Court dismisses applicant's request to register for social housing assistance due to failure to meet specific eligibility criteria.

Lietas arhīva Nr. A42-00212-21/14

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0316.A420155620.5.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 16.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Līga Hāzenfuse,

piedaloties pieteicējam /pers. C/,

atbildētāja - Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē uzsākot, bet rakstveida procesā pabeidzot, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ pieteikuma par

administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņš tiktu reģistrēts palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 1.reģistrā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ 2019.gada 15.jūlijā iesniedza iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, lūdzot viņu reģistrēt palīdzības saņemšanai

sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īrēšanai 1.reģistrā.

Ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai (turpmāk – komisija)

2019.gada 11.septembra lēmumu (protokols Nr.42, 1.15.punkts) (turpmāk – sākotnējais lēmums) atteikts reģistrēt /pers. C/ palīdzības saņemšanai

sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īrēšanai 1.reģistrā.

Ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – departaments) 2019.gada 21.novembra lēmumu Nr.DMV?19?25828?ap (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts, ka komisijas rīcībā nav ziņu par /pers. C/ deklarēto dzīvesvietu laika

posmā no 2015.gada 16.jūlija līdz 2015.gada 14.oktobrim un no 2016.gada 28.aprīļa līdz 2019.gada 8.augustam. /pers. C/ neatbilst likuma “Par

sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta ceturtajā daļā un Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.153 “Par

reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – noteikumi Nr.153) 19.1.6.apakšpunktā noteiktajiem

nosacījumiem.

[2] Pieteicējs /pers. C/ 2020.gada 6.janvārī Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējs ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi trūcīga persona, kura pēdējos piecus gadus dzīvo un ir deklarējusi savu

dzīvesvietu Rīgā. Pieteicēja pamata deklarētā dzīvesvietas adrese /adrese A/, tika anulēta no pieteicēja neatkarīgu apstākļu dēļ (pieteicējam pat nebija

pienācīgas iespējas šo lēmumu apstrīdēt), taču tas nemaina faktu, ka pēdējos piecus gadus pieteicēja deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgā, lai arī tā bija

deklarēta kā pieteicēja papildu adrese. Tādējādi faktiski tika izpildīti noteikumu Nr.153 19.1.6.apakšpunkta nosacījumi, kas pārsūdzētajā lēmumā

iztulkoti sašaurināti nepamatoti.

[2.2] Judikatūrā vairākkārt uzsvērts, ka iestādes apsvērumi, ka personai, kura ir bez pajumtes, bet periodiski uzturas patversmēs un pretendē uz

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir īpaši jāievēro likuma prasības par deklarēšanos patstāvīgajā dzīvesvietā, nav pamatoti ne no tiesību normu, ne

loģikas viedokļa (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 10.marta sprieduma lietā Nr.SKA?79/2011 11.punkts).

[2.3] Pieteicēja dzīvesvieta pēdējos piecus gadus ir bijusi Rīgā, tādējādi pieteicējam pastāv tiesiska saikne ar attiecīgās pašvaldības administratīvo

teritoriju un tiek izpildīti noteikumu Nr.153 19.1.6.apakšpunktā noteiktie kritēriji.

[2.4] Konkrētās komisijas kompetencē, pretēji iestādei (Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijai) un tiesai, kas skata jautājumus

par personu deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu, nav vērtēt deklarētās dzīvesvietas ziņu atbilstību vai tiesības lietot, uzturēties un dzīvot konkrētā

adresē (sk. Administratīvā procesa likuma 51.pantu).

[3] Tiesā iesniegtajā paskaidrojumā departaments atsaucas uz lēmumā ietvertajiem argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem. Paskaidroja, ka viņam ir pieci bērni, pie

kuriem nakšņojis strīdus periodā. Šobrīd dzīvo pie vecākās meitas /adrese C/, palīdzot pieskatīt mazmeitu. Pa dienu piestrādā, ir nelegāli ienākumi.

[5] Departamenta pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai parasti jāņem vērā lietas izskatīšanas tiesā laikā spēkā esošās tiesību

normas. Tomēr šim principam ir izņēmumi. Viens no šādiem izņēmumiem attiecas uz sociālajās tiesībās noteiktā labuma gūšanu. Sociālo tiesību jomā

tiesiskās situācijas maiņa (tiesību normas grozīšana vai izslēgšana) neietekmē tiesības, kuras personai bija brīdī, kad viņa ar iesniegumiem par šā labuma

saņemšanu vērsās iestādē (Augstākās tiesas 2007.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.SKA–430/2007 21.punkts, 2009.gada 4.jūnija sprieduma

lietā Nr.SKA–379/2009 8.punkts).

Vienlaicīgi no Augstākās tiesas judikatūras izriet, ka sociālās lietas, kas saistītas ar personu reģistrēšanu palīdzības saņemšanai, ir skatāmas, ņemot

vērā tos tiesiskos un faktiskos apstākļus, kas pastāv līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 14.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKA-7/2014).

Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai pieteicējam ir tiesības sagaidīt no pašvaldības, ka tā palīdzēs viņam dzīvokļa jautājuma risināšanā, tostarp, ka viņš

tiek reģistrēts palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai 1.reģistrā. Tiesa, pārbaudot minēto, vērtēs tos tiesiskos un faktiskos apstākļus, kas bija

līdz brīdim, kad tika pabeigts skatīt lietu pēc būtības – 2021.gada 23.februārim.

[8] Noteikumu Nr.153 19.punkts noteic, ka 1.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

1) maznodrošinātu personu ar nosacījumu, ka: ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu (19.1.1.apakšpunkts); ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas

personas vai personas ar 1.vai 2.grupas invaliditāti izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta pirmo daļu,

28.4panta otro daļu (19.1.2.apakšpunkts); tā ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu (19.1.3.apakšpunkts); tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas

vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1.vai 2.grupas invaliditāti, kura īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu

ar zemāku labiekārtojuma līmeni (19.1.4.apakšpunkts); tā ir persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu

dzīvesvietu Rīgā un īrē Rīgā tādu dzīvojamo telpu, kurā nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai pienākas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā

minētās slimības raksturu (19.1.5.apakšpunkts); tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1.vai

2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā (19.1.6.apakšpunkts); tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu

sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1.vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un lieto savā

īpašumā esošu dzīvojamo telpu (19.1.7.apakšpunkts); tā ir persona, kura pastāvīgi dzīvo sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē un kura nevar

atgriezties agrāk lietotajā dzīvojamā telpā Rīgā, ja sniegts Sociālā dienesta atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi (19.1.8.apakšpunkts); tā bijusi

bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš dzīvo grupu dzīvoklī un pirms ievietošanas tajā bija reģistrēts palīdzības saņemšanai, ja sniegts

Sociālais dienests atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi (19.1.9.apakšpunkts); tā ir persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti, pēdējos piecus

gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē vai lieto tādu savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kurā bērns ar invaliditāti nav nodrošināts ar atsevišķu

istabu (19.1.10.apakšpunkts);

2) pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1.vai 2.grupas invaliditāti, kura ir persona ar noteiktiem ienākumiem, tai skaitā, ja šī persona

tiek izlikta no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otro daļu, 28.2panta pirmo daļu;

3) politiski represētu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1.vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus

deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

4) personu, kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai personu ar 1.vai 2.grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, kura pēdējos piecus

gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā, īrē vai lieto savā vai ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā, ja sniegts sociālā dienesta atzinums

par servisa dzīvokļa nepieciešamību.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs neatbilst noteikumu Nr.153 19.1.punkta 1.-5., 7.?10.apakšpunkta kritērijiem, kā arī 19.2.-19.4.punkta kritērijiem.

Savukārt noteikumu Nr.153 19.1.6.apakšpunkts noteic, ka vienlaicīgi ir jāizpildās četriem kritērijiem – personai jābūt sasniegušai pensijas vecumu,

maznodrošinātai, atsevišķi dzīvojošai, pēdējos piecus gadus deklarētai Rīgā.

[9] Departaments ir atteicis izdot labvēlīgu administratīvo aktu, jo uzskata, ka tā rīcībā nav ziņu par pieteicēja deklarēto dzīvesvietu laika posmā no

2015.gada 16.jūlija līdz 2015.gada 14.oktobrim un no 2016.gada 28.aprīļa līdz 2019.gada 8.augustam. Kā pamatojums norādīts, ka dzīvesvieta /adrese

B/, nav bijusi deklarēta tiesiski.

Vērtējot šo argumentu, tiesa norāda turpmāk minēto.

Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 4. panta pirmā daļa noteic, ka palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā

teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu (..). Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā

mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.

Augstākā tiesa ir norādījusi, ka nepieciešamība deklarēt dzīvesvietu, lai varētu saņemt pabalstu, ir attaisnota, jo palīdz taisnīgi administrēt sociālo

palīdzību, novēršot nepamatotus palīdzības pieprasījumus. Šādas prasības mērķis ir, lai persona nepieprasītu palīdzību vienlaikus vairākām pašvaldībām

un nepamatoti nesaņemtu palīdzību tādā apjomā, kādā tas nav nepieciešams, un lai tādējādi nepamatoti netiktu ierobežotas citu personu tiesības saņemt

pašvaldības palīdzību (Augstākās tiesas 2009. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.SKA-332/2009 7. punkts).

Tātad noteikti ir izslēdzama situācija, ka persona deklarējusi dzīvesvietu vienā pašvaldībā, bet palīdzību pieprasa citā. [..] No pašvaldību budžeta

veidošanas interešu perspektīvas nav nedz taisnīga, nedz racionāla tāda sistēma, ka persona nodokļus maksā vienā pašvaldībā, bet sociālo palīdzību,

apelējot pie faktiskas dzīvošanas, saņem citā. Tādēļ pašvaldība drīkst saistīt tās pašas sniegtās sociālās palīdzības veidu ar to, ka palīdzību sniedz

personām, kuru pamata dzīvesvieta formāli deklarēta tieši šīs pašvaldības teritorijā (Augstākās tiesas 2016. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr.

SKA-78/2016 (A420569311) 7. punkts).

Tādējādi no normatīvajiem aktiem izriet pašvaldības pienākums sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā personām, kuras deklarējušas savu

dzīvesvietu attiecīgajā pašvaldībā. Ne likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ne likums „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām”, ne noteikumi Nr.153 kā labvēlīga

administratīva akta kritēriju neparedz vērtēt personas dzīvesvietas deklarācijas tiesiskumu.

Turklāt ir jāņem vērā arī Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta piektajā daļā noteiktais, ka no dienas, kad ziņas par deklarēto

dzīvesvietu ir anulētas, līdz dienai, kad attiecīgā persona deklarē savu dzīvesvietu citur vai ziņas par dzīvesvietu tajā pašā vai citā pašvaldībā ir reģistrētas

atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem, par personas dzīvesvietu uzskatāma tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iepriekš bija deklarēta vai

reģistrēta šīs personas dzīvesvieta.

No lietas materiāliem izriet, ka visos gadījumos pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas anulēšanas tā atkal deklarēta Rīgā. Līdz ar to arī tajos

periodos, kad pieteicējam dzīvesvietas adrese bija anulēta, atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta piektajai daļai par pieteicēja dzīvesvietu

joprojām bija uzskatāma Rīgas pilsētas pašvaldība.

Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka iesnieguma iesniegšanas dienā 2019.gada 15.jūlijā pieteicējs bija persona, kura pēdējos piecus gadus

deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā.

[10] Tomēr, kā tika secināts iepriekš, lai personai būtu tiesības tikt reģistrētai 1.reģistrā, vienlaicīgi ir jāizpildās citiem kritērijiem – personai jābūt

sasniegušai pensijas vecumu, jābūt maznodrošinātai, atsevišķi dzīvojošai.

Lietā nav strīda par to, ka 2019.gada 15.jūlijā pieteicējs bija sasniedzis pensijas vecumu. Tādēļ ir izpildījies arī otrs kritērijs.

[11] Pārbaudot pieteicēja atbilstību trešajam kritērijam, tiesa konstatē turpmāk minēto.

Rīgas pilsētas pašvaldībā ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji

izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami

ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis, nosaka Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošie noteikumi Nr.202 “Par ģimenes vai atsevišķi

dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā” (turpmāk – noteikumi Nr.202).

Saskaņā ar noteikumu Nr.202 14.punktu ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo

trīs mēnešu laikā nepārsniedz – 320 euro, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kurš atzīstams par

maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz – 400 euro.

Saskaņā ar noteikumu Nr.202 17.1punktu lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam pieņem Rīgas

Sociālais dienests.

2020.gada 7.oktobrī tiesā saņemta informācija no Rīgas Sociālā dienesta par to, ka pieteicējam bija piešķirts trūcīgas personas statuss no

2019.gada 1.augusta līdz 2020.gada 31.janvārim (lietas 89.lapa). 2021.gada 8.februāra vēstulē Rīgas Sociālais dienests informē, ka laika periodā no

2020.gada 1.februāra līdz 2021.gada 8.februārim pieteicējam nav sniegta sociālā palīdzība un nav piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss.

Arī tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka šobrīd viņam nav piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, jo viņš nevēlas sociālajam dienestam

uzrādīt savu dzīvesvietu (tiesas sēdes audio protokola 6.30.-6.50. minūte). Tātad ne iesnieguma departamentam iesniegšanas dienā, ne tiesas sēdes

dienā nebija konstatējama pieteicēja atbilstība trešajam kritērijam. Atbilstoši Rīgas Sociālā dienesta sniegtajai informācijai arī līdz 2021.gada 23.februārim

pieteicējam nav piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss (lietas 140.lapa).

2021.gada 2.februārī pieteicējs tika informēts, ka lietas izskatīšana tiks pabeigta 2021.gada 23.februārī rakstveida procesā, spriedums tiks

sastādīts 2021.gada 16.martā (lietas 116.lapa). Vēstulē vienlaikus norādīts, ka līdz 2021.gada 23.februārim procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt

papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus, lūgumus, pierādījumus. Minētā informācija nosūtīta arī pieteicēja pārstāvei – zvērinātai advokātei

Daigai Nāckalnai – Bivbānei. Tostarp tiesa vērš uzmanību, ka lietas izskatīšanas datums rakstveidā sakrīt ar datumu, kurā bija ieplānota tiesas sēde.

Ņemot vērā minēto, pieteicējam bija pietiekošs laiks iesniegt papildu paskaidrojumus vai pierādījumus, ja tādi bija pieteicēja rīcībā.

Ņemot vērā, ka līdz brīdim, kad tika pabeigts skatīt lietu pēc būtības, pieteicējam nebija piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss,

nav konstatējama pieteicēja atbilstība trešajam kritērijam.

[12] Papildus minētajam tiesa vēlas norādīt, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt atbalstu personai, kura saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi

vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kura nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību. Tātad sniegt atbalstu personām, kurām tas tiešām ir

nepieciešams. Ņemot vērā, ka pieteicējs kopš 2020.gada 1.februāra līdz 2021.gada 10.februārim (atbilstoši pieteicēja iesniegumā norādītajam,

lietas 130.lapa) nebija vērsies Rīgas Sociālajā dienestā palīdzības saņemšanai, secināms, ka pieteicējam šī palīdzība nebija vajadzīga. Tostarp tiesa arī

norāda, ka, ja pieteicējs patiešām ir nonācis grūtībās, izziņa par maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu primāri ir nepieciešama viņam pašam, nevis

formāli tiesai – kā tas izriet no pieteicēja 2021.gada 10.februāra iesnieguma (lietas 130.lapa). Tā kā līdz 2021.gada 10.februārim pieteicējs šādu izziņu

nebija lūdzis izsniegt, bet iesniegumā Rīgas Sociālajam dienestam norādīts, ka tā ir nepieciešama sakarā ar tiesvedību izskatāmajā lietā, secināms, ka

pieteicējam izziņa par atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam ir vajadzīga formāli, proti, lai izpildītos viens no noteikumu Nr.153

19.1.6.apakšpunkta kritērijiem.

[13] Visbeidzot tiesa izvērtē, vai pieteicējs ir atzīstams par atsevišķi dzīvojošu personu.

Atbilstoši noteikumu Nr.153 2.1.1 punktam atsevišķi dzīvojoša persona ir pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2.grupas

invaliditāti, vai vairākas šādas personas, kurām nav apgādnieka vai kuras dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem. Tātad faktiski ar atsevišķi dzīvojošu

personu tostarp saprotama pensijas vecumu sasniegusi persona, kas dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 37.punkts noteic, ka apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas

nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem. Savukārt atbilstoši Civillikuma 188.pantam bērni ir vecāku likumiskie

apgādnieki.

2020.gada 8.septembra tiesas sēdē tiesa detalizēti iztaujāja, kur un kā pieteicējs dzīvoja no 2014.gada līdz 2019.gada 14.septembrim, kā arī par

to, kur un kā dzīvo šobrīd. Pieteicējs paskaidroja, ka viņam ir pieci bērni. Naktis pavada pie bērniem Rīgā, pa dienu piestrādā. Tagad praktiski dzīvo pie

vecākās meitas /adrese C/, pieskata mazmeitu. Dažreiz brauc uz laukiem – uz tēva īpašumu Tukumā palīgā brālim (tiesas sēdes audio protokola 04.18.

–06.00. minūte).

Tādējādi konstatējams, ka gan visā strīdus periodā, gan tiesas sēdes dienā, gan atbilstoši 2021.gada 17.februāra iesniegumā norādītajam (lietas

130.lapa) pieteicējs dzīvoja kopā ar saviem apgādniekiem, bet šobrīd dzīvo pie meitas /adrese C/, kur uzturas arī dienas laikā, rūpējoties par mazmeitu.

Tas nozīmē, ka pieteicējs dzīvo kopā ar savu apgādnieku. Līdz ar to neizpildās arī ceturtais noteikumu Nr.153 19.punkta kritērijs, lai pieteicējam rastos

tiesības tikt reģistrētam 1.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai.

[14] Pārbaudot tiesisko regulējumu attiecībā uz to, vai pieteicējam vispār ir sniedzama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, tiesa

konstatē turpmāko.

[14.1] Likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta pirmā daļa noteic, ka sociālo dzīvokli ir tiesīga īrēt

maznodrošināta vai trūcīga persona (ģimenei), uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

1) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli (2.punkts);

2) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu (3.punkts).

Savukārt minētā panta 1.1daļa noteic, ka sociālo dzīvokli ir tiesīga īrēt persona ar invaliditāti, kā arī persona, kura aprūpē bērnu ar invaliditāti vai

pilngadīgu personu ar invaliditāti.

Tiesa secina, ka attiecībā uz pieteicēju neizpildās neviens no iepriekš minētajiem kritērijiem.

[14.2] Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu

nodrošināmas:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja

tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona,

maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz

palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas (atbilstoši noteikumu Nr.153 32.punktam personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās

telpas);

11) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta

pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona,

maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti,

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

3) bez vecāku gādības palikuši bērni — pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms

izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas

brīdī bijuši nepilngadīgi;

4) maznodrošinātas politiski represētās personas;

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības

administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām

personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par

dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi

lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

6) attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa nekonstatē, ka pieteicējs atbilstu iepriekš minētajiem kritērijiem.

[14.3] Tiesa, pārbaudot noteikumus Nr.153, nekonstatē, ka pieteicējs atbilstu minētajos noteikumos noteiktajām citām personu kategorijām,

kurām ir tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, proti, pieteicējam nav tiesības sagaidīt no pašvaldības, ka viņš tiek reģistrēts arī citā

reģistrā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai.

[15] Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņš tiktu reģistrēts palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās

dzīvojamās telpas izīrēšanai 1.reģistrā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L. Hāzenfuse