Court orders payment of heating bill, late fees, and court costs against a property owner who failed to register ownership.

Lietas Nr. C26105614

Lietas arhīva Nr. C-0335-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknes tiesas tiesnese T.Maļinovska

2015.gada 02.februārī Rēzeknē, Dārzu ielā 24 izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” maza

apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda EUR 1562,53 un likumisko procentu EUR 32,00 piedziņu,

Aprakstošā daļa :

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Enerģija” (turpmāk tekstā SIA „Rēzeknes Enerģija”) ir cēlusi maza apmēra prasību tiesā pret /pers.

A/ par parāda EUR 1562,53 un likumisko procentu EUR 32,00 piedziņu, norādot, ka prasītājs SIA „Rēzeknes enerģija” sniedz atbildētājai

siltumenerģijas piegādes pakalpojumus pēc adreses /adrese/. Minētais dzīvoklis kopš 02.01.2013. pieder /pers. A/. Atbildētāja ieguva īpašuma tiesības

uz minēto dzīvokli piespiedu izsoles rezultātā. Latgales apgabaltiesa 21.12.2012. ar lēmumu lietā Nr.C03040312 apstiprināja izsoles aktu un nolēma

nostiprināt nekustamo īpašumu /adrese/, uz ieguvējas /pers. A/ vārda. Tiesas lēmums stājās spēkā, taču atbildētāja savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā

nereģistrē.

/pers. A/ par laika periodu no 02.01.2013. līdz 30.06.2014. izveidojies parāds par SIA „Rēzeknes Enerģija” sniegtajiem siltumenerģijas

piegādes pakalpojumiem EUR 1562,53 apmērā.

SIA „Rēzeknes Enerģija” sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 01.oktobra

saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču Nr.S3007-08 un Nr.S2006-08 nosacījumiem.

Pamatojoties uz 18.10.1994. MK noteikumu Nr.204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu dzīvojamo māju centralizēto apkuri

un apgādi ar karsto ūdeni nodrošina un samaksu par šiem pakalpojumiem veic uz līguma pamata, kuru mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota fiziska vai

juridiska persona noslēdz ar siltumenerģijas piegādātāju.

Sakarā ar to, ka dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāja un pārvaldnieka funkcijas veic SIA „Lauku celtnieks”, siltumenerģijas piegāde

dotajai mājai notika ar SIA „Rēzeknes Enerģija” un SIA „Lauku celtnieks” 01.10.2008. noslēgtā līguma Nr.3 „Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA

„Lauku celtnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās” noteikumiem.

Saskaņā ar šī līguma 1.1. un 1.3.punktu SIA „Rēzeknes Enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina

lietotājus – telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt šī līguma 1.5.punkts paredz, ka abonenti – dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki,

veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (SIA „Rēzeknes Enerģija”) saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas

dokumentiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (tajā skaitā par apkuri).

Neskatoties uz to, ka atbildētājas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/, nav koroborētas zemesgrāmatā, īpašuma tiesības ir noteiktas ar Latgales

apgabaltiesas lēmumu. Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, līdz ar ko pienākums apmaksāt

komunālos pakalpojumus gulstas uz atbildētāju no tā brīža, kad stājās spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 36.punktu un

pamatojoties uz SIA „Rēzeknes Enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, /pers. A/ bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz

katra mēneša divdesmitajam datumam. Siltumenerģijas tarifa apmērus noteica Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Lai arī Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 26.4.punkts paredz SIA

„Rēzeknes Enerģija”, ka siltumenerģijas piegādātāja, tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam, ja

lietotājs neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem, tomēr SIA „Rēzeknes Enerģija” nav tehniskas iespējas atslēgt apkuri atsevišķām telpām

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Apkures sistēma ir vienota visai mājai, un atslēgšanas gadījumā tiks bojāta mājas apkures sistēma, kā arī tiks traucēts

mājas hidrauliskais un temperatūras režīms.

SIA „Rēzeknes Enerģija” savus pienākumus izpildīja godprātīgi, no atbildētājas netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas

pakalpojumu kvalitāti un kā nekustamā īpašuma īpašniecei, kas ierakstīta Zemesgrāmatā, viņai ir pienākums savlaicīgi un pilnīgi apmaksāt saņemtos

siltumenerģijas pakalpojumus.

Laika periodā no 01.02.2014. līdz 30.06.2014. atbildētājai bija aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti EUR 32,00 apmērā.

Ņemot vērā augstākminēto, un pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un

lietošanas noteikumi” 3.punktu, 36.punktu, Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr.204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem”

1.punktu, Civillikuma 2033.pantu, 2107.pantu, 2108.pantu, 2109.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, Civilprocesa likuma

1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, 09.12.2008. Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu, 3.punktu, prasītājs lūdz piedzīt no /pers. A/

par labu SIA „Rēzeknes Enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi EUR 1562,53, likumiskos procentus EUR 32,00 un visus tiesas izdevumus,

uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītāja bankas kontu AS „Swedbank”: LV81HABA0551022600432; atzīt SIA „Rēzeknes Enerģija”

tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja /pers.A/rakstveida paskaidrojumu tiesā nav iesniegusi, tiesas sūtīto korespondenci pēc deklarētās dzīvesvietas saņēma,

atpakaļsūtījumu nav.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2014.gada 20.augustā prasītājam un atbildētājai ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim (l.l.33-35).

Ar Rēzeknes tiesas tiesneses T.Maļinovskas 2014.gada 23.oktobra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā uz 02.02.2015.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2014.gada 23.oktobrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā (l.l.36).

Tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 561.pantu uzskatāms, ka

pusēm ir paziņots par procesuālo darbības laiku un vietu, attiecīgo nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā sekojošo apsvērumu

dēļ:

Motīvu daļa :

Konstatēts, ka saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču nr.S3007-08 un nr.S2006-08 nosacījumiem SIA „Rēzeknes enerģija” sniedz

centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 01.oktobra (l.l.9,10).

2008.gada 01.oktobrī SIA „Rēzeknes enerģija” ar SIA „Lauku celtnieks” noslēdza līgumu nr.3 par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Lauku

celtnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās, līgums nosaka, ka uzņēmums SIA „Rēzeknes enerģija” apņemas saražot un piegādāt dzīvojamām

mājām Rēzeknē siltumenerģiju karstā ūdens veidā, bet SIA „Lauku celtnieks” apņemas saņemt un nodrošināt lietotājus ar piegādāto siltumenerģiju

(līguma 1.1.pkt.).

Māja /adrese/ atrodas SIA „Lauku celtnieks” apsaimniekošanā (l.l.17).

Saskaņā ar minētā līguma 1.5.pkt. abonenti – dzīvokļu īrnieki un īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam. Abonents

apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākamā mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto rēķinu (l.l.13-19).

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi

zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa

īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma

reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija” prasībā noradīto (l.l.3) dzīvokļa /adrese/ ieguvēja ir atbildētāja /pers. A/. Atbildētāja ieguva īpašuma

tiesības uz minēto dzīvokli atklātās izsoles rezultātā, Latgales apgabaltiesa 21.12.2012. ar lēmumu lietā Nr.C03040312 apstiprināja izsoles aktu un

nolēma nostiprināt nekustamo īpašumu /adrese/, uz ieguvējas /pers. A/ vārda (l.l.37-41). Tiesas lēmums stājās spēkā, atbildētāja savas īpašuma tiesības

zemesgrāmatā nav reģistrējusi.

Tā kā /pers. A/ ir tiesīga dzīvokļa īpašuma ieguvēja, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu uz viņu attiecas visas Dzīvokļa

īpašuma likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību.

Dzīvokļa īpašuma likuma (redakcija no 01.01.2011.) 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 23.punktu viens no Lietotāja pienākumiem ir

līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt izlietotās siltumenerģijas daudzumu un ziņot par to piegādātājam, kā arī noteiktos termiņos veikt maksājumus. Saskaņā

ar Noteikumu 29., 30., 36.punktiem piegādātājs pārdod siltumenerģiju lietotājam atbilstoši tarifiem, kas apstiprināti un publicēti saskaņā ar likumiem,

lietotājam piegādāto siltumenerģijas daudzumu nosaka atbilstoši siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem, norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto

siltumenerģiju veic saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša

divdesmitajam datumam.

Pamatojoties uz augstākminēto un Civillikuma 2107., 2109., 2033. pantiem, tiesa secina, ka atbildētāja /pers. A/ ir siltumenerģijas pasūtītāja,

kuras pienākums apmaksāt prasītājam pakalpojumus, kas saistīti ar siltumenerģijas piegādi nekustamajam īpašumam /adrese/.

Prasītāja nosaka maksu par apkuri un karsto ūdeni pamatojoties uz tarifiem, kurus apstiprinājis Sabiedrisko pakalpojumu regulators (l.l.20-23),

kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar savu 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.113 (l.l.24-27).

Konstatēts, ka par laika periodu no 02.01.2013. līdz 30.06.2014. atbildētājai izveidojās parāds par apkuri un kārsto ūdeni EUR 1562,53

apmērā, ir finanšu dati (l.l.28-32).

Tiesa secina, ka atbildētāja nav pildījusi savu pienākumu maksāt par saņemto pamatpakalpojumu - apkuri un papildpakalpojumu - karstā ūdens

sagatavošanu un cirkulāciju, ka rezultātā izveidojies parāds maksai par patērēto siltumenerģiju EUR 1562,53 apmērā par laiku no 02.01.2013. līdz

30.06.2014., kas piedzenams prasītāja labā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus, kas sastāda EUR 32,00 (l.l.3).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1756.pants

nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Atbildētāja ir kavējusi prasītāja rēķinos noteiktus maksājumu termiņus, līdz ar to ir iestājies nokavējums un no tā izrietošās sekas – prasītāja

tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus. Tādējādi, prasītājs pamatoti prasa no atbildētājas likumisko procentu piedziņu EUR 32,00 apmērā par

laika periodu no 01.02.2014. līdz 30.06.2014.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta izpratnē ir atlīdzība par svešas (jau piespriestas

prasītāja labā ) naudas lietošanu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus – 6% gadā apmērā no parāda pamatsummas. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.

Prasītājam ir tiesas izdevumi EUR 243,88 apmērā, (valsts nodeva 239,18 EUR apmērā un izdevumi, kas saistīti ar prasības pieteikuma un

pavēstu nosūtīšanu, 4,70 EUR apmērā), kurus saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu jāpiedzen no atbildētājas prasītāja labā.

Rezolutīvā daļa :

Pamatojoties uz augstākminēto, vadoties pēc Civillikuma 1765., 2033., 2107., 2109.pantiem, Dzīvokļa īpašuma likuma (redakcija no

01.01.2011.) 8.panta, 10.panta 3.punkta, Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 193.panta, 195.panta, 2041.panta, 250.25panta, tiesa

NOSPRIEDA :

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.42403021332,

labā parādu par siltumenerģijas piegādi EUR 1562,53 apmērā, likumiskos nokavējuma procentus EUR 32,00 un tiesas izdevumus EUR 243,88 apmērā,

kopā EUR 1838,41 (viens tūkstotis astoņi simti trīsdesmit astoņi euro un 41 eurocents).

Parāda samaksa veicama uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.42403021332, kontu AS „Swedbank”:

LV81HABA0551022600432.

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.42403021332, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas EUR 1562,53 apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai), ievērojot Civillikuma nosacījumus procentu pieauguma aprobežojumam.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnese: