Court orders payment of maintenance fees by tenant who inherited property but failed to register title.

Lietas Nr. C33487114

Lietas arhīva Nr. C-1673-15/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 12.jūnijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Lipska rakstveida procesā izskatīja civillietu Ogres novada pašvaldības aģentūras “Mālkalne” (pēc reorganizācijas

Ogres novada pašvaldības aģentūra “Ogres namsaimnieks”) maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas rajona tiesā 2014.gada 3.novembrī saņemts Ogres novada pašvaldības aģentūras “Mālkalne” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers.

A/ par naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, Ogrē.

/pers. B/ kā dzīvokļa /adrese A/ īpašnieces pienākums piedalīties īpašuma apsaimniekošanā un sniegto pakalpojumu apmaksā izriet no Dzīvokļa

īpašuma likuma, ko dzīvokļa īpašniece /pers. B/ pildījusi.

2011.gada 14.decembrī /pers. B/ mirusi. Zvērināta notāre Marta Zeile–Trijeca 2013.gada 14.novembrī savā paziņojumā apliecinājusi, ka

2013.gada 15.jūlijā uz visu mirušās /pers. B/ atstāto mantojumu apstiprināta /pers. A/. Atbildētāja īpašumtiesības zemesgrāmatā nav reģistrējusi.

Atbildētājas pienākums piedalīties īpašuma apsaimniekošanā un sniegto pakalpojumu apmaksā izriet no Civillikuma 701.panta, Dzīvokļa īpašuma

likuma 8.panta otrās daļas, 10.panta.

Parāds par laiku no 2011.gada 1.decembra līdz 2014.gada 31.augustam ir 1981,14 euro. Šajā laika posmā maksājumi veikti neregulāri un nepilnā

apjomā.

2014.gada 13.janvārī atbildētājai nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu, bet parāds nav samaksāts.

Pamatojoties uz Civillikuma 382., 701., 707., 1034., 1587.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.panta 2., 3., 5.punktu, prasītāja

lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem 1981,14 euro un tiesas izdevumus.

Rīgas rajona tiesā 2015.gada 27.maijā saņemts Ogres novada pašvaldības aģentūras “Ogres namsaimnieks” pieteikums par prasījuma apmēra

precizēšanu, kurā norādīts, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētāja veikusi divas iemaksas prasītājas kontā, līdz ar ko parāds ir samazinājies. Prasītāja

lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 1821,92 euro un tiesas izdevumus.

Tāpat Ogres novada pašvaldības aģentūra “Ogres namsaimnieks” informējusi, ka pašvaldība lēmusi par Ogres novada pašvaldības aģentūras

“Mālkalne” un “Dziednīca” reorganizāciju, tās apvienojot, un to vietā izveidojot jaunu pašvaldības iestādi – Ogres novada pašvaldības aģentūra “Ogres

namsaimnieks”, kura ir reorganizēto aģentūru saistību un tiesību pārņēmēja.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots. Puses nav pieteikušas

noraidījumu tiesnesim.

Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, noskaidrots, ka atbildētājas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, Garkalnes novads. Par

tiesvedību atbildētāja informēta, nosūtot prasības pieteikumu un paziņojumu par lietas izskatīšanu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, kas atbilst

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Ar zemesgrāmatas nodalījuma izdruku apstiprinās, ka īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese A/ 2005.gada 18.maijā nostiprinātas /pers.

B/.

/pers. B/ mirusi /miršanas datums/.

Dzīvojamo māju /adrese/, Ogrē pārvalda, organizējot īpašuma apsaimniekošanu, un organizē komunālos pakalpojumus Ogres novada pašvaldības

aģentūra “Mālkalne”, pēc reorganizācijas Ogres novada pašvaldības aģentūra “Ogres namsaimnieks”.

Mantojuma tiesībās uz /pers. B/ mantojumu un dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese A/, 2013.gada 15.jūlijā apstiprināta /pers. A/, kas ir atbildētāja lietā.

Atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā reģistrējusi 2014.gada 5.novembrī. Ielūkojoties zemesgrāmatā, tiesa konstatē, ka 2014.gada

16.decembrī reģistrēta īpašuma tiesību pāreja citai personai.

Atbilstoši Civillikuma 701.pantam ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku. Juridiskajā literatūrā norādīts: “mantojuma iegūšana saistīta ar gribas izteikšanu pieņemt mantojumu. Faktiska mantas

iegūšana valdījumā var notikt arī vēlāk, taču, ja mantinieks mantojumu pieņem, mantojums pāriet viņa īpašumā jau ar mantojuma atstājēja nāvi. Tātad

mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no

mantojuma atklāšanās laika. Ar to tiek nodrošināta īpašuma tiesību nepārtrauktība” (Z.Gencs. Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs. - Rīga:

Tiesu nama aģentūra, 2002, 16.lpp.).

Minētais izriet arī no Civillikuma 1034.panta, kurā noteikts, ka ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem.

Civillikuma 994.panta pirmā daļa noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās, taču

minētais nenozīmē, ka atbildētāja, kura ieguvusi īpašumu mantošanas ceļā, nav varējusi lietot šo īpašumu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai

zemesgrāmatā.

Ievērojot minēto, lai arī atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā reģistrējusi 2014.gada 5.novembrī, tiesa konstatē, ka atbildētāja kā

dzīvokļa īpašniece jau kopš 2011.gada decembra izmanto prasītājas nodrošinātos īpašuma apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, bet par tiem

nav norēķinājusies, kā rezultātā šo maksājumu parāds laikā kopš 2011.gada novembra līdz 2014.gada decembrim sasniedzis 1821,92 euro (saskaņā ar

precizējumiem).

Arī Dzīvokļa īpašuma 8.panta otrā daļa noteic, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā

likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs

iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Tātad atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieces pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem izriet no likuma.

Kā izriet no parāda aprēķina, parāds par sniegtajiem dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir 1821,92 euro.

Aprēķins atspoguļo sniegto pakalpojumu pozīcijas un parāda rašanos laikā no 2011.gada novembra līdz 2014.gada decembrim, proti, par laiku, kad

atbildētāja bijusi nekustamā īpašuma īpašniece. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus par pakalpojumu kvalitāti, prasības summu un tās apmēru, līdz ar ko

tiesa atzīst, ka prasītāja pierādījusi prasību par parāda piedziņu un ka atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem

pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu prasītājas labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 297,14 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 301,84 euro.

Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193. un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Ogres novada pašvaldības aģentūrai “Ogres namsaimnieks”, reģistrācijas numurs

90010402651, parādu 1821,92 euro un tiesas izdevumus 301,84 euro, kopā piedzīt 2123,76 euro (divi tūkstoši viens simts divdesmit trīs euro un 76

centi).

Sprieduma labprātīgai izpildei /pers. A/ noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese