Court partially allowed insurance claim for water damage, awarding damages and interest while dismissing administrative fee claim.

Lietas arhīva Nr. C-3120-21/18

ECLI:LV:RLPT:2021:1001.C29312021.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 1. oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese A.Zemmere

rakstveida procesā izskatīja civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” vienkāršotas

procedūras prasībā par naudas piedziņu pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 6. aprīlī apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” (turpmāk – prasītāja) pārstāvis SIA „Julianus Inkasso Latvija” cēlis

tiesā vienkāršotas procedūras prasību par naudas piedziņu pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – atbildētājs).

Prasībā norādīti tālāk minētie apstākļi:

[1.1] prasības priekšmets – zaudējumu piedziņa. Prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1035,11 euro un fiksētā maksa saskaņā ar

sadarbības līgumu 103,30 euro, likumiskie procenti par laiku no 06.12.2020. – 23.03.2021. 16,85 euro.

Starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums, izsniegta polise Nr.691971104, apdrošināšanas periods no 31.01.2020. –

30.01.2021., uz kuras pamata apdrošināts dzīvoklis /adrese/, (turpmāk – Objekts).

Polises darbības laikā Objekts ticis appludināts, par ko dzīvojamās mājas apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādījis aktu, norādot,

ka appludināšana notika sakarā ar lietus ūdens kanalizācijas ēkas koplietošanas apkures sistēmas cauruļvada bojājuma dēļ.

Prasītājs apsekoja dzīvokli, eksperts sastādījis tāmi, un pēc sastādītās tāmes, atskaitot pašrisku, izmaksāja cietušā dzīvokļa īpašniekam

apdrošināšanas atlīdzību 1035,11 euro.

Dzīvojamo māju /adrese/, apsaimnieko atbildētājs.

Par ēkas koplietošanās esošo komunikāciju uzturēšanu kārtībā bija atbildīgs atbildētājs, līdz ar ko secināms, ka atbildētājs bezatbildīgi pildījis savus

pienākumus. Ūdens noplūdes vieta atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā. Ūdens noplūdi būtu varējis novērst, ja

apsaimniekotājs regulāri apsekotu komunikācijas un veiktu nepieciešamos remontdarbus un tehnisko apkopi. Avārijai nav nejaušs raksturs un bojāto

komunikāciju apkope ir atbildētāja atbildības robežās.

Prasības pieteikumā arī norādīts, ka atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju pārbaužu

un tehnisko apkopju veikšanu, tāpat nav pierādījumu, kas liecinātu, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku būtu jebkādā veidā pārkāpuši koplietošanas

komunikāciju izmantošanas noteikumus, nav ziņu, ka stāvvada bojājuma iemesls būtu trešo personu rīcība. Prasītāja pārstāvis uzskata, ka atbildētājs savu

apsaimniekotāja pienākumus ir veicis formāli, nepievēršot vajadzīgo rūpību, līdz ar ko ir pierādīta atbildētāja bezdarbība, un secīgi atbildētājs ir arī

vainojams par bojājuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Prasītāja pārstāvis uzskata, ka pienākums rūpēties par komunikāciju uzturēšanu ietver sevī

ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās brīdī, bet arī regulāri pārbaudīt komunikāciju tehnisko stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu

vai labošanu, gādājot, lai komunikācijas būtu tādā tehniskajā stāvoklī, kas mazinātu avāriju riskus un no tiem izrietošos bojājumus.

Prasītājam panākt vienošanos ar atbildētāju par zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu nav izdevies, līdz ar ko prasītājs par zaudējumu summas

nemaksāšanu aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus.

Prasītājs, saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11, ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja zaudējumus tiesas

ceļā, līdz ar ko prasītājam radušās papildus izmaksas fiksētas maksas veidā 103,30 euro, ko veido fiksēta maksa 85,37 euro un PVN 17,93 euro,

apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā. Prasītājs uzskata, ka minētie izdevumi ir ar izmaksu lietas

administrēšanu saistītie izdevumi, kas ir prasītāja zaudējumi, nevis tiesāšanās izdevumi, kam piemērojamas civilprocesuālās tiesību normas.

