Supreme Court dismisses appeal for legal aid in administrative proceedings due to lack of underlying administrative act.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia dismissed the appeal against a district court judge's refusal to grant state-funded legal aid. The applicant sought aid to challenge a medical commission decision but had not yet filed the underlying administrative appeal required by law. The court ruled that legal aid in administrative cases is contingent upon a pending administrative lawsuit, which was absent at the time of the request. Consequently, the appeal was rejected as obviously unfounded under the Administrative Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedValsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums 15. panta 1. punkts; Administratīvā procesa likums 18. pants: Legal aid in administrative proceedings is granted only when a corresponding administrative appeal has been filed, as aid is not an independent claim but dependent on the underlying procedural action.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:1121.SKA083325.6.L
Nr. 680040325, SKA-833/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 21.novembrī
[1] Senātā saņemta pieteicējas /Persona A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša
2025.gada 29.jūlija lēmumu, ar kuru atteikts izskatīt pieteicējas pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta
izdošana par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu administratīvajā lietā par Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2025.gada 14.aprīļa lēmumu Nr. 2025/21261.
Ar Tieslietu ministrijas 2025.gada 2.jūlija lēmumu Nr. 1-4.1/67 atstāts negrozīts Tiesu administrācijas
lēmums, ar kuru pieteicējai atteikts piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.
Tiesnesis atzina, ka iestāde pamatoti secināja, ka pieteicējas lūgums nav tāds gadījums, kad juridiskā
palīdzība piešķirama Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, un tāpēc pamatoti atteica
juridiskās palīdzības piešķiršanu. Līdz ar to tiesnesis atteica pieteikumu izskatīt šajā daļā, pamatojoties uz
Administratīvā procesa likuma 191.1panta pirmo daļu (pieteikums ir acīmredzami nepamatots).
[2] Pārbaudījusi pieteikumu un tam pievienotos materiālus, pārsūdzēto tiesneša lēmumu un blakus sūdzību,
senatoru kolēģija atzīst, ka pieteikumu minētajā daļā pamatoti atteikts izskatīt.
[3] Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 15.pants noteic, ka valsts nodrošina juridisko palīdzību
administratīvajās lietās un persona to var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim: 1)
pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; 2) lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu
vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros; 3) bāriņtiesas lēmuma par
bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros; 4) Administratīvā procesa likumā noteiktajā
gadījumā un kārtībā. Tiesu administrācija izskata iesniegumus par juridisko palīdzību, pieņem lēmumus par
juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un paziņo lēmumu iesniedzējam, kā arī šajā likumā
noteiktajos gadījumos norīko juridiskās palīdzības sniedzēju (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma
15.pants). Minētā kārtība neattiecas uz juridiskās palīdzības nodrošināšanu pārsūdzības procedūrās patvēruma
piešķiršanas procesa ietvaros un uz administratīvajām lietām, kurās juridiskā palīdzība piešķirama Administratīvā
procesa likumā noteiktajā gadījumā un kārtībā (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23.pants).
No minētajām tiesību normām izriet, ka likumdevējs ir nošķīris tos gadījumus, kuros juridiskā palīdzība tiek
piešķirta Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, no tiem gadījumiem, kuros juridiskā
palīdzība piešķirama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kā pamatoti konstatēts pārsūdzētajā
lēmumā, pieteicējas lūgums neatbilst nevienam no Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 15.panta 1., 2.,
vai 3.punktā paredzētajiem gadījumiem, kad par palīdzības piešķiršanu lemj Tiesu administrācija. Blakus sūdzībā
nav norādīti argumenti par pretējo.
[4] No pieteikuma un tam pievienotajiem materiāliem izriet, ka pieteicēja vēlas valsts nodrošināto juridisko
palīdzības piešķiršanu tāpēc, lai pārsūdzētu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2025.gada
14.aprīļa lēmumu Nr. 2025/21261 (turpmāk – komisijas lēmums).
Senatoru kolēģija atzīst, ka šādā gadījumā juridiskās palīdzības piešķiršana ir administratīvās tiesas
(tiesneša) kompetencē atbilstoši Administratīvā procesa likuma 18.pantam, kas citstarp noteic, ka valsts
nodrošināto juridisko palīdzību, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli, pēc personas
lūguma piešķir, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, pēc pieteikuma saņemšanas tiesā līdz galīgā tiesas
nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
Vienlaikus senatoru kolēģija norāda, ka lūgums piešķirt juridisko palīdzību nav patstāvīgs prasījums, bet ir
pakārtots prasījumam par administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Proti, lai varētu lemt par juridiskās palīdzības
piešķiršanu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 18.pantam, ir jābūt iesniegtam pieteikumam par administratīvo
aktu vai faktisko rīcību.
Pārsūdzētajā tiesneša lēmumā konstatēts: brīdī, kad tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Tieslietu
ministrijas 2025.gada 2.jūlija lēmumu Nr. 1-4.1/67, pieteicēja vēl nebija iesniegusi pieteikumu par komisijas
lēmumu. Savukārt, pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju, senatoru kolēģija konstatē, ka ar
Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 12.novembra lēmumu atstāts negrozīts Administratīvās rajona tiesas
tiesneša 2025.gada 28.augusta lēmums, ar kuru pieteicējas pieteikumu par komisijas lēmumu atteikts pieņemt. Līdz
ar to nav saskatāms tiesisks pamats lemt par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības piešķiršanu atbilstoši
Administratīvā procesa likuma 18.pantam.
[5] Blakus sūdzībā nav norādīta tāda argumentācija, kas liktu apšaubīt tiesneša lēmuma pareizību. Līdz ar to
blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota, un tas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 320.1pantam (noteic, ka
tiesnešu kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami
nepamatota) ir pamats atteikumam to izskatīt.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu, 324.panta pirmo daļu un 338.panta astoto daļu,
senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatīt /Persona A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2025.gada 29.jūlija
lēmumu, ar kuru atteikts izskatīt /Persona A/ pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošana par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu administratīvajā lietā par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu
valsts komisijas 2025.gada 14.aprīļa lēmumu Nr. 2025/21261.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators E. Darapoļskis Senatore I. Meldere Senatore R. Vīduša