Court dismissed request to add degree field details to equivalence decision citing lack of legal basis.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to amend a previous decision equating an engineering degree to a master's level qualification. The applicant argued the original decision was arbitrary because it failed to specify the scientific field of the recognized master's degree. The court held that the relevant laws and regulations do not require or allow for such specific field designation in equivalence determinations. Consequently, the court ruled that no grounds existed for issuing a more favorable administrative act with additional details.
Legislator headnote
AI generatedAugstskolu likuma 59.pants; Ministru kabineta noteikumi Nr.142: The court established that administrative equivalence decisions must strictly follow statutory delegation and cannot arbitrarily add specific field designations not mandated by law or regulations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420288215
Lietas arhīva Nr. A42-00687-16/23
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 25.janvārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese R.Migla,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Izglītības un zinātnes ministrijai
izdot labvēlīgu administratīvo aktu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Akadēmiskā informācijas centra 2013.gada 25.novembra lēmumu Nr.142/22247 „Par iepriekš iegūtas augstākās izglītības pielīdzināšanu”
(turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicēja /pers. A/ iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija, kuras apguvi apliecina ar Darba Sarkanā Karoga
ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes 1989.gada 29.jūnija diploms PB Nr./numurs/ (turpmāk – diploms), pielīdzināta
profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.
Pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdēja Izglītības un zinātnes ministrijā, uzskatot to par prettiesisku, jo sākotnējā lēmumā nav ietverta norāde, kādā
zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts.
[2] Ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2014.gada 18.decembra lēmumu Nr.01-12/456 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] No Augstskolu likuma 59.panta ceturtās daļas izriet, ka personas iegūtie grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd
spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un
profesionālajām kvalifikācijām un pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Grādus un profesionālās kvalifikācijas, kuriem pielīdzināms
personas grāds un profesionālā kvalifikācija, noteic Augstskolu likuma 59.panta pirmā daļa. No Augstskolu likuma 59.panta ceturtās daļas neizriet, ka
pielīdzināšanas rezultātā tiktu vērtēts studiju programmas saturs. Pielīdzināšanas rezultātā tiek noteikts, kuram Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā
minētajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai atbilst personas iegūtais grāds un profesionālā kvalifikācija, neprecizējot, grādam kurā nozarē vai
apakšnozarē iegūtais grāds ir pielīdzināms.
[2.2] Ievērojot Augstskolu likuma 59.panta ceturtajā daļā dotā deleģējuma saturu, arī Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumu Nr.142
„Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.142) 8. un 10. punkts neparedz pielīdzināt personas iegūto grādu
un profesionālo kvalifikāciju grādam konkrētā nozarē vai apakšnozarē. Minētais neizriet arī no noteikumu projekta „Grādu un profesionālo kvalifikāciju
pielīdzināšanas kārtība” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas).
Ievērojot, ka inženiera-ekonomista kvalifikācija pieteicējam piešķirta ar Valsts komisijas 1989.gada 22.jūnija lēmumu, Akadēmiskās informācijas
centrs pamatoti pieņēma sākotnējo lēmumu, ņemot vērā noteikumu Nr.142 8.1.apakšpunktu. No minētās tiesību normas neizriet nepieciešamība vērtēt
sekmju izrakstu.
[2.3] Pieteicēja iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, kas atbilst
Augstskolu likuma 59.panta pirmās daļas 2.punkta b) apakšpunktā minētajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai. Minētā izglītība nav uzskatāma par
akadēmisko kvalifikāciju. Līdz ar to nav pamatota pieteicēja norāde uz Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumiem Nr.240 „Noteikumi par
valsts akadēmiskās izglītības standartu” (turpmāk – noteikumi Nr.240), kas noteic valsts akadēmiskās izglītības standartu. Otrā līmeņa profesionālo
augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt, apgūstot profesionālās maģistra studiju programmas. Otrā līmeņa profesionālās
augstākās izglītības standartu noteic Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumi Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās
izglītības valsts standartu” (turpmāk – noteikumi Nr.512), un šo noteikumu 29.punkts noteic, ka pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo
maģistra grādu nozarē (profesionālās darbības jomā), kā arī piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Tas, kādu norādi ietver diplomā, izriet no
augstskolas īstenotās studiju programmas satura, kas tiek vērtēts studiju programmas licencēšanas un studiju virziena akreditācijas procesā. Ņemot vērā,
ka pielīdzināšanas procesā netiek vērtēts apgūtās studiju programmas saturs, nav nozīmes pieteicēja norādei uz Augstskolu likuma 55. 3 panta piektās
daļas 4.punktu, kas attiecas uz studiju virziena akreditāciju.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2015.gada 5.janvārī vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu veikt diploma pielīdzināšanu kādam no
Latvijā saskaņā ar Augstskolu likumu izsniedzamam dokumentam. Pieteikumā citētas Augstskolu likuma 3., 55., 59.pantā, Izglītības likuma 1., 2., 5., 6.,
11. un 11. 1 pantā, Profesionālās izglītības likuma 1., 2., 3., 4., 5., 22. un 24.pantā, noteikumu Nr.142 2., 3., 7. un 8.punktā, Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa noteikumu Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus” (turpmāk – noteikumi Nr.202)
2.punktā, 1. un 4.pielikumā, Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumu Nr.788 „Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un
aktualizācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.788) 12.punktā, Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.656 „Kārtība, kādā izsniedzami
valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti” (turpmāk – noteikumi Nr.656) 2.punktā, 1. un 4.pielikumā u.c. ietvertās tiesību normas. No
pieteikuma izriet turpmāk minētie argumenti.
[3.1] Pielīdzināšanas pienākumu realizācijā nevar atkāpties no noteikumiem, kas nosaka grādu (akadēmiskā vai profesionālā) noteikšanu.
Pieteicējam ir šaubas, vai ir nodrošinātas pieteicēja tiesības realizēties, un, ja ir, tad kādā zinību jomā šīs iespējas tiek nodrošinātas. No Lēmuma nav
skaidrs, kādā zinību jomā pēc jaunajiem izglītības standartiem pieteicējs var realizēt no likuma izrietošās iespējas: humanitāro zinātņu jomā kā maģistrs
ekonomikas zinātnēs, sociālo zinību jomā, dabas zinību jomā, tehnisko zinību jomā kā maģistrs inženierzinātnēs.
[3.2] Pieteicējs uzskata, ka Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (turpmāk – LPSR) izsniegto izglītības dokumentu varētu pielīdzināt
dokumentam, kuru ir izsniegusi ārvalstu izglītības iestāde, un vadīties no tām tiesību normām, kādas tiek lietotas Akadēmiskajam informācijas centram,
veicot ekspertīzi, lai pielīdzinātu Krievijas Federācijā izsniegtu izglītības dokumentu Latvijas valsts standartiem. Akadēmiskās informācijas centram
pielīdzināšanas pienākums jāveic pēc būtības, ne formāli. Ja pielīdzināšanā netiek veikta ekspertīze, visam pielīdzināšanas procesam nav nozīmes.
[3.3] Pēc Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes (pielīdzināšanas) ir palikušas neskaidrības par apgūtās izglītības programmu. Pastāv studiju
programmas, no kurām atkarīgs, vai pēc to apgūšanas tiks piešķirts akadēmiskais vai profesionālais grāds. Līdz noteiktam laikam pastāvēja pieņēmums,
ka visi, kas izglītību ieguvuši līdz 1991.gada 1.jūlijam, ir studējuši akadēmiskajās studiju programmās.
[3.4] Lēmums nesatur atsauci uz Profesionālās izglītības likumu, lai pamatotu norādi, ka ir iestājies Augstskolu likuma 59.panta pirmās daļas
2.punkta un noteikumu Nr.142 8.1.punkta variācijas piemērošanas gadījums – ja bijušās PSRS augstākā mācību iestāde personai izsniegusi diplomu par
iegūtu augstāko izglītību specialitātē, kas atbilst profesijai, kurai saskaņā ar šo profesiju regulējošiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta prasība pēc
piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas, šā apakšpunkta pirmajā teikumā minētās kvalifikācijas pielīdzināmas profesionālajam maģistra grādam un
piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Lēmums nesatur norādi uz iegūto augstāko izglītību specialitātē, kas atbilst profesijai, kurai ir paredzēta prasība
pēc piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas.
[3.5] Pieteicējam jau ir iegūta augstākā izglītība pēc studiju programmas pabeigšanas, kuru uzsāka īstenot pirms Augstskolu likumā noteiktā grādu
un profesionālo kvalifikāciju tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās 2000.gada 26.decembrī, kaut gan šo noteikumu 8.1.punktā ir atsauce uz Izglītības
likumu, t.i., kura uzsākta līdz Izglītības likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā stāšanās brīdim 1991.gada 1.jūlijā. Lēmums
nesatur norādi, kāpēc piekto kvalifikācijas līmeni sasniegušai personai agrāk iegūto izglītību pielīdzina otrā līmeņa profesionālajai izglītībai. No
noteikumiem Nr.142 izriet, ka pielīdzināšanu profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai veic tikai gadījumā, ja
augstākā izglītība iegūta laikā no 1991.gada 1.jūlija līdz 1995.gada 1.decembrim. Noteikumu Nr.142 8.1.punkts viennozīmīgi noteic, ka kvalifikācijas,
kuras piešķīra bijušās PSRS augstākās mācību iestādes par iegūtu augstāko izglītību, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz Izglītības
likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā stāšanās brīdim 1991.gada 1.jūlijā, ir pielīdzināmas akadēmiskajam maģistra grādam.
[3.6] Noteiktu maģistra grādu piešķir kādā noteiktā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, arī profesionālo kvalifikāciju (līmeni) piešķir noteiktā profesijā,
noteiktā nozarē. Pielīdzināšanas pienākumu nav iespējams veikt neanalizējot (neveicot ekspertīzi) profesionālās izglītības saturu reglamentējošos
pamatdokumentus. Ir jānorāda, kādai profesijai atbilst pieteicējam 1989.gadā piešķirtā kvalifikācija “inženieris-ekonomists”. Tikai izvērtējot apgūtās
programmas saturu, var noteikt, vai Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā noteiktais maģistra grāds ir akadēmiskais vai profesionālais.
[3.7] Pielīdzināšanas rezultātā iesniegtais izglītības dokuments tiek pielīdzināts kādam no Latvijas valstī izsniedzamajiem izglītības dokumentiem.
Izglītības dokuments un akreditētā studiju programma ir savstarpēji saistīti. Iesnieguma iesniegšanas dienā, 2013.gada 31.janvārī, izglītības dokumentu,
kuram bija jāpielīdzina pieteicējam izdotais diploms, noteica noteikumi Nr.656, apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas dienā – noteikumi Nr.202.
[3.8] Tā kā diploms ir izsniegts līdz 1991.gada 1.jūlijam, pieteicēja diploms bija jāpielīdzina akadēmiskā maģistra grādam izsniedzamam izglītības
dokumentam, kura saturs iekļauj ierakstu: „Ieguvis zinātņu nozares grupas / zinātnes nozares nosaukums (ģenetīvā) maģistra grādu zinātnes
nozares / zinātnes apakšnozares nosaukums (lokatīvā).”
Ja Akadēmiskās informācijas centrs veica pielīdzināšanu profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (neņemot
vērā pieteicēja iebildumus), tad pieteicēja diploms bija jāpielīdzina profesionālā maģistra grādam izsniedzamam izglītības dokumentam, kura saturs iekļauj
ierakstu: „Ieguvis profesionālo maģistra grādu nozarē / starpnozarē / profesijā un kvalifikācijas nosaukums (ģenetīvā) kvalifikāciju. Iegūtā kvalifikācija
atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.”
Akadēmiskā informācijas centra lēmums, kas satur ierakstu, ka pieteicēja diplomā piešķirtā kvalifikācija tiek pielīdzināta profesionālajam maģistra
grādam un piektā līmeņa kvalifikācijai, neko neizsaka un neatbilst pielīdzināšanas būtībai.
[3.9] Izglītības un zinātnes ministrijas norādītais, ka pielīdzināšanas rezultātā tiek noteikts, kuram Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā
minētajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai atbilst personas iegūtais grāds un profesionālā kvalifikācija, neprecizējot, grādam kurā nozarē vai
apakšnozarē iegūtais grāds ir pielīdzināms, neatbilst noteikumu Nr. 142. 2.punktā un Augstskolu likuma 55.panta pirmajā daļā noteiktajam. Noteikumu
Nr.142 8.punkts neparedz, ka jāvērtē tikai šā punkta nosacījumi. Ar Lēmumu pieteicējam ir būtiski mazinātas iespējas nodibināt darba tiesiskās
attiecības, jo pieteicējs nevarēs turpmāk norādīt, ka pieteicējam ir augstākā akadēmiskā izglītība ekonomikā. Ja piešķirtā kvalifikācija ir inženieris-
ekonomists, tad tas nozīmē, ka iegūta ir akadēmiskā izglītība, nevis profesionālā izglītība ar inženiera kvalifikāciju vai ekonomista kvalifikāciju, jo studijas
pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notika Latvijas Universitātē, nevis Tehniskajā universitātē.
[4] 2015.gada 15.oktobrī tiesā saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas paskaidrojums. Ministrija pieteikumu neatzīst un lūdz to pilnībā noraidīt,
atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem un papildus paskaidro turpmāk minēto.
[4.1] No pieteicēja citētajām tiesību normām neizriet, ka lēmums par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu Augstskolu likumā
noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām (turpmāk – pielīdzināšana) tiktu pieņemts, izvērtējot studiju programmas saturu un norādot,
grādam kādā zinātnes nozarē / apakšnozarē / profesijā un kādai kvalifikācijai (kvalifikācijas nosaukums) iepriekš iegūtais grāds un profesionālā
kvalifikācija ir pielīdzināma. Nav strīda par to, ka studiju programmas tiek īstenotas zinātņu nozarēs, ka augstāko izglītību apliecinošs izglītības dokuments
apliecina konkrētas studiju programmas apguvi un ka valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošos dokumentos norādāmas noteikumu Nr.202 pielikumos
minētās ziņas. Taču pielīdzināšanas rezultātā netiek piešķirts jauns grāds un jauna kvalifikācija. Iepriekš izsniegtais izglītības dokuments netiek pielīdzināts
izglītības dokumentam, kas izsniegts atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas stājies spēkā jau pēc studiju pabeigšanas. Persona, kas vēlas pielīdzināt savu
iepriekš iegūto izglītību Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, jau ir beigusi studijas un tai jau ir izsniegts izglītību
apliecinošs dokuments. Ne no Augstskolu likuma 59.panta ceturtās daļas, ne noteikumu Nr.142 regulējuma neizriet, ka pielīdzināšanas procesā tiktu
vērtēts personas apgūtās studiju programmas saturs, piemēram, studiju programmas satura atbilstība profesijas standartam, augstākās izglītības valsts
standartiem.
[4.2] Pieteicēja norādītais, ka LPSR izsniegto izglītības dokumentu pielīdzināšanas procesā būtu jāievēro Izglītības likuma 11. 1 panta regulējums, ir
pretrunā likumdevēja gribai.
Tiesiskais regulējums par ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā (Izglītības likuma 11. 1 pants) ir pieņemts ar 2000.gada 11.maija
grozījumiem Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2000.gada 6.jūnijā. Tiesiskais regulējums par ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu
akadēmisko atzīšanu ietverts arī Augstskolu likuma 85.pantā, un šis regulējums ir spēkā jau no Augstskolu likuma spēkā stāšanās dienas, proti,
1995.gada 1.decembra. Savukārt tiesiskais regulējums par grādu un profesionālo kvalifikāciju, kas Latvijā iegūti pirms šobrīd spēkā esošā grādu un
profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināšanu Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām
kvalifikācijām ietverts Augstskolu likuma 59.panta ceturtajā daļā, un šis regulējums ir spēkā no 2011.gada 1.augusta. Iesniegto dokumentu ekspertīzes
rezultātā Akadēmiskās informācijas centrs saskaņā ar Izglītības likuma 11. 1 pantu un Augstskolu likuma 85.pantu izsniedz izziņu, savukārt lēmumu par
izglītības dokumenta atzīšanu jau pieņem citas institūcijas, proti, Izglītības likuma 11. 1 panta ceturtajā daļā minētās institūcijas. Savukārt pielīdzināšanas
procesā saskaņā ar Augstskolu likuma 59.panta ceturto daļu lēmumu pieņem Akadēmiskās informācijas centrs. Minētajā normā arī ietverts deleģējums
Ministru kabinetam noteikt pielīdzināšanas kārtību un nosacījumus. Tādējādi likumdevējs ir nodalījis pielīdzināšanas procesu un ārvalstīs izsniegto izglītības
dokumentu atzīšanas procesa.
[4.3] Ministrija nepiekrīt pieteicēja viedoklim, ka pieteicēja iegūtā profesionālā kvalifikācija pielīdzināma akadēmiskajam maģistra grādam. No
noteikumu Nr.142. 8.1.apakšpunkta otrā teikuma un Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumu Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,
profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” (turpmāk –
noteikumi Nr.461) 2.pielikuma pirmās sadaļas izriet, ka pieteicēja iepriekš iegūtā kvalifikācija pielīdzināma profesionālajam maģistra grādam un piektā
līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Minētais nemazina pieteicēja iespējas dibināt nodarbinātības attiecības.
[4.4] Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 11.punktu iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni dod otrā
līmeņa profesionālā augstākā izglītība, nevis akadēmiskā izglītība. Ņemot vērā minēto, pieteicēja iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija pielīdzināma
profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Ministrija nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka profesionālās
kvalifikācijas pielīdzināšana profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai būtiski mazina iespējas dibināt nodarbinātības
attiecības. Personai piešķirtais profesionālais maģistra grāds neierobežo arī personas tālākas izglītības iespējas. Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka
viņa iepriekš iegūtā izglītība pielīdzināma akadēmiskajam grādam, jo izglītība ir iegūta Latvijas Universitātē, nevis Tehniskajā universitātē.
[4.5] Ministrija skatīja pieteicēja iesniegumu tikai attiecībā uz iesniegumā norādītajiem iebildumiem, un tādējādi Lēmumā netika iekļauts tiesību
normu uzskaitījums, kas pamato pieteicējam piešķirtās kvalifikācijas pielīdzināšanu profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai
kvalifikācijai. Pieteicējs nav ņēmis vērā, ka noteikumu Nr.788 8.punkts nav piemērojams attiecībā uz izglītojamajiem augstākās izglītības iestādēs.
Minētais nepārprotami izriet no noteikumu 8.punkta ievaddaļā ietvertajiem vārdiem “izņemot izglītojamo augstākās izglītības iestādē”. Tādējādi sistēmā
ziņas par augstākās izglītības iestāžu izglītojamajiem izsniegtajiem izglītību apliecinošajiem dokumentiem netiek norādītas. Pieteicējs arī nav ņēmis vērā
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta ceturtajā daļā noteikto, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot
likumā īpaši paredzētus gadījumus. Tādējādi, pat ja noteikumu Nr.788 8.punktā nebūtu iekļauts izņēmums, ziņas par pieteicēju sistēmā netiktu iekļautas,
ievērojot, ka noteikumi stājās spēkā pēc tam, kad pieteicējam izsniegts izglītību apliecinošs dokuments (noteikumi stājās spēkā 2010.gada 1.septembrī).
[4.6] Pieteicējs nav norādījis, kas un kam sniedzis norādījumus, ka visi, kas studējuši līdz 1991.gada 1.jūlijam kādā no augstskolām, ir ieguvuši
augstāko akadēmisko izglītību. Arī ministrijai nav zināmi šādi norādījumi. Ievērojot minēto, secināms, ka nav bijis iestādes skaidra izteikuma, uz ko
pieteicējs varēja paļauties. Tādējādi lietā nav pamata atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu. Ministrija Lēmuma 4.punktā ir norādījusi uz interneta
vietni, kur ir pieejama noteikumu Nr.142 anotācija, kā arī ministrija minētās anotācijas sadaļas ir citējusi.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.
[7] Lietā ir strīds, vai iestāde pamatoti pieteicēja iepriekš iegūto inženiera-ekonomista kvalifikāciju, kuras apguvi apliecina diploms, pielīdzināja
profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, neietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir
atzīts, un vai pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija būtu pielīdzināma akadēmiskā maģistra grādam, ietverot norādi, kādā zinātnes
nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts.
Tā kā pieteicējam jau ir izdots labvēlīgs administratīvais akts, tad tiesā izlemjams jautājums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru
pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija tiktu pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai
kvalifikācijai, ietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts, vai arī pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista
kvalifikācija tiktu pielīdzināta akadēmiskā maģistra grādam, ietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds iegūts.
Līdz ar to precizējams ierosinātās administratīvās lietas priekšmets, norādot, ka administratīvā lieta ierosināta par pienākuma uzlikšanu atbildētajai
izdot pieteicējam labvēlīgāku administratīvo aktu.
[8] Saskaņā ar Augstskolu likuma 59.panta ceturto daļu kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā
iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem
grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Grādu un profesionālo kvalifikāciju, kas
iegūta Latvijā pirms spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, šajā likumā noteiktajiem grādiem un
profesionālajām kvalifikācijām pielīdzina Akadēmiskās informācijas centrs. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir
studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko
izglītību reglamentējoši normatīvie akti. Saskaņā ar minēto tiesību normu ir izdoti noteikumi Nr.142, kas noteic kārtību, kādā grādi un profesionālās
kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pēc studiju programmas pabeigšanas, kuru uzsāka īstenot pirms Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo
kvalifikāciju tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām
kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus (noteikumu Nr.142 1.punkts).
No minētā izriet, ka pielīdzināšanas procesā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un kvalifikācijām tiek pielīdzināti grādi un profesionālā
kvalifikācija, kas iegūti Latvijā pirms spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās. Grādus un profesionālās
kvalifikācijas, kuriem pielīdzināms personas grāds un profesionālā kvalifikācija, noteic Augstskolu likuma 59.panta pirmā daļa. Saskaņā ar minēto normu
atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst akadēmisko izglītību un šādus grādus: bakalaurs (akadēmiskais grāds), maģistrs
(akadēmiskais grāds), doktors (zinātniskais grāds), vai arī ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus: bakalaurs,
maģistrs.
Minētais regulējums nenoteic, ka pielīdzināšanas procesā grādi un profesionālā kvalifikācija, kas iegūta Latvijā pirms spēkā esošā grādu un
profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, būtu pielīdzināmi Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un kvalifikācijām konkrētā
nozarē vai apakšnozarē. Arī no pieteicēja pieteikumā citētajām tiesību normām tas neizriet. Pielīdzināšanas rezultātā netiek piešķirts jauns grāds un jauna
kvalifikācija, kā arī iepriekš izsniegtais izglītības dokuments netiek pielīdzināts izglītības dokumentam, kas izsniegts atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas
stājies spēkā jau pēc studiju pabeigšanas.
Ņemot vērā minēto, nav pamatots pieteicēja prasījums pieteicēja iepriekš iegūto inženiera-ekonomista kvalifikāciju pielīdzināt profesionālā maģistra
grādam vai akadēmiskā maģistra grādam kādā konkrētā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.
[9] Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir pabeidzis ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes pilnu kursu
ekonomiskās informācijas mehanizētās apstrādes organizācijas specialitātē un ar Valsts eksāmenu komisijas 1989.gada 22.jūnija lēmumu pieteicējam
piešķirta inženiera-ekonomista kvalifikācija (lietas 116.lapa).
No minētā izriet, ka pieteicējs jau ir beidzis studijas un pieteicējam jau ir izsniegts izglītību apliecinošs dokuments pirms šobrīd spēkā esošā grādu
un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, kā arī pieteicējs minēto augstāko izglītību ieguvis Latvijā.
Līdz ar to nav pamatota pieteicēja atsaukšanās uz Izglītības likuma 11.1 pantā ietverto regulējumu, kas noteic ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu
atzīšanu Latvijā, kuras ietvaros tiek veikta ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu
ekspertīze. Likumdevējs ir nodalījis pielīdzināšanas procesu no ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanas procesa.
[10] Noteikumu Nr.142 8.1.punkts noteic, ka kvalifikācijas, kuras piešķīra bijušās PSRS augstākās mācību iestādes par iegūtu augstāko izglītību,
pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz Latvijas Republikas Izglītības likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā
stāšanās brīdim 1991.gada 1.jūlijā, ir pielīdzināmas akadēmiskajam maģistra grādam. Ja bijušās PSRS augstākā mācību iestāde personai ir izsniegusi
diplomu par iegūtu augstāko izglītību specialitātē, kas atbilst profesijai, kurai saskaņā ar šo profesiju regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta
prasība pēc piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas, šā apakšpunkta pirmajā teikumā minētās kvalifikācijas pielīdzināmas profesionālajam maģistra
grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.
Ņemot vērā, ka pieteicējam inženiera-ekonomista kvalifikācija piešķirta 1989.gada 22.jūnijā, pārbaudāms, vai pieteicēja iegūtā specialitāte
inženieris-ekonomists atbilst profesijai, kurai saskaņā ar šo profesiju regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta prasība pēc piektā līmeņa
profesionālās kvalifikācijas.
[11] Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifikatora lietošanas un
aktualizēšanas kārtību, kā arī obligāti piemērojamos profesiju standartus noteic noteikumi Nr.461. Kaut arī šajos noteikumos nav minēta profesija
„inženieris-ekonomists” un „inženieris”, noteikumu Nr.461 2.pielikuma „Profesiju standarti” sadaļā „I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju
standarti”, kas noteic piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standartus, atrodams ekonomista profesijas standarts (2.pielikuma
1.47.apakšpunkts) un dažādu inženiera profesiju standarti, piemēram, programmēšanas inženiera profesijas standarts (2.pielikuma 1.19.apakšpunkts),
elektroinženiera profesijas standarts (2.pielikuma 1.44.apakšpunkts), sistēmu vadību inženiera profesijas standarts (2.pielikuma 1.50.apakšpunkts),
procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts (1.53.apakšpunkts), mehānikas inženiera profesijas standarts (1.72.apakšpunkts).
No minētā izriet, ka pieteicēja iegūtā kvalifikācija inženieris-ekonomists pielīdzināma profesionālā maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai
kvalifikācijai, nevis akadēmiskajam maģistra grādam.
No Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 11.punkta izriet, ka iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni dod otrā līmeņa
profesionālā augstākā izglītība, nevis akadēmiskā izglītība.
No noteikumu Nr.142 8.punkta neizriet, ka lēmums par kvalifikācijas pielīdzināšanu akadēmiskajam vai profesionālajam maģistra grādam un piektā
līmeņa profesionālajai kvalifikācijai tiktu pieņemts atkarībā no tā, kurā augstskolā persona izglītību ir ieguvusi. Līdz ar to lietā nav nozīmes pieteicēja
norādītajam, ka augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātē, nevis Tehniskajā universitātē.
[12] Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka profesionālās kvalifikācijas pielīdzināšana profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa
profesionālajai kvalifikācijai būtiski mazina iespējas dibināt nodarbinātības attiecības.
Noteikumu Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” 4.punkts noteic, ka otrā līmeņa profesionālo
studiju programmu, tātad arī profesionālo maģistra studiju programmu, stratēģiskais mērķis ir nodrošināt tautsaimniecības, kultūras, valsts aizsardzības un
drošības, kā arī sociālajām vajadzībām atbilstošas, nozares zinātņu teorētiskajos pamatos balstītas, profesijas standartiem (ja tie ir apstiprināti
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē) atbilstošas un praksē piemērojamas profesionālās studijas. Minēto
noteikumu 21.punkts noteic, ka profesionālās maģistra studiju programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, kas
nepieciešama profesionālās darbības veikšanai atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 7.līmeņa zināšanām, prasmēm un
kompetencei. Savukārt noteikumu Nr.240 16.punkts noteic, ka akadēmiskās maģistra studiju programmas saturs nodrošina tādu studiju rezultātu
sasniegšanu, kas ietver padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšanu un pētniecības iemaņu un prasmju attīstīšanu izvēlētajā zinātnes vai mākslas jomā.
Tādējādi tieši profesionālais maģistra grāds, ne akadēmiskais maģistra grāds, apliecina personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
zināšanas, prasmes un kompetenci. Līdz ar to nereti normatīvie akti, kas regulē nosacījumus darbam atsevišķās profesijās, kā arī darba devējs kā prasību
personai nepieciešamajai izglītībai, lai persona strādātu noteiktā profesijā, nosaka profesionālo augstāko izglītību un ceturtā vai piektā līmeņa profesionālo
kvalifikāciju.
Atbilstoši Augstskolu likuma 57.panta pirmajai un otrajai daļai gan akadēmisko maģistra grādu, gan profesionālo maģistra grādu personai piešķir
pēc vismaz piecu gadu studijām. Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai gan iegūtais akadēmiskais maģistra grāds, gan profesionālais maģistra grāds dod
tiesības turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Tādējādi personai piešķirtais profesionālais maģistra grāds neierobežo arī personas
tālākas izglītības iespējas.
[13] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai,
ar kuru pieteicēja ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija, kuras
apguvi apliecina diploms, tiktu pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ietverot norādi, kādā zinātnes
nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts, vai arī pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija tiktu pielīdzināta akadēmiskā maģistra
grādam, ietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds iegūts.
[14] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmajai daļai par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 28,46 euro
apmērā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtā daļa noteic: ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai
daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma
stāšanās likumīgā spēkā. Ar tiesneses 2015.gada 8.septembra lēmumu (lietas 107.-109.lapa) pieteicējs pilnīgi atbrīvots no valsts nodevas samaksas par
pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ievērojot, ka pieteikums tiek noraidīts, pieteicējam ir uzliekams pienākums atmaksāt nesamaksāto valsts nodevu 28,46
euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, 246.-251. un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, pienākumu atmaksāt valstij valsts nodevu 28,46 euro apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma
stāšanās spēkā un iesniegt tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona
tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) R.Migla