Court convicts defendant of murder and orders partial compensation for moral damage in a restaurant shooting case.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentional homicide and ordered partial compensation for moral damage. The defendant shot seven times at a victim in a restaurant after a dispute arose with a third party. The court found the defendant guilty of a particularly serious crime and approved only a portion of the claimed damages.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 116. panta 1. daļa; Krimināllikuma 116. panta 2. daļa; Krimināllikuma 116. panta 223. panta 2. daļa; Krimināllikuma 116. panta 315. panta; Kaitējuma kompensācija: Tiesa atzina vainīgu par slepkavību un piešķīra daļēju kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu, bet paliekošo prasību nenoteica.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Noraksts
Kr.Nr.11091189613
Lietvedības Nr. K30-0339-16/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 5.februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne
ar sekretāri O.Puriņu, M.Magdeburgeru, L.Siliņu, S.Bērtulsoni,
tulkiem J.Morozovu, N.Beruli, J.Bičkovsku, D.Kivļinieci, I.Novoseļcevu, O.Abiševu,
piedaloties prokuroram A.Skalbem, A.Skaidailim
advokātiem A.Serovam, D.Zacmanim, A.Bērziņam un A.Ignatjevai
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 116.panta, 223.panta otrās daļas,
/pers. N/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 315.panta,
Iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un noklausījusies apsūdzēto
paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa,
konstatēja
/pers. A/ izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), un proti:
2013.gada 22.novembrī ap plkst.11:40 /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/, būdami savstarpēji pazīstami, ieradās SIA
“A-Anna” restorānā “Erebuni”, kurš atrodas Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B. Šeit /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/ izvēlējās
apmesties atsevišķā klientu apkalpošanas namiņā Nr.10 un veica pasūtījumu. Atrodoties trijatā restorāna namiņā, /pers. O/
un /pers. A/ starpā pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu apstākļu dēļ izcēlās strīds. Nevēloties iesaistīties /pers. O/ un
/pers. A/ savstarpējā konfliktā, /pers. N/ no namiņa izgāja. Strīda gaitā /pers. A/ nolēma /pers. O/ noslepkavot un, realizējot
savu nodomu, ap plkst. 12:20 izdarīja kopumā ne mazāk kā septiņus tīšus un mērķtiecīgus šāvienus /pers. O/ ķermenī ar
pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu 6,35 mm vītņstobra šaujamieroci, radot sekojošus miesas bojājumus: cauršautu
lodes ievainojumu kreisā pleca rajonā ar ieejas un izejas brūcēm; šautu aklu krūšu kurvja priekšsienas ievainojumu ar krūšu
kaula un labās plaušas cauršautu ievainojumu; necaurejošu šautu ievainojumu labā ribu loka un vēdera apvidū, zemādā; aklu
šautu kakla kreisās puses ievainojumu ar kakla mīksto audu bojājumiem; šautu caurejošu- uz kreiso pleiras dobumu un
vēdera dobumu ievainojumu ar sirds, plaušas, aknu un liesas ievainojumu; šautu virspusēju ievainojumu krūšu kurvja
mugurējā virsmā labās lāpstiņas apvidū zemādas mīkstajos audos un cauršautu labā apakšdelma ievainojumu ar ieejas un
izejas brūcēm, t.i. nodarīja miesas bojājumus, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas
apdraud dzīvību un ir cēloniskā sakarībā ar /pers. O/ nāvi, kura iestājās restorāna teritorijā īsu brīdi pēc tā, kad /pers. O/,
bēgdams no /pers. A/, izskrēja no namiņa.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma
116.pantā.
/pers. N/ izdarīja neziņošanu, ja ir droši zināms, ka izdarīts sevišķi smags noziegums, un proti:
2013.gada 22.novembrī ap plkst.11:40 /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/, būdami savstarpēji pazīstami, ieradās SIA “A-
Anna” restorānā “Erebuni”, kurš atrodas Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B. Šeit /pers. N/, /pers. A/ un /pers. O/ izvēlējās
apmesties atsevišķā klientu apkalpošanas namiņā Nr.10 un veica pasūtījumu. Atrodoties trijatā restorāna namiņā, /pers. O/
un /pers. A/ starpā pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu apstākļu dēļ izcēlās strīds. Nevēloties iesaistīties /pers. O/ un
/pers. A/ savstarpējā konfliktā, /pers. N/ no namiņa izgāja un devās uz autostāvvietu, bet kad pēc neilga laika atgriezās, tad
pamanīja, ka namiņā nedz /pers. O/, nedz /pers. A/ neatrodas. Nolūkā uzmeklēt /pers. O/ un /pers. A/, /pers. N/ devās cauri
restorāna teritorijai galvenās ieejas virzienā un pa ceļam ieraudzīja uz zemes guļošo /pers. O/, pie kura bija pienākuši
restorāna darbinieki. Apzinoties, ka /pers. O/ ir nodarīti nopietni miesas bojājumi, par ko liecināja apgrūtināta elpošana un
asinis uz sejas un ķermeņa, t.sk. asinis no mutes dobuma, /pers. N/ nesteidzīgi pagāja garām un restorāna teritoriju pameta.
Neskatoties uz to, ka /pers. N/ apzinājās, ka ir noticis smags vai sevišķi noziegums, kuru, visticamāk, ir izdarījis /pers. A/,
/pers. N/ par viņam zināmo tiesībsargajosām iestādēm neziņoja, lai gan viņam tāda iespēja bija. Arī tad, kad /pers. N/,
vēlākais pāris dienu laikā, bija uzzinājis, ka /pers. O/ ticis sašauts, kā rezultātā iestājusies viņa nāve, proti, notikusi /pers. O/
slepkavība, kas ir sevišķi smags noziegums, viņš nekādi nereaģēja un par notikušo neziņoja, kaut arī tāda iespēja viņam
joprojām pastāvēja.
Ar savām darbībām /pers. N/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā.
Apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti
Krimināllikuma 116.pantā un 233.panta otrajā daļā neatzina, neatzina kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas.
2016.gada 6.janvāra tiesas sēdē liecināja, ka ar /pers. O/ iepazinās 2000.gadā un viņu starpā bija draudzīgas attiecības. Ilgu
laiku viņiem bija ļoti siltas un tuvas attiecības, neskaitot pēdējos, apmēram, divus gadus. /pers. O/ bija bokseris un fiziski
spēcīgs cilvēks, piedalījās boksa mačos kā bokseris. 2007.gadā apsūdzētais, /pers. O/ un /pers. S/ izdomāja izveidot nelielu
biznesu, nopērkot zemi ar nelielu māju, to pārprojektēt un pēc tam pārdot. Kredītu bankā un zemesgabalu noformēja uz
/pers. A/ sievas vārda, /pers. A/ bija galvojis par kredīta atmaksu. Tika ieķīlāts arī dzīvoklis, kurā apsūdzētais dzīvoja ar
savu ģimeni. Visi trīs projekta īstenošanai ieguldīja EUR 25000 katrs, sarunājot, ka procentus bankai maksās visi vienādās
daļās. 2008.gadā notika krīze un plāni sabruka. /pers. S/ savu daļu maksāja regulāri līdz brīdim, kad viņam tika pasludināts
maksātnespējas process. /pers. O/ savu daļu maksāja līdz 2011.gadam regulāri, pēc tam sāka kavēt maksājumus un no
2012.gada pavasara maksājumus pārtrauca. 2012.gada beigās apsūdzētais ar /pers. S/ un /pers. O/ vienojās, ka apsūdzētais
ar iegādāto objektu rīkosies pēc saviem ieskatiem. Apsūdzētais sāka attīstīt projektu vienpresoniski. 2013.gada vidū /pers.
O/ apvainoja apsūdzēto, ka apsūdzētais grib viņu apmānīt saistībā ar iegādāto objektu. Apsūdzētais piedāvāja /pers. O/
ieguldīt papildus līdzekļus. /pers. O/ atbilde neapmierināja un 2013.gada vasaras beigās /pers. O/ pieprasīja atpakaļ savu
ieguldījumu EUR 25000 uz ko apsūdzētais atbildēja, ka no sākuma jāpabeidz mājas būvniecība un tā jāpārdod un tad visi
kopā varēs kompensēt zaudējumus. /pers. O/ tas nepamierināja un viņš turpināja pieprasīt naudu. 2013.gada 22.novembrī
/pers. O/ piezvanīja apsūdzētajam un stingrā tonī pateica, ka vēlās satikties. Ap plkst.12.00 apsūdzētais ieradās pie
restorāna “Erebuni”. Iebraucot teritorijā, apsūdzētais ieraudzīja /pers. O/ un /pers. N/. Trijātā iegāja mājiņā, kur apsēdās pie
galda. /pers. O/ ar /pers. N/ apsēdās pa labi no durvīm, apsūdzētais pa kreisi. Pienāca oficiante, atnesa ēdienkarti. Pēc tam,
kad oficiante atnesa dzērienus, /pers. O/ atkal sāka runāt par savu naudu, bet šoreiz viņa tonis bija vēl agresīvāks. /pers. O/
apvainoja apsūdzēto tajā, ka viņš pazaudēja savu naudu, ka viņš necietīs tādu situāciju un, ka viņš nevar tādu pieļaut.
Protams, /pers. O/ to visu teica, izmantojot lamu vārdus, apvainojumus un draudus. /pers. N/ piecēlās no galda un izgāja no
mājiņas. Apsūdzētais domāja, ka beidzot varēs /pers. O/ visu paskaidrot, bet viņš neļāva neko pateikt un turpināja
noniecināt apsūdzēto. Kad apsūdzētais arī ar lamu vārdiem pasūtīja /pers. O/ tālāk, /pers. O/ pieleca kājās un apgāja ap
galdu, lai pienāktu tuvāk. Ātrā solī pienākot klāt, /pers. O/ iesita apsūdzētajam ar roku pa kakla un auss rajonu. Apsūdzētais
piecēlās no galda un atgāja pie sienas. /pers. O/ sita apsūdzētajam ar dūrēm pa ķermeni, lietojot lamu vārdus un draudus.
Apsūdzētais atradies stūrī. Apsūdzētais zināja, ka /pers. O/ ir labs bokseris, kurš ar vienu sitienu var radīt bezsamaņu vai
pat nogalināt. Apsūdzētais no tā baidījās. Bet pēkšņi, ar vārdiem “es tevi tūlīt novākšu”, no džempera apakšas /pers. O/
izvilka nelielu priekšmetu, kas izskatījās pēc spēļu pistoles. /pers. O/ to pārlādēja un pavērsa pret apsūdzēto, turot ieroci
pus metru no apsūdzētā sejas. Apsūdzētais zināja, ka neskatoties uz savu sportisko sagatavotību, /pers. O/ sev līdzi nēsā
kaut kādu ieroci – traumatisko vai gāzes pistoli. Apsūdzētais tajā mirklī padomāja, ka /pers. O/ gatavojas iešaut sejā. Ņemot
vērā /pers. O/ tā brīža agresiju, apsūdzētais bijis pārliecināts, ka viņš to būtu izdarījis. Apsūdzētais nolēma pārņemt
iniciatīvu un ar labo roku pārtvēra /pers. O/ roku ar ieroci, aizvirzot to no sevis. Ar kreiso roku saķēra /pers. O/ elkoni,
saliecot labo roku, kurā viņš turēja ieroci, kurš jau bija pavērsts pret viņu pašu. Tajā mirklī izskanēja pirmais šāviens. /pers.
A/ uzspieda uz /pers. O/ rokas stiprāk un izskanēja otrais šāviens. Laikā, kad izskanējuši pirmie divi šāvieni, turpinājusies
cīņa par ieroci. Pistole joprojām bijusi /pers. O/ rokā, bet apsūdzētā roka pa virsu /pers. O/ rokai. /pers. O/ pēc otrā
šāviena atlēca no /pers. A/ un tajā mirklī /pers. A/ ieroci izrāvis cietušajam no rokās. Apsūdzētais nav novērsis acis no
/pers. O/, tāpēc pat nav paskatījise, kas tas par ieroci. Ierocis bija ļoti maziņš. Apsūdzētais to varēja noturēt ar trim
pirkstiem. Ieroča izmēri un fakts, kas pēc šāviena ar /pers. O/ nekas nebija noticis, devis /pers. A/ pārliecību, ka tas nav
kaujas ierocis. Apsūdzētais nav pamānījis to, vai kāds no pirmajiem šāvieniem trāpījis cietušajam, taču pēc /pers. O/
reakcijas nevarējis pateikt, ka šie šāvieni /pers. O/ kaut kā bija ietekmējuši. /pers. O/ nekā nebija reaģējis. /pers. O/ bija tikpat
agresīvi noskaņots kā pirms tam un turpināja draudēt. /pers. A/ galvā visu laiku bija doma, ka tas nav kaujas ierocis. Visu
laiku domājis, ka tas ir ierocis ar gumijas lodēm. Pēc tam, kad ierocis atradies apsūdzētā rokās, /pers. O/ turpinājis draudēt
ar vārdiem : “atdod ieroci, novākšu”, papildinot ar necenzētiem izteicieniem. /pers. O/ mēģinājis viņam iesist ar kreiso roku,
taču apsūdzētais atlēca atpakaļ un /pers. O/ rokas vēziens pagājis garām viņa sejai. Tajā mirklī gribējis /pers. O/ atgrūst no
sevis. Izstiepa roku ar ieroci no sevis pa labi, lai /pers. O/ nevarētu saķert viņa roku un nospieda gaili. Šāviens notika tieši
tad, kad /pers. O/ atvirzījās pa labi. Pagriežoties atpakaļ, /pers. O/ ar labo roku stipri iesitis apsūdzētajam pa vēderu saules
pinuma rajonā, kā rezultātā apsūdzētais uzkrita uz krēsla un viņam aizravās elpa. Apsūdzētais nespēja pakustēties un
domāja, ka /pers. O/ tulīt ar viņu izrēķināsies. Apsūdzētais ieroci turēja tik stipri, ka izmisumā sācis spiest gaili, mēģinot
temēt uz /pers. O/ ķermeni tā, lai nenogalinātu viņu, gumijas lodēm trāpot acī vai sejā. Tajā mirklī apsūdzētā vienīgā vēlme
bija glābt sevi, apstādinot /pers. O/, viņu pabiedējot, kamēr pats atgūs elpu un atgūs spēju pretoties. Apsūdzētais spiedis
gaili, kamēr šāvieni vairs nav atskanējuši. Apsūdzētais nav saskaitījis cik pavisam šāvienu ir bijis. Apsūdzētais attapās uz
krēsla, turot roku plecu līmenī. Mājiņā smaržoja pēc šaujampulvera, durvis bija atvērtas, /pers. O/ mājiņā neatradās.
Apsūdzētais saprata, ka tā ir iespēja aizbēgt, paķēra savu somu un izskrēja uz ielas. /pers. O/ nekur nebija pamanījis.
Apsūdzētais atceras, ka pārnākot mājās pistoles vairs nav bijis. Mājās apsūdzētais savāca savas mantas, pēc kā,
paskaidrojot, ka sastrīdējies ar sievu, no /pers. S/ paņēma atslēgas no vasarnīcas un aizbrauca uz Saulkrastiem. Nākamajā
dienā Internetā izlasīja ziņas par /pers. O/ nāvi. Uz policiju negāja, jo baidījies no ar /pers. O/ saistīto cilvēku atriebības, jo
/pers. O/ bija cieši saistīts ar noziedzīgo pasauli. Trīs mēnešus turpināja slēpties, līdz ticis aizturēts. Līdz notikušajam
apsūdzētajam nav bijusi nekāda saskare ar ieročiem. Par to, ka apsūdzētā atrašanās vietā ir atrasts ierocis, uzzināja tad, kad
atbrauca policijas darbinieki un kratīšanas laikā tika atrasts ierocis putekļsūcējā. Pirms tam, dzīvojot /pers. S/ mājā
apsūdzētais bija atvēris putekļsūcēju, jo gribēja izsūknēt māju. Kaut kas negāja, domāja, ka nestrādā putekļsūcējs, ielūkojās
iekšā un viss. Atvēra putekļsūcēju, redzēja, ka tur ir kaut kāds necaurspīdīgs maiss, bet iekšā nelīda.
Apsūdzētais /pers. N/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
315.pantā neatzina. 2016.gada 6.janvāra tiesas sēdē iesniedza tiesai rakstveida liecības, kuros norādīts, ka apsūdzētais
noliedz, ka redzēja vai zināja par noziegumu pret /pers. O/. Apsūdzētais redzēja tikai sadursmes sekas. 2013.gada
22.novembrī no rīta pie apsūdzētā uz darbu atbrauca paziņa /pers. O/ un viņi pēc tam gribēja kopā braukt pie cita paziņas
pēc malkas /pers. O/. /pers. O/ sākumā piedāvāja iebraukt restorānā “Erebuni”, kurā /pers. O/ bija norunāta tikšanās ar
/pers. A/. /pers. A/ un /pers. O/ bija tuvi draugi. Apsūdzētais ar /pers. O/ piebrauca pie restorāna “Erebuni” ar /pers. O/
piederošo automašīnu Porsche Cayenne, novietojot automašīnu restorāna iekšējā stāvvietā. /pers. O/ piedāvāja arī
apsūdzētajam ienākt un pasēdēt, kamēr viņš parunās ar /pers. A/. Izkāpjot no automašīnas /pers. O/ izņēma no automašīnas
cimdu nodalījuma kaut kādu priekšmetu, kurš sākotnēji likās apsūdzētajam kā ļoti maza pistole, bet apsūdzētais šo domu
atmeta, jo priekš kam /pers. O/ uz tikšanos ar draugu jāņem pistole, kaut vai gāzes vai signāla. Pajautāt /pers. O/ priekš kam
tas ir vajadzīgs nepaspēja, jo pie viņiem pienāca /pers. A/. Trijatā iegāja pirmajā mājiņā, kas tuvākā stāvvietai un apsūdzētais
pasūtīja sev tēju, /pers. O/ ūdeni, ko pasūtīja /pers. A/ neatceras. Apsūdzētais ar /pers. O/ sēdēja galda vienā pusē, bet
/pers. A/ pretī /pers. O/. Sarunā apsūdzētais neiedziļinajās, pec kāda brīža /pers. O/ un /pers. A/ sāka runāt paaugstinātos
toņos. /pers. O/ bija aizkaitināts, /pers. A/ mierīgāks, bet arī atbildēja /pers. O/ paaugstinātā tonī. Apsūdzētais pateica, lai
viņi izskaidrojas bez apsūdzētā, palūdza /pers. O/ atvērt automašīnu un aizgāja uz mašīnu gaidīt /pers. O/. Kas notika tālāk
apsūdzētais uzzināja tikai vēlāk. Ņemot vērā, ka /pers. O/ nenāca, apsūdzētais aizgāja paskatīties vai saruna tiek turpināta,
mājiņas durvis bija vaļā, iekšā neviena nebija. Apsūdzētais paņēma savas drēbes un aizgāja viņus meklēt. Apsūdzētais
domāja, ka varbūt viņi aizgāja uz /pers. A/ automašīnu, kas stāvēja otrajā autostāvvietā. Ejot garām restorāna galvenajai ēkai,
apsūdzētais ieraudzīja /pers. O/, kas gulēja uz zemes un elpoja, apsūdzētais padomāja, ka puiši sakāvās. Tajā brīdī
apsūdzētajam pat prātā nenāca, ka uz /pers. O/ tika šauts, jo nebija dzirdējis šāvienus. Ņemot vērā, ka apkārt /pers. O/ bija
restorāna darbinieki, un viņi savā starpā runāja, ka izsauca ātro palīdzību un policiju, apsūdzētais nolēma neiejaukties un
aiziet, jo negribēja iekļūt policijas notikumu žurnālā. Apsūdzētais iznāca otrajā autostāvvietā, /pers. A/ automašīnas tur vairs
nebija, izgāja uz ielas un redzēja, ka piebrauca policija un ātrā medicīniskā palīdzība, precīzi neatceras. Apsūdzētais
apstādināja taksometru un aizbrauca uz darbu. Vēlāk apsūdzētais uzzināja, ka /pers. O/ ir miris un nobijās. Apsūdzētais
zināja, ka /pers. O/ ir saistīts ar noziedzīgiem elementiem, pie tam /pers. O/ bija /pers. B/ krustdēls, kuru noziedzīgajā
pasaulē zināja visi. Padomāja, ka ja kāds gribēs atriebt /pers. O/ nāvi, neskaidros kas ir nogalinajis /pers. O/, bet vienkārši
nošaus uz ielas. Tāpēc apsūdzētais dzīvoja /adrese/ un gaidīja kamēr viss nomierināsies. (sēj.3 l.l. 230-231).
Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc
Krimināllikuma 116.panta neatzina un apsūdzētais /pers. N/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā
pēc Krimināllikuma 315.panta neatzina, apsūdzēto /pers. A/ un /pers. N/ vaina viņiem inkriminētu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanā pilnā apjomā pierādīta ar visiem tālāk spriedumā norādītajiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem un
krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Ar cietušās /pers. O/ liecībām 2015.gada 27.februāra tiesas sēdē. Cietusī liecināja, ka pazīst /pers. A/ un /pers. N/,
kas kontaktējas ar /pers. O/ un ciemojās viņu mājās. Par notikuma dienu var liecināt, ka cietušajai ir zināms, ka no rīta /pers.
O/ bija plānojis tikties ar /pers. N/ saistībā ar malku. Cietušajai bija zināms, ka /pers. O/ ar /pers. A/ bija konflikts, konflikta
iemesls cietušajai nebija zināms. Pēdējo mēnešu laikā vairākas reizes cietusī dzirdēja viņu telefonsarunas. /pers. O/ nav
bijusi pistole. Mašīnā vai mājā cietusī nekad nav redzējusi šaujamieroci vai munīciju. Cietušajai nav zināms par apstākļiem,
kad vīrs pret kādu personu pielietoja vardarbību. Vīrs apgādāja ģimeni, pēc vīra nāves ģimene zaudēja māju, jo nebija
iespējas norēķināties par kredītu. Bērni ir 11 un 3 gadus veci. Bērni smagi pārdzīvo tēva nāvi. Cietusī pēc notikušā saņem
medicīnisko palīdzību un smagi pārdzīvo vīra nāvi. Cietusī bija spiesta nomainīt meitai skolu, ņemot vērā, ka /pers. A/
bērns mācījās vienā klasē ar meitu. Bērni apmeklē speciālistu. Pieteiktā kaitējuma kompensācijas summu veido morālā
kaitējuma summa.
Ar liecinieces /pers. C/ liecībām 2015.gada 27.aprīļa tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā
“Erebuni” par viesmīli. Lieciniecei ir zināms /pers. N/, kas ir restorāna “Erebuni” pastāvīgs klients. Notikuma dienā no rīta
ap plkst.11.00-12.00 ieradās trīs personas /pers. A/, /pers. N/ un vēl viens cilvēks. Vīrieši iegāja mājiņā Nr.10. Lieciniece
pieņēma pasūtījumu no vīriešiem, pēc tam atnesa pasūtījumu uz mājiņu Nr.10. Vīrieši pasūtīja tikai dzērienus, lieciniece
atnesa pasūtītos dzērienus un pateica, ka ja kaut ko vajag, lūdzu piezvaniet. Ņemot vērā, ka zvana no mājiņas nebija,
lieciniece vairs uz turieni negāja, bet devās uz banketu zāli. Atnākot no banketu zāles, lieciniece ieraudzīja, ka pie galvenās
ēkas ieejas guļ vīrietis, kas bija kopā ar apsūdzētajiem. Sākumā nesaprata, kas ar vīrieti ir noticis, jo vīrietis gulēja uz vēdera,
bet asinis nebija. Domāja, ka varbūt vīrietis ir piekauts. Vīrietis nerunāja. Kad izsauca ātro palīdzību, ārsti prasīja kas ir
noticis, bet pat ātrā palīdzība nevarēja pateikt, tikai kad atbrauca reanimācija, tad tika pateikts, ka vīrietis ir sašauts un miris.
Ātro palīdzību un policiju izsauca kāda no viesmīlēm. Kolēģi pateica lieciniecei, ka tie divi pārējie vīrieši aizgāja, viens
aizskrēja, otrs aizgāja. Šāvienus lieciniece nav dzirdējusi.
Ar liecinieces /pers. D/ liecībām 2015.gada 6.maija tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā par grāmatvedi
SIA “Confeti”, /adrese/. 2013.gada 22.novembrī lieciniece atradās savā darba vietā. Liecinieci pasauca lejā, pasakot, ka pie
durvīm ir nokritis cilvēks un ir izsaukta ātrā palīdzība. Noejot lejā lieciniece redzēja, ka pie bāra ēkas durvīm guļ cilvēks.
Lieciniece paskatoties uz cilvēku domāja, ka viņš pakritis, jo pie galvas bija mazliet asinis. Lieciniecei liekas, ka cilvēks
gulēja uz sāniem. Atbrauca ātrā palīdzība, kas mēģināja sniegt palīdzību. Viesmīle, kas apkalpoja, teica, ka vīrietis ir no
10.mājiņas.
Ar liecinieka /pers. E/ liecībām 2015.gada 6.jūlija tiesas sēdē. Liecinieks liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni”.
/pers. N/ ir pastāvīgais klients. 2013.gada 22.novembrī liecinieks ap plkst.11.00 ieradās darbā, pārģērbās un ieejot zālē
ieraudzīja, ka pie ieejas ārā guļ cilvēks. Liecinieks uzreiz teica kolēģim, ka vajag izsaukt medicīnisko palīdzību, jo cilvēkam
palika slikti. Cilvēku liecinieks redzēja 10-12 metru attālumā no sevis. Uz ielas ārā liecinieks negāja. Cietušajam klāt piegāja
kolēģis /pers. F/, kurš mēģināja konstatēt dzīvības pazīmes, saprast, kas noticis un vai vajag izsaukt mediķus. Cilvēks
gulēja tieši pie ieejas stikla durvīm, uz pakāpieniem. Viņš gulēja ar seju uz leju. Liecinieks neredzēja nekādas asinis, tāpēc
radās iespaids, ka cilvēkam vienkārši kļuvis slikti. Atbrauca ātrā palīdzība, ko bija izsaukusi Aija un izsauca policiju.
Ar liecinieka /pers. F/ liecībām 2015.gada 6.jūlija tiesas sēdē. Liecinieks liecināja, ka apmēram pusotru gadu
atpakaļ strādāja restorānā “Erebuni” par viesmīli. Izgāja ārā uzpīpēt un no restorāna teritorijas izskrēja cilvēks un nokrita pie
ēkas ieejas. Pēc tam garām paskrēja vēl viens cilvēks, pēc kāda brīža no tās pašas puses iznāca vēl viens cilvēks. Sīkāk
notikumus neatceras, jo pagājis ilgs laiks. Pēc liecību nolasīšanas liecinieks apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanas laikā
sniegtās liecības, papildus liecinot, ka lieciniekam likās, ka cietušais guļ asinīs, jo cietušajam pa muti nāca asinis.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka /pers. F/ liecības, kas
sniegtas 2013.gada 22.novembrī un 2013.gada 17.decembrī. Liecinieks liecināja, ka 2013.gada 22.novembrī no plkst. 10:00
adresē Rīgā, A.Deglava ielā uzsāka oficiālos darba pienākumus kafejnīcā “Erebuni”. Ap plkst. 11:40 liecinieks nolēma iziet
uzpīpēt, atvēra vaļā pie tualetes telpas esošās durvis un izgāja ārā. Liecinieks nepaspēja piesmēķēt, kad no labās puses, kur
atrodas 10.atpūtas mājiņa, ātrā solī skrēja vīrietis, kurš skriešanas laikā atradās pusnoliektā stāvoklī un ar labo roku turēja
vēdera lejas daļu. Brīdī kad vīrietis skrēja viņam viena sejas daļa bija asinīs. Vīrietis saliektā stāvoklī paskrēja lieciniekam
garām, paklupa uz ieejas pakāpiena un ar sejas daļu nokrita uz zemes. Liecinieks piegāja klāt pie vīrieša, vīrietis skaļi krēpoja
un no mutes ārā nāca asinis biezā stāvoklī. Brīdī kad liecinieks atradās ārā, klāt pienāca oficiante /pers. G/, kura pēc redzētā
izsauca ātro neatliekamo palīdzību, tad liecinieks piecēlās un gar liecinieku paskrēja garām vīrietis. Vīrietis izskrēja pa
galvenajiem vārtiem gar apsardzes māju, bet uz kuru pusi liecinieks nezin. Pēc pus minūtes no 10.mājiņas puses mierīgā solī
nāca otrs vīrietis. Vīrietis uz laiciņu pretī mirušajam vīrietim apstājās un tīrā krievu valodā teica “Puiši savā starpā kaut ko
nav sadalījuši, sakāvās” un pēc tā mierīgi izgāja ārā pa galveno izeju. Kad vīrieši aizgāja, liecinieks devās uz 10.mājiņu.
Durvis atradās aizvērtā stāvoklī, liecinieks atvēra tās vaļā, iegāja iekšā mājiņā un ieraudzīja tējas krūzi, pusizdzertu glāzi
ūdens, ūdens pudeli, kā arī tējas krūzi. No zemes kreisās puses pacēla melnas krāsas cepuri. Mājiņas kreisajā pusē liecinieks
uz zemes ieraudzīja divas metāla čaulītes, pēc kā liecinieks aizgāja aizverot durvis. Kad ieradās ātrā neatliekamā palīdzība
vīrietis vēl bija dzīvs, bet vēlāk nomira. (sēj. 1 l.l. 210-211, 212-214)
Ar liecinieces /pers. H/ liecībām 2015.gada 6.jūlija tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni”
par viesmīli. /pers. N/ ir restorāna pastāvīgais klients. 2013.gada 22.novcembrī ap plkst.12.00 izgāja ar kolēģiem ārā un
ieraudzīja, ka uz zemes guļ cilvēks, pie kura stāvēja /pers. F/. Cilvēks gulēja ar seju uzleju, uz sejas bija redzamas asinis,
neko nerunāja , bet tikai elsoja. Padomāja, ka cilvēkam palicis slikti un /pers. G/ izsauca ātro palīdzību. /pers. N/ tajā brīdī
gāja garām un kaut ko teica, ko precīzi neatceras. /pers. N/ nepiegāja pie viņiem, bet viņš vienkārši nogāja garām un aizgāja
uz izeju. Pēc liecību nolasīšanas lieciniece apstiprināja iepriekš sniegtās liecības.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un 2.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieces /pers. H/ liecības,
kas sniegtas 2013.gada 14.decembrī. Lieciniece liecināja, ka strādāja restorānā “Erebuni” par oficianti. Lieciniece par
22.novembri var paskaidrot, ka notikuma brīdī lieciniece bija zālē pie bāra. Apmēram pēc plkst. 11:00 lieciniece izgāja foajē
kopā ar /pers. I/ un /pers. G/ un ieraudzīja, ka pie durvīm guļ cilvēks, nodomāja, ka cilvēkam ir slikti. Ieraudzīja, ka no
mutes sāka tecēt asinis, kad izgāja uz ielas, redzēja, ka iet garām oficiants /pers. F/ un saka: izsauciet “ātros”. /pers. G/ sāka
zvanīt “ātrajiem”, bet lieciniece iegāja atpakaļ zālē. Kad /pers. G/ zvanīja, garām gāja vīrietis, bija ģērbies tumšā, bet kā tieši
lieciniece neatceras. Rokās cilvēkam kaut kas bija, iespējams vējjaka, precīzi neatceras, bija soma, vēl vīrietis teica, ka
draugi kaut ko nesadalīja. (sēj. 1 l.l. 242-244, 257-258)
Ar liecinieces /pers. J/ liecībām 2015.gada 13.septembra tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka 2013.gadā strādāja
restorānā “Erebuni” par viesmīli. 2013.gada rudenī, precīzi neatceras, jo pagāja ilgs laiks, stāvēja ārā ar kolēģiem un redzēja
cilvēku, kas iet un nokrīt, pēc tam atbrauca ātrā palīdzība un konstatēja nāvi. Neatceras kādā pozā cilvēks gulēja, asinis
cilvēkam bija uz sejas un uz zemes, kur atradās galva. Lieciniece asinis redzēja pirms atbrauca ātrā palīdzība. Pēc liecību
nolasīšanas lieciniece paskaidroja, ka apstiprina iepriekš sniegtās liecības , neatceras precīzi vai redzēja, ka cilvēks gāja vai
nē.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieces /pers. J/ liecības, kas
sniegtas 2013.gada 16.decembrī. Lieciniece liecināja, ka 2013.gada 17.decembrī, kur lieciniece liecināja, ka strādā restorānā
“Erebuni” par oficianti. 22.novembrī lieciniece strādāja kā parasti, lieciniece apmēram plkst. 12:00 atradās zālē galvenajā
ēkā. Apkalpojot galdiņus, lieciniece ieraudzīja, ka pie foajē ieejas durvīm guļ cilvēks. Lieciniecei pienākot klāt, ieraudzīja, ka
cilvēks ir asinīs. Sākumā lieciniece domāja, ka cilvēks ir ticis piekauts. Kad pienāca arī pārējās meitenes /pers. G/ sāka
saukt ātro neatliekamo palīdzību. Apkārt vīrietim savācās visas meitenes un puiši, kuri strādāja tajā laikā. Pa to laiku
atbrauca ātrā palīdzība. Lieciniece nevienu aizdomīgu personu neredzēja, neviens no apmeklētājiem lieciniecei nav neko
prasījis. Lieciniece tikai pēc tam no citām meitenēm uzzināja, ka vīrietis, kurš tika nogalināts ir bijis viens no apmeklētājiem.
Lieciniece norāda, ka nevienu atpazīt nevarēs un nevienu nezin. Tajā laikā kad lieciniece apkalpoja galdiņus zālē bija daži
pastāvīgie klienti (sēj. 2 l.l. 2-3)
Ar liecinieces /pers. G/ liecībām 2015.gada 13.septembra tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka notikušā laikā strādāja
restorāna “Erebuni par viesmīli. Notikums bija divus gadus atpakaļ, rudens beigās, precīzi neatceras. Tajā dienā lieciniece
bija nozīmēta strādāt zālē, tas notika ap pusdienlaiku, liecinieci pasauca kolēģi, viņi teica, ka pie ieejas durvīm guļ cilvēks.
Lieciniece izsauca ātro palīdzību. Apsūdzētais /pers. N/ ir pastāvīgais klients. /pers. N/ gāja garām guļošajam cilvēkam,
nobrīnījās, daudzi tur tā reaģēja. Kad /pers. N/ gāja garām, viņš kaut ko teica, bet neatceros ko tieši, viņš neapstājās,
nepiegāja klāt, nepieskārās, vienkārši pagāja garām. Kolēģes lieciniecei ir teikušas, ko viņas ir redzējušas, ka /pers. N/ bija
vienā mājiņā kopā ar cilvēku, kurš nomira. Kad /pers. N/ gāja garām guļošajam cilvēkam, ātrā palīdzība vēl nebija atbrauksi.
Asinis cietušajam bija uz sejas. Varēja saprast, ka cilvēkam vajag ātro palīdzību, viņš gulēja uz zemes, nekustējās, neko
neteica. Viņš elsoja, lieciniece padomāja, ka pamatīgi sakāvies. Pēc liecību nolasīšanas lieciniece apstiprināja iepriekš
sniegtās liecības, papildinot, ka liecībās teica arī to, ko bija teikuši kolēģi.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieces /pers. G/ liecības, kas
sniegtas 2013.gada 22.novembrī. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni” Rīgā, A.Deglava ielā 55B par oficianti.
2013.gada 22.novembrī lieciniece atradās savā darba vietā un pildīja savus tiešos darba pienākumus. Lieciniece apkalpoja
klientus. Plkst. 12:40 izejot no zāles, kur atrodas bārs, pie koridorā esošajām izejas durvīm uz pakāpieniem ieraudzīja
guļošu vīrieti. Vīrietim no mutes nāca asinis, viņš ar grūtībām elpoja. Vīrietim uz drēbēm un uz ķermeņa arī bija asinis.
Redzot doto situāciju lieciniece izsauca ātro medicīnisko palīdzību. Lieciniece cietušo personu nepazīst un agrāk nav
redzējusi. Zina tikai to, ka šo personu apkalpoja liecinieces pāriniece /pers. C/. Kad lieciniece stāvēja pie cietušā vīrieša un
gaidīja ātro medicīnisko palīdzību, no dārza puses, kur atrodas atpūtas namiņi, garām nesteidzoties gāja vīrietis, runāja tīrā
krievu valodā bez akcenta. Vīrietis krievu valodā lieciniecei pateica: “Puiši kaut ko nesadalīja, nekas”. Šo vīrieti lieciniece
bieži redz restorānā, viņš pusdieno restorānā. (sēj.1 l.l. 177)
Ar liecinieces /pers. K/ liecībām 2013.gada 22.novembrī, kas Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punkta kārtībā tika
nolasītas 2015.gada 15.decembra tiesas sēdē. Lieciniece liecināja, ka strādā restorānā “Erebuni”, Deglava ielā 55b, Rīgā,
par viesmīli. 2013.gada 22.novembrī pēc plkst.12.00 lieciniece kopā ar /pers. G/ atradās restorāna telpās, kad caur stikloto
loga rūti pamanīja, ka pa restorāna teritoriju uz izeju A.Deglava ielas virzienā izskrien vīrietis. Pēc aptuveni 5-7 minūtēm ejot
ārā no restorāna telpām, kopā ar /pers. G/, lieciniece pamānīja, ka pie restorāna ieejas ārdurvīm uz zemes guļ vīrietis uz
vēdera, un vīrieša seja ir ar asinīm. Vīrietis, kad viņas izgāja ārā vēl elpoja, skaļi ķērca. Pēc kā nekavējoties /pers. G/ izsauca
ātro medicīnisko palīdzību. Pie vīrieša jau atradās /pers. F/. Kad /pers. G/ izsauca ātro medicīnisko palīdzību, pie vīrieša
piegāja cits vīrietis, krievu valodā pateica : “Ko puiši nesadalīja?” un aizgāja projām no restorāna teritorijas . Vīrietis aizgāja
pirms ātrās medicīniskās palīdzības ierašanās. (sēj. 1 l.l. 198-199).
Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas protokolā par notikuma vietas SIA “A-Anna” restorāna “Erebuni” Rīgā, Augusta
Deglava ielā 55b apskati ar shēmu, saskaņā ar kuru restorāna teritorijā var iekļūt pa divām ieejām. Centrālā ieeja atrodas
Rīgā, A.Deglava ielā 55b. Ieejot pa centrālās ieejas vārtiem ar uzrakstu “Erebuni” taisni ir redzama galvenā restorāna ēka.
No centrālās ieejas pa labo un kreiso pusi atrodas koka mājiņas. Kreišā pusē atrodas mājiņas no 1 līdz 10. Aiz 10.mājiņas
atrodas otra ieeja restorāna teritorijā. Aiz otras ieejas atrodas stāvlaukums. (sēj.1 l.l. 5-6)
Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas protokolā par notikuma vietas - SIA “A-Anna” restorāna “Erebuni” Rīgā, Augusta
Deglava ielā 55B namiņa Nr.10 apskati ar shēmu, pielikumiem un fototabulu, saskaņā ar kuru pirms mājiņas ieejas uz celiņa
atrasta lode, kas apzīmēta ar Nr.1, Pretī atvērtajām durvīm ir atrasta lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.2. No labas puses no
ieejas durvīm 90 cm attālumā izņemta lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.3. Uz ieejas durvīm no ārējas puses ir redzama uz
koka virsmas caurums no šaušanas. Uz ieejas durvīm no iekšējās puses ir redzams caurums no šaušanas. Mājiņas ieejas
iekšpusē uz grīdas atrodas slieksnis metālā krāsā uz tā atrodas sarkanas krāsas traipi. Mājiņā esošie 4 krēsli ir pārstumti,
5.krēsls piebīdīts pie galda. Uz grīdas uz melna paklāja atrasta lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.4. Uz grīdas kreisā pusē
zem krēsla atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.5. Pie kreisās sienas atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.6. Kreisajā
pusē pie ieejas atrodas lode, kas apzīmēta ar Nr.7. No labās puses pa labi atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.8. No
labas puses no ieejas puses atrodas lodes čaula, kas apzīmēta ar Nr.9. Minētā lode un čaulas tika izņemtas. Notikuma vieta
tika izņemtas tukša plastmasas pudele, stikla glāze, no krūzēm un tējkannas tika noņemtas pēdas, kas izņemtas ar gaišām
daktiloskopiskām plēvēm. (sēj.1 l.l. 7-35)
Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas protokolā par /pers. O/ līķa apskati ar shēmu un fototabulu, saskaņā ar kuru tika
apskatīts vīrieša līķis, kas atrodas pie galvenās ēkas ieejas durvīm uz celiņa, uz vīrieša sejas ir asinis. (sēj.1 l.l. 36-53)
Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. O/ tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā Nr.1124 un fototabulā, saskaņā
ar kuru /pers. O/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatēti sekojoši miesas bojājumi: cauršauts lodes ievainojums kreisā pleca
rajonā, ar ieejas un izejas brūcēm (Nr.2. un l.), šauts, akls krūšu kurvja priekšsienas ievainojums, ar krūšu kaula un labās
plaušas cauršautu ievainojumu (brūce Nr.3), necaurejošs šauts ievainojums labā ribu loka un vēdera apvidū, zemādā (brūce
Nr.4), akls šauts kakla kreisās puses ievainojums ar kakla mīksto audu bojājumiem (brūce Nr.5), šauts, caurejošs uz kreiso
pleiras dobumu un vēdera dobumu ievainojums ar sirds, plaušas, aknu un liesas ievainojumu (brūce Nr.6), šauts virspusējs
ievainojums krūšu kurvja mugurējā virsmā labās lāpstiņas apvidū zemādas mīkstajos audos (brūce Nr.7), cauršauts labā
apakšdelma ievainojums ar ieejas un izejas brūcēm (Nr.8. un 9.). Minētie miesas bojājumi radušies šaujamā ieroča šāvienu
rezultātā, kura patronas bija sarīkotas ar lodēm, kuru sastāvā ir metāls varš. Ķermenī atrastās lodes bijušas vienāda izmēra
un vienāda kalibra, 5 mm. Bez minētajiem šautajiem ievainojumiem, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem
miesas bojājumiem, kā apdraudoši dzīvību un atrodas cēloniskā sakarībā ar iestājušos nāvi un radušies neilgā laika periodā
pirms nāves iestāšanās, visticamāk, nedaudz minūtes, līķa izmeklēšanā konstatēti virspusēji ādas nobrāzumi sejas labajā
pusē, kā arī kreisās gūžas apvidū un virspusējs zemādas asinsizplūdums uz kreisā augšstilba priekšējās virsmas, kas arī
varēja rasties aptuveni tajā pašā laikā, kad minētie miesas bojājumi, īsi pirms nāves vai tuvākā pēcnāves periodā un atsevišķi
ņemot pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Atsevišķi aplūkojot šautos ievainojumus, par dzīvību apdraudošiem
uzskatāmi miesas bojājumi krūšu kurvja priekšsienā, ar labās plaušas ievainojumu (brūce Nr.3), ka arī krūšu kurvja kreisajā
pusē mugurpusē (brūce Nr.6), ar sekojošiem liesas, kuņģa, diafragmas un sirds ievainojumiem, kas arī noteikuši nāves
iestāšanos. Pārējie šautie
ievainojumi, var uzskatīt, nav bijuši dzīvību apdraudoši. Brūču kanālu virzieni izvietojas ļoti dažādi, kas liecina par šāvēja un
cietušā stāvokļu vairākkārtīgu savstarpējo maiņu. Miesas bojājumi raksturīgi cīņai un pašaizsardzībai uz ķermeņa nav
konstatēti. Cauršautais ievainojums labās rokas apakšdelma apakšdaļā, iespējams, var liecināt par reflektoru aizsargkustību,
mēģinot aizsegties pret šāvienu. /pers. O/ nāve, spriežot pēc līķa pazīmēm, kas aprakstīts apskates protokolā, varēja
iestāties 2013. gada 22. novembrī dažas stundas pirms līķa apskates notikuma vietā un aptuveni var atbilst NMP
norādītajam laikam. (sēj. 1 l.l. 68-74)
Ar lietiskiem pierādījumiem 5 lodēm no /pers. O/ līķa, kas izņemtas Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Rīgā,
Hipokrāta ielā 2 (sēj. 1 l.l. 56-57)
Ar ziņām, kas fiksētas kompleksās komisijas daktiliskopiskās un papildus komisijas daktoloskopiskās ekspertīzes
atzinumā ar fototabulām, kurā norādīts, ka rokas pirksta pēdu uz glāzes, kas izņemta apskates liakā ir atstājis /pers. A/. (sēj.
1 l.l. 116-123).
Ar ziņām, kas fiksētas eksperta atzinumā par primārās ballistiskās ekspertīzes veikšanu, kurā norādīts, ka lodes un
čaulas, kas izņemtas notikuma vietas apskates laikā un no /pers. O/ līķa ir rūpnieciski izgatavotu 6,35 mm Browning 1906.g.
parauga patronu sastāvdaļa, izšautas vienā 6,35 vītņstobra šaujamierocī. (sēj.1 l.l.132-135)
Ar zinām, kas fiksētas ekspertu atzinumā par ballistiskās/ķīmiskās ekspertīzes veikšanu, kurā norādīts, ka /pers. O/
džemperim tika konstatēti 9 trikotāžas bojājumi. Džemperim konstatēti 8 bojājumi (nr.1-6,8,9) ir izveidoti 5 šāvienu no
šaujamieroča rezultātā. Bojājumi Nr.1,8,9 ir trīs atsevišķu šāvienu ieejas bojājumi, bojājumi nr.2,3,4 ir izveidoti viena ieejoša
šāviena rezultātā, lodei izejot caur auduma kroku, no kuriem bojājums Nr.2 ir primārais ieejas bojājums, bojājumi nr.5,6 ir
izveidoti viena caurejoša šāviena rezultātā, no kuriem bojājums nr.6 ir ieejas, bet bojājums nr.5 izejas bojājums. (sēj.1 l.l.
142-151)
Tiesa uzskata, ka ar pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem ir pierādīts,
k a /pers. A/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu - /pers. O/ tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), kas paredzēts
Krimināllikuma 116.pantā.
Tiesai, pārbaudot visus lietā esošos pierādījumus, nerodas nekādas šaubas, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma
19.pantam būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam /pers. A/.
Tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka /pers. A/ un /pers. O/ starpā pastāvēja nesaskaņās, kuras 2013.gada
22.novembrī restorānā “Erebuni” A.Deglava ielā 55b, Rīgā, pārauga atklātā konfliktā un nav iegūti pierādījumi tam, ka
/pers. A/ ir plānojis iepriekš /pers. O/ slepkavību.
Tiesa uzskata, ka pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. A/ ir ieradies uz tikšanos ar
/pers. O/ ar šaujamieroci, tiesas secinājumi norādīti sprieduma daļā par /pers. A/ celto apsūdzību par šaujamieroča
iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu, līdz ar to tiesa piedod ticamību /pers. A/ liecībām daļā, ka šaujamierocis ir bijis līdzi
/pers. O/.
Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas gaitā nav iegūti pietiekoši pierādījumi apstāklim, kādā veidā ierocis ir nonācis pie
/pers. A/, līdz ar to nav pamata apšaubīt /pers. A/ liecības daļā par to, ka /pers. A/ šaujamieroci bija atņēmis /pers. O/.
Tomēr, tiesa uzskata, ka /pers. A/ liecībām daļā par šāvienu izdarīšanas apstākļiem un /pers. O/ uzbrukuma
turpinājumu pēc ieroča nonākšanas pie /pers. A/ nav piedodama ticamība un tās ir vērtējamas kā mēģinājums izvairīties no
kriminālatbildības.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ darbības nevar uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī, ņemot vērā, ka
kaitējums /pers. O/ bija nodarīts pēc tam, kad apdraudējums bija pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot
aizsardzības līdzekļus, par ko liecina izdarīto šāvienu daudzums un ievainojumu lokalizācija.
Tiesa nepiedod ticamību /pers. A/ apgalvojumam, ka pēc tam, kad cīņas par ieroci laikā bija notikuši divi šāvieni,
/pers. O/ uzvedies tā, it kā nekas nebūtu noticis un turpinājis uzbrukt, t.sk. izdarījis stipru sitienu saules pinuma rajonā.
Par pamatu šādam secinājumam kalpo fakts, ka gan pirmā, gan otrā izšauta lode trāpīja /pers. O/ ķermenī un viņš bija
ievainots.
Tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā ir norādīts, ka tikai divi ievainojumi uzskatāmi par dzīvībai bīstamiem, kas arī
noteikuši nāves iestāšanos, bet pārējie nav bijuši dzīvību apdraudoši. Ievainojumu rašanās secību ekspertīžu rezultātā nav
izdevies noskaidrot.
Par apstākli, ka abas lodes bija trāpījušas /pers. O/ liecina fakts, ka notikuma vietas apskatē tika izņemtas divas lodes
un septiņas patronu čaulītes, ekspertīzes laikā no /pers. O/ ķermeņa tika izņemtas vēl piecas lodes. Primārās ballistiskās
ekspertīzes ekspertu atzinumā ir norādīts, ka ekspertam iesniegtās visas septiņas lodes ir sastāvdaļas patronām, kas izšautas
vienā šaujamierocī. Tiesu medicīniskās ekspertīzes laikā /pers. O/ ir konstatēti deviņi šautu ložu ievainojumi, no kuriem divi
ievainojumi ir lodes izejas brūces, līdz ar to ir pamats izdarīt secinājumu, ka kopumā /pers. A/ ir izdarījis septiņus šāvienus,
no kuriem visi septiņi ir trāpījuši cietušajam.
Kā izriet no tiesu medicīnas eksperta atzinuma /pers. O/ uz ķermeņa ir konstatētas šauta ieejas brūce krūšu kakla
apvidū (brūce Nr.3) un šauta ieejas brūce labo ribu rajonā (brūce Nr.4). Par dzīvību apdraudošu ir uzskatāms miesas
bojājums, kas apzīmēts kā brūce Nr.3.
Tiesa uzskata, ka minētie ievainojumi varēja rasties cīņas par ieroci laikā /pers. A/ liecībās aprakstītajos apstākļos.
Bez minētiem ievainojumiem cietušajam /pers. O/ ir konstatētas piecas brūces un tieši cauršauts lodes ievainojums
kreisā pleca rajonā, ar ieejas un izejas brūcēm (brūce Nr.2. un l.), akls šauts kakla kreisās puses ievainojums ar kakla mīksto
audu bojājumiem (brūce Nr.5), šauts, caurejošs uz kreiso pleiras dobumu un vēdera dobumu ievainojums ar sirds, plaušas,
aknu un liesas ievainojumu (brūce Nr.6), šauts virspusējs ievainojums krūšu kurvja mugurējā virsmā labās lāpstiņas apvidū
zemādas mīkstajos audos (brūce Nr.7), cauršauts labā apakšdelma ievainojums ar ieejas un izejas brūcēm (brūce Nr.8. un
9.), ievainojums krūšu kurvja kreisajā mugurpusē ir atzīstams par dzīvību apdraudošu.
Tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka pēc pirmiem diviem šāvieniem, kad pistole nonāca /pers. A/ rokā cietušais /pers. O/
pagriezās durvju virzienā un gājis uz izeju, ko apstiprina pārējo brūču lokalizācija un tieši, ka /pers. O/ ir konstatēta šauta
brūce kakla kreisajā pusē no mugurpuses, cietušajam atrodoties ar mugurpusi pret apsūdzēto, apsūdzētais izdarījis vēl
četrus šāvienus, kas visi skara cietušo /pers. O/ no mugurpuses – ievainojums kreisajā plecā, ievainojums krūšu kurvja
mugurpusē kreisā pusē, ievainojums krūšu kurvja mugurpusē kreisā pusē, ievainojums krūšu kurvja mugurējā virsmā labās
lapstiņas apvidū, ievainojums apakšdelma, kā arī notikuma vietas apskates laikā atrasto ložu un lodes čaulu izvietojums.
Līdz ar to pie apstākļiem, kad pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā ir noskaidrots, ka cietušais bija atradies pret
apsūdzēto ar muguru un ir virzījies uz izeju no namiņa, par ko liecina arī atrasto lodes čaulu izvietojums, /pers. O/ radītais
apdraudējums bija pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus un /pers. A/ darbības nevar
uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī.
Noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 116.pantā, ir tīšs noziegums, ko var izdarīt gan ar tiešu gan ar
netiešu nodomu. Slepkavība ir atzīstama par izdarītu ar tiešu nodomu, ja vainīgā darbības vai bezdarbība liecina par to, ka
viņš paredzējis nāves iestāšanos, vēlējies to un viņa nodarījuma rezultātā ir iestājusies cietušā nāve. Ja persona ir
apzinājusies, ka viņas darbību vai bezdarbības rezultātā var iestāties cietušā nāve, un apzināti pieļāvusi šādu seku iestāšanos
vai bijusi vienaldzīga pret tām slepkavība uzskatāma par izdarītu ar netiešu nodomu.
Tiesa uzskata, ka tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka /pers. A/ ir izdarījis slepkavību ar tiešu
nodomu, ņemot vērā, iegūto ievainojumu lokalizāciju, apstākli, ka /pers. A/ ir izdarījis piecus mērķtiecīgus šāvienus uz
cietušo, kas liecina par apsūdzētā darbību intensitāti, lai radītu dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus vai funkciju traucējumus.
Vērtējot pārējos /pers. A/ aizstāvja debatēs norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams
detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo
nolēmumu.
Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt
atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet
tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk.,
piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem
ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru
paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas
Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 116.pantā ir pierādīta pilnībā.
Tiesa uzskata, ka ar pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem ir pierādīts,
ka /pers. N/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā.
Krimināllikuma 315.pants paredz atbildību par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka izdarīts smags vai sevišķi smags
noziegums. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā neziņošana, ja droši zināms, ka ir izdarīts smags vai sevišķi
smags noziegums. Nodarījuma subjektīva puse izpaužas kā tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās, ka neziņo par noziegumu,
un vēlas to darīt. Pret to, vai noziegums par kuru neziņo, ir smags vai sevišķi smags, vainīgā attieksme var būt arī
vienaldzīga. Nodarījums pabeigts ar brīdi, kad vainīgais uzzina par to, ka kāda persona jau ir izdarījusi smagu vai sevišķi
smagu noziegumu. (Krimināltuesības. Sevišķā daļa, TNA 2009, 739.lpp.)
Tiesai, pārbaudot visus lietā esošos pierādījumus, nerodas nekādas šaubas, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma
19.pantam būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam /pers. N/.
Tiesas izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka pirms /pers. O/ sašaušanas /pers. N/ kopā ar /pers. O/ un /pers. A/
atradās restorānā “Erebuni” atsevišķā klientu namiņā. Brīdī, kad starp /pers. A/ un /pers. O/ izcēlās strīds /pers. N/ namiņu
atstāja, aizejot uz /pers. O/ automašīnu. Pēc tam, kad /pers. O/ nebija parādījies, /pers. N/ ir aizgājis uz namiņu un paņēmis
savas drēbes un devies meklēt /pers. A/ un /pers. O/. Ejot garām restorāna galvenajai ēkai, /pers. N/ pamānīja uz zemes
gulošo /pers. O/ un aizgājis projām.
Tiesa uzskata, ka pirmstiesas un izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka /pers. N/ bija droši zināms, ka ir noticis smags vai
sevišķi smags noziegums un /pers. N/ par noziegumu nav ziņojis.
Lieciniece /pers. G/ liecināja, ka /pers. N/ ejot garām /pers. O/ krievu valodā ir teicis: “Puiši savā starpā kaut ko
nesadalījuši, nekas”. /pers. N/ teikto apstiprina arī liecinieku /pers. H/ un /pers. F/ liecības. Bez tam, liecinieks /pers. F/ ir
liecinājis, ka /pers. N/ ne tikai pagājis garām, bet arī apstājies pie /pers. O/.
Liecinieki /pers. K/, /pers. J/, /pers. G/, /pers. F/, /pers. H/ liecināja, ka redzēja /pers. O/ uz sejas asinis. Liecinieku
liecības par to, ka /pers. O/ seja bija ar asinīm apstiprina arī fototabulas pie tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma un pie
/pers. O/ līķa apskates protokola.
Līdz ar to, tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka /pers. N/ bija zināms, ka ir noticis smags vai sevišķi smags noziegums.
Tiesa nepiedod ticamību /pers. N/ liecībām, ka apsūdzētais bija domājis, ka nekas īpašs nav noticis.
Kā izriet no /pers. N/ un /pers. A/ liecībām, /pers. N/ bija redzējis, ka starp /pers. O/ un /pers. A/ notiek konflikts, bez
tam pats /pers. N/ ir liecinājis, ka pirms tam bija redzējis /pers. O/ pistoli, kuru /pers. O/ paņēma līdzi.
Tiesa uzskata, ka tiesas izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka /pers. N/ ir redzējis, ka /pers. O/ atrodas uz zemes un
nepārvietojas. Tas, ka /pers. N/ apzinājās, ka /pers. A/ un /pers. O/ konflikta laikā /pers. O/ tika nodarīti miesas bojājumi,
apstiprina /pers. N/ izteiktā frāze “Puiši savā starpā kaut ko nesadalījuši, nekas”, kas raksturo /pers. N/ subjektīvo attieksmi
un tieši, ka /pers. N/ bija redzējis un pieņēmis, ka /pers. O/ ir piekauts, tas ir, ka ir noticis noziegums, bet /pers. N/ attieksme
pret to vai ir noticis smags vai sevišķi smags noziegums tajā brīdī bija vienaldzīga, ko raksturo tālākā apsūdzēta rīcība.
/pers. N/ tālākās darbības, atstājot notikuma vietu un nemēģinot noskaidrot, kas ir noticis ar /pers. O/ notikuma vietā
un slēpšanas, liecina par /pers. N/ nevēlēšanos ziņot par noziegumu.
/pers. N/ liecināja, ka vēlāk uzzināja par /pers. O/ sašaušanu un slēpies, jo baidījies no atriebības. Ņemot vērā, ka
/pers. N/ tiesas izmeklēšanas laikā atteicies atbildēt uz jautājumiem, precīzs brīdis, kad /pers. N/ kļuva zināms par /pers. O/
nāvi nav zināms.
Pie šādiem apstākļiem, neskatoties uz to, ka /pers. N/ nebija klāt /pers. O/ sašaušanas brīdī, bet /pers. N/ bija redzējis,
ka starp /pers. O/ un /pers. A/ izcēlies strīds un /pers. O/ līdzi bija pistole, tiesa uzskata, ka /pers. N/ bija zināms, ka /pers.
O/ nāve varēja iestāties strīdā ar /pers. A/ rezultātā un ir noticis smags vai sevišķi smags noziegums, kā rezultātā ir
iestājusies /pers. O/ nāve, bet apsūdzētais /pers. N/ nav ziņojis par sevišķi smagu noziegumu.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. N/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 315.pantā ir pierādīta pilnībā.
Bez tam, pirmstiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ bija celta apsūdzība par šaujamieroča un šaujamieroču
munīcijas neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu, pie sekojošiem apstākļiem:
Pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers. A/, būdams persona, kurai normatīvajos aktos
paredzētajā kārtībā nav izsniegta atļauja iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus un šaujamieroču munīciju, neatļauti
iegādājās šaušanai derīgu pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu 6,35 mm vītņstobra šaujamieroci un vītņstobru
šaujamieroču munīciju - ne mazāk kā 7 gab. šaušanai derīgas rūpnieciski izgatavotas 6,35 mm Brovvning 1906.g. modeļa
patronas. Minēto šaujamieroci un šaujamieroču munīciju /pers. A/ glabāja pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā, kā
arī nesāja šo šaujamieroci un šaujamieroču munīciju, kad viņš 2013.gada 22.novembrī ieradās SIA “A-Anna” restorānā
“Erebuni”, kurš atrodas Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B.
Minētās /pers. A/ darbības ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas (1.epizode).
Būdams nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu inkriminētajā apsūdzībā neatzina.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vainīgums noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
233.panta otrajā daļā (1.epizode) nav pierādīts.
Pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā nav iegūti nekādi pierādījumi, ka /pers. A/ būtu iegādājies, glabājis vai nēsājis
apsūdzībā norādīto šaujamieroci un munīciju.
Apsūdzētais /pers. A/ ir liecinājis, ka viņam ir bijis zināms, ka /pers. O/ ir pistole, ko pats /pers. O/ bija viņam stāstījis,
2013.gada 22.novembrī /pers. O/ strīdā laikā bija izvilcis pistoli, ko apsūdzētais cietušajam cīņas laikā atņēma. Apsūdzētais
/pers. N/ tiesas sēdē iesniegtajās rakstveida liecības ir norādījis, ka cietušais /pers. O/ pirms doties uz tikšanos ar /pers. A/
bija izņēmis no automašīnas cimdu nodalījuma pistolei līdzīgu priekšmetu. Lieciniece /pers. L/ 2015.gada 2.oktobra tiesas
sēdē liecināja, ka ir bijusī /pers. O/ draudzene, /pers. O/ ir bijusi melna pistole, ko viņš bija vadājis savā automašīnā.
Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt apsūdzētā /pers. A/ liecības šajā daļā, ņemot vērā, ka apsūdzētā /pers. A/
liecības šajā daļā netieši apstiprina apsūdzētā /pers. N/ un liecinieces /pers. L/ liecības.
Tiesas ieskatā pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtas ziņas, ka /pers. O/ ticis nogalināts ar
nenoskaidrotu 6,35 mm vītņstobra šaujamieroci un tika atrastas 7 lodes nevar kalpot par pietiekošu pierādījumu /pers. A/
celtajai apsūdzībai, ņemot vērā, ka nav iegūti nekādi pierādījumi apstāklim, ka /pers. A/ ir izdarījis šaujamieroča un
šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu pie apsūdzībā norādītiem apstākļiem.
Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst,
jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesai ir radušās saprātīgās šaubas par to vai apsūdzētais /pers. A/ ir veicis apsūdzībā
norādītas darbības un ar tiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopumu nebija iespējams tās novērst.
Pastāvot minētiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka /pers. A/ atzīstams par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma
233.panta otrās daļas (1.epizode).
Bez tam, pirmstiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ bija celta apsūdzība par šaujamieroča un šaujamieroču
munīcijas neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu, pie sekojošiem apstākļiem:
Pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers. A/, būdams persona, kurai normatīvajos
aktos paredzētajā kārtībā nav izsniegta atļauja iegādāties vai glabāt šaujamieročus un šaujamieroču munīciju, neatļauti
iegādājās šaušanai derīgu rūpnieciski izgatavotu 7,65 mm Stock pistoli Nr.l645S un vītņstobru šaujamieroču munīciju - 22
gab. šaušanai derīgas rūpnieciski izgatavotas 7,65 mm Browning 1900.g. modeļa patronas. Minēto šaujamieroci un
šaujamieroču munīciju /pers. A/ glabāja savā uzturēšanās vietā - dārza mājā, kas atrodas /adrese/, un turpināja to darīt līdz
2014.gada 23.februārim, kad šo šaujamieroci un šaujamieroču munīciju kratīšanas laikā izņēma Valsts policijas darbinieki.
Minētās /pers. A/ darbības ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas (2.epizode).
Būdams nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu inkriminētajā apsūdzībā neatzina un paskaidroja, ka pēc /pers.
O/ nogalināšanas ir slēpies /pers. S/ vasarnīcā, kur ticis aizturēts. Laikā, kad uzturējās vasarnīcā, gribēja izsūkt māju,
putekļu sūcējs nebija darbojies un atverot to, /pers. A/ ieraudzīja, ka tajā atrodas necaurspīdīgs maisiņš, kuru nav aizticis.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vainīgums noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
233.panta otrajā daļā (2.epizode) nav pierādīts.
Pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopums nepierāda, ka /pers. A/ būtu iegādājies, glabājis vai
nēsājis apsūdzībā norādīto šaujamieroci un munīciju.
Saskaņā ar 2014.gada 23.februāra mājas Nr. /adrese/, kratīšanas protokolu tika 1.stāva istabā no putekļu sūcēja
izņemts pistolei līdzīgs priekšmets ar aptveri un patronām līdzīgiem priekšmetiem, trīs polietilēna maisiņi no putekļu sūcēja
un putekļu sūcēja kaste. (sēj.1 l.l. 133-135, 137)
Saskaņā ar 2014.gada 26.marta eksperta atzinumu par kompleksās daktiloskopiskās ekspertīzes veikšanu, komisijas
daktiloskopiskās ekspertīzes veikšanu no 2014.gada 23.februārī kratīšanas laikā izņemtiem priekšmetiem trim maisiņiem un
putekļu sūcēja kastes ir izņemti nomazgājumi DNS ekspertīzes veikšanai.(sēj.3 l.l. 224-225)
Saskaņā ar 2014.gada 2.jūnija eksperta atzinumu par komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu, ekspertu rīcībā
tika nodoti nomazgājumi no spaiņa roktura un maisiņu rokturiem un eksperti secināja, ka DNS analīzes rezultātā uz spaiņa
roktura un uz maisiņiem tika konstatēti divu vai vairāku personu bioloģiskā materiāla sajaukumi, kuri derīgi tālākai
salīdzinošai DNS izpētei.
Saskaņā ar 2014.gada 4.augusta eksperta atzinumu par DNS ekspertīzes veikšanu eksperti secināja, ka DNS izpētes
rezultātā uz maisiņiem un spaiņa roktura konstatēts DNS genotipu maisījums, kas satur /pers. A/ DNS genotipu. Norādīts,
ka ekspertu rīcībā ir nodots iepakojums ar /pers. A/ DNS paraugu. Atzīmes par citu objektu esamību ekspertu rīcībā
atzinumā nav. (sēj.1 l.l. 176)
Liecinieks /pers. S/ 2015.gada 2.oktobra tiesas sēdē un 2016.gada 22.janvāra tiesas sēdē ir liecinājis, ka /pers. A/ ir
viņa draugs. /pers. S/ bija atļāvis /pers. A/ uzturēties sev piederošajā vasarnīcā. /pers. A/ tur uzturējās apmēram 3 mēnešus,
kur /pers. A/ aizturēja un kratīšanas laikā izņēma arī ieroci ar patronām. Liecinieks pieņem, ka šis ierocis varēja tur būt, jo
liecinieks bija redzējis, ka viņa tēvam bija ierocis, tas bija apmēram pirms 15 gadiem, pēc tam, kad tēvs 2010.gada nomira,
ierocis netika atrasts. Ierocis, kas bija tēvam bija neliels. Pēc tēva vārdiem ierocim bija roktura korpusa defekts. Pats ieroča
defektu nav redzējis. Pistoli tēvs bija atradis. Vasarnīcā ir bijis putekļu sūcējs, kas bija iegādāts pirms tēva nāves.
Tiesa uzskata, ka pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. A/ iegādājās un glabāja
šaušanai derīgu rūpnieciski izgatavotu 7,65 mm Stock pistoli Nr.l645S un vītņstobru šaujamieroču munīciju - 22 gab.
šaušanai derīgas rūpnieciski izgatavotas 7,65 mm Browning 1900.g. modeļa patronas.
2014.gada 4.augusta eksperta atzinuma (sēj.1 l.l. 176) nav norādīts, ka ekspertu rīcībā tika nodoti nomazgājumi no
putekļu sūcēja roktura un maisiņiem, līdz ar to tiesas ieskatā nav pamata uzskatīt par pierādītu apstākli, ka uz putekļu sūcēja
roktura un trim maisiņiem tika atrasti /pers. A/ DNS pēdas. Turklāt eksperta atzinumā ir norādīts, ka /pers. A/ DNS ir
atrasts uz spaiņa roktura, kriminālprocesa materiāli nesatur ziņas par faktu, ka kratīšanas laikā tika izņemts spainis un no tā
būtu noņemti nomazgājumi. Kā izriet no 2014.gada 26.marta eksperta atzinuma nomazgājumi tika noņemti no putekļu sūcēja
roktura.
Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā, ka no 2014.gada 4.augusta eksperta atzinuma nav saprotams kādi objekti tika nodoti
eksperta rīcībā, izņemot /pers. A/ DNS paraugu un ar kādiem objektiem tika salīdzināts /pers. A/ DNS paraugs, minētais
pierādījums nav izmantojams /pers. A/ vainas pierādīšanai.
Liecinieks /pers. S/ ir liecinājis, ka viņa tēvam ir bijusi pistole, ko liecinieks tēvam ir redzējis un pēc tēva nāves pistole
netika atrasta.
Tiesas ieskatā pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūtas ziņas, ka šaujamierocis un munīcija tika atrasti
/pers. A/ pagaidu uzturēšanas vietā, kas pieder lieciniekam /pers. S/ nevar kalpot par pietiekošu pierādījumu /pers. A/
celtajai apsūdzībai, ņemot vērā, ka nav iegūti nekādi pierādījumi apstāklim, ka /pers. A/ ir izdarījis šaujamieroča un
šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos un glabāšanu pie apsūdzībā norādītiem apstākļiem.
Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst,
jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesai ir radušās saprātīgās šaubas par to vai apsūdzētais /pers. A/ ir veicis apsūdzībā
norādītas darbības un ar tiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopumu nebija iespējams tās novērst.
Pastāvot minētiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka /pers. A/ atzīstams par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma
233.panta otrās daļas (2.epizode).
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, veselības stāvokli, viņa atbildību pastiprinošos
un mīkstinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma
116.pantā.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi 2013.gada 22.novembri
apsūdzētais bija sodīts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma
253.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60 stundām (sēj1. 2 l.l. 194-195), piespiedu daeba nostrādāts 2013.gada
4.jūlijā (sēj.2 l.l. 196), /pers. A/ pozitīvi raksturots no /Nosaukums/, /Nosaukums/ un darba vietas SIA “/Nosaukums/”
(sēj.3 l.l. 195-197) /pers. A/ ir nodrošināta darba vietā SIA “/Nosaukums/”(sēj. 3 l.l. 198). Apsūdzētā apgādībā ir trīs
mazgadīgi bērni.
Tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus atbilstoši Krimināllikuma 47.pantam.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu
atzīst, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Apsūdzētais izdarījis sevišķi smaga noziegumu, atņemot cietušajam /pers. O/ dzīvību.
Ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu – sevišķi smags noziegums, atbildību pastiprinoša apstākļu esamību, tiesa
atzīst, ka sasniegt soda mērķi un pasargāt sabiedrības intereses šajā gadījumā var, nosakot /pers. A/ brīvības atņemšanas
sodu par izdarīto noziegumu, izolējot viņu no sabiedrības.
Izolācija no sabiedrības ir bargs sods, taču tas atbilst apsūdzētā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.
Apsūdzētā rīcība pret cietušo pati par sevi ir būtiski apdraudējusi cilvēku kā sabiedrības pamatvērtību, kura tiesības uz
dzīvību garantētas Latvijas Republikas Satversmē.
Nosakot /pers. A/ sodu apmēru, tiesa ņem vērā atbildību ietekmējošo apstākli, lietā konstatētā nozieguma izdarīšanas
apstākļus, nodarīto kaitējumu. Tiesa uzskata, ka sodam jābūt tādam, lai pilnībā izpildītu vienu no soda funkcijām, tas ir,
turpmāk atturētu apsūdzēto un citus indivīdus no līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa konstatē, ka nosakāms
arī soda sankcijā paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība, lai arī pēc pamatsoda izciešanas probācijas dienests
turpinātu uzraudzīt apsūdzētā uzvedību un pakļautu viņu probācijas dienesta norādītajiem ierobežojumiem.
Apsūdzētajam nosakāma brīvības atņemšana uz 10 gadiem, ievērojot to, ka pastāv viens atbildību pastiprinošs
apstāklis.
Probācijas uzraudzība apsūdzētajam nosakāma uz 2 gadiem, ievērojot to, ka apsūdzētais ir agrāk sodīta persona,
nedzēstas sodāmības laikā izdarījis jaunu, smagāku noziedzīgu nodarījumu, līdz ar to nepieciešams viņa uzvedību
uzraudzīt arī pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu ceturto daļu, /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ir ieskaitāms aizturēšanas
un apcietinājuma laiks šajā kriminālprocesā no 2014.gada 23.februāra līdz 2016.gada 5.februārim.
Tiesa uzskata par pamatotu apsūdzētajam /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums - atstāt līdz sprieduma
stāšanās likumīgā spēkā.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. N/, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, veselības stāvokli, viņa atbildību pastiprinošos
un mīkstinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta noteikumiem /pers. N/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, par kuru atbildība
paredzēta Krimināllikuma 315.pantā.
Par apsūdzēto /pers. N/ noskaidrots - precējies; apgādībā divi bērni 22 un 24 gadu veci, kas mācās augstskolā, strādā
SIA “/Nosaukums/” par menedžeri, agrāk nav sodīts.
Tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. N/ atbildību mīkstinošus apstākļus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši
Krimināllikuma 47. un 48.pantiem.
Noklausoties apsūdzētā, aizstāvja un prokurora viedokli un ņemot vērā faktiskos lietas apstākļus, apsūdzētā personību,
attieksmi pret izdarīto, tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. N/ sodāms tikai un vienīgi ar reālu sodu un uzskata, ka
apsūdzētajam piemērojama sankcija – brīvības atņemšanas soda robežās, kas paredzēts Krimināllikuma 315. panta sankcijā.
Tiesa uzskata, ka nav iespējams apsūdzētajam piemērot alternatīvos sodus - piespiedu darbu vai naudas sodu, kas
konkrētajā gadījumā neveicinās soda ģenerālās prevencijas uzdevuma izpildi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu ceturto daļu, /pers. N/ brīvības atņemšanas soda termiņā ir ieskaitāms aizturēšanas
un apcietinājuma laiks šajā kriminālprocesā no 2014.gada 30.janvāra līdz 2014.gada 1.augustam.
Tiesa uzskata par pamatotu /pers. N/ piemērotos drošības līdzekļus – aizliegumu tuvoties noteiktai personai un
dzīvesvietas maiņas paziņošana atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Cietusī /pers. O/ tiesas procesā pieteica kompensācijas pieteikumu par morālo aizskārumu EUR 69977,15 apmērā, kas
cietušajai un diviem nepilngadīgajiem bērniem nodarīti sakarā ar noziegumu. Cietusī uzskata, ka atbilstīgs atlīdzinājums par
morālo kaitējumu ir EUR 71400, no kura atrēķinātā valsts izmaksāta kaitējuma kompensācija EUR 1422,85 (sēj. 3 l.l. 7-8).
Cietusī /pers. O/ pieteikto kaitējuma kompensācijas pieteikumu uzturēja pilnā apmērā.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra iesniedza pieteikumu par kompensācijas piedziņu no /pers. A/ valsts interesēs EUR
1422,85 apmērā (sēj. 3 l.l. 21) un tiesas sēdē kompensācijas pieteikumu uzturēja.
Apsūdzētais/pers. A/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas neatzina.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko
persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,
fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī panta otrajā daļā noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību
noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 352.pantu, tiesa nosaka nodarītā kaitējuma atlīdzības apmēru, ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu, norādītā
kaitējuma pamatotību un apmēru, noziedzīgu nodarījumu smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas,
paliekošos sakropļojumus un darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu un psihiskas traumas.
Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1 panta 2. punktā noteikts, ka pienākums atmaksāt valsts budžetā
cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 21.panta pirmo daļu, ja cietušais valsts kompensāciju saņēmis
kriminālprocesā, kurā nav pieņemts galīgais nolēmums, pieteikuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts
interesēs uzturēšanu spēkā un apmierināšanu nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet Kriminālprocesa
likuma 456.panta trešajā daļā norādīts, ka prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts
interesēs. Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa var uzlikt pienākumu samaksāt kompensāciju
pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Tiesa konstatē, ka pamatojoties uz Juridiskās palīdzības administrācijas 2014.gada 19.septembra lēmumu Juridiskās
palīdzības administrācija 2014.gada 25.septembrī pārskaitīja valsts kompensāciju cietušajai no valsts budžeta konta uz
/pers. O/ bankas kontu EUR 1422,85 (sēj.2 l.l. 54-55).
Tiesa ir pārliecinājusies par apsūdzētā /pers. A/ vainu Krimināllikuma 116.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un to, ka kompensācija aprēķināta atbilstoši likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7.panta otrās daļas
1.punkta prasībām, līdz ar to kompensācijas pieteikums atzīstams par apmierināmu pilnā apmērā, un no apsūdzētā ir
piedzenama kompensācija valsts labā EUR 1422,85 apmērā.
Civillikuma 1635.panta otrajā daļā norādīts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas. Savukārt no
Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas izriet, ka kompensācija ir gandarījums cietušajam par morālo aizskārumu un
fiziskajām ciešanām. Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteikto, ja šā panta otrajā daļā minētā darbība
izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai
pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.
Garīgās ciešanas tiek saistītas ar psiholoģisku diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, kas izpaužas kā bailes,
pazemojums, kauns, dusmas, riebums, zaudējuma sajūta un skumjas, citas negatīvas emocijas vai nelabvēlīgs psiholoģisks
stāvoklis, vai arī kā nopietnākas sekas – neirozes vai citas neirotiskas reakcijas, kas, ņemot vērā to raksturu un dziļumu, var
tikt vērtētas jau arī kā psihiskas traumas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojums „Tiesu prakse par morālā
kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”, 2011.gads 54.-55..lapa).
Vērtējot morālo aizskārumu, ko norādīja kompensācijas pieteikumā cietusī /pers. O/, tiesa atzīst par pierādītu, ka
apsūdzētais /pers. A/ noslepkavoja /pers. O/, tādējādi izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma
116.pantā. /pers. O/ ir viens nepilngadīgs bērns. Tiesa uzskata, ka cietušajai /pers. O/ un /pers. O/ bērnam ir nodarīts
morālais aizskārums. Kriminālprocesā par cietušo ar procesa virzītāja lēmumu atzīta tikai /pers. O/ sieva /pers. O/.
Pie apstākļiem, kad /pers. O/ bērns nav atzīts par cietušo kriminālprocesā, tiesa var noteikt kompensāciju par morālo
aizskārumu tikai attiecībā uz cietušo /pers. O/ un piedzīt kompensāciju tās personas labā, kas kriminālprocesā atzīta par
cietušo, tāpēc kompensācijas pieteikums apmierināms daļēji, kaitējuma kompensācija nosakāma EUR 40000 apmērā, no
kuras atskaitāma Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksātā summa EUR 1422,85, un no apsūdzētā /pers. A/ cietušās
/pers. O/ labā piedzenama kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu EUR 38577,15 apmērā. Pārējā daļā kompensācija
par nodarīto morālo aizskārumu /pers. O/ bērnam nav nosakāma, bet tās atlīdzināšanu var prasīt Civilprocesa likuma
noteiktajā kārtībā.
Izlemjot rīcību ar lietiskiem pierādījumiem tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktam
uzskata par pamatotu lietiskos pierādījumus – džinsu bikses, apakšbikses, kurpes, zeķes, melnas krāsas džemperi, melnās
krāsas sporta bikses, 11 SIM kartes, mobilo telefonu Samsung, mobilo tālruni ar IMEI kodu 355269056256771, mobilo
tālruni Samsung ar IMEI kodu 3509076050831616, mobilo tālruni Samsung ar IMEI kodu 359076050822334, mobilo tālruni
Samsung, mobilo tālruni LG ar IMEI kodu 355254010218638, mobilo tālruni Nokia ar IMEI kodu
0589221355249035265085, 10 plastmasas futlārus, divas košļajamās gumijas, matu, šokolādes batoniņa “Lion”
iepakojumu, 0,5 L tilpuma plastikāta minerālūdens “Mangaļi” pudeli, nomazgājumus (4 gab.), kociņu ar papīru, salvetes (2
gab.), cukura iepakojumus (3 gab.),, cpeuri, preces pirkuma karti LMT ar čeku, CD matricu ar sarunu audioierakstiem,
košļajamās gumijas “Orbit White Spearmint” iepakojumu, /pers. A/ siekalu paraugu, 8 gaišas daktiloplēves, patronu
iepakojumu, atslēgu saišķi ar trijām atslēgām ar zilas krāsas piekariņu, divas karotes, 3 CD matricas ar tālruņa sarunu
audioierakstiem, CD matricu ar videoierakstiem, pilnvarojuma aktu Nr.3599 un papīra lapu ar numuriem, aploksni ar LNT
līgumu un PMLP formu, nomazgājumus, smaržu pēdas 7 konteinieros, pudeli, 3 polietilēna maisiņus, putekļu sūcēja tvertni,
kas glabājas pie krimināllietas, 7 lodes ar apvalku un 7 čaulas, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko
pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 2014.000618 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.
Tiesa uzskata par pamatotu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktam lietiskos pierādījumus
– 7,65 mm Stock pistoli Nr.16455, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā ar
reģistrācijas numuru 83/2014 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.
Tiesa uzskata, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam lietiskie pierādījumi – 9 mm Sig
Sauer P226.modeļa pistoli Nr. U825005 ar divām aptverēm; 9 mm Sig Sauer P232SL.modeļa pistoli Nr. S320226 ar trijām
aptverēm; 7x64 mm Sauer 202.modeļa medību karabīni Nr. N60360/005089 ar Carl Zeiss Duralyt 3-12x50 optisko tēmekli
un aptveri, 511 patronas, k a s glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā ar
reģistrācijas numuru 456-458 (2013), kas tika izņemti /pers. N/ dzīvesvietā, ņemot vērā, ka minētie priekšmeti nav saistīti ar
noziedzīgo nodarījumu un /pers. N/ bija izsniegta atļauja šaujamieroču un munīcijas glabāšanai ir atgriežami apsūdzētajam
/pers. N/ kā apsūdzētajam piederošā manta. Ņemot vērā, ka /pers. N/ 2013.gada 16.decembrī ir anulēta šaujamieroču
nēsāšanas un glabāšanas atļauja minēti priekšmeti pēc sprieduma spēkā stāšanās nododami Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļai turpmākai rīcībai ar minētiem priekšmetiem atbilstoši Ieroču un
speciālo līdzekļu aprites likumam.
Pamatojoties uz minēto saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.,512., 514., 527.- 531.pantiem,
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 116.pantā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem)
gadiem.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā (1.epizode) un attaisnot.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā (2.epizode) un attaisnot.
Soda izciešanas termiņu /pers. A/ skaitīt no 2016.gada 5.februāra, saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, /pers. A/ soda
termiņā ieskaitīt viņa pavadīto laiku pēc aizturēšanas un atrašanos apcietinājumā šajā kriminālprocesā no 2014.gada
23.februāra līdz 2016.gada 5.februārim.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanos likumīgā spēkā.
/pers. N/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 315.pantā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
/pers. N/ brīvības atņemšanas soda laikā pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, ieskaitīt pavadīto laiku
pēc aizturēšanas un atrašanos apcietinājumā šajā kriminālprocesā no 2014.gada 30.janvāra līdz 2014.gada 1.augustam.
Brīvības atņemšanas sodu uzskatīt par izciestu.
/pers. N/ piemērotos drošības līdzekļus – aizliegumu tuvoties noteiktai personai un dzīvesvietas maiņas paziņošana
atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/. valsts ienākumos Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto
valsts kompensāciju EUR 1422,85 (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi euro 85/100), samaksu veicot Valsts kase, BIC
kods:TRELLV22, kontā LV68TREL1060001239300 (iemaksas mērķis – valsts kompensācijas summas samaksa
kriminālprocesā Nr.11091189613).
Apmierināt daļēji /pers. O/ pieteikto kaitējuma kompensāciju un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,
/pers. O/, personas kods /personas kods/, labā kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 38577,15 (trīsdesmit
astoņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit septiņi euro 15/100). Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.
Lietiskos pierādījumus – džinsu bikses, apakšbikses, kurpes, zeķes, melnas krāsas džemperi, melnās krāsas sporta
bikses, 11 SIM kartes, mobilo telefonu Samsung, mobilo tālruni ar IMEI kodu 355269056256771, mobilo tālruni Samsung
ar IMEI kodu 3509076050831616, mobilo tālruni Samsung ar IMEI kodu 359076050822334, mobilo tālruni Samsung,
mobilo tālruni LG ar IMEI kodu 355254010218638, mobilo tālruni Nokia ar IMEI kodu 0589221355249035265085, 10
plastmasas futlārus, divas košļajamās gumijas, matu, šokolādes batoniņa “Lion” iepakojumu, 0,5 L tilpuma plastikāta
minerālūdens “Mangaļi” pudeli, nomazgājumus (4 gab.), kociņu ar papīru, salvetes (2 gab.), cukura iepakojumus (3 gab.),,
cpeuri, preces pirkuma karti LMT ar čeku, CD matricu ar sarunu audioierakstiem, košļajamās gumijas “Orbit White
Spearmint” iepakojumu, /pers. A/ siekalu paraugu, 8 gaišas daktiloplēves, patronu iepakojumu, atslēgu saišķi ar trijām
atslēgām ar zilas krāsas piekariņu, divas karotes, 3 CD matricas ar tālruņa sarunu audioierakstiem, CD matricu ar
videoierakstiem, pilnvarojuma aktu Nr.3599 un papīra lapu ar numuriem, aploksni ar LNT līgumu un PMLP formu,
nomazgājumus, smaržu pēdas 7 konteinieros, pudeli, 3 polietilēna maisiņus, putekļu sūcēja tvertni, kas glabājas pie
krimināllietas - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.
Lietiskos pierādījumus – 7,65 mm Stock pistoli Nr.16455, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes
lietisko pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 83/2014 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.
Lietiskos pierādījumus – 7 lodes ar apvalku un 7 čaulas, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes lietisko
pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 2014.000618 - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznicināt.
Lietiskos pierādījumus – 9 mm Sig Sauer P226.modeļa pistoli Nr. U825005 ar divām aptverēm; 9 mm Sig Sauer
P232SL.modeļa pistoli Nr. S320226 ar trijām aptverēm; 7x64 mm Sauer 202.modeļa medību karabīni Nr. N60360/005089
ar Carl Zeiss Duralyt 3-12x50 optisko tēmekli un aptveri, 511 patronas, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas
pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā ar reģistrācijas numuru 456-458 (2013) - pēc sprieduma spēkā stāšanās nodot
Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļai turpmākai rīcībai ar minētiem priekšmetiem
atbilstoši Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumam.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Apsūdzētie /pers. A/ un /pers. N/ spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma tulkojuma pieejamības
dienas.
Pilna sprieduma pieejamības diena noteikta 2016. gada 19.februāris, sprieduma tulkojuma pieejamības diena noteikta
2016. gada 14.marts.
Tiesnese /paraksts/ I.Krigena-Jurkāne