District Court orders defendant to pay management fees and legal costs to property management company.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay and ordered full payment of the disputed debt plus legal costs. The plaintiff proved a management contract existed while the defendant admitted receiving services without disputing the bill amounts. Consequently, the court ruled in favor of the property management company for the entire claimed sum.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41. panta 1. daļa; When a defendant fails to perform contractual payment obligations for services rendered, the court must order full debt recovery and award litigation costs to the successful party.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33427612
Lietas arhīva Nr. C-1765-13/1
AIZMU GU R IS K S S P R IE D U MS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 12.decembrī
Rīgas rajona tiesa:
tiesnese Elita Stivriņa
ar sekretāri /pers. B/,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Tilderu nami” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2012.gada 11.jūlijā prasītājs SIA „Tilderu nami” cēla tiesā prasību pret /pers. D/ par parāda Ls 358,70 apmērā piedziņu.
Prasībā norāda, ka nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks SIA „Celtniecības inženiertehniskais centrs „Saite”” sadalot dzīvojamo
māju īpašumos, ar pieņemšanas nodošanas aktu nodeva tās apsaimniekošanu SIA „Tilderu nami”. Līdz ar to SIA „Tilderu nami” veic
minētājā dzīvojamā mājā apsaimniekošanu, nodrošinot mājas iedzīvotājiem komunālos un citus pakalpojumus, par ko dzīvokļu
īpašniekiem tiek piestādīti rēķini.
Starp prasītāju un atbildētāju 2008.gada 1.decembrī noslēgts apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums. Atbildētājs sistemātiski
neveic norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar ko var secināt, ka atbildētājs izvairās izpildīt savas saistības pret prasītāju,
neskatoties uz to, ka prasītājs savas saistības ir izpildījis pilnībā. Atbildētājs vairākkārtīgi brīdināts par parāda nomaksu, tomēr parāds
netika dzēsts.
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civilprocesa likuma 1., 127., 128., 129. un 130.pantu, lūdz tiesu piedzīt no
atbildētāja parādu Ls 358,70 apmērā, kā arī samaksāto valsts nodevu un citus tiesāšanās izdevumus.
[2] 2013.gada 20.novembrī tiesā saņemti prasītāja prasības pieteikuma grozījumi, kuros norāda, ka atbildētājs par komunālajiem
pakalpojumiem nenorēķinās pilnā apmērā un nav norēķinājies joprojām un līdz 2011.gada 15.decembrim viņa kopējais parāds
sastāda Ls 854,26.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktu, lūdz piedzīt no atbildētāja parādu Ls 854,26 apmērā un
tiesāšanās izdevumus.
Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.
[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka ar atbildētāju ir noslēgts apsaimniekošanas līgums, bet
atbildētājs līgumu nepilda. Parāds ir aprēķināts līdz 2011.gada 15.decembrim, kad atbildētājam izbeidzās īpašuma tiesības uz
nekustamo īpašumu. Pēdējais maksājums ir veikts 2011.gada septembrī. Paskaidroja, ka pēdējā rēķinā ir norādīts, ka atskaites
periods ir 2012.gada janvāris, tomēr visi maksājumi ir aprēķināti līdz 2011.gada 15.decembrim. Šajā rēķinā ir tikai ūdens un
kanalizācijas maksājumi, jo, beidzoties īpašuma tiesībām, ir nolasīti skaitītāju rādījumi. Šis maksājums ir tik liels, jo, iespējams,
iepriekšējie atbildētāja nolasījumi ir bijuši nekorekti. Par 2012.gada janvāri nekas papildus nav rēķināts. Lūdz prasību apmierināt.
[4] Atbildētājam /pers. D/ par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, 2013.gada 22.novembrī nosūtot
pavēsti uz deklarēto dzīvesvietu. Atbildētājs par saviem neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojis.
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai
nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt
Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas
juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi pusēm ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.
Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas
izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja
klātbūtnes.
[5] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā
atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
2012.gada 12.jūlijā un 2013.gada 24.oktobrī atbildētājam ir nosūtīts prasības pieteikums. 2013.gada 22.novembrī atbildētājam
uz deklarēto dzīvesvietu ir nosūtīta pavēste par tiesas sēdi 2013.gada 12.decembrī, plkst.14:00. Atbildētājs uz tiesas sēdi nav
ieradies un paskaidrojumus nav sniedzis.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav
saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
[6] Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir
apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus.
Ar lietas materiāliem pievienoto 2008.gada 1.decembra Līgumu ir pierādīts, ka starp pusēm ir noslēgts Dzīvojamās mājas
apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums Nr.2008S-29/19-1 (l.l. 19-20). Tādējādi abas puses uzņēmās saistības viena pret otru.
Līguma 6.1.punkts nosaka, ka līgums stājas spēkā no 2008.gada 1.decembra, kad abas puses to ir parakstījušas. Līgums tiek
noslēgts uz laiku līdz 2009.gada 30.novembrim, un šis Līguma termiņš tiek automātiski pagarināts uz tādu pašu laika periodu un
noteikumiem, ja ne vēlāk kā 30 dienas pirms šā Līguma termiņa beigām neviena no Pusēm nav rakstiski paziņojusi par savu vēlmi
izbeigt šo Līgumu.
Lietā nav gūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par vēlmi izbeigt augstāk minēto Līgumu. Atbildētājs nav apstrīdējis
noslēgto līgumu. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājam ir saistošs noslēgtais līgums un prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Tādējādi prasītājs ir pierādījis, ka viņam ir tiesības apsaimniekot dzīvojamo māju, kurā atradās atbildētāja dzīvokļa īpašums.
[7] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par sniegtajiem pakalpojumiem Ls 854,26 apmērā.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās
mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava
dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa
īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības
dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu (redakcija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim).
Dzīvokļa īpašuma likums (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta trešais punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums (..)
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (..).
No minētajām tiesību normām izriet, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir saistošs likumā „Par dzīvokļu īpašumu” un Dzīvokļa
īpašuma likumā noteiktais pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā, savukārt prasītājam ir
tiesības prasīt no atbildētāja apsaimniekošanas maksu un maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Ar lietas materiāliem pievienoto Zemesgrāmatas nodalījuma norakstu ir pierādīts, ka līdz 2011.gada 15.decembrim (Rīgas
apgabaltiesas lēmuma datums) atbildētāja īpašumā bija dzīvokļa īpašums Nr/adrese//adrese/ (l.l.18). Tiesa konstatē, ka prasītājs
prasa apsaimniekošanas un komunālos maksājumus par periodu līdz 2011.gada 15.decembrim, tas ir par periodu, kad atbildētājs
bija minētā nekustamā īpašuma īpašnieks un uz viņu kā dzīvokļa īpašnieku attiecās Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa
īpašuma likuma normas.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Tāpat lietā nav strīda, ka starp prasītāju un atbildētāju ir noslēgts Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums.
Līguma 1.3.punktā noteikts, ka īpašnieks saskaņā ar šā Līguma noteikumiem un pārvaldnieka piestādītajiem rēķiniem veic
maksājumus Pārvaldniekam par komunālajiem un pārējiem Nekustamajam īpašumam piegādātajiem pakalpojumiem.
Atbildētājs nav apstrīdējis, ka prasītāja pakalpojumus ir saņēmis, līdz ar to viņam bija pienākums apmaksāt to izmantošanu.
Ar lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem par pārvaldīšanas procesu un komunālo pakalpojumu piegādi (l.l. 8-11) ir pierādīts, ka
atbildētāja nesamaksātais parāds par saņemtajiem pakalpojumiem sastāda Ls 854,26. Kā paskaidroja prasītāja pārstāvis, rēķins,
kas izrakstīts par 2012.gada janvāri, faktiski ietver sevī maksājumus, kuri bija jāveic par saņemtajiem pakalpojumiem līdz 2011.gada
15.decembrim. Atbildētājs minēto nav apstrīdējis un tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto.
No lietas materiāliem pievienotajiem brīdinājumiem, atbildētājs ir vairākkārtīgi brīdinājis atbildētāju par parāda esamību, lūdzot to
apmaksāt (l.l. 12-13).
Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka komunālos pakalpojumus ir saņēmis, kā arī nav apstrīdējis, ka tika veikta apsaimniekošana.
Atbildētājs Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis nevienu faktu par rēķinos norādītajiem maksājumu apmēriem vai
pamatotību.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas ar līgumu uzņemtās saistības maksāt par apsaimniekošanas un
komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds Ls 854,26 apmērā.
[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli
tiesas apmierināto prasījumu apmērām (..)
Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu Ls128,18 (53,81+ 74,37) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30. Tiesa konstatē, ka
par prasību Ls 854,26 apmērā valsts nodeva maksāja Ls 128,14, līdz ar to prasītājs ir pārmaksājis valsts nodevu Ls 0,04 apmērā.
Tā kā tiesa atzina, ka prasība ir apmierināma pilnībā Ls 854,26 apmērā, tad no atbildētāja prasītāja labā piedzenama samaksātā
valsts nodeva Ls 128,14 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā, kopā Ls 131,44.
Pārmaksāto valsts nodevu prasītājs ir tiesīgs prasīt atmaksāt, atbilstoši Civilprocesa likuma 37.pantā noteiktajam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi Ls 3,91 apmērā (l.l. 2).
[9] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 96., 97., 193., 195., 204.1 un 208.1pantu, tiesa
no sp ri e d a
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu SIA „Tilderu nami”, reģistrācijas /numurs/, parādu Ls 854,26, tiesas izdevumus Ls
131,44, kopā Ls 985,70.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu valstij arlietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,91.
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR/adrese/, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona
tiesā.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku
spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese /paraksts/ E.Stivriņa
NORAKSTS PAREIZS
Rīgas rajona tiesas tiesnese E.Stivriņa
Rīgā, 2013.gada 12.decembrī