Court convicted defendant of illegal possession of methamphetamine under Criminal Law Art. 253(1).

Lieta Nr.11904030922

Lietas arhīva Nr. K71-0031-25/2

ECLI:LV:VRT:2025:0224.11904030922.2.S

Vidzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

/Vieta A/ 2025.gada 24.februārī

Tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Maija Bogdane,

piedaloties prokuroram Jānim Kajakam,

aizstāvim zvērinātam advokātam Guntaram Sīmanim,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesa konstatēja, ka /Persona A/ neatļauti iegādājās un glabāja psihotropās vielas bez nolūka tās realizēt,

un proti:

/Persona A/ /Datums A/, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, /Vieta A/, pirmstiesas

kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā vietā, neatļauti, bez nolūka realizēt iegādājās ne mazāk kā 2,8495 gramus

iedzeltenas, graudainas, pulverveida vielas, kas satur 0,7409 gramus (26%) metamfetamīna, kas ir sevišķi bīstama

psihotropā viela. Iegādātos 2,8495 gramus iedzeltenas, graudainas, pulverveida vielas, kas satur 0,7409 gramus

(26%) metamfetamīna, kas ir sevišķi bīstama psihotropā viela, /Persona A/ neatļauti, bez nolūka realizēt glabāja

savā jakas kabatā līdz /Datums B/, kad policijas darbinieki, veicot aizturētā /Persona A/ pārmeklēšanu Valsts

policijas /Struktūrvienība A/ telpās, to atrada un nodeva glabāšanā Valsts policijas /Struktūrvienība A/.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta

pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[ 2] Krimināllieta iztiesāta, izdarot pierādījumu pārbaudi.

[3] Tiesas sēdē apsūdzētais mainīja pirmstiesas procesā pausto attieksmi saistībā ar vainu. Tiesas sēdē

apsūdzētais apstiprināja, ka apsūdzība viņam ir saprotama, bet nepiekrīt apsūdzībai. Sevi par vainīgu pēc

Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas neatzīst.

[ 4] Tiesas sēdē apsūdzētais liecināja, ka viņam līdz aizturēšanas brīdim nebija līdzi vielas, kas saturētu

narkotikas. Liecinājis /Persona F/, ka tā nebija viņa jaka. Liecinot bijis narkotisko vielu reibumā. Uzskata, ka

liecība nav ņemama vērā. Pirmstiesas procesā esot atzinis vainu tajā, ka bija lietojis, bija narkotisko vielu reibumā.

Iegādājies un turējis pie sevis narkotiskās vielas nav. Apšauba, ka devis 2022.gada 6.septembra liecību, nezina,

kāpēc 2023.gada 8.februāra aizdomās turētā nopratināšanas protokolā rakstīts, ka iegādājās amfetamīnu. Nav

pārliecināts, ka to pats ir parakstījis. Neesot redzējis lietas materiālus. Norādījis, ka nav viņa jaka, nezina, kāpēc tas

nav fiksēts. Īsti neatceras notikumu, jo diezgan liels laiks pagājis. Ko atceras, to šobrīd pasaka. Domājis, ka viņu

pratina par narkotisko vielu lietošanu, tāpēc visu atzinis.

[5] Vērtējot apsūdzētā tiesas sēdē un pirmstiesas procesā sniegtās liecības, tiesa konstatē turpmāko.

[ 5.1] Nopratināts kā persona pret kuru uzsākts kriminālprocess /Persona A/ 2022.gada 6.septembrī

norādījis, ka /Datums A/ no sev nepazīstamas personas /Vieta A/ iegādājies divus gramus amfetamīna. Tos

iegādājies personīgai lietošanai. Amfetamīns atradās caurspīdīgā plastmasas maisiņā. Savukārt šis maisiņš bijis

ievietots vēl vienā maisiņā. Pēc iegādes maisiņu ievietojis savas jakas krūšu kabatā. Tā tas maisiņš viņa jakas krūšu

kabatā atradās līdz pat brīdim, kad /Datums B/ viņu aizturēja citā kriminālprocesā un nogādāja /Struktūrvienība A/.

/Struktūrvienība A/ veikta /Persona A/ pārmeklēšana un policijas darbinieks viņam no kabatas izņēma šo maisiņu ar

amfetamīnu. Kabatā /Persona A/ bija vēl viens maisiņš, kurā atradās neliels vates pikucis. To izmantojis, lai

ievelkot šļircē narkotiskās vielas, ja tās nav kārtīgi izšķīdušas, neaizsērē adata (to pieliek adatai galā). Tā kā

narkotiskās vielas nebija vēl lietojis, tad šajā maisiņā joprojām vajadzētu būt 2 gramiem amfetamīna. Šobrīd

narkotisko vielu lietošanu mēģina atmest. Pēdējo reizi narkotikas lietojis 2022.gada 19.augustā. Toreiz lietojis

amfetamīnu. Sīkāk pēc narkotisko vielu iegādes apstākļiem neliecinās. Pēc tam, kad narkotiskās vielas iegādājies,

aizbraucis /Vieta A/ uz /Nosaukums B/ ielu, kur aizturēts. Neviena cita persona pie iegādes klāt nebija (1. sējuma

lietas 38.-39.lapa).

[5.2] Nopratināts kā aizdomās turētais /Persona A/ 2023.gada 8.februārī norādījis, ka savas iepriekš sniegtās

liecības šajā kriminālprocesā neatceras, tāpēc nevar pateikt, vai tās bija patiesas. Vairs neatceras, kur tās narkotiskās

vielas ieguvis, bet tās bijušas viņa vajadzībām, jo tobrīd tās lietojis. Vairs arī neatceras precīzu to svaru, bet var

pateikt, ka tas bija amfetamīns. Zina, ka amfetamīns ir vieglāks par metamfetamīnu. Vairs neatceras, kad pēdējo

reizi lietojis narkotikās vielas. Var pateikt, ka narkotiskās vielas nelieto no 2022.gada septembra. Domā, ka

amfetamīnu lietojis kādu dienu pirms /Datums B/ ticis aizturēts. Var pateikt, ka 2022.gada aprīlī viņam /Vieta B/

slimnīcā konstatēja narkotisko vielu lietošanas faktu, bet nevar pateikt, vai toreiz ticis par šo faktu saukts pie

atbildības. /Adrese C/ dzīvojot viņa māte. Pats tur nedzīvo 10 gadus, tik kādreiz aizbrauc tur ciemos. Uz turieni

sūtītus ierakstītus sūtījumus nesaņemot. Ja kaut kas sūtīts vienkāršā sūtījumā, tad māte viņam to atdod, kad viņš pie

viņas aizbrauc. Pēdējo reizi tur bijis 2022.gada decembrī. Domā, ka laikā no 2022.gada jūlija līdz septembrim pie

mātes nav bijis. Nav saņēmis lēmumu par narkotisko vielu lietošanu par to reizi aprīlī. Var pateikt, ka kaut kādu

papīru saņēmis par to, ka viņam jāmaksā vairāk kā 200 EUR par narkotisko vielu ietekmes pārbaudi. Nevar pateikt,

kur to saņēmis (kurā adresē). Nevar pateikt, vai to dokumentu sūtīja policija vai tiesu izpildītāji. Neesot brīdināts

par kriminālatbildību gadījumā, ja gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas atkārtoti lietos narkotiskās

vielas. Nemaz nezinājis, ka ir administratīvi sodīts par narkotisko vielu lietošanu. Savu vainu atzīst daļā par

narkotisko vielu iegādi un glabāšanu, taču neatzīst, ka būtu brīdināts par kriminālatbildību par atkārtotu narkotisko

vielu lietošanu gada laikā (lietas 1.sējuma 44.-45.lapa).

[5.3] No 2023.gada 27.jūlija apsūdzības izsniegšanas gaitas protokola konstatējams, ka /Persona A/ saņēmis

apsūdzības kopiju un uzklausījis apsūdzības būtības skaidrojumu, norādījis, ka nevēlas sniegt liecību (lietas

1.sējuma 80.lapa).

[5.4] Nopratināts kā apsūdzētais /Persona A/ 2023.gada 27.jūlijā norādījis, ka ar apsūdzību iepazinies viņam

saprotamā latviešu valodā. Saprot, par ko viņu sauc pie kriminālatbildības. Savu vainu izvirzītajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas atzīst pilnībā, nožēlo izdarīto, piekrīt visiem apsūdzībā norādītajiem

apstākļiem. Lūgumu, papildinājumu nav (lietas 1.sējuma 81.lapa).

[5.5] Tiesa, izvērtējot apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegto liecību saturu, secina, ka tās ir ticamas, to

ticamību apstiprina citi lietā esošie pierādījumi. Tiesa secina, ka apsūdzētais pirmstiesas procesā atzinis apsūdzībā

norādītos apstākļus, detalizēti liecinājis par psihotropo vielu iegādes un glabāšanas apstākļiem. Tiesas sēdē

sniegtajām liecībām tiesa netic. Tiesa secina, ka apsūdzētā tiesas sēdē izklāstītie apstākļi vērsti uz sev labvēlīga

procesa iznākuma panākšanu, šaubu radīšanu par savu vainu. Taču apsūdzētā vainu pierāda lietā esošie pierādījumi,

par kuru ticamību un pieļaujamību tiesai šaubas nepastāv.

[6] Tiesa konstatē, ka apsūdzētais tiesas sēdē sniedz apzināti nepatiesu liecību, un šāda rīcība ir atzīstama

par atbildību pastiprinošu apstākli. Apsūdzētā skaidrojumam par liecību maiņas iemesliem tiesa netic, apsūdzētais

nespēja ticami izskaidrot un pamatot savu rīcību. Apsūdzētais vienlaicīgu norādīja gan uz to, ka neatceras

pirmstiesas procesā liecināto, gan arī to, ka pirmstiesas procesā sniegtās liecības neatbilst patiesībai, jo esot

domājis, ka liecības sniedz par narkotisko vielu lietošanu.

[6.1] Tiesa netic apsūdzētā tiesas sēdē liecinātajam, ka viņš pirmstiesas procesā nav sapratis, ka tiek

apsūdzēts par psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu. No lietā esošajām apsūdzētā pirmstiesas

procesa laikā sniegtajām liecībām izriet, ka apsūdzētais pirmstiesas procesā sniedzis ziņas tieši par amfetamīna

iegādāšanās un glabāšanas apstākļiem, nevis par tā lietošanu. Apsūdzētais tiesas sēdē liecību satura izmaiņas

skaidro arī ar to, ka sākotnējo liecību sniegšanas laikā bijis narkotisko vielu reibumā. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā

sākotnējo liecību detalizācijas pakāpe ir tāda, ka ir ticams, ka procesa virzītājam notikušā apstākļi tapa zināmi tieši

no apsūdzētā. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais norādīja uz konkrētiem un secīgiem apstākļiem par psihotropo vielu

iegādi, to glabāšanu. /Persona A/ 2022.gada 5.septembrī nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi narkotisko, psihotropo,

toksisko un citu vielu lietošanas fakta noteikšanai (lietas 1.sējuma 40.lapa) No 2022.gada 5.septembra

Medicīniskās pārbaudes protokola Nr.11 un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr./Numurs B/

(lietas 1.sējuma 41.-42.lapa) satura konstatējams, ka apsūdzētais 2022.gada 5.septembrī ir atradies narkotisko,

psihotropo, toksisko vielu ietekmē. Taču tiesa ņem vērā Medicīniskā pārbaudes protokola 22.punktā fiksēto

apsūdzētā apziņas stāvokli – orientējas personā, laikā, vietā. No lietā esošajām izdrukām no IeM Informācijas

centra datu bāzes konstatējams, ka apsūdzētais 05.09.2022.aizturēts citā kriminālprocesā, bet atbrīvots 06.09.2022.

