Court dismisses shareholder's appeal to remove liquidator, citing lack of legal grounds for dismissal.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the plaintiff's appeal seeking the removal of the company's liquidator and appointment of a new one. The court found that the first-instance court correctly identified that the liquidator's alleged misconduct, including false tax filings and failure to respond to requests, did not constitute sufficient legal grounds for dismissal under the Commercial Companies Law. The decision emphasizes that the underlying shareholder conflict, rather than the liquidator's actions, is the primary obstacle to the liquidation process, rendering the removal request ineffective.
Legislator headnote
AI generatedKomerclikuma 179. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 432. pants: The court may dismiss an appeal against a liquidator's removal only if the grounds for removal are legally established; mere shareholder disputes or administrative delays do not justify removing a liquidator.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0225-19/36
ECLI:LV:RAT:2019:0318.C30674615.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 18.martā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Mairita Šķendere,
tiesnese Inese Strelča
un tiesnesis Mārtiņš Sviķis,
ar sekretāri Amandu Adamoviču,
piedaloties prasītāja /pers. D/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. E/ un atbildētājas likvidējamās SIA “/nosaukums A/” pilnvarotajai pārstāvei /pers. G/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. D/ prasībā pret likvidējamo SIA “/nosaukums A/” par kapitālsabiedrības likvidatora atcelšanu un jauna
likvidatora iecelšanu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. D/ (turpmāk tekstā arī – prasītājs) 2015.gada 25.novembrī cēlis tiesā prasību pret likvidējamo SIA “/nosaukums A/” (turpmāk tekstā arī
– atbildētāja vai sabiedrība) par kapitālsabiedrības likvidatora atcelšanu, kurā lūgts atcelt /pers. H/ no likvidējamās SIA “/nosaukums A/” likvidatora
amata, kā arī iecelt /pers. D/ par likvidējamās SIA “/nosaukums A/” likvidatoru ar tiesībām pārstāvēt likvidējamo SIA “/nosaukums A/” atsevišķi.
Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.
[1.1] Prasītājs un /pers. H/ ir likvidējamās SIA “/nosaukums A/” dibinātāji un dalībnieki. No 2011.gada 30.maija līdz sabiedrības darbības
izbeigšanai prasītājs bija sabiedrības valdes priekšsēdētājs.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā arī – VID) 2013.gada 16.decembra lēmumu sabiedrības saimnieciskā darbība apturēta, savukārt ar
2014.gada 19.novembra lēmumu sabiedrības saimnieciskā darbība izbeigta. 2015.gada 17.februārī sabiedrības darbības izbeigšana reģistrēta Uzņēmumu
reģistrā.
2015.gada 30.aprīlī par sabiedrības likvidatoru iecelts /pers. H/.
[1.2] /pers. H/ atceļams no SIA “/nosaukums A/” likvidatora amata šādu apsvērumu dēļ.
[1.2.1] Laika periodā no 2015.gada 5.maija līdz 2015.gada 9.maijam /pers. H/ kā likvidators iesniedza VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā
(turpmāk tekstā arī – EDS) SIA “/nosaukums A/” gada pārskatus par 2012., 2013. un 2014.gadu ar to pielikumiem. Šajos pārskatos norādītas
patiesībai neatbilstošas ziņas un tie nav apstiprināti Komerclikuma 179.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, līdz ar to SIA “/nosaukums A/” intereses
tiek aizskartas.
Vairākos gadu pārskatu pielikumā pievienotajos dokumentos norādīti prasītāja rekvizīti, no kā varētu secināt, ka prasītājs tos parakstījis, kā arī
dalībnieku sapulces protokoli, kuros nepamatoti norādīts, ka prasītājs piedalījies sapulcēs, tāpat norādītas nepatiesas ziņas, ka prasītājam izsniegts
aizdevums 15’869,19 EUR apmērā.
[1.2.2] Prasītājs ir vērsies pie /pers. H/ ar iesniegumiem, kuros lūdzis sniegt informāciju un izsniegt dokumentus, kas attiecas uz /pers. H/ darbību
likvidatora amatā, bet /pers. H/, neievērojot Komerclikuma 322.panta pirmās daļas noteikumus, pieprasīto informāciju un dokumentus nav izsniedzis.
[1.2.3] /pers. H/ 2013.gadā pieprasīja prasītājam parakstīt SIA “/nosaukums A/” atskaites, kas bija paredzētas iesniegšanai VID, bet atteicās
uzrādīt minēto dokumentu saturu, kā arī tos grāmatvedības dokumentus, uz kuru pamata tika sagatavotas atskaites.
[1.3] Prasības pieteikums pamatots uz Komerclikuma 4.1, 4.2, 161., 165.pantu, 169.panta pirmo daļu, 171.pantu, 179.panta pirmo daļu,
214.panta pirmo daļu, 221.panta ceturto daļu, 304.panta trešo daļu, 319.pantu, 321.panta otro un trešo daļu, 322.panta pirmo daļu, likuma “Par
grāmatvedību” 2.pantu, Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3.punktu.
[2] Rakstveida paskaidrojumos par prasību atbildētāja norāda, ka prasība kā nepamatota noraidāma šādu apsvērumu dēļ.
[2.1] Saskaņā ar sabiedrības statūtiem sabiedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no diviem valdes locekļiem. Laika periodā no
2011.gada 30.maija līdz 2015.gada 17.februārim valdes sastāvā bija valdes loceklis /pers. H/ un valdes priekšsēdētājs /pers. D/, kuriem atbilstoši
sabiedrības statūtiem bija tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopā.
[2.2] 2013.gada gadā prasītāja un /pers. H/ starpā sākās nesaskaņas, jo /pers. H/, pārbaudot sniegto pakalpojumu apmaksu no
sabiedrības klientu puses, konstatēja, ka prasītājs no klientiem saņemtos skaidras naudas līdzekļus par atbildētājas sniegtajiem pakalpojumiem
neiemaksāja sabiedrības kontā vai kasē, neiesniedzot attaisnojuma dokumentus par minēto naudas līdzekļu izlietojumu sabiedrības saimnieciskās darbības
nodrošināšanai.
Konstatējot iepriekš minēto, /pers. H/ vērsās pie prasītāja, pieprasot sniegt paskaidrojumu par naudas līdzekļu izlietojumu un iemaksāt
atbildētājas kasē vai bankas kontos no klientiem saņemtos naudas līdzekļus. Tā rezultātā prasītājs 2013.gada 12.maijā no atbildētājas biroja telpām
prettiesiski izveda daļu no sabiedrības grāmatvedības dokumentiem, klientu lietas, atskaites par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem, kā arī citus
dokumentus, par ko informēta Valsts policija un ierosināts kriminālprocess.
[2.3] Sabiedrības dalībnieku /pers. H/ un /pers. D/ starpā sākās nesaskaņas saistībā ar sabiedrības pārvaldīšanu, jo prasītājs izvairās no
savu pienākumu pildīšanas, kas noteikti sabiedrības statūtos un likumā.
[2.4] /pers. H/ ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, proti, atjaunoja grāmatvedības dokumentus, turpināja vadīt sabiedrību. Savukārt
prasītājs attiecās piedalīties ikmēneša atskaišu un sabiedrības gada pārskatu sastādīšanā un apstiprināšanā, kā arī attiecās piedalīties /pers. H/
ierosinātajās tikšanās saistībā ar sabiedrības atskaišu un gada pārskatu apstiprināšanu un dalībnieku sapulcēs.
Prasītājs apgrūtina /pers. H/ veikt pienākumus kā valdes loceklim un šobrīd kā tās likvidatoram, piemēram, vienpersoniski veicot izmaiņas
VID EDS un anulējot /pers. H/ tiesību pārvaldnieka statusu.
[2.5] Prasītāja rīcība, neparakstot un neapstiprinot sabiedrības atskaites un gada pārskatus, ir prettiesiska un tās rezultātā VID apturēja, kā
arī vēlāk izbeidza sabiedrības saimniecisko darbību.
[2.6] 2015.gada 28.februārī likvidators ierakstītā vēstulē, kā arī uz e-pastu nosūtīja prasītājam paziņojumu par sabiedrības dalībnieku sapulces
sasaukšanu 2015.gada 14.martā, uz kuru prasītājs neieradās. Tā kā gada pārskati nevarēja tikt apstiprināti, VID šos pārskatos saskaņā ar
Komerclikuma normām nepieņēma. Iepriekš minētais liecina par prasītāja negodprātīgu rīcību un savu kā atbildētājas dalībnieka un bijušā valdes
priekšsēdētāja pienākumu nepildīšanu, kuru dēļ nav pamata atcelt /pers. H/ no atbildētājas likvidatora amata, ieceļot tajā prasītāju.
[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu /pers. D/ prasība noraidīta.
Tiesa, konstatējot, ka lietā nav strīda ne par prasītāja un /pers. H/ statusu SIA “/nosaukums A/”, ne par šīs sabiedrības saimnieciskās darbības
izbeigšanas faktu, un secinot, ka prasītājs nepieciešamību atcelt /pers. H/ no atbildētājas likvidatora amata pamatojis ar to, ka likvidators nesniedz
informāciju otram sabiedrības dalībniekam, sagroza faktus, sniedz VID nepatiesas ziņas un pārkāpj gada pārskatu apstiprināšanas kārtību, spriedumu par
prasības noraidīšanu pamatojusi ar šādiem argumentiem.
[3.1] Par informācijas, kas ietverta sabiedrības gadu pārskatos par 2012., 2013. un 2014.gadu, atbilstību patiesībai ir atbildīga sabiedrības valde,
kas laika periodā līdz 2015.gada 30.aprīlim, kad par sabiedrības likvidatoru tika iecelts /pers. H/, bija prasītājs un /pers. H/.
Valsts ieņēmumu dienestā ar Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību iesniegtie sabiedrības gada pārskati par 2012., 2013. un 2014.gadu,
kas nav Komerclikumā noteiktajā kārtībā dalībnieku apstiprināti, atzīti par neiesniegtiem.
Lietā iesniegtie pierādījumi apliecina, ka iepriekš minēto gada pārskatu apstiprināšana atbilstoši Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 5.punktam
nav iespējama sabiedrības dalībnieku konflikta rezultātā.
[3.2] VID 2014.gada 10.janvāra vēstulē ietvertā informācija apliecina, ka sabiedrības gada pārskatu par 2012.gadu ir parakstījis prasītājs, tādējādi
atzīstams, ka prasītājam šajā gada pārskatā ietvertā informācija ir zināma.
[3.3] Zvērināta tiesu izpildītāja J.Vildaus 2016.gada 9.jūnija aktā Nr.00098/066/2016-AKT fiksētā informācija, ka prasītāja pilnvarotais pārstāvis
atteicies iepazīties ar sabiedrības dokumentu kopijām, ir pamats secināt, ka sabiedrības likvidators nav liedzis prasītājam iepazīties ar sabiedrības
grāmatvedības dokumentiem.
[3.4] Nav pamata vērtēt starp pusēm pastāvošo strīdu par prasītāja parāda summu atbildētājai 15 869,19 EUR apmērā, jo atbilstoši Civilprocesa
likuma 192.pantam tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu, proti, sabiedrības likvidatora atcelšanu.
[3.5] Nav pamata konstatēt, ka prasītājs nav bijis informēts par likvidatora sasauktajām dalībnieku sapulcēm, jo atbilstoši lietas materiāliem
pievienotajam paziņojumam konstatējams, ka likvidators ir informējis prasītāju par dalībnieku sapulces sasaukšanu 2015.gada 14.martā. Faktu, ka
prasītājs bija informēts par 2016.gada 22.janvāra dalībnieku sapulci apliecina zvērināta tiesu izpildītāja aktā Nr.8/2016-AKT fiksētie apstākļi, kā arī
sapulces protokols.
[3.6] Par nepamatotu atzīstams prasībā norādītais arguments, ka likvidators veicis prettiesiskas darbības, sasaucot dalībnieku sapulci 2014.gada
30.aprīlī, jo likvidators savu darbību uzsācis tikai 2015.gada 30.aprīlī.
[3.7] Ņemot vērā iepriekš minēto, atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītie fakti nav uzskatāmi par svarīgiem iemesliem likvidatora atcelšanai, kā
rezultātā prasība noraidāma.
[4] Apelācijas sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu iesniedzis prasītājs, pārsūdzot spriedumu pilnā
apjomā.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.
[4.1] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka sabiedrības likvidators /pers. H/ sastādīja un iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā
sabiedrības gada pārskatus par 2012., 2013. un 2014.gadu, kuros ietverta patiesībai neatbilstoša informācija. Neskatoties uz to, ka gada pārskati
sastādīti par periodu pirms sabiedrības likvidatora iecelšanas, likvidators ir atbildīgs par minētajos gada pārskatos ietverto ziņu atbilstību patiesībai.
Nav vērtēts fakts, ka likvidators iepriekš minētos sabiedrības gada pārskatus, kas satur patiesības neatbilstošas ziņas, iesniedzis arī Uzņēmumu
reģistrā, tādā veidā maldinot jebkuru trešo personu, kas tos apskatītu.
[4.2] Tiesa bez pamata izdarīja secinājumu, ka prasītājs bija informēts par sabiedrības gada pārskatā par 2012.gadu, kas Valsts ieņēmumu
dienesta iesniegts 2015.gada maijā, ietvertajām ziņām, jo nav ņēmusi vērā, ka lietā ir strīds par likvidatora /pers. H/ 2015.gada 5.-9.maijā vienpersoniski
sagatavoto un iesniegto gada pārskatu atbilstību patiesībai, nevis par atbildētājas gada pārskatu par 2012.gadu, kuru prasītājs parakstījis 2013.gada
13.decembrī, iespējams, mēģinot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt “nulles” atskaiti.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbildētājas likvidatoram /pers. H/ un viņa māsai /pers. K/, kura palīdzēja kārtot atbildētājas grāmatvedību, bija pieejams
prasītāja EDS paraksts.
[4.3] Kriminālprocesam, uz kuru atsaukusies pirmās instances tiesa, nav nozīmes šī strīda izšķiršanā, jo prasītājam tajā nav nekāda statusa.
Minētais kriminālprocess nekādā veidā nevar traucēt likvidatoram pildīt savus pienākumus.
[4.4] Prasītājs nekad nav atteicies iepazīties ar sabiedrības grāmatvedības dokumentiem. Prasītāja pilnvarotais pārstāvis, kas nav grāmatvedības
speciālists, atteicās iepazīties ar sabiedrības dokumentiem, jo viņam bija liegta iespēja piefiksēt šo dokumentu saturu, piemēram, izveidot apliecinātas
kopijas. Kārtīga iepazīšanās ar atbildētājas grāmatvedības dokumentiem prasa daudz laika, kā arī speciālista pieaicināšanu, par ko izskaidrots prasītāja
vēstulēs likvidatoram.
Prasītājs pēc 2016.gada 9.jūnija vairākas reizes vērsies pie likvidatora ar informācijas un dokumentu pieprasījumiem, uz kuriem nav sniegtas
atbildes. Tiesa šo saraksti nav vērtējusi.
[4.5] Tiesa nepamatoti atteicās vērtēt parāda pamatojumu, jo prasība par likvidatora atcelšanu celta, pamatojoties uz to, ka likvidators nepilda
savus pienākumus, tajā skaitā arī par parāda pamatojumu. Izvērtējot šo jautājumu, tiesai vajadzēja konstatēt, ka likvidators sniedz valsts iestādēs
patiesībai neatbilstošas ziņas, kas Komerclikuma 321.panta otrās daļas izpratnē būtu atzīstams par svarīgu iemeslu sabiedrības likvidatora atcelšanai.
[4.6] Prasības pieteikumā bija norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos dokumentos norādītās 2013.gada 30.aprīļa un 2014.gada
30.aprīļa sapulces netika sasauktas un nav notikušas, ko atzinusi arī atbildētājas pārstāve. Tiesa nepamatoti atteikusies vērtēt šos apstākļus.
[4.7] Tiesa nav vērtējusi faktu, ka atbildētājas likvidators nav sniedzis atbildes uz vairākām prasītāja nosūtītajām vēstulēm, kā arī nav vērtējusi
prasītāja pārstāvja 2018.gada 19.februāra tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, ka /pers. H/ nav veicis darbības, lai veicinātu atbildētājas likvidācijas
pabeigšanu, tādējādi nepildot savus likvidatora pienākumus.
[5] Tiesas sēdē prasītāja /pers. D/ pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ uzturēja apelācijas sūdzību un lūdza apmierināt prasību, pamatojoties uz prasībā
un apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem.
Atbildētājas likvidējamās SIA “/nosaukums A/” pilnvarotā pārstāve /pers. G/ paskaidroja, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu, prasību
neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumos par prasību norādītajiem apstākļiem.
M o t ī v u d a ļ a
[6] Noklausījusies pušu pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus un novērtējusi tos kopumā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, kā arī prasībā
un apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas un 430.panta trešās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc
būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, nepārbaudot faktus, kas konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti
apelācijas sūdzībā.
Pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzēts pilnā apjomā, neapstrīdot šādus pirmās instances tiesas konstatētos faktus.
[7.1] Prasītājs /pers. D/ un sabiedrības likvidators /pers. H/ ir sabiedrības dibinātāji un dalībnieki. Līdz 2015.gada 17.februārim prasītājs kā
sabiedrības valdes priekšsēdētājs un /pers. H/ kā valdes loceklis kopīgi bija tiesīgi pārstāvēt sabiedrību.
[7.2] Ar Valsts ieņēmuma dienesta 2013.gada 16.decembra lēmumu tika apturēta sabiedrības saimnieciskā darbība, bet ar 2014.gada
19.novembra lēmumu sabiedrības saimnieciskā darbība tika izbeigta. Uzņēmumu reģistrā sabiedrības darbības izbeigšana, atceļot sabiedrības valdi,
reģistrēta 2015.gada 17.februārī.
[7.3] 2015.gada 30.aprīlī par sabiedrības likvidatoru iecelts sabiedrības dalībnieks /pers. H/.
[8] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa izdarījusi pamatotu un lietā iesniegtajiem pierādījumiem atbilstošu secinājumu, ka lietā
nav konstatēti fakti, kas Komerclikuma 321.panta izpratnē var būt par pamatu likvidatora atcelšanai.
[8.1] Līdz 2015.gada 17.februārim par gada pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā bija atbildīga sabiedrības valde, proti, prasītājs un
/pers. H/, kuri kopīgi bija tiesīgi pārstāvēt sabiedrību. Tādējādi tikai sabiedrības valde ir atbildīga par gada pārskatu par 2012., 2013. un 2014.gadu
iesniegšanu vai neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī par gada pārskatos ietvertās informācijas atbilstību reālajai situācijai sabiedrībā. Iepriekš
minētie gada pārskati, lai arī iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā ar Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību, nav pieņemti, jo nav apstiprināti
Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajā kārtībā.
[8.2] Sabiedrības dalībniekiem pastāvošās nesaskaņas sabiedrības līdzekļu izlietojuma jautājumā, par ko ierosināts arī kriminālprocess, nevar būt
pamats likvidatora atcelšanai no amata.
[8.3] Nav pamata izdarīt secinājumu, ka sabiedrības likvidators nav devis iespēju prasītājam iepazīties ar sabiedrības grāmatvedības dokumentiem.
Zvērināta tiesu izpildītāja J.Vildaus 2016.gada 9.jūnija aktā iekļautā informācija apliecina, ka prasītāja pilnvarotais pārstāvis ir atteicies iepazīties ar
sabiedrības grāmatvedības dokumentu kopijām.
[8.4] Tiesai šīs prasības, kuras priekšmets ir sabiedrības likvidatora atcelšana no amata un jauna likvidatora iecelšana, ietvaros nav pamata vērtēt
jautājumu ne par to, vai prasītājs ir iekļaujams sabiedrības parādnieku sarakstā, ne par iespējamā parāda apmēru.
[8.5] Sabiedrības dalībnieku sapulces, kuras sasauktas laikā, kad par sabiedrības likvidatoru tika iecelts /pers. H/, tika sasauktas atbilstoši
normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Dalībnieku sapulču, kuras sasauktas pirms /pers. H/ iecelšanas sabiedrības likvidatora amatā, sasaukšanas
kārtības atbilstība normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai šīs lietas ietvaros nav vērtējama.
[8.6] Ņemot vērā sarakstes starp prasītāju un sabiedrības likvidatoru apjomu, viena prasītāja sūtījuma nesaņemšana sabiedrības juridiskajā adresē
nevar būt svarīgs iemesls likvidatora atcelšanai.
[9] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa vispusīgi un objektīvi pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un devusi tiem likuma
prasībām atbilstošu novērtējumu.
Atzīstot, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā arī uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas
spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams, Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem
pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai un atkārtoti to nenorāda.
[10] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzības argumenti nevar būt par pamatu pretēja sprieduma taisīšanai lietā šādu apsvērumu dēļ.
[10.1] Pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka sabiedrības gada pārskati par 2012., 2013. un 2014.gadu, kurus likvidators sniedzis Valsts
ieņēmumu dienestam ar Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību, nav pieņemti, jo tie nebija apstiprināti atbilstoši Komerclikuma 210.panta
pirmās daļas 5.punktam, proti, gada pārskatus nebija apstiprinājusi dalībnieku sapulce.
Prasības pieteikumā pieņēmuma formā norādītais, ka prasītājam ir pamats uzskatīt, ka iesniegtajos gada pārskatos norādītā informācija ir patiesībai
neatbilstoša, nevar būt par pamatu secinājuma izdarīšanai, ka likvidators, kurš ir viens no sabiedrības dalībniekiem, gada pārskatos būtu norādījis
informāciju, kas neatbilst sabiedrības grāmatvedības dokumentiem, kuri ir likvidatora rīcībā. Apstāklis, ka gada pārskatiem pievienotajos dokumentos ir
norādīti prasītāja rekvizīti, pretēji prasībā norādītajam, nav pamats secinājuma izdarīšanai, ka šie dokumenti saturēja it kā prasītāja parakstu. Faktu, ka
šos dokumentus vienpersoniski parakstījis tikai otrs sabiedrības dalībnieks, proti, /pers. H/, apliecina tas, kas Valsts ieņēmuma dienests gada pārskatus
nav pieņēmis, jo tie nav apstiprināti Komerclikumā noteiktajā kārtībā.
Apstākļos, ka prasītājs ir viens no diviem sabiedrības dalībniekiem, bez kura saskaņojuma gada pārskata apstiprināšana atbilstoši Komerclikuma
prasībām nav iespējama, viņš par sabiedrības gada pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā līdz likvidatora iecelšanai un šajos gada pārskatos
norādītās informācijas atbilstību sabiedrības grāmatvedības dokumentiem bija atbildīgs tikpat lielā mērā kā otrs sabiedrības dalībnieks, proti, pašreizējais
sabiedrības likvidators /pers. H/. Ņemot vērā dalībnieku skaitu sabiedrībā, kapitāldaļu sadalījumu un sabiedrības dalībnieku pārstāvības tiesību apmēru,
kā arī faktu, ka saskaņā ar Komerclikuma 213.panta pirmās daļas noteikumiem kārtējās sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšana ir valdes
kompetencē, arī sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas un izziņošanas kārtība bija tikpat prasītāja kā otra sabiedrības dalībnieka atbildība.
Arī apelācijas sūdzībā minētais pieņēmums, ka Uzņēmumu reģistrā iesniegtie gadu pārskati varētu kādu maldināt, neminot konkrētus apstākļus,
nevar būt par pamatu likvidatora atcelšanai no amata
[10.2] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka viņš nebija informēts par sabiedrības gada pārskatā par 2012.gadu, kas Valsts
ieņēmumu dienesta iesniegts 2015.gada maijā, ietvertajām ziņām, taču šis apstāklis nevar būt par pamatu likvidatora atcelšanai, jo, kā minēts iepriekš,
nav konstatēts, ka šajā gada pārskatā būtu ietverta informācija, kas neatbilst grāmatvedības dokumentiem, kas ir sabiedrības likvidatora rīcībā. Tiesai nav
pamata izdarīt secinājumu, ka /pers. H/, kurš šobrīd ir sabiedrības likvidators, 2013.gada decembrī būtu izmantojis prasītāja EDS parakstu, lai iesniegtu
sabiedrības gada pārskatu par 2012.gadu. Prasītājs apelācijas sūdzībā norāda, ka pats parakstījis šo gada pārskatu 2013.gada 13.decembrī, iespējams,
mēģinot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt “nulles” atskaiti.
Tiesai, ņemot vērā prasības priekšmetu, nav pamata vērtēt /pers. H/ rīcību pirms iecelšanas sabiedrības likvidatora amatā, taču tiesai ir pamats
norādīts, ka prasītājam bija pienākums nodrošināt apstākļus, lai viņa EDS parakstu nevarētu izmantot citas personas.
[10.3] Tas, ka pirmās instances tiesa spriedumā norādījusi uz Kriminālprocesu, kas ierosināts par sabiedrības dokumentu zādzību, lai arī prasītājam
šī kriminālprocesa ietvaros nav aizdomās turētā statuss, nevar būt pamats pretēja sprieduma taisīšanai lietā. Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam,
kriminālprocesa ierosināšanas faktam ir nozīme šīs lietas izskatīšanā, jo tas netieši apliecina faktu, ka sabiedrības un tās likvidatora rīcībā nav visi
sabiedrības grāmatvedības dokumenti.
[10.4] Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, tiesai ir pamats secināt, ka prasītājs ir atteicies iepazīties ar sabiedrības grāmatvedības dokumentiem,
jo šo faktu apliecina tiesu izpildītāja aktā fiksētais, ka prasītāja pilnvarotais pārstāvis ir atteicies iepazīties ar sabiedrības dokumentiem. Aizbildināšanās ar
to, ka prasītāja pārstāvim bija liegta iespēja piefiksēt šo dokumentu saturu, sagatavojot šo dokumentu apliecinātas kopijas, liecina, ka prasītājam nebija
patiesas vēlmes iepazīties ar dokumentiem. Pastāvot patiesai interesei iepazīties ar sabiedrības dokumentiem, iepazīšanās ar tiem, nesagatavojot kopijas,
nekādā veidā neliegtu prasītājam pieprasīt no likvidatora šo dokumentu kopijas. Šādos apstākļos tiesai nebija pienākuma vērtēt visu saraksti starp
prasītāju un likvidatoru.
[10.5] Tiesa pamatoti norādījusi, ka šīs lietas ietvaros netiek vērtēts sabiedrības debitoru parādu apmērs.
[10.6] Apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos dokumentos norādītās 2013.gada 30.aprīļa un 2014.gada 30.aprīļa sapulces netika
sasauktas Komerclikumā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, ka sabiedrības dalībnieku savstarpējo konfliktu dēļ dalībniekiem nebija iespējams nodrošinās
dalībnieku sapulču sasaukšanu likumā noteiktajā kārtībā, nevar tikt atzīts par svarīgu iemeslu, lai atceltu sabiedrības likvidatoru no amata. Vienlaicīgi
Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka sabiedrības likvidatora atcelšana no amata un prasītāja iecelšana par sabiedrības likvidatoru nekādā veidā
nenodrošinās sekmīgāku sabiedrības likvidācijas procesu, jo faktiski tā kavēklis ir likvidējamās sabiedrības dalībnieku savstarpējais konflikts.
[10.7] Apstāklis, ka likvidators nav sniedzis atbildes uz vairākām prasītāja nosūtītajām vēstulēm, ņemot vērā sarakstes apmērus, nav atzīstams par
svarīgu iemeslu likvidatora atcelšanai.
[11] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir objektīvi vērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka prasība ir
noraidāma.
[12] Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopsumma pirmās instances tiesā ir 9,71 EUR (1.sēj., 2.lpp.), bet apelācijas instances tiesā – 1,12
EUR, kas kopā ir 10,83 EUR. No šiem izdevumiem prasītājs, iesniedzot prasību, ir samaksājis 4,70 EUR. Noraidot prasību, saskaņā ar Civilprocesa
likuma 39., 40 un 42.panta noteikumiem no prasītāja valsts ienākumos ir piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,13 EUR
apmērā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.pantu, 454.panta pirmo un otro daļu Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
/pers. D/, personas kods /personas kods/, prasību pret likvidējamo SIA “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par
kapitālsabiedrības likvidatora atcelšanu un jauna likvidatora iecelšanu – noraidīt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,13 EUR (seši euro un
13 centi) apmērā, nosakot, ka dokuments, kas apliecina šī maksājuma veikšanu, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā sprieduma
labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja banka:
Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods –
21499, kā arī atsauce uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 18.marta spriedumu civillietā Nr.C30674615.
Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro) apmērā.
Spriedums sastādīts un pieejams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā – 2019.gada 18.martā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) M.Šķendere
Tiesnese (paraksts) I.Strelča
Tiesnesis (paraksts) M.Sviķis