Court allows debt collection claim against individual for principal, interest, penalty, and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-2357-22/19

ECLI:LV:VRT:2022:0906.C71235722.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2022.gada 6.septembrī

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

izskatīja rakstveida procesā civillietu ārvalsts komersanta OÜ “AKTIVA FINANTS” pilnvarnieka SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā

vienkāršotajā procedūrā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājas ārvalsts komersanta OÜ “AKTIVA FINANTS” pilnvarnieks SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2022.gada 27.maijā iesniedzis Vidzemes

rajona tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /pers. C/ par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu un

attiecīgajām Civilprocesa likuma normām, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai:

- galveno parādu 1046,59 EUR,

- likumiskos un nolīgtos procentus 252,30 EUR,

- līgumsodu 103,96 EUR,

kopā 1402,85 EUR,

- visus tiesas izdevumus, t.sk., valsts nodevu 210,43 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus,

- noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no galvenā parāda.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrajā daļā noteikts, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda 1039,59 EUR apmērā, kas izriet no 09.11.2018. starp SIA “VIA SMS” (22.11.2019. aizdevējs

noslēdzis Cesijas līgumu Nr.SMS 10 ar OÜ “AKTIVA FINANTS” par prasījumu cedēšanu) un atbildētāju noslēgtā Kredītlīnijas līguma “ELASTĪGAIS

AIZDEVUMS” Nr.1059350, piedziņu ir apmierināma pamatojoties uz 1402., 1587.pantu.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasība par parāda atgūšanas izdevumu 7 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu,

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punktu.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā, otrā, trešā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem

jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem). Parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro.

Prasītāja ieguvusi prasījuma tiesības saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, kas noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu

ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likuma pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Prasība par nolīgto procentu 100,70 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1753.pantu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Prasība par likumisko nokavējuma procentu 151,60 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1757., 1765.pantu.

Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; [..]

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasība par līgumsoda 103,96 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1716., 1717., 1720.pantu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1720.pantā norādīts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasītāja lūgusi atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Latvijas Republikas Augstākas tiesas

Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 uzsver, ka jau vairākkārt (Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedums lietā

Nr. SKC-87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmums lietā Nr.SPC-166/2010), ir norādīts, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs

raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio) neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1756.pantā.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 norādījis arī, ka likumiskie

procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc sava satura vairs nav prasījums par uzturlīdzekļu maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu

samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu.

Līdz ar to nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas 1613,28 EUR, sākot ar šī sprieduma spēkā

stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ierobežojumu.

No atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunktu 210,43 EUR apmērā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punktu, tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem, atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 96., 97., 193., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, Ministru kabineta

noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5.punktu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods: /personas kods/, par labu OÜ “AKTIVA FINANTS”, reģistrācijas Nr.10746479, parādu 1402,85 EUR

(viens tūkstotis četri simti divi euro 85 centi), tajā skaitā: galvenais parāds 1039,59 EUR (viens tūkstotis trīsdesmit deviņi euro 59 centi), parāda

atgūšanas izdevumi 7 EUR (septiņi euro), nolīgtie procenti uz 2022.gada 16. maiju 100,70 EUR (viens simts euro 70 centi), likumiskie nokavējuma

procenti 151,60 EUR (viens simts piecdesmit viens euro 60 centi) par laika periodu no 10.12.2019. līdz 16.05.2022., līgumsods 103,96 EUR (viens

simts trīs euro 96 centi), kā arī tiesas izdevumus (valsts nodevu) 210,43 EUR (divi simti desmit euro 43 centi), pavisam kopā 1613,28 EUR (viens

tūkstotis seši simti trīspadsmit euro 28 centi).

Piedzītās naudas summas iemaksājamas SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.

Atzīt OÜ “AKTIVA FINANTS”, reģistrācijas Nr.10746479, tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas 1613,28 EUR (viens tūkstotis seši simti

trīspadsmit euro 28 centi), sākot ar šī sprieduma spēkā stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ierobežojumu.

Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 6.septembrī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi

sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma – 2022.gada 6.septembra. Ja puse

būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 6.oktobrī.

Tiesnese I.Puriņa