2022.gada 6.septembrī plskt.12.25 apsūdzētais sniedzis sākotnējās liecības personas, pret kuru uzsākts

kriminālprocess, statusā. Tiesa nekonstatē, ka apsūdzētais liecību sniegšanas laikā būtu atradies izmainītā apziņas

stāvoklī. Turklāt, tiesa ņem vērā, ka ar katru nākošo pirmstiesas procesa laikā sniegto liecību apsūdzētais ir

apstiprinājis sākotnējās liecības. Tā 2023.gada 8.februārī atzinis vainu daļā tieši par narkotisko vielu iegādi un

glabāšanu, bet noliedzis lietošanu. 2023.gada 27.jūlijā pilnībā atzinisvainu izvirzītajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, nožēlojis izdarīto, piekritis visiem apsūdzībā norādītajiem apstākļiem.

[6.2] Tiesa nekonstatē apstākļus, kas dotu pamatu apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegto liecību ticamības

apšaubīšanai.

[7] Tiesas sēdē, ņemot vērā aizstāvības pieteikto lūgumu, uzaicināti četri liecinieki – /Persona I/, /Persona

H/, /Persona G/ un /Persona F/.Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liecinātu par policijas darbinieku ieinteresētību lietas

iznākumā. Uz tādiem arī nenorādīja aizstāvība.

[7.1] Pirmstiesas procesā lieciniece /Persona I/ sastādījusi ziņojumu, kura saturs vērtējams kā liecība un ir

izmatojams pierādīšanā.

Ar liecinieces /Persona I/ pirmstiesas procesā sniegtajā /Datums B/ ziņojumā norādīto apstiprinās apsūdzībā

norādītie apstākļi. Ziņojumā norādīts, /Datums B/ plkst. 21:40 sastādīja aizturētās personas /Persona A/

pārmeklēšanas aktu. Pārmeklēšanu veica Valsts policijas /Struktūrvienība A/ /Nodaļa A/ inspektors /Persona H/.

Pārmeklēšanas laikā pie /Persona A/ jakas priekšējās kreisās puses kabatā atrasts viens maisiņš ar baltas krāsas

vielu un viens maisiņš, kurā atradās maisiņš ar baltas krāsas pulverveida vielu.

[7.2] Ziņojumam pielikumā pievienota /Datums B/ pārmeklēšanas akta kopija, no kuras izriet, ka /Datums

B/ plkst.21.40 veikta /Persona A/ pārmeklēšana un mantu pārbaude. Konstatētas personas mantas, tai skaitā, 1

maisiņš ar baltas krāsas pulverveida vielu, 1 maisiņš ar maisiņu ar baltas krāsas pulverveida vielu (lietas 1.sējuma

2.-3.lapa).

[7.3] No liecinieces /Persona I/ 2023.gada 15.marta nopratināšanas protokolā fiksētajām liecībām, kas

sniegtas pirmstiesas kriminālprocesā, izriet, ka Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 2.punkta kārtībā

tika aizturēts /Persona A/. /Struktūrvienība A/ telpās veikta viņa pārmeklēšana, kuras laikā pie /Persona A/ atrasts

viens maisiņš ar baltu pulverveida vielu un viens maisiņš, kurā atradās vēl viens maisiņš, kas savukārt saturēja

baltu pulverveida vielu. Pārmeklēšanas aktu sastādījusi pati, savukārt kolēģis /Persona H/ fiziski pārmeklēja

/Persona A/. Visas mantas, kuras personai netika atļautas glabāt atrodoties izolatorā un kuras tika nodots glabāšanā

/Struktūrvienība A/, tika norādītas pārmeklēšanas akta sadaļā “Personas mantas”. Arī tie maisiņi nodoti glabāšanā

/Struktūrvienība A/ un norādīti pārmeklēšanas akta sadaļā “Personas mantas” (lietas 1.sējuma 37.lapa).

[7.4] Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieces /Persona I/ pirmstiesas procesā un tiesas sēdē sniegto liecību

patiesumu. Tiesas sēdē sniegtās liecības būtībā atbilst pirmstiesas procesā sniegtajām ziņām. Lieciniece /Persona I/

2024.gada 23.septembra tiesas sēdē apstiprināja, ka /Datums B/ pārmeklēšanas aktā ir viņas paraksts. Vairs

neatceras kādā krāsā bija viela. Saprot, ka persona tika aizturēta. Lietas, kas norādītas pārmeklēšanas aktā, pie

personas neatrodas aizturēšanas brīdī, tās tiek izņemtas. Mantas tiek nodotas glabāšanā policijā slēgtā seifā.

Konkrēto gadījumu vairs neatceras. Tālāk par mantām procesa virzītājs pieņem lēmumu par virzību. Neatceras, kā

mantas tika nodotas un kam. No pārmeklēšanas protokola redzams, ka pārbaudi veicis vīriešu kārtas pārstāvis

/Persona H/. Glabātuvē ir slēdzams seifs, kurā ir attiecīgi nodalījumi, kastēs tiek ievietots katra cilvēka pie viņa

izņemtās mantas- visas lietas. Klāt esot pārmeklēšanas aktam. Ja persona tiek atbrīvota, viņam šīs mantas tiek

izsniegtas atpakaļ pret parakstu, ja nav pretenziju. Ja ir uzsākts kriminālprocess un persona aizturēta, par mantu

virzību lemj procesa virzītājs, kurš šo personu aizturēja. Pulverveida viela ir atradusies glabātuvē slēgtā seifā. Aiz

koda durvīm, nav brīva pieeja. Pie personas atrastās vielas, bijis apstāklis, kāpēc tapa ziņojums, kuru izcelsmi

atrašanas brīdī nevar noteikt. Glabātuvē seifam pieeja ir dežūrmaiņas vecākajam. Nevar pateikt, kurš šajā lietā

ievietoja mantas seifā. Ja procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu, ka vēlas veikt izņemšanu, tad izņemšana standarta

gadījumā tiek veikta no dežūrmaiņas vecākā inspektora, kurš ir tajā diennakts laikā, citiem darbiniekiem pieejas

nav. Seifs sastāv no vairākiem plauktiem, nodalījumiem. Atsevišķas koka kastes ar kameru numuriem. Seifs tikai

tām mantām, kas ir personas kopā ar dokumentu. Katras personas mantas netiek individuāli ieslēgtas ar individuālu

atslēgu. Vai bija citu personu mantas seifā, jāiepazīstas ar dienesta žurnāliem, vai tajā mirklī bija citas aizturētas

personas. Atslēgas ir dežūrmaiņas vecākajam, nav nekādas piekļuves citām personām.

[8] Liecinieks /Persona H/ 2025.gada 4.februāra tiesas sēdē liecināja, ka konkrēto notikumu neatceras. Nav

sagatavojis pārmeklēšanas aktu, veica pašu pārmeklēšanu, ja tā rakstīts. Pārmeklēšanas rezultātu neatceras. Mantas

ieliek atsevišķā kastītē, kastīti noliek dežūrdaļas seifā. Atslēga dežūrdaļā citā seifā, viņi mainās, atbild par lietām.

Tālāk izmeklētājs, kas to izlemj, līdz tam mantas stāv seifā. Dežurantam paliek atbildībā tas, kas ir seifā. Visas

mantas, kas ir uzskaitītas, paliek kastītē.

[9] Lieciniece /Persona G/ 2025.gada 4.februāra tiesas sēdē liecināja, ka, 2022.gada septembrī strādāja par

Valsts policijas /Struktūrvienība A/ /Nodaļa A/ inspektori jeb dežūrmaiņas vecāko inspektori. Saprot, ja ir aicināta

uz tiesu, tad /Persona F/ ir pieņēmis lēmumu par izņemšanu un sastādījis izņemšanas protokolu, tā kā glabāšanā

atradās dežūrdaļā, tad viņa likusi savu parakstu. Ja persona nonāk Gulbenes iecirknī un ir aizturēta, par kaut ko tiek

sagatavots pārmeklēšanas akts, kur tiek fiksētas visas izņemtās mantas, arī labprātīgi izsniegtās, tad nododot

dežūrmaiņu, tās mantas tiek ievietotas konteinerā jeb kastītē. Un ieslēgtas speciālā glabāšanā, līdz brīdim, kad

persona tiek atbrīvota no īslaicīgas brīvības atņemšanas vietas. Nododot maiņu, dežūrmaiņas vecākie nodod

informāciju par esošajām mantām glabātuvē, un ar parakstu apliecina, ka uzņemas atbildību. Ir dežūrmaiņas

grāmata, tas ir iekšējās kārtības noteikumos, dežūrmaiņas grāmatā ir ieraksts, kur apliecina ar parakstu, ka

īslaicīgas aizturēšanas vietā atrodas persona, ka ir iepazinušies, kas personai pieder un kas atrodas glabātuvē. Seifā

glabājas pārmeklēšanas akts. Tajā brīdī neveic izņemšanu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par izņemšanu.

Konkrēto gadījumu neatceras. Telpai ar seifu nav piekļuve, telpā notiek videonovērošana, viss tiek fiksēts. Viņi

neatsavina neko, jo nav tiesību atsavināt. Dara funkciju, lai persona nonākot īslaicīgas aizturēšanas vietā nevarētu

izdarīt kaitējumu. Nezina, kāpēc pārmeklēšanas aktā ir tāda ailīte - pārmeklēšanā un mantu pārbaudē atsavinātie

priekšmeti, mantas, dokumenti un vērtslietas. Uz to brīdi izmeklēšanas tiesības nav piešķirtas, par to informācija ir

sniegta izmeklētājam, procesa virzītājs pieņem lēmumu. Liecinieces dežūrmaiņas laikā pārmeklēšana nenotika.

[10] Liecinieks /Persona F/ 2025.gada 4.februāra tiesas sēdē liecināja, ka kriminālprocesu viņam nodevis

tiešais priekšnieks. Pieņēmis lēmumu par izņemšanas izdarīšanu. Process par to bijis uzsākts, pārmeklēšanas laikā

bija atrastas vielas. Pieņēmis lēmumu un no dežūrmaiņas vecākā arī izņēmis, uzrādot lēmumu par izņemšanas

izdarīšanu, un dežūrmaiņas vecākais izsniedzis. Neatceras konkrēto dežūrmaiņas vecāko. Nevar pateikt, vai

kriminālprocesa materiālos jau bija pārmeklēšanas akts, droši vien, ka bija. Viennozīmīgi pateikt nevar. Izņēma

baltu vielu, droši vien pats nozīmēja ekspertīzi, lietas materiālos noteikti tas ir. Atbildot uz aizstāvja jautājumiem

par krāsu atšķirību, liecina, ka nav divas vielas, tā ir vien un tā pati viela. Katram savi uzskati par krāsu, krāsu

toņiem. Vērtējams jautājums par krāsu. Balta lapa arī var būt dažādos toņos. Var apgalvot, ka tā ir tā pati viela, kas

nodota ekspertiem. Tajā brīdī, kad uzrāda lēmumu par izņemšanas izdarīšanu, dežurants aiziet pakaļ un izņem no

mantu glabātavas tur, kur tās lietas stāv un atnes viņam, un izsniedz. Pārmeklēšanas aktā redz tās mantas.

Pārmeklēšana ir notikusi cita procesa ietvaros. Pārņēmis uzsāktu kriminālprocesu.

[11] Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieku /Persona I/, /Persona H/, /Persona G/ un /Persona F/ liecības.

Tiesa konstatē, ka visu liecinieku sniegtās liecības ir saskanīgas, tiesa nekonstatē pretrunas, liecības viena otru

papildina. Tikai apsūdzētā tiesas sēdē paustā versija ir tā, kura nonāk pretrunā ar paša apsūdzētā pirmstiesas procesā

liecināto, kā arī ar cietiem pierādījumiem lietā. Novērtējusi minētās liecības, tiesa atzīst tās par konsekventām un

ticamām, jo tās nav pretrunīgas, liecinieki liecināja par notikušā apstākļiem tādā apjomā, kādā atcerējās. Liecības

nav pretrunā ar pārējiem krimināllietā esošajiem pierādījumiem. Tiesa tic policijas darbinieku sniegtajām ziņām par

notikumu, kurus viņi konstatēja pildot savus dienesta pienākumus.

Liecinieku /Persona I/, /Persona H/, /Persona G/ un /Persona F/ liecībās norādītais saskan ar pārmeklēšanas

aktā fiksēto, lēmumā par izņemšanas izdarīšanu un izņemšanas protokolā fiksēto, kā arī ar apsūdzētā pirmstiesas

procesā sniegto liecību saturu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liecinātu par policijas darbinieku neobjektivitāti,

tiesa nekonstatē, ka policijas darbinieki būtu veikuši pienākumus negodprātīgi vai neprofesionāli.

[12] No /Datums B/ pārmeklēšanas aktā (lietas 1.sējuma 3.lapa) pie /Persona A/, kopā ar citām personas

mantām, konstatēts 1 maisiņš ar baltas krāsas pulverveida vielu, 1maisiņš ar maisiņu ar baltas krāsas pulverveida

vielu. Apsūdzētais ar parakstu uz akta apliecinājis, ka sastādītajam pārmeklēšanas aktam piekrīt, tā kopiju saņēmis.

[13] Ar Valsts policijas /Struktūrvienība A/ /Nodaļa B/ inspektora /Persona F/ 2022.gada 5.septembra

lēmumu nolemts izdarīt divu maisiņu, kas satur baltu pulverveida vielu un atrodas Valsts policijas /Struktūrvienība

A/, /Adrese B/, izņemšanu (lietas 1.sējuma 4.lapa).

[14] 2022.gada 5.septembra izņemšanas protokolā norādīts, ka Valsts policijas /Struktūrvienība A/ /Nodaļa

A/ inspektore /Persona G/ labprātīgi izsniedz pārmeklēšanas laikā pie /Persona A/ atrastos un /Struktūrvienība A/

mantu glabātavā nodotos divus plastikāta maisiņus, kas, iespējams, satur narkotiskās vielas. Viens maisiņš ir ar

sarkanu svītru pie salmiņveida aizdares. Šinī maisiņā atrodas vēl viens maisiņš ar salmiņveida aizdari, kurā atrodas

balta pulverveida viela. Otrs maisiņš ir ar salmiņveida aizdari, tajā atrodas mīksta balta viela. Minētie priekšmeti

tiek izņemti un iepakoti drošības maisā Nr./Numurs C/. Izņemšanas laikā veikta fotografēšana (lietas 1.sējuma

5.-6.lapa).

[15] Tiesa nesaskata pamatu apšaubīt /Datums B/ pārmeklēšanas akta, 2022.gada 5.septembra lēmuma par

izņemšanu, 2022.gada 5.septembra izņemšanas protokola ticamību un pieļaujamību.

[16] Tiesa, izvērtējot liecinieku liecības, kopsakarā ar /Datums B/ pārmeklēšanas aktā, 2022.gada

5.septembra lēmumā par izņemšanu, 2022.gada 5.septembra izņemšanas protokolā norādīto, nekonstatē apstākļus,

kas dotu pamatu apšaubīt apstākli, ka /Datums B/ pārmeklēšanas aktā norādītā un drošības maisā Nr./Numurs C/

iepakotā viela ir viena un tā pati.

[17] Ar 2022.gada Valsts policijas /Struktūrvienība A/ /Nodaļa B/ inspektora /Persona F/ lēmumu par

narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes noteikšanu redzams, ka Vidzemes ekspertu nodaļas ekspertiem nodoti

divi maisiņi, kas, iespējams, satur narkotiskās vielas (iepakoti drošības maisā Nr./Numurs C/) (lietas 1.sējuma

32.lapa).

[18] Aizstāvis vērsa uzmanību uz apstākli, ka pārmeklēšanas aktā un izņemšanas protokolā norādīts uz

baltas krāsas pulverveida vielu.

[19] Tiesai nerodas šaubas, ka ar 2022.gada Valsts policijas /Struktūrvienība A/ /Nodaļa B/ inspektora

/Persona F/ lēmumu par narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes noteikšanu ekspertiem nodotā viela un

Vidzemes ekspertu nodaļas ekspertu izpētītā viela ir viena un tā pati, - tieši tā, kura konstatēta /Persona A/ mantās,

kad /Datums B/ viņš tika pārmeklēts.

[19.1] No 2022.gada 22.novembra eksperta atzinuma (lietas 1.sējuma 33.-36.lapa) satura konstatējams, ka

izpētes objekts saņemts iepakots drošības maisā Nr./Numurs C/, vizuāli bojājumi nav konstatēti. Izpētes objektu

eksperts novērtējis kā iedzeltenu, graudainu pulverveida vielu.

[19.2] Tiesa kā ticamu vērtē liecinieka /Persona F/ skaidrojumu par vielas dažādos dokumentos aprakstīto

krāsas atšķirību. Arī tiesa uzskata, ka vizuālā novērtēšana ir subjektīva un var būt atkarīga no apgaismojuma,

novērotāja individuālās krāsu uztveres un apraksta precizitātes. “Balta” var ietvert dažādus toņus, kas dažādos

apstākļos var izskatīties dzeltenīgāki. Tiesa kā ticamu vērtē /Persona F/ skaidrojumu, no kā izriet, ka atšķirīga

interpretācija vielas krāsai ir saistīta ar to, ka šo interpretāciju veica dažādi cilvēki. Turklāt arī tiesa, vērtējot

izņemšanas protokolam pievienotajos fotoattēlos redzamo, secina, ka maisiņos esošās vielas krāsas nianses mainās

mainoties apgaismojumam. Pirmajā attēlā (6.lappuses kreisajā pusē) viela izskatās gaišāka, bet otrajā (6.lappuses

labā puse) – tumšāka. Lai gan policijas darbinieki, aprakstot vielas izskatu, aprakstījuši to kā baltu, pēc tiesas krāsu

uztveres – fotoattēlos esošā viela tiesai šķiet iedzeltena. Taču tiesa nekonstatē, ka notikušas reālas vielas krāsas

izmaiņas. Eksperts konstatējis, ka drošības iepakojumam nav bojājumu. Tas norāda, ka pārbaudes brīdī vielas

apmaiņa ārpus iepakojuma nebija iespējama.

[19.3] Tiesa nekonstatē apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt apstākli, ka /Datums B/ pārmeklēšanas aktā

norādītā, vēlāk drošības maisā Nr./Numurs C/ iepakotā viela ir tā pati, kuru ir izpētījis eksperts, sniedzot par to

eksperta atzinumu (lietas 1.sējuma 33.-36.lapa).

[19.4] Tiesa nekonstatē apstākļus 2022.gada 22.novembra eksperta atzinuma apšaubīšanai.

[20] Apsūdzībā norādītos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus apstiprina arī lietā esošais 2022.gada

22.novembra eksperta atzinums, kurā secināts, ka ekspertiem iesniegtajā (-jās): 1 (vienā) polimēra materiāla

maisiņā (Nr.1.1.1.) atradās iedzeltena, graudaina, pulverveida viela [izp.obj.Nr.1.1.1/ķ-1] ar masu 2,8495 g, kas

satur 0,7409 g (26%) metamfetamīna. No eksperta izdarītajiem secinājumiem konstatējams, ka metamfetamīns

pieder pie vielu grupas “Amfetamīni” (lietas 1.sējuma 33.-36.lapa). Saskaņā ar likumu “Par Krimināllikuma spēkā

stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumu “Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas un

prekursori un to nelikumīgās aprites iedalījuma apmēri” - I sarakstā iekļauto - amfetamīns (vielu grupa

“amfetamīni”) ir aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātā psihotropā viela.

[21] Apsūdzētā darbībās attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu saskatāmas visas Krimināllikuma 253.panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

[21.1] Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam inkriminētā Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva objekts un objektīvā puse apstiprinās ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, tas ir, ar

apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, liecinieku liecībām, pārmeklēšanas aktu, lēmumu par

izņemšanas izdarīšanu un izņemšanas protokolu, lēmumu par narkotisko vielu ekspertīzes noteikšanu, ekspertu

atzinumu.

[21.2] Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju

kopums, kas ir nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbības aktu atzītu par noteikta veida

noziedzīgu nodarījumu (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais

izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 68.lpp.). Kvalificējot noziedzīgo nodarījumu, tiek salīdzināti juridiski

nozīmīgi notikuma apstākļi, kuri noskaidroti ar attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem un pietiekamiem

pierādījumiem, ar Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva obligātajiem elementiem (Augstākās

tiesas Senāta 2021.gada 8.jūlija lēmums lietā Nr. SKK-324/2021, (ECLI:LV:AT:2021:0708.11511001113.13.L)).

[21.3] Krimināltiesību teorijā atzīts, ka ar narkotisko vielu iegādāšanos jāsaprot darbības, kuru rezultātā

persona iegūst savā valdījumā narkotiskas vielas, kas var būt šo vielu pirkšana, aizņemšanās, dāvinājuma

saņemšana, saņemšana apmaiņas ceļā pret citām precēm vai parāda dzēšanai, atraduma piesavināšanās u.tml.

(Krastiņš U., Liholaja V., /Persona B/ Krimināllikuma komentāri trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa) otrais

papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2019, 403.lpp.). Tādējādi, lai personu sauktu pie kriminālatbildības

par narkotisko vai psihotropo vielu iegādāšanos, ir jākonstatē narkotiskās vai psihotropās vielas valdījums, nevis

konkrēta vieta un apstākļi, kādos aizliegtās vielas nokļuvušas apsūdzētā valdījumā.

[21.4] Tiesa konstatē Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva

subjektīvās puses esamību apsūdzētā darbībās. Ar apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām pierādīts, ka

apsūdzētais apzinājās, ka veic neatļautas darbības ar psihotropām vielām, vēlējās to. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas

dotu pamatu apšaubīt, ka apsūdzētais ir noziedzīgā nodarījuma subjekts.

[22] Pirmstiesas procesā doto juridisko vērtējumu apsūdzētā darbībām, kvalificējot tās pēc Krimināllikuma

253.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu juridisko kvalifikāciju, apsūdzībā norādītie apstākļi ir pierādīti. Tiesa

nonāk pie secinājuma, ka izskatāmajā lietā iegūti ticami, attiecināmi un pieļaujami pierādījumi, kas ir pietiekami,

lai atzītu, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

apsūdzētais ir sodāms. Tiesai nav pamata saprātīgām šaubām, kuras būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam, lietā

taisāms notiesājošs spriedums.

[23] Ņemot vērā lietā esošās ziņas, par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš ir pilngadīgs, LR pilsonis,

šķīries, apgādībā 1 nepilngadīgu bērns, ieguvis vidējo profesionālo izglītību, strādā kā pašnodarbinātais, šobrīd

atrodas brīvības atņemšanas iestādē, agrāk sodīts, sodāmība nav dzēsta. Pēdējo reizi krimināli sodīts ar 2024.gada

5.marta Zemgales rajona tiesas spriedumu krimināllietā Nr.11210097319 pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās

daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 3 mēnešiem, sabiedrisko darbu uz 384 stundām, atņemt transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 5 gadiem un 1 mēnesi. Lieta nesatur tādu informāciju par apsūdzētā veselības vai mantisko

stāvokli, kas varētu ietekmēt jautājumu par soda noteikšanu, šādu informāciju nenorādīja arī apsūdzētais.

Apsūdzētais tiesas sēdē norādīja, ka nav ne maznodrošinātais, ne trūcīgais.

Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa secina, ka piespriestie sodi nav atturējuši apsūdzēto no jauna noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas.

[24] Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā

definēto soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta nosacījumus, kuru ietvaros tiesa vērtē izdarīto noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[24.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc

Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas klasificējas kā mazāk smags noziegums.

[24.2] Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta pirmajai daļai tiesa nekonstatē atbildību mīkstinošus apstākļus.

[24.3] Tiesa konstatē saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 17.punktu, apsūdzētā atbildību

pastiprina apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un noziedzīgu nodarījumu

izdarījusī persona tiesas sēdē sniegusi apzināti nepatiesu liecību.

[24.4.] Noziedzīgais nodarījums, par kuru /Persona A/ tiek apsūdzēts, izdarīts nedzēstas sodāmības laikā.

Tiesa konstatē, ka kriminālsoda mērķis tā arī nav sasniegts, apsūdzētais turpina ignorēt likumus un citu personu

tiesības uz īpašumu, agrāk piespriestie sodi nav atturējuši viņu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. No

IeM Informācijas centra izdrukas “Personas identifikācijas risinājums” tiesa secina, ka apsūdzētais /Persona A/

sistemātiski izdara noziedzīgus nodarījumus. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā iepriekšējās sodāmības izslēdz šaubas par

to, ka, izdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus, viņam nebija zināmas un saprotamas šādas rīcības sekas. Agrāk

piemērotie sodi, tajā skaitā, ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi, nav bijuši efektīvi. Apsūdzētā atrašanās brīvībā

apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās intereses. Tiesas ieskatā cits ar brīvības atņemšanu nesaistīts

soda veids vai neadekvāti viegls sods konkrētajā gadījumā apsūdzēto /Persona A/ nepakļaus soda piespiedu

ietekmei un ar to saistītiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam

kaitējumam.

[24.5] Izvērtējot visu minēto un Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas sankcijā paredzētos soda veidus par

šo noziedzīgo nodarījumu, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, ievērojot Krimināllikuma

46.panta nosacījumu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 253.panta

pirmās daļas, nosakāms panta sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, jo soda mērķis nav sasniedzams,

nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Ņemot vērā apstākļus, kas nosaka

soda mēru, brīvības atņemšanas sods nosakāms Krimināllikuma 38.pantā noteiktajā zem vidējā apmērā šādam soda

veidam. Tiesa atzīst, ka izraugot šādu soda veidu un mēru var sasniegt kriminālsoda mērķi konkrētajā gadījumā,

kas ir ne tikai sodīt vainīgo personu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[25] No IeM Informācijas centra izdrukas “Personas identifikācijas risinājums” un Tiesu informācijas

sistēmā esošajām ziņām tiesa secina, ka ar 2024.gada 5.marta Zemgales rajona tiesas spriedumu krimināllietā

Nr.11210097319 pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 3 mēnešiem,

sabiedrisko darbu uz 384 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem un 1 mēnesi.

Spriedums stājies spēkā 2024.gada 9.aprīlī.

[25.1] Noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarījis pirms stājies spēkā Zemgales rajona tiesas 2024.gada

5.marta spriedums krimināllietā Nr.11210097319. Tādējādi konstatējams, ka sods nosakāms atbilstoši 50.panta

nosacījumiem. Tiesa piekrīt prokurora viedoklim, ka daļēji jāsaskaita brīvības atņemšanas sodus, bet sabiedrisko

darbu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana pilnībā, jo tie ir patstāvīgi soda veidi. Saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, kopsakarā ar Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34.punktā noteikto, sodam,

kas nosakāms ar šo spriedumu, daļēji pievienojams brīvības atņemšanas sods, pilnībā pieskaitāms sabiedriskā darba

sods un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas papildsods, kas noteikti ar 2024.gada 5.marta Zemgales

rajona tiesas spriedumu krimināllietā Nr.11210097319. Tiesa atzīst, ka šāds galīgais sods būs adekvāts un taisnīgs

par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un apsūdzētā personībai. Saskaņā ar Krimināllikuma Pārejas

noteikumu 34.punktu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu (Krimināllikuma redakcijā līdz 2024.gada

31.decembrim), soda laikā ieskaitāms pēc Zemgales rajona tiesas 2024.gada 5.marta sprieduma krimināllietā

Nr.11210097319 izciestais brīvības atņemšanas sods 11 (vienpadsmit) mēneši un 29 dienas, izciestais sabiedriskā

darba sods 85 (astoņdesmit piecas) stundas, izciestais transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemšanas papildsods 1

(vienu) gadu 4 (četrus) mēnešus 25 (divdesmit piecas) dienas.

[26] Pirmstiesas procesa laikā apsūdzētajam drošības līdzeklis nav piemērots. No krimināllietas materiāliem

redzams, ka apsūdzētais 2023.gada 12.oktobrī uz tiesas sēdi nav ieradies, pieņemts lēmums par apsūdzētā piespiedu

atvešanu. Tiesa secina, ka apsūdzētais ir izvairījies no ierašanās uz tiesas sēdēm, nav iesniedzis nekādus

attaisnojošus dokumentus savai prombūtnei, viņa piespiedu atvešana uz tiesas sēdi nav varēta izpildīt. No Polijas

Republikas Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas secināms, ka uz tiesas sēdes dienu /Persona A/ Polijā

apcietinājumā nav atradies. Tiesa atzīst, ka apsūdzētais līdz šim godprātīgi nav pildījis savus procesuālos

pienākumus, ir pretdarbojas kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, tīši novilcinājis lietas izskatīšanu un izvairījies no

tiesas. Turklāt no IeM Informācijas centra izdrukās esošās informācijas konstatējams, ka krimināllietā

Nr.11210097319 15.01.2024 /Persona A/ izsludināts meklēšanā, bet aizturēts tikai 27.05.2024. Izvērtējot apsūdzētā

rīcību, tiesa konstatē, ka krimināllietā iegūtās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka /Persona A/ izvairīsies

no sprieduma izpildīšanas. Tiesa saskata pamatu drošības līdzekļa - apcietinājums piemērošanai līdz sprieduma

spēkā stāšanās dienai, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 272.panta pirmo daļu.

[27] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu brīvības atņemšanas soda izciešanā /Persona A/ ieskaitāms

apcietinājumā pavadītais laiks no 2025.gada 24.februāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[28] Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmajai daļai notiesātajam ir pienākums 10

(desmit) darba dienu laikā pēc viņa atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pieteikties sabiedriskā darba

izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.

[29] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktam – lietā ir sekojoši procesuālie

izdevumi - samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem.

Tiesas sēdē pēc norīkojuma piedalījās aizstāvis, kurš iesniedza tiesai paziņojumu par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā. Tiesa konstatē lietā procesuālo izdevumu esamību, to apmēru

pamato lietā iesniegtie rēķini (lietas 1.sējuma 99.-100., 108.-109., 168.-169., 229.-230., 254.-255.,) un 2025.gada

24.februāra rēķins. Samaksa aizstāvim noteikta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu, Ministru

kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”. Tiesa atzīst, ka atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktam un 368.panta pirmajai daļai apsūdzētajam ir pienākums

atlīdzināt valstij procesuālos izdevumus par samaksu advokātam. Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85. un

368.pantā norādītos apstākļus apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas. Procesuālie izdevumi

piedzenami no /Persona A/. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 529.panta pirmās daļas 2.punktam procesuālo

izdevumu atlīdzībai nosakāms 30 dienu termiņš labprātīgai izpildei no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

[30] Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem lemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu. Atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 240.pantā noteiktajam – lietiskie pierādījumi pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520., 527.- 531.pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34.punktu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu

(Krimināllikuma redakcijā līdz 2024.gada 31.decembrim), ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt

brīvības atņemšanas sodu, pilnībā pieskaitīt sabiedriskā darba sodu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšanas papildsodu, kas noteikti ar Zemgales rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedumu krimināllietā

Nr.11210097319, un galīgo sodu /Persona A/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 9 (deviņiem)

mēnešiem, sabiedrisko darbu 384 (trīs simti astoņdesmit četras) stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 5 (pieciem) gadiem 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34.punktu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu

(Krimināllikuma redakcijā līdz 2024.gada 31.decembrim), soda laikā ieskaitīt pēc Zemgales rajona tiesas

2024.gada 5.marta sprieduma krimināllietā Nr.11210097319 izciesto brīvības atņemšanas sodu 11 (vienpadsmit)

mēnešus un 29 dienas, izciesto sabiedriskā darba sodu 85 (astoņdesmit piecas) stundas, izciesto transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības atņemšanas papildsodu 1 (vienu) gadu 4 (četrus) mēnešus 25 (divdesmit piecas) dienas.

/Persona A/ piemērot drošības līdzekli apcietinājumu, apcietinot /Persona A/ uzreiz pēc sprieduma

pasludināšanas. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturto daļu tiesas lēmums par drošības līdzekli

stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /Persona A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā

pavadīto laiku no 2025.gada 24.februāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /Persona A/ ir pienākums 10 (desmit)

darba dienu laikā pēc viņa atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pieteikties sabiedriskā darba izpildes

uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.

Piedzīt no /Persona A/ valsts labā procesuālos izdevumus EUR 260 (divi simti sešdesmit euro) - samaksu

zvērinātam advokātam par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Noteikt /Persona A/ termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei šajā daļā - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Samaksa veicama Tiesu

administrācija, reģ. Nr. 90001672316, konta Nr.LV05TREL819045814800B, BIC kods TRELLV22, obligāti

norādāms maksājuma mērķis un kriminālprocesa numurs. Samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Vidzemes

rajona tiesas kancelejā.

Lietiskos pierādījumus – pēc ķīmiskās izpētes atlikušos 2,61 gramus metamfetamīnu saturošas vielas, kas

iepakoti aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr./Numurs D/, kas glabājas Valsts policijas Galvenās

Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā Rīgā ar

ierakstu Vidzemes ekspertu nodaļas reģistrācijas žurnālā Nr./Numurs E/ - pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

iznīcināt;

sākotnējo lietisko pierādījumu iepakojumu Nr.1 (drošības maisu), kurā atrodas 1 polimēra maisiņš ar tukšu

polimēra materiāla maisiņu ar vates fragmentu, sākotnējo lietisko pierādījumu iepakojumu Nr.2 (papīra aploksne),

kurā atrodas plastmasas šļirce ar adatu plastmasas uzgalī, sākotnējo lietisko pierādījumu iepakojumu Nr.3 (papīra

aploksne), kurā atrodas plastmasas šļirce ar adatu uzgalī, sākotnējo lietisko pierādījumu iepakojumu Nr.4 (kartona

kaste), kurā atrodas digitālie svari, iepakoti papīra maisā, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr./Numurs F/,kas

glabājas Valsts policijas /Struktūrvienība A/ /Adrese A/ - pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināt.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna

sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Prokurors, apsūdzētais un aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pieejamības dienas var rakstveidā

iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma saņemšanas tiesa sagatavo pilnu spriedumu

un paziņo tā pieejamības dienu.

Ja tiek sagatavots pilnais spriedums, tad tas ir pārsūdzams apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai,

sūdzību vai protestu desmit darbdienu laikā pēc pilnā sprieduma pieejamības dienas iesniedzot Vidzemes rajona

tiesā.

Saīsinātā sprieduma pieejamības diena - 2025.gada 24.februāris.

Tiesnese (paraksts*) M.Bogdane

* Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu