Court dismisses appeal against traffic fine for driving without insurance, ruling opinion differs from facts.

Lieta Nr.1A330034225

Lietvedības Nr.1A/25/2484

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2026.gada 10.februārī

Tiesa šādā sastāvā :tiesnese K.Maike

rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes

Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-

2576 (administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA28996044).

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 25.jūnijā Valsts policijasGalvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes Satiksmes

drošības vadības biroja Fotoradaru nodaļasinspektore sastādīja lēmumuNr.GA28996044par administratīvā

pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Ar minēto lēmumu par pie atbildības saucamo personu

atzīts/Persona A/un viņampiemērots naudas sods 70 naudas soda vienības jeb EUR 350 apmērā.Lēmumā norādīts,

ka2025.gada 1.jūnijā, plkst.09.57, transportlīdzeklis VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, tika vadīts pa autoceļu Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) 15,5.km (virzienā uz Siguldu),

pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 20.panta ceturtās daļas prasības, tas ir, bez veiktas sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma

71.panta otrajā1 daļā.

Ar Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces

p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-2576 amatpersonas lēmums Nr.GA28996044 atstāts

negrozīts, bet /Persona A/ sūdzība noraidīta.

[2] 2025.gada 13.augustā tiesā saņemta /Persona A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība, par iepriekš minēto

Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i.

V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-2576, kurā norādīts, ka lēmumu pārsūdz pilnā apmērā.

[2.1] Norāda, ka 2024.gada 9.decembrī tika iegādāta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības

obligātā apdrošināšana transportlīdzeklim VW PASSAT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas bija

spēkā līdz 2025.gada 8.martam. Pēc apdrošināšanas termiņa beigām, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, sūdzības

iesniedzējs pieņēma, ka OCTA tiks automātiski atjaunota, kā tas iepriekš noticis AS “Swedbank” internetbankas

sistēmā. Tāpat norāda, ka tikai 2025.gada 2.jūlijā, saņemot vēstuli no tiesu izpildītāja, sūdzības iesniedzējs uzzināja

par notikušajiem pārkāpumiem, pēc kā uzreiz iegādājās jauna OCTA polisi.

[2.2] Norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir pensijas vecuma persona, kura ikdienā neizmanto datoru, internetbanku vai

e-pasta saziņu. Viņa saziņa ar iestādēm parasti notiek papīra formātā, un digitālā vide viņam nav saprotama vai

ikdienā pieejama. E-pasts /E-Pasta adrese/ tika izveidots sen un pieteicējs to nelieto sistemātiski. Viņš nevarēja

objektīvi paredzēt, ka būtiska informācija netiks nosūtīta pa pastu. Tādējādi izvēlētā saziņas forma neatbilda

pieteicēja faktiskajām iespējām saņemt un izprast juridiski nozīmīgu dokumentu. Norāda, ka Ceļu satiksmes

drošības direkcijas nosūtītie paziņojumi tika sūtīti no adreses noreply@csdd.gov.lv, ar tēmu “CSDD info”, bez

skaidras norādes, ka ziņa satur oficiālu administratīvu lēmumu. Ne nosūtītāja adrese, ne tēmas saturs neliecina, ka

ziņa ir saistoša un tajā netiek minēti vārdi “sods”, “lēmums”, “pārkāpums” vai “administratīvā lieta”. Tādēļ

personai, kurai trūkst tehniskas izglītības vai pieredzes ar e-parakstītām vēstulēm, šāds e-pasts nav uztverams kā

oficiāls paziņojums. Uzskata, ka tādēļ būtiski cietušas viņa tiesības uz efektīvu aizstāvību un uz likumā paredzēto

pārsūdzības iespēju. Sūdzības iesniedzējs neapstrīd faktu, ka 2025.gada 24.maijā viņa transportlīdzeklim nebija

spēkā OCTA apdrošināšanas polise. Tomēr saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 5.pantu, administratīvais

pārkāpums ir prettiesiska, vainojama rīcība, kas nozīmē, ka sodu var piemērot tikai tad, ja konstatējama personas

vaina. Sūdzības iesniedzējs bija labticīgi pārliecināts, ka OCTA ir spēkā, balstoties uz iepriekšējo praksi, kur OCTA

tika atjaunota automātiski, viņam nekad agrāk nav bijis līdzīgu pārkāpumu vai administratīvo sodu, viņš ir likum

paklausīgs sabiedrības loceklis, kurš vienmēr izpildījis savus pienākumus un saistības. Pieteicēja situācijā

pārkāpums nav radījis kaitējumu sabiedrībai, nav noticis ceļu satiksmes negadījums, un persona rīkojās

nekavējoties pēc informācijas saņemšanas. Šādos gadījumos sodu var piemērot ar atbrīvojumu, vai vispār

nepiemērot.