Prasītāja pārstāvis norādījis, ka parādsaistību summa ieskaitāma SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā Nr. LV61 HABA 0551

0088 6879 3, AS „Swedbank”.

Pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Apdrošināšanas līguma

likuma 45.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. - 6.pantu, MK noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko

apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, MK noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

maksas aprēķināšanas noteikumi” prasītāja pārstāvis lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno zaudējumu 1138,41 euro, likumiskos

procentus 16,85 euro, kopā 1155,26 euro un tiesas izdevumus – valsts nodevu 173,29 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro,

nosakot prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.

[2] Atbildētājs 08.05.2021. iesniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst (lietas 39. – 45.lapa),

lūdzot skatīt lietu mutvārdu procesā, nenorādot tam konkrētu pamatojumu.

Paskaidrojumos atbildētāja pārstāvis norādījis uz vairākiem iebildumiem pret prasību, tajā skaitā, norādīts, ka prasītājam zaudējumi radušies ar

brīdi, kad tas izmaksājis nopludinātā dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību, ka prasītājs nav iesniedzis pārliecinošus pierādījumus par konstatēto

atbildētāja vainu, ka Objekta bojājums noticis atbildētāja darbības vai bezdarbības dēļ. Atbildētājs arī uzskata, ka prasītāja pārstāvis nav pierādījis

atbildētāja neatļautas darbības esamību un cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un darbību.

Prasītājs pēc negadījuma nav pieaicinājis ekspertu, kas apsekotu situāciju sabojātās lietus ūdens notekcaurules vietā. Atbildētājs norādījis, ka ir

apsekojis lietus ūdens kanalizācijas notekcauruli 14.03.2019., un konstatējis, ka tā ir apmierinošās stāvoklī. Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu tāmēs

nav norādīts, ka lietus ūdens notekcauruli būtu nepieciešams mainīt, nav bojājumu, kas būtu novēršami ārpuskārtas remonta kārtībā.

Atbildētāja pārstāvis arī uzskata, ka lietā nav pierādīta visu zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pastāvēšana, nav pierādīta atbildētāja

prettiesiska darbība vai bezdarbība, nav pierādīts, ka atbildētājs nebūtu veicis tam normatīvajos aktos noteiktus pienākumu.

Attiecībā uz prasījumu piedzīt no atbildētāja 103,30 euro atbildētāja pārstāvis paskaidrojis, ka nav pamata minētās summas piedziņai, tāpat nav

pamata likumisko procentu piedziņai.

[3] 2021. gada 21. jūnijā tiesa noteikusi lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2021. gada 1. oktobrī, par ko pusēm paziņots 21.06.2021.

(lietas 58., 59., 60.lapa). Izvērtējot atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīto par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst, ka lietas

iztiesāšanai mutvārdu procesā nav pamata un lieta izskatāma rakstveida procesā.

Ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus

paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un

izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Civilprocesa likuma 250.26 panta 21 daļā noteikts, ka tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā

noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. [..]. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta 2.3 daļā

noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Tiesa, ņemot vērā strīda priekšmetu un apstākli, ka atbildētājs prasību neatzīst, pēc savas iniciatīvas nolemj šajā lietā sastādīt spriedumu atbilstoši

šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, atbildētāja rakstveida paskaidrojumus kopsakarībā ar lietas

materiālos iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[4.1] Lietas materiālos atrodas ģimenes apdrošināšanas polise Nr.691971104, kurā norādīts apdrošinājuma ņēmējs – /pers. B/, līguma darbības

termiņš no 31.01.2020. – 30.01.201., apdrošinātais objekts – dzīvoklis /adrese/, apdrošinātais risks – citu starpā, arī šķidruma vai tvaika noplūde,

apdrošināts atjaunošanas vērtībā, paša risks – 70 euro (lietas 23.lapa).

[4.2] Lietas materiālos atrodas 02.11.2020. akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, ko sastādījis atbildētāja SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” darbinieks (lietas 24.lapa). Aktā norādīts, ka apsekots apdrošinātais dzīvoklis, konstatētas telpu griestu un sienu saliešanas pēdas gaitenī

un vienā istabā, Kā saliešanas iemesls norādīts lietus ūdens novadīšanas sistēmas bojājums (guļvada uzmavas plīsums bēniņos). Saliešanas konstatēta

25.10.2020.

[4.3] Lietas materiālos atrodas apdrošinātāja sastādīts Objekta apskates 28.10.2020. protokols, kurā konstatēti Objekta bojājumi un to apjoms.

Bojāta sienu un griestu apdare gaitenī, sienu apdare istabā. (lietas 25.lapa).

[4.4] Lietas materiālos atrodas 02.11.2020. tāme Objekta remontam (lietas 26.lapa). Tāme sastādīta divu telpu remontam: – gaitenis, remonta

darbi veikti sienām, griestiem, grīdai demontējot sākotnējo apdari un aizstājot to ar jaunu tādu pašu; - istaba, remonta darbi veikti sienām un griestiem,

demontējot sākotnējo apdari un aizstājot to ar jaunu tādu pašu, vai esošo (nesabojāto). Veicamajos darbos ietverta arī mēbeļu demontāža, montāža,

pārvietošana, telpu sagatavošana remonta veikšanai un uzkopšana pēc remonta veikšanas, transporta izdevumi.

Izdevumi Objekta remontdarbiem (tiešās izmaksas) aprēķināti 1105,11 euro apmērā, neiekļaujot virsizdevumus, sociālo nodokli un pievienotās

vērtības nodokli.

No prasības pieteikumā un maksājumu uzdevuma par atlīdzības izmaksu norādītā izriet, ka apdrošinātājs akceptējis izmaksu 1035,11 euro. Minētā

atlīdzības summa 09.11.2020. izmaksāta apdrošinātajam (lietas 27.-29., 32.lapa).

[4.5] Lietas materiālos atrodas pretenzijas par zaudējumu atmaksu, atbildes, kurās zaudējumu atmaksas pieprasījums noraidīts (lietas 30. –

31.lapa).

[5] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja zaudējumus, ko veido izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1035,11 euro apmērā. Atlīdzības summu

veido Objektam nodarīto zaudējumu novēršana, proti, remontdarbu, lai atjaunotu Objektu iepriekšējā stāvoklī kāds tas bija pirms appludināšanas,

vērtība.

[5.1] Tiesa konstatē, ka starp pusēm pastāv strīds par to – vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumus, kas radušies applūstot

apdrošinātajam dzīvoklim 2020. gada 25. oktobrī no dzīvojamās mājas bēniņiem lietus ūdens kanalizācijas guļvada uzmavas plīsuma dēļ.

[5.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Savukārt, Civilprocesa likuma 93.panta pirmo

daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

[5.3] Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1771.pantā noteikts, ka

zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; [..]. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir

jāatlīdzina. Savukārt, Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Kā atzīts tiesību teorijā, zaudējumu piedziņas prasības apmierināšanai nepieciešams konstatēt zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus – 1)

personas prettiesiska darbība vai bezdarbība; 2) personas vaina; 3) zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; 4) cēloņsakarība starp prettiesisko

darbību un zaudējumiem. (Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā, Rīga, 2000.g., 270.lpp.)

[5.4] Prasītājs norādījis, ka pie zaudējumu nodarīšanas vainojams atbildētājs, minētā fakta pierādīšanai iesniedzot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

darbinieka sastādītu 02.11.2020. aktu par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem (lietas 24.lapa).

Akts sastādīts par to, ka 25.10.2020. dzīvojamās mājas /adrese/ bēniņu telpā notikusi avārija, plīsusi lietus ūdens kanalizācijas guļvada uzmava.

Atbildētājs cēlis iebildumus, ka nav saskatāma atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka vaina darbībās vai bezdarbībā, kas radījusi

zaudējumus apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam. Lietā neesot pierādīts, ka atbildētājs būtu pieļāvis darbību, kas būtu par pamatu notikušajam lietus ūdens

kanalizācijas guļvada bojājumam (uzmavas plīsumam), ņemot vērā konkrētās komunikācijas tehnisko stāvokli, apstākli, ka nav bijusi nepieciešamība

konkrētās komunikācijas nomaiņai.

Atbildētājs saviem rakstveida paskaidrojumiem par prasību pievienojis 14.03.2019. aktu par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, kurā norādīts,

ka lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir apmierinošā stāvoklī (lietas 50. – 56.lapa), dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā 2020.gadam lietus ūdens

kanalizācijas guļvada nomaiņa nav iekļauta (lietas 48. – 49.lapa).

No atbildētāja 21.12.2020. atbildes uz prasītāja pretenziju izriet, ka dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā 1978.gadā, kanalizācijas cauruļvada ar

ķeta cauruļu veidgabaliem ekspluatācijas termiņš uz negadījuma brīdi nebija beidzies, veicot lietus ūdens kanalizācijas cauruļvadu dzīvojamā mājā vizuālo

apsekošanu nav konstatēta nepieciešamība komunikācijas mainīt. Atbildētājs arī norādījis, ka kanalizācijas cauruļvada uzmavas plīsumu vizuāli apskatot

nav iespējams konstatēt (lietas 31.lapa).

[5.5] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu lietus ūdens kanalizācijas caurule ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esoša

inženiertehniskā komunikācija. Atbildētājs nav apstrīdējis, ka ūdens noplūde notikusi kopīpašumā esošā komunikācijas daļā dzīvojamās mājas bēniņos,

kur atbildētājam ir netraucēta piekļuve.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka obligāti veicama pārvaldīšanas darbība ir cita starpā pārvaldīšanas

darba plānošana, organizēšana un pārraudzība.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kura 4.panta pirmās daļas 1,punktā kā viens no dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas principiem ir noteikts pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, nodrošinot dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā

tās ekspluatācijas laikā.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmo daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver: 1) obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbības; 2) citas pārvaldīšanas darbības.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas “d” apakšpunktu obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

ir: 1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā: dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un

komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.; 2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna sagatavošana, b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana.

Nav strīda par to, ka daudzdzīvokļu māja, kurā atrodas apdrošinātais Objekts, ekspluatācijā nodota 1978.gadā.

Nav strīda par to, ka lietus ūdens kanalizācijas cauruļvadi dzīvojamā māja nav mainīti, jo Atbildētājs par pretējo tiesai nav norādījis.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.

Minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto, tad kārtību, kādā

pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu

tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē

paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.

No norādītā tiesiskā regulējuma izriet, ka šobrīd atbildētājs pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, uz likuma pamata.

[5.6] Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” (turpmāk - Noteikumi Nr.907) 6.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un

inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Noteikumu Nr.907 8.punktā paredzēts veikt dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi.

Noteikumu 13.punktā noteikts veikt inženierkomunikāciju vizuālo pārbaudi (kanalizācijas sistēmai divas reizes gadā).

Noteikumu 15.punktā noteikta pārvaldnieka rīcība, ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un

inženierkomunikāciju bojājumi, kā arī 16.punktā paredzot būves tehniskās apsekošanas veikšanu, ja kopš dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku (būvju)

nodošanas ekspluatācijā vai saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapacitātes grupu attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir

pagājis noteikumu 2.pielikumā minētais vidējais kalpošanas ilgums.

Vizuālās pārbaudes mērķis ir savlaicīgi konstatēt un novērst inženierkomunikāciju bojājumu vai avāriju veicinošus faktorus.

Kanalizācijas apgādes sistēmas tehniskā apkope, vizuālā apsekošana, tehniskā apsekošana un bojājumu novēršana ir atbildētāja obligāti veicama

pārvaldīšanas darbība.

Apstāklis, ka atbildētājs ir veicis dzīvojamās mājas inženiertehnisko komunikāciju vizuālo apsekošanu nenozīmē, ka atbildētājs ir veicis visas

obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības kanalizācijas sistēmas uzturēšanai.

Novērtējot lietā iesniegtos pierādījumus tiesa secina, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka inženierkomunikāciju pārbaude

veikta tiesību aktos noteiktā kārtībā, nav neviena pierādījuma, kas apstiprinātu, ka lietus ūdens kanalizācijas cauruļvadam veikta tehniskā apkope, tajā

skaitā, cauruļvada uzmavai, ņemot vērā apstākli, ka konkrētās komunikācijas tiesību aktos noteiktais ekspluatācijas termiņš ir gandrīz beidzies. Tiesa

piekrīt atbildētājam, ka uzmavas nolietojumu iespējams nevar identificēt, veicot komunikācijas vizuālu aplūkošanu, taču to ir iespējams novērst, ievērojot

tehniskās apkopes intervālus un veicot nepieciešamās tehniskās apkopes darbības, piemēram, savlaicīgi nomainot cauruļvada stiprinājumu daļas (blīves,

uzmavas).

No atbildētāja iesniegtā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna 2020.gadam redzams, ka attiecībā uz lietus ūdens kanalizācijas guļvada

tehnisko apkopi nekādu darbību veikšana nav plānota (lietas 48. – 49.lapa).

Tiesa novērtē, ka atbildētājam kā dzīvojamās mājas pārvaldītājam nevarēja būt nezināmi apstākļi par konkrētās komunikācijas ekspluatācijas

termiņa beigu tuvošanos. Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka komunikācijai vēl nav beidzies tiesību aktos noteiktais ekspluatācijas termiņš neatbrīvo

atbildētāju no atbildības veikt visas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības attiecībā uz konkrēto komunikāciju. Ekspluatācijas beigu termiņa tuvošanās

tieši uzliek pārvaldniekam sekot to tehniskajam stāvoklim ar vēl lielāku rūpību.

[5.7] 2017. gada 21. jūlijā spēkā stājās Ministru Kabineta noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksas

aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.408).

Noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” nosaka kārtību, kādā dzīvojamās

mājas pārvaldnieks (turpmāk – pārvaldnieks): 1.1. sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi (turpmāk – tāme) kalendāra

gadam; 1.2. aprēķina dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam (turpmāk – dzīvokļa īpašnieks) maksu par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (turpmāk – pārvaldīšanas maksājumi); 1.3. paziņo dzīvokļu īpašniekiem pārvaldīšanas maksājumu apmēru kalendāra

gadam; 1.4. informē dzīvokļu īpašniekus par tāmē paredzētajām izmaksām; 1.5. sagatavo dzīvokļu īpašniekiem pārskatu par pārvaldīšanas maksājumu

izlietošanu kārtējā gadā.

Noteikumu Nr.408 3.punktā norādīts, ka obligātos izdevumus ietver katras pārvaldnieka pārvaldītās dzīvojamās mājas tāmē, atsevišķi norādot

katra pakalpojuma cenu, kā arī pakalpojuma tiešās izmaksas. Tāmes pozīcijās ietverto izdevumu aprēķināšanas kārtību nosaka pārvaldnieks.

Noteikumu Nr.408 5.punktā noteikts, ka obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos

obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta darbiem tāmē ietver, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir

konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi.

Noteikumu Nr.408 6.punktā noteikts, ka obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī maksājumu par turpmākajos

periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi tāmē ietver, ja tehniskās apsekošanas atzinumā ir

secināts, ka dzīvojamās mājas turpmākās ekspluatācijas priekšnoteikums ir dzīvojamās mājas atjaunošana vai pārbūve.

Savukārt Noteikumu Nr.408 7.punktā noteikts, kad obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi tāmē var neietvert.

Noteikumu Nr.408 10.punktā noteikts, ka par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski

paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, interneta mājaslapa, informatīvs

stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu.

Noteikumu Nr.408 14. un 15.punktā noteikts, ka ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētajā paziņojumā norādītās dienas

dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto pārvaldīšanas

maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Pieņemot lēmumu par uzturēšanas darbu plāna un pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu

saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu, dzīvokļu īpašnieku kopība: 15.1. nevar atteikties no obligāto pārvaldīšanas darbību nodrošināšanas; 15.2. nevar

atteikties no dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā ietverto dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas.

Noteikumu Nr.408 18.punktā noteikts, ka pārvaldnieka sastādītais uzturēšanas darbu plāns un aprēķinātie pārvaldīšanas maksājumi stājas spēkā

nākamā gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā, ja: 18.1. saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce

nav bijusi lemttiesīga vai tajā nav pieņemts lēmums; 18.2. dzīvokļu īpašnieku kopība šo noteikumu 14. punktā minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par

uzturēšanas darbu plāna un pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu; 18.3. dzīvokļu īpašnieku kopība šo noteikumu 16. punktā minētajā termiņā nav

pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

No lietas materiāliem var secināt, ka dzīvojamās mājas īpašnieki nav iebilduši pret pārvaldnieka sagatavoto dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu

plānu un aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu, līdz ar to piekrituši ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanu turpina veikt atbildētājs.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums sekot dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju tehniskajam stāvoklim. Analizējot Noteikumos Nr.408

ietverto regulējumu secināms, ka pārvaldniekam ir pienākums aprēķināt atbilstošu maksu par nepieciešamo remontdarbu izpildi, tehnisko apkopi vai

tehnisko apsekošanu (pēc nepieciešamības) ietverot to rēķinos, veidot uzkrājumu, vai pārtraukt sniegt pārvaldīšanas pakalpojumu, ja dzīvokļu īpašnieki

noraida pārvaldnieka aprēķināto apsaimniekošanas maksu. Tiesas ieskatā nevar pastāvēt situācijā, kurā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākumu

izpilde ir formāla, kas aprobežojas ar komunikāciju vizuālu aplūkošanu. Tiesa uzskata, ka dzīvokļu īpašniekiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

apsaimnieko pārvaldītājs, nav ne spējas, ne arī vajadzības pašiem sekot līdzi kopīpašumā esošo inženiertehnisko komunikāciju stāvoklim, jo tas ir

pārvaldītāja pienākums.

Ievērojot norādīto ir pamats secināt, ka atbildētājs nav veicis no likuma izrietošās pārvaldīšanas darbības. Nav nodrošinājis, ka kopīpašumā

esošais lietus ūdens kanalizācijas cauruļvads ir tādā tehniskajā stāvoklī, kas nerada kaitējuma rašanās draudus. Tiesa uzskata, ka atbildētājs ir pieļāvis

bezdarbību, ir rīkojies nevērīgi, un minētā iemesla dēļ pieļāvis, ka no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanā esošās komunikācijas noplūst ūdens.

Tiesa uzskata, ka cauruļvada bojājums nav noticis kādas trešās personas vai nepārvaramas varas ietekmē, kā arī tas nav nejaušs.

Pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmas bojājumu rezultātā radīto kaitējumu ir pamats atbrīvot, ja ir

ievērota līgumā un likumā noteiktā kārtība un pārvaldnieks no savas puses ir veicis visas nepieciešamās darbības, bet dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē

nobalsojuši pret pārvaldnieka ierosinājumu (sk. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 16. oktobra spriedumu lietā SKC-

248/2019).

Tiesa atzīst, ka atbildētājs kā ēkas apsaimniekotājs, nenes atbildību par komunikāciju sistēmas novecošanos, tomēr atbildētājam, kā dzīvojamās

mājas apsaimniekotājam ir jārīkojas, lai maksimāli izpildītu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma mērķi – nodrošinātu dzīvojamo māju ekspluatāciju un

uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam kā dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir zināms dzīvojamās mājas ekspluatācijā nodošanas laiks un no tā izrietošie

problēmjautājumi saistībā ir iekārtu un sistēmu novecošanos. Ja dzīvojamās mājas iekārtu un inženierkomunikāciju vizuālās apsekošanas laikā bojājumi

netiek konstatēti, tad dzīvojamās mājas apsaimniekotājam jāievēro Noteikumu Nr.907 prasības, kas nosaka būves tehniskās apsekošanas kārtību.

Ievērojot lietā konstatētos apstākļus, tiesa uzskata, ka atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību, kas savukārt radīja ūdens noplūdi no daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas koplietošanā esošās komunikācijas, un radīja apdrošinātajam dzīvoklim bojājumus, un secīgi – zaudējumus dzīvokļa īpašniekam.

[5.8] Zaudējumu apmēru apliecina lietas materiālos iesniegtā tāme (lietas 26.lapa). Tāmē norādītās darbības, kas būtu veicamas applūšanas seku

novēršanai, kopumā atbilst atbildētāja sastādītajā aktā un īpašuma apskates protokolā konstatētajam (lietas 24., 25.lapa).

Tāmē norādītie darbi uzskatāmi par nepieciešamiem iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai. Objekta īpašniekam izmaksājamā summa aprēķināta

atskaitot no tās pašrisku, virsizdevumus un nodokļus.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem

apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Tiesa atzīst, ka bojātā dzīvokļa apdare atjaunojama pēc kompensācijas principa, kā to paredz Apdrošināšanas līguma likuma 42.pants, atjaunojot

visu bojātās virsmas plakni, nevis tikai kādu tās daļu.

Civillikuma 1772.pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši tās saturam cēlušies zaudējumi var būt divu veidu – tagadējās

mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā. Tagadējās (esošās) mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek

nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu rezultātā attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības.

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās

mantas samazinājums, citiem vārdiem sakot, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

Tiesa uzskata, ka lietā ir pierādīti visi zaudējumu atlīdzināšanas prasības priekšnoteikumi – prettiesiskā rīcība, zaudējumu apmērs un cēloņsakarība,

līdz ar ko prasību atzīst par pamatotu un apmierināmu 1035,11 euro apmērā. Atbildētāja argumenti, ka lietā nav konstatējama atbildētāja vaina

zaudējumu nodarīšanā, nav apstiprinājušies.

[6] Prasītāja pārstāvis lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā 16,85 euro par laiku no 06.12.2020. –

23.03.2021.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Tiesa nekonstatē, ka atbildētājs būtu

novilcinājis saistības izpildi pret prasītāju.

Nav konstatējams, ka atbildētājs būtu bijis prasītājam parādā kādu naudas summu, kuru būtu vilcinājies atdot. Prasība celta par zaudējumu

piedziņu un zaudējumu esamība kā arī secīgi to samaksas pienākums tiek noteikts ar tiesas spriedumu, līdz ar ko likumisko procentu aprēķināšanai nav

pamata. Ievērojot norādīto, prasība daļā par likumisko procentu piedziņu no atbildētāja ir noraidāma kā nepamatota.

[7] Prasītāja pārstāvis lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā arī maksu par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā

103,30 euro.

[7.1] Minētais prasījums pamatots ar to, ka atbildētājs zaudējumus labprātīgi nav sedzis, prasītājs ir pilnvarojis prasītāja pārstāvi iekasēt no

atbildētāja zaudējumus un samaksājis prasītāja pārstāvim fiksētu maksu 85,37 euro plus PVN 17,93 euro, kopā 103,30 euro par zaudējumu atgūšanas

lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā. Izdevumus veido dokumentu izprasīšana, to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana,

nosūtīšana un tamlīdzīgi. Minētos izdevumus uzskata par zaudējumiem.

Prasības pieteikumam pievienots sadarbības līgums Nr.01490-05-11, kas 12.10.2011. noslēgts starp prasītāju un prasītāja pārstāvi (lietas

15.lapa), līguma priekšmets – pakalpojumu sniegšana, kas ir saistīta ar kredītinformācijas nodrošināšanu un regresu prasījumu pārvaldīšanu. Prasības

pieteikumam pievienots arī rēķins un maksājumu uzdevums, no kura redzams, ka prasītājs samaksājis pilnvarotajai personai 85,37 euro plus PVN par

tiesvedības pakalpojumiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lietas Nr.A979078 administrēšanai (lietas 6., 21., 22.lapa).

[7.2] Tiesa secina, ka prasītājs uz savstarpēja līguma ar pilnvaroto personu pamata ir samaksājis tam iepriekš nolīgtu atlīdzību par juridiskās

palīdzības sniegšanu. Civilprocesa likums paredz lietas vešanu pašam prasītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Civilprocesa likums paredz ar lietas

vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ja izdevumi veikti advokāta palīdzības samaksai (Civilprocesa likuma 44.pants). Civilprocesa likums neparedz

izdevumu par juridiskās palīdzības saņemšanu jebkurai personai atlīdzināšanu (skatīt arī Satversmes tiesas 2014. gada 7. februāra spriedums lietā Nr.2013-04-

01). Minētie izdevumi nav vērtējami arī kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo šo izdevumu pamats noteikts Civilprocesa likuma 39.pantā. Minētie

izdevumi nav arī uzskatāmi par prasītāja zaudējumiem. Vladimirs Bukovskis, ir norādījis, ka: „Jautājums par tiesu izdevumiem pieder procesuālām, bet ne

materiālām tiesībām. (..) apšaubāma ir iespēja piemērot materiālo tiesību noteikumus procesuālām attiecībām” (sk. V.Bukovskis. Civīlprocesa mācības

grāmata. Rīga, 1933, 421.lpp.). Arī Augstākās tiesas Senāta judikatūrā atzīts, ka materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu

atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietu vešanai (sk. Augstākās tiesas Senāta 2000.gada 11.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-466,

2009.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-6, 2011. gada 6. aprīļa spriedums lietā SKC-143/2011).

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka prasītāja pārstāvja prasība daļā par maksas par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu 103,30 euro apmērā

nav pamatota un ir noraidāma.

[8] Ievērojot spriedumā nodibinātos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami

zaudējumi 1035,11 euro apmērā, savukārt prasība daļā par likumisko procentu piedziņu 16,85 euro apmērā un zaudējumu atgūšanas lietas

administrēšanas izdevumu 103,30 euro apmērā piedziņu ir noraidāma.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Prasības pieteikumā prasītāja

pilnvarotā persona ir lūgusi atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no neatmaksātās zaudējumu summas

(1035,11 euro) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram [..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ceļot prasību tiesā prasītājs samaksājis tiesas izdevumus 178,76 euro apmērā (lietas 13., 14.lapa). Tiesa apmierinājusi prasību daļēji, proti,

1035,11 euro apmērā, līdz ar ko prasītājam ir atlīdzināmi tiesas izdevumi 160,17 euro apmērā (1035,11 x 178,76/1155,26).

Lietā nav radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25027.panta trešo daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 4402.pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 , 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas

Nr.40003049409, zaudējumus 1035,11 euro un tiesas izdevumus 160,17 euro, kopā 1195,28 euro (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit pieci euro

un 28 centi.

Samaksa veicama SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, norēķinu kontā Nr. LV61 HABA 0551 0088 6879,3, AS

„Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par maksas par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu 103,30 euro apmērā un likumisko nokavējuma procentu piedziņu

16,85 euro apmērā.

Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” 6% (sešus) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās zaudējumu summas (1035,11 euro).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, kas noteikta 2021. gada

1. oktobrī, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no šā

likuma 4402.pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Zemmere