A42356605 / A42-0388-07 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

Lieta Nr.A42356605 A-0388-07/12 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 14.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

piedaloties pieteicējam E.R.(turpmāk – pieteicējs) un Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Latvijas Republikas Valsts meža dienesta Liepājas virsmežniecības (turpmāk arī – atbildētājs) pārstāvim Skaidrītei Otaņķei 2007.gada 21.februārī Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc pieteicēja pieteikuma par Latvijas Republikas Valsts meža dienesta Liepājas virsmežniecības 2005.gada 18.maija lēmuma Nr.10/95 atcelšanu.

Aprakstošā daļa:

[1] 2005.gada 27.jūlijā Administratīvā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums. [2] 2005.gada 6.aprīlī Nīcas mežniecības mežzine Laima Arāja sastādīja protokolu Nr.7301/03/05 par administratīvo pārkāpumu, konstatējot, ka Pieteicējs izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LR APK 68.panta pirmajā daļā, jo Rucavas pagasta saimniecībā /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ 3.kvartāla 5.nogabalā 1.5 ha platībā, 3.kvartāla 6.nogabalā 1.8 ha platībā un 4.kvartāla 3.nogabalā 0.5 ha platībā 2000.gada izcirtumos nav veikti meža atjaunošanas pasākumi, pārkāpjot Latvijas Republikas MK noteikumu Nr.398 „Meža atjaunošanas noteikumi” 2.1.punkta prasības, kā arī Meža likuma 21.panta pirmās daļas prasības. [3] Meža likuma 23.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu vai ieaudzētu, kā arī meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem. [4] Rucavas pagasta saimniecībā /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ 3.kvartāla 5.nogabalā 1.5 ha platībā un 4.kvartāla 3.nogabalā 0.5 ha platībā meža augšanas apstākļu tips ir slapjais damaksnis, 3.kvartāla 6.nogabalā 1.8 ha platībā augšanas apstākļu tips ir slapjā gārša.

Visas iepriekš minētās platības ir 2000.gada izcirtumi, kuriem atjaunošanas termiņš beidzās 2004.gada 31.decembrī. Platības nocirstas kailcirtēs - ciršanas apliecinājumi Nr.0191/7301, Nr.01927301 izsniegti uz pieteicēja vārda 2000.gada 10.aprīlī, tos saņēmusi pieteicēja pilnvarotā persona SIA „VĒRIS G” saskaņā ar 2000.gada 21.martā pie zvērināta notāra L.Kreiles pieteicēja izdoto ģenerālpilnvaru reģ. Nr.1169, ar kuru viņš pilnvaro SIA „VĒRIS G” izstrādāt mežu un realizēt kokmateriālus no pieteicēja piederošā nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/. [5] Pamatojoties uz pieteicējam izsniegto pilnvarojumu, SIA „Vēris G” 2000.gadā veica apjomīgu saimniecisko darbību arī citos meža nogabalos - CA Nr.0189/7301, CA 0188/7301, CA Nr.0187/7301, CA Nr.0186/7301, CA Nr.0186/7301, CA Nr,0185/7301.

Pēc minētā līdz 2005.gada 12.augustam sabiedrībā „Vēris G” saimnieciskā darbība vairs nav notikusi. [6] Par pieteicēja noslēgto darījumu Liepājas virsmežniecības Nīcas mežniecība tika informēta tikai 2005. gada janvāra mēneša beigās. Uz Liepājas virsmežniecības Nīcas mežniecības 21.03.2005. uzaicinājumu ierasties uz administratīvās lietas izskatīšanu pieteicējs atbildēja tikai ar paziņojumu. Pieteicējs nav sazinājies ar mežniecības darbiniekiem telefoniski, kā arī nav ieradies Nīcas mežniecībā personīgi.

Administratīvā lieta izskatīta bez viņa klātbūtnes un pieņemtais lēmums pieteicējam nosūtīts ierakstītā vēstulē. [7] Liepājas virsmežniecības Nīcas mežniecības mežzines L.Arājas lietā pieņemto lēmumu par administratīvo sodu 25 Ls apmērā par LAPK 68.panta 1.daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu pieteicējs likumdošanas aktos paredzētajā termiņā pārsūdzēja Liepājas virsmežniecības virsmežzinim - vēstule virsmežniecībā saņemta 11.05.2005. Atbilde uz šo iesniegumu (pielikumā) nosūtīta 19.05.2005. ierakstītā vēstulē, atstājot spēkā Nīcas mežniecības mežzines L.Arājas pieņemto lēmumu.

Pēc šīs vēstules nosūtīšanas no pieteicēja iebildumi vai kāda cita informācija netika saņemta, tāpēc 2005.gada 15.jūlija Liepājas virsmežniecība nosūtīja administratīvajā lietā pieņemto Nīcas mežniecības mežzines L.Arājas lēmumu Rīgas apgabaltiesas zvērinātai tiesu izpildītājai Ivetai Pavlovičai soda naudas piedziņas veikšanai [8] Administratīvais sods tika noteikts, Ievērojot Administratīva procesa likuma noteiktos administratīva procesa principus, - tiesību normu saprātīgas pielietošanas principu un samērīguma principu, kā arī ņemot vērā vienu no galvenajiem administratīvo pārkāpumu likumdošanas mērķiem - audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā. [9] Liepājas virsmežniecība uzskata, ka administratīvajā lietā pieņemtais lēmums par pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu - meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu, kas paredzēts LR APK 68.panta pirmajā daļā, ir likumīgs un pamatots. [10] Pieteicējs Liepājas virsmežniecības 2005.gada 18.maija lēmumam Nr.10/95 nepiekrīt un lūdz tiesu atcelt. [10.1] Pieteicējs 2001.gada 21.martā noslēdza pirkuma līgumu ar SIA „Vēris G” par nekustamā īpašuma /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ nodošanu SIA „Vēris G” valdījumā un apsaimniekošanā. [10.1] Pieteicējs norāda, ka visi prasījumi vēršami pret SIA „Vēris G”, tajā skaitā arī soda naudas piedziņu par meža savlaicīgu izcirtumu neapmežošanu. [10.2] Pieteicējam uzliktais naudas sods par meža atjaunošanas darbu neizpildi ir nepamatots un nelikumīgs, līdz ar to arī atceļams. [11] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja un paskaidroja, ka viņš ir nelikumīgi saukts pie administratīvās atbildības, jo jau 2000. gada

21. martā nekustamo īpašumu /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ir pārdevis SIA „Vēris”, vienlaicīgi nododot arī valdījuma tiesības. Pieteicējs norādīja, ka pēc SIA „Vēris” lūguma, lai paātrinātu SIA „Vēris” iespēju uzsākt saimniecisko darbību nekustamajā īpašumā /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ līdz īpašuma tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā, vienlaicīgi ar pirkuma līguma noslēgšanu, pieteicējs SIA „Vēris” ir izdevis ģenerālpilnvaru. Tomēr šī pilnvara nenozīmē, ka darbības, kas tajā tika paredzētas bija pieteicēja interesēs, bez tam pilnvara tika izdota tikai uz divu mēnešu termiņu. Pieteicējs norādīja arī uz to, ka atbildētājam bija viegli noskaidrot īsto pārkāpēju, jo SIA „Vēris” pašvaldībai maksā nekustamā īpašuma nodokli par attiecīgo īpašumu. [12] Atbildētāja pilnvarotā persona tiesas sēdē pieteikumu neatzina, norādot, ka pārkāpums ir bijis un par pārkāpēju saskaņā ar attiecīgo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu primāri uzskatāms zemes gabala īpašnieks, savukārt par zemes gabala īpašnieku, atbilstoši Civillikumam, ir uzskatāma tā persona, kas par tādu ir reģistrēta zemesgrāmatā. Ciršanas atļauja ir izsniegta uz pieteicēja vārda, un saskaņā ar Meža likumu mežsaimniecība ciršanas atļaujas bija tiesīga izsniegt vienīgi zemes īpašniekam.

Motīvu daļa [13] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties Pieteicēja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms. [14] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta arī ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) noteiktā procesa ievērošanu. [15] Tiesa konstatē, ka pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā LAPK 68. panta pirmās daļu, kas paredz, ka par meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. [16] Lai konstatētu, vai persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir nepieciešams konstatēt administratīvo pārkāpuma sastāvu, proti, administratīvā pārkāpuma objekta esamību, objektīvo pusi, proti, prettiesiskas darbības, kas atbilstību LAPK konkrētajā pantā noteiktajai dispozīcijai, subjekta atbilstību LAPK attiecīgajā pantā noteiktajai dispozīcijai un subjektīvās puses – vainas – esamību. Bez tam tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas atbilstoši iepriekš minētā APL

103. panta prasībām, ir pienākums konstatēt, vai iestāde, izdodot administratīvo aktu, ir ievērojusi materiālās un procesuālās tiesību normas, un gadījumā, ja tiek konstatēts, ka minētās tiesību normas nav ievērotas stingri saskaņā ar likumu, tiesai ir jāizvērtē, vai šāds tiesību normu pārkāpums nevar būt par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai un administratīvās lietas izbeigšanai. [17] Ar pārsūdzēto Latvijas Republikas Valsts meža dienesta Liepājas virsmežniecības 2005.gada 18.maija lēmumu Nr.10/95 ir atstāts spēkā Liepājas virsmežniecības Nīcas mežniecības mežzines L.Arājas 2005.gada 20.aprīlī pieņemtais lēmums par administratīvo sodu 25 Ls apmērā uzlikšanu pieteicējam par LAPK 68.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

No teiktā secināms, ka atbildētājs ir uzlicis sodu par LAPK 68.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpumu 25 Ls apmērā. Atbildētājs šāda soda apmēru pamato ar to, ka administratīvā soda mērķis ir audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā. Kā tas tika minēts iepriekš [15], LAPK 68.panta pirmās daļas sankcija paredz administratīvo sodu robežās no piecdesmit līdz piecsimt latiem. No tā tiesa konstatē, ka Valsts meža dienesta Liepājas virsmežniecība ir piemērojusi likumam neatbilstošu sodu, proti, sods ir noteikts ārpus LAPK 68.panta pirmās daļas sankcijā paredzētajām robežām. [18] Administratīvais sods administratīvo pārkāpumu lietās tiek piemērots atbilstoši LAPK ceturtajā nodaļā noteiktajam.

Minētās nodaļas LAPK 32. panta pirmā daļa noteic, ka: „Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem”. Tiesas ieskatā no LAPK 32. panta ir secināms, ka par administratīvo pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Apstākļi, kas saskaņā ar LAPK 32. pantu ir ņemami vērā, piemērojot administratīvo sodu, ietekmē piemērojamo sodu tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros.

Līdz ar to, tiesas ieskatā, nepamatots ir atbildētāja secinājums, ka ievērojot atbildību mīkstinošus apstākļus, iestāde varētu lemt par administratīvā soda noteikšanu ārpus likuma panta robežām. Tiesa atzīst, ka šāda iespēja pastāv krimināltiesībās, tomēr noraida iespēju, ka analoģijas ceļā ir piemērojamas Krimināllikuma normas. Tiesas ieskatā analoģiju var piemērot tikai stingri vadoties no Administratīvā procesa likuma 17. panta otrajā daļā noteiktā. [19] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17. panta otro daļu, ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā.

LAPK 32.pantā ir noteikta nepārprotama likumdevēja griba, lai sods par administratīvo pārkāpumu tiktu uzlikts ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, un tiesa šajā gadījumā nekonstatē nepilnību tiesību sistēmā, līdz ar to nav pamata, lietojot analoģijas metodi, piemērot citas tiesību normas. Turklāt nav konstatējama pretruna ar Administratīvā procesa likuma 8. pantā noteikto tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, jo LAPK 21. pants noteic iespēju institūcijai, kas pilnvarota izlemt lietu, atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. [20] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka piemērotais sods neatbilst tiesību normām un tas ir atceļams, līdz ar to arī iestādes pieņemtais lēmums konkrētajā administratīvajā lietā ir prettiesisks un atceļams. [21] Ņemot vērā to apstākli, ka tiesa jau ir konstatējusi faktu, ka administratīvais akts ir prettiesisks un atceļams, tiesa nepārbauda citus pieteicēja pieteikumā izteiktos argumentus par administratīvā akta prettiesiskumu. [22] Saskaņā ar LAPK 37. panta pirmo daļu administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Tiesa konstatē, ka administratīvais pārkāpums ir atklāts 2004. gada

1. oktobrī, mežsargam veicot mežu platību pārbaudi (l.l. 39-41). Tā kā no minētā pārkāpuma konstatēšanas brīža ir pagājis LAPK 37. panta pirmajā daļā noteiktas četru mēnešu termiņš administratīvā soda uzlikšanai, tiesa, pamatojoties uz LAPK 239.panta 7. punktu, uzskata, ka pret pieteicēju ierosinātā administratīvā lieta ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 253. un 289.-291.pantu, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.,

268. panta pirmās daļas 3. punktu, 239.panta 7. punktu, administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Apmierināt E.R. pieteikumu par Latvijas Republikas Valsts meža dienesta Liepājas virsmežniecības 2005.gada 18.maija lēmuma Nr.10/95 atcelšanu. Atcelt Latvijas Republikas Valsts meža dienesta Liepājas virsmežniecības 2005.gada 18.maija lēmumu Nr.10/95 ar tā pieņemšanas brīdi. Izbeigt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā, kas ierosināta pamatojoties uz 2005. gada 6. aprīļa Protokolu par administratīvā pārkāpumu Nr.7301/03-05 un E.R. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 68. panta pirmās daļas. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Tiesnesis Dz.Melbārdis