Court allows management fee claim where parties agreed payments offset contract penalty first.

Lietas Nr. C29638214

Lietas arhīva Nr. C-2692-15/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 24.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, rakstveida

procesā, izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

parāda piedziņu un

konstatēja

SIA /Nosaukums A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumu un pakalpojumu parāda 785,65 euro par laiku no 2013.gada

janvāra līdz 2014.gada maijam un tiesas izdevumu piedziņu. Prasība pamatota uz

Civillikuma 1759., 1760. un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas

1.un 3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 10.panta otro un trešo daļu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2009.gada 1.septembra

daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu

Nr.AL-37-2009, prasītāja veic atbildētājam piederošā dzīvokļa īpašuma Nr.70, /adrese/,

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Atbildētājs termiņā neveica samaksu par sniegtajiem apsaimniekošanas un

pārvaldīšanas pakalpojumiem, tāpēc 2012.gada 5.septembrī starp pusēm noslēgts līgums

Nr.1556/LNL/12 par parāda samaksu pa daļām, kuru atbildētājs nav pildījis. Tajā pašā

datumā starp pusēm noslēgts arī daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums (lietas 51.-

59.lapa).

Atbildētāja parāds uz 2014.gada 31.maiju ir 785,65 euro.

Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji, viņam neesot

skaidrs parāda aprēķins, kā arī no viņa saņemtās naudas summas esot nepamatoti ieskaitītas

vispirms līgumsoda dzēšanai, tāpēc parāda apmērs esot mazāks.

Atsauksmē uz paskaidrojumiem prasītāja norāda, ka pušu starpā noslēgtā līguma

Nr.1556/LNL/12 par parāda samaksu pa daļām preambulas 4.punktā atbildētājs ir atzinis, ka

prasītājai saskaņā ar 2009.gada 1.septembra daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma esošās daļas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.AL-37-2009 ir tiesības iekasēt līgumsodu 0,1

% apmērā dienā no savlaicīgi nesamaksātās summas.

Minētā līguma 3.punktā puses cita starpā vienojušās, ka prasītājai ir tiesības uzsākt

piedziņu gan par tiesāšanās izdevumu piedziņu, gan par parādu un līgumsodu, kas

aprēķināti saskaņā ar līgumu gan par periodu pirms šī līguma noslēgšanas, gan pēc šī

līguma noslēgšanas. Maksājumi šajā gadījumā tiek ieskaitīti vispirms tiesāšanās izdevumu

dzēšanai, tad līgumsoda dzēšanai, tad ikmēneša rēķinu nomaksai un tikai tad galvenā parāda

dzēšanai.

Atsauksmei ir pievienoti arī prasības pieteikuma grozījumi, saskaņā ar kuriem

prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par laiku no 2012.gada oktobra līdz 2013.gada

decembrim 686,18 euro un līgumsodu 68,62 euro.

Prasītāja norāda, ka līdz 2013.gada 31.decembrim likums neaizliedza pusēm vienoties

par tādu samaksas kārtību, ka vispirms no saņemtajam summām tiek segts līgumsods,

savukārt pēc tam- galvenais parāds.

Šāds aizliegums noteikts Civilprocesa likuma 1843.panta redakcijā, kura ir spēkā no

2014.gada 1.janvāra. Par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada martam

prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 68,62 euro (10 % no pamatparāda apmēra), ievērojot

Civillikuma 1716.panta trešās daļas noteikumus aktuālajā redakcijā, ka līgumsods par

saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka atbilstoši viņa aprēķinam viņš ir

parādā prasītājai 158,03 euro, jo viņam aprēķināts parāds 3641,11 euro, no kuriem viņš esot

samaksājis 3483,08 euro. Daļu summas atbildētājs pēc sava ieskata nav maksājis, jo viņam

esot nodarīti zaudējumi saistībā ar dzīvokļa īpašuma nepienācīgu uzturēšanu.

2015.gada 10.aprīlī pusēm, ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta noteikumus,

nosūtīts 2015.gada 7.aprīļa lēmuma, ar kuru pusēm paziņots par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu 2015.gada 24.augustā noraksts.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība grozītajā apmērā ir pamatota

un apmierināma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā

kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā; dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu,

veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo

dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās

mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Civillikuma 1716.panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Nav strīda par to, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums Nr.70, /adrese/, ne arī par

to, ka prasītāja uz līguma pamata apsaimnieko šo dzīvokļa īpašumu.

Starp pusēm faktiski nepastāv strīds arī par to, ka atbildētājam par samaksas termiņa

nokavējumu ir pienākums maksāt atbildētājai līgumsodu0,1 procenta apmērā no kavētās

maksājuma summas par katru nokavēto dienu.

Faktiski atbildētājs apstrīd iemaksāto summu ieskaitīšanas kārtību, kā arī piedzenamās

summas aprēķinu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu līdzējiem ir pienākums pildīt tiesīgi noslēgtu

darījumu. Uz pušu līgumisko attiecību nodibināšanas dienu nebija spēkā Civillikuma

1843.pantā pašreiz noteiktais, ka, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa

maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un

tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai (…) un ka citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas

kārtību nav spēkā. Līdz ko līdzēji varēja vienoties, ka no parāda daļējas samaksas summa

vispirms novirzāma līgumsoda dzēšanai.

Atbildētājs līguma par parāda atmaksu 3.punktā ir piekritis, ka no atbildētāja

saņemtajiem maksājumiem sākumā tiek segts līgumsods un tikai pēc tam- galvenais parāds.

Ņemot vērā to, ka minētā pušu vienošanās ir spēkā un likums uzliek pusēm pildīt

tiesīgi noslēgtus līgumus, atbildētāja iebildumi atzīstami par nepamatotiem. Līdz ar ko tiesa

uzskata, ka prasītāja līdz 2013.gada 31.decembrim bija tiesīga ieskaitīt atbildētāja

maksājumus vispirms līgumsoda dzēšanai.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu samaksājis atbildētājai jebkādas

summas. Atbildētājs norāda, ka piekrīt, ka ir tikai daļēji norēķinājies ar prasītāju, jo

prasītājas nepienācīgās apsaimniekošanas rezultātā atbildētājam esot nodarīti zaudējumi.

Šādiem atbildētāja iebildumiem nav tiesiskas nozīmes, jo nekādi prasījumi šajā sakarā

nav celti. Pat pieņemot, ka atbildētājam ar prasītājas rīcību tik tiešām ir tikuši nodarīti

zaudējumi, atbildētājs ar to nav atbrīvots no pienākuma pildīt tiesīgi noslēgtu līgumu, bet

gan viņam ir tiesības celt prasību par zaudējumu piedziņu.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītājas labā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma

likuma 10. un 13.pantu, Civillikuma 1717.panta trešo daļu jāpiedzen parāds 686,18 euro un

līgumsods 68,62 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. un 44.pantu no atbildētāja prasītājas labā

piedzenami tiesāšanās izdevumi 133,68 euro, ko veido valsts nodeva 113,22 euro

(apmierinātais prasījums 754,80 euro x 15 %), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro un ar pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus 15,76 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus,

kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību grozītajā apmērā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA /Nosaukums A/ , reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, labā parādu 686,18 euro, līgumsodu 68,62 euro un tiesāšanās

izdevumus 133,68 euro, kopā 888,48 euro (Astoņi simti astoņdesmit astoņi euro 18 centi).

SIA /Nosaukums A/ ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/

saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus (seši procenti no simta gadā) no neatmaksātās

parāda summas (686,18 euro).

Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, veicot samaksu sabiedrības ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, AS /Nosaukums B/ kontā

Nr./numurs/.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Jolanta Zaškina