Court orders landlord to collect rent arrears from tenant under social housing management contract.

Lietas Nr. C31385915

Lietas arhīva Nr. C-1420-16/13

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 14.aprīlī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar sekretāri A.Gobu

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas pilsētbūvnieks” prasībā pret /pers. B/ par

parāda piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

2015.gada 16.novembrī SIA ,,Rīgas pilsētbūvnieks” (turpmāk - prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētāja) par parāda

piedziņu, kurā, pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 1., 2.panta pirmo daļu, 12.pantu, likuma ,,Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.punktu un 15.pantu, Civillikuma 1587.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu par īres

maksu un saņemtajiem pakalpojumiem EUR 2377,63 un tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 329,85 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

4,70.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu 01.12.2011. noslēdzis sociālo dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/(turpmāk - Pārvaldīšanas līgums), saskaņā ar kuru sociālā dzīvojamā māja /adrese/, nodota prasītāja pārvaldīšanā sākot

ar 01.12.2011.

Atbildētāja pamatojoties uz 06.04.2004. ar biedrību ,,/Nosaukums/” noslēgto sociālā dzīvokļa beztermiņa īres līgumu Nr./numurs/, lieto dzīvokli

Nr./numurs/ minētajā sociālajā mājā, kā arī saņem visus Pārvaldīšanas līgumā paredzētos pakalpojumus.

Prasītājam, pārņemot sociālās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ar 28.11.2011. aktu tika nodoti arī visi spēkā esošie īres līgumi.

Prasītājs norāda, ka atbildētājai par periodu no 2011.gada 1.decembra līd z 2015.gada 2.novembrim ir izveidojies parāds par īri un saņemtajiem

pakalpojumiem kopā EUR 2377,63 apmērā.

Atbildētājai nosūtīti vairāki atgādinājumi un brīdinājumi par īres maksas un saņemto pakalpojumu parādu ar aicinājumu nomaksāt parādu un

vienoties ar prasītāju par parāda atmaksas termiņu un grafiku. Atbildētāja uz minēto nav reaģējusi, kā arī nav nodrošinājusi parāda apmaksu vai pat

daļēju tā samazinājumu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniegusi.

2016.gada 26.februārī prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikuma grozījumus, kuros norāda, ka pēc prasības celšanas uz 2016.gada

19.februāri atbildētājas parāds sastāda jau EUR 2590,28. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par īres maksu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem EUR 2590,28 un tiesāšanās izdevumus 343,05 EUR, t.sk., valsts nodevu EUR 338,35 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

4,70.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. E/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem, lūdza apmierināt. Paskaidroja, ka atbildētāja dzīvokli

joprojām dzīvo, taču nevienu maksājumu, kopš prasītājs pārņēma mājas pārvaldīšanu, atbildētāja nav veikusi. Paskaidroja, ka prasības pamatojums

papildināms ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu, jo uzskata, ka atbildētāja patvarīgi lieto telpas, līdz ar ko viņai jāatbild par prasītājam

nodarītajiem zaudējumiem. Uzskata, ka īres līgums vairs nav spēkā, jo likums nepieļauj sociālo dzīvokli izīrēt uz nenoteikto laiku.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai likumā noteiktajā kārtībā paziņots nosūtot tiesas pavēsti uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, ko apliecina lietā esošā pavēstu uzziņa.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā norādītie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst

par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Ievērojot to, ka atbildētāja nav sniegusi lietā paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, kā

arī to, ka nepastāv Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi, lietā taisāms aizmugurisks spriedums, atzīstot, ka prasītājas

paskaidrojumi un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai.

M o t īv uda ļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka Mājokļu un vides departaments ar sociālo dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/nodevis prasītāja

pārvaldīšanā dzīvojamo māju /adrese/. (lietas 26.-33.lapa).

Lietas materiāliem pievienots 2004.gada 6.aprīlī starp Rīgas domes Labklājības departamentu (tā vārdā /Nosaukums/) kā izīrētāju un /pers. B/ kā

īrnieci noslēgtais Sociālā dzīvokļa īres līgums Nr./numurs/, ar kuru atbildētājai izīrēts 1- istabas dzīvoklis /adrese/. (lietas 10.-15.lapa) Sociālā dzīvokļa

īres līguma 2.1.punktā noteikta īres maksa, kuru atbildētāja maksā prasītājam, bet 2.2.punktā noteikta kārtība - kādā veicama samaksa, kas saistīta ar

pakalpojumiem par dzīvojamās telpas lietošanu.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas

lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Saskaņā ar minētā likuma 12.pantu - dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas

īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā vai

normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kārtībā. Obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un

kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums

izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu, kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.

Likuma ,,Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 12.pants noteic, ka sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgā

pašvaldība. Tai jābūt zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Pašvaldība var arī segt daļu no maksas par

komunālajiem pakalpojumiem. Minētā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkta noteic, ka sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums ir

sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā dzīvokļa īres

līguma noteikumus.

Saskaņā ar Sociālā dzīvokļa īres līguma 5.1.2.punktu, īrnieks apņemas savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem

maksājumus.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja

izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Ar lietā iesniegto 2015.gada 19.oktobra Aktu Nr./numurs/, pierādīts, ka 2015.gada 19.oktobrī apsekojot dzīvokli /adrese/konstatēts, ka tajā

atrodas īrniece /pers. B/ un viņai piederošās mēbeles, sadzīves priekšmeti u.c. mantas. Aktu ir parakstījusi arī īrniece (lietas 34.lapa)

No prasības pieteikuma, lietas materiālos esošajiem rēķiniem, parāda aprēķina un veikto maksājumu sarakstiem to kopumā un savstarpējā saistībā

izriet, ka atbildētāja kopš 2011.gada 1.decembra nav norēķinājusies par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi

izveidojot parādu, kas uz 2016.gada 19.februāri ir sasniedzis EUR 2590,28. (lietas 47.-96., 109.-113.lapa)

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja pierādījumus par parāda samaksu nav iesniegusi, iebildumus pret prasību nav cēlusi, pretējus pierādījumus nav iesniegusi, līdz ar ko

tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un veiktos aprēķinus, ar kuriem apstiprināts, ka atbildētāja maksājumus par dzīvokļa īri un

saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu nav veikusi pilnā apmērā, līdz ar ko izveidojies parāds.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams prasītāja aprēķinā

norādītais parāds EUR 2590,28.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami tiesāšanās izdevumi: samaksātā valsts

nodeva EUR 338,35 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Ievērojot to, ka iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, taču faktiskie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā ir EUR 7,27 saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, neapmaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 2,57 ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas

5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Līdz ar to prasītājam nosakāmas tiesības saņemt

likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei 6% gadā (Civillikuma 1765.pants) no neatmaksātās galvenā parāda summas. Procentu pieaugums,

iestājoties Civillikuma 1763.pantā norādītajiem apstākļiem, apstājas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 204.1, 208.1, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu par īri un pakalpojumiem par periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2016.gada 19.februārim EUR 2590,28 un

tiesas izdevumus EUR 343,05, kopsummā EUR 2933,33 (divi tūkstoši deviņi simti trīsdesmit trīs euro 33 centi), kas iemaksājami SIA ,,Rīgas

pilsētbūvnieks” norēķinu kontā Nr./konta numurs/, /Nosaukums/.

Atzīt prasītājam tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,57 (divi euro, 57 centi), kas

iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, kontā Nr.LV 51 TREL 2190 4580 1900 0, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C31385915. Maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesai.

Prasītāja spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese /personiskais paraksts/ L.Vazdiķe