[2.3] Sūdzības iesniedzējs lūdz apvienot šo sūdzību ar sūdzībām lietās GA28995689, GA28996316, PP00931399.

Atzīt, ka administratīvā pārkāpuma rīcība šajos apstākļos ir uzskatāma par maznozīmīgu vai atbrīvojamu no soda

piemērošanas saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 11.pantu. Ja lēmums tomēr netiek atcelts, sūdzības

iesniedzējs lūdz piemērot Administratīvās atbildības likuma 266.pantu un atļaut naudas sodu izpildīt daļās,

nepārsniedzot sešu mēnešu periodu.

Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 15.augusta lēmumu noraidītssūdzības iesniedzējalūgumsapvienot vienā

tiesvedībā administratīvā pārkāpuma lietasNr.GA28995689, Nr.GA28996044, Nr.GA28996316, Nr.PP00931399.

[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 15.augustāValsts policijas

Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības birojam un /Persona A/nosūtīts

paziņojums par lietas izskatīšanu, izskaidrojot Administratīvās atbildības likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas

dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus līdz 2026.gada 20.janvārim, vienlaikus paziņots, ka lietas izskatīšana paredzēta rakstveida

procesā 2026.gada 10.februārī.

Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 15.augusta lēmumā noteiktajam termiņam – 2026.gada 20.janvārim,

ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts, lūgumi nav iesniegti, papildus paskaidrojumi nav

saņemti.

[4] Sūdzības iesniedzējs nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā. Tiesa nesaskata nepieciešamību lietu izskatīt

mutvārdu procesā pēc savas iniciatīvas, līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /Persona A/ sūdzība ir noraidāma, bet Valsts

policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i.

V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmums Nr.20/3-2576 atstājams negrozīts, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5.1] Administratīvās atbildības likuma 5.pants noteic, kaadministratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska,

vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta

administratīvā atbildība.

Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē

administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

[5.2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā

notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad

tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

No sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzējs paļāvās uz to, ka pēc apdrošināšanas termiņa beigām, ņemot vērā

iepriekšējo pieredzi, OCTA tiks automātiski atjaunota, kā tas iepriekš noticis AS “Swedbank” internetbankas

sistēmā un tikai 2025.gada 2.jūlijā, saņemot vēstuli no tiesu izpildītāja, sūdzības iesniedzējs uzzināja par

notikušajiem pārkāpumiem, pēc kā uzreiz iegādājās jauna OCTA polisi. Tāpat norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir

pensijas vecuma persona, kura ikdienā neizmanto datoru, internetbanku vai e-pasta saziņu. Viņa saziņa ar iestādēm

parasti notiek papīra formātā, un digitālā vide viņam nav saprotama vai ikdienā pieejama. E-pasts /E-Pasta adrese/

tika izveidots sen un pieteicējs to nelieto sistemātiski. Izvēlētā saziņas forma neatbilda pieteicēja faktiskajām

iespējām saņemt un izprast juridiski nozīmīgu dokumentu, tādēļ uzskata, ka būtiski cietušas viņa tiesības uz

efektīvu aizstāvību un uz likumā paredzēto pārsūdzības iespēju. Sūdzības iesniedzējs neapstrīd faktu, ka pārkāpuma

konstatēšanas brīdī viņa transportlīdzeklim nebija spēkā OCTA apdrošināšanas polise. Tomēr sūdzības iesniedzējs

bija labticīgi pārliecināts, ka OCTA ir spēkā, balstoties uz iepriekšējo praksi. Turklāt konkrētais pārkāpums nav

radījis kaitējumu sabiedrībai, nav noticis ceļu satiksmes negadījums, un persona rīkojās nekavējoties pēc

informācijas saņemšanas.

[5.3] Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, kaLatvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts

izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti

piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

Ceļu satiksmes likuma 20.panta ceturtā daļa noteic, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir jāveic mehāniskā

transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumos un citos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3.panta otrā daļa

noteic, ka īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru atbilstoši šā panta pirmajai daļai lietoto transportlīdzekli,

noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošina ikviens transportlīdzekļa īpašnieks vai, ja transportlīdzeklis nodots

tirdzniecībā, - tirdzniecības uzņēmums (komersants). Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli,

par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas

līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Transportlīdzekļa

īpašniekam ir pienākums noslēgt apdrošināšanas līgumu, ja to nav noslēdzis transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs.

Ceļu satiksmes likuma 71.panta otrā1 daļa noteic, ka par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, piemēro naudas sodu kravas automobiļa

vai autobusa, kura pilna masa pārsniedz 12 tonnas, īpašniekam (valdītājam, turētājam) no astoņdesmit līdz simt

četrdesmit naudas soda vienībām, mopēda īpašniekam (valdītājam, turētājam) — no divdesmit piecām līdz

četrdesmit naudas soda vienībām, bet cita veida transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) vai tādam

tirdzniecības uzņēmumam (komersantam), kuram transportlīdzeklis nodots tirdzniecībā, — no septiņdesmit līdz

simt trīsdesmit naudas soda vienībām.

[5.4] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, un pamatojoties uz

kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījisCeļu satiksmes likuma 71.panta otrajā1 daļāparedzēto

administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja

sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un

tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

[6] Administratīvās atbildības likuma 90.panta trešā daļa paredz, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par

pierādījumu uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi

amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.

[6.1] Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādītsValsts

policijasGalvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja Fotoradaru

nodaļasinspektores 2025.gada 25.jūnija lēmumāNr.GA28996044 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu

un soda piemērošanu.

[6.2] Tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumāValsts policijasGalvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas

pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja Fotoradaru nodaļasinspektores 2025.gada 25.jūnija

lēmumāNr.GA28996044ir norādīti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, proti, 2025.gada1.jūnijā, plkst.09.57,

transportlīdzeklis VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tika vadīts pa autoceļu Rīga –

Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) 15,5.km (virzienā uz Siguldu), pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma

20.panta ceturtās daļas prasības, tas ir, bez veiktas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 71.panta otrajā1 daļā, tas ir,ceļu

satiksmētikaizmantotstransportlīdzeklis VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kuram

nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

[6.2] No iestādes lēmuma un lietas materiāliem izriet, ka transportlīdzeklim VW PASSAT ar valsts reģistrācijas

numuru /reģistrācijas numurs/, izdotā polise Nr.SAE188814 bija derīga no 2024.gada 9.decembra līdz 2025.gada

8.martam. Nākamā apdrošināšana veikta 2025.gada 4.jūlijā, par laika periodu no 2025.gada 4.jūlija līdz 2025.gada

3.augustam, līdz ar to, 2025.gada 1.jūnijā, plkst.09.57, transportlīdzekļa VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana nebija veikta.

[7] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka sūdzības iesniedzējs bija paļāvies, ka pēc apdrošināšanas termiņa beigām,

ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, OCTA tiks automātiski atjaunota, kā tas iepriekš noticis AS “Swedbank”

internetbankas sistēmā, tiesa norāda, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likuma 4.1panta trešo daļu, slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs līguma

noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas

polisi un norādi uz publiski pieejamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas informācijas avotu tīmekļvietnē, kur iespējams bez maksas pārliecināties par apdrošināšanas līguma

spēkā esību.

[7.1] Transportlīdzekļa vadītājam pirms izbraukšanas pašam ir jāpārliecinās par to vai viņa transportlīdzeklis ir

tehniskā kārtībā, kā arī jāseko līdzi vai attiecībā uz to ir veikta OCTA un ir veikta tehniskā apskate. Minētais

apstāklis mūsdienās ir atvieglots, dodot personai iespēju sekot tam līdzi izmantojot interneta resursu mājas lapas

www.ltab.lv un www.csdd.lv. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst piedalīties ceļu satiksmē tikai pēc tam, kad ir

pārliecinājies par OCTA esamību.

[7.2] Līdz ar to secināms, ka transportlīdzekļa VW PASSAT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/

īpašniekam, konkrētajā gadījumā /Persona A/, bija pienākums pirms piedalīšanās ceļu satiksmē pārliecināties par

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas spēkā esamību.

[7.3] Attiecībā uz to, ka sūdzības iesniedzējs ikdienā neizmanto datoru, internetbanku vai e-pasta saziņu un viņa

saziņa ar iestādēm parasti notiek papīra formātā, savukārt e-pasta adrese /E-Pasta adrese/ tika izveidota sen un viņš

to sistemātiski nelieto, norādāms, ka saskaņā ar e-CSDD Pakalpojumu lietošanas noteikumu 4.3.1.punktu,

izveidojot e-CSDD kontu, lietotājs apņemas sniegt precīzu un pilnīgu informāciju, tostarp savu vārdu, uzvārdu, e-

pasta adresi un tālruņa numuru. Savukārt minēto noteikumu 4.3.2.punkts nosaka, ka lietotājs apņemas veikt savas

personīgās informācijas aktualizēšanu lietotāja e-CSDD kontā, tai skaitā ievadīt tikai patiesus datus un aktualizēt

novecojušus datus. Lietotājs ir atbildīgs par e-CSDD pakalpojumā sniegto datu patiesumu un pilnību.

[7.4] Kā redzams no Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājas lapā norādītās informācijas, tad izveidojot e-CSDD

kontu un aizpildot pieprasāmo informāciju, lietotājam ir nepieciešams atzīmēt paziņojumu sūtīšanas veidu, tajā

skaitā lēmumu paziņošanas veidu, līdz ar to, konstatējams, ka izveidojot e-CSDD kontu, sūdzības iesniedzējs ir

piekritis paziņojumu un lēmumu paziņošanai ar elektroniskā pasta starpniecību. Turklāt saskaņā ar e-CSDD

Pakalpojumu lietošanas noteikumu 4.3.2.punktu sūdzības iesniedzējam bija nepieciešams veikt savas personīgās

informācijas aktualizēšanu lietotāja e-CSDD kontā, pie apstākļiem ja lietotājs nav vēlējies saņemt paziņojumus

elektroniski. Līdz ar to, ja sūdzības iesniedzējs būtu rīkojies ar pietiekamu rūpību savu interešu un tiesību

aizsardzībai, tad sūdzības iesniedzējam, zinot, ka viņš neizmanto e-pasta adresi ko bija norādījis izveidojot e-CSDD

kontu, bija pienākums aktualizēt novecojušus datus, veicot attiecīgas darbības CSDD e-pakalpojumu sistēmā, lai

mainītu elektronisko paziņojumu saņemšanas veidu, ko sūdzības iesniedzējs nav izdarījis. Sūdzības iesniedzējam

bija pienākums pārbaudīt sava e-CSDD kontā norādītā e-pasta saturu, pie apstākļiem, kad šīs e-pasta konts nebija

slēgts, viņš no tā nebija atteicies un nebija mainījis paziņošanas veidu.

[8] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem soda apmērs nav samērīgs, ņemot vērā, ka

pārkāpums nav veikts ļaunprātīgi, tiesa norāda, ka Administratīvās atbildības likuma 13.pantā noteikts, ka

administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai,

lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu

administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu

izdarīšanas.

[8.1] Minētā likuma 19.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums

vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Nosakot administratīvā soda

veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību, mantisko

stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[8.2] Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, to, ka gan Ceļu satiksmes

likums, gan Ceļu satiksmes noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kuros ietvertais tiesiskais regulējums ir

privātpersonām saistošs, to, ka Ceļu satiksmes likumā šo normatīvo aktu saistošais spēks ir nostiprināts tiešā tekstā,

tā 19.panta pirmajā daļā paredzot, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu

un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, ko konkrētajā gadījumā

sūdzības iesniedzējs ir ignorējis. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka pie apstākļiem, kad transportlīdzekļa piedalīšanās ceļu

satiksmē, ja nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, tika fiksēta ar tehnisko līdzekli,

neapturot transportlīdzekli, iestāde ir pareizi piemērojusi Ceļu satiksmes likuma 71.panta otrajā1 daļā

transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) paredzēto minimālo naudas sodu EUR 350,00 apmērā.

[9] Tāpat tiesa konstatē, ka no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, nav konstatējami tādi tiesiski nozīmīgi

apstākļi, kas būtu par pamatu izvērtēt Administratīvās atbildības likuma 11.panta pirmās daļas piemērošanu,

noregulējot administratīvi tiesiskās attiecības ar sūdzības iesniedzēju. Proti, nav konstatējami tādi apstākļi, kas

norādītu uz sūdzības iesniedzēja izdarītā administratīvā pārkāpuma nebūtiskumu vai tādiem apstākļiem, kas būtiski

atšķir konkrēto administratīvo pārkāpumu no citiem salīdzināmi identiskiem administratīvajiem pārkāpumiem.

[9.1] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir

atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma

raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga.

Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir

pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai

persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to

nepieļautu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 12. februāra spriedums

lietā Nr. SKA- 15/2009).

Administratīvās atbildības likuma 11.pantā ir noteiktas institūcijas (amatpersonas) tiesības izvēlēties atbrīvot vai

neatbrīvot personu no administratīvās atbildības pārkāpuma maznozīmīguma dēļ.

