Legislator Case Law & Legislation
11091189613 / K30-0339-16 AI generated

Court convicts defendant of murder and orders partial compensation for moral damage in a restaurant shooting case.

Case Number 11091189613 / K30-0339-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of intentional homicide and ordered partial compensation for moral damage. The defendant shot seven times at a victim in a restaurant after a dispute arose with a third party. The court found the defendant guilty of a particularly serious crime and approved only a portion of the claimed damages.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 116. panta 1. daļa; Krimināllikuma 116. panta 2. daļa; Krimināllikuma 116. panta 223. panta 2. daļa; Krimināllikuma 116. panta 315. panta; Kaitējuma kompensācija: Tiesa atzina vainīgu par slepkavību un piešķīra daļēju kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu, bet paliekošo prasību nenoteica.

Keywords

AI generated
intentional homicide moral damage compensation particularly serious crime restaurant shooting criminal liability civil compensation moral prejudice

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 116. panta 1. daļa
Krimināllikuma 116. panta 2. daļa
Krimināllikuma 116. panta 223. panta 2. daļa
Krimināllikuma 116. panta 315. panta
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Noraksts

Kr.Nr.11091189613

Lietvedības Nr. K30-0339-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 5.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne

ar sekretāri O.Puriņu, M.Magdeburgeru, L.Siliņu, S.Bērtulsoni,

tulkiem J.Morozovu, N.Beruli, J.Bičkovsku, D.Kivļinieci, I.Novoseļcevu, O.Abiševu,

piedaloties prokuroram A.Skalbem, A.Skaidailim

advokātiem A.Serovam, D.Zacmanim, A.Bērziņam un A.Ignatjevai

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 116.panta, 223.panta otrās daļas,

/pers. N/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 315.panta,

Iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un noklausījusies apsūdzēto

paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa,

konstatēja

/pers. A/ izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), un proti:

2013.gada 22.novembrī ap plkst.11:40 /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/, būdami savstarpēji pazīstami, ieradās SIA

“A-Anna” restorānā “Erebuni”, kurš atrodas Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B. Šeit /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/ izvēlējās

apmesties atsevišķā klientu apkalpošanas namiņā Nr.10 un veica pasūtījumu. Atrodoties trijatā restorāna namiņā, /pers. O/

un /pers. A/ starpā pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu apstākļu dēļ izcēlās strīds. Nevēloties iesaistīties /pers. O/ un

/pers. A/ savstarpējā konfliktā, /pers. N/ no namiņa izgāja. Strīda gaitā /pers. A/ nolēma /pers. O/ noslepkavot un, realizējot

savu nodomu, ap plkst. 12:20 izdarīja kopumā ne mazāk kā septiņus tīšus un mērķtiecīgus šāvienus /pers. O/ ķermenī ar

pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu 6,35 mm vītņstobra šaujamieroci, radot sekojošus miesas bojājumus: cauršautu

lodes ievainojumu kreisā pleca rajonā ar ieejas un izejas brūcēm; šautu aklu krūšu kurvja priekšsienas ievainojumu ar krūšu

kaula un labās plaušas cauršautu ievainojumu; necaurejošu šautu ievainojumu labā ribu loka un vēdera apvidū, zemādā; aklu

šautu kakla kreisās puses ievainojumu ar kakla mīksto audu bojājumiem; šautu caurejošu- uz kreiso pleiras dobumu un

vēdera dobumu ievainojumu ar sirds, plaušas, aknu un liesas ievainojumu; šautu virspusēju ievainojumu krūšu kurvja

mugurējā virsmā labās lāpstiņas apvidū zemādas mīkstajos audos un cauršautu labā apakšdelma ievainojumu ar ieejas un

izejas brūcēm, t.i. nodarīja miesas bojājumus, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas

apdraud dzīvību un ir cēloniskā sakarībā ar /pers. O/ nāvi, kura iestājās restorāna teritorijā īsu brīdi pēc tā, kad /pers. O/,

bēgdams no /pers. A/, izskrēja no namiņa.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma

116.pantā.

/pers. N/ izdarīja neziņošanu, ja ir droši zināms, ka izdarīts sevišķi smags noziegums, un proti:

2013.gada 22.novembrī ap plkst.11:40 /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/, būdami savstarpēji pazīstami, ieradās SIA “A-

Anna” restorānā “Erebuni”, kurš atrodas Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B. Šeit /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/ izvēlējās

apmesties atsevišķā klientu apkalpošanas namiņā Nr.10 un veica pasūtījumu. Atrodoties trijatā restorāna namiņā, /pers. O/

un /pers. A/ starpā pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu apstākļu dēļ izcēlās strīds. Nevēloties iesaistīties /pers. O/ un

/pers. A/ savstarpējā konfliktā, /pers. N/ no namiņa izgāja un devās uz autostāvvietu, bet kad pēc neilga laika atgriezās, tad

pamanīja, ka namiņā nedz /pers. O/, nedz /pers. A/ neatrodas. Nolūkā uzmeklēt /pers. O/ un /pers. A/, /pers. N/ devās cauri

restorāna teritorijai galvenās ieejas virzienā un pa ceļam ieraudzīja uz zemes guļošo /pers. O/, pie kura bija pienākuši

restorāna darbinieki. Apzinoties, ka /pers. O/ ir nodarīti nopietni miesas bojājumi, par ko liecināja apgrūtināta elpošana un

asinis uz sejas un ķermeņa, t.sk. asinis no mutes dobuma, /pers. N/ nesteidzīgi pagāja garām un restorāna teritoriju pameta.

Neskatoties uz to, ka /pers. N/ apzinājās, ka ir noticis smags vai sevišķi noziegums, kuru, visticamāk, ir izdarījis /pers. A/,

/pers. N/ par viņam zināmo tiesībsargajosām iestādēm neziņoja, lai gan viņam tāda iespēja bija. Arī tad, kad /pers. N/,

vēlākais pāris dienu laikā, bija uzzinājis, ka /pers. O/ ticis sašauts, kā rezultātā iestājusies viņa nāve, proti, notikusi /pers. O/

slepkavība, kas ir sevišķi smags noziegums, viņš nekādi nereaģēja un par notikušo neziņoja, kaut arī tāda iespēja viņam

joprojām pastāvēja.

Ar savām darbībām /pers. N/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā.

Apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti

Krimināllikuma 116.pantā un 233.panta otrajā daļā neatzina, neatzina kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

2016.gada 6.janvāra tiesas sēdē liecināja, ka ar /pers. O/ iepazinās 2000.gadā un viņu starpā bija draudzīgas attiecības. Ilgu

laiku viņiem bija ļoti siltas un tuvas attiecības, neskaitot pēdējos, apmēram, divus gadus. /pers. O/ bija bokseris un fiziski

spēcīgs cilvēks, piedalījās boksa mačos kā bokseris. 2007.gadā apsūdzētais, /pers. O/ un /pers. S/ izdomāja izveidot nelielu

biznesu, nopērkot zemi ar nelielu māju, to pārprojektēt un pēc tam pārdot. Kredītu bankā un zemesgabalu noformēja uz

/pers. A/ sievas vārda, /pers. A/ bija galvojis par kredīta atmaksu. Tika ieķīlāts arī dzīvoklis, kurā apsūdzētais dzīvoja ar

savu ģimeni. Visi trīs projekta īstenošanai ieguldīja EUR 25000 katrs, sarunājot, ka procentus bankai maksās visi vienādās

daļās. 2008.gadā notika krīze un plāni sabruka. /pers. S/ savu daļu maksāja regulāri līdz brīdim, kad viņam tika pasludināts

maksātnespējas process. /pers. O/ savu daļu maksāja līdz 2011.gadam regulāri, pēc tam sāka kavēt maksājumus un no

2012.gada pavasara maksājumus pārtrauca. 2012.gada beigās apsūdzētais ar /pers. S/ un /pers. O/ vienojās, ka apsūdzētais

ar iegādāto objektu rīkosies pēc saviem ieskatiem. Apsūdzētais sāka attīstīt projektu vienpresoniski. 2013.gada vidū /pers.

O/ apvainoja apsūdzēto, ka apsūdzētais grib viņu apmānīt saistībā ar iegādāto objektu. Apsūdzētais piedāvāja /pers. O/

ieguldīt papildus līdzekļus. /pers. O/ atbilde neapmierināja un 2013.gada vasaras beigās /pers. O/ pieprasīja atpakaļ savu

ieguldījumu EUR 25000 uz ko apsūdzētais atbildēja, ka no sākuma jāpabeidz mājas būvniecība un tā jāpārdod un tad visi

kopā varēs kompensēt zaudējumus. /pers. O/ tas nepamierināja un viņš turpināja pieprasīt naudu. 2013.gada 22.novembrī

/pers. O/ piezvanīja apsūdzētajam un stingrā tonī pateica, ka vēlās satikties. Ap plkst.12.00 apsūdzētais ieradās pie

restorāna “Erebuni”. Iebraucot teritorijā, apsūdzētais ieraudzīja /pers. O/ un /pers. N/. Trijātā iegāja mājiņā, kur apsēdās pie

galda. /pers. O/ ar /pers. N/ apsēdās pa labi no durvīm, apsūdzētais pa kreisi. Pienāca oficiante, atnesa ēdienkarti. Pēc tam,

kad oficiante atnesa dzērienus, /pers. O/ atkal sāka runāt par savu naudu, bet šoreiz viņa tonis bija vēl agresīvāks. /pers. O/

apvainoja apsūdzēto tajā, ka viņš pazaudēja savu naudu, ka viņš necietīs tādu situāciju un, ka viņš nevar tādu pieļaut.

Protams, /pers. O/ to visu teica, izmantojot lamu vārdus, apvainojumus un draudus. /pers. N/ piecēlās no galda un izgāja no

mājiņas. Apsūdzētais domāja, ka beidzot varēs /pers. O/ visu paskaidrot, bet viņš neļāva neko pateikt un turpināja

noniecināt apsūdzēto. Kad apsūdzētais arī ar lamu vārdiem pasūtīja /pers. O/ tālāk, /pers. O/ pieleca kājās un apgāja ap

galdu, lai pienāktu tuvāk. Ātrā solī pienākot klāt, /pers. O/ iesita apsūdzētajam ar roku pa kakla un auss rajonu. Apsūdzētais

piecēlās no galda un atgāja pie sienas. /pers. O/ sita apsūdzētajam ar dūrēm pa ķermeni, lietojot lamu vārdus un draudus.

Apsūdzētais atradies stūrī. Apsūdzētais zināja, ka /pers. O/ ir labs bokseris, kurš ar vienu sitienu var radīt bezsamaņu vai

pat nogalināt. Apsūdzētais no tā baidījās. Bet pēkšņi, ar vārdiem “es tevi tūlīt novākšu”, no džempera apakšas /pers. O/

izvilka nelielu priekšmetu, kas izskatījās pēc spēļu pistoles. /pers. O/ to pārlādēja un pavērsa pret apsūdzēto, turot ieroci

pus metru no apsūdzētā sejas. Apsūdzētais zināja, ka neskatoties uz savu sportisko sagatavotību, /pers. O/ sev līdzi nēsā

kaut kādu ieroci – traumatisko vai gāzes pistoli. Apsūdzētais tajā mirklī padomāja, ka /pers. O/ gatavojas iešaut sejā. Ņemot

vērā /pers. O/ tā brīža agresiju, apsūdzētais bijis pārliecināts, ka viņš to būtu izdarījis. Apsūdzētais nolēma pārņemt

iniciatīvu un ar labo roku pārtvēra /pers. O/ roku ar ieroci, aizvirzot to no sevis. Ar kreiso roku saķēra /pers. O/ elkoni,

saliecot labo roku, kurā viņš turēja ieroci, kurš jau bija pavērsts pret viņu pašu. Tajā mirklī izskanēja pirmais šāviens. /pers.

A/ uzspieda uz /pers. O/ rokas stiprāk un izskanēja otrais šāviens. Laikā, kad izskanējuši pirmie divi šāvieni, turpinājusies

cīņa par ieroci. Pistole joprojām bijusi /pers. O/ rokā, bet apsūdzētā roka pa virsu /pers. O/ rokai. /pers. O/ pēc otrā

šāviena atlēca no /pers. A/ un tajā mirklī /pers. A/ ieroci izrāvis cietušajam no rokās. Apsūdzētais nav novērsis acis no

/pers. O/, tāpēc pat nav paskatījise, kas tas par ieroci. Ierocis bija ļoti maziņš. Apsūdzētais to varēja noturēt ar trim

pirkstiem. Ieroča izmēri un fakts, kas pēc šāviena ar /pers. O/ nekas nebija noticis, devis /pers. A/ pārliecību, ka tas nav

kaujas ierocis. Apsūdzētais nav pamānījis to, vai kāds no pirmajiem šāvieniem trāpījis cietušajam, taču pēc /pers. O/

reakcijas nevarējis pateikt, ka šie šāvieni /pers. O/ kaut kā bija ietekmējuši. /pers. O/ nekā nebija reaģējis. /pers. O/ bija tikpat

agresīvi noskaņots kā pirms tam un turpināja draudēt. /pers. A/ galvā visu laiku bija doma, ka tas nav kaujas ierocis. Visu

laiku domājis, ka tas ir ierocis ar gumijas lodēm. Pēc tam, kad ierocis atradies apsūdzētā rokās, /pers. O/ turpinājis draudēt

ar vārdiem : “atdod ieroci, novākšu”, papildinot ar necenzētiem izteicieniem. /pers. O/ mēģinājis viņam iesist ar kreiso roku,

taču apsūdzētais atlēca atpakaļ un /pers. O/ rokas vēziens pagājis garām viņa sejai. Tajā mirklī gribējis /pers. O/ atgrūst no

sevis. Izstiepa roku ar ieroci no sevis pa labi, lai /pers. O/ nevarētu saķert viņa roku un nospieda gaili. Šāviens notika tieši

tad, kad /pers. O/ atvirzījās pa labi. Pagriežoties atpakaļ, /pers. O/ ar labo roku stipri iesitis apsūdzētajam pa vēderu saules

pinuma rajonā, kā rezultātā apsūdzētais uzkrita uz krēsla un viņam aizravās elpa. Apsūdzētais nespēja pakustēties un

domāja, ka /pers. O/ tulīt ar viņu izrēķināsies. Apsūdzētais ieroci turēja tik stipri, ka izmisumā sācis spiest gaili, mēģinot

temēt uz /pers. O/ ķermeni tā, lai nenogalinātu viņu, gumijas lodēm trāpot acī vai sejā. Tajā mirklī apsūdzētā vienīgā vēlme

bija glābt sevi, apstādinot /pers. O/, viņu pabiedējot, kamēr pats atgūs elpu un atgūs spēju pretoties. Apsūdzētais spiedis

gaili, kamēr šāvieni vairs nav atskanējuši. Apsūdzētais nav saskaitījis cik pavisam šāvienu ir bijis. Apsūdzētais attapās uz

krēsla, turot roku plecu līmenī. Mājiņā smaržoja pēc šaujampulvera, durvis bija atvērtas, /pers. O/ mājiņā neatradās.

Apsūdzētais saprata, ka tā ir iespēja aizbēgt, paķēra savu somu un izskrēja uz ielas. /pers. O/ nekur nebija pamanījis.

Apsūdzētais atceras, ka pārnākot mājās pistoles vairs nav bijis. Mājās apsūdzētais savāca savas mantas, pēc kā,

paskaidrojot, ka sastrīdējies ar sievu, no /pers. S/ paņēma atslēgas no vasarnīcas un aizbrauca uz Saulkrastiem. Nākamajā

dienā Internetā izlasīja ziņas par /pers. O/ nāvi. Uz policiju negāja, jo baidījies no ar /pers. O/ saistīto cilvēku atriebības, jo

/pers. O/ bija cieši saistīts ar noziedzīgo pasauli. Trīs mēnešus turpināja slēpties, līdz ticis aizturēts. Līdz notikušajam

apsūdzētajam nav bijusi nekāda saskare ar ieročiem. Par to, ka apsūdzētā atrašanās vietā ir atrasts ierocis, uzzināja tad, kad

atbrauca policijas darbinieki un kratīšanas laikā tika atrasts ierocis putekļsūcējā. Pirms tam, dzīvojot /pers. S/ mājā

apsūdzētais bija atvēris putekļsūcēju, jo gribēja izsūknēt māju. Kaut kas negāja, domāja, ka nestrādā putekļsūcējs, ielūkojās

iekšā un viss. Atvēra putekļsūcēju, redzēja, ka tur ir kaut kāds necaurspīdīgs maiss, bet iekšā nelīda.

Apsūdzētais /pers. N/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

315.pantā neatzina. 2016.gada 6.janvāra tiesas sēdē iesniedza tiesai rakstveida liecības, kuros norādīts, ka apsūdzētais

noliedz, ka redzēja vai zināja par noziegumu pret /pers. O/. Apsūdzētais redzēja tikai sadursmes sekas. 2013.gada

22.novembrī no rīta pie apsūdzētā uz darbu atbrauca paziņa /pers. O/ un viņi pēc tam gribēja kopā braukt pie cita paziņas

pēc malkas /pers. O/. /pers. O/ sākumā piedāvāja iebraukt restorānā “Erebuni”, kurā /pers. O/ bija norunāta tikšanās ar

/pers. A/. /pers. A/ un /pers. O/ bija tuvi draugi. Apsūdzētais ar /pers. O/ piebrauca pie restorāna “Erebuni” ar /pers. O/

piederošo automašīnu Porsche Cayenne, novietojot automašīnu restorāna iekšējā stāvvietā. /pers. O/ piedāvāja arī

apsūdzētajam ienākt un pasēdēt, kamēr viņš parunās ar /pers. A/. Izkāpjot no automašīnas /pers. O/ izņēma no automašīnas

cimdu nodalījuma kaut kādu priekšmetu, kurš sākotnēji likās apsūdzētajam kā ļoti maza pistole, bet apsūdzētais šo domu

atmeta, jo priekš kam /pers. O/ uz tikšanos ar draugu jāņem pistole, kaut vai gāzes vai signāla. Pajautāt /pers. O/ priekš kam

tas ir vajadzīgs nepaspēja, jo pie viņiem pienāca /pers. A/. Trijatā iegāja pirmajā mājiņā, kas tuvākā stāvvietai un apsūdzētais

pasūtīja sev tēju, /pers. O/ ūdeni, ko pasūtīja /pers. A/ neatceras. Apsūdzētais ar /pers. O/ sēdēja galda vienā pusē, bet

/pers. A/ pretī /pers. O/. Sarunā apsūdzētais neiedziļinajās, pec kāda brīža /pers. O/ un /pers. A/ sāka runāt paaugstinātos

toņos. /pers. O/ bija aizkaitināts, /pers. A/ mierīgāks, bet arī atbildēja /pers. O/ paaugstinātā tonī. Apsūdzētais pateica, lai

viņi izskaidrojas bez apsūdzētā, palūdza /pers. O/ atvērt automašīnu un aizgāja uz mašīnu gaidīt /pers. O/. Kas notika tālāk

apsūdzētais uzzināja tikai vēlāk. Ņemot vērā, ka /pers. O/ nenāca, apsūdzētais aizgāja paskatīties vai saruna tiek turpināta,

mājiņas durvis bija vaļā, iekšā neviena nebija. Apsūdzētais paņēma savas drēbes un aizgāja viņus meklēt. Apsūdzētais

domāja, ka varbūt viņi aizgāja uz /pers. A/ automašīnu, kas stāvēja otrajā autostāvvietā. Ejot garām restorāna galvenajai ēkai,

apsūdzētais ieraudzīja /pers. O/, kas gulēja uz zemes un elpoja, apsūdzētais padomāja, ka puiši sakāvās. Tajā brīdī

apsūdzētajam pat prātā nenāca, ka uz /pers. O/ tika šauts, jo nebija dzirdējis šāvienus. Ņemot vērā, ka apkārt /pers. O/ bija

restorāna darbinieki, un viņi savā starpā runāja, ka izsauca ātro palīdzību un policiju, apsūdzētais nolēma neiejaukties un

aiziet, jo negribēja iekļūt policijas notikumu žurnālā. Apsūdzētais iznāca otrajā autostāvvietā, /pers. A/ automašīnas tur vairs

nebija, izgāja uz ielas un redzēja, ka piebrauca policija un ātrā medicīniskā palīdzība, precīzi neatceras. Apsūdzētais

apstādināja taksometru un aizbrauca uz darbu. Vēlāk apsūdzētais uzzināja, ka /pers. O/ ir miris un nobijās. Apsūdzētais

zināja, ka /pers. O/ ir saistīts ar noziedzīgiem elementiem, pie tam /pers. O/ bija /pers. B/ krustdēls, kuru noziedzīgajā

pasaulē zināja visi. Padomāja, ka ja kāds gribēs atriebt /pers. O/ nāvi, neskaidros kas ir nogalinajis /pers. O/, bet vienkārši

nošaus uz ielas. Tāpēc apsūdzētais dzīvoja /adrese/ un gaidīja kamēr viss nomierināsies. (sēj.3 l.l. 230-231).

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 116.panta neatzina un apsūdzētais /pers. N/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

pēc Krimināllikuma 315.panta neatzina, apsūdzēto /pers. A/ un /pers. N/ vaina viņiem inkriminētu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā pilnā apjomā pierādīta ar visiem tālāk spriedumā norādītajiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem un

krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Ar cietušās /pers. O/ liecībām 2015.gada 27.februāra tiesas sēdē. Cietusī liecināja, ka pazīst /pers. A/ un /pers. N/,

kas kontaktējas ar /pers. O/ un ciemojās viņu mājās. Par notikuma dienu var liecināt, ka cietušajai ir zināms, ka no rīta /pers.

O/ bija plānojis tikties ar /pers. N/ saistībā ar malku. Cietušajai bija zināms, ka /pers. O/ ar /pers. A/ bija konflikts, konflikta

iemesls cietušajai nebija zināms. Pēdējo mēnešu laikā vairākas reizes cietusī dzirdēja viņu telefonsarunas. /pers. O/ nav

bijusi pistole. Mašīnā vai mājā cietusī nekad nav redzējusi šaujamieroci vai munīciju. Cietušajai nav zināms par apstākļiem,

kad vīrs pret kādu personu pielietoja vardarbību. Vīrs apgādāja ģimeni, pēc vīra nāves ģimene zaudēja māju, jo nebija

iespējas norēķināties par kredītu. Bērni ir 11 un 3 gadus veci. Bērni smagi pārdzīvo tēva nāvi. Cietusī pēc notikušā saņem

medicīnisko palīdzību un smagi pārdzīvo vīra nāvi. Cietusī bija spiesta nomainīt meitai skolu, ņemot vērā, ka /pers. A/

bērns mācījās vienā klasē ar meitu. Bērni apmeklē speciālistu. Pieteiktā kaitējuma kompensācijas summu veido morālā

kaitējuma summa.

Ar liecinieces /pers. C/ liecībām 2015.gada 27.aprīļa tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā

“Erebuni” par viesmīli. Lieciniecei ir zināms /pers. N/, kas ir restorāna “Erebuni” pastāvīgs klients. Notikuma dienā no rīta

ap plkst.11.00-12.00 ieradās trīs personas /pers. A/, /pers. N/ un vēl viens cilvēks. Vīrieši iegāja mājiņā Nr.10. Lieciniece

pieņēma pasūtījumu no vīriešiem, pēc tam atnesa pasūtījumu uz mājiņu Nr.10. Vīrieši pasūtīja tikai dzērienus, lieciniece

atnesa pasūtītos dzērienus un pateica, ka ja kaut ko vajag, lūdzu piezvaniet. Ņemot vērā, ka zvana no mājiņas nebija,

lieciniece vairs uz turieni negāja, bet devās uz banketu zāli. Atnākot no banketu zāles, lieciniece ieraudzīja, ka pie galvenās

ēkas ieejas guļ vīrietis, kas bija kopā ar apsūdzētajiem. Sākumā nesaprata, kas ar vīrieti ir noticis, jo vīrietis gulēja uz vēdera,

bet asinis nebija. Domāja, ka varbūt vīrietis ir piekauts. Vīrietis nerunāja. Kad izsauca ātro palīdzību, ārsti prasīja kas ir

noticis, bet pat ātrā palīdzība nevarēja pateikt, tikai kad atbrauca reanimācija, tad tika pateikts, ka vīrietis ir sašauts un miris.

Ātro palīdzību un policiju izsauca kāda no viesmīlēm. Kolēģi pateica lieciniecei, ka tie divi pārējie vīrieši aizgāja, viens

aizskrēja, otrs aizgāja. Šāvienus lieciniece nav dzirdējusi.

Ar liecinieces /pers. D/ liecībām 2015.gada 6.maija tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā par grāmatvedi

SIA “Confeti”, /adrese/. 2013.gada 22.novembrī lieciniece atradās savā darba vietā. Liecinieci pasauca lejā, pasakot, ka pie

durvīm ir nokritis cilvēks un ir izsaukta ātrā palīdzība. Noejot lejā lieciniece redzēja, ka pie bāra ēkas durvīm guļ cilvēks.

Lieciniece paskatoties uz cilvēku domāja, ka viņš pakritis, jo pie galvas bija mazliet asinis. Lieciniecei liekas, ka cilvēks

gulēja uz sāniem. Atbrauca ātrā palīdzība, kas mēģināja sniegt palīdzību. Viesmīle, kas apkalpoja, teica, ka vīrietis ir no

10.mājiņas.

Ar liecinieka /pers. E/ liecībām 2015.gada 6.jūlija tiesas sēdē. Liecinieks liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni”.

/pers. N/ ir pastāvīgais klients. 2013.gada 22.novembrī liecinieks ap plkst.11.00 ieradās darbā, pārģērbās un ieejot zālē

ieraudzīja, ka pie ieejas ārā guļ cilvēks. Liecinieks uzreiz teica kolēģim, ka vajag izsaukt medicīnisko palīdzību, jo cilvēkam

palika slikti. Cilvēku liecinieks redzēja 10-12 metru attālumā no sevis. Uz ielas ārā liecinieks negāja. Cietušajam klāt piegāja

kolēģis /pers. F/, kurš mēģināja konstatēt dzīvības pazīmes, saprast, kas noticis un vai vajag izsaukt mediķus. Cilvēks

gulēja tieši pie ieejas stikla durvīm, uz pakāpieniem. Viņš gulēja ar seju uz leju. Liecinieks neredzēja nekādas asinis, tāpēc

radās iespaids, ka cilvēkam vienkārši kļuvis slikti. Atbrauca ātrā palīdzība, ko bija izsaukusi Aija un izsauca policiju.

Ar liecinieka /pers. F/ liecībām 2015.gada 6.jūlija tiesas sēdē. Liecinieks liecināja, ka apmēram pusotru gadu

atpakaļ strādāja restorānā “Erebuni” par viesmīli. Izgāja ārā uzpīpēt un no restorāna teritorijas izskrēja cilvēks un nokrita pie

ēkas ieejas. Pēc tam garām paskrēja vēl viens cilvēks, pēc kāda brīža no tās pašas puses iznāca vēl viens cilvēks. Sīkāk

notikumus neatceras, jo pagājis ilgs laiks. Pēc liecību nolasīšanas liecinieks apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanas laikā

sniegtās liecības, papildus liecinot, ka lieciniekam likās, ka cietušais guļ asinīs, jo cietušajam pa muti nāca asinis.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka /pers. F/ liecības, kas

sniegtas 2013.gada 22.novembrī un 2013.gada 17.decembrī. Liecinieks liecināja, ka 2013.gada 22.novembrī no plkst. 10:00

adresē Rīgā, A.Deglava ielā uzsāka oficiālos darba pienākumus kafejnīcā “Erebuni”. Ap plkst. 11:40 liecinieks nolēma iziet

uzpīpēt, atvēra vaļā pie tualetes telpas esošās durvis un izgāja ārā. Liecinieks nepaspēja piesmēķēt, kad no labās puses, kur

atrodas 10.atpūtas mājiņa, ātrā solī skrēja vīrietis, kurš skriešanas laikā atradās pusnoliektā stāvoklī un ar labo roku turēja

vēdera lejas daļu. Brīdī kad vīrietis skrēja viņam viena sejas daļa bija asinīs. Vīrietis saliektā stāvoklī paskrēja lieciniekam

garām, paklupa uz ieejas pakāpiena un ar sejas daļu nokrita uz zemes. Liecinieks piegāja klāt pie vīrieša, vīrietis skaļi krēpoja

un no mutes ārā nāca asinis biezā stāvoklī. Brīdī kad liecinieks atradās ārā, klāt pienāca oficiante /pers. G/, kura pēc redzētā

izsauca ātro neatliekamo palīdzību, tad liecinieks piecēlās un gar liecinieku paskrēja garām vīrietis. Vīrietis izskrēja pa

galvenajiem vārtiem gar apsardzes māju, bet uz kuru pusi liecinieks nezin. Pēc pus minūtes no 10.mājiņas puses mierīgā solī

nāca otrs vīrietis. Vīrietis uz laiciņu pretī mirušajam vīrietim apstājās un tīrā krievu valodā teica “Puiši savā starpā kaut ko

nav sadalījuši, sakāvās” un pēc tā mierīgi izgāja ārā pa galveno izeju. Kad vīrieši aizgāja, liecinieks devās uz 10.mājiņu.

Durvis atradās aizvērtā stāvoklī, liecinieks atvēra tās vaļā, iegāja iekšā mājiņā un ieraudzīja tējas krūzi, pusizdzertu glāzi

ūdens, ūdens pudeli, kā arī tējas krūzi. No zemes kreisās puses pacēla melnas krāsas cepuri. Mājiņas kreisajā pusē liecinieks

uz zemes ieraudzīja divas metāla čaulītes, pēc kā liecinieks aizgāja aizverot durvis. Kad ieradās ātrā neatliekamā palīdzība

vīrietis vēl bija dzīvs, bet vēlāk nomira. (sēj. 1 l.l. 210-211, 212-214)

Ar liecinieces /pers. H/ liecībām 2015.gada 6.jūlija tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni”

par viesmīli. /pers. N/ ir restorāna pastāvīgais klients. 2013.gada 22.novcembrī ap plkst.12.00 izgāja ar kolēģiem ārā un

ieraudzīja, ka uz zemes guļ cilvēks, pie kura stāvēja /pers. F/. Cilvēks gulēja ar seju uzleju, uz sejas bija redzamas asinis,

neko nerunāja , bet tikai elsoja. Padomāja, ka cilvēkam palicis slikti un /pers. G/ izsauca ātro palīdzību. /pers. N/ tajā brīdī

gāja garām un kaut ko teica, ko precīzi neatceras. /pers. N/ nepiegāja pie viņiem, bet viņš vienkārši nogāja garām un aizgāja

uz izeju. Pēc liecību nolasīšanas lieciniece apstiprināja iepriekš sniegtās liecības.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un 2.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieces /pers. H/ liecības,

kas sniegtas 2013.gada 14.decembrī. Lieciniece liecināja, ka strādāja restorānā “Erebuni” par oficianti. Lieciniece par

22.novembri var paskaidrot, ka notikuma brīdī lieciniece bija zālē pie bāra. Apmēram pēc plkst. 11:00 lieciniece izgāja foajē

kopā ar /pers. I/ un /pers. G/ un ieraudzīja, ka pie durvīm guļ cilvēks, nodomāja, ka cilvēkam ir slikti. Ieraudzīja, ka no

mutes sāka tecēt asinis, kad izgāja uz ielas, redzēja, ka iet garām oficiants /pers. F/ un saka: izsauciet “ātros”. /pers. G/ sāka

zvanīt “ātrajiem”, bet lieciniece iegāja atpakaļ zālē. Kad /pers. G/ zvanīja, garām gāja vīrietis, bija ģērbies tumšā, bet kā tieši

lieciniece neatceras. Rokās cilvēkam kaut kas bija, iespējams vējjaka, precīzi neatceras, bija soma, vēl vīrietis teica, ka

draugi kaut ko nesadalīja. (sēj. 1 l.l. 242-244, 257-258)

Ar liecinieces /pers. J/ liecībām 2015.gada 13.septembra tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka 2013.gadā strādāja

restorānā “Erebuni” par viesmīli. 2013.gada rudenī, precīzi neatceras, jo pagāja ilgs laiks, stāvēja ārā ar kolēģiem un redzēja

cilvēku, kas iet un nokrīt, pēc tam atbrauca ātrā palīdzība un konstatēja nāvi. Neatceras kādā pozā cilvēks gulēja, asinis

cilvēkam bija uz sejas un uz zemes, kur atradās galva. Lieciniece asinis redzēja pirms atbrauca ātrā palīdzība. Pēc liecību

nolasīšanas lieciniece paskaidroja, ka apstiprina iepriekš sniegtās liecības , neatceras precīzi vai redzēja, ka cilvēks gāja vai

nē.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieces /pers. J/ liecības, kas

sniegtas 2013.gada 16.decembrī. Lieciniece liecināja, ka 2013.gada 17.decembrī, kur lieciniece liecināja, ka strādā restorānā

“Erebuni” par oficianti. 22.novembrī lieciniece strādāja kā parasti, lieciniece apmēram plkst. 12:00 atradās zālē galvenajā

ēkā. Apkalpojot galdiņus, lieciniece ieraudzīja, ka pie foajē ieejas durvīm guļ cilvēks. Lieciniecei pienākot klāt, ieraudzīja, ka

cilvēks ir asinīs. Sākumā lieciniece domāja, ka cilvēks ir ticis piekauts. Kad pienāca arī pārējās meitenes /pers. G/ sāka

saukt ātro neatliekamo palīdzību. Apkārt vīrietim savācās visas meitenes un puiši, kuri strādāja tajā laikā. Pa to laiku

atbrauca ātrā palīdzība. Lieciniece nevienu aizdomīgu personu neredzēja, neviens no apmeklētājiem lieciniecei nav neko

prasījis. Lieciniece tikai pēc tam no citām meitenēm uzzināja, ka vīrietis, kurš tika nogalināts ir bijis viens no apmeklētājiem.

Lieciniece norāda, ka nevienu atpazīt nevarēs un nevienu nezin. Tajā laikā kad lieciniece apkalpoja galdiņus zālē bija daži

pastāvīgie klienti (sēj. 2 l.l. 2-3)

Ar liecinieces /pers. G/ liecībām 2015.gada 13.septembra tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka notikušā laikā strādāja

restorāna “Erebuni par viesmīli. Notikums bija divus gadus atpakaļ, rudens beigās, precīzi neatceras. Tajā dienā lieciniece

bija nozīmēta strādāt zālē, tas notika ap pusdienlaiku, liecinieci pasauca kolēģi, viņi teica, ka pie ieejas durvīm guļ cilvēks.

Lieciniece izsauca ātro palīdzību. Apsūdzētais /pers. N/ ir pastāvīgais klients. /pers. N/ gāja garām guļošajam cilvēkam,

nobrīnījās, daudzi tur tā reaģēja. Kad /pers. N/ gāja garām, viņš kaut ko teica, bet neatceros ko tieši, viņš neapstājās,

nepiegāja klāt, nepieskārās, vienkārši pagāja garām. Kolēģes lieciniecei ir teikušas, ko viņas ir redzējušas, ka /pers. N/ bija

vienā mājiņā kopā ar cilvēku, kurš nomira. Kad /pers. N/ gāja garām guļošajam cilvēkam, ātrā palīdzība vēl nebija atbrauksi.

Asinis cietušajam bija uz sejas. Varēja saprast, ka cilvēkam vajag ātro palīdzību, viņš gulēja uz zemes, nekustējās, neko

neteica. Viņš elsoja, lieciniece padomāja, ka pamatīgi sakāvies. Pēc liecību nolasīšanas lieciniece apstiprināja iepriekš

sniegtās liecības, papildinot, ka liecībās teica arī to, ko bija teikuši kolēģi.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieces /pers. G/ liecības, kas

sniegtas 2013.gada 22.novembrī. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni” Rīgā, A.Deglava ielā 55B par oficianti.

2013.gada 22.novembrī lieciniece atradās savā darba vietā un pildīja savus tiešos darba pienākumus. Lieciniece apkalpoja

klientus. Plkst. 12:40 izejot no zāles, kur atrodas bārs, pie koridorā esošajām izejas durvīm uz pakāpieniem ieraudzīja

guļošu vīrieti. Vīrietim no mutes nāca asinis, viņš ar grūtībām elpoja. Vīrietim uz drēbēm un uz ķermeņa arī bija asinis.

Redzot doto situāciju lieciniece izsauca ātro medicīnisko palīdzību. Lieciniece cietušo personu nepazīst un agrāk nav

redzējusi. Zina tikai to, ka šo personu apkalpoja liecinieces pāriniece /pers. C/. Kad lieciniece stāvēja pie cietušā vīrieša un

gaidīja ātro medicīnisko palīdzību, no dārza puses, kur atrodas atpūtas namiņi, garām nesteidzoties gāja vīrietis, runāja tīrā

krievu valodā bez akcenta. Vīrietis krievu valodā lieciniecei pateica: “Puiši kaut ko nesadalīja, nekas”. Šo vīrieti lieciniece

bieži redz restorānā, viņš pusdieno restorānā. (sēj.1 l.l. 177)

Ar liecinieces /pers. K/ liecībām 2013.gada 22.novembrī, kas Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punkta kārtībā tika

nolasītas 2015.gada 15.decembra tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni”, Deglava ielā 55b, Rīgā,

par viesmīli. 2013.gada 22.novembrī pēc plkst.12.00 lieciniece kopā ar /pers. G/ atradās restorāna telpās, kad caur stikloto

loga rūti pamanīja, ka pa restorāna teritoriju uz izeju A.Deglava ielas virzienā izskrien vīrietis. Pēc aptuveni 5-7 minūtēm ejot

ārā no restorāna telpām, kopā ar /pers. G/, lieciniece pamānīja, ka pie restorāna ieejas ārdurvīm uz zemes guļ vīrietis uz

vēdera, un vīrieša seja ir ar asinīm. Vīrietis, kad viņas izgāja ārā vēl elpoja, skaļi ķērca. Pēc kā nekavējoties /pers. G/ izsauca

ātro medicīnisko palīdzību. Pie vīrieša jau atradās /pers. F/. Kad /pers. G/ izsauca ātro medicīnisko palīdzību, pie vīrieša

piegāja cits vīrietis, krievu valodā pateica : “Ko puiši nesadalīja?” un aizgāja projām no restorāna teritorijas . Vīrietis aizgāja

pirms ātrās medicīniskās palīdzības ierašanās. (sēj. 1 l.l. 198-199).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas protokolā par notikuma vietas SIA “A-Anna” restorāna “Erebuni” Rīgā, Augusta

Deglava ielā 55b apskati ar shēmu, saskaņā ar kuru restorāna teritorijā var iekļūt pa divām ieejām. Centrālā ieeja atrodas

Rīgā, A.Deglava ielā 55b. Ieejot pa centrālās ieejas vārtiem ar uzrakstu “Erebuni” taisni ir redzama galvenā restorāna ēka.

No centrālās ieejas pa labo un kreiso pusi atrodas koka mājiņas. Kreišā pusē atrodas mājiņas no 1 līdz 10. Aiz 10.mājiņas

atrodas otra ieeja restorāna teritorijā. Aiz otras ieejas atrodas stāvlaukums. (sēj.1 l.l. 5-6)

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas protokolā par notikuma vietas - SIA “A-Anna” restorāna “Erebuni” Rīgā, Augusta

Deglava ielā 55B namiņa Nr.10 apskati ar shēmu, pielikumiem un fototabulu, saskaņā ar kuru pirms mājiņas ieejas uz celiņa

atrasta lode, kas apzīmēta ar Nr.1, Pretī atvērtajām durvīm ir atrasta lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.2. No labas puses no

ieejas durvīm 90 cm attālumā izņemta lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.3. Uz ieejas durvīm no ārējas puses ir redzama uz

koka virsmas caurums no šaušanas. Uz ieejas durvīm no iekšējās puses ir redzams caurums no šaušanas. Mājiņas ieejas

iekšpusē uz grīdas atrodas slieksnis metālā krāsā uz tā atrodas sarkanas krāsas traipi. Mājiņā esošie 4 krēsli ir pārstumti,

5.krēsls piebīdīts pie galda. Uz grīdas uz melna paklāja atrasta lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.4. Uz grīdas kreisā pusē

zem krēsla atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.5. Pie kreisās sienas atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.6. Kreisajā

pusē pie ieejas atrodas lode, kas apzīmēta ar Nr.7. No labās puses pa labi atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.8. No

labas puses no ieejas puses atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.9. Minētā lode un čaulas tika izņemtas. Notikuma vieta

tika izņemtas tukša plastmasas pudele, stikla glāze, no krūzēm un tējkannas tika noņemtas pēdas, kas izņemtas ar gaišām

daktiloskopiskām plēvēm. (sēj.1 l.l. 7-35)

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas protokolā par /pers. O/ līķa apskati ar shēmu un fototabulu, saskaņā ar kuru tika

apskatīts vīrieša līķis, kas atrodas pie galvenās ēkas ieejas durvīm uz celiņa, uz vīrieša sejas ir asinis. (sēj.1 l.l. 36-53)

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. O/ tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā Nr.1124 un fototabulā, saskaņā

ar kuru /pers. O/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatēti sekojoši miesas bojājumi: cauršauts lodes ievainojums kreisā pleca

rajonā, ar ieejas un izejas brūcēm (Nr.2. un l.), šauts, akls krūšu kurvja priekšsienas ievainojums, ar krūšu kaula un labās

plaušas cauršautu ievainojumu (brūce Nr.3), necaurejošs šauts ievainojums labā ribu loka un vēdera apvidū, zemādā (brūce

Nr.4), akls šauts kakla kreisās puses ievainojums ar kakla mīksto audu bojājumiem (brūce Nr.5), šauts, caurejošs uz kreiso

pleiras dobumu un vēdera dobumu ievainojums ar sirds, plaušas, aknu un liesas ievainojumu (brūce Nr.6), šauts virspusējs

ievainojums krūšu kurvja mugurējā virsmā labās lāpstiņas apvidū zemādas mīkstajos audos (brūce Nr.7), cauršauts labā

apakšdelma ievainojums ar ieejas un izejas brūcēm (Nr.8. un 9.). Minētie miesas bojājumi radušies šaujamā ieroča šāvienu

rezultātā, kura patronas bija sarīkotas ar lodēm, kuru sastāvā ir metāls varš. Ķermenī atrastās lodes bijušas vienāda izmēra

un vienāda kalibra, 5 mm. Bez minētajiem šautajiem ievainojumiem, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem

miesas bojājumiem, kā apdraudoši dzīvību un atrodas cēloniskā sakarībā ar iestājušos nāvi un radušies neilgā laika periodā

pirms nāves iestāšanās, visticamāk, nedaudz minūtes, līķa izmeklēšanā konstatēti virspusēji ādas nobrāzumi sejas labajā

pusē, kā arī kreisās gūžas apvidū un virspusējs zemādas asinsizplūdums uz kreisā augšstilba priekšējās virsmas, kas arī

varēja rasties aptuveni tajā pašā laikā, kad minētie miesas bojājumi, īsi pirms nāves vai tuvākā pēcnāves periodā un atsevišķi

ņemot pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Atsevišķi aplūkojot šautos ievainojumus, par dzīvību apdraudošiem

uzskatāmi miesas bojājumi krūšu kurvja priekšsienā, ar labās plaušas ievainojumu (brūce Nr.3), ka arī krūšu kurvja kreisajā

pusē mugurpusē (brūce Nr.6), ar sekojošiem liesas, kuņģa, diafragmas un sirds ievainojumiem, kas arī noteikuši nāves

iestāšanos. Pārējie šautie

ievainojumi, var uzskatīt, nav bijuši dzīvību apdraudoši. Brūču kanālu virzieni izvietojas ļoti dažādi, kas liecina par šāvēja un

cietušā stāvokļu vairākkārtīgu savstarpējo maiņu. Miesas bojājumi raksturīgi cīņai un pašaizsardzībai uz ķermeņa nav

konstatēti. Cauršautais ievainojums labās rokas apakšdelma apakšdaļā, iespējams, var liecināt par reflektoru aizsargkustību,

mēģinot aizsegties pret šāvienu. /pers. O/ nāve, spriežot pēc līķa pazīmēm, kas aprakstīts apskates protokolā, varēja

iestāties 2013. gada 22. novembrī dažas stundas pirms līķa apskates notikuma vietā un aptuveni var atbilst NMP

norādītajam laikam. (sēj. 1 l.l. 68-74)

Ar lietiskiem pierādījumiem 5 lodēm no /pers. O/ līķa, kas izņemtas Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Rīgā,

Hipokrāta ielā 2 (sēj. 1 l.l. 56-57)

Ar ziņām, kas fiksētas kompleksās komisijas daktiliskopiskās un papildus komisijas daktoloskopiskās ekspertīzes

atzinumā ar fototabulām, kurā norādīts, ka rokas pirksta pēdu uz glāzes, kas izņemta apskates liakā ir atstājis /pers. A/. (sēj.

1 l.l. 116-123).

Ar ziņām, kas fiksētas eksperta atzinumā par primārās ballistiskās ekspertīzes veikšanu, kurā norādīts, ka lodes un

čaulas, kas izņemtas notikuma vietas apskates laikā un no /pers. O/ līķa ir rūpnieciski izgatavotu 6,35 mm Browning 1906.g.

parauga patronu sastāvdaļa, izšautas vienā 6,35 vītņstobra šaujamierocī. (sēj.1 l.l.132-135)

Ar zinām, kas fiksētas ekspertu atzinumā par ballistiskās/ķīmiskās ekspertīzes veikšanu, kurā norādīts, ka /pers. O/

džemperim tika konstatēti 9 trikotāžas bojājumi. Džemperim konstatēti 8 bojājumi (nr.1-6,8,9) ir izveidoti 5 šāvienu no

šaujamieroča rezultātā. Bojājumi Nr.1,8,9 ir trīs atsevišķu šāvienu ieejas bojājumi, bojājumi nr.2,3,4 ir izveidoti viena ieejoša

šāviena rezultātā, lodei izejot caur auduma kroku, no kuriem bojājums Nr.2 ir primārais ieejas bojājums, bojājumi nr.5,6 ir

izveidoti viena caurejoša šāviena rezultātā, no kuriem bojājums nr.6 ir ieejas, bet bojājums nr.5 izejas bojājums. (sēj.1 l.l.

142-151)

Tiesa uzskata, ka ar pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem ir pierādīts,

k a /pers. A/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu - /pers. O/ tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), kas paredzēts

Krimināllikuma 116.pantā.

Tiesai, pārbaudot visus lietā esošos pierādījumus, nerodas nekādas šaubas, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma

19.pantam būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam /pers. A/.

Tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka /pers. A/ un /pers. O/ starpā pastāvēja nesaskaņās, kuras 2013.gada

22.novembrī restorānā “Erebuni” A.Deglava ielā 55b, Rīgā, pārauga atklātā konfliktā un nav iegūti pierādījumi tam, ka

/pers. A/ ir plānojis iepriekš /pers. O/ slepkavību.

Tiesa uzskata, ka pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. A/ ir ieradies uz tikšanos ar

/pers. O/ ar šaujamieroci, tiesas secinājumi norādīti sprieduma daļā par /pers. A/ celto apsūdzību par šaujamieroča

iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu, līdz ar to tiesa piedod ticamību /pers. A/ liecībām daļā, ka šaujamierocis ir bijis līdzi

/pers. O/.

Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas gaitā nav iegūti pietiekoši pierādījumi apstāklim, kādā veidā ierocis ir nonācis pie

/pers. A/, līdz ar to nav pamata apšaubīt /pers. A/ liecības daļā par to, ka /pers. A/ šaujamieroci bija atņēmis /pers. O/.

Tomēr, tiesa uzskata, ka /pers. A/ liecībām daļā par šāvienu izdarīšanas apstākļiem un /pers. O/ uzbrukuma

turpinājumu pēc ieroča nonākšanas pie /pers. A/ nav piedodama ticamība un tās ir vērtējamas kā mēģinājums izvairīties no

kriminālatbildības.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ darbības nevar uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī, ņemot vērā, ka

kaitējums /pers. O/ bija nodarīts pēc tam, kad apdraudējums bija pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot

aizsardzības līdzekļus, par ko liecina izdarīto šāvienu daudzums un ievainojumu lokalizācija.

Tiesa nepiedod ticamību /pers. A/ apgalvojumam, ka pēc tam, kad cīņas par ieroci laikā bija notikuši divi šāvieni,

/pers. O/ uzvedies tā, it kā nekas nebūtu noticis un turpinājis uzbrukt, t.sk. izdarījis stipru sitienu saules pinuma rajonā.

Par pamatu šādam secinājumam kalpo fakts, ka gan pirmā, gan otrā izšauta lode trāpīja /pers. O/ ķermenī un viņš bija

ievainots.

Tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā ir norādīts, ka tikai divi ievainojumi uzskatāmi par dzīvībai bīstamiem, kas arī

noteikuši nāves iestāšanos, bet pārējie nav bijuši dzīvību apdraudoši. Ievainojumu rašanās secību ekspertīžu rezultātā nav

izdevies noskaidrot.

Par apstākli, ka abas lodes bija trāpījušas /pers. O/ liecina fakts, ka notikuma vietas apskatē tika izņemtas divas lodes

un septiņas patronu čaulītes, ekspertīzes laikā no /pers. O/ ķermeņa tika izņemtas vēl piecas lodes. Primārās ballistiskās

ekspertīzes ekspertu atzinumā ir norādīts, ka ekspertam iesniegtās visas septiņas lodes ir sastāvdaļas patronām, kas izšautas

vienā šaujamierocī. Tiesu medicīniskās ekspertīzes laikā /pers. O/ ir konstatēti deviņi šautu ložu ievainojumi, no kuriem divi

ievainojumi ir lodes izejas brūces, līdz ar to ir pamats izdarīt secinājumu, ka kopumā /pers. A/ ir izdarījis septiņus šāvienus,

no kuriem visi septiņi ir trāpījuši cietušajam.

Kā izriet no tiesu medicīnas eksperta atzinuma /pers. O/ uz ķermeņa ir konstatētas šauta ieejas brūce krūšu kakla

apvidū (brūce Nr.3) un šauta ieejas brūce labo ribu rajonā (brūce Nr.4). Par dzīvību apdraudošu ir uzskatāms miesas

bojājums, kas apzīmēts kā brūce Nr.3.

Tiesa uzskata, ka minētie ievainojumi varēja rasties cīņas par ieroci laikā /pers. A/ liecībās aprakstītajos apstākļos.

Bez minētiem ievainojumiem cietušajam /pers. O/ ir konstatētas piecas brūces un tieši cauršauts lodes ievainojums

kreisā pleca rajonā, ar ieejas un izejas brūcēm (brūce Nr.2. un l.), akls šauts kakla kreisās puses ievainojums ar kakla mīksto

audu bojājumiem (brūce Nr.5), šauts, caurejošs uz kreiso pleiras dobumu un vēdera dobumu ievainojums ar sirds, plaušas,

aknu un liesas ievainojumu (brūce Nr.6), šauts virspusējs ievainojums krūšu kurvja mugurējā virsmā labās lāpstiņas apvidū

zemādas mīkstajos audos (brūce Nr.7), cauršauts labā apakšdelma ievainojums ar ieejas un izejas brūcēm (brūce Nr.8. un

9.), ievainojums krūšu kurvja kreisajā mugurpusē ir atzīstams par dzīvību apdraudošu.

Tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka pēc pirmiem diviem šāvieniem, kad pistole nonāca /pers. A/ rokā cietušais /pers. O/

pagriezās durvju virzienā un gājis uz izeju, ko apstiprina pārējo brūču lokalizācija un tieši, ka /pers. O/ ir konstatēta šauta

brūce kakla kreisajā pusē no mugurpuses, cietušajam atrodoties ar mugurpusi pret apsūdzēto, apsūdzētais izdarījis vēl

četrus šāvienus, kas visi skara cietušo /pers. O/ no mugurpuses – ievainojums kreisajā plecā, ievainojums krūšu kurvja

mugurpusē kreisā pusē, ievainojums krūšu kurvja mugurpusē kreisā pusē, ievainojums krūšu kurvja mugurējā virsmā labās

lapstiņas apvidū, ievainojums apakšdelma, kā arī notikuma vietas apskates laikā atrasto ložu un lodes čaulu izvietojums.

Līdz ar to pie apstākļiem, kad pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā ir noskaidrots, ka cietušais bija atradies pret

apsūdzēto ar muguru un ir virzījies uz izeju no namiņa, par ko liecina arī atrasto lodes čaulu izvietojums, /pers. O/ radītais

apdraudējums bija pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus un /pers. A/ darbības nevar

uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī.

Noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 116.pantā, ir tīšs noziegums, ko var izdarīt gan ar tiešu gan ar

netiešu nodomu. Slepkavība ir atzīstama par izdarītu ar tiešu nodomu, ja vainīgā darbības vai bezdarbība liecina par to, ka

viņš paredzējis nāves iestāšanos, vēlējies to un viņa nodarījuma rezultātā ir iestājusies cietušā nāve. Ja persona ir

apzinājusies, ka viņas darbību vai bezdarbības rezultātā var iestāties cietušā nāve, un apzināti pieļāvusi šādu seku iestāšanos

vai bijusi vienaldzīga pret tām slepkavība uzskatāma par izdarītu ar netiešu nodomu.

Tiesa uzskata, ka tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka /pers. A/ ir izdarījis slepkavību ar tiešu

nodomu, ņemot vērā, iegūto ievainojumu lokalizāciju, apstākli, ka /pers. A/ ir izdarījis piecus mērķtiecīgus šāvienus uz

cietušo, kas liecina par apsūdzētā darbību intensitāti, lai radītu dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus vai funkciju traucējumus.

Vērtējot pārējos /pers. A/ aizstāvja debatēs norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams

detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo

nolēmumu.

Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt

atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet

tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk.,

piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem

ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 116.pantā ir pierādīta pilnībā.

Tiesa uzskata, ka ar pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem ir pierādīts,

ka /pers. N/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā.

Krimināllikuma 315.pants paredz atbildību par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka izdarīts smags vai sevišķi smags

noziegums. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā neziņošana, ja droši zināms, ka ir izdarīts smags vai sevišķi

smags noziegums. Nodarījuma subjektīva puse izpaužas kā tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās, ka neziņo par noziegumu,

un vēlas to darīt. Pret to, vai noziegums par kuru neziņo, ir smags vai sevišķi smags, vainīgā attieksme var būt arī

vienaldzīga. Nodarījums pabeigts ar brīdi, kad vainīgais uzzina par to, ka kāda persona jau ir izdarījusi smagu vai sevišķi

smagu noziegumu. (Krimināltuesības. Sevišķā daļa, TNA 2009, 739.lpp.)

Tiesai, pārbaudot visus lietā esošos pierādījumus, nerodas nekādas šaubas, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma

19.pantam būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam /pers. N/.

Tiesas izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka pirms /pers. O/ sašaušanas /pers. N/ kopā ar /pers. O/ un /pers. A/

atradās restorānā “Erebuni” atsevišķā klientu namiņā. Brīdī, kad starp /pers. A/ un /pers. O/ izcēlās strīds /pers. N/ namiņu

atstāja, aizejot uz /pers. O/ automašīnu. Pēc tam, kad /pers. O/ nebija parādījies, /pers. N/ ir aizgājis uz namiņu un paņēmis

savas drēbes un devies meklēt /pers. A/ un /pers. O/. Ejot garām restorāna galvenajai ēkai, /pers. N/ pamānīja uz zemes

gulošo /pers. O/ un aizgājis projām.

Tiesa uzskata, ka pirmstiesas un izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka /pers. N/ bija droši zināms, ka ir noticis smags vai

sevišķi smags noziegums un /pers. N/ par noziegumu nav ziņojis.

Lieciniece /pers. G/ liecināja, ka /pers. N/ ejot garām /pers. O/ krievu valodā ir teicis: “Puiši savā starpā kaut ko

nesadalījuši, nekas”. /pers. N/ teikto apstiprina arī liecinieku /pers. H/ un /pers. F/ liecības. Bez tam, liecinieks /pers. F/ ir

liecinājis, ka /pers. N/ ne tikai pagājis garām, bet arī apstājies pie /pers. O/.

Liecinieki /pers. K/, /pers. J/, /pers. G/, /pers. F/, /pers. H/ liecināja, ka redzēja /pers. O/ uz sejas asinis. Liecinieku

liecības par to, ka /pers. O/ seja bija ar asinīm apstiprina arī fototabulas pie tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma un pie

/pers. O/ līķa apskates protokola.

Līdz ar to, tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka /pers. N/ bija zināms, ka ir noticis smags vai sevišķi smags noziegums.

Tiesa nepiedod ticamību /pers. N/ liecībām, ka apsūdzētais bija domājis, ka nekas īpašs nav noticis.

Kā izriet no /pers. N/ un /pers. A/ liecībām, /pers. N/ bija redzējis, ka starp /pers. O/ un /pers. A/ notiek konflikts, bez

tam pats /pers. N/ ir liecinājis, ka pirms tam bija redzējis /pers. O/ pistoli, kuru /pers. O/ paņēma līdzi.

Tiesa uzskata, ka tiesas izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka /pers. N/ ir redzējis, ka /pers. O/ atrodas uz zemes un

nepārvietojas. Tas, ka /pers. N/ apzinājās, ka /pers. A/ un /pers. O/ konflikta laikā /pers. O/ tika nodarīti miesas bojājumi,

apstiprina /pers. N/ izteiktā frāze “Puiši savā starpā kaut ko nesadalījuši, nekas”, kas raksturo /pers. N/ subjektīvo attieksmi

un tieši, ka /pers. N/ bija redzējis un pieņēmis, ka /pers. O/ ir piekauts, tas ir, ka ir noticis noziegums, bet /pers. N/ attieksme

pret to vai ir noticis smags vai sevišķi smags noziegums tajā brīdī bija vienaldzīga, ko raksturo tālākā apsūdzēta rīcība.

/pers. N/ tālākās darbības, atstājot notikuma vietu un nemēģinot noskaidrot, kas ir noticis ar /pers. O/ notikuma vietā

un slēpšanas, liecina par /pers. N/ nevēlēšanos ziņot par noziegumu.

/pers. N/ liecināja, ka vēlāk uzzināja par /pers. O/ sašaušanu un slēpies, jo baidījies no atriebības. Ņemot vērā, ka

/pers. N/ tiesas izmeklēšanas laikā atteicies atbildēt uz jautājumiem, precīzs brīdis, kad /pers. N/ kļuva zināms par /pers. O/

nāvi nav zināms.

Pie šādiem apstākļiem, neskatoties uz to, ka /pers. N/ nebija klāt /pers. O/ sašaušanas brīdī, bet /pers. N/ bija redzējis,

ka starp /pers. O/ un /pers. A/ izcēlies strīds un /pers. O/ līdzi bija pistole, tiesa uzskata, ka /pers. N/ bija zināms, ka /pers.

O/ nāve varēja iestāties strīdā ar /pers. A/ rezultātā un ir noticis smags vai sevišķi smags noziegums, kā rezultātā ir

iestājusies /pers. O/ nāve, bet apsūdzētais /pers. N/ nav ziņojis par sevišķi smagu noziegumu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. N/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 315.pantā ir pierādīta pilnībā.

Bez tam, pirmstiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ bija celta apsūdzība par šaujamieroča un šaujamieroču

munīcijas neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu, pie sekojošiem apstākļiem:

Pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers. A/, būdams persona, kurai normatīvajos aktos

paredzētajā kārtībā nav izsniegta atļauja iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus un šaujamieroču munīciju, neatļauti

iegādājās šaušanai derīgu pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu 6,35 mm vītņstobra šaujamieroci un vītņstobru

šaujamieroču munīciju - ne mazāk kā 7 gab. šaušanai derīgas rūpnieciski izgatavotas 6,35 mm Brovvning 1906.g. modeļa

patronas. Minēto šaujamieroci un šaujamieroču munīciju /pers. A/ glabāja pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā, kā

arī nesāja šo šaujamieroci un šaujamieroču munīciju, kad viņš 2013.gada 22.novembrī ieradās SIA “A-Anna” restorānā

“Erebuni”, kurš atrodas Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B.

Minētās /pers. A/ darbības ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas (1.epizode).

Būdams nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu inkriminētajā apsūdzībā neatzina.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vainīgums noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

233.panta otrajā daļā (1.epizode) nav pierādīts.

Pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā nav iegūti nekādi pierādījumi, ka /pers. A/ būtu iegādājies, glabājis vai nēsājis

apsūdzībā norādīto šaujamieroci un munīciju.

Apsūdzētais /pers. A/ ir liecinājis, ka viņam ir bijis zināms, ka /pers. O/ ir pistole, ko pats /pers. O/ bija viņam stāstījis,

2013.gada 22.novembrī /pers. O/ strīdā laikā bija izvilcis pistoli, ko apsūdzētais cietušajam cīņas laikā atņēma. Apsūdzētais

/pers. N/ tiesas sēdē iesniegtajās rakstveida liecības ir norādījis, ka cietušais /pers. O/ pirms doties uz tikšanos ar /pers. A/

bija izņēmis no automašīnas cimdu nodalījuma pistolei līdzīgu priekšmetu. Lieciniece /pers. L/ 2015.gada 2.oktobra tiesas

sēdē liecināja, ka ir bijusī /pers. O/ draudzene, /pers. O/ ir bijusi melna pistole, ko viņš bija vadājis savā automašīnā.

Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt apsūdzētā /pers. A/ liecības šajā daļā, ņemot vērā, ka apsūdzētā /pers. A/

liecības šajā daļā netieši apstiprina apsūdzētā /pers. N/ un liecinieces /pers. L/ liecības.

Tiesas ieskatā pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtas ziņas, ka /pers. O/ ticis nogalināts ar

nenoskaidrotu 6,35 mm vītņstobra šaujamieroci un tika atrastas 7 lodes nevar kalpot par pietiekošu pierādījumu /pers. A/

celtajai apsūdzībai, ņemot vērā, ka nav iegūti nekādi pierādījumi apstāklim, ka /pers. A/ ir izdarījis šaujamieroča un

šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu pie apsūdzībā norādītiem apstākļiem.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst,

jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesai ir radušās saprātīgās šaubas par to vai apsūdzētais /pers. A/ ir veicis apsūdzībā

norādītas darbības un ar tiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopumu nebija iespējams tās novērst.

Pastāvot minētiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka /pers. A/ atzīstams par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma

233.panta otrās daļas (1.epizode).

Bez tam, pirmstiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ bija celta apsūdzība par šaujamieroča un šaujamieroču

munīcijas neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu, pie sekojošiem apstākļiem:

Pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers. A/, būdams persona, kurai normatīvajos

aktos paredzētajā kārtībā nav izsniegta atļauja iegādāties vai glabāt šaujamieročus un šaujamieroču munīciju, neatļauti

iegādājās šaušanai derīgu rūpnieciski izgatavotu 7,65 mm Stock pistoli Nr.l645S un vītņstobru šaujamieroču munīciju - 22

gab. šaušanai derīgas rūpnieciski izgatavotas 7,65 mm Browning 1900.g. modeļa patronas. Minēto šaujamieroci un

šaujamieroču munīciju /pers. A/ glabāja savā uzturēšanās vietā - dārza mājā, kas atrodas /adrese/, un turpināja to darīt līdz

2014.gada 23.februārim, kad šo šaujamieroci un šaujamieroču munīciju kratīšanas laikā izņēma Valsts policijas darbinieki.

Minētās /pers. A/ darbības ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas (2.epizode).

Būdams nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu inkriminētajā apsūdzībā neatzina un paskaidroja, ka pēc /pers.

O/ nogalināšanas ir slēpies /pers. S/ vasarnīcā, kur ticis aizturēts. Laikā, kad uzturējās vasarnīcā, gribēja izsūkt māju,

putekļu sūcējs nebija darbojies un atverot to, /pers. A/ ieraudzīja, ka tajā atrodas necaurspīdīgs maisiņš, kuru nav aizticis.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vainīgums noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

233.panta otrajā daļā (2.epizode) nav pierādīts.

Pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopums nepierāda, ka /pers. A/ būtu iegādājies, glabājis vai

nēsājis apsūdzībā norādīto šaujamieroci un munīciju.

Saskaņā ar 2014.gada 23.februāra mājas Nr. /adrese/, kratīšanas protokolu tika 1.stāva istabā no putekļu sūcēja

izņemts pistolei līdzīgs priekšmets ar aptveri un patronām līdzīgiem priekšmetiem, trīs polietilēna maisiņi no putekļu sūcēja

un putekļu sūcēja kaste. (sēj.1 l.l. 133-135, 137)

Saskaņā ar 2014.gada 26.marta eksperta atzinumu par kompleksās daktiloskopiskās ekspertīzes veikšanu, komisijas

daktiloskopiskās ekspertīzes veikšanu no 2014.gada 23.februārī kratīšanas laikā izņemtiem priekšmetiem trim maisiņiem un

putekļu sūcēja kastes ir izņemti nomazgājumi DNS ekspertīzes veikšanai.(sēj.3 l.l. 224-225)

Saskaņā ar 2014.gada 2.jūnija eksperta atzinumu par komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu, ekspertu rīcībā

tika nodoti nomazgājumi no spaiņa roktura un maisiņu rokturiem un eksperti secināja, ka DNS analīzes rezultātā uz spaiņa

roktura un uz maisiņiem tika konstatēti divu vai vairāku personu bioloģiskā materiāla sajaukumi, kuri derīgi tālākai

salīdzinošai DNS izpētei.

Saskaņā ar 2014.gada 4.augusta eksperta atzinumu par DNS ekspertīzes veikšanu eksperti secināja, ka DNS izpētes

rezultātā uz maisiņiem un spaiņa roktura konstatēts DNS genotipu maisījums, kas satur /pers. A/ DNS genotipu. Norādīts,

ka ekspertu rīcībā ir nodots iepakojums ar /pers. A/ DNS paraugu. Atzīmes par citu objektu esamību ekspertu rīcībā

atzinumā nav. (sēj.1 l.l. 176)

Liecinieks /pers. S/ 2015.gada 2.oktobra tiesas sēdē un 2016.gada 22.janvāra tiesas sēdē ir liecinājis, ka /pers. A/ ir

viņa draugs. /pers. S/ bija atļāvis /pers. A/ uzturēties sev piederošajā vasarnīcā. /pers. A/ tur uzturējās apmēram 3 mēnešus,

kur /pers. A/ aizturēja un kratīšanas laikā izņēma arī ieroci ar patronām. Liecinieks pieņem, ka šis ierocis varēja tur būt, jo

liecinieks bija redzējis, ka viņa tēvam bija ierocis, tas bija apmēram pirms 15 gadiem, pēc tam, kad tēvs 2010.gada nomira,

ierocis netika atrasts. Ierocis, kas bija tēvam bija neliels. Pēc tēva vārdiem ierocim bija roktura korpusa defekts. Pats ieroča

defektu nav redzējis. Pistoli tēvs bija atradis. Vasarnīcā ir bijis putekļu sūcējs, kas bija iegādāts pirms tēva nāves.

Tiesa uzskata, ka pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. A/ iegādājās un glabāja

šaušanai derīgu rūpnieciski izgatavotu 7,65 mm Stock pistoli Nr.l645S un vītņstobru šaujamieroču munīciju - 22 gab.

šaušanai derīgas rūpnieciski izgatavotas 7,65 mm Browning 1900.g. modeļa patronas.

2014.gada 4.augusta eksperta atzinuma (sēj.1 l.l. 176) nav norādīts, ka ekspertu rīcībā tika nodoti nomazgājumi no

putekļu sūcēja roktura un maisiņiem, līdz ar to tiesas ieskatā nav pamata uzskatīt par pierādītu apstākli, ka uz putekļu sūcēja

roktura un trim maisiņiem tika atrasti /pers. A/ DNS pēdas. Turklāt eksperta atzinumā ir norādīts, ka /pers. A/ DNS ir

atrasts uz spaiņa roktura, kriminālprocesa materiāli nesatur ziņas par faktu, ka kratīšanas laikā tika izņemts spainis un no tā

būtu noņemti nomazgājumi. Kā izriet no 2014.gada 26.marta eksperta atzinuma nomazgājumi tika noņemti no putekļu sūcēja

roktura.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā, ka no 2014.gada 4.augusta eksperta atzinuma nav saprotams kādi objekti tika nodoti

eksperta rīcībā, izņemot /pers. A/ DNS paraugu un ar kādiem objektiem tika salīdzināts /pers. A/ DNS paraugs, minētais

pierādījums nav izmantojams /pers. A/ vainas pierādīšanai.

Liecinieks /pers. S/ ir liecinājis, ka viņa tēvam ir bijusi pistole, ko liecinieks tēvam ir redzējis un pēc tēva nāves pistole

netika atrasta.

Tiesas ieskatā pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtas ziņas, ka šaujamierocis un munīcija tika atrasti

/pers. A/ pagaidu uzturēšanas vietā, kas pieder lieciniekam /pers. S/ nevar kalpot par pietiekošu pierādījumu /pers. A/

celtajai apsūdzībai, ņemot vērā, ka nav iegūti nekādi pierādījumi apstāklim, ka /pers. A/ ir izdarījis šaujamieroča un

šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos un glabāšanu pie apsūdzībā norādītiem apstākļiem.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst,

jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesai ir radušās saprātīgās šaubas par to vai apsūdzētais /pers. A/ ir veicis apsūdzībā

norādītas darbības un ar tiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopumu nebija iespējams tās novērst.

Pastāvot minētiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka /pers. A/ atzīstams par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma

233.panta otrās daļas (2.epizode).

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, veselības stāvokli, viņa atbildību pastiprinošos

un mīkstinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma

116.pantā.

Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi 2013.gada 22.novembri

apsūdzētais bija sodīts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma

253.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60 stundām (sēj1. 2 l.l. 194-195), piespiedu daeba nostrādāts 2013.gada

4.jūlijā (sēj.2 l.l. 196), /pers. A/ pozitīvi raksturots no /Nosaukums/, /Nosaukums/ un darba vietas SIA “/Nosaukums/”

(sēj.3 l.l. 195-197) /pers. A/ ir nodrošināta darba vietā SIA “/Nosaukums/”(sēj. 3 l.l. 198). Apsūdzētā apgādībā ir trīs

mazgadīgi bērni.

Tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus atbilstoši Krimināllikuma 47.pantam.

Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu

atzīst, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Apsūdzētais izdarījis sevišķi smaga noziegumu, atņemot cietušajam /pers. O/ dzīvību.

Ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu – sevišķi smags noziegums, atbildību pastiprinoša apstākļu esamību, tiesa

atzīst, ka sasniegt soda mērķi un pasargāt sabiedrības intereses šajā gadījumā var, nosakot /pers. A/ brīvības atņemšanas

sodu par izdarīto noziegumu, izolējot viņu no sabiedrības.

Izolācija no sabiedrības ir bargs sods, taču tas atbilst apsūdzētā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

Apsūdzētā rīcība pret cietušo pati par sevi ir būtiski apdraudējusi cilvēku kā sabiedrības pamatvērtību, kura tiesības uz

dzīvību garantētas Latvijas Republikas Satversmē.

Nosakot /pers. A/ sodu apmēru, tiesa ņem vērā atbildību ietekmējošo apstākli, lietā konstatētā nozieguma izdarīšanas

apstākļus, nodarīto kaitējumu. Tiesa uzskata, ka sodam jābūt tādam, lai pilnībā izpildītu vienu no soda funkcijām, tas ir,

turpmāk atturētu apsūdzēto un citus indivīdus no līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa konstatē, ka nosakāms

arī soda sankcijā paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība, lai arī pēc pamatsoda izciešanas probācijas dienests

turpinātu uzraudzīt apsūdzētā uzvedību un pakļautu viņu probācijas dienesta norādītajiem ierobežojumiem.

Apsūdzētajam nosakāma brīvības atņemšana uz 10 gadiem, ievērojot to, ka pastāv viens atbildību pastiprinošs

apstāklis.

Probācijas uzraudzība apsūdzētajam nosakāma uz 2 gadiem, ievērojot to, ka apsūdzētais ir agrāk sodīta persona,

nedzēstas sodāmības laikā izdarījis jaunu, smagāku noziedzīgu nodarījumu, līdz ar to nepieciešams viņa uzvedību

uzraudzīt arī pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu ceturto daļu, /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ir ieskaitāms aizturēšanas

un apcietinājuma laiks šajā kriminālprocesā no 2014.gada 23.februāra līdz 2016.gada 5.februārim.

Tiesa uzskata par pamatotu apsūdzētajam /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums - atstāt līdz sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. N/, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, veselības stāvokli, viņa atbildību pastiprinošos

un mīkstinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta noteikumiem /pers. N/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, par kuru atbildība

paredzēta Krimināllikuma 315.pantā.

Par apsūdzēto /pers. N/ noskaidrots - precējies; apgādībā divi bērni 22 un 24 gadu veci, kas mācās augstskolā, strādā

SIA “/Nosaukums/” par menedžeri, agrāk nav sodīts.

Tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. N/ atbildību mīkstinošus apstākļus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši

Krimināllikuma 47. un 48.pantiem.

Noklausoties apsūdzētā, aizstāvja un prokurora viedokli un ņemot vērā faktiskos lietas apstākļus, apsūdzētā personību,

attieksmi pret izdarīto, tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. N/ sodāms tikai un vienīgi ar reālu sodu un uzskata, ka

apsūdzētajam piemērojama sankcija – brīvības atņemšanas soda robežās, kas paredzēts Krimināllikuma 315. panta sankcijā.

Tiesa uzskata, ka nav iespējams apsūdzētajam piemērot alternatīvos sodus - piespiedu darbu vai naudas sodu, kas

konkrētajā gadījumā neveicinās soda ģenerālās prevencijas uzdevuma izpildi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu ceturto daļu, /pers. N/ brīvības atņemšanas soda termiņā ir ieskaitāms aizturēšanas

un apcietinājuma laiks šajā kriminālprocesā no 2014.gada 30.janvāra līdz 2014.gada 1.augustam.

Tiesa uzskata par pamatotu /pers. N/ piemērotos drošības līdzekļus – aizliegumu tuvoties noteiktai personai un

dzīvesvietas maiņas paziņošana atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Cietusī /pers. O/ tiesas procesā pieteica kompensācijas pieteikumu par morālo aizskārumu EUR 69977,15 apmērā, kas

cietušajai un diviem nepilngadīgajiem bērniem nodarīti sakarā ar noziegumu. Cietusī uzskata, ka atbilstīgs atlīdzinājums par

morālo kaitējumu ir EUR 71400, no kura atrēķinātā valsts izmaksāta kaitējuma kompensācija EUR 1422,85 (sēj. 3 l.l. 7-8).

Cietusī /pers. O/ pieteikto kaitējuma kompensācijas pieteikumu uzturēja pilnā apmērā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra iesniedza pieteikumu par kompensācijas piedziņu no /pers. A/ valsts interesēs EUR

1422,85 apmērā (sēj. 3 l.l. 21) un tiesas sēdē kompensācijas pieteikumu uzturēja.

Apsūdzētais/pers. A/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas neatzina.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī panta otrajā daļā noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību

noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 352.pantu, tiesa nosaka nodarītā kaitējuma atlīdzības apmēru, ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu, norādītā

kaitējuma pamatotību un apmēru, noziedzīgu nodarījumu smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas,

paliekošos sakropļojumus un darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu un psihiskas traumas.

Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1 panta 2. punktā noteikts, ka pienākums atmaksāt valsts budžetā

cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 21.panta pirmo daļu, ja cietušais valsts kompensāciju saņēmis

kriminālprocesā, kurā nav pieņemts galīgais nolēmums, pieteikuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts

interesēs uzturēšanu spēkā un apmierināšanu nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet Kriminālprocesa

likuma 456.panta trešajā daļā norādīts, ka prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts

interesēs. Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa var uzlikt pienākumu samaksāt kompensāciju

pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa konstatē, ka pamatojoties uz Juridiskās palīdzības administrācijas 2014.gada 19.septembra lēmumu Juridiskās

palīdzības administrācija 2014.gada 25.septembrī pārskaitīja valsts kompensāciju cietušajai no valsts budžeta konta uz

/pers. O/ bankas kontu EUR 1422,85 (sēj.2 l.l. 54-55).

Tiesa ir pārliecinājusies par apsūdzētā /pers. A/ vainu Krimināllikuma 116.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un to, ka kompensācija aprēķināta atbilstoši likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7.panta otrās daļas

1.punkta prasībām, līdz ar to kompensācijas pieteikums atzīstams par apmierināmu pilnā apmērā, un no apsūdzētā ir

piedzenama kompensācija valsts labā EUR 1422,85 apmērā.

Civillikuma 1635.panta otrajā daļā norādīts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas. Savukārt no

Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas izriet, ka kompensācija ir gandarījums cietušajam par morālo aizskārumu un

fiziskajām ciešanām. Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteikto, ja šā panta otrajā daļā minētā darbība

izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai

pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.

Garīgās ciešanas tiek saistītas ar psiholoģisku diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, kas izpaužas kā bailes,

pazemojums, kauns, dusmas, riebums, zaudējuma sajūta un skumjas, citas negatīvas emocijas vai nelabvēlīgs psiholoģisks

stāvoklis, vai arī kā nopietnākas sekas – neirozes vai citas neirotiskas reakcijas, kas, ņemot vērā to raksturu un dziļumu, var

tikt vērtētas jau arī kā psihiskas traumas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojums „Tiesu prakse par morālā

kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”, 2011.gads 54.-55..lapa).

Vērtējot morālo aizskārumu, ko norādīja kompensācijas pieteikumā cietusī /pers. O/, tiesa atzīst par pierādītu, ka

apsūdzētais /pers. A/ noslepkavoja /pers. O/, tādējādi izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

116.pantā. /pers. O/ ir viens nepilngadīgs bērns. Tiesa uzskata, ka cietušajai /pers. O/ un /pers. O/ bērnam ir nodarīts

morālais aizskārums. Kriminālprocesā par cietušo ar procesa virzītāja lēmumu atzīta tikai /pers. O/ sieva /pers. O/.

Pie apstākļiem, kad /pers. O/ bērns nav atzīts par cietušo kriminālprocesā, tiesa var noteikt kompensāciju par morālo

aizskārumu tikai attiecībā uz cietušo /pers. O/ un piedzīt kompensāciju tās personas labā, kas kriminālprocesā atzīta par

cietušo, tāpēc kompensācijas pieteikums apmierināms daļēji, kaitējuma kompensācija nosakāma EUR 40000 apmērā, no

kuras atskaitāma Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksātā summa EUR 1422,85, un no apsūdzētā /pers. A/ cietušās

/pers. O/ labā piedzenama kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu EUR 38577,15 apmērā. Pārējā daļā kompensācija

par nodarīto morālo aizskārumu /pers. O/ bērnam nav nosakāma, bet tās atlīdzināšanu var prasīt Civilprocesa likuma

noteiktajā kārtībā.

Izlemjot rīcību ar lietiskiem pierādījumiem tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktam

uzskata par pamatotu lietiskos pierādījumus – džinsu bikses, apakšbikses, kurpes, zeķes, melnas krāsas džemperi, melnās

krāsas sporta bikses, 11 SIM kartes, mobilo telefonu Samsung, mobilo tālruni ar IMEI kodu 355269056256771, mobilo

tālruni Samsung ar IMEI kodu 3509076050831616, mobilo tālruni Samsung ar IMEI kodu 359076050822334, mobilo tālruni

Samsung, mobilo tālruni LG ar IMEI kodu 355254010218638, mobilo tālruni Nokia ar IMEI kodu

0589221355249035265085, 10 plastmasas futlārus, divas košļajamās gumijas, matu, šokolādes batoniņa “Lion”

iepakojumu, 0,5 L tilpuma plastikāta minerālūdens “Mangaļi” pudeli, nomazgājumus (4 gab.), kociņu ar papīru, salvetes (2

gab.), cukura iepakojumus (3 gab.),, cpeuri, preces pirkuma karti LMT ar čeku, CD matricu ar sarunu audioierakstiem,

košļajamās gumijas “Orbit White Spearmint” iepakojumu, /pers. A/ siekalu paraugu, 8 gaišas daktiloplēves, patronu

iepakojumu, atslēgu saišķi ar trijām atslēgām ar zilas krāsas piekariņu, divas karotes, 3 CD matricas ar tālruņa sarunu

audioierakstiem, CD matricu ar videoierakstiem, pilnvarojuma aktu Nr.3599 un papīra lapu ar numuriem, aploksni ar LNT

līgumu un PMLP formu, nomazgājumus, smaržu pēdas 7 konteinieros, pudeli, 3 polietilēna maisiņus, putekļu sūcēja tvertni,

kas glabājas pie krimināllietas, 7 lodes ar apvalku un 7 čaulas, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko

pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 2014.000618 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.

Tiesa uzskata par pamatotu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktam lietiskos pierādījumus

– 7,65 mm Stock pistoli Nr.16455, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā ar

reģistrācijas numuru 83/2014 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.

Tiesa uzskata, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam lietiskie pierādījumi – 9 mm Sig

Sauer P226.modeļa pistoli Nr. U825005 ar divām aptverēm; 9 mm Sig Sauer P232SL.modeļa pistoli Nr. S320226 ar trijām

aptverēm; 7x64 mm Sauer 202.modeļa medību karabīni Nr. N60360/005089 ar Carl Zeiss Duralyt 3-12x50 optisko tēmekli

un aptveri, 511 patronas, k a s glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā ar

reģistrācijas numuru 456-458 (2013), kas tika izņemti /pers. N/ dzīvesvietā, ņemot vērā, ka minētie priekšmeti nav saistīti ar

noziedzīgo nodarījumu un /pers. N/ bija izsniegta atļauja šaujamieroču un munīcijas glabāšanai ir atgriežami apsūdzētajam

/pers. N/ kā apsūdzētajam piederošā manta. Ņemot vērā, ka /pers. N/ 2013.gada 16.decembrī ir anulēta šaujamieroču

nēsāšanas un glabāšanas atļauja minēti priekšmeti pēc sprieduma spēkā stāšanās nododami Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļai turpmākai rīcībai ar minētiem priekšmetiem atbilstoši Ieroču un

speciālo līdzekļu aprites likumam.

Pamatojoties uz minēto saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.,512., 514., 527.- 531.pantiem,

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 116.pantā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem)

gadiem.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā (1.epizode) un attaisnot.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā (2.epizode) un attaisnot.

Soda izciešanas termiņu /pers. A/ skaitīt no 2016.gada 5.februāra, saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, /pers. A/ soda

termiņā ieskaitīt viņa pavadīto laiku pēc aizturēšanas un atrašanos apcietinājumā šajā kriminālprocesā no 2014.gada

23.februāra līdz 2016.gada 5.februārim.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanos likumīgā spēkā.

/pers. N/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 315.pantā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. N/ brīvības atņemšanas soda laikā pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, ieskaitīt pavadīto laiku

pēc aizturēšanas un atrašanos apcietinājumā šajā kriminālprocesā no 2014.gada 30.janvāra līdz 2014.gada 1.augustam.

Brīvības atņemšanas sodu uzskatīt par izciestu.

/pers. N/ piemērotos drošības līdzekļus – aizliegumu tuvoties noteiktai personai un dzīvesvietas maiņas paziņošana

atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/. valsts ienākumos Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto

valsts kompensāciju EUR 1422,85 (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi euro 85/100), samaksu veicot Valsts kase, BIC

kods:TRELLV22, kontā LV68TREL1060001239300 (iemaksas mērķis – valsts kompensācijas summas samaksa

kriminālprocesā Nr.11091189613).

Apmierināt daļēji /pers. O/ pieteikto kaitējuma kompensāciju un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

/pers. O/, personas kods /personas kods/, labā kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 38577,15 (trīsdesmit

astoņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit septiņi euro 15/100). Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Lietiskos pierādījumus – džinsu bikses, apakšbikses, kurpes, zeķes, melnas krāsas džemperi, melnās krāsas sporta

bikses, 11 SIM kartes, mobilo telefonu Samsung, mobilo tālruni ar IMEI kodu 355269056256771, mobilo tālruni Samsung

ar IMEI kodu 3509076050831616, mobilo tālruni Samsung ar IMEI kodu 359076050822334, mobilo tālruni Samsung,

mobilo tālruni LG ar IMEI kodu 355254010218638, mobilo tālruni Nokia ar IMEI kodu 0589221355249035265085, 10

plastmasas futlārus, divas košļajamās gumijas, matu, šokolādes batoniņa “Lion” iepakojumu, 0,5 L tilpuma plastikāta

minerālūdens “Mangaļi” pudeli, nomazgājumus (4 gab.), kociņu ar papīru, salvetes (2 gab.), cukura iepakojumus (3 gab.),,

cpeuri, preces pirkuma karti LMT ar čeku, CD matricu ar sarunu audioierakstiem, košļajamās gumijas “Orbit White

Spearmint” iepakojumu, /pers. A/ siekalu paraugu, 8 gaišas daktiloplēves, patronu iepakojumu, atslēgu saišķi ar trijām

atslēgām ar zilas krāsas piekariņu, divas karotes, 3 CD matricas ar tālruņa sarunu audioierakstiem, CD matricu ar

videoierakstiem, pilnvarojuma aktu Nr.3599 un papīra lapu ar numuriem, aploksni ar LNT līgumu un PMLP formu,

nomazgājumus, smaržu pēdas 7 konteinieros, pudeli, 3 polietilēna maisiņus, putekļu sūcēja tvertni, kas glabājas pie

krimināllietas - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.

Lietiskos pierādījumus – 7,65 mm Stock pistoli Nr.16455, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes

lietisko pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 83/2014 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.

Lietiskos pierādījumus – 7 lodes ar apvalku un 7 čaulas, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko

pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 2014.000618 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.

Lietiskos pierādījumus – 9 mm Sig Sauer P226.modeļa pistoli Nr. U825005 ar divām aptverēm; 9 mm Sig Sauer

P232SL.modeļa pistoli Nr. S320226 ar trijām aptverēm; 7x64 mm Sauer 202.modeļa medību karabīni Nr. N60360/005089

ar Carl Zeiss Duralyt 3-12x50 optisko tēmekli un aptveri, 511 patronas, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas

pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 456-458 (2013) - pēc sprieduma spēkā stāšanās nodot

Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļai turpmākai rīcībai ar minētiem priekšmetiem

atbilstoši Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Apsūdzētie /pers. A/ un /pers. N/ spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma tulkojuma pieejamības

dienas.

Pilna sprieduma pieejamības diena noteikta 2016. gada 19.februāris, sprieduma tulkojuma pieejamības diena noteikta

2016. gada 14.marts.

Tiesnese /paraksts/ I.Krigena-Jurkāne