11410079308 / K33-0039-20 · Rīgas rajona tiesa

ECLI:LV:RIRT:2020:0302.11410079308.7.S

Lieta Nr. 11410079308

Nr.K33-0039-20/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2020.gada 2.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa

piedaloties prokuroriem R.Milbergam un E.Zviedrei

un aizstāvei I.Lencei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un izskatīta viņa prombūtnē (in absentia).

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

/pers. A/ un /pers. B/ 2008.gadā, laikā no 27.augusta pulksten 17.00 līdz 2008.gada 28.augusta pulksten 06.00, precīzi nenoskaidrotā laikā,

mantkārīgā nolūkā noziedzīgi vienojās par svešas kustamas mantas zādzību. Realizējot kopīgo noziedzīgo nodomu, /pers. B/ un /pers. A/, rīkojoties

saskaņoti, pārmaiņus ar skrūvgriezi uzlaužot dzīvojamās ēkas /adrese/, 3.stāva ratiņtelpas durvis, iekļuva ratiņtelpā un no tās slepeni nolaupīja /pers. F/

piederošu sporta divriteni “Staller” 369,95 EUR (260 Ls) vērtībā, pēc kā atstāja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu un rīkojās ar nozagto mantu pēc

saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. B/ un /pers. A/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību),

iekļūstot telpā, nozogot /pers. F/ piederošo mantu 369,95 EUR (260 Ls) vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[1] /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.

/pers. B/, 2008.gadā, laika posmā no jūnija līdz augusta mēneša beigām, precīzi nenoskaidrotā, tumšā diennakts laikā, mantkārīgu motīvu vadīts,

nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu zādzību, brīvi iekļuva daudzdzīvokļu mājas /adrese/, kāpņu telpā, un no piektā stāva aizslēgtas

koplietošanas balkona telpas, iekļūstot tajā pa logu, slepeni nolaupīja /pers. G/ piederošu velosipēdu 142,29 EUR (100 Ls) vērtībā, pēc kā /pers. B/

atstāja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu un rīkojās ar nozagto mantu pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) iekļūstot telpā, nozogot /pers. G/ piederošo mantu 142,29

EUR (100 Ls) vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[2] /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.

/pers. B/, 2008.gada jūnija mēnesī, precīzi nenoskaidrotā laikā, atradās daudzdzīvokļu mājas /adrese/, pagrabā un mantkārīgu motīvu vadīts,

nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu zādzību ar līdzi paņemtu skrūvgriezi atskrūvēja aizslēgtas pagraba telpas Nr.45 durvju slēdzenes skrūves,

tādējādi atverot durvis un iekļūstot minētajā pagraba telpā, no kuras slepeni nolaupīja /pers. H/ piederošus instrumentus:

elektrisko skrūvgriezi “Klauss” kopā ar akumulatoru un lādētāju 78,26 EUR (55 Ls) vērtībā;

elektrisko skrūvgriezi “Klauss” kopā ar akumulatoru un lādētāju 42,69 EUR (30 Ls) vērtībā;

elektrisko urbi “Klauss” 38,42 EUR (27 Ls) vērtībā;

elektrisko urbi “Sterm” 139,44 EUR (98 Ls) vērtībā;

/pers. B/ ar nozagto mantu atstāja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu un rīkojās ar to pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) iekļūstot telpā, nozogot /pers. H/ piederošo mantu

298,80 EUR (210 Ls) vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[3] /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

/pers. B/ un /pers. A/ 2008.gadā, laikā no 27.augusta pulksten 17.00 līdz 2008.gada 28.augusta pulksten 06.00, precīzi nenoskaidrotā

laikā, mantkārīgā nolūkā noziedzīgi vienojās par svešas kustamas mantas zādzību. Realizējot kopīgo noziedzīgo nodomu, /pers. B/ un /pers. A/,

rīkojoties saskaņoti, pārmaiņus ar skrūvgriezi uzlaužot dzīvojamās ēkas /adrese/, 3.stāva ratiņtelpas durvis, iekļuva ratiņtelpā un no tās slepeni

nolaupīja /pers. F/ piederošu sporta divriteni “Staller” 369,95 EUR (260 Ls) vērtībā, pēc kā atstāja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu un

rīkojās ar nozagto mantu pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. B/ un /pers. A/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību),

iekļūstot telpā, nozogot /pers. F/ piederošo mantu 369,95 EUR (260 Ls) vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[4] /pers. B/ pirmstiesas procesā apsūdzēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (pēc Krimināllikuma grozījumiem minētā epizode

kvalificējama pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas) par to, ka izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), sekojošos

apstākļos:

/pers. B/, 2008.gada 20.septembrī, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā, tumšā diennakts laikā, atkārtoti, nolūkā izdarīt

svešas kustamas mantas slepenu zādzību, mantkārīgos nolūkos, brīvi piekļūstot pie velosipēda, kas novietots pie spēļu zāles “Barklajs” ieejas

durvīm /adrese/, slepeni nolaupīja pirmstiesas izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotai personai piederošu velosipēdu “Speed V” Ls 30 (42,69 EUR)

vērtībā un ar nolaupīto /pers. B/ no nozieguma izdarīšanas vietas aizgāja un izrīkojās pēc saviem ieskatiem.

Motīvu daļa

Kriminālprocesa likuma 465.pants noteic, ka krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia) vienā no šādiem gadījumiem:

1) apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu; 2) apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā

nav iespējams nodrošināt.

Krimināllieta tiesā saņemta 2008.gada 15.decembrī (2.sējums, lietas 1.lapa) un nozīmēta tiesas sēde uz 2009.gada 23.februāri plkst.10.30

(2.sējums, lietas 4.lapa), bet minētā tiesas sēde noņemta no izskatīšanas (2.sējums, lietas 9.lapa).

Nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 2009.gada 6.aprīli (2.sējums, lietas 16.lapa). Apsūdzētais/pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradies un ar

Jūrmalas pilsētas tiesas 2009.gada 6.aprīļa lēmumu (2.sējums, lietas 17.-18.lapa) /pers. B/ izsludināts meklēšanā, grozīts viņam piemērotais

drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – uz drošības līdzekli – apcietinājumu, un nolemts kriminālprocesu apturēt līdz /pers. B/

atrašanai.

2009.gada 6.martā ierosināta meklēšanas lieta Nr.241000409 attiecībā uz /pers. B/, pamatojoties uz tiesas lēmumu no 2009.gada

27.februāra kriminālprocesos Nr.11410005309 un Nr.11410000509. 2009.gada 6.aprīļa lēmums par /pers. B/ meklēšanu un apcietināšanu

pievienots meklēšanas lietai Nr.241000409 (2.sējums, lietas 51.lapa).

No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa 2013.gada 27.decembra paziņojuma izriet, ka meklēšanas pasākuma rezultātā

noskaidrots, ka kopš 2009.gada 9.septembra /pers. B/ izcieta brīvības atņemšanas sodu cietumā Spānijā un persona norādījusi savu adresi

Spānijā (2.sējums, lietas 56.lapa).

2014.gada 10.februārī lūgts pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu (2.sējums, lietas 62.lapa) un 2014.gada 17.februārī LR

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departaments informēja, ka ierosinājums ir apmierināts un 2014.gada 17.februārī pieņemts

Eiropas apcietināšanas lēmums attiecībā pret /pers. B/ (2.sējums, lietas 64.lapa), un 2014.gada 21.februārī Spānijas Karalistes kompetentai

iestādei lūgts izdot /pers. B/ kriminālvajāšanai Latvijas Republikā (2.sējums, lietas 66.lapa).

No 2015.gada 11.marta Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja sniegtās informācijas izriet,

ka /pers. B/ nav aizturēts Spānijā (2.sējums, lietas 74.lapa), bet Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknis 2015.gada 25.martā

sniedz informāciju, ka nav informācijas par /pers. B/ pašreizējo atrašanās vietu (2.sējums, lietas 75.lapa).

No 2016.gada 22.janvāra Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja sniegtās informācijas izriet,

ka nav informācijas par meklējamās personas konstatēšanas gadījumiem ārvalstīs vai Latvijas Republikas teritorijā (2.sējums, lietas 81.lapa).

No 2016.gada 3.februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa paziņojuma izriet, ka /pers. B/ nav bijis iespējams

aizturēt un viņa atrašanās vieta nav zināma (2.sējums, lietas 82.lapa).

No 2017.gada 6.marta Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes sniegtās informācijas izriet,

ka nav informācijas par meklējamās personas konstatēšanas gadījumiem ārvalstīs vai Latvijas Republikas teritorijā (2.sējums, lietas 85.lapa).

No 2017.gada 13.marta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa paziņojuma izriet, ka /pers. B/ nav bijis iespējams aizturēt

un viņa atrašanās vieta nav zināma (2.sējums, lietas 86.lapa).