[9.2] Personu saukšanai pie administratīvās atbildības par šādiem pārkāpumiem jāatbilst vienlīdzīgai normatīvo

aktu un soda uzlikšanas kritēriju piemērošanai. Tikai tādos gadījumos, kad, izvērtējot visu apstākļu kopumu

(pārkāpuma raksturu, izdarīšanas apstākļus, vietu un citas ziņas, kas attiecināmas uz administratīvās atbildības

kritēriju izvērtēšanu), ja tie apliecina pārkāpuma nebūtisko nozīmi (maznozīmīgumu), var tikt lemts par pārkāpēja

atbrīvošanu no administratīvās atbildības, saglabājot atbildības preventīvās funkcijas izpildi – mutvārdu

aizrādījumu.

Šādos apstākļos, ja tie būtu attiecināmi uz līdzīgiem pārkāpumiem, atbrīvojot pārkāpēju no administratīvās

atbildības, neveidotos vienlīdzīga, tiesiska un judikatūrai atbilstoša administratīvo sodu piemērošana.

[9.3] Lietā nav konstatējami no sūdzības iesniedzēja gribas neatkarīgi vai kādi citi īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas

būtu lieguši izpildīt normatīvo aktu prasības. Arī sūdzības iesniedzējs nenorāda uz citiem apstākļiem un nav

sniedzis pierādījumus par citiem apstākļiem, kuri konkrēto pārkāpumu atšķir no citiem analoģiskiem pārkāpumiem.

[10] Tiesa, izvērtējot sūdzības iesniedzēja argumentus, Iestādes lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas

materiālus, konstatē, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 19.pantā noteikto pienākumu –

pildīt Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus.

Tiesa atzīst, ka iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem to kopumā un

savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja darbībās konstatējams Ceļu satiksmes likuma 71.panta

otrās1 daļas pārkāpums. Savukārt sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, kas arī tika izvērtēti iestādes

lēmumā, vērtē kā sniegtus nolūkā sūdzības iesniedzējam izvairīties no administratīvās atbildības un soda.

[11] Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētā

lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par sūdzības iesniedzēja norādīto apstākļu

izvērtējumu, kā arī pārsūdzētajā lēmumā norādīto motivāciju par administratīvā soda piemērošanas pamatotību un

tā apmēru, kas atbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem principiem par administratīvā soda

piemērošanu. Sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kuri nav tikuši vērtēti pārsūdzētajā

lēmumā.

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par Ceļu satiksmes likumā paredzēto pārkāpumu, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk

pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltuValsts policijas Galvenās Kārtības policijas

pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšnieces p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu

Nr.20/3-2576, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes

Satiksmes drošības vadības biroja Fotoradaru nodaļas amatpersonas 2025.gada 25.jūnija lēmums Nr.GA28996044

par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu /Persona A/.

[12] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumuatļaut naudas sodu izpildīt daļās, nepārsniedzot sešu mēnešu periodu,

tiesa norāda, ka Administratīvās atbildības likuma 266.pants nosaka kārtību, kādā notiek nolēmuma par sodu

izpildes atlikšana vai naudas soda sadalīšana daļās. Rakstveida iesniegums par naudas soda izpildes atlikšanu vai

sadalīšanu daļās ir jāiesniedz iestādei pēc tam, kad ir stājies spēkā nolēmums par naudas soda piemērošanu –

brīvprātīgas izpildes termiņa ietvaros. Tādejādi lūgums daļā par naudas soda sadalīšanu, ir iesniedzams iestādē un

tiesas kompetencē nav šādu lūgumu izlemšana.

[13] Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatuatcelt pārsūdzēto 2025.gada 25.jūlija institūcijas

lēmumu par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par administratīvo pārkāpumu, kas paredzētsCeļu satiksmes likuma

71.panta otrajā1 daļā, un tādēļ atbilstošiAdministratīvās atbildības likuma227.panta pirmās daļas regulējumam

lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uzAdministratīvās atbildības likuma 198.pantu, 226.pantu,227.panta pirmās daļas 1.punktu,

228.pantu,tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/, personas kods /Personas kods/, sūdzību.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja

priekšnieces p.i. V.Pavlovskas 2025.gada 25.jūlija lēmumu Nr.20/3-2576.

Spriedumu var pārsūdzēt Apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams e-lietas portālā vai

tiesas kancelejā 2026.gada 10.februārī.

Tiesnese K.Maike

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu