Legislator Case Law & Legislation
A420288215 / A42-00687-16 AI generated

Court dismissed request to add degree field details to equivalence decision citing lack of legal basis.

Case Number A420288215 / A42-00687-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to amend a previous decision equating an engineering degree to a master's level qualification. The applicant argued the original decision was arbitrary because it failed to specify the scientific field of the recognized master's degree. The court held that the relevant laws and regulations do not require or allow for such specific field designation in equivalence determinations. Consequently, the court ruled that no grounds existed for issuing a more favorable administrative act with additional details.

Legislator headnote

AI generated

Augstskolu likuma 59.pants; Ministru kabineta noteikumi Nr.142: The court established that administrative equivalence decisions must strictly follow statutory delegation and cannot arbitrarily add specific field designations not mandated by law or regulations.

Keywords

AI generated
administrative equivalence degree recognition legal basis requirement arbitrary decision administrative act amendment

Cited Legislation

AI generated
Augstskolu likuma 59.pants
Ministru kabineta noteikumi Nr.142
Administratīvā procesa likuma 124.pants
Administratīvā procesa likuma 126.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420288215

Lietas arhīva Nr. A42-00687-16/23

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 25.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese R.Migla,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Izglītības un zinātnes ministrijai

izdot labvēlīgu administratīvo aktu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Akadēmiskā informācijas centra 2013.gada 25.novembra lēmumu Nr.142/22247 „Par iepriekš iegūtas augstākās izglītības pielīdzināšanu”

(turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicēja /pers. A/ iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija, kuras apguvi apliecina ar Darba Sarkanā Karoga

ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes 1989.gada 29.jūnija diploms PB Nr./numurs/ (turpmāk – diploms), pielīdzināta

profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.

Pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdēja Izglītības un zinātnes ministrijā, uzskatot to par prettiesisku, jo sākotnējā lēmumā nav ietverta norāde, kādā

zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts.

[2] Ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2014.gada 18.decembra lēmumu Nr.01-12/456 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] No Augstskolu likuma 59.panta ceturtās daļas izriet, ka personas iegūtie grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd

spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un

profesionālajām kvalifikācijām un pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Grādus un profesionālās kvalifikācijas, kuriem pielīdzināms

personas grāds un profesionālā kvalifikācija, noteic Augstskolu likuma 59.panta pirmā daļa. No Augstskolu likuma 59.panta ceturtās daļas neizriet, ka

pielīdzināšanas rezultātā tiktu vērtēts studiju programmas saturs. Pielīdzināšanas rezultātā tiek noteikts, kuram Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā

minētajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai atbilst personas iegūtais grāds un profesionālā kvalifikācija, neprecizējot, grādam kurā nozarē vai

apakšnozarē iegūtais grāds ir pielīdzināms.

[2.2] Ievērojot Augstskolu likuma 59.panta ceturtajā daļā dotā deleģējuma saturu, arī Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumu Nr.142

„Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.142) 8. un 10. punkts neparedz pielīdzināt personas iegūto grādu

un profesionālo kvalifikāciju grādam konkrētā nozarē vai apakšnozarē. Minētais neizriet arī no noteikumu projekta „Grādu un profesionālo kvalifikāciju

pielīdzināšanas kārtība” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas).

Ievērojot, ka inženiera-ekonomista kvalifikācija pieteicējam piešķirta ar Valsts komisijas 1989.gada 22.jūnija lēmumu, Akadēmiskās informācijas

centrs pamatoti pieņēma sākotnējo lēmumu, ņemot vērā noteikumu Nr.142 8.1.apakšpunktu. No minētās tiesību normas neizriet nepieciešamība vērtēt

sekmju izrakstu.

[2.3] Pieteicēja iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, kas atbilst

Augstskolu likuma 59.panta pirmās daļas 2.punkta b) apakšpunktā minētajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai. Minētā izglītība nav uzskatāma par

akadēmisko kvalifikāciju. Līdz ar to nav pamatota pieteicēja norāde uz Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumiem Nr.240 „Noteikumi par

valsts akadēmiskās izglītības standartu” (turpmāk – noteikumi Nr.240), kas noteic valsts akadēmiskās izglītības standartu. Otrā līmeņa profesionālo

augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt, apgūstot profesionālās maģistra studiju programmas. Otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības standartu noteic Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumi Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu” (turpmāk – noteikumi Nr.512), un šo noteikumu 29.punkts noteic, ka pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo

maģistra grādu nozarē (profesionālās darbības jomā), kā arī piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Tas, kādu norādi ietver diplomā, izriet no

augstskolas īstenotās studiju programmas satura, kas tiek vērtēts studiju programmas licencēšanas un studiju virziena akreditācijas procesā. Ņemot vērā,

ka pielīdzināšanas procesā netiek vērtēts apgūtās studiju programmas saturs, nav nozīmes pieteicēja norādei uz Augstskolu likuma 55. 3 panta piektās

daļas 4.punktu, kas attiecas uz studiju virziena akreditāciju.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2015.gada 5.janvārī vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu veikt diploma pielīdzināšanu kādam no

Latvijā saskaņā ar Augstskolu likumu izsniedzamam dokumentam. Pieteikumā citētas Augstskolu likuma 3., 55., 59.pantā, Izglītības likuma 1., 2., 5., 6.,

11. un 11. 1 pantā, Profesionālās izglītības likuma 1., 2., 3., 4., 5., 22. un 24.pantā, noteikumu Nr.142 2., 3., 7. un 8.punktā, Ministru kabineta

2013.gada 16.aprīļa noteikumu Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus” (turpmāk – noteikumi Nr.202)

2.punktā, 1. un 4.pielikumā, Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumu Nr.788 „Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un

aktualizācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.788) 12.punktā, Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.656 „Kārtība, kādā izsniedzami

valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti” (turpmāk – noteikumi Nr.656) 2.punktā, 1. un 4.pielikumā u.c. ietvertās tiesību normas. No

pieteikuma izriet turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pielīdzināšanas pienākumu realizācijā nevar atkāpties no noteikumiem, kas nosaka grādu (akadēmiskā vai profesionālā) noteikšanu.

Pieteicējam ir šaubas, vai ir nodrošinātas pieteicēja tiesības realizēties, un, ja ir, tad kādā zinību jomā šīs iespējas tiek nodrošinātas. No Lēmuma nav

skaidrs, kādā zinību jomā pēc jaunajiem izglītības standartiem pieteicējs var realizēt no likuma izrietošās iespējas: humanitāro zinātņu jomā kā maģistrs

ekonomikas zinātnēs, sociālo zinību jomā, dabas zinību jomā, tehnisko zinību jomā kā maģistrs inženierzinātnēs.

[3.2] Pieteicējs uzskata, ka Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (turpmāk – LPSR) izsniegto izglītības dokumentu varētu pielīdzināt

dokumentam, kuru ir izsniegusi ārvalstu izglītības iestāde, un vadīties no tām tiesību normām, kādas tiek lietotas Akadēmiskajam informācijas centram,

veicot ekspertīzi, lai pielīdzinātu Krievijas Federācijā izsniegtu izglītības dokumentu Latvijas valsts standartiem. Akadēmiskās informācijas centram

pielīdzināšanas pienākums jāveic pēc būtības, ne formāli. Ja pielīdzināšanā netiek veikta ekspertīze, visam pielīdzināšanas procesam nav nozīmes.

[3.3] Pēc Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes (pielīdzināšanas) ir palikušas neskaidrības par apgūtās izglītības programmu. Pastāv studiju

programmas, no kurām atkarīgs, vai pēc to apgūšanas tiks piešķirts akadēmiskais vai profesionālais grāds. Līdz noteiktam laikam pastāvēja pieņēmums,

ka visi, kas izglītību ieguvuši līdz 1991.gada 1.jūlijam, ir studējuši akadēmiskajās studiju programmās.

[3.4] Lēmums nesatur atsauci uz Profesionālās izglītības likumu, lai pamatotu norādi, ka ir iestājies Augstskolu likuma 59.panta pirmās daļas

2.punkta un noteikumu Nr.142 8.1.punkta variācijas piemērošanas gadījums – ja bijušās PSRS augstākā mācību iestāde personai izsniegusi diplomu par

iegūtu augstāko izglītību specialitātē, kas atbilst profesijai, kurai saskaņā ar šo profesiju regulējošiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta prasība pēc

piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas, šā apakšpunkta pirmajā teikumā minētās kvalifikācijas pielīdzināmas profesionālajam maģistra grādam un

piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Lēmums nesatur norādi uz iegūto augstāko izglītību specialitātē, kas atbilst profesijai, kurai ir paredzēta prasība

pēc piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas.

[3.5] Pieteicējam jau ir iegūta augstākā izglītība pēc studiju programmas pabeigšanas, kuru uzsāka īstenot pirms Augstskolu likumā noteiktā grādu

un profesionālo kvalifikāciju tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās 2000.gada 26.decembrī, kaut gan šo noteikumu 8.1.punktā ir atsauce uz Izglītības

likumu, t.i., kura uzsākta līdz Izglītības likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā stāšanās brīdim 1991.gada 1.jūlijā. Lēmums

nesatur norādi, kāpēc piekto kvalifikācijas līmeni sasniegušai personai agrāk iegūto izglītību pielīdzina otrā līmeņa profesionālajai izglītībai. No

noteikumiem Nr.142 izriet, ka pielīdzināšanu profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai veic tikai gadījumā, ja

augstākā izglītība iegūta laikā no 1991.gada 1.jūlija līdz 1995.gada 1.decembrim. Noteikumu Nr.142 8.1.punkts viennozīmīgi noteic, ka kvalifikācijas,

kuras piešķīra bijušās PSRS augstākās mācību iestādes par iegūtu augstāko izglītību, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz Izglītības

likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā stāšanās brīdim 1991.gada 1.jūlijā, ir pielīdzināmas akadēmiskajam maģistra grādam.

[3.6] Noteiktu maģistra grādu piešķir kādā noteiktā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, arī profesionālo kvalifikāciju (līmeni) piešķir noteiktā profesijā,

noteiktā nozarē. Pielīdzināšanas pienākumu nav iespējams veikt neanalizējot (neveicot ekspertīzi) profesionālās izglītības saturu reglamentējošos

pamatdokumentus. Ir jānorāda, kādai profesijai atbilst pieteicējam 1989.gadā piešķirtā kvalifikācija “inženieris-ekonomists”. Tikai izvērtējot apgūtās

programmas saturu, var noteikt, vai Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā noteiktais maģistra grāds ir akadēmiskais vai profesionālais.

[3.7] Pielīdzināšanas rezultātā iesniegtais izglītības dokuments tiek pielīdzināts kādam no Latvijas valstī izsniedzamajiem izglītības dokumentiem.

Izglītības dokuments un akreditētā studiju programma ir savstarpēji saistīti. Iesnieguma iesniegšanas dienā, 2013.gada 31.janvārī, izglītības dokumentu,

kuram bija jāpielīdzina pieteicējam izdotais diploms, noteica noteikumi Nr.656, apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas dienā – noteikumi Nr.202.

[3.8] Tā kā diploms ir izsniegts līdz 1991.gada 1.jūlijam, pieteicēja diploms bija jāpielīdzina akadēmiskā maģistra grādam izsniedzamam izglītības

dokumentam, kura saturs iekļauj ierakstu: „Ieguvis zinātņu nozares grupas / zinātnes nozares nosaukums (ģenetīvā) maģistra grādu zinātnes

nozares / zinātnes apakšnozares nosaukums (lokatīvā).”

Ja Akadēmiskās informācijas centrs veica pielīdzināšanu profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (neņemot

vērā pieteicēja iebildumus), tad pieteicēja diploms bija jāpielīdzina profesionālā maģistra grādam izsniedzamam izglītības dokumentam, kura saturs iekļauj

ierakstu: „Ieguvis profesionālo maģistra grādu nozarē / starpnozarē / profesijā un kvalifikācijas nosaukums (ģenetīvā) kvalifikāciju. Iegūtā kvalifikācija

atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.”

Akadēmiskā informācijas centra lēmums, kas satur ierakstu, ka pieteicēja diplomā piešķirtā kvalifikācija tiek pielīdzināta profesionālajam maģistra

grādam un piektā līmeņa kvalifikācijai, neko neizsaka un neatbilst pielīdzināšanas būtībai.

[3.9] Izglītības un zinātnes ministrijas norādītais, ka pielīdzināšanas rezultātā tiek noteikts, kuram Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā

minētajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai atbilst personas iegūtais grāds un profesionālā kvalifikācija, neprecizējot, grādam kurā nozarē vai

apakšnozarē iegūtais grāds ir pielīdzināms, neatbilst noteikumu Nr. 142. 2.punktā un Augstskolu likuma 55.panta pirmajā daļā noteiktajam. Noteikumu

Nr.142 8.punkts neparedz, ka jāvērtē tikai šā punkta nosacījumi. Ar Lēmumu pieteicējam ir būtiski mazinātas iespējas nodibināt darba tiesiskās

attiecības, jo pieteicējs nevarēs turpmāk norādīt, ka pieteicējam ir augstākā akadēmiskā izglītība ekonomikā. Ja piešķirtā kvalifikācija ir inženieris-

ekonomists, tad tas nozīmē, ka iegūta ir akadēmiskā izglītība, nevis profesionālā izglītība ar inženiera kvalifikāciju vai ekonomista kvalifikāciju, jo studijas

pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notika Latvijas Universitātē, nevis Tehniskajā universitātē.

[4] 2015.gada 15.oktobrī tiesā saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas paskaidrojums. Ministrija pieteikumu neatzīst un lūdz to pilnībā noraidīt,

atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem un papildus paskaidro turpmāk minēto.

[4.1] No pieteicēja citētajām tiesību normām neizriet, ka lēmums par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu Augstskolu likumā

noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām (turpmāk – pielīdzināšana) tiktu pieņemts, izvērtējot studiju programmas saturu un norādot,

grādam kādā zinātnes nozarē / apakšnozarē / profesijā un kādai kvalifikācijai (kvalifikācijas nosaukums) iepriekš iegūtais grāds un profesionālā

kvalifikācija ir pielīdzināma. Nav strīda par to, ka studiju programmas tiek īstenotas zinātņu nozarēs, ka augstāko izglītību apliecinošs izglītības dokuments

apliecina konkrētas studiju programmas apguvi un ka valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošos dokumentos norādāmas noteikumu Nr.202 pielikumos

minētās ziņas. Taču pielīdzināšanas rezultātā netiek piešķirts jauns grāds un jauna kvalifikācija. Iepriekš izsniegtais izglītības dokuments netiek pielīdzināts

izglītības dokumentam, kas izsniegts atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas stājies spēkā jau pēc studiju pabeigšanas. Persona, kas vēlas pielīdzināt savu

iepriekš iegūto izglītību Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, jau ir beigusi studijas un tai jau ir izsniegts izglītību

apliecinošs dokuments. Ne no Augstskolu likuma 59.panta ceturtās daļas, ne noteikumu Nr.142 regulējuma neizriet, ka pielīdzināšanas procesā tiktu

vērtēts personas apgūtās studiju programmas saturs, piemēram, studiju programmas satura atbilstība profesijas standartam, augstākās izglītības valsts

standartiem.

[4.2] Pieteicēja norādītais, ka LPSR izsniegto izglītības dokumentu pielīdzināšanas procesā būtu jāievēro Izglītības likuma 11. 1 panta regulējums, ir

pretrunā likumdevēja gribai.

Tiesiskais regulējums par ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā (Izglītības likuma 11. 1 pants) ir pieņemts ar 2000.gada 11.maija

grozījumiem Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2000.gada 6.jūnijā. Tiesiskais regulējums par ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu

akadēmisko atzīšanu ietverts arī Augstskolu likuma 85.pantā, un šis regulējums ir spēkā jau no Augstskolu likuma spēkā stāšanās dienas, proti,

1995.gada 1.decembra. Savukārt tiesiskais regulējums par grādu un profesionālo kvalifikāciju, kas Latvijā iegūti pirms šobrīd spēkā esošā grādu un

profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināšanu Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām

kvalifikācijām ietverts Augstskolu likuma 59.panta ceturtajā daļā, un šis regulējums ir spēkā no 2011.gada 1.augusta. Iesniegto dokumentu ekspertīzes

rezultātā Akadēmiskās informācijas centrs saskaņā ar Izglītības likuma 11. 1 pantu un Augstskolu likuma 85.pantu izsniedz izziņu, savukārt lēmumu par

izglītības dokumenta atzīšanu jau pieņem citas institūcijas, proti, Izglītības likuma 11. 1 panta ceturtajā daļā minētās institūcijas. Savukārt pielīdzināšanas

procesā saskaņā ar Augstskolu likuma 59.panta ceturto daļu lēmumu pieņem Akadēmiskās informācijas centrs. Minētajā normā arī ietverts deleģējums

Ministru kabinetam noteikt pielīdzināšanas kārtību un nosacījumus. Tādējādi likumdevējs ir nodalījis pielīdzināšanas procesu un ārvalstīs izsniegto izglītības

dokumentu atzīšanas procesa.

[4.3] Ministrija nepiekrīt pieteicēja viedoklim, ka pieteicēja iegūtā profesionālā kvalifikācija pielīdzināma akadēmiskajam maģistra grādam. No

noteikumu Nr.142. 8.1.apakšpunkta otrā teikuma un Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumu Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,

profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” (turpmāk –

noteikumi Nr.461) 2.pielikuma pirmās sadaļas izriet, ka pieteicēja iepriekš iegūtā kvalifikācija pielīdzināma profesionālajam maģistra grādam un piektā

līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Minētais nemazina pieteicēja iespējas dibināt nodarbinātības attiecības.

[4.4] Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 11.punktu iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni dod otrā

līmeņa profesionālā augstākā izglītība, nevis akadēmiskā izglītība. Ņemot vērā minēto, pieteicēja iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija pielīdzināma

profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Ministrija nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka profesionālās

kvalifikācijas pielīdzināšana profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai būtiski mazina iespējas dibināt nodarbinātības

attiecības. Personai piešķirtais profesionālais maģistra grāds neierobežo arī personas tālākas izglītības iespējas. Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka

viņa iepriekš iegūtā izglītība pielīdzināma akadēmiskajam grādam, jo izglītība ir iegūta Latvijas Universitātē, nevis Tehniskajā universitātē.

[4.5] Ministrija skatīja pieteicēja iesniegumu tikai attiecībā uz iesniegumā norādītajiem iebildumiem, un tādējādi Lēmumā netika iekļauts tiesību

normu uzskaitījums, kas pamato pieteicējam piešķirtās kvalifikācijas pielīdzināšanu profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai

kvalifikācijai. Pieteicējs nav ņēmis vērā, ka noteikumu Nr.788 8.punkts nav piemērojams attiecībā uz izglītojamajiem augstākās izglītības iestādēs.

Minētais nepārprotami izriet no noteikumu 8.punkta ievaddaļā ietvertajiem vārdiem “izņemot izglītojamo augstākās izglītības iestādē”. Tādējādi sistēmā

ziņas par augstākās izglītības iestāžu izglītojamajiem izsniegtajiem izglītību apliecinošajiem dokumentiem netiek norādītas. Pieteicējs arī nav ņēmis vērā

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta ceturtajā daļā noteikto, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot

likumā īpaši paredzētus gadījumus. Tādējādi, pat ja noteikumu Nr.788 8.punktā nebūtu iekļauts izņēmums, ziņas par pieteicēju sistēmā netiktu iekļautas,

ievērojot, ka noteikumi stājās spēkā pēc tam, kad pieteicējam izsniegts izglītību apliecinošs dokuments (noteikumi stājās spēkā 2010.gada 1.septembrī).

[4.6] Pieteicējs nav norādījis, kas un kam sniedzis norādījumus, ka visi, kas studējuši līdz 1991.gada 1.jūlijam kādā no augstskolām, ir ieguvuši

augstāko akadēmisko izglītību. Arī ministrijai nav zināmi šādi norādījumi. Ievērojot minēto, secināms, ka nav bijis iestādes skaidra izteikuma, uz ko

pieteicējs varēja paļauties. Tādējādi lietā nav pamata atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu. Ministrija Lēmuma 4.punktā ir norādījusi uz interneta

vietni, kur ir pieejama noteikumu Nr.142 anotācija, kā arī ministrija minētās anotācijas sadaļas ir citējusi.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Lietā ir strīds, vai iestāde pamatoti pieteicēja iepriekš iegūto inženiera-ekonomista kvalifikāciju, kuras apguvi apliecina diploms, pielīdzināja

profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, neietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir

atzīts, un vai pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija būtu pielīdzināma akadēmiskā maģistra grādam, ietverot norādi, kādā zinātnes

nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts.

Tā kā pieteicējam jau ir izdots labvēlīgs administratīvais akts, tad tiesā izlemjams jautājums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru

pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija tiktu pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai

kvalifikācijai, ietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts, vai arī pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista

kvalifikācija tiktu pielīdzināta akadēmiskā maģistra grādam, ietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds iegūts.

Līdz ar to precizējams ierosinātās administratīvās lietas priekšmets, norādot, ka administratīvā lieta ierosināta par pienākuma uzlikšanu atbildētajai

izdot pieteicējam labvēlīgāku administratīvo aktu.

[8] Saskaņā ar Augstskolu likuma 59.panta ceturto daļu kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā

iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem

grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Grādu un profesionālo kvalifikāciju, kas

iegūta Latvijā pirms spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, šajā likumā noteiktajiem grādiem un

profesionālajām kvalifikācijām pielīdzina Akadēmiskās informācijas centrs. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir

studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko

izglītību reglamentējoši normatīvie akti. Saskaņā ar minēto tiesību normu ir izdoti noteikumi Nr.142, kas noteic kārtību, kādā grādi un profesionālās

kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pēc studiju programmas pabeigšanas, kuru uzsāka īstenot pirms Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo

kvalifikāciju tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām

kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus (noteikumu Nr.142 1.punkts).

No minētā izriet, ka pielīdzināšanas procesā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un kvalifikācijām tiek pielīdzināti grādi un profesionālā

kvalifikācija, kas iegūti Latvijā pirms spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās. Grādus un profesionālās

kvalifikācijas, kuriem pielīdzināms personas grāds un profesionālā kvalifikācija, noteic Augstskolu likuma 59.panta pirmā daļa. Saskaņā ar minēto normu

atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst akadēmisko izglītību un šādus grādus: bakalaurs (akadēmiskais grāds), maģistrs

(akadēmiskais grāds), doktors (zinātniskais grāds), vai arī ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus: bakalaurs,

maģistrs.

Minētais regulējums nenoteic, ka pielīdzināšanas procesā grādi un profesionālā kvalifikācija, kas iegūta Latvijā pirms spēkā esošā grādu un

profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, būtu pielīdzināmi Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un kvalifikācijām konkrētā

nozarē vai apakšnozarē. Arī no pieteicēja pieteikumā citētajām tiesību normām tas neizriet. Pielīdzināšanas rezultātā netiek piešķirts jauns grāds un jauna

kvalifikācija, kā arī iepriekš izsniegtais izglītības dokuments netiek pielīdzināts izglītības dokumentam, kas izsniegts atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas

stājies spēkā jau pēc studiju pabeigšanas.

Ņemot vērā minēto, nav pamatots pieteicēja prasījums pieteicēja iepriekš iegūto inženiera-ekonomista kvalifikāciju pielīdzināt profesionālā maģistra

grādam vai akadēmiskā maģistra grādam kādā konkrētā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

[9] Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir pabeidzis ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes pilnu kursu

ekonomiskās informācijas mehanizētās apstrādes organizācijas specialitātē un ar Valsts eksāmenu komisijas 1989.gada 22.jūnija lēmumu pieteicējam

piešķirta inženiera-ekonomista kvalifikācija (lietas 116.lapa).

No minētā izriet, ka pieteicējs jau ir beidzis studijas un pieteicējam jau ir izsniegts izglītību apliecinošs dokuments pirms šobrīd spēkā esošā grādu

un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, kā arī pieteicējs minēto augstāko izglītību ieguvis Latvijā.

Līdz ar to nav pamatota pieteicēja atsaukšanās uz Izglītības likuma 11.1 pantā ietverto regulējumu, kas noteic ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu

atzīšanu Latvijā, kuras ietvaros tiek veikta ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu

ekspertīze. Likumdevējs ir nodalījis pielīdzināšanas procesu no ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanas procesa.

[10] Noteikumu Nr.142 8.1.punkts noteic, ka kvalifikācijas, kuras piešķīra bijušās PSRS augstākās mācību iestādes par iegūtu augstāko izglītību,

pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz Latvijas Republikas Izglītības likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā

stāšanās brīdim 1991.gada 1.jūlijā, ir pielīdzināmas akadēmiskajam maģistra grādam. Ja bijušās PSRS augstākā mācību iestāde personai ir izsniegusi

diplomu par iegūtu augstāko izglītību specialitātē, kas atbilst profesijai, kurai saskaņā ar šo profesiju regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta

prasība pēc piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas, šā apakšpunkta pirmajā teikumā minētās kvalifikācijas pielīdzināmas profesionālajam maģistra

grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.

Ņemot vērā, ka pieteicējam inženiera-ekonomista kvalifikācija piešķirta 1989.gada 22.jūnijā, pārbaudāms, vai pieteicēja iegūtā specialitāte

inženieris-ekonomists atbilst profesijai, kurai saskaņā ar šo profesiju regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta prasība pēc piektā līmeņa

profesionālās kvalifikācijas.

[11] Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifikatora lietošanas un

aktualizēšanas kārtību, kā arī obligāti piemērojamos profesiju standartus noteic noteikumi Nr.461. Kaut arī šajos noteikumos nav minēta profesija

„inženieris-ekonomists” un „inženieris”, noteikumu Nr.461 2.pielikuma „Profesiju standarti” sadaļā „I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju

standarti”, kas noteic piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standartus, atrodams ekonomista profesijas standarts (2.pielikuma

1.47.apakšpunkts) un dažādu inženiera profesiju standarti, piemēram, programmēšanas inženiera profesijas standarts (2.pielikuma 1.19.apakšpunkts),

elektroinženiera profesijas standarts (2.pielikuma 1.44.apakšpunkts), sistēmu vadību inženiera profesijas standarts (2.pielikuma 1.50.apakšpunkts),

procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts (1.53.apakšpunkts), mehānikas inženiera profesijas standarts (1.72.apakšpunkts).

No minētā izriet, ka pieteicēja iegūtā kvalifikācija inženieris-ekonomists pielīdzināma profesionālā maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai

kvalifikācijai, nevis akadēmiskajam maģistra grādam.

No Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 11.punkta izriet, ka iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni dod otrā līmeņa

profesionālā augstākā izglītība, nevis akadēmiskā izglītība.

No noteikumu Nr.142 8.punkta neizriet, ka lēmums par kvalifikācijas pielīdzināšanu akadēmiskajam vai profesionālajam maģistra grādam un piektā

līmeņa profesionālajai kvalifikācijai tiktu pieņemts atkarībā no tā, kurā augstskolā persona izglītību ir ieguvusi. Līdz ar to lietā nav nozīmes pieteicēja

norādītajam, ka augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātē, nevis Tehniskajā universitātē.

[12] Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka profesionālās kvalifikācijas pielīdzināšana profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa

profesionālajai kvalifikācijai būtiski mazina iespējas dibināt nodarbinātības attiecības.

Noteikumu Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” 4.punkts noteic, ka otrā līmeņa profesionālo

studiju programmu, tātad arī profesionālo maģistra studiju programmu, stratēģiskais mērķis ir nodrošināt tautsaimniecības, kultūras, valsts aizsardzības un

drošības, kā arī sociālajām vajadzībām atbilstošas, nozares zinātņu teorētiskajos pamatos balstītas, profesijas standartiem (ja tie ir apstiprināti

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē) atbilstošas un praksē piemērojamas profesionālās studijas. Minēto

noteikumu 21.punkts noteic, ka profesionālās maģistra studiju programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, kas

nepieciešama profesionālās darbības veikšanai atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 7.līmeņa zināšanām, prasmēm un

kompetencei. Savukārt noteikumu Nr.240 16.punkts noteic, ka akadēmiskās maģistra studiju programmas saturs nodrošina tādu studiju rezultātu

sasniegšanu, kas ietver padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšanu un pētniecības iemaņu un prasmju attīstīšanu izvēlētajā zinātnes vai mākslas jomā.

Tādējādi tieši profesionālais maģistra grāds, ne akadēmiskais maģistra grāds, apliecina personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās

zināšanas, prasmes un kompetenci. Līdz ar to nereti normatīvie akti, kas regulē nosacījumus darbam atsevišķās profesijās, kā arī darba devējs kā prasību

personai nepieciešamajai izglītībai, lai persona strādātu noteiktā profesijā, nosaka profesionālo augstāko izglītību un ceturtā vai piektā līmeņa profesionālo

kvalifikāciju.

Atbilstoši Augstskolu likuma 57.panta pirmajai un otrajai daļai gan akadēmisko maģistra grādu, gan profesionālo maģistra grādu personai piešķir

pēc vismaz piecu gadu studijām. Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai gan iegūtais akadēmiskais maģistra grāds, gan profesionālais maģistra grāds dod

tiesības turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Tādējādi personai piešķirtais profesionālais maģistra grāds neierobežo arī personas

tālākas izglītības iespējas.

[13] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai,

ar kuru pieteicēja ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija, kuras

apguvi apliecina diploms, tiktu pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ietverot norādi, kādā zinātnes

nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds ir atzīts, vai arī pieteicēja iepriekš iegūtā inženiera-ekonomista kvalifikācija tiktu pielīdzināta akadēmiskā maģistra

grādam, ietverot norādi, kādā zinātnes nozarē vai apakšnozarē maģistra grāds iegūts.

[14] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmajai daļai par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 28,46 euro

apmērā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtā daļa noteic: ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai

daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā. Ar tiesneses 2015.gada 8.septembra lēmumu (lietas 107.-109.lapa) pieteicējs pilnīgi atbrīvots no valsts nodevas samaksas par

pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ievērojot, ka pieteikums tiek noraidīts, pieteicējam ir uzliekams pienākums atmaksāt nesamaksāto valsts nodevu 28,46

euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, 246.-251. un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, pienākumu atmaksāt valstij valsts nodevu 28,46 euro apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma

stāšanās spēkā un iesniegt tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R.Migla