Court dismisses appeal against traffic fine for driving without insurance, ruling opinion differs from facts.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the appellant's complaint against a traffic fine for driving without mandatory civil liability insurance. The appellant argued they had purchased insurance that would automatically renew, but the court found no new facts to overturn the police officer's assessment. Consequently, the administrative decision was left unchanged while the appeal was rejected.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvās atbildības likums 227. panta 1. punkts; Ceļu satiksmes likums 71. panta 2. daļa: A person's disagreement with the factual circumstances or legal characterization of an administrative offense does not constitute a valid ground for revoking a final administrative penalty decision.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.1A330034225
Lietvedības Nr.1A/25/2484
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2026.gada 10.februārī
Tiesa šādā sastāvā :tiesnese K.Maike
rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes
Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-
2576 (administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA28996044).
Aprakstošā daļa
[1] 2025.gada 25.jūnijā Valsts policijasGalvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes Satiksmes
drošības vadības biroja Fotoradaru nodaļasinspektore sastādīja lēmumuNr.GA28996044par administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Ar minēto lēmumu par pie atbildības saucamo personu
atzīts/Persona A/un viņampiemērots naudas sods 70 naudas soda vienības jeb EUR 350 apmērā.Lēmumā norādīts,
ka2025.gada 1.jūnijā, plkst.09.57, transportlīdzeklis VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/, tika vadīts pa autoceļu Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) 15,5.km (virzienā uz Siguldu),
pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 20.panta ceturtās daļas prasības, tas ir, bez veiktas sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma
71.panta otrajā1 daļā.
Ar Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces
p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-2576 amatpersonas lēmums Nr.GA28996044 atstāts
negrozīts, bet /Persona A/ sūdzība noraidīta.
[2] 2025.gada 13.augustā tiesā saņemta /Persona A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība, par iepriekš minēto
Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i.
V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-2576, kurā norādīts, ka lēmumu pārsūdz pilnā apmērā.
[2.1] Norāda, ka 2024.gada 9.decembrī tika iegādāta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības
obligātā apdrošināšana transportlīdzeklim VW PASSAT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas bija
spēkā līdz 2025.gada 8.martam. Pēc apdrošināšanas termiņa beigām, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, sūdzības
iesniedzējs pieņēma, ka OCTA tiks automātiski atjaunota, kā tas iepriekš noticis AS “Swedbank” internetbankas
sistēmā. Tāpat norāda, ka tikai 2025.gada 2.jūlijā, saņemot vēstuli no tiesu izpildītāja, sūdzības iesniedzējs uzzināja
par notikušajiem pārkāpumiem, pēc kā uzreiz iegādājās jauna OCTA polisi.
[2.2] Norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir pensijas vecuma persona, kura ikdienā neizmanto datoru, internetbanku vai
e-pasta saziņu. Viņa saziņa ar iestādēm parasti notiek papīra formātā, un digitālā vide viņam nav saprotama vai
ikdienā pieejama. E-pasts /E-Pasta adrese/ tika izveidots sen un pieteicējs to nelieto sistemātiski. Viņš nevarēja
objektīvi paredzēt, ka būtiska informācija netiks nosūtīta pa pastu. Tādējādi izvēlētā saziņas forma neatbilda
pieteicēja faktiskajām iespējām saņemt un izprast juridiski nozīmīgu dokumentu. Norāda, ka Ceļu satiksmes
drošības direkcijas nosūtītie paziņojumi tika sūtīti no adreses noreply@csdd.gov.lv, ar tēmu “CSDD info”, bez
skaidras norādes, ka ziņa satur oficiālu administratīvu lēmumu. Ne nosūtītāja adrese, ne tēmas saturs neliecina, ka
ziņa ir saistoša un tajā netiek minēti vārdi “sods”, “lēmums”, “pārkāpums” vai “administratīvā lieta”. Tādēļ
personai, kurai trūkst tehniskas izglītības vai pieredzes ar e-parakstītām vēstulēm, šāds e-pasts nav uztverams kā
oficiāls paziņojums. Uzskata, ka tādēļ būtiski cietušas viņa tiesības uz efektīvu aizstāvību un uz likumā paredzēto
pārsūdzības iespēju. Sūdzības iesniedzējs neapstrīd faktu, ka 2025.gada 24.maijā viņa transportlīdzeklim nebija
spēkā OCTA apdrošināšanas polise. Tomēr saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 5.pantu, administratīvais
pārkāpums ir prettiesiska, vainojama rīcība, kas nozīmē, ka sodu var piemērot tikai tad, ja konstatējama personas
vaina. Sūdzības iesniedzējs bija labticīgi pārliecināts, ka OCTA ir spēkā, balstoties uz iepriekšējo praksi, kur OCTA
tika atjaunota automātiski, viņam nekad agrāk nav bijis līdzīgu pārkāpumu vai administratīvo sodu, viņš ir likum
paklausīgs sabiedrības loceklis, kurš vienmēr izpildījis savus pienākumus un saistības. Pieteicēja situācijā
pārkāpums nav radījis kaitējumu sabiedrībai, nav noticis ceļu satiksmes negadījums, un persona rīkojās
nekavējoties pēc informācijas saņemšanas. Šādos gadījumos sodu var piemērot ar atbrīvojumu, vai vispār
nepiemērot.
[2.3] Sūdzības iesniedzējs lūdz apvienot šo sūdzību ar sūdzībām lietās GA28995689, GA28996316, PP00931399.
Atzīt, ka administratīvā pārkāpuma rīcība šajos apstākļos ir uzskatāma par maznozīmīgu vai atbrīvojamu no soda
piemērošanas saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 11.pantu. Ja lēmums tomēr netiek atcelts, sūdzības
iesniedzējs lūdz piemērot Administratīvās atbildības likuma 266.pantu un atļaut naudas sodu izpildīt daļās,
nepārsniedzot sešu mēnešu periodu.
Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 15.augusta lēmumu noraidītssūdzības iesniedzējalūgumsapvienot vienā
tiesvedībā administratīvā pārkāpuma lietasNr.GA28995689, Nr.GA28996044, Nr.GA28996316, Nr.PP00931399.
[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 15.augustāValsts policijas
Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības birojam un /Persona A/nosūtīts
paziņojums par lietas izskatīšanu, izskaidrojot Administratīvās atbildības likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas
dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus
pieteikumus vai lūgumus līdz 2026.gada 20.janvārim, vienlaikus paziņots, ka lietas izskatīšana paredzēta rakstveida
procesā 2026.gada 10.februārī.
Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 15.augusta lēmumā noteiktajam termiņam – 2026.gada 20.janvārim,
ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts, lūgumi nav iesniegti, papildus paskaidrojumi nav
saņemti.
[4] Sūdzības iesniedzējs nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā. Tiesa nesaskata nepieciešamību lietu izskatīt
mutvārdu procesā pēc savas iniciatīvas, līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /Persona A/ sūdzība ir noraidāma, bet Valsts
policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i.
V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmums Nr.20/3-2576 atstājams negrozīts, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[5.1] Administratīvās atbildības likuma 5.pants noteic, kaadministratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska,
vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta
administratīvā atbildība.
Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē
administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.
[5.2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā
notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad
tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.
No sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzējs paļāvās uz to, ka pēc apdrošināšanas termiņa beigām, ņemot vērā
iepriekšējo pieredzi, OCTA tiks automātiski atjaunota, kā tas iepriekš noticis AS “Swedbank” internetbankas
sistēmā un tikai 2025.gada 2.jūlijā, saņemot vēstuli no tiesu izpildītāja, sūdzības iesniedzējs uzzināja par
notikušajiem pārkāpumiem, pēc kā uzreiz iegādājās jauna OCTA polisi. Tāpat norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir
pensijas vecuma persona, kura ikdienā neizmanto datoru, internetbanku vai e-pasta saziņu. Viņa saziņa ar iestādēm
parasti notiek papīra formātā, un digitālā vide viņam nav saprotama vai ikdienā pieejama. E-pasts /E-Pasta adrese/
tika izveidots sen un pieteicējs to nelieto sistemātiski. Izvēlētā saziņas forma neatbilda pieteicēja faktiskajām
iespējām saņemt un izprast juridiski nozīmīgu dokumentu, tādēļ uzskata, ka būtiski cietušas viņa tiesības uz
efektīvu aizstāvību un uz likumā paredzēto pārsūdzības iespēju. Sūdzības iesniedzējs neapstrīd faktu, ka pārkāpuma
konstatēšanas brīdī viņa transportlīdzeklim nebija spēkā OCTA apdrošināšanas polise. Tomēr sūdzības iesniedzējs
bija labticīgi pārliecināts, ka OCTA ir spēkā, balstoties uz iepriekšējo praksi. Turklāt konkrētais pārkāpums nav
radījis kaitējumu sabiedrībai, nav noticis ceļu satiksmes negadījums, un persona rīkojās nekavējoties pēc
informācijas saņemšanas.
[5.3] Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, kaLatvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts
izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti
piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.
Ceļu satiksmes likuma 20.panta ceturtā daļa noteic, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir jāveic mehāniskā
transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumos un citos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3.panta otrā daļa
noteic, ka īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru atbilstoši šā panta pirmajai daļai lietoto transportlīdzekli,
noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošina ikviens transportlīdzekļa īpašnieks vai, ja transportlīdzeklis nodots
tirdzniecībā, - tirdzniecības uzņēmums (komersants). Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli,
par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas
līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Transportlīdzekļa
īpašniekam ir pienākums noslēgt apdrošināšanas līgumu, ja to nav noslēdzis transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs.
Ceļu satiksmes likuma 71.panta otrā1 daļa noteic, ka par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, piemēro naudas sodu kravas automobiļa
vai autobusa, kura pilna masa pārsniedz 12 tonnas, īpašniekam (valdītājam, turētājam) no astoņdesmit līdz simt
četrdesmit naudas soda vienībām, mopēda īpašniekam (valdītājam, turētājam) — no divdesmit piecām līdz
četrdesmit naudas soda vienībām, bet cita veida transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) vai tādam
tirdzniecības uzņēmumam (komersantam), kuram transportlīdzeklis nodots tirdzniecībā, — no septiņdesmit līdz
simt trīsdesmit naudas soda vienībām.
[5.4] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, un pamatojoties uz
kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījisCeļu satiksmes likuma 71.panta otrajā1 daļāparedzēto
administratīvo pārkāpumu.
Tiesa atzīst, ka lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja
sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un
tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.
[6] Administratīvās atbildības likuma 90.panta trešā daļa paredz, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par
pierādījumu uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi
amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.
[6.1] Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādītsValsts
policijasGalvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja Fotoradaru
nodaļasinspektores 2025.gada 25.jūnija lēmumāNr.GA28996044 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu
un soda piemērošanu.
[6.2] Tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumāValsts policijasGalvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas
pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja Fotoradaru nodaļasinspektores 2025.gada 25.jūnija
lēmumāNr.GA28996044ir norādīti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, proti, 2025.gada1.jūnijā, plkst.09.57,
transportlīdzeklis VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tika vadīts pa autoceļu Rīga –
Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) 15,5.km (virzienā uz Siguldu), pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma
20.panta ceturtās daļas prasības, tas ir, bez veiktas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 71.panta otrajā1 daļā, tas ir,ceļu
satiksmētikaizmantotstransportlīdzeklis VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kuram
nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.
[6.2] No iestādes lēmuma un lietas materiāliem izriet, ka transportlīdzeklim VW PASSAT ar valsts reģistrācijas
numuru /reģistrācijas numurs/, izdotā polise Nr.SAE188814 bija derīga no 2024.gada 9.decembra līdz 2025.gada
8.martam. Nākamā apdrošināšana veikta 2025.gada 4.jūlijā, par laika periodu no 2025.gada 4.jūlija līdz 2025.gada
3.augustam, līdz ar to, 2025.gada 1.jūnijā, plkst.09.57, transportlīdzekļa VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru
/reģistrācijas numurs/, īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana nebija veikta.
[7] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka sūdzības iesniedzējs bija paļāvies, ka pēc apdrošināšanas termiņa beigām,
ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, OCTA tiks automātiski atjaunota, kā tas iepriekš noticis AS “Swedbank”
internetbankas sistēmā, tiesa norāda, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas likuma 4.1panta trešo daļu, slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs līguma
noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas
polisi un norādi uz publiski pieejamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas informācijas avotu tīmekļvietnē, kur iespējams bez maksas pārliecināties par apdrošināšanas līguma
spēkā esību.
[7.1] Transportlīdzekļa vadītājam pirms izbraukšanas pašam ir jāpārliecinās par to vai viņa transportlīdzeklis ir
tehniskā kārtībā, kā arī jāseko līdzi vai attiecībā uz to ir veikta OCTA un ir veikta tehniskā apskate. Minētais
apstāklis mūsdienās ir atvieglots, dodot personai iespēju sekot tam līdzi izmantojot interneta resursu mājas lapas
www.ltab.lv un www.csdd.lv. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst piedalīties ceļu satiksmē tikai pēc tam, kad ir
pārliecinājies par OCTA esamību.
[7.2] Līdz ar to secināms, ka transportlīdzekļa VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/
īpašniekam, konkrētajā gadījumā /Persona A/, bija pienākums pirms piedalīšanās ceļu satiksmē pārliecināties par
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas spēkā esamību.
[7.3] Attiecībā uz to, ka sūdzības iesniedzējs ikdienā neizmanto datoru, internetbanku vai e-pasta saziņu un viņa
saziņa ar iestādēm parasti notiek papīra formātā, savukārt e-pasta adrese /E-Pasta adrese/ tika izveidota sen un viņš
to sistemātiski nelieto, norādāms, ka saskaņā ar e-CSDD Pakalpojumu lietošanas noteikumu 4.3.1.punktu,
izveidojot e-CSDD kontu, lietotājs apņemas sniegt precīzu un pilnīgu informāciju, tostarp savu vārdu, uzvārdu, e-
pasta adresi un tālruņa numuru. Savukārt minēto noteikumu 4.3.2.punkts nosaka, ka lietotājs apņemas veikt savas
personīgās informācijas aktualizēšanu lietotāja e-CSDD kontā, tai skaitā ievadīt tikai patiesus datus un aktualizēt
novecojušus datus. Lietotājs ir atbildīgs par e-CSDD pakalpojumā sniegto datu patiesumu un pilnību.
[7.4] Kā redzams no Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājas lapā norādītās informācijas, tad izveidojot e-CSDD
kontu un aizpildot pieprasāmo informāciju, lietotājam ir nepieciešams atzīmēt paziņojumu sūtīšanas veidu, tajā
skaitā lēmumu paziņošanas veidu, līdz ar to, konstatējams, ka izveidojot e-CSDD kontu, sūdzības iesniedzējs ir
piekritis paziņojumu un lēmumu paziņošanai ar elektroniskā pasta starpniecību. Turklāt saskaņā ar e-CSDD
Pakalpojumu lietošanas noteikumu 4.3.2.punktu sūdzības iesniedzējam bija nepieciešams veikt savas personīgās
informācijas aktualizēšanu lietotāja e-CSDD kontā, pie apstākļiem ja lietotājs nav vēlējies saņemt paziņojumus
elektroniski. Līdz ar to, ja sūdzības iesniedzējs būtu rīkojies ar pietiekamu rūpību savu interešu un tiesību
aizsardzībai, tad sūdzības iesniedzējam, zinot, ka viņš neizmanto e-pasta adresi ko bija norādījis izveidojot e-CSDD
kontu, bija pienākums aktualizēt novecojušus datus, veicot attiecīgas darbības CSDD e-pakalpojumu sistēmā, lai
mainītu elektronisko paziņojumu saņemšanas veidu, ko sūdzības iesniedzējs nav izdarījis. Sūdzības iesniedzējam
bija pienākums pārbaudīt sava e-CSDD kontā norādītā e-pasta saturu, pie apstākļiem, kad šīs e-pasta konts nebija
slēgts, viņš no tā nebija atteicies un nebija mainījis paziņošanas veidu.
[8] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem soda apmērs nav samērīgs, ņemot vērā, ka
pārkāpums nav veikts ļaunprātīgi, tiesa norāda, ka Administratīvās atbildības likuma 13.pantā noteikts, ka
administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai,
lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu
administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu
izdarīšanas.
[8.1] Minētā likuma 19.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums
vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Nosakot administratīvā soda
veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību, mantisko
stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[8.2] Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, to, ka gan Ceļu satiksmes
likums, gan Ceļu satiksmes noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kuros ietvertais tiesiskais regulējums ir
privātpersonām saistošs, to, ka Ceļu satiksmes likumā šo normatīvo aktu saistošais spēks ir nostiprināts tiešā tekstā,
tā 19.panta pirmajā daļā paredzot, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu
un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, ko konkrētajā gadījumā
sūdzības iesniedzējs ir ignorējis. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka pie apstākļiem, kad transportlīdzekļa piedalīšanās ceļu
satiksmē, ja nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, tika fiksēta ar tehnisko līdzekli,
neapturot transportlīdzekli, iestāde ir pareizi piemērojusi Ceļu satiksmes likuma 71.panta otrajā1 daļā
transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) paredzēto minimālo naudas sodu EUR 350,00 apmērā.
[9] Tāpat tiesa konstatē, ka no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, nav konstatējami tādi tiesiski nozīmīgi
apstākļi, kas būtu par pamatu izvērtēt Administratīvās atbildības likuma 11.panta pirmās daļas piemērošanu,
noregulējot administratīvi tiesiskās attiecības ar sūdzības iesniedzēju. Proti, nav konstatējami tādi apstākļi, kas
norādītu uz sūdzības iesniedzēja izdarītā administratīvā pārkāpuma nebūtiskumu vai tādiem apstākļiem, kas būtiski
atšķir konkrēto administratīvo pārkāpumu no citiem salīdzināmi identiskiem administratīvajiem pārkāpumiem.
[9.1] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir
atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma
raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga.
Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir
pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai
persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to
nepieļautu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 12. februāra spriedums
lietā Nr. SKA- 15/2009).
Administratīvās atbildības likuma 11.pantā ir noteiktas institūcijas (amatpersonas) tiesības izvēlēties atbrīvot vai
neatbrīvot personu no administratīvās atbildības pārkāpuma maznozīmīguma dēļ.
[9.2] Personu saukšanai pie administratīvās atbildības par šādiem pārkāpumiem jāatbilst vienlīdzīgai normatīvo
aktu un soda uzlikšanas kritēriju piemērošanai. Tikai tādos gadījumos, kad, izvērtējot visu apstākļu kopumu
(pārkāpuma raksturu, izdarīšanas apstākļus, vietu un citas ziņas, kas attiecināmas uz administratīvās atbildības
kritēriju izvērtēšanu), ja tie apliecina pārkāpuma nebūtisko nozīmi (maznozīmīgumu), var tikt lemts par pārkāpēja
atbrīvošanu no administratīvās atbildības, saglabājot atbildības preventīvās funkcijas izpildi – mutvārdu
aizrādījumu.
Šādos apstākļos, ja tie būtu attiecināmi uz līdzīgiem pārkāpumiem, atbrīvojot pārkāpēju no administratīvās
atbildības, neveidotos vienlīdzīga, tiesiska un judikatūrai atbilstoša administratīvo sodu piemērošana.
[9.3] Lietā nav konstatējami no sūdzības iesniedzēja gribas neatkarīgi vai kādi citi īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas
būtu lieguši izpildīt normatīvo aktu prasības. Arī sūdzības iesniedzējs nenorāda uz citiem apstākļiem un nav
sniedzis pierādījumus par citiem apstākļiem, kuri konkrēto pārkāpumu atšķir no citiem analoģiskiem pārkāpumiem.
[10] Tiesa, izvērtējot sūdzības iesniedzēja argumentus, Iestādes lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas
materiālus, konstatē, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 19.pantā noteikto pienākumu –
pildīt Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes
dalībnieku pienākumus.
Tiesa atzīst, ka iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem to kopumā un
savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja darbībās konstatējams Ceļu satiksmes likuma 71.panta
otrās1 daļas pārkāpums. Savukārt sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, kas arī tika izvērtēti iestādes
lēmumā, vērtē kā sniegtus nolūkā sūdzības iesniedzējam izvairīties no administratīvās atbildības un soda.
[11] Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētā
lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par sūdzības iesniedzēja norādīto apstākļu
izvērtējumu, kā arī pārsūdzētajā lēmumā norādīto motivāciju par administratīvā soda piemērošanas pamatotību un
tā apmēru, kas atbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem principiem par administratīvā soda
piemērošanu. Sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kuri nav tikuši vērtēti pārsūdzētajā
lēmumā.
Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par Ceļu satiksmes likumā paredzēto pārkāpumu, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk
pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltuValsts policijas Galvenās Kārtības policijas
pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu
Nr.20/3-2576, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes
Satiksmes drošības vadības biroja Fotoradaru nodaļas amatpersonas 2025.gada 25.jūnija lēmums Nr.GA28996044
par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu /Persona A/.
[12] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumuatļaut naudas sodu izpildīt daļās, nepārsniedzot sešu mēnešu periodu,
tiesa norāda, ka Administratīvās atbildības likuma 266.pants nosaka kārtību, kādā notiek nolēmuma par sodu
izpildes atlikšana vai naudas soda sadalīšana daļās. Rakstveida iesniegums par naudas soda izpildes atlikšanu vai
sadalīšanu daļās ir jāiesniedz iestādei pēc tam, kad ir stājies spēkā nolēmums par naudas soda piemērošanu –
brīvprātīgas izpildes termiņa ietvaros. Tādejādi lūgums daļā par naudas soda sadalīšanu, ir iesniedzams iestādē un
tiesas kompetencē nav šādu lūgumu izlemšana.
[13] Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatuatcelt pārsūdzēto 2025.gada 25.jūlija institūcijas
lēmumu par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par administratīvo pārkāpumu, kas paredzētsCeļu satiksmes likuma
71.panta otrajā1 daļā, un tādēļ atbilstošiAdministratīvās atbildības likuma227.panta pirmās daļas regulējumam
lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uzAdministratīvās atbildības likuma 198.pantu, 226.pantu,227.panta pirmās daļas 1.punktu,
228.pantu,tiesa
nosprieda
noraidīt /Persona A/, personas kods /Personas kods/, sūdzību.
Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja
priekšnieces p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-2576.
Spriedumu var pārsūdzēt Apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams e-lietas portālā vai
tiesas kancelejā 2026.gada 10.februārī.
Tiesnese K.Maike
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu