieciniece /pers. N/ norāda,

vietu, kur /pers. G/ pirmo reizi tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība; vietu, kur /pers. C/ vienu reizi ar dūri iesita /pers. G/ pa degunu; vietu, kur

/pers. G/ nokrita, un vietu, kur pati tajā brīdī atradās (1.sējums, 147.-148.lietas lapa).

[3.7] Apsūdzētā vaina pierādīta ar 2018.gada 2.novembra eksperta atzinumu Nr.26-2558, kurā norādīts, ka /pers. G/ konstatēti miesas

bojājumi – galvas sasitums ar asins izplūdumiem abu acu apvidū, ādas nobrāzumiem uz deguna un pieres, deguna kaula lūzums, asins izplūdums labā auss

gliemežnīcā; asins izplūdums krūšu kurvja un vēdera priekšējā sienā. Minētie miesas bojājumi varēja rasties 2018.gada 28.jūlijā, trulu - cietu priekšmetu

iedarbības rezultātā, lēmumā un cietušā norādītajos apstākļos un pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgus

veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai (1.sējums, 82.-83.lietas lapa).

[4] Lieciniece/pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka 2018.gada 28.jūlijā ar vīru –/pers. C/, mājās atpūtušies, kad pie viņiem divas reizes pienācis

/pers. G/, kurš bijis manāmi iereibis, un lūdzis dzeramo./pers.C/abas reizes esot iedevis pa alus pudelei. Pēc kāda laika /pers. G/ aicinājis

/pers.C/parunāties par mājas daļas pārdošanu, uz ko atbildējuši, ka negatavojoties savu daļu pārdot. /pers. G/ teicis, ka viņš varot atsūtīt izsitējus, bet

gribot sarunāt pa labam. /pers. G/ bijis tik ļoti sadzēries, ka nav pievērsuši viņa teiktajam uzmanību, un, lai tiktu no viņa vaļā, gājuši peldēties. /pers. G/

draudzene /pers. I/ arī tur gājusi garām. Viņai vaicājusi, vai negrib savākt savu draugu, un nākt peldēties. /pers. I/ atbildējusi, ka viņa neesot nekāda

aukle, un nopeldējusies, un turpat zālītē apgūlusies. Gājuši peldēties, bet /pers. G/ esot atpalicis, un bijuši pusceļā, kad izdzirdējuši, ka /pers. G/

lamājas. /pers.C/ pagriezies atpakaļ un jautājis, vai nav vajadzīga palīdzība, jo /pers. G/ bija nokritis pa trepēm un tad aizgājis projām. Kad nākuši

atpakaļ no peldes, /pers. G/ atkal atnācis pie viņiem. Tad ēduši vakariņas, kuras piedāvājuši arī kaimiņiem, bet viņi esot atteikušies, bet /pers. G/ palicis

pie viņiem, un kopā ēduši vakariņas. Tad devušies pēdējo reizi nopeldēties, jo gatavojušies iet uz koncertu. /pers. G/ nācis līdzi un nokritis uz pontona,

par ko /pers. I/ esot pārmetusi, ka uz tādiem pontoniem cilvēki varot nosisties. Pēc peldes /pers. G/ atkal viņiem pievienojies. Ap plkst.19.00 sācis

smidzināt lietus, tādēļ visu novākuši, un /pers.C/, teicis, ka pietiekot, viņš ejot ģērbties, bet /pers. G/ lai ejot mājās. Teikusi, ka pavadīšot cilvēku un arī

iešot iekšā. Ejot projām /pers. G/ teicis, ka viņam palicis slikti, ka viņš pasēdēšot. Brīdi pasēdējis, tad, ceļoties no krēsla, kritis, aizķerot gan krēslus, gan

viņu. /pers. G/ nokritis, sācis krākt un vemt. /pers.C/ izskrējis ārā un prasījis, kas noticis. Teikusi, ka /pers. G/ nokritis un sasities. Izsaukusi ātro palīdzību

un pie reizes skrējusi saukt /pers.I/, sakot, ka viņas vīrietim palicis slikti un ka viņš ir nokritis. /pers.I/ neesot gribējusi nākt, teikusi, ka neesot nekāda

aukle. Kad teikusi, ka /pers. G/ ir slikti un nezinot, ko ar viņu darīt, tad /pers.I/ negribīgi atnākusi. Tad /pers.I/ esot lamājusi /pers. G/, ka viņš atkal esot

pārdzēries, ka atkal esot jāvemj. Kad atbraukusi ātrā palīdzība, /pers. G/ iedots paost ožamo spirtu un pajautāts, vai viņš varot nosēdēt un pats

piecelties. /pers. G/ atbildējis, ka varot, un apsēdies uz krēsla. Tad viņš sācis uzvesties agresīvi, visus sācis lamāt, gan mediķus, gan sievu un sievasmāti,

un atteicies doties līdzi ātrai palīdzībai. /pers.C/ tad teicis, ka tad lai /pers. G/ vismaz dodas gulēt. Tad /pers. G/ paprasījis, lai viņam ielejot vienu glāzīti,

tad noteikti iešot gulēt. Neesot gribējuši /pers. G/ to glāzi dot, bet viņš bijis tik neatlaidīgs, ka /pers.C/ piekritis un teicis, kad tad gan būšot viss un viņi

braukšot projām. Piedāvājusi /pers.I/ nākt līdzi, kamēr /pers. G/ dzer, un tad varēšot viņu vest mājas. Sākumā/pers.I/ neesot piekritusi, bet pēc tam

tomēr esot nākusi. Abas gājušas gabalu aiz vīriešiem un bijušas pie terases, bet vīrieši bijuši šķūnītī, kas atrodas vēl tālāk un kura durvis bijušas atvērtā

veidā, tādēļ nav varēts redzēt, kas tur iekšā notiek. Tikai dzirdējusi lielu blīkšķi, ka kaut kas tiek nogāzts, un dzirdējusi, ka /pers.C/ saka:” Ko tu dari, kas

notiek?” Tad pēkšņi /pers.G/ kritis atpakaļ, bet viņa centusies palīdzēt, lai viņš nenokristu, bet viņš tik un tā nokritis, jo atradusies diezgan tālu un fiziski

neesot varējusi to izdarīt. /pers.G/ atkal nokritis un sācis krākt. /pers.I/ neesot gribējusi saukt ātro palīdzību un teikusi, ka /pers.G/ pats tūlīt

atžirgšot./pers.I/ tikusi pierunāta, un viņa aizgājusi uz savu teritoriju, laikam izsaukt ātro palīdzību. Kad ieradušies mediķi, viņi tūlīt esot jautājuši, kur

notiek tas kautiņš un kurš ir sitējs. Bijusi šokā un prasījusi /pers.I/, kas par kautiņu, uz ko /pers.I/ atbildējusi, ka tagad tas neesot svarīgi, un tā viss esot

beidzies. Mediķi centušies pierunāt /pers. G/ doties uz slimnīcu, jo viņam bija kļuvis sliktāk. /pers.C/ /pers. G/ esot teicis, vai nu lai brauc līdzi mediķiem,

vai izsaukšot policiju. Tad /pers. G/ esot piekritis doties līdzi mediķiem, un /pers.C/palīdzējis /pers. G/ iesēdināt ātrās palīdzības automašīnā.

[5] Izvērtējot liecinieces /pers. E/ liecību, tiesa secina, ka tā ir saskaņota ar apsūdzētā liecību ar mērķi, lai apsūdzētais izvairītos no atbildības

un soda, jo lieciniece ar apsūdzēto ir ģimenes locekļi. Šādu secinājumu tiesa pamato ar to, ka lieciniece /pers. E/ savas liecības ir mainījusi, tiesas sēdē

sniegtās liecības ir pretrunā gan ar pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, konfrontēšanu un liecību pārbaudi uz vietas, kas tika pārbaudītas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.un 2.punktu, gan ar pašas tiesas sēdē sniegtajām liecībām, atbildot uz procesa dalībnieku jautājumiem, gan pretrunā

ar apsūdzētā sniegto liecību tiesas sēdē, kā arī ar pārējiem tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem.

Apsūdzētā liecības tiesas sēdē un liecinieces /pers. E/ liecības ir vērstas uz to, lai radītu pārliecību, ka cietušais dienas gaitā ir pats sev nodarījis

eksperta atzinumā konstatētos miesas bojājumus.

[5.1] Tā apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka cietušais pirmo reizi nokritis uz pontona malas un tad iekritis ūdenī. Precizējot lietas apstākļus,

apsūdzētais liecināja, ka kritienu neesot redzējis, bet varot apgalvot, ka tas bijis kritiens, nevis cietušais pats ielēcis ūdenī. Par otro kritienu apsūdzētais

liecināja, ka cietušais nokritis pa betona kāpnēm un saķēris sānu. Precizējot šos apstākļus, apsūdzētais izvairīgi liecināja, ka neatceroties, vai redzējis

cietušā kritienu, bet atceroties, ka viņš bijis kāpņu lejpusē un jautājis cietušajam, kas noticis. Savukārt, precizējot liecību pārbaudē uz vietas liecināto, ka

tajā brīdī kopā ar sievu atradušies kāpņu augšdaļā uz terases un redzējuši, kā cietušais, kāpjot pa kāpnēm lejā uz upi, nokritis (1.sējums, 98.lietas lapa),

apsūdzētais liecināja, ka bijis tā kā rādījis liecību pārbaudē uz vietas, t.i., pretēji tiesas sēdē liecinātam, ka abi ar sievu gājuši pa priekšu un cietušais

nokritis viņiem aiz muguras, un pašu kritienu nav redzējuši.

Savukārt lieciniece /pers. E/ analogi apsūdzētā liecībām tiesas sēdē liecināja, ka ar apsūdzēto bija nokāpuši pa kāpnēm, bet cietušais

atpalicis no viņiem, un tad dzirdējusi, ka cietušais lamājas. Apsūdzētais pagriezies un jautājis, vai cietušajam nav vajadzīga palīdzība, jo cietušais bija

nokritis pa trepēm. Otro reizi cietušais uz plosta tā kā noslīdējis, atsities pret pontonu un iekritis ūdenī. Taču pirmstiesas procesā lieciniece liecinājusi, ka

cietušais bija nokritis uz trepēm un bijis vairāk guļus, nekā sēdus pozā. Savukārt par kritienu upē lieciniece pirmstiesas procesā ir liecinājusi, ka cietušais

nokrita uz koka plosta, nevis pontoniem (1.sējums 37.-38.lietas lapa). Lieciniece pēc šiem kritieniem miesas bojājumus cietušajam neesot redzējusi, jo

neesot viņu pētījusi, un cietušais bijis ģērbies T-kreklā un šortos.

Apsūdzētā un liecinieces /pers. E/ liecības ir savstarpēji pretrunīgas arī par norādīto kritienu secību.

To, ka cietušajam tobrīd nebija acīmredzami miesas bojājumi, bez cietušā liecībām apliecina arī liecinieces /pers. I/ liecība, ka pēc viņas pēdējās

peldēšanās reizes visa trijotne smejoties viņai pagājusi garām, cietušais bijis peldbiksēs un viņam nav bijuši redzami miesas bojājumi, un notikums uz

terases noticis aptuveni pēc pusstundas.

[5.2] Tiesa netic apsūdzētā un liecinieces /pers. E/ liecībām par to, ka cietušais pats nokrita uz terases un guva miesas bojājumus.

Apsūdzētais un lieciniece /pers. E/ jau no sākuma ir nolieguši, ka apsūdzētais būtu cietušajam iesitis, taču viņu liecībās nav konsekvences. Tā

apsūdzētais ir liecinājis, ka atradies mājas iekštelpā, kad /pers.E/ viņu saukusi ārā, un iznākot ieraudzījis, ka /pers.G/ guļ uz terases. Tad liecināja, ka,

atrodoties iekštelpā, izdzirdējis blīkšķi un pa logu ieraudzījis, ka /pers.E/ ar kaimiņu guļ uz grīdas, bet pēc tam liecināja, ka kritienu neesot redzējis, bet

sadzirdot troksni izgājis laukā un jautājis, kas noticis.

Lieciniece /pers. E/ par šo epizodi vispirms liecināja, ka cietušajam palicis slikti tādēļ viņš gribējis vēl nedaudz pasēdēt. Tad viņš piecēlies no krēsla

un viņam palicis slikti, un viņš kritis, aizķerot gan krēslus, gan viņu. Vēlāk lieciniece liecināja, ka cietušais nokritis no krēsla, paķēris viņu aiz rokas un

parāvis līdzi. Cietušais nokritis ar degunu pret terasi, sācis krākt, rūkt un vemt. Pati palīdzību cietušajam neesot sniegusi, to vēlāk sniegusi /pers. I/,

cietušo pagriežot uz sāniem.

[5.2.1] To, ka apsūdzētais cietušajam iesita pa galvas labo pusi, kā jau spriedumā iepriekš norādīts, tiesas sēdē liecināja pats cietušais /pers.

G/. Pēc saņemtā sitiena pa galvu viņš nokritis un zaudējis samaņu, tāpēc par tālākajām apsūdzētā darbībām nevarēja liecināt, taču pieļāva, ka saņēmis vēl

sitienus, jo pēc samaņas atgūšanas viņam sāpējusi seja un kreisais sāns. To, ka cietušais ir saņēmis sitienus, netieši apliecina liecinieču /pers. I/ un /pers.

N/ liecības par to, ka abas atradušās mājas ārpusē uz lieveņa, kad dzirdējušas blīkšķi, kas atgādina cilvēka ķermeņa kritienu, un /pers. E/ kliedzienus –

izbeidz, izbeidz –, kā arī liecinieces /pers. I/ konstatēto, kādā vizuālā stāvoklī uz koka terases atradies cietušais, ka cietušais gulējis zemē uz muguras,

gārdzis un visa seja bijusi asiņaina. Viņa pagriezusi cietušā galvu uz sāniem un pārmetusi, ka to nav izdarījuši /pers.C//pers.E/, lai cietušais neaizrītos ar

asins recekļiem, kā arī likusi /pers. E/ izsaukt ātro palīdzību. Gan liecinieces /pers. I/, gan /pers. N/ liecības apstiprina, ka cietušajam bija asiņaina seja,

asinis nākušas gan pa degunu, gan muti, bijusi brūce pie auss un pēdas nospiedums uz ribām, kas pilnībā sakrīt ar medicīniskās ekspertīzes atzinumu.

Liecinieces /pers. I/ liecība apstiprina, ka bijis skaidri redzams, ka cietušais bija piekauts, un to apliecinājusi gan apsūdzētā nicīgā izturēšanās pret

bezsamaņā esošo cietušo un viņa izteikumi, ka tas nodarīts par cietušā cūcīgo uzvešanos, gan liecinieces /pers. E/ haotiskā uzvedība un lielais prieks pēc

tam, kad cietušais nācis pie samaņas. To apliecina arī fakts, ka pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības aizbraukšanas apsūdzētais, atrodoties kaimiņu

īpašuma daļā un apķerot cietušo ap pleciem, aicināja viņu doties uz sava īpašuma daļu salīgt mieru un vēl iedzert alkoholu. Apsūdzētais un lieciniece

/pers. E/ šo faktu noliedza, norādot, ka pats cietušais pēc atteikšanās doties līdzi mediķiem esot apsūdzētajam prasījis vēl ieliet alkoholu. Taču šādu faktu

apliecināja cietušais, liecinieces /pers. I/ un /pers. N/.

Tiesai nav pamata neticēt cietušā /pers. G/, liecinieču /pers. I/ un /pers. N/ liecībām un liecību pārbaudēm uz vietas, jo tās visā izmeklēšanas

procesa laikā ir bijušas konsekventas un viena otru papildinošas.

[5.3] Arī to, ka apsūdzētais vienu reizi cietušajam ar dūri iesita pa degunu un cietušais atmuguriski nokrita uz terases bruģēto daļu, pierāda

cietušā un liecinieču /pers. I/ un /pers. N/ liecības.

[5.3.1] Apsūdzētā aizstāvības versiju, ka starp viņu un cietušo noticis konflikts lauku virtuvē, kuras durvis bijušas atvērtas, kas liedzis

klātesošajām personām pārredzēt tur notiekošo, tiesas sēdē atbalstīja lieciniece /pers. E/, kas ir pretrunā ar viņas pirmstiesas procesā – 2018.gada

13.novembrī, sniegto liecību (1.sējums, 38.lietas lapa). Saskaņā ar šo /pers. E/ liecību apsūdzētais un cietušais atradušies uz bruģētā laukumiņa pie

terases un apsūdzētais cietušajam ielējis glāzi konjaka. Tad pēkšņi cietušais pats grīļojoties nogāzies uz bruģa un atkal sācis krākt, pa degunu sākušas

tecēt asinis, un viņš atkal vēmis. Savukārt par šādu saskaņoto versiju ar apsūdzēto lieciniece liecina gadu pēc notikuma – 2019.gada 29.jūlijā,

konfrontēšanas laikā ar liecinieci /pers. I/ (1.sējums, 211.-219.lietas lapa), kur liecinājusi, ka ar /pers.I/palikušas pie terases aiz virtuves durvīm un

neesot redzējusi, kas aiz durvīm notiek. Redzējusi, ka /pers.G/krita ar seju uz betona seguma. Arī tiesas sēdē lieciniece /pers. E/ šajā daļā sniedza

savstarpēji pretrunīgas liecības. Sākotnēji tiesas sēdē lieciniece liecināja, ka aiz atvērtajām durvīm neesot bijis redzams, kas notiek virtuvē, bet redzējusi

tikai to, ka /pers.G/kritis atpakaļ un viņa centusies viņu noķert. Taču vēlāk uz precizējošiem jautājumiem jau liecināja, ka /pers.G/ kritis nevis atmuguriski,

bet uz deguna; vēl vēlāk liecināja, ka /pers.G/tenterējis uz aizmuguri, pats aiz sevis aizķēries un kritis. Visbeidzot liecināja, ka viņa neesot varējusi redzēt

/pers.C/, kurš atradies iekšā virtuvē, bet viņa/pers.G/redzējusi, jo viņš stāvējis durvju galā un nokritis pats no sevis, un tajā brīdī /pers.C/ neesot varējis

iesist /pers.G/ pa seju.

[5.3.2] No cietušā, liecinieču /pers. I/, /pers. N/ liecībām un viņu liecību pārbaudēm uz vietas ir redzams, ka otrais sitiens pa cietušā seju

tika izdarīts ārpusē, uz bruģētā laukuma pie galda; ka šis laukums ir labi pārredzams gan no liecinieces /pers. I/, gan /pers. N/ atrašanās vietas; gan arī tas,

ka āra virtuves durvis atvērtā veidā nenosedz skatu vietai, kur cietušais saņēma sitienu pa seju (1.sējums, 34.-35.,101., 141.-145.,148.lietas lapa).

[5.4] Tāpat apsūdzētā un liecinieces /pers. E/ liecības par to, ka tajā dienā paši nav lietojuši alkoholiskos dzērienus, vai nav redzējuši, ka

otrs no laulātajiem tos lieto, ir melīgas. To, ka visi trīs – apsūdzētais, /pers. E/ un cietušais, visas pēcpusdienas garumā trijatā lietoja alkoholu, apstiprinās

ar cietušā un liecinieču /pers. I/ un /pers. N/ liecībām. /pers. I/ liecināja, ka visas trīs personas bijušas acīmredzamā alkohola apreibumā. No NMP

izsaukuma elektroniskās kartes redzams, ka neatliekamo palīdzību sagaida iespējams alkohola reibumā iereibusi sieviete (1.sējums, 49.lietas lapa). No

/pers. I/ un pašas /pers. E/ liecībām izriet, ka viņa pirmo reizi sagaidījusi neatliekamo medicīnisko palīdzību un norādījusi cietušā atrašanās vietu.

[6] Tiesa konstatē, ka /pers. E/ gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesas izmeklēšanā, apzinoties, ka no viņas sniegtajām liecībām ir atkarīga

lietas pareiza izspriešana, apzināti sniegusi iepriekš spriedumā norādītās nepatiesās liecības par miesas bojājumu nodarīšanas apstākļiem cietušajam, lai

palīdzētu apsūdzētajam izvairīties no kriminālatbildības.

Lieciniekam jāapzinās – ja viņš par tiesībām neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem ir informēts, viņš ir atbildīgs par apzināti nepatiesu

liecināšanu arī tad, ja liecības ir pret viņu pašu vai viņa tuviniekiem (Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniskā monogrāfija prof. K. Stradas?

Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 375. lpp.).

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 473. panta sestās daļas nosacījumiem vienlaikus ar spriedumu ir pieņemams

lēmums par apzināti nepatiesas liecības konstatāciju, kas ir nosūtāms izmeklēšanas iestādei.

[7] Aizstāvības liecinieks /pers. AC/ tiesas sēdē liecināja, ka 2018.gadā /pers. N/ ieradusies pie viņa servisā remontēt savu automašīnu.

Sarunas laikā viņa esot apmelnojusi /pers. C/ un teikusi, ka viņš ir slikts cilvēks, vaicājusi, vai viņam nekas neesot pret /pers. C/, un vai negribot par

/pers. C/ kaut ko sliktu liecināt, lai ieriebtu. Tieši par ko liecināt, saruna tik tālu neesot nonākusi. Par šo sarunu liecinieks izstāstījis /pers. C/.

Tiesa /pers. AC/ liecību atstāj bez ievērības, jo liecinieks neliecina par pierādīšanas priekšmetu. Savukārt aizstāvja norādei, ka lieciniece

mēģinājusi konstruēt kaut kādu sazvērestības teoriju un veidojusi melīgas un nepatiesas liecības, nav nekāda pamata. To, ka lieciniece par notikušo

incidentu bija dusmīga, apliecināja apsūdzētais, kurš liecināja, ka nākamajā dienā /pers. N/ nav vēlējusies ar viņu runāt, jo viņš esot piekāvis viņas znotu.

Kā izriet no /pers. AC/ liecības, /pers. N/ nav runājusi par konkrētās lietas apstākļiem, un viņam nekas par to neesot zināms. Tiesasprāt runa bijusi par

viņai vien zināmiem negatīviem faktiem, kas raksturo /pers. C/, un kurus šobrīd nav iespējams noskaidrot, jo lieciniece ir mirusi. Tiesa norāda, ka

apsūdzētais lūgumu nopratināt liecinieku /pers. AC/ pieteicis tikai 2020.gada 6.februārī, zinot, ka lieciniece /pers. N/ mirusi /miršanas datums/un ka nav

iespējama liecinieku konfrontācija, tādējādi radot šaubas par liecinieces liecību patiesumu. Tiesa savu pārliecību par to, ka apsūdzētais zināja par /pers.

N/ nāvi, pamato ar to, ka apsūdzētā ģimenei bija kopīpašums ar /pers. N/.

Kā jau spriedumā iepriekš norādīts, tiesai nav pamata neticēt /pers. N/ liecībām, jo tās visā izmeklēšanas laikā ir bijušas konsekventas un sakrīt ar

pārējiem tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem.

[8] Tiesa par nepamatotu atzīst aizstāvja norādi, ka apsūdzētais atradies nepieciešamās aizstāvības situācijā. To, ka cietušais bija alkohola

reibumā, apstiprināja pats cietušais. Savukārt to, ka cietušais bijis ne tikai alkohola reibumā, bet arī agresīvi noskaņots, apliecina NMP elektroniskā

izsaukuma karte. Taču lietā nav neviena pierādījuma, ka cietušais uzbrucis apsūdzētajam, un ka apsūdzētais atradies nepieciešamās aizstāvības situācijā.

Tas vien, ka cietušais bijis alkohola reibumā un agresīvā noskaņojumā, neattaisno apsūdzētā rīcību pret cietušo, nodarot cietušajam tīšus vieglus miesas

bojājumus.

[8.1] Izvērtējot aizstāvja atsauci uz papildus tiesu medicīniskās ekspertīzes 2019.gada 18.oktobra atzinumu Nr.28-2741 (1.sējums, 227.-

229.lietas lapa), kurā norādīts, ka /pers. G/ konstatētie miesas bojājumi varēja rasties sitienu rezultātā ar dūri, kā arī krītot no sava auguma augstuma, bez

ārēja spēka iedarbības un atsitoties ar sejas un ķermeņa priekšējo virsmu pret koka segumu un bruģi, tiesa norāda, ka papildus eksperta atzinums ir

veikts un secinājumi izdarīti pamatojoties uz apsūdzētā un liecinieces /pers. E/ 2019.gada jūlijā sniegtajām liecībām, ka cietušais miesas bojājumus ieguvis

pats krītot. Tiesa sprieduma [5.1-5.4] punktā ir devusi novērtējumu šīm liecībām un atzinusi tās par melīgām.

[8.2] Izvērtējot aizstāvja iebildumus, atsaucoties uz minētā papildus ekspertīzes slēdzienā norādīto, ka nav iespējams noteikt konstatēto

miesas bojājumu iegūšanas secību, tiesa norāda, ka konkrētajā lietā kvalifikācijas noteikšanai tam nav nozīmes, jo eksperta slēdzienā cietušajam

konstatētos miesas bojājumus turpinātu darbību rezultātā un neilgā laika sprīdī ir nodarījusi viena persona.

[9] Visi pierādījumi, kas tika pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, nostiprināti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to pieļaujami

pierādīšanā, ir savstarpēji konsekventi un sakritīgi, un papildina viens otru, līdz ar to uzskatāmi par ticamiem un apsūdzībā norādīto apstākļu kopuma

pierādīšanai pietiekamiem. Savukārt attiecībā uz to, ka apsūdzētais savu vainu noliedz, tiesa uzskata, ka apsūdzētais savas vainas noliegšanu ir izraudzījies

kā savas aizstāvības taktiku ar mērķi izvairīties no kriminālatbildības, apzinoties izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un iespējamās tiesiskās un

faktiskās sekas. Apsūdzētā liecības vērstas uz sev labvēlīga procesa iznākuma panākšanu, šaubu radīšanu par savu vainu, taču tās atspēko visi pārējie

lietā iegūtie pierādījumi.

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa ir guvusi pārliecību, ka cietušais miesas

bojājumus ir guvis apsūdzētā prettiesisko darbību rezultātā, un tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina spriedumā iepriekš norādītā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar iztiesāšanas laikā pārbaudītajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Tiesa atzīst, ka ir izslēgtas jebkuras šaubas par to, ka /pers. C/ ir izdarījis apsūdzībā inkriminētās darbības, tās ir pareizi kvalificētas pēc

Krimināllikuma 130.panta otrās daļas, un par šīm darbībām /pers. C/ ir sodāms.

[10] Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus, tas ir, ņem vērā likumā

definēto kriminālsoda mērķi, soda noteikšanas vispārējos principus un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personību raksturojošos apstākļus,

atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējas kā mazāk smags noziegums.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais agrāk nesodīts, uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi vienu reizi administratīvi sodīts

(1.sējums, 89.-90.lietas lapa).

Apsūdzētais, sniedzot informāciju par personību, norādīja, ka apgādājamo personu nav, strādā Skrundas novada domē par izpilddirektoru.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu alkohola ietekmē, un saskaņā ar minētās normas 17.punktu apzināti nepatiesas liecības sniegšana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas nosacījumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu

noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms sods piespiedu darba veidā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmo daļu piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko

notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīves vietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un

bez atlīdzības. Darbs, ko veic persona, kam piemērots piespiedu darbs, ir reāls darbs, kas rada jaunas materiālas vērtības un ir noderīgs sabiedrībai. Līdz

ar to, tiesa uzskata, ka ar šādu soda veidu ir iespēja kompensēt ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto apdraudēto interesi nevis konkrētam cietušajam, bet

sabiedrībai kopumā, kā arī vienlaikus pierādīt, ka izdarītais likumpārkāpums tiek nožēlots.

Piespiedu darbu tiesa atzīst par atbilstoši efektīvu, audzinošu un atbilstošu sodu apsūdzētajam, kura piemērošanai tiesa nekonstatē nekādus

objektīvus šķēršļus vai likumā noteiktus ierobežojumus, un kā sodu, kas ir personas brīvību neierobežojošs, tajā pašā laikā tas ir pietiekami reāls sods, lai

sasniegtu kriminālsoda mērķi, t.i., aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi un ir konstatēti divi atbildību pastiprinoši apstākļi, kas

dod pamatu sodu nenoteikt tuvu minimālajam apmēram.

[11] Cietušais tiesas sēdē uzturēja morālā kaitējuma kompensāciju 2000 eiro un materiālā kaitējuma kompensāciju par advokāta sniegto

juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo un otro daļu, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgo nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Izvērtējot cietušā pieteikumu par nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību, tiesa ņem vērā kaitējuma nodarītāja vainas pakāpi un viņa mantisko

stāvokli; cietušā fizisko un morālo ciešanu pakāpi, ievērojot saprātīgumu un taisnīgumu.

Morālā kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām darbībām vai

darbībām aiz neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība, veselība un citas vērtības.

Ņemot vērā, ka /pers. C/ tiek atzīts par vainīgu tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanā, apsūdzētajam ir pienākums atlīdzināt cietušajam

nodarīto morālo kaitējumu.

Morālais kaitējums nav izsakāms mantiskajās vērtībās un to nevar atlīdzināt kā zaudējumu. Morālais kaitējums ir personai piemītošu

nemantisku labumu vai ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks aizskārums, kas personai radījis ciešanas, pārdzīvojumus, sāpes.

Lai izvērtētu piespriežamo morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, tiesa vadās no tiesu prakses, ievērojot cilvēktiesību principus un citus

kritērijus. Atlīdzības apmēru par nodarīto morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Apsūdzētā neatļautā darbība ir iespaidojusi cietušās personas veselību, un tiesa uzskata, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais

kaitējums un cietušajam tas nav jāpierāda.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka ar lielas kompensācijas piespriešanu nav pieļaujama vienas personas mantas palielināšanās uz otras personas

rēķina un morālā kaitējuma apmērs nevar kalpot kā sods apsūdzētajam par nodarīto.

Tiesa uzskata, ka, nosakot kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā arī vainīgās personas subjektīvā attieksme pret nodarījumu,

izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagums un vainas forma.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais strādā un ir gados jauns cilvēks, tāpēc viņa iespējas darba tirgū nav ierobežotas. Pierādījumi par citiem

sevišķiem apstākļiem, kuri būtu jāņem vērā, vērtējot apsūdzētā mantisko stāvokli, tiesai netika iesniegti. Tomēr tiesai jāievēro, ka apsūdzētā mantiskais

stāvoklis ir fakultatīvs kritērijs, kurš nav jāņem par pamatu nosakot atlīdzības apmēru, taču tiesai pret to ir jābūt iecietīgai. Savu vainu inkriminētajā

noziedzīgajā nodarījumā apsūdzētais atzīst un izdarīto nožēlo.

Analizējot cietušā fizisko un morālo ciešanu pakāpi, tiesa ņem vērā ciešanu pakāpi saistībā ar cietušā individuālajām īpatnībām, kā arī ņem

vērā morālo un fizisko ciešanu raksturu. Ar fiziskām ciešanām jāsaprot fiziskas sāpes, bet ar morālajām ciešanām – bailes, pazemojums, stress un citas

negatīvas emocijas.

Tiesa uzskata, ka cietušā fiziskās sāpes ir pierādītas ar eksperta atzinumu, kurā norādīts, ka cietušajam konstatēti viegli miesas bojājumi.

Minētais apstiprina faktu, ka cietušais ir izcietis fiziskas sāpes.

Izvērtējot morālā aizskāruma dziļumu, tiesa konstatē, ka tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka cietušajam būtu kādas paliekošas psihiskas

traumas, kas ietekmētu cietušā turpmāko dzīvi.

Tiesa ņem vērā judikatūrā pausto atziņu, ka, lemjot par morālās kaitējuma kompensācijas apmēru, jāievēro samērīguma princips un tas, ka

morālā kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu. Tāpat tiesa ņem vērā

apkopojumā „Tiesu prakses par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, ieteikto kaitējuma kompensāciju summu apmērus atsevišķiem

noziedzīgiem nodarījumiem.

Tiesa, izvērtējot minēto kopumā, uzskata, ka cietušā morālā kaitējuma kompensācijas summa par morālo aizskārumu ir nosakāma 500

eiro apmērā, kas pēc tiesas ieskata ir taisnīga, adekvāta aizskārumam, tā sekām, noziedzīgā nodarījuma smagumam un izdarīšanas apstākļiem, apsūdzētā

personībai un vecumam un spējai dot atlīdzību. Pārējā daļā -1500 eiro apmērā, kaitējuma kompensācijas pieteikums par morālo aizskārumu

kriminālprocesa ietvaros nav nosakāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas un 351.panta pirmās daļas nosacījumiem no apsūdzētā par labu cietušajam

piedzenami izdevumi par juridiskās palīdzības saņemšanu 2226,42 eiro, ko apliecina kvītis un maksājuma uzdevumi (1.sējums, 179.-183.lietas lapa;

2.sējums, 67.-76.lietas lapa).

[12] Drošības līdzeklis apsūdzētajam nav piemērots. Lietā nav procesuālo izdevumu un lietisko pierādījumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 130. panta otrajā daļā un sodīt ar piespiedu

darbu uz 140 (simts četrdesmit) stundām.

/pers. C/ ir pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši

deklarētajai dzīvesvietai desmit darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. G/ morālā kaitējuma kompensāciju 500 eiro (pieci simti eiro) un 2226,42 eiro (divi tūkstoši divi simti

divdesmit seši eiro un 42 centi) izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā, pārējā daļā – 1500 eiro (viens tūkstotis pieci

simti eiro), morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Kaitējuma kompensācijas labprātīgi samaksājamas 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokumenti par kaitējuma

kompensāciju atlīdzināšanu iesniedzami Kurzemes rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestē 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Kurzemes

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2020.gada 15.decembrī.

Tiesnese D. Alksne