Court dismissed tenants' claim against property management company for unpaid rent and costs.

Lietas arhīva Nr. CA-0142-22/1

ECLI:LV:RAT:2022:0303.C30735020.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 3.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Madara Ābele,

tiesnesis Uldis Danga,

tiesnese Lauma Volberga,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret SIA “Namīpašums” par parāda piedziņu sakarā ar SIA “Namīpašums”

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ un /pers. B/ 2020.gada 27.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēluši prasību pret SIA “Namīpašums” par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] /pers. C/ 2012.gada 29.junijā ar atbildētāju noslēdzis Līgumu par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu (turpmāk –Līgums) saskaņā ar kuru

atbildētājas pārvaldīšanā un pārziņā tika nodota virkne nekustamo īpašumu, t.sk., 950/1000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/.

Līguma 3.2.punkts deva atbildētājai tiesības īpašnieka vārdā slēgt un izbeigt saimnieciska rakstura līgumus, t.sk, ar dažādu pakalpojumu

sniedzējiem, slēgt un izbeigt īres un nomas līgumus par nekustamo īpašumu, to daļu izmantošanu. Bet līguma 3.7.punkts paredzēja atbildētājas tiesības

saņemt naudas līdzekļus par īpašnieka īpašumu izīrēšanu un iznomāšanu (…).

[1.2] Prasītāju ieskatā Līguma raksturs norāda uz starp pusēm noslēgtu pilnvarojuma līgumu Civillikuma 2289.panta izpratnē. Pamatojoties uz

minēto pilnvarojumu, atbildētāja bija noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumus:

1. 2014.gada 7.novembra dzīvojamās telpas īres līgums ar /pers. D/ par /adrese B/, izīrēšanu. Saskaņā ar minēto līgumu un turpmāko vienošanos

par dzīvojamās telpas īres līguma grozījumiem, īres maksa tika noteikta 300 euro mēnesī, visus maksājumus pēc izīrētāja rēķiniem samaksājot izīrētāja

kasē vai ar pārskaitījumiem uz izīrētāja norēķinu kontu.

2. 2012.gada 3.janvāra dzīvojamās telpas īres līgums ar /pers. E/ par /adrese C/, izīrēšanu. Saskaņā ar minēto līgumu un turpmākajām vienošanās

par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu īres maksa tika noteikta 300 euro mēnesī, visus maksājumus samaksājot izīrētāja kasē vai ar

pārskaitījumiem uz izīrētāja norēķinu kontu. 2015.gada 7.jūlijā starp pusēm tika noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums ar turpmāku vienošanos par

dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu ar identisku īres maksas apmēru, kā arī rēķina apmaksas noteikumiem.

3. 2010.gada 15.jūnija dzīvojamās telpas īres līgums ar /pers. F/ par /adrese D/, izīrēšanu. Saskaņā ar minēto līgumu un turpmākajām vienošanās

par grozījumiem dzīvojamo telpu īres līgumā īres maksa tika noteikta 100 lati, kas pārrēķināta uz 142,29 euro. Arī šim īrniekam īres samaksas kārtība ir

identiska augstāk minētajiem īres līgumu noteikumiem.

4. 2012.gada 23.marta dzīvojamās telpas īres līgums ar /pers. G/ par /adrese E/, izīrēšanu. Saskaņā ar minēto līgumu un turpmākajām vienošanās

par dzīvojamās telpas īres līguma darbības pagarināšanu īres maksa tika noteikta 70,90 lati mēnesī, kas pārrēķināta uz 100,88 euro. Starp pusēm

2015.gada septembrī tika noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums, īres maksu nosakot 125 euro mēnesī. Arī šai īrniecei īres samaksas kārtība ir

identiska augstāk minētajiem īres līgumu noteikumiem.

5. 2011.gada 23.maija dzīvojamās telpas īres līgums ar /pers. H/ par /adrese F/, izīrēšanu. Saskaņā ar minēto līgumu un turpmākajiem vienošanās

par grozījumiem dzīvojamās telpas īres līgumā īres maksa tika noteikta 81,27 euro mēnesī. Vēlāk starp pusēm 2015.gada 27.jūlijā tika noslēgts jauns

dzīvojamās telpas īres līgums, īres maksu nosakot 150 euro mēnesī. Arī šai īrniecei īres samaksas kārtība ir identiska augstāk minētajiem īres līgumu

noteikumiem.

6. 2014.gada 3.februāra dzīvojamās telpas īres līgums ar /pers. I/ par /adrese G/, izīrēšanu. Saskaņā ar minēto līgumu un turpmākajām vienošanās

par dzīvojamās telpas īres līguma darbības termiņa atkārtotu pagarināšanu īres maksa tika noteikta 71 euro mēnesī. Arī šim īrniekam īres samaksas

kārtība ir identiska augstāk minētajiem īres līgumu noteikumiem.

[1.3] Atbilstoši starp atbildētāju un /pers. C/ 2012.gada 29.junijā noslēgtā Līguma 3.10.punkta noteikumiem pārvaldniekam bija pienākums

īpašniekam veikt maksājumus.

Laika posmā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim, proti, līdz laikam, kad /pers. C/ ar atbildētāju vienojās par 2012.gada 29.jūnija

līguma par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu izbeigšanu un saistību pārņemšanu, atbildētāja laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2018.gada1.oktobrim no

īrniekiem saņēmusi naudas summas, kas kopā veidoja 49 206,00 euro.

[1.4] 2012.gada 29.jūnija Līguma par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu laikā /pers. C/ radās šaubas par atbildētājas godprātību un radās aizdomas

par naudas līdzekļu piesavināšanos.

Izpētot /pers. C/ konta izdrukas, gūts apstiprinājumu tam, ka atbildētāja nav veikusi nevienu pārskaitījumu uz /pers. C/ kontu.

[1.5] Saskaņā Līguma 3.10.punktu atbildētājai bija pienākums ik gadu veikt maksājumus no īrniekiem iekasētajām dzīvojamo telpu īres maksām

tās īpašniekam /pers. C/. Ievērojot Līguma saturu un skatot to kopsakarā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, atbildētājas rīcībā

konstatējams nokavējums. Izrietoši prasītāji veikuši parāda summas par minētā nekustamā īpašuma izīrēšanu aprēķinu – kopējais atbildētājas parāds pret

/pers. C/ veido 49 206,00 euro.

[1.6] Prasītāji lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 49 206,00 euro, sadalot to vienādās daļās, par labu katram piedzenot 24 603,00 euro, kā arī

lūdz piedzīt valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 927., 2289., 2112., 1587., 2304., 1652., 703. un 1590. pantu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 10.novembra lēmumu apmierināts prasītāju pieteikums par prasības nodrošināšanu,

ierakstot ķīlas tiesības atzīmi atbildētājai piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese H/, prasības summas 49 206,00 euro apmērā.

[3] 2020.gada 14.decembrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par prasību, norādot, ka tā nav pamatota un ir noraidāma.

Prasītāji iesnieguši tiesā apzināti nepatiesu prasību nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi - piedzīt no atbildētājas tās iekasēto īres maksu, lai arī daļu no

tās veido maksa par nekustamā īpašuma /adrese B/, apsaimniekošanu, bet daļu atbildētājas veiktie nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi. Naudas

līdzekļu atlikumu atbildētāja ir godprātīgi nodevusi prasītāju rīcībā, par ko pušu starpā nav un nevar būt nekādi strīdi.

[4] 2021.gada 6.aprīlī atbildētāja tiesā iesniegusi papildus paskaidrojumus, kuros norādījusi, ka attiecībā uz noslēgto Līgumu ir piemērojamas

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma tiesību normas, kas nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā

iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību.

[4.1] Atbildētāja vērš uzmanību, ka Līguma 3.10.punktā nav noteikts tieši kādi maksājumi, par ko un kādā apmērā atbildētājai bija jāveic /pers.

C/.

Konkrētajā gadījumā ir pamats uzskatīt, ka Līguma dalībnieku patiesā griba, vienojoties par Līguma 3.10.punktā ietverto nosacījumu, ir bijusi

atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums veikt /pers. C/ maksājumus tikai tad, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas rezultātā saimnieciskā

gada noslēgumā atbildētājas rīcībā ir naudas līdzekļu atlikums.

[4.2] Katrai pusei ir dažāds līguma konkrētā punkta iztulkojums. Ņemot vērā konstatēto, priekšroka dodama tādam Līguma 3.10.punkta

tulkojumam, kas vismazāk saista parādnieku, tātad šajā gadījumā atbildētāju, kas savukārt noved pie tiesiskā pamatojuma Civillikuma 1508.panta

piemērošanai.

[4.3] Norāda, ka /pers. C/ nekad nebija cēlis iebildumus par Līguma 3.10 punkta izpildi, kā arī viņam tādi nav bijuši, 2018.gada 5.oktobrī

noslēdzot vienošanos par līguma izbeigšanu. Vienošanās preambulā norādīts, ka līguma izbeigšanas iemesls ir nekustamā īpašuma /adrese A/, nodošana

pārvaldīšanā dzīvokļu apsaimniekotāju biedrībai /biedrība A/.

[4.4] Atbildētāja vērš tiesas uzmanību, ka /pers. C/ neilgi pirms savas nāves noslēdza divus dāvinājuma darījumus ar saviem radiniekiem, atsavinot

sev piederošās nekustamā īpašuma /adrese A/, domājamās daļas.

[4.5] Tā kā /pers. C/ nekad nav bijuši iebildumi un pretenzijas pret atbildētājas veiktajām pārvaldīšanas darbībām un ar tām saistītajiem finanšu

jautājumiem, šāds strīds nevar rasties arī pašlaik, jo prasības pieteikumā norādītās īres maksas kā saņemtas un izlietotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai ir pilnībā iekļautas ikgadējās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas ienākumu/izdevumu atskaitēs par periodu no 2015.gada līdz

2018.gadam, par ko /pers. C/ pilnvarotā persona /pers. M/ bija informēta un atskaites viņa ir saņēmusi. Līdz ar to /pers. C/, pieņemot atskaites bez

iebildumiem, atzinis tās par pareizām un šobrīd izslēdz jebkādu iespējamību tās apstrīdēt.

[4.6] Ņemot vērā to, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa paredz mājas īpašnieka pienākumu nodrošināt pārvaldnieku ar

nepieciešamo finansējumu mājas pārvaldīšanas uzdevuma likšanai, tad no īrniekiem saņemtā īres maksa ar apsaimniekošanas maksas daļu tās sastāvā

tieši bija Antona nodrošinātais finansējums atbildētājai kā pārvaldniecei dzīvojamās mājas saimniekošanas uzdevuma izpildīšanai.

Prasītāju rīcība, prasot tiesai piedzīt no atbildētājas tās saņemto īres maksu ar apsaimniekošanas maksu, ir pretēja Civillikuma 1.pantā

nostiprinātajam labas ticības principam.

[4.7] Prasītāju aprēķinātā prasības summa ir nepamatota arī tā iemesla dēļ, ka prasītāji prasības pieteikumā ir noklusējuši faktu, ka kopš

2018.gada 28.februāra /pers. C/ vairs nepiederēja dzīvoklis Nr.6A. Tomēr, neskatoties uz minēto, parāda summas apmērā prasītāji iekļāvuši arī par

dzīvokli Nr.6A aprēķināto īres maksu par periodu no 2018.gada 28.februāra līdz 2018.gada 1.oktobrim.

[4.8] Aprēķinot prasības summu, prasītāji nav norādījuši, kāpēc viņiem ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par parāda piedziņu par periodu no

2015.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim.

Atbildētāja šādu prasītāju rīcību uzskata par pretēju labai ticībai, jo prasītāji pilnībā ir atstājuši bez ievērības faktu, ka laika periodā no 2012.gada

līdz 2014.gadam dzīvojamās mājas apsaimniekošana atbildētājai ir nesusi tikai un vienīgi zaudējumus, par ko no /pers. C/ jeb viņa pilnvarotās personas

/pers. M/ puses nav bijis strīds. Tiklīdz, sākot no 2015.gada līdz 2018.gadam, mājas apsaimniekošana vairs nav nesusi zaudējumus, tā prasītāji uzskata,

ka viņiem ir tiesības uz nelielo līdzekļu atlikumu daļu, ignorējot apstākli, ka atbildētājai ir jāsedz iepriekšējo gadu zaudējumi.

[4.9] Atbildētāja norāda, ka nav nekādu šaubu, ka starp /pers. C/ un atbildētāju noslēgtais līgums ir komercdarījums. Līdz ar to secināms, ja kādu

tiesisku apsvērumu dēļ prasītājiem ir prasījuma tiesības pret atbildētāju, tad prasījumam par 2015.gadu noilgums iestājas 2018.gada 30.aprīlī, prasījumam

par 2016.gadu noilgums iestājas 2019.gada 30.aprīlī; prasījumam par 2017.gadu noilgums iestājas 2020.gada 30.aprīlī, savukārt prasījumam par

2018.gadu noilgums iestājas 2021.gada 30.aprīlī.

Lai arī prasītāji, ceļot tiesā prasību, it kā skaitās pārtraukuši noilgumu prasījumam, kura sākuma termiņš bija 2018.gada 1.maijs, tomēr prasītājiem

vispār nav prasījuma tiesības, kā arī līguma 3.10.punkts nav konkrēti noteicis, kādi tieši maksājumi un kādā apmērā atbildētājai bija jāveic /pers. C/.

[5] 2021.gada 14.aprīlī tiesā saņemta prasītājas /pers. A/ atsauksme par atbildētājas sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.

Prasītāja nepiekrīt, ka līgums par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu ir komercdarījums, kuram piemērojams Komerclikuma 406.panta regulējums un

tādēļ ir konstatējams prasījuma noilgums.

Izvērtējot līguma raksturu un saturu, nepārprotami, ka nekustamo īpašumu īpašnieks ir vēlējies pilnvarot SIA “Namīpašums” rīkoties ar tajā

uzskaitītajiem nekustamajiem īpašumiem īpašnieka interesēs, tas ir, līgumam piemīt dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumam raksturīgās pazīmes.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.pants paredz pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērot Civillikuma noteikumus

par pilnvarojuma līgumu. Tādējādi pārvaldīšanas attiecības ir pakļautas arī Civillikuma 1895.pantā noteiktajam noilgumam.

[5.1] Par nepamatotu uzskatāms arī atbildētājas paustais, ka līguma 3.10.punktā nav noteikts tieši kādi maksājumi, par ko un kādā apmērā

atbildētājai bija jāveic /pers. C/. Ņemot vērā, ka vienīgie ienākumi, kādus pārvaldnieks varētu saņemt līguma sakarā un attiecīgi arī tālāk nodot

nekustamā īpašuma īpašniekam, ir ienākumi no īrniekiem un nomniekiem pēc noslēgtiem nekustamā īpašuma /adrese A/, līgumiem, šāds viedoklis ir

nepamatots

[5.2] Prasītāja nepiekrīt paskaidrojumos izteiktajam apgalvojumam, ka /pers. C/ nekad nebija cēlis iebildumus par līguma 3.10.punkta izpildi.

/pers. C/ dzīves laikā atbildētājai tika nosūtītas vēstules, kuru nosūtīšanas mērķis bija iegūt no atbildētājas informāciju par finanšu ieņēmumiem un

izdevumiem saistībā ar /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Tāpat arī veiktas mutiskas sarunas ar SIA “Namīpašums” valdes locekli, kā

arī nosūtītas elektroniskā pasta vēstules ar vairākkārtīgiem lūgumiem iesniegt finanšu dokumentus.

Nav šaubu, ka /pers. C/ pilnvarotās personas savulaik izteiktie lūgumi iesniegt finanšu dokumentus ir saprotami kā skaidri izteikta neuzticība SIA

“Namīpašums” attiecībā uz tās līdzšinējām ar īpašumu pārvaldīšanu saistītajām darbībām.

Par vēlēšanos noskaidrot apsaimniekotāja SIA “Namīpašums” patieso ieņēmumu un izdevumu apmēru liecina arī /pers. C/ pilnvarotās personas

/pers. M/ noslēgtais līgums ar revidentu SIA “/birojs A/”.

Tostarp prasītāja nepiekrīt atbildētājas izteiktajam apgalvojumam, ka /pers. C/, pieņemot atskaites bez iebildumiem, ir atzinis tās par pareizām.

Faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskati ir vienpusēji parakstīti. Ņemot vērā faktu, ka šie pārskati netika pievienoti pierādījumu statusā jau sākotnējiem

atbildētāja sastādītajiem paskaidrojumiem, apšaubāms to izcelsmes laiks, vieta un to saturs pēc būtības.

[5.3] Izsaka iebildumus uz minēto, ka līguma izbeigšanas iemesls ir bijis nekustamā īpašuma /adrese A/, nodošana pārvaldīšanā Dzīvokļu

apsaimniekotāju biedrībai /biedrība A/, tādējādi apšaubot prasītāju apgalvojumu par /pers. C/ aizdomām attiecībā uz atbildētājas godprātību saistībā ar

īpašumu pārvaldīšanu. Minētais neatbilst patiesībai.

Šādas aizdomas par naudas līdzekļu iespējamu piesavināšanos no atbildētājas puses īpašniekam radās vēl dzīvam esam, ko apliecina atsauksmei uz

paskaidrojumiem pievienotie pielikumi. Parakstot 2018.gada 5.oktobra vienošanos par līguma izbeigšanu, nav vienlaicīgi prezumējams, ka tā

parakstītājām pusēm nav bijuši iebildumi un/vai pretenzijas pret otru saistībā ar līguma izpildi.

Civillikuma 1431.panta saturs, uz kuru atsaucas atbildētāja, attiecas uz vienošanās parakstīšanas faktu jeb piekrišanu vienošanās atspoguļotajiem

faktiem, taču tas nekādā gadījumā neapstiprina iebildumu un/vai pretenziju neesamību līguma izpildes sakarā. Turklāt ar minēto vienošanos par līguma

izbeigšanu tika izbeigts viss 2012.gada 29.jūnija līgums par visu /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Ja atbildētājs būtu godprātīgi veicis

visas sev uzticētās pārvaldīšanas darbības attiecībā uz visiem tā pārvaldībā nodotajiem nekustamajiem īpašumiem, pietiktu, iespējams, ar līguma

izbeigšanu tikai kādā tā daļā.

[5.4] Nepamatots ir arī atbildētājas paskaidrojumos norādītais, ka tā 2019.gada 15.janvārī pārskaitījusi 10 071,08 euro dzīvokļu apsaimniekotāju

biedrībai /biedrība A/, pamatojoties uz /pers. M/ rakstisku pieprasījumu.

Dzīvokļu apsaimniekotāju biedrība /biedrība A/ nav civilprocesuālo tiesību un pienākumu subjekts šajā civillietā, tādēļ uz prasītāju šis apgalvojums

un/vai jebkādi citi SIA “Namīpašums” veiktie maksājumi biedrībai neattiecas.

Cita starpā SIA “Namīpašums” minētā maksājuma mērķī ir norādījis “atlīdzība par /pers. B/ nekustamo īpašumu pārvaldīšanu”, kas tiešā veidā

pierāda, ka atbildētāja savas saistības pēc līguma atzīst un ir uzskatījusi par aktuālām arī vēl maksājuma veikšanas brīdī 2019.gadā. Neskatoties uz savos

paskaidrojumos paustajiem iebildumiem attiecībā uz maksāšanas pienākuma noilgumu.

[5.5] Nepamatots ir atbildētājas paskaidrojumos izteiktais apgalvojums par to, ka prasītāji nav pierādījuši prasības summas apmēru un līdz ar to

nav pierādījuši arī sava prasījuma pamatotība.

Parāds 49 206,00 euro radies atbildētājai nepildot savas ar līgumu pielīgtās saistības - nodot īres maksu nekustamā īpašuma īpašniekam. Prasības

pieteikumam tika pievienoti konkrēti, bet ne visi, starp SIA “Namīpašums” un īrniekiem un nomniekiem noslēgtie īres līgumi, kā arī pievienots to kopējais

aprēķins, proti, naudas summas, kādas atbildētāja ir saņēmusi no īrniekiem laika posmā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim.

[6] 2021.gada 5.maijā tiesā saņemta atbildētājas atsauksme uz /pers. A/ atsauksmi.

Ņemot vērā to, ka atbildētājas Uzņēmumu reģistrā reģistrētais saimnieciskās darbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz

līguma pamata, tad nav pamata apšaubīt, ka atbildētājas ar /pers. C/ noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir komercdarījums, jo saistīts ar tās komercdarbību.

[6.1] Atbildētāja, izbeidzot pārvaldīšanas līgumu, pilnībā ir veikusi visus norēķinus ar /pers. C/, pēc /pers. M/ pieprasījuma, pārskaitot /pers. C/

pienākošos naudas līdzekļus viņam piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/, apsaimniekotājam biedrībai /biedrība A/.

[6.2] Savukārt attiecībā par prasītājas apgalvojumu, ka ar prasību ir pierādīta prasības summa, prasītāja joprojām atstāj bez ievērības atbildētājas

argumentu, ka atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (likums, kas bija spēkā laikā, kas atbildētāja apsaimniekoja nekustamo īpašumu /adrese A/) īres

maksu veido apsaimniekošanas maksa, kas nepieciešama dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai, un, ka atbildētājai ne pie kādiem

apstākļiem nebija pienākums pārskaitīt /pers. C/ visas saņemtās īres maksas.

[7] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.maija spriedumu /pers. A/ un /pers. B/ prasība pret SIA “Namīpašums” par

parāda piedziņu apmierināta.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[7.1] Tiesa atzinusi, ka atbildētāja civillietai nav pievienojusi nevienu pierādījumu savām iebildēm, ka saņemtie naudas līdzekļi no īrniekiem pilnā

apmērā tika izlietoti dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līdzekļu segšanai.

Tāpat no civillietai pievienotajiem atbildētājas iesniegtajiem ieņēmumu, izdevumu pārskatiem par 2012.-2018. gadu dzīvojamai mājai /adrese A/,

nav iespējams konstatēt, kādas darbības veiktas dzīvojamās mājas apsaimniekošanai, kāda naudas summa tikusi novirzīta dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumu segšanai un kāds ir atlikums pēc apsaimniekošanas izdevumu segšanas.

[7.2] Tiesa atzinusi, ka nav pamata piemērot citus Civillikuma noteikumus par darījumu tulkošanu, kā vien Civillikuma 1504.pantu. Šī norma

konkrēti norāda, ka atbildētājam ir pierādīšanas pienākums par to, ka līgumā iekļautais 3.10.punkts nesaskanēja ar viņa gribu līguma noslēgšanas brīdī

vai ka viņš maldināts.

Līgumā 3.10.punktā iekļautais noteikums “veikt maksājumus īpašniekam” izteikts skaidri un tas nepārprotami noteic, ka atbildētājai bija jāveic

maksājumi /pers. C/. Parakstot Līgumu, atbildētāja ir piekritusi līguma noteikumiem un atzinusi tos par saistošiem. Tādējādi tiesa atzinusi, ka prasītāji

cēluši prasību pret atbildētāju pamatoti.

[7.3] Lietā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. C/ būtu bijis ierakstīts komercreģistrā, līdz ar to tiesa atzinusi, ka lietā nav piemērojams Komerclikuma

406.pantā noteiktais trīs gadu noilgums.

[7.4] Tiesa nav piekritusi atbildētājas norādītajam, ka /pers. C/ ne līdz vienošanās noslēgšanai, ne arī noslēdzot vienošanos nav pret atbildētāju cēlis

iebildumus par Līguma 3.10. punkta izpildi. Proti, no prasītājas pārstāvja pievienotajiem rakstveida pierādījumiem – 2018.gada 17.decembra vēstules un

2019.gada 9.janvāra vēstules atbildētājai - redzams, ka prasītāja vēlas organizēt atbildētājas saņemto finanšu līdzekļu pārbaudi saistībā ar līgumā minēto

nekustamo īpašumu pārvaldi, ko uztic zvērinātu revidentu komercsabiedrībai SIA “/birojs A/ birojs”. Tāpat arī lūdz nodrošināt pārbaudei nepieciešamo

informāciju un dokumentus, kas tiesas ieskatā norāda uz to, ka prasītājai varētu būt bijušas aizdomas par negodprātīgu iegūto līdzekļu izlietojumu.

Arī pati prasītāja rakstveida paskaidrojumos atzīst, ka minēto vēstuļu nosūtīšanas mērķis bija iegūt no atbildētājas informāciju par finanšu

ieņēmumiem un izdevumiem saistībā ar /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, un atbildētājas pārstāvis ir vilcinājis dokumentu iesniegšanas

procesu.

[7.5] Tiesa atzinusi, ka atbildētāja nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas ļautu izdarīt secinājumus par to, ka atbildētāja līdz lietas izskatīšanai būtu

veikusi parāda samaksu pilnībā vai kādā tā daļā. Tāpat nav pierādījusi, ka prasītāju celtā prasība nav pamatota.

[8] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.maija spriedumu SIA “Namīpašums” iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot

to pilnā apjomā.

SIA “Namīpašums” lūgusi izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt pilnībā prasību, piedzīt tiesāšanās izdevumus un visus ar tiesāšanos saistītos

izdevumus, tai skatā izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[8.1] Tiesa taisījusi spriedumu, neievērojot ne Civilprocesa likuma 97.panta prasības par pierādījumu novērtēšanu, ne arī izpildot Civilprocesa

likuma 193.panta piektajā daļā noteikto pienākumu argumentēt to, kāpēc noraidīti tie vai citi pierādījumi.

[8.2] Tiesa nav izvērtējusi un novērtējusi ieņēmumu, izdevumu pārskatu par 2012.-2018.gadu dzīvojamai mājai /adrese A/.

Tiesa atstājusi bez ievērības Civilprocesa likuma 97.panta prasības pierādījumu novērtēšanai, kas gala rezultātā novedis pie likumīga un nepamatota

sprieduma.

No ieņēmumu, izdevumu pārskatiem par 2012.- 2018.gadu dzīvojamai mājai /adrese A/ izriet, ka dzīvojamai mājai ieņēmumus veido īres maksa un

nomas maksa. Ne tikai pārskatu nosaukums, bet arī tajos norādītajās pozīcijās iekļautie darbi – fasādes remont, jumta remonts, kanalizācija un apkures

sistēmas apkop, teritorijas uzkopšana, tehniskā apsekošana, jumta tīrīšana no sniegta utt, liecina par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un

pārvaldīšanas darbu veikšanu.

Laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam atbildētāja cietus zaudējumus, veicot dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas darbības. Visa

saņemtā īres maksa tikusi izlietota dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Nākamo gadu laikā, t.i. no 2015.gada līdz 2018.gadam

atbildētāja daļēji dzēsusi iepriekšējo gadu zaudējumus.

Pārskati bija vērtējami kopā ar līguma 3.4. punktu, kur paredzēts atbildētājai katru kalendārā gada beigās sagatavot atskaiti īpašniekam par

īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumiem un izdevumiem.

Izpildot līguma 3.4.punktu, atbildētāja sagatavojusi un izsniegusi /pers. S/ minētos pārskatus, līdz ar ko nav šaubu par to, ka pārskatos tika iekļauta

atskaite par izdevumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanas darbību.

Tiesai bija pienākums pārskatus vērtēt saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.215 “Dzīvojamās telpas īres maksā

ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika” (zaudējuši spēku 2021.gada 1.mijā). Tiesai bija pienākums konstatēt, ka pārskatos

norādītās darbības ir Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības, kas atbilst Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumos

Nr.215 “Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika” norādītajām pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

darbībām.

Tiesa atstājusi bez ievērības faktu, ka ne /pers. C/, dzīvs esot, ne arī prasītāji tiesvedības laikā nav apstrīdējuši pārskatus un tajos ietvertās pozīcijas

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbību veikšanu.

Attiecībā par to, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas rezultātā neveidojās naudas līdzekļu atlikums, atbildētāja norādījusi, ka

tai bija pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par dzīvojamo māju.

Samaksu pašvaldībai par nekustamā īpašuma nodokli atbildētāja veica no tiem līdzekļiem, kas bija saņemti, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu vai no saviem līdzekļiem, ja nepietika mājas pārvaldīšanas rezultātā saņemto līdzekļu.

Dzīvojamās mājas īrniekiem papildus īres maksai nebija jāmaksā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Minētā apgalvojuma pamatojums izriet

no prasītāju tiesai iesniegtajiem īres līgumiem, kuros nav atrunāts īrniekam šāds samaksas pienākums.

Pārskatos tika iekļauts arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.

[8.3] Tiesa spriedumā nav atsaukusies uz atbildētājas tiesai iesniegto zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko 2021.gada 8.aprīļa aktu Nr.

48/040/2021-AKT par fakta fiksēšanu.

2018.gada 28.novembrī /pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. M/ ar savu parakstu uz nekustamā īpašuma ienākumu kopsavilkuma par visiem

atbildētājas apsaimniekotajiem /pers. C/ nekustamajiem īpašumiem ir apliecinājusi, ka atskaites un to kopsavilkums par visiem gadiem ir saņēmusi.

/pers. C/ un viņa pilnvarotā pārstāve, kā arī prasītāji nav apstrīdējuši un apšaubījuši atbildētājas veiktās pārvaldīšanas darbības par kopējo summu

16 429,67 euro.

[8.4] Tiesa nav atsaukusies uz atbildētājas tiesai iesniegtajiem pierādījumiem par 10 071,07 euro pārskaitījumu biedrībai /biedrība A/ un nav

vērtējusi to kopsakarā ar citu /pers. C/ apsaimniekojamo īpašumu pārskatiem.

Kā redzams no kopsavilkuma un pārskatiem, dzīvojamās mājas apsaimniekošana nesusi zaudējumus 30 734,28 euro. Citu nekustamo īpašumu

apsaimniekošana nesusi līdzekļu ienākumu.

Saskaņā ar /pers. C/ pilnvarotās pārstāves /pers. M/ norādēm 10 071,07 euro tikuši pārskaitīti jaunajam pārvaldniekam biedrībai /biedrība A/.

Atbildētāja saskaņā ar līgumu ir samaksājusi /pers. C/ visas viņam pienākošās naudas summas no tiem līdzekļiem, kas attiecīgi bija atlikums no visu

īpašumu pārvaldīšanas, proti, līdzekļu atlikums, atskaitot pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbībām izlietotos katras mājas ienākumus.

Tiesai, vērtējot atbildētāja tiesai iesniegtos ieņēmumu un izdevumu pārskatus par citiem /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu,

būtu konstatējusi, ka katra minētā nekustamā īpašuma ikgadējā pārskatā ir iekļauta ailīte par naudas līdzekļu izmaksu /pers. S/, izņemot dzīvojamās mājas

pārskatos.

Ja vadās pēc prasītāju un tiesas loģikas, tad atbildētājai bija pienākums no saviem līdzekļiem uzturēt dzīvojamo māju un no saviem līdzekļiem veikt

maksājumus /pers. C/.

[8.5] Civillikuma 1508.pants līguma 3.10.punktā iekļautā jēdziena “veikt maksājumus īpašniekam” iztulkošanai ir piemērojams tāpēc, ka prasītāji,

ceļot prasību, norādījuši uz šī jēdziena satura noskaidrošanas problemātiku, uzskatot, ka šajā jēdzienā ietilpst visi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas

rezultātā saņemtie naudas līdzekļi. Taču prasītāji negodprātīgi atstājuši bez ievērības faktu, ka saņemtā īres maksa bija tieši paredzēta mājas

apsaimniekošanai un pārvaldīšanai.

Tiesai izdarītais līguma 3.10.punkta tulkojums nav uzskatāms par saudzīgāku iztulkojumu pret atbildētāju kā saistīto darījuma dalībnieci. Ja

atbildētājai saskaņā ar līgumu bija pienākums pilnībā uzturēt /pers. C/ piederošo dzīvojamo māju par saviem līdzekļiem un visu no dzīvojamās mājas

saņemtos ienākumus nodot /pers. C/, šāds secinājums būtu pretrunā ar līguma priekšmetu un īpašuma apsaimniekošanas jēgu.

Tiesa, pasakot, ka atbildētājai ir jāveic maksājumi, ir izvairījusies no sava pienākuma vērtēt lietas apstākļus un pierādījumus, lai konstatētu, kādi

tad maksājumi atbildētājai bija jāveic un vai šajos apstākļos vispār bija jāveic.

[8.6] Tiesai bija pienākums piemērot Komerclikuma 389.pantu un konstatēt noilguma iestāšanos prasītāja prasījumiem.

Tiesas ieskatā visiem darījuma dalībniekiem ir jābūt ierakstītām komercreģistrā un jāatbilst komersanta statusam, un tikai tādā gadījumā darījumu

var atzīt par komercdarījumu.

Šāds tiesas secinājums ir absolūti nepamatots un pretrunā Komerclikuma 389.pantam, kas paredz, ka, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam

no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos

aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Atbildētājs ir komercreģistrā ierakstīts komersants, kuras saimnieciskās darbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz

līguma pamata jeb atbildētājas sniegtajiem komersanta pakalpojumiem. Līdz ar ko līgums ir komercdarījums un tas attiecas uz /pers. C/ neatkarīgi no tā,

vai viņš bija saimnieciskās darbības veicējs vai nē. /pers. C/ kā līguma pusei ir piemērojami noteikumi par komercdarījumu.

Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta sniegtajām ziņām /pers. C/ bijis reģistrēs kā saimnieciskās darbības veicējs laikā no 2013.gada 25.februāra

līdz 2019.gada 10.martam.

Apelācijas instances tiesai ir pienākums ņemt vērā atbildētāja paustos argumentus, ka līgums ir komercdarījums un uz to ir attiecināms

Komerclikuma 406.pantā paredzētais regulējums par noilguma iestāšanos.

Prasījumam, kas pamatots ar līguma nosacījumu par 2015.gadu noilgums iestājās 2018.gada 30.aprīlī, prasījumam par 2016.gadu noilgums

iestājās 2019.gada 30.aprīlī, prasījumam par 2017.gadu noilgums iestājās 2020.gada 30.aprīlī, savukārt prasījumam par 2018.gadu noilgums iestātos

2021.gada 30.aprīlī.

Prasītāji nekad nav brīdinājuši un atgādinājuši atbildētājai par šādu parādu.

[9] 2021.gada 8.novembra rakstveida paskaidrojumos tiesai SIA “Namīpašums” valdes loceklis /pers. T/ paskaidrojis, ka saskaņā ar līguma 3.4.

punktu ikgadējās atskaites jeb pārskati par laiku no 2012.gada līdz 2018.gadam tikušas iesniegtas /pers. C/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. M/ un

pretenzijas par atskaitēm netika saņemtas. 2018.gada 28.novembrī /pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. M/ parakstījusi ienākumu kopsavilkumu par

visiem atbildētāja apsaimniekotajiem nekustamajiem īpašumiem un apliecinājusi, ka atskaites ir saņēmusi.

Par nepamatotu uzskatāms pārmetums, ka SIA “Namīpašums” valdes loceklis /pers. T/ nav sadarbojies ar /pers. M/ pieaicināto revidentus.

Revidentam tikuši izsniegti visi pieprasītie dokumenti.

[10] 2021.gada 13.decembra paskaidrojumos tiesai /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis /pers. U/ norādījis, ka lietas izskatīšanas laikā vairākkārtīgi

ticis norādīts uz /pers. C/ dzīves laikā mutisku un rakstisku lūgumu SIA “Namīpašums” sniegt informāciju par finanšu ieņēmumiem un izdevumiem

saistībā ar /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Tomēr patiesi, pārbaidāmi un juridiski novērtēti finanšu dokumenti, kā arī

paskaidrojumi no atbildētāja netika saņemti.

2018.gadā sekoja revidenta atskaite nolūkā veikt padziļinātu pārbaudi SIA “Namīpašums” darbībā. Minētais liecina par /pers. C/ pastāvošām

aizdomām par līguma nepildīšanu un negodprātīgu iegūto naudas līdzekļu izlietojumu.

Atbildētāja iesniegtie dokumenti nesniedz pārskatāmu un pamatotu informāciju par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, ieņēmumiem un izdevumiem,

kā arī maksājumiem īpašniekam.

[11] Ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta nosacījumus, 2021.gada 6.decembrī lietas dalībnieki tikuši informēti par

to, ka lieta apelācijas instancē tiks izskatīta rakstveida procesā 2022.gada 3.martā un noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai līdz 2022.gada

3.februārim.

Saskaņā ar tiesas uzaicinājumu procesa dalībnieki iesnieguši paskaidrojumus, par ko puses tikušas informētas likumā noteiktā termiņā un kārtībā.

Motīvu daļa

[12] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida paskaidrojumus un

pierādījumus, uzskata, ka SIA “Namīpašums” apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma.

[13] Pie apstākļiem, kad ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tikusi apmierināta pilnībā un atbildētāja ir apelācijas sūdzības iesniedzēja,

apelācijas kārtībā izskatāma /pers. A/ un /pers. B/ prasība pret SIA “Namīpašums” par parāda 49 206 euro piedziņu.

[14] Ievērojot prasības un apelācijas sūdzības argumentus, lietā pastāv strīds par līgumisko saistību, kas paredz apsaimniekotājam veikt

maksājumus nekustamā īpašuma īpašniekam izpildi, par līgumā paredzētā maksājuma noteikšanu un par celtās prasības noilgumu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pirmās instances tiesa, apmierinot prasību, nav apzinājusi visus lietas apstākļus, nav salikusi tos loģiskā

secībā un nav izdarījusi pareizus secinājumus, tādējādi radījusi pusēm maldīgu priekštatu, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[14.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka 2012.gada 29.jūnijā /pers. C/ un SIA “Namīpašums” noslēguši līgumu par nekustamo īpašumu

pārvaldīšanu.

Lūguma 1.1. punkts paredzēja, ka nekustamo īpašumu īpašnieks /pers. C/ nodod pārvaldnieka SIA “Namīpašums” pārvaldīšanā un pārziņā /pers.

C/ piederošus nekustamos īpašumus Rīgā, t.sk 950/1000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/.

Līguma 3.punkts paredzēja pārvaldnieka pienākumus un tiesības:

- slēgt īpašnieka interesēs visus ar likumu atļautos darījumus par augstāk minēto īpašumu pārvaldīšanu un rīkošanos ar to, īpašnieka vārdā slēgt un

izbeigt saimnieciska rakstura līgumus, tai skaitā ar dažādu pakalpojumu sniedzējiem, slēgt un izbeigt īres un nomas līgumus par nekustamo īpašumu, to

daļu izmantošanu;

- kārtot visas lietas visās tiesu, administratīvajās un citās iestādēs ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas prasītājam, atbildētājam, trešajai

personai un cietušajam;

- katra kalendārā gada beigās sagatavot atskaiti īpašniekam par īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumiem un izdevumiem;

- saskaņot ar īpašnieku gada perspektīvos plānus par kapitālieguldījumiem, pārvaldot un apsaimniekojot īpašumus;

- nodrošināt iespēju īpašniekam un viņa pilnvarotajiem pārstāvjiem iepazīties ar īpašuma reālo stāvokli, grāmatvedības un citiem dokumentiem;

- saņemt naudas līdzekļus par īpašnieka īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu, veikt īpašuma uzturēšanai izlietoto līdzekļu uzskaiti;

- apdrošināt īpašumu, kārtot noteiktos nodokļu maksājumus;

- samaksāt no īpašumu ienākumiem administratīvos, juridiskos un saimnieciskās pārvaldes izdevumus.

Ievērojot līguma 3.punktā paredzētās pārvaldnieka tiesības, SIA “Namīpašums” nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieka /pers. C/ vārdā laikā no

2010.gada līdz 2015.gadam noslēgusi vairākus dzīvojamās telpas īres līgumus par nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu izīrēšanu

Saskaņā ar līguma 3.7. punktu dzīvojamās telpas īres maksu noteikts veikt nekustamā īpašuma /adrese A/ apsaimniekotājam SIA “Namīpašums”.

Atbilstoši SIA “Namīpašums” sniegtajiem paskaidrojumiem, saņemtās īres maksas tikušas izlietotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai un ir pilnībā iekļautas ikgadējā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas ienākumu/izdevumu atskaitēs, par ko ticis informēts nekustamā īpašuma

īpašnieks un viņa pilnvarotā pārstāve /pers. M/.

2018.gada 5.oktobrī SIA “Namīpašums” un /pers. C/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja /pers. M/ noslēguši vienošanos par līguma izbeigšanu.

Vienošanās preambulā norādīts, ka nekustamā īpašuma pārstāve /pers. C/ vārdā izteikusi priekšlikumu vienoties par līguma izbeigšanu, jo

nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašnieku 2018.gada 27.jūnija kopsapulce bija nolēmusi ar 2018.gada 1.oktobri visa nekustamā īpašuma /adrese A/

pārvaldīšanu uzdot dzīvokļu apsaimniekotāju biedrībai /biedrība A/.

Saskaņā ar vienošanās par līguma izbeigšanu 2. līdz 4.punktu puses vienojušas, ka SIA “Namīpašums” nodot īpašnieka pārstāvei SIA

“Namīpašums” rīcībā esošos dokumentus, kas attiecas uz īpašniekam piederošu nekustamo īpašumu /adrese A/, t.sk. noslēgtos līgumus par dzīvokļu un

neapdzīvojamo telpu izīrēšanu un iznomāšanu, dokumentus, kas glabāti nekustamā īpašuma /adrese A/ mājas lietā un noslēgs cesijas līgumu, ar kuriem

SIA

“Namīpašums” nodos īpašniekam savas likumiskās prasījuma tiesības pret īrniekiem/nomniekiem – parādniekiem.

[14.2] /pers. C/ miris 2019.gada 10.martā.

2019.gada 2.jūlijā prasītājiem /pers. B/ un /pers. A/ kā otrās šķiras mantiniekiem izdota mantojuma apliecība Nr. 4737 saskaņā ar kuru abi

mantinieki mantojuši /pers. C/ atstāto mantojumu, tai skaitā 53523/68450 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/.

Civillikuma 705.pants noteic, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. un turpmākie panti), arī

visas viņas saistības, izņemot tīri personiskās.

/pers. A/ un /pers. B/ cēluši prasību par parāda 49 206 euro piedziņu no SIA “Namīpašums”, uzskatot, ka SIA “Namīpašums” nav veikusi

maksājumus nekustamā īpašuma īpašniekam /pers. C/, kā to paredzēja līguma 3.10.punkts.

Piedzenamās summas apmēra noteikšanai izmantoti naudas līdzekļi, kādus SIA “Namīpašums” ieguvusi izīrējot nekustamā īpašuma /adrese A/,

dzīvokļu Nr.2 13 800 euro, Nr.6a 13 800 euro, Nr. 8a 6 487,62 euro, Nr.13 5307,04 euro, Nr. 14 6545,34 euro un Nr.15 3 266 euro, kopā

49 206 euro laika posmā no 2015.gada 1.janavāra līdz 2018.gada 1.oktobrim.

[14.3] Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka SIA “Namīpašums” apsaimniekoja /pers. C/ piederošos nekustamos

īpašumus, tai skaitā nekustamo īpašumu /adrese A/ un 2012.gada 29.jūnija līgums par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu bijis slēgts nolūkā, lai vienotos

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām. Līdz ar to līguma tiesisko attiecību izvērtēšanai piemērojams Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kurā

10.panta otrā daļa paredz, ka dzīvojamo mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumu un 11.panta pirmā daļa, ka pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tas neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par

pilnvarojuma līgumu.

No minētā izriet, ka tikai tad, kad Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums neparedz regulējumu kādam jautājumam, piemērojams Civillikuma

noteikums par pilnvarojuma līgumu.

[14.4] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16.pants paredz, ka pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā

pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība iestājas ar pārvaldīšanas līgumā noteikto brīdi.

Lietas izskatīšanas laikā nav tikušas apstrīdētas no līguma izrietošās /pers. C/ mantinieku /pers. A/ un /pers. B/ prasījuma tiesības. Vienlaicīgi

Civillietu tiesas kolēģija, nosakot izskatāmā strīda robežas, konstatējusi, ka /pers. C/ mantinieki, ceļot šāda veida prasību par parāda piedziņu 49 206

euro un to pamatojot ar līguma 3.10.punkta izpildi, norobežojušies no prasības, kādu varēja celt saistībā ar pārvaldnieka no līguma izrietošo saistību

izpildi.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta ceturtais punkts paredz ja, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, ir strīds starp

dzīvojamās mājas īpašnieku un pārvaldnieku par saistību un lietu pārņemšanu, līdzēju pienākums ir sastādīt domstarpību protokolu, norādot tajā savus

viedokļus un to pamatojumu. Šādā gadījumā nodošanas—pieņemšanas aktu sastāda par lietām un saistībām, par kurām nav strīda.

Pārvaldnieka no līguma izrietošo saistību izpilde nav izskatāmās civillietas jautājums. Šāds secinājums pamatojams ar to, ka prasībā nav norādīts uz

apstākļiem, kas liecinātu par to, ka SIA “Namīpašums” nav veikusi no līguma izrietošo pienākumu un tiesību izpildi, t.i. nav apsaimniekojusi nekustamo

īpašumu. Tāpat 2018.gada 5.oktobrī vienošanās par līguma izbeigšanu nekustamā īpašuma īpašnieka /pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. M/ nav

norādījusi uz pretenzijām saistībā ar pārvaldnieka no līguma izrietošo saistību izpildi vai neizpildi vai uz iespējamo prasību pret pārvaldnieku.

Nekustamā īpašuma īpašnieks /pers. C/ nav cēlis prasību vai iebildumus pret pārvaldnieku saistībā ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un par

naudas līdzekļu izlietošanu nekustamā īpašuma apsaimniekošanai.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad saskaņā ar nekustamā īpašuma ienākumu tabulu, kura vēlāk tikusi koriģēta un /pers. C/ pilnvarotās pārstāves

/pers. M/ 2019.gada 9.janvāra vēstuli, no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pārpalikušie naudas līdzekļi 10 071,08 euro 2019.gada 15.janvārī

tikuši pārskaitīti biedrībai /biedrība A/.

Biedrība /biedrība A/, /pers. C/ un viņa pilnvarotā persona /pers. M/ nav apstrīdējuši SIA “Namīpašums” sniegtās ziņas par nekustamā īpašuma

ienākumiem, izdevumiem un starpību. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tās ir kļūdainas.

Jautājums par pārvaldīšanas rezultātā pārpalikušo līdzekļu nodošanu biedrība /biedrība A/ nav atsevišķi izskatāms jautājums, kā to norādījis

prasītājs. Līgums paredzēja pārvaldīšanas darbības un ar tām saistīto naudas līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to pārvaldnieka veiktais maksājums biedrība

/biedrība A/ liecina par to, ka prasītāju piedzenamā summa 49 206 euro nav korekta.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka prasītāji norobežojoties no pārvaldnieka veikto maksājumu biedrībai /biedrība A/ un vienlaicīgi norādījuši

uz /pers. C/ šaubām par SIA “Namīpašums” godaprātu un aizdomām par naudas līdzekļu piesavināšanos. Līdz ar to tika pieņemts lēmums izbeigt līgumu.

Lietas izskatīšanas laikā netika iegūti pierādījumi tam, ka nekustamā īpašuma īpašnieks /pers. C/ nav bijis apmierināts ar SIA “Namīpašums”

veiktajām darbībām. Tāpat 2018.gada 5.oktobra vienošanās par līguma izbeigšanu neparedz šādu līgumisko attiecību izbeigšanas pamatojumu.

2019.gada 9.janvāra vēstulē /pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. M/ norādījusi, ka tiek turpināta SIA “Namīpašums” saņemto dokumentu

padziļināta pārbaude, ar mērķi noskaidrot SIA “Namīpašums” darbības atbilstību līgumam un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

/pers. M/ aicinājusi SIA “Namīpašums” nodrošināt revidentu ar pārbaudei nepieciešamo informāciju un dokumentiem.

Lietas izskatīšanas laikā revidenta atzinums nav ticis saņemts, līdz ar to nav pamata izdarīt secinājumus, ka SIA “Namīpašums” veiktās darbības

nav atbildušas līgumam un likuma prasībām.

[14.5] Civillikuma 1504.pants paredz, ka darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumu lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divejādi saprotami, tad tie

cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieka gribu.

Civillikuma 1505.pants paredz, ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījumu dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi

izrādītais nodoms.

Līguma 3.10. punkts paredz, ka pēc pārvaldnieka atskaites apstiprināšanas par iepriekšējā kalendārā gada rezultātiem, pārvaldot un

apsaimniekojot īpašumus, laikā līdz nākamā gada 1.maijam veikt maksājumus īpašniekam.

Līguma 3.10. punktā nav precīzi nosaukti maksājumi, kādi būtu veicami īpašniekam. Prasītāju ieskatā nekustamā īpašuma pārvaldnieka iekasētie

naudas līdzekļi saistībā ar nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu izīrēšanu būtu nododami nekustamā īpašuma īpašniekam.

Civillietu tiesas kolēģija šādu līguma punkta izpratni nevar atzīt par pareizu. Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka līguma 3.10.punkta nosacījums,

izvērtējams kopsakarā ar pārējiem līguma punktiem un tos nevar atrauti izmantot kā pamatu celtajai prasībai. Puses nav apstrīdējušas faktu, ka līgums

ticis slēgts nolūkā vienoties par pārvaldīšanas darbībām, līdz ar to līgumā paredzētie maksājumi saistāmi ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu.

Līguma 3.4.punkta noteic, ka pārvaldnieka pienākums ir katra kalendārā gada beigās sagatavot atskaiti īpašniekam par īpašumu pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas ieņēmumiem un izdevumiem, regulāri informējot īpašnieku par īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumiem.

Līguma 3.5.punkts paredz saskaņot ar īpašnieku gada perspektīvos plānus par kapitālieguldījumiem, pārvaldot un apsaimniekojot īpašumu.

Līguma 3.7.punkts paredz saņemt naudas līdzekļus par īpašnieka īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu, veikt īpašumu uzturēšanai izlietoto līdzekļu

uzskaiti.

Līguma 3.9. punkts paredz samaksāt no īpašumu ienākumiem administratīvos, juridiskos un saimnieciskās pārvaldes izdevumus.

Saistot līguma punktus, nonāk pie secinājuma, ka pārvaldniekam ir tiesības iekasēt naudas līdzekļus par īpašnieka īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu

un tos izlietot nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, savukārt pārpalikušos naudas līdzekļus izmaksāt īpašniekam. Tātad pēc

pārvaldnieka atskaites apstiprināšanas par iepriekšējā kalendārā gada rezultātiem nekustamā īpašuma īpašnieks saņemtu naudas līdzekļus, ja tie būtu

palikuši pāri no nekustamā īpašuma pārvaldīšanas.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas

īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

Fakti, ka nekustamā īpašuma pārvaldīšanai ir nepieciešami naudas līdzekļi un, ka tie tikuši saņemti no nekustamā īpašuma izīrēšanas, lietas

izskatīšanas laikā nav tikuši apstrīdēti. Tāpat pušu attieksme līguma darbības laikā liecinājusi par to, ka gan nekustamā īpašuma īpašniekam /pers. C/, gan

SIA “Namīpašums” bija pieņemams, ka no nekustamā īpašuma izīrēšanas saņemtie naudas līdzekļi izlietojami nekustamā īpašuma pārvaldīšanai. No

līguma izrietošās pušu saistības pastāvējušas kopš 2012.gada 29.jūnija un šajā laikā nekustamā īpašuma īpašnieks nav veicis naudas maksājumus

saistībā ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.

Ņemot vērā minēto, pamatots ir SIA “Namīpašums” iebildums, ka prasītāju celtās prasības pozīcija rezultējusies ar to, ka SIA “Namīpašums”

veiktās pārvaldīšanas darbības nebija nodrošināmas ar nepieciešamo finansējumu un tās bija veicamas no pārvaldnieka līdzekļiem, kas neatbilst likuma

prasībām un pušu līgumam.

[14.6] Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka atbilstoši līguma 3.4. un 3.10.punktu nosacījumiem pārvaldnieks sagatavojis un īpašniekam

iesniedzis atskaites par īpašumu apsaimniekošanas ienākumiem un izdevumiem. Minēto pierāda lietai pievienotie ieņēmumu, izdevumu pārskati

nekustamam īpašumam /adrese A/, 2012.gadam līdz 2018.gadam un citiem SIA “Namīpašums” apsaimniekotajiem nekustamajiem īpašumiem.

Nekustamā īpašuma īpašnieka /pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. M/ ar 2018.gada 28.novembra parakstu apliecinājusi, ka viņai kā /pers. C/

pilnvarotajai pārstāvei tikušas izsniegtas atskaites un to kopsavilkums par norādītajiem gadiem. Līdz ar to nav pamatots prasītāju arguments, ka lietai

pievienotie ieņēmumu, izdevumu pārskati tikuši sagatavoti tiesai saistībā ar celto prasību. Turklāt šāds apgalvojums nav ticis pierādīts ar attiecīgiem

pierādījumiem lietā, kā to paredz Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa.

Kā redzams no lietai pievienotajiem pārskatiem, tad SIA “Namīpašums” katru gadu veikusi ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kā arī norādījusi uz

namīpašumā veikto darbu apjomu un to izmaksām.

Atbilstoši līguma 4.1.punktam, kurš paredz īpašniekam izskatīt un apstiprināt pārvaldnieka ikgadējo atskaiti par īpašumu apsaimniekošanas

ienākumiem un izdevumiem, /pers. C/ un viņa pilnvarotā pārstāve /pers. M/ nav apstrīdējusi pārskatus, vai iebildusi tiem, kā arī nav cēluši pretenzijas par

to atbilstību faktiskajai situācijai.

Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko 2021.gada 8.aprīlī sagatavojis aktu par fakta fiksēšanu. Aktā norādīts, ka atbildētājas pārstāvis /pers. T/

2015.gada 12.martā nosūtījis e-pastu ar ieņēmumu un izdevumu pārskatu par 2014.gadu.

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata vērtēt pārskatā minēto darbību atbilstību līgumā un likumā paredzētajām pārvaldnieka darbībām un

izdevumiem. Kā tas tika norādīts sprieduma 14.4 punktā, tad prasība par pārvaldnieka saistību, kas izriet no līguma izpildes nav tikusi celta. Līdz ar to

nav arī pamata pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, ka pārvaldnieks nav iesniedzis pierādījumus par to, ka saņemtie naudas līdzekļi tikuši

izlietoti dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līdzekļu segšanai. Tāpat nav pareizs tiesas secinājums par to, ka nav iespējams konstatēt, kādas darbības

veiktas dzīvojamās mājas apsaimniekošanai, kādas naudas summas tikušas novirzītas dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumu

segšanai un kāds ir atlikums pēc apsaimniekošanas izdevumu segšanas.

Saistībā ar minēto, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka faktiski pirmās instances tiesa izdarījusi secinājumus prasītāju vietā, proti, prasītājiem

neapstrīdot pārskatā norādīto pārvaldnieka darbu un finansiālo pamatojumu, kādi radušies nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sakarā.

Civilprocesa likuma 97.panta trešā daļa paredz, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar

citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.

Pie apstākļiem, kad prasītāji ar attiecīgu pierādījumu iesniegšanu nav apstrīdējuši SIA “Namīpašums” pārskatu likumību, Civillietu tiesas kolēģijai

nav pamata tos uzskatīt par neatbilstošiem.

[14.7] Prasībā norādīts, ka prasības summa sastāv no dzīvojamās telpas īres maksas, kādu SIA “Namīpašnieks” ieguvusi laikā no 2015.gada

1.janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim. Lietas izskatīšanas laikā nav norādīti apstākļi, kuru dēļ piedzenamās summas aprēķinam izvēlēts laika posms no

2015.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim, ja apsaimniekošanas darbības tikušas veiktas kopš līguma noslēgšanas.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka piedzenamās summas aprēķins nav korekts arī pie apstākļiem, kad saskaņā ar likuma “Par dzīvojamu telpu īri”

11.panta otro daļu (likums spēkā līdz 01.05.2021.) dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir

proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un peļņai.

Minētais norāda, ka no dzīvojamās telpas īres maksas būtu atskaitāma apsaimniekošanas maksa, kuru pārvaldnieks izmantojis nekustamā īpašuma

apsaimniekošanai. Lietā minētais apstāklis nav tikts ņemts vērā un prasītāji nav apstrīdējuši pārvaldnieka no līguma izrietošās darbības. Līdz ar to

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata vērtēt minēto apstākli.

Papildus minētajam, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pārvaldnieks nekustamā īpašuma apsaimniekošanas laikā veicis nekustamā īpašuma

nodokļa samaksu pašvaldībai un šie maksājumi bija par līdzekļiem, kas bija saņemti no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas. Nekustamā īpašuma

nodokļa maksājumi tikuši iekļauti pārvaldnieka sagatavotajos pārskatos.

[14.8] Lietas izskatīšanas laikā konstatēts, ka līgums par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu ticis noslēgts starp /pers. C/ kā nekustamā īpašuma

īpašnieku un SIA “Namīpašums” kā pārvaldnieku.

Lietā nav strīda par to, ka SIA “Namīpašums” ir komercreģistrā ierakstīts komersants, kura saimnieciskā darbības veids ir nekustamā īpašuma

pārvaldīšana par atlīdzību, līdz ar to Komerclikuma 389.panta izpratnē līgums atzīstams par komercdarījumu, jo viens no darījuma dalībniekiem ir

komersants. Minētais norāda, ka līgums attiecināms arī uz /pers. C/ neatkarīgi no tā, vai viņš bijis saimnieciskās darbības vai nē.

/pers. C/ bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs laikā no 2012.gada 25.februāra līdz 2019.gada 10.martam.

Pie apstākļiem, kad līgums atzīstams par komercdarījumu, attiecībā uz to attiecināms Komerclikuma 406.panta paredzētais noilgums.

Līguma 3.10. punkts paredzēja katru gadu veikt maksājumu īpašniekam līdz 1.maijam un ja ņem vērā šo termiņu, tad prasījuma noilgums

aprēķināms, sākot ar 2015.gada 1.maiju, turpinot par katru nākamo gadu. Periodisko maksājumu izpildījumam piemērojams Civillikuma 1901.pants,

kurš paredz iepriekš minēto kārtību.

Ņemot vērā minēto, prasījumam, kas pamatots ar līgumu par 2015.gadu noilgums iestājās 2018.gada 30.aprīlī, prasījumam par 2016.gadu

noilgums iestājās 2019.gada 30.aprīlī, prasījumam par 2017.gadu noilgums iestājās 2020.gada 30.aprīlī, bet prasījumam par 2018.gadu noilgums nav

iestājies, jo prasība celta 2020.gada 27.oktobrī.

Lietas izskatīšanas laikā netika iegūti pierādījumi tam, ka prasītāji brīdinājuši vai atgādinājuši par parādu. 2019.gada 9.janvāra pieprasījums par

dokumentu iesniegšanu audita veikšanai nevar tikt uzskatīts par brīdinājumu vai atgādinājumu parāda samaksai. Šajā vēstulē nav norādīts uz to, ka

atbildētāja ir parādā prasītājiem.

Ņemot vērā minēto, /pers. A/ un /pers. B/ prasība uzskatāma par nepamatotu un noraidāmu.

[15] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pie apstākļiem, kad prasība tiek noraidīta pilnībā prasītājiem tiesvedības gaitā radušies tiesas izdevumi netiek atlīdzināti.

Atbildētāja, iesniedzot apelācijas sūdzību, veikusi valsts nodevas samaksu 1531,98 euro kā par mantisku prasību atbilstoši Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta d)apakšpunktam, ņemot vērā strīda summu 49 206,00 euro.

Pie apstākļiem, kad prasība tiek noraidīta, no prasītājiem par labu atbildētājai piedzenama valsts nodeva 766,00 euro no katra.

[15.1] Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa paredz, ja prasību noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai par zvērinātas advokātes Evijas Kolbergas sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā radušies

tiesāšanās izdevumi 800 euro. Par zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko sniegto pakalpojumu saistībā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu radušies

izdevumi 84,70 euro.

Ņemot vērā, ka prasītāja cēlusi mantiska rakstura prasību, ar lietas vešanu saistītie izdevumi piedzenami saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta

pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkta un 3.punkta noteikumiem.

Ņemot vērā prasības kopējo summu 49 206,00 euro, no prasītājiem par labu atbildētājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi zvērināta

advokāta pakalpojuma apmaksai 400 euro no katra un izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu to faktiskajā apmērā 42,35 euro no katra.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140. panta sesto daļu, spriedumam stājieties likumīgā spēkā atceļams ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas tiesneša 2020.gada 10.novembra lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums, ierakstot ķīlas tiesību atzīmi SIA “Namīpašums”, reģ.

Nr. 40003076021, piederošajam nekustamajam īpašumam, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/(kadastra Nr.

/numurs B/) uz 916/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese E/, prasības summas 49 206,00 euro apmērā.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu lietā nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

no s pri e da

noraidīt /pers. A/ un /pers. B/ prasību pret SIA “Namīpašums” par parāda piedziņu 49 206,00 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods A/, par labu SIA “Namīpašums”, reģ. Nr. 40003076021, tiesāšanās izdevumus 1208,35

euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods B/, par labu SIA “Namīpašums”, reģ. Nr. 40003076021, tiesāšanās izdevumus 1208,35

euro.

Spriedumam stājieties likumīgā spēkā atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2020.gada 10.novembra lēmumu piemēroto

prasības nodrošinājumu, ierakstot ķīlas tiesību atzīmi SIA “Namīpašums”, reģ. Nr. 40003076021, piederošajam nekustamajam īpašumam, kas

reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/(kadastra Nr. /numurs B/) uz 916/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma

/adrese E/, prasības summas 49 206,00 euro apmērā.

Lietā noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro apmērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas

Nr.90000068892, Valsts kases kontā Nr.LV83 TREL 8280 0100 0000 0.

Tiesnese referente M.Ābele

Tiesnesis U.Danga

Tiesnese L.Volberga