No 2018.gada 6.marta Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes sniegtās informācijas izriet,

ka nav informācijas par meklējamās personas konstatēšanas gadījumiem ārvalstīs vai Latvijas Republikas teritorijā (2.sējums, lietas 91.lapa).

No 2018.gada 5.marta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa paziņojuma izriet, ka /pers. B/ aizturēt nav izdevies un viņa

atrašanās vieta nav zināma. Saskaņā ar VID datu bāzē pieejamo informāciju, /pers. B/ nav reģistrēts kā darba ņēmējs. Kopš 2008.gada decembra

nav vērsies medicīnas iestādēs pēc medicīniskās palīdzības. Viņam nav derīgs personu apliecinošs dokuments un nav deklarētās dzīvesvietas.

Pases derīguma termiņš ir beidzies 2010.gada 18.septembrī, jauns personu apliecinošs dokuments nav pieprasīts. Minēto faktu kopums pieļauj

secinājumu, ka /pers. B/ joprojām var atrasties ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

2018.gada 9.maijā ar rezolūcijas lēmumu nolemts atjaunot iztiesāšanu un nozīmēt tiesas sēdi (2.sējums, lietas 17.lapa).

Pēc iztiesāšanas atjaunošanas /pers. B/ neieradās uz tiesas sēdēm – 2018.gada 4.jūlijā, 2018.gada 23.oktobrī, 2019.gada 12.februārī,

2019.gada 10.aprīlī (2.sējums, lietas 113., 132.-133., 154.-155., 168.-169.lapa). /pers. B/ nosūtīts paziņojums uz pēdējām zināmām

dzīvesvietas adresēm par to, ka krimināllieta var tikt iztiesāta viņa prombūtnē (2.sējums, lietas 116., 189.lapa).

No 2019.gada 25.aprīļa Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes paziņojuma izriet, ka par

/pers. B/ konstatēšanas gadījumiem ārvalstīs vai Latvijas Republikas teritorijā nav informācijas (2.sējums, lietas 204.lapa).

2019.gada 10.jūnija tiesas sēdē, ievērojot to, ka /pers. B/ par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktajā kārtībā, lietā ir ziņas, ka

apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma, apsūdzētajam nosūtīts paziņojums par to, ka lieta var tikt skatīta viņa prombūtnē (in absentia), tiesa atzīst,

ka iestājušies Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumi un lieta iztiesājama apsūdzētā prombūtnē (in absentia),

piedaloties aizstāvim (2.sējums, lietas 214.-218.lapa).

Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.1 daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos krimināllietu tiesa var iztiesāt

apsūdzētā prombūtnē (in absentia) arī tad, ja iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka apsūdzība ir grozāma.

Iztiesāšanas laikā prokurors iesniedza apsūdzības grozījumus attiecībā uz apsūdzēto /pers. A/ un apsūdzēto /pers. B/ (2.sējums, lietas 212.-

213.lapa). Tiesa atzīst apsūdzības grozījumus par pamatotiem.

Ar iesniegtajiem apsūdzības grozījumiem prokurors vienlaicīgi iesniedza atteikšanos no apsūdzības daļā krimināllietā Nr.11410079308

(2.sējums, lietas 211.lapa), kur norādīts, ka 2008.gada 27.novembrī krimināllietā Nr.11410079308 pieņemts lēmums par /pers. B/ saukšanu pie

kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un apsūdzība celta atbilstoši lēmuma

pieņemšanas brīdī spēkā esošajai Krimināllikuma redakcijai par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) iekļūstot telpā, personu

grupā, atkārtoti, ko izdarījusi persona, būdama agrāk sodīta par zādzības izdarīšanu.

Ņemot vērā 2013.gada 13.decembra likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī krimināllietā uzturot apsūdzību

tiesā, lemts jautājums par apsūdzības grozīšanu atbilstoši Krimināllikuma grozījumiem, ar kuriem izslēgta atkārtotība.

Atbilstoši Krimināllikuma grozījumu Pārejas noteikumu 5.punktam, personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarījušas

noziedzīgus nodarījumus, kas kvalificējami kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas par katru noziedzīgu

nodarījumu saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā bez kvalificējošās pazīmes –

atkārtotība.

Krimināllietā prokurors konstatējis, ka atbilstoši 2008.gada 27.novembra apsūdzībai /pers. B/ inkriminēta epizode par to, ka 2008.gada

20.septembrī pirmstiesas izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā, tumšā diennakts laikā, atkārtoti, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas

slepenu zādzību, mantkārīgos nolūkos, brīvi piekļūstot pie velosipēda, kas novietots pie spēļu zāles “Barklajs” ieejas durvīm /adrese/, slepeni

nolaupīja pirmstiesas izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotai personai piederošu velosipēdu “Speed V” 42,69 EUR (Ls 30) vērtībā un ar nolaupīto

/pers. B/ no nozieguma izdarīšanas vietas aizgāja un izrīkojās pēc saviem ieskatiem.

Atbilstoši Krimināllikuma grozījumiem minētā epizode kvalificējama pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas kā atsevišķs noziedzīgs

nodarījums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta otro daļu par Krimināllikuma 180.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kriminālprocesu

uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz inkriminēto zādzību nav cietušās personas iesnieguma, nav noskaidrota persona, kurai ir nozagts velosipēds,

nav zināms, vai kādai personai radīts kaitējums, atzīstams, ka apsūdzība nav apstiprinājusies un nepieciešams atteikties no apsūdzības šajā daļā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 459.panta pirmo daļu, ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka apsūdzība pilnīgi vai daļēji

nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir pilnīgi vai daļēji atteikties no apsūdzības, iesniedzot tiesai amatā augstāka prokurora apstiprinātu atteikuma

motivāciju.

Ņemot vērā minēto, prokurors R.Milbergs atzinis, ka /pers. B/ apsūdzība daļā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas nav

apstiprinājusies, un pildot Kriminālprocesa likuma 459.panta pirmajā daļā noteikto prokurora pienākumu, atsakās no turpmākas apsūdzības

uzturēšanas tiesā attiecībā uz /pers. B/ inkriminēto noziedzīgo nodarījumu par velosipēda “Speed V” zādzību pie spēļu zāles “Barklajs” ieejas

durvīm /adrese/8.gada 20.septembrī.

Tiesa, pārbaudot krimināllietas materiālus, izvērtējot prokurora iesniegto motivāciju atteikumam no /pers. B/ celtās apsūdzības daļā, saskaņā

ar ko /pers. B/ pirmstiesas procesā apsūdzēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (pēc Krimināllikuma grozījumiem minētā epizode

kvalificējama pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas) par to, ka izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta

2008.gada 20.septembrī, pie spēļu zāles “Barklajs” ieejas durvīm /adrese/, nozogot nenoskaidrotai personai piederošu velosipēdu “Speed V”

42,69 EUR (Ls 30), kā arī noklausoties aizstāvja viedokli tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka šajā krimināllietā ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai daļā

sekojošu motīvu dēļ:

Kriminālprocesa likuma 459.panta pirmā daļa noteic, ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka apsūdzība pilnīgi vai daļēji nav

apstiprinājusies, viņa pienākums ir pilnīgi vai daļēji atteikties no apsūdzības, iesniedzot tiesai amatā augstāka prokurora apstiprinātu atteikuma

motivāciju.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu, ja prokurors ir

atteicies no apsūdzības.

Tiesa konstatē, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, prokurors iesniedzis atteikuma motivāciju, kuru ir apstiprinājis

amatā augstāks prokurors, tiesa atzīst, ka pie šādiem apstākļiem krimināllieta daļā par /pers. B/ saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas (pēc Krimināllikuma grozījumiem minētā epizode kvalificējama pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas) ir izbeidzama.

Veicot pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apsūdzētais /pers. A/ nepiekrita sniegt liecības, savu vainu izdarītajā noziedzīgajā

nodarījumā atzina.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta 4.punktu, nolasīja apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtās liecības (1.sējums, lietas

69.-70., 72., 73-74., 75.-78.lapa).

2008.gada 30.septembrī /pers. A/ liecināja, ka 2008.gada augusta mēnesī, konkrētu datumu neatceras, bet varētu būt augusta pēdējie

datumi, /pers. A/ pastaigājās ar /pers. B/ pa Kauguriem. Ap plkst.24.00 /pers. B/ ieteica, ka varētu aiziet uz māju /adrese/ un no ratiņu telpas, kas

atrodas mājas trešajā stāvā nozagt velosipēdu. To, ka šajā ratiņu telpā atrodas velosipēds, abi zināja, jo šajā mājā trešajā stāvā dzīvoja paziņa

/pers. F/. /pers. A/ piekrita iet kopā ar /pers. B/ un nozagt velosipēdu, jo bija vajadzīga nauda, bija jāatdod parāds, tādējādi uz māju /adrese/,

/pers. A/ ar /pers. B/ gāja ar nodomu nozagt velosipēdu, ko pēc tam varētu pārdot. Pirms iešanas uz šo māju, iegāja pie /pers. A/ mājās, kur

paņēma knaibles, ar kurām rauj naglas no metāla. Knaibles paņēma ar domu, lai būtu ar ko uzlauzt durvis. Paņēma knaibles un pēc tam devās uz

māju /adrese/. Šajā mājā ir tikai viena kāpņu telpa, kura ir no Tallinas ielas puses. Ieejot kāpņu telpā, uzgāja trešajā stāvā un piegāja pie ratiņu

telpas ieejas durvīm. Ieejas durvis ratiņu telpā atrodas uzreiz pa labi no kāpnēm. Durvis bija no koka materiāla, cik atceras gaišā krāsā. Durvis bija

aprīkotas ar vienu slēdzeni. Pieejot pie durvīm /pers. B/ pirmais ar knaiblēm sāka lauzt vaļā. Viņš lauza durvju kreiso stenderi, pretim slēdzenes

mēlītei. Vajadzēja stenderē, pretim slēdzenes mēlītei izgrebt brīvu vietu, lai varētu to atbīdīt atpakaļ, tādējādi atvērt durvis. Stenderē caurumu lauza

pēc kārtas no sākuma viens, tad – otrs. Abi patstāvīgi atradās kopā pie durvīm. Durvis lauza apmēram 1 - 1,5 – stundas. Kamēr lauza durvis

nevienu cilvēku neredzēja. Pēc kā /pers. B/ turēja durvis, bet /pers. A/ ar knaiblēm atspieda slēdzenes mēlīti, kā rezultātā /pers. B/ varēja attaisīt

durvis. Iegāja ratiņtelpā, tur bija tumšs. Ievēroja, ka pa kreisi ratiņtelpā aiz viena velosipēda atradās vēl viens velosipēds labā stāvoklī. /pers. A/

pastūma pirmo velosipēdu malā un izstūma otro velosipēdu ārā no ratiņu telpas. Velosipēda rāmis bija zilā krāsā. /pers. A/ stūma ārā velosipēdu,

tad /pers. B/ atradās blakus. Velosipēdu /pers. A/ viens pats nostūma lejā pa kāpnēm no trešā stāva un izstūma no kāpņu telpas uz ielu. /pers. B/

visu laiku bija blakus. Velosipēdu aizstūma pie /pers. B/ uz mājām /adrese/, pagrabu. Pagrabs atrodas /pers. B/ mājā. To, ka velosipēdu vedīs pie

/pers. B/ uz pagrabu, iepriekš par to vienojās. /pers. A/ velosipēdu iestūma pagrabā, /pers. B/ aizslēdza pagraba durvis un abi izšķīrās. /pers. A/

pateica /pers. B/, kad viņš pārdos velosipēdu, lai atnes naudu. /pers. B/ naudu atnesa uz mājām nākamajā dienā ap plkst.10.00. Atnesa 10 latus

vienā banknotē. /pers. B/ paskaidroja, ka velosipēdu pārdeva iepriekš nezināmam čigānu tautības vīriešiem, ko satika pie jūras. Par velosipēdu

viņam samaksāja 20 latus, pusi no naudas viņš atnesa /pers. A/. Savu vainu velosipēda zādzībā atzīst pilnībā, izdarīto nožēlo.

Pēc liecību nolasīšanas savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības apstiprināja.

Veicot pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apsūdzētā /pers. B/ sniegtās liecības nolasītas tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa

likuma 501.panta 4.punktu (1.sējums, lietas 36.-37.lapa, 39.-42.lapa, 44.-45.lapa, 46.-49.lapa, 50.-57.lapa, 137.-138.lapa ar tulkojumu

2.sējums, lietas 48.-49.lapa, 1.sējums, lietas 152.-153., 154.lapa ar tulkojumu 2.sējums, lietas 34.-36.lapa, 1.sējums, lietas 155.-161.lapa ar

tulkojumu 2.sējums, lietas 37.-38.lapa, 1.sējums, lietas 164.lapa ar tulkojumu 2.sējums, lietas 39.lapa, 1.sējums, lietas 182.-183.lapa ar tulkojumu

2.sējums, lietas 43.-44.lapa, 1.sējums, lietas 184.-190.lapa ar tulkojumu 2.sējums, lietas 45.lapa).

2008.gada 25.septembrī /pers. B/ iesniedza iesniegumu, kurā norādīts, ka vaļsirdīgi atzīstas divriteņa zādzībā, kuru veica pirms mēneša

aptuveni plkst.01.00 naktī piecstāvu mājā /adrese/ Nozaga kalnu divriteni ar zili melnu rāmi, ar spārniem un bagāžnieku. Divritenis bija trešajā

stāvā, slēgtā ratiņu telpā, kuras slēdzeni uzlauza ar skrūvgriezi. Nākošajā dienā pārdeva divriteni Tērbatas ielā nepazīstamam vīrietim par 10 latiem,

bet naudu notērēja personīgām vajadzībām.

2008.gada 25.septembrī /pers. B/ liecināja, ka 2008.gada 27.augustā vienos naktī bija pie /pers. A/ stāvēja uz balkona un sarunājās.

Neatceras, kurš kuram piedāvāja, taču nolēma aiziet uz māju, kas atrodas kaimiņos/adrese/un uzlauzt durvis ratiņu telpā un nozagt no turienes

divriteni, ar mērķi to pārdot. Nezin, kuram pieder divriteņi un kurš tos tur nolika, bet zināja, ka tur atrodas ratiņu telpa. /pers. B/ kopā ar /pers. A/

izgāja, paņemot līdzi skrūvgriezi un devās uz minēto adresi. Pieejot pie trešā stāva ratiņu telpas, neatceras, kurš pirmais sāka lauzt ar skrūvgriezi

aizslēgtās ratiņu telpas durvis. Atceras, ka lauza pēc kārtas, mainījās, kad viens lauza, otrs – stāvēja un skatījās. Kad lauza durvis, neviens

neiznāca no sava dzīvokļa. Viss notika naktī. Uzlauza durvis, abi iegāja ratiņu telpā, ieraudzīja zili melnu vīriešu kalna divriteni, kura nosaukumu

neatceras un paņēma to. Pēc kārtas vedot divriteni, aizveda to līdz /pers. B/ mājas pagrabam /adrese/. Divriteni atstāja pagrabā, pēc tam nedaudz

abi pastaigāja un izklīda pa mājām. Vairāk neko neņēma. Nākošajā dienā, vispirms ar /pers. A/ sarunāja tikties, tad paņēma divriteni no pagraba

un gāja uz Tērbatas ielu, pa ceļam jautāja garāmgājējiem, vai tie nevēlas nopirkt divriteni. Aizejot līdz Tērbatas ielai ieraudzīja vīrieti un piedāvāja

viņam divriteni par 15 latiem vai 10 latiem, precīzi neatceras. Vīrietis paņēma divriteni, iedeva naudu. Naudu uzreiz ar /pers. A/ sadalīja uz pusēm.

2008.gada 29.septembrī /pers. B/ liecināja, ka par divriteņa zādzību var paskaidrot, ka kopā ar /pers. A/ gāja ar domu nozagt divriteni no

mājas /adrese/ratiņu telpas, kas atrodas šīs mājas trešajā stāvā. Apsūdzētais ar /pers. A/ zināja, ka šajā ratiņu telpā atrodas divriteņi, jo pāris

reizes redzēja, ka tieši šajā trešajā stāva ratiņu telpā novieto divriteņus. Kad kopā ar /pers. A/ gāja zagt divriteni, līdzi bija skrūvgriezis, lai varētu

uzlauzt durvis. No kurienes bija skrūvgriezis, neatceras. Apsūdzētais durvis sāka lauzt pirmais, bet /pers. A/ stāvēja un skatījās, vai kāds nenāk.

Abi pēc kārtas ar skrūvgriezi sāka uzlauzt durvis vietā, kur ir slēdzenes mēlīte. Durvis lauza apmēram 20-25 minūtes, cik reizes katrs lauza,

neatceras. Centās netrokšņot, lai nepievērstu sev uzmanību. Brīdī, kad viens lauza, otrs bija blakus. Tad iegāja ratiņu telpā un apskatīja to, cik

iespējams, ratiņu telpā bija daudz divriteņu. Taču tie bija veci. Pamanīja ratiņu telpā pa labi no ieejas kalnu divriteni ar zilu rāmi un bez uzlīmēm un

uzrakstiem. Neatceras, kurš no ratiņu telpas izstūma šo divriteni. Telpā bija tumšs, gaismas nebija un no telpas paņēma tikai vienu divriteni. Šo

divriteni pa kārtai stūma ārā no mājas Jurģu ielā 6 un pēc tam aizstūma līdz apsūdzētā dzīvesvietas kāpņu telpai. Divriteni abi pārdeva nākošajā

dienā pēc zādzības. Divriteni pārdeva iepriekš nepazīstamam vīrietim. Savu vainu divriteņa zādzībā atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo.

2008.gada 25.septembrī /pers. B/ iesniedza iesniegumu, kurā norādīts, ka grib vaļsirdīgi atzīties, ka pirms trīs mēnešiem nozaga elektriskos

instrumentus no apsūdzētā mājas blakus pagraba /adrese/ zādzību veica apmēram plkst.23.00. Pagrabu, kuru apzaga var parādīt. Pagrabā iekļuva

atskrūvējot ar skrūvgriezi skrūves piekaramajai atslēgai. Kopumā no pagraba nozaga divus skrūvgriežus, vienu urbi un vienu elektrisko zāģi.

Nozagtos instrumentus nākošajā dienā pārdeva nepazīstamam cilvēkam. Naudu iztērēja savām vajadzībām. Savu vainu atzīst pilnībā un nožēlo.

2008.gada 24.septembrī /pers. B/ uzrakstīja vaļsirdīgo atzīšanos par to, ka veica zādzību savā mājā. Savas mājas pagrabā nozaga

celtniecības instrumentus: trīs skrūvgriežus, vienu elektrisko zāģi, vienu urbi, vienu lauzni un vienu pumpi. Visas mantas ir pārdotas.

2008.gada 22.oktobrī /pers. B/ liecināja, ka 2008.gada vasarā, precīzu mēnesi un datumu neatceras, bet tas varēja būt jūnijā vai jūlijā. Ap

plkst.23.00 apsūdzētais bija savā pagrabā, kur laboja savu divriteni. Tajā brīdī radās doma, ka no pagraba var kaut ko nozagt, lai vēlāk pārdotu

un naudu iztērētu savām vajadzībām. Zināja, ka kaimiņš, kurš dzīvo vienā kāpņu telpā ar apsūdzēto, otrā stāvā, bieži iet uz upi ķert zivis.

Nodomāja, ka viņam pagrabā būs kaut kādas makšķeres, kuras varēs pārdot. Zināja, kur šī kaimiņa pagrabs atrodas. Viņa durvīm ir viena

piekaramā atslēga. Kad piegāja pie durvīm, ieraudzīja, ka slēdzene šīm durvīm ir piestiprināta ar divām cilpām. Viena cilpa bija pieskrūvēta ar

skrūvēm pie durvīm, bet otra cilpa bija pieskrūvēta ar skrūvēm pie durvju kārbas. Starp šīm cilpām karājās durvju slēdzene. Apsūdzētais paņēma

skrūvgriezi, atskrūvēja skrūves un tad durvis varēja viegli atvērt. Iegāja telpā un ieraudzīja, ka pie griestiem ir spuldzīte. Ieslēdza to, apskatīja telpu.

Pamanīja, ka pa kreisi no ieejas telpā uz zemes atrodas instrumenti: 2 skrūvgrieži, elektriskais zāģis un viens urbis. Visi instrumenta korpusi bija

zaļā krāsā, kādas firmas bija šie instrumenti nezina. Apsūdzētais paņēma visus 4 instrumentus un ielika savā pagrabā. Pēc tam izslēdza gaismu,

aiztaisīja durvis un pieskrūvēja ar skrūvēm atpakaļ cilpas pie durvju kārbas. Nākošā dienā, no rīta, aizgāja uz pagrabu, visus instrumentus ielika

maisā un aizgāja uz Kauguriem ar nodomu tos pārdot. Uz ielas cilvēkiem piedāvāja instrumentus nopirkt. Cik atceras divus skrūvgriežus un zāģi

pārdeva par 20 latiem iepriekš nepazīstamam vīrietim netālu no tirdzniecības centra “Kauguri”. Urbi pārdeva pie mājas /adrese/ iepriekš

nepazīstamam vīrietim par 5 latiem, kopā par instrumentiem dabūja 25 latus un visu naudu iztērēja sev. Savu vainu instrumentu zādzībā atzīst

pilnībā, izdarīto nožēlo.

Papildus 2008.gada 22.oktobrī liecināja, ka nozaga četrus instrumentus – divus skrūvgriežus. Bez skrūvgriežiem katrā koferī bija vēl melni

akumulatori, kuri bija paredzēti skrūvgriežiem. Kā arī koferos bija lādējamais akumulators. Zāģis bija elektriskais, zaļā korpusā, nosaukumu

neatceras, ar vadu. Urbis bija zaļas krāsas korpusā, bez uzgaļiem, forma līdzīga pistolei, elektrisks. Vienu skrūvgriezi pārdeva pie mājas/adrese/

/pers. T/ tēvam /pers. I/. Skrūvgriezi pārdeva par 10 latiem.

2008.gada 25.septembrī /pers. B/ iesniedza iesniegumu, norādot, ka /pers. B/ grib vaļsirdīgi atzīties, ka pirms trīs mēnešiem plkst.23.00

izdarīja divriteņa zādzību. Divritenis atradās ratiņtelpā, piecstāvu ēkā, kas atrodas starp Raiņa un Tallinas ielām. No šīs mājas nozaga kalnu

divriteni un ar to aizbrauca uz savu pagrabu. Nākošajā dienā divriteni pārdeva Kauguros uz ielas. Naudu iztērēja savām personīgajām vajadzībām.

Savu vainu atzīst un nožēlo.

2008.gada 2.oktobrī /pers. B/ liecināja, ka 2008.gada vasaras vidū, precīzu datumu un mēnesi neatceras, bet tas varēja būt jūnijā,

apsūdzētais staigāja viens pats pa Kauguriem. Nebija naudas, radās doma, ka var nozagt kādu divriteni un pēc tam to pārdot. Plkst.1.00 vai 2.00

naktī, iegāja mājas, kas atrodas Artilērijas un Tirzas ielu stūrī, kāpņu telpā. Mājai ir tikai viena kāpņu telpa Tirzas ielas pusē. Iegāja kāpņu telpā

sāka staigāt pa visiem stāviem, kamēr aizgāja līdz piektajam stāvam. Divritenis atradās piektā stāva koplietošanas balkonā. Apsūdzētais nokļuva

kopējā balkonā, kur ielīda pa logu, kuru varēja viegli atvērt, bet balkona durvis bija aizslēgtas. Kad ielīda pa logu uz balkona, pamanīja, ka

divritenis atrodas pa kreisi no ieejas balkonā. Kas vēl bija uz balkona nepamanīja, jo bija tumšs un tam nepievērsa uzmanību. Paņēma divriteni un

caur logu izvilka to no balkona gaitenī. Apsūdzētais no balkona izstūma divriteni, pēc tam izlīda pats. Pēc tam paņēma divriteni un izgāja ārā no

mājas kāpņu telpas un aizgāja Tallinas ielas virzienā. Nolika to savas mājas pagrabā. Divriteni pārdeva nākamajā dienā. Savu vainu atzīst, izdarīto

nožēlo. Uz piecstāvu māju gāja ar nodomu nozagt divriteni un pēc tam to pārdot.

Lai gan apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

atzina un apsūdzētais /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā norādīja, ka savu vainu izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos atzīst, tiesa atzīst, ka

/pers. A/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (viens noziedzīgs nodarījums) un /pers. B/ vaina apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (trīs noziedzīgi nodarījumi) ir pierādīta pilnībā ar cietušo un liecinieku liecībām, un visiem krimināllietas

materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā un proti:

Cietušais/pers. G/ liecināja, ka tajā laikā dzīvoja /adrese/ un velosipēds piederēja cietušā draugam, šo velosipēdu novietoja uz balkona

piektajā stāvā, velosipēdu iedeva viņam lietošanā. Balkons bija koplietošanas, kas slēdzas ar atslēgu. Velosipēds bija kalnu velosipēds, zili

dzeltenā krāsā, tajā laikā 100 latu vērtībā. Velosipēdu neatgrieza. Materiālo zaudējumu uztur. Kā varēja izdarīt zādzību nezina. Tajā laikā

velosipēds bija lietots vienu vai divus mēnešus. Velosipēdu pirka veikalā.

Cietušā/pers. F/ liecības Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu nolasītas (1.sējums, lietas 10.-11., 22.-23., 24.-25.lapa, 2.sējums,

lietas 25.lapa ).

Cietušais/pers. F/ 2008.gada 28.augustā iesniedza iesniegumu, kurā norādīts, ka 2008.gada 28.augustā ap plkst.06.00 cietušais atklāja, ka

no bērnu ratiņu telpas cietušā dzīvesvietā bija nozagti divi divriteņi “Staller” un otra nosaukumu neatceras. Kopējie zaudējumi 390 lati.

2008.gada 28.augustā cietušais liecināja, ka 2008.gada 28.augustā ap plkst.06.00 iegāja ratiņu telpā, kas atrodas trešajā stāvā cietušā

dzīvesvietā. Pieejot pie durvīm, atklāja, ka durvis ir vaļā. Bērnu ratiņu telpā atklāja, ka nozagti cietušajam piederošie divi divriteņi. Pirmais ir zili

melns sporta divritenis “Staller” ar 21 ātrumu, tam bija noņemts sēdeklis, kas atradās turpat ratiņu telpā. Divriteni iegādājās “Elkor” veikalā pirms

trīs gadiem. Par divriteni samaksāja 260 latus. Otru nopirka bērnam 2008.gada 26.jūlijā par 130 latiem zilā krāsā ar ātruma pārslēdzēju.

Velosipēds netika lietots. 2008.gada 27.augustā ap plkst.17.00 gāja uz ratiņu telpu un redzēja, ka riteņi ir vietā. Liecināja, ka ratiņu telpas durvis ir

sabojātas slēdzenes apvidū. Sakarā ar minēto nodarīts materiālais kaitējums 390 latu vērtībā.

2008.gada 30.oktobrī cietušais /pers. F/ liecināja, ka bērnu divriteni bērns iedeva pavizināties kaut kādam savam draugam, kurš vēlāk

divriteni atdeva, cietušais to nezināja, tāpēc domāja, ka abus divriteņus nozaga kopā. Tā kā bērns divriteni atdeva atpakaļ, tad nozagts ir tikai

viens divritenis “Staller” un mantiskais kaitējums ir 260 lati. Divritenim dokumentu nav. Tā kā durvju slēdzene ratiņtelpas ārdurvīm tika sabojāta,

cietušais to nomainīja, tāpēc par atslēgu nodarīts mantiskais kaitējums 10 lati. Zādzības rezultātā nodarīts mantisks kaitējums 270 lati.

2008.gada 30.oktobrī /pers. F/ iesniedza materiālās kompensācijas pieteikumu 270 latu apmērā, par velosipēdu “Staller", kura vērtība 260

lati un durvju slēdzeni, kuras vērtība 10 lati.

Cietušā/pers. H/ liecības pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu nolasītas (1.sējums, lietas 144., 147-148.lapa)

2008.gada 17.oktobrī cietušais /pers. H/ iesniedza iesniegumu, kurā norādīts, ka 2008.gada jūnija mēnesī, konkrētu datumu neatceras, no

cietušā piederošā pagraba telpas Nr.45, kas atradās pagrabā pēc adreses /adrese/ konstatēja, ka pazuduši sekojoši celtniecības instrumenti – divi

elektriskie skrūvgriežņi, abi skrūvgrieži bija identiski zaļas krāsas korpusā firma “Klauss” , abi skrūvgrieži atradās melnas krāsas plastmasas

kastēs, bez skrūvgriežiem abās kastēs vēl bija akumulatori. Viens skrūvgriezis bija 24 volti, materiālā vērtība 55 lati. Otrs skrūvgriezis bija 12,8

volti, tā materiālā vērtība 30 lati. Vēl konstatēja, ka pazuda elektriskais urbis, zaļas krāsas korpusā, firma “Klauss”, vērtība 27 lati, elektrourbis

“Sterm”, tumši zilas krāsas korpusā, urbis atradās kartona kastē, materiālā vērtība 98 lati. Pagraba piekaramā slēdzene nebija uzlauzta. Tādējādi

kopējais nodarītais materiālais zaudējums ir 210 lati. Lai arī tika nodarīts materiālais zaudējums par šo summu es prasību neuzturu.

2008.gada 17.oktobrī cietušais /pers. H/ liecināja, ka 2008.gada jūnija mēnesī, konkrētu datumu neatceras, bet tā bija brīvdiena – sestdiena

vai svētdiena, cietušais konstatēja, ka no cietušā pagraba pazuda celtniecības instrumenti. Dienā, kad konstatēja instrumentu zādzību, ieejas durvis

pagrabā nebija uzlauztas, tās ir aprīkotas ar vienu šlepera veidīgu slēdzeni, kura bija darba kārtībā.

Atslēdzot pagraba ieejas durvis, cietušais iegāja pagrabā un devās pie sava pagraba telpas. Uz pagraba durvīm atrodas uzraksts. Pagraba

telpas durvis aprīkotas ar vienu piekaramo slēdzeni. Atslēdzot slēdzeni, kura bija darba kārtībā, cietušais iegāja pagraba telpā, ieslēdzot gaismu

konstatēja, ka no pagraba telpas pazuda celtniecības instrumenti – divi elektriskie skrūvgrieži, abi zaļas krāsas korpusā firmas “Klauss” , abi

skrūvgrieži atradās melnas krāsas plastmasas kastēs, abiem skrūvgriežiem kastēs vēl atradās akumulatori un lādētāji. Viens skrūvgriezis bija 24

volti, vērtība kopā ar akumulatoru un lādētāju 55 lati, otrs skrūvgriezis bija 12,8 volti, vērtība kopā ar akumulatoru un lādētāju 30 lati, elektriskais

urbis, zaļas krāsas korpusā firma “Klauss”, vērtība 27 lati. Elektriskais urbis “Sterm” tumši zilas krāsas korpusā, atradās kartona kastē, vērtība 98

lati. Visi instrumenti atradās nolikti uz grīdas. Pretenziju nav. Ir pārliecināts, ka šos instrumentus varēja nozagt tikai kāds no kaimiņiem.

Lieciniece/pers. K/ liecināja, ka ir /pers. B/ māte un piekrīt kriminālprocesā sniegt liecības. Liecināja, ka 2008.gada vasaras mēnesī dzīvoja

kopā ar dēlu /pers. B/. Tajā laikā bija daudz draugu, piemēram /pers. F/ no kura velosipēdu paņēma, arī /pers. A/. Liecināja, ka tanī laikā viņam

savs velosipēds nebija, bet bija draugi, viņš aizņēmās un vizinājās ar velosipēdu. Liecināja, ka kaimiņš /pers. H/ nāca pie liecinieces sūdzēties, ka

/pers. B/ atvēra pagrabu un paņēma instrumentus. Visu sarunāja un /pers. B/ atdeva viņam instrumentus. Liecināja, ka katram dzīvoklim bija

pagrabtelpa un /pers. B/ bija pieejama atslēga. Par zādzībām neko nezināja.

Liecinieks/pers. I/ liecināja, ka /pers. A/ un /pers. B/ ir pazīstami, /pers. A/ ir audžudēls. Piekrita sniegt liecības, bet norādīja, ka notikumus

neatceras.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasīja liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības (1.sējums, lietas

149.-150., 2.sējums, lietas 31.lapa).

2008.gada 19.oktobrī liecinieks liecināja, ka pazīst /pers. B/. Precīzu datumus nezin, 2008.gada jūnijā vai jūlijā, tuvāk vakaram, precīzu

laiku neatceras, pie liecinieka atnāca /pers. B/, kurš piedāvāja no viņa nopirkt skrūvgriezi, urbi ar akumulatoru, precīzu firmu neatceras, bet

iespējams firmas “Klauss” vai citas firmas nosaukums. Skrūvgriezis bija zaļā krāsā, pēc izskata lietots, bez redzamiem bojājumiem. /pers. B/

piedāvāja lieciniekam to nopirkt. Liecinieks pajautāja, kur viņš to dabūja, uz ko /pers. B/ atbildēja, ka tas pieder viņa brālim un nekādu problēmu

nebūs. Liecinieks iegādājās urbi – skrūvgriezi par 10 latiem vai 15 latiem, precīzi neatceras. Skrūvgriezi lietoja darbā un pēc mēneša instruments

sabojājās, liecinieks to izmeta. To, ka skrūvgriezis, kuru pārdeva /pers. B/, bija zagts, nezināja.

Pēc liecību nolasīšanas apstiprināja savas iepriekš sniegtās liecības.

Apsūdzēto vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem, kas arī norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un, kas

papildus tika pārbaudīti tiesas izmeklēšanas laikā, un proti:

Par zādzību, ko /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja, 2008.gadā, laikā no 27.augusta pulksten 17.00 līdz 2008.gada 28.augusta pulksten 06.00

(cietušais /pers. F/):

ar 2008.gada 28.augusta apskates protokolu, shēmu un fototabulu (1.sējums, lietas 12-19) saskaņā ar ko izdarīta riteņu telpas /adrese/

apskate;

ar protokolu par liecību pārbaudi uz vietas un fotoattēlos fiksētajiem faktiem, kur /pers. B/ norāda, kur kopā ar /pers. A/ nozaga divriteni

(1.sējums, lietas 50.-51., 52.-57.lapa);

ar protokolu par liecību pārbaudi uz vietas un fotoattēlos fiksētajiem faktiem, kur /pers. A/ norāda, kur kopā ar /pers. B/ nozaga divriteni

(1.sējums, lietas 73-78.lapa);

Par zādzību, ko /pers. B/ izdarīja 2008.gada jūnija mēnesī, (cietušais /pers. H/):

ar 2008.gada 17.oktobra apskates protokolu (1.sējums, lietas 145.lapa) saskaņā ar ko izdarīta pagraba telpas /adrese/ kāpņu telpas, kas

atrodas pirmajā stāvā apskate;

ar protokolu par liecību pārbaudi uz vietas un fotoattēlos fiksētajiem faktiem, kur /pers. B/ norāda, pie kādiem apstākļiem 2008.gada jūnijā

vai jūlijā izdarīja celtniecības instrumentu zādzību (1.sējums, lietas 155.-161.lapa; 2.sējums, lietas 37.-38.lapa);

Par zādzību, ko /pers. B/ izdarīja 2008.gadā, laika posmā no jūnija līdz augusta mēneša beigām, (cietušais /pers. G/):

a r 2008.gada 1.oktobra apskates protokolu un fotoattēliem (1.sējums, lietas 172.-176.lapa) saskaņā ar ko izdarīta piektā stāva

koplietošanas balkona /adrese/ apskate;

ar protokolu par liecību pārbaudi uz vietas un fotoattēlos fiksētajiem faktiem, kur /pers. B/ norāda, kur izdarīja divriteņa zādzību (1.sējums,

lietas 184.-190.lapa; 2.sējums, lietas 45.lapa)

Krimināllietā iesniegtie un tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi, pēc tiesas domām, izslēdz saprātīgas šaubas par katra apsūdzētā vainu viņam

inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā.

Faktu, ka /pers. A/ un /pers. B/ 2008.gadā, laikā no 27.augusta pulksten 17.00 līdz 2008.gada 28.augusta pulksten 06.00, precīzi

nenoskaidrotā laikā, pārmaiņus ar skrūvgriezi uzlauza dzīvojamās ēkas /adrese/, 3.stāva ratiņu telpas durvis, iekļuva ratiņu telpā un nolaupīja /pers.

F/ piederošu sporta divriteni “Staller” 369,95 EUR (260 Ls) vērtībā, pēc kā atstāja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu un rīkojās ar nozagto

mantu pēc saviem ieskatiem, tiek pierādīts ar cietušā /pers. F/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām un abu apsūdzēto – /pers. A/ un /pers. B/

liecībām. Citu aculiecinieku izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam nav. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar savām darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja

noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Faktu, ka /pers. B/, 2008.gadā, laika posmā no jūnija līdz augusta mēneša beigām, precīzi nenoskaidrotā, tumšā diennakts laikā, izdarīja

svešas kustamas mantas slepenu zādzību, brīvi iekļuva daudzdzīvokļu mājas /adrese/, kāpņu telpā, un no piektā stāva aizslēgtas koplietošanas

balkona telpas, iekļūstot tajā pa logu, slepeni nolaupīja /pers. G/ piederošu velosipēdu 142,29 EUR (100 Ls) vērtībā, pēc kā atstāja noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas vietu un rīkojās ar nozagto mantu pēc saviem ieskatiem, tiek pierādīts ar cietušā /pers. G/ tiesas izmeklēšanas laikā

sniegtajām liecībām un paša apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām. Citu aculiecinieku izdarītajam noziedzīgajam

nodarījumam nav. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā.

Faktu, ka /pers. B/, 2008.gada jūnija mēnesī, precīzi nenoskaidrotā laikā, atradās daudzdzīvokļu mājas /adrese/, pagrabā un izdarīja svešas

kustamas mantas slepenu zādzību, ar līdzi paņemto skrūvgriezi atskrūvēja pagraba telpas Nr.45 durvju slēdzenes skrūves, atvēra durvis, iekļuva

pagraba telpā, no kuras slepeni nolaupīja /pers. H/ piederošus instrumentus: elektrisko skrūvgriezi “Klauss” kopā ar akumulatoru un lādētāju

78,26 EUR (55 Ls) vērtībā; elektrisko skrūvgriezi “Klauss” kopā ar akumulatoru un lādētāju 42,69 EUR (30 Ls) vērtībā; elektrisko urbi “Klauss”

38,42 EUR (27 Ls) vērtībā; elektrisko urbi “Sterm” 139,44 EUR (98 Ls) vērtībā, tiek pierādīts ar cietušā /pers. H/ pirmstiesas procesā

sniegtajām liecībām, liecinieku /pers. I/ un /pers. K/ liecībām. Citu aculiecinieku izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam nav. Līdz ar to tiesa atzīst,

ka ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Tiesa, vērtējot pierādījumus lietā, atzīst tos par ticamiem un pietiekamiem, kas apstiprinās arī ar katra apsūdzētā sniegtajām liecībām, cietušo

un liecinieku liecībām.

Novērtējot iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir pierādīta katra apsūdzētā vaina un apsūdzēto darbības viņiem

inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir kvalificētas pareizi.

Izdarot šādus secinājumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētie par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāmi.

Cietušais/pers. F/ pirmstiesas kriminālprocesā pieteica materiālo kompensāciju 270 lati jeb 384,18 EUR apmērā.

Cietušais/pers. G/ pirmstiesas kriminālprocesā pieteica materiālo kompensāciju 100 latu jeb 142,29 EUR vērtībā.

/pers. H/ materiālo kompensāciju kriminālprocesā nav pieteicis.

Tiesa atzīst, ka katrs apsūdzētais ar savām darbībām nepārprotami radīja kaitējumu cietušajiem, līdz ar to radītie zaudējumi ir piedzenami

solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. F/ 270 latu jeb 384,18 EUR apmērā, bet no /pers. B/ par labu /pers. G/ piedzenama materiālā

kompensācija 100 latu jeb 142,29 EUR apmērā.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, katra vainīgā personību, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu, tiesa konstatē, ka uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi /pers. A/ izdarīja vienu smagu

noziegumu un /pers. B/ izdarīja trīs smagus noziegumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, kā apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa atzīst, vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, kā apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa atzīst, vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu pirmstiesas kriminālprocesā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu atbildību pastiprinošus apstākļus, /pers. A/, tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, kā atbildību pastiprinošu apstākli /pers. B/, tiesa atzīst to, ka noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.

Par apsūdzēto personību noskaidrots, ka:

/pers. B/ Kauguru veselības centra psihoneiroloģiskā kabinetā konsultēts pie psihiatra 2004.gada 24.septembrī un 2006.gada 8.septembrī,

diagnoze: viegli kognitīvi traucējumi (1.sējums, lietas 195.lapa), narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv, bet ir signāls par alkohola un narkotisko

vielu lietošanas faktu no 2008.gada 12.augusta (1.sējums, lietas 197.lapa). Agrāk sodīts, pēdējo reizi ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2008.gada

28.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 100 stundām. Spriedums stājies likumīgā spēkā

2008.gada 26.februārī (1.sējums, lietas 200.lapa). Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada 26.oktobra lēmumu piespiedu darbs aizstāts ar arestu uz

23 dienām. Lēmums stājies likumīgā spēkā 2011.gada 8.novembrī. Sodīts citas valsts tiesā – 2010.gada 18.janvārī Spānijas Karalistē. 2013.gada

26.jūnijā no Spānijas izraidīts, nosakot ieceļošanas liegumu Spānijā uz 5 gadiem (2.sējums, lietas 111.-112.lapa, 3.sējums, lietas 26.-27.lapa).

Nav deklarētās dzīvesvietas (2.sējums, lietas 69.lapa).

Lieciniece/pers. K/ liecināja, ka /pers. B/ šobrīd atrodas Spānijā, pašreiz viņš atrodas slimnīcā, viņam ir problēmas ar veselību, par

kriminālprocesu viņš zina. /pers. B/ beidzies termiņš pasei un viņš baidās to mainīt, jo zina, ka viņu aizturēs. Viņam ir veselības problēmas, kuras

radās, kad viņam bija 14 gadu un šobrīd atkal ir sākušās veselības problēmas. Liecināja, ka /pers. B/ bērnu nav un oficiāli viņš strādāt nekur

nevar. Dzīvesvietas adrese nav zināma. Par kriminālprocesu /pers. B/ zina, zina arī, ka viņš ir meklēšanā un zina, ka viņu var izdot Latvijai, kā arī ir

informēts, ka viņam kriminālprocesā ir aizstāvis.

/pers. A/ ir deklarētā dzīvesvieta (2.sējums, lietas 108.lapa), narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv (1.sējums, lietas 88.lapa),

psihoneiroloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv (1.sējums, lietas 90.lapa), agrāk sodīts – ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2003.gada 18.marta spriedumu

pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Spriedums stājies

likumīgā spēkā 2003.gada 29.martā (1.sējums, lietas 94.-96.lapa, 3.sējums, lietas 25.lapa). Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi sodāmība

ir dzēsta.

Papildus /pers. A/ paskaidroja, ka strādā algotu darbu apmēram divus gadus, strādā Beļģijā celtniecībā. Veselības stāvoklis labs. Latvijā

dzīvo deklarētā dzīvesvietā, neprecējies, apgādājamo nav, invaliditātes nav.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi

izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.A.Judins.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, Nr.11 (762)m 19.03.2013.).

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi –

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt,

lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un izvērtējot apsūdzēto attieksmi pret izdarīto

noziedzīgo nodarījumu: /pers. B/ nožēlu par izdarīto pirmstiesas procesā un /pers. A/ attieksmi tiesas izmeklēšanas laikā, tiesa atzīst, ka ir

vērtējams kāds sods nosakāms katram apsūdzētajam šajā kriminālprocesā.

Vērtējot /pers. A/ piemērojamo soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā, ka prokurors lūdza /pers. A/ piemērot Krimināllikuma 49.1 panta

3.punkta nosacījumus, jo pret /pers. A/ kriminālprocess netika atsevišķi izdalīts un pabeigts saprātīgā termiņā, kā arī ievērojot to, ka /pers. A/ bija

pieejams tiesai arī 2017.gada 29.novembrī, kad par viņa citu izdarītu noziedzīgu nodarījumu Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams izskatīja

kriminālprocesu un arī tas, ka 2018.gada 9.maijā kriminālprocesā notika lietas izskatīšanas pārtraukums sakarā ar /pers. A/ neierašanos uz tiesas

sēdēm un jāņem vērā, ka noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarīja personu grupā, nodarot cietušajam materiālu zaudējumu, kas līdz šim nav

atlīdzināts. Uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi /pers. A/ sodāmība bija dzēsta un arī šobrīd viņš nav sodīts. Prokurors uzskata, ka /pers. A/

var piemērot alternatīvu sodu – piespiedu darba veidā, pietuvinot to minimālajai soda robežai.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības (..) uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu

izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez

neattaisnotas novilcināšanas. Krimināllietas pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību

daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.

Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā norādītā pamatprincipa pārkāpuma konstatēšanas gadījumā tiesai ir jālemj par Krimināllikuma

49. panta vai Krimināllikuma 58.panta piektās daļas noteikumu piemērošanu.

Krimināllikuma 58.panta piektā daļa noteic, ka no kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja kriminālprocesu nav

iespējams pabeigt saprātīgā termiņā.

Tiesa, vērtējot vai attiecībā pret /pers. A/ ir ievērotas viņa tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, ņem vērā:

Krimināllieta tiesā saņemta 2008.gada 15.decembrī (2.sējums, lietas 1.lapa) un nozīmēta tiesas sēde uz 2009.gada 23.februāri plkst.10.30

(2.sējums, lietas 4.lapa), bet minētā tiesas sēde noņemta no izskatīšanas (2.sējums, lietas 9.lapa).

Nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 2009.gada 6.aprīli (2.sējums, lietas 16.lapa). Apsūdzētais/pers. A/ uz tiesas sēdi bija ieradies, bet sakarā

ar to, ka apsūdzētais /pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradies Jūrmalas pilsētas tiesas 2009.gada 6.aprīlī pieņēma lēmumu (2.sējums, lietas 17.-

18.lapa) par /pers. B/ izsludināšanu meklēšanā, grozīja viņam piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – uz drošības līdzekli –

apcietinājumu, un kriminālprocesu apturēja līdz /pers. B/ atrašanai. Minētajā tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ norādīja, ka lietu var skatīt un kur

atrodas /pers. B/ nezin.

2018.gada 9.maijā ar rezolūcijas lēmumu nolemts atjaunot iztiesāšanu un nozīmēt tiesas sēdi (2.sējums, lietas 17.lapa).

Pēc iztiesāšanas atjaunošanas /pers. A/ neieradās uz tiesas sēdēm – 2018.gada 4.jūlijā, 2018.gada 23.oktobrī, 2019.gada 12.februārī,

2019.gada 10.aprīlī (2.sējums, lietas 113., 132.-135., 154.-155., 168.-169.lapa).

Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 10.aprīļa lēmumu nolemts izsludināt /pers. A/ meklēšanu, piemērot viņam drošības līdzekli – nodošana

policijas uzraudzībā un apturēt kriminālprocesu līdz /pers. A/ atrašanai (2.sējums, lietas 170.-171.lapa).

Ar 2019.gada 17.aprīļa rezolūcijas lēmumu nolemts atjaunot iztiesāšanu un nozīmēt tiesas sēdi uz 2019.gada 10.jūniju sakarā ar /pers. A/

atrašanu.

2019.gada 10.jūnija tiesas sēdē, tiesa atzina, ka ir iestājušies Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumi un lieta

iztiesājama apsūdzētā /pers. B/ prombūtnē (in absentia), piedaloties aizstāvim un lietas izskatīšanā piedalās apsūdzētais /pers. A/ (2.sējums, lietas

214.-218.lapa). Lietā sākta tiesas izmeklēšana un nolemts veikt pierādījumu pārbaudi. Nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 2019.gada 6.septembri.

2019.gada 6.septembra tiesas sēde noņemta no izskatīšanas (2.sējums, lietas 229.lapa).

2019.gada 7.oktobra tiesas sēde atlikta uz 2020.gada 4.februāri, jo nav ieradušies cietušie un liecinieki (2.sējums, lietas 234.-237.lapa).

2020.gada 4.februārī nopratināts cietušais /pers. G/, nolasītas cietušo /pers. H/ un /pers. F/ liecības, nopratināta lieciniece /pers. K/. Tiesas

sēde atlikta sakarā ar liecinieka /pers. I/ neierašanos (3.sējums, lietas 9.-13.lapa).

2020.gada 19.februārī nopratināts liecinieks /pers. I/, pārbaudīti rakstveida pierādījumi lietā, nolasītas apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/

liecības, pārbaudītas apsūdzēto personības un pabeigta tiesas izmeklēšana. Atlikta tiesas sēde sakarā ar prokurora lūgumu sagatavoties debatēm

(3.sējums, lietas 30.-32.lapa).

2020.gada 27.februārī tiesa atklāja debates, noklausījās repliku un apsūdzētā /pers. A/ pēdējo vārdu. 2020.gada 2.martā pasludināja

spriedumu.

Vērtējot Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā krimināllietas pabeigšanas saprātīgā termiņā nosacījumu, tiesa secina, ka konkrētā

krimināllieta nav apjomīga, nav konstatēta, ka lieta būtu juridiski sarežģīta. /pers. A/ uzrādīta apsūdzība par vienu noziedzīgu nodarījumu, kuru viņš

izdarīja personu grupā ar /pers. B/, procesā nav iesaistītas īpaši daudz personas, kuras ir nopratināmas, kā arī /pers. A/ gan pirmstiesas procesā,

gan arī tiesas izmeklēšanas laikā savu vainu atzina pilnībā.

Ņemot vērā minēto un to, ka /pers. A/ noziedzīgu nodarījumu izdarīja 2008.gadā, laikā no 27.augusta pulksten 17.00 līdz 2008.gada

28.augusta pulksten 06.00 uz pirmo tiesas sēdi bija ieradies, līdz ar to ar savām darbībām nekavēja un netraucēja krimināllietas iztiesāšanai

attiecībā pret sevi. Līdz šim brīdim nav sodīts un uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi /pers. A/ sodāmība bija dzēsta, kā arī ņemot vērā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ņemot vērā Krimināllikumā noteikto soda mērķi, tiesa uzskata, ka krimināltiesisko attiecību

taisnīgs noregulējums ir iespējams bez kriminālsoda piemērošanas /pers. A/.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā būtu piemērojami Kriminālprocesa likuma 14.panta piektās daļas noteikumi un Krimināllikuma 58.panta

piektās daļas nosacījumi, jo krimināllietas izskatīšana un vainīgā sodīšana nav notikusi saprātīgā termiņā attiecībā pret /pers. A/, tāpēc

kriminālprocess pret /pers. A/ ir izbeidzams, atbrīvojot viņu no kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Tiesa atzīst, ka pie konstatētajiem apstākļiem, attiecībā pret /pers. A/, nav piemērojami Krimināllikuma 49.1 panta nosacījumi, jo šādi netiks

sasniegts Krimināllikumā noteiktais soda mērķis, jo attiecībā pret /pers. A/ nav ievēroti saprātīgi termiņi kriminālprocesa pabeigšanai.

Vienlaikus tiesa norāda, ka atbrīvošana no kriminālatbildības nav pielīdzināma personas attaisnošanai, jo no kriminālatbildības atbrīvo

personu, kas ir izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu. Tādēļ Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, kas ir pamats personas

atbrīvošanai no kriminālatbildības, nereabilitē šo personu.

Vērtējot apsūdzētajam /pers. B/ piemērojamo soda veidu un mēru, tiesa secina, ka attiecībā pret /pers. B/ ir ievērota krimināllietas

pabeigšana saprātīgā termiņā, jo kriminālprocess netika pabeigts paša /pers. B/ vainas dēļ, kas ir minēts šajā spriedumā un kas bija par pamatu

krimināllietas iztiesāšanai apsūdzētā /pers. B/ prombūtnē (in absentia).

Uz nozieguma izdarīšanas brīdi Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredzēja sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem,

konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Uz krimināllietas izskatīšanas brīdi Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem

vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Tiesa secina, ka /pers. B/ iepriekš bija sodīts, jaunus noziedzīgus nodarījumus izdarīja neizciesta soda laikā, turklāt pēc 2008.gada

28.janvāra Jūrmalas pilsētas tiesas neizciestais sods - piespiedu darbs - ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada 26.oktobra lēmumu aizstāts ar

arestu uz 23 dienām, lēmums stājies likumīgā spēkā 2011.gada 8.novembrī. /pers. B/ sodīts arī citas valsts tiesā – 2010.gada 18.janvārī Spānijas

Karalistē. 2013.gada 26.jūnijā no Spānijas izraidīts, nosakot ieceļošanas liegumu Spānijā uz 5 gadiem. Ņemot vērā minēto un kriminālprocesā

iegūtās ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. B/ par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nosakāms

brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētāja.

Tiesa atzīst, ka pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas papildsods – mantas konfiskācija, nav piemērojams.

Vērtējot soda mēru, tiesa ņemot vērā apsūdzētā personību raksturojošos datus un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, atzīst, ka sods

pietuvināms minimālās sankcijas robežai, lai arī ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ nav piemērojami Krimināllikuma 49.1 panta nosacījumi, jo krimināllieta ilgstoši netika izskatīta sakarā ar to, ka

apsūdzētais izvairās no tiesas un nepaziņo savu atrašanās vietu.

Galīgais sods nosakāms pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, sodu nosakot pēc noziedzīgo nodarījumu kopības pilnīgi

saskaitot noteiktos sodus, kas noteikti ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada 26.oktobra lēmumu.

Pilnīgu soda saskaitīšanas principu tiesa piemēro, ievērojot apsūdzētā personību, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un lietā konstatētos

atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 10.aprīļa lēmumu piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā (2.sējums, lietas

170.-171.lapa). Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis ir atceļams.

/pers. B/ 2008.gada 25.septembrī plkst.14.10 aizturēts (1.sējums, lietas 38.lapa) un 2008.gada 26.septembrī piemērots drošības līdzeklis –

apcietinājums (1.sējums, lietas 62.-64.lapa). 2008.gada 10.oktobrī grozīts piemērotais drošības līdzekli – apcietinājums – uz drošības līdzekli –

nodošana policijas uzraudzībā (1.sējums, lietas 65.-66., 67.lapa).

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2009.gada 6.aprīļa lēmumu (2.sējums, lietas 17.-18.lapa) /pers. B/ izsludināts meklēšanā, grozīts viņam

piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – uz drošības līdzekli – apcietinājumu.

Tiesa atzīst, ka piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums ir atstājams negrozāms līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ņemot vērā to,

ka apsūdzētais atrodas meklēšanā, tad soda izciešanas termiņš skaitāms no viņa aizturēšanas dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2008.gada

25.septembra līdz 2008.gada 10.oktobrim.

Lietai pievienoti lietiskie pierādījumi: uzgriežņa atslēga, saules puķu sēklas un velosipēds ar zilas krāsas rāmi, kas atradās Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Kauguru policijas iecirknī (1.sējums, lietas 206., 2.sējums, lietas 1.lapa).

Tiesa atzīst, ka pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi ir iznīcināmi, turklāt

velosipēdam krimināllietas materiālos nav konstatējams īpašnieks, kuram būtu iespējams atgriezt lietisko pierādījumu.

Lietā konstatēti procesuālie izdevumi par aizstāvības nodrošināšanu:

par 2009.gada 6.aprīļa tiesas sēdi – Ls 18 jeb 25,61 EUR (2.sējums, lietas 22.lapa);

par 2018.gada 4.jūlija tiesas sēdi 78 EUR (2.sējums, lietas 115.lapa);

par 2018.gada 23.oktobra tiesas sēdi 52 EUR (2.sējums, lietas 136.lapa);

par 2019.gada 12.februāra tiesas sēdi 26 EUR (2.sējums, lietas 153.lapa);

par 2019.gada 10.aprīļa tiesas sēdi 52 EUR (2.sējums, lietas 172.lapa);

par 2019.gada 10.jūnija tiesas sēdi 98 EUR (2.sējums, lietas 219.lapa);

par 2019.gada 7.oktobra tiesas sēdi 46 EUR (2.sējums, lietas 239.lapa);

par 2020.gada 4.februāra tiesas sēdi 72 EUR (3.sējums, lietas 14.lapa);

par 2020.gada 19.februāra tiesas sēdi 150 EUR (3.sējums, lietas 33.lapa);

par 2020.gada 27.februāra un 2.marta tiesas sēdi 98 EUR.

Ņemot vērā minēto, procesuālie izdevumi par nodrošināto aizstāvību apsūdzētajiem kopā sastāda 697,61 EUR.

Tiesa nekonstatē pamatu apsūdzēto atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas , līdz ar to atzīst, ka procesuālie izdevumi pamatojoties

uz Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu ir piedzenami no katra apsūdzētā, proti, no /pers. A/ par

labu valstij ir piedzenami 348,81 EUR un no /pers. B/ par labu valstij ir piedzenami 348,80 EUR.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 523.panta 1.1 daļu, tiesa noteica, ka pilna sprieduma pieejamības diena ir 2020.gada 13.martā.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 321.1 panta noteikumus, apsūdzētajiem – /pers. A/ un /pers. B/ sprieduma tulkojuma, krievu valodā,

pieejamības diena ir 2020.gada 27.marts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 4.punktu, 459.panta pirmo daļu, 465.pantu, 481.panta pirmās daļas

2.punktu un 473.panta otrās daļas 1.punktu, 520., 523. un 530.pantu

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (izdarīts 2008.gadā, laika

posmā no jūnija līdz augusta mēneša beigām, cietušais /pers. G/) un sodīt viņu pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (izdarīts 2008.gada jūnija

mēnesī, cietušais /pers. H/) un sodīt viņu pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (izdarīts 2008.gadā, laikā

no 27.augusta plkst.17.00 līdz 2008.gada 28.augusta plkst.06.00, cietušais /pers. F/) un sodīt viņu pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitot piespriestos

sodus un sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada

26.oktobra lēmumu, pilnībā saskaitot piespriestos sodus, un galīgo sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem 23

(divdesmit trīs) dienām.

Soda izciešanas termiņu skaitīt no /pers. B/ aizturēšanas brīža.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt spēkā līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2008.gada

25.septembra līdz 2008.gada 10.oktobrim.

Izbeigt kriminālprocesu Nr.11410079308 daļā, /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (pēc Krimināllikuma

grozījumiem minētā epizode kvalificējama pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas) sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības.

Atbrīvot /pers. A/no kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (cietušais /pers. F/) un kriminālprocesu izbeigt.

Piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – atcelt.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. F/ materiālo kompensāciju 384,18 EUR (trīs simti astoņdesmit četri euro 18 centi)

apmērā.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. G/ materiālo kompensāciju 142,29 EUR (viens simts četrdesmit divi euro 29 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā 348,81 EUR (trīs simti četrdesmit

astoņi euro 81 cents) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā 348,80 EUR (trīs simti četrdesmit

astoņi euro 80 centi) apmērā.

Procesuālie izdevumi par aizstāvības nodrošināšanu iemaksājami: Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr.

LV68TREL1060001239300, Saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22. Maksājuma uzdevuma mērķī norādīt vārdu, uzvārdu un

personas kodu, kā arī krimināllietas numuru, kvīts iesniedzama tiesas kancelejā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas materiālās kompensācijas un procesuālo

izdevumu atlīdzināšanai. Uzlikt par pienākumu iesniegt Rīgas rajona tiesas (Jūrmalā) kancelejā maksājuma apliecinošu dokumentu par materiālās

kompensācijas un procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.

Lietiskos pierādījumus - uzgriežņa atslēgu, saules puķu sēklas un velosipēdu ar zilas krāsas rāmi, kas tika glabāts Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Kauguru policijas iecirknī – pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).

Spriedums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta otro daļu /pers. B/ spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad

saņemta sprieduma kopija.

Pilns sprieduma pieejamības diena 2020.gada 13.martā.

Tiesnese G.Lapiņa