Court dismisses appeal against administrative fine for verbal harassment and public order disturbance.

ECLI:LV:RIRT:2020:0305.1A33106419.2.S

Lietas Nr. 1A33106419

Lietas arhīva Nr. 1-0509-20/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2020. gada 5. martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietā iesniedzēja /pers. A/ sūdzības pieteikumu par Olaines novada pašvaldības policijas

2019. gada 6. maija lēmumu Nr. D 61-45.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 24. aprīlī plkst. 10:00 Olaines pašvaldības policijas inspektors G. Albiņš sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.205944 par to, ka /pers. A/

2019. gada 4. aprīlī plkst. 19:50 sabiedriskā vietā, daudzdzīvokļu mājas pagalmā, /adrese A/, Olaines novada pašvaldības policijas darbinieku klātbūtnē necenzētiem vārdiem

lamāja savu kaimiņieni, kā arī izteica viņai aizvainojošas piezīmes, tādējādi rupji traucējot sabiedrisko kārtību un ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas. Ar šādu savu

rīcību /pers. A/ izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167. pantā paredzēto pārkāpumu. (lietas 5. lapa)

[2] 2019. gada 16. maijā Olaines novada pašvaldības policijas priekšnieks E.Siliņš, izskatīja administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.205944

un ienākošos materiālus par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu un /pers. A/ piemēroja administratīvo sodu – 70 euro (septiņdesmit euro) apmērā. (lietas

3. lapa)

[3] /pers. A/ par 2019. gada 16. maija Olaines novada pašvaldības policijas priekšnieka E.Siliņa pieņemto lēmumu Nr. D 61-45 ir iesniedzis tiesā

sūdzību, kur norāda, ka šo lēmumu pārsūdz. Norāda, ka ar kaimiņiem nav lamājies, bet gan sarunājies, runājis pa atvērtu logu un tas noticis pašvaldības

policijas darbinieku klātbūtnē. (lietas 2. lapa)

Motīvu daļa

[4] Iepazinusies ar sūdzību un, pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir

noraidāma, bet pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[5] LAPK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, iestādes pieņemtajā lēmumā norādīto motivāciju un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus,

tiesa atzīst, ka iestāde atbilstoši LAPK normām ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtējusi visus lietas apstākļus, to kopumā un savstarpējā saistībā,

konstatējot administratīvā pārkāpuma esību, pieņēmusi tiesisku un pamatotu lēmumu.

[6] Saskaņā ar LAPK 9. pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība

vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas

par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kā to nosaka LAPK 243. pants.

Tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jāizvērtē, vai lietā ir pietiekami pierādījumi, lai personu atzītu par vainīgu.

[7] LAPK 167. pants paredz atbildību par sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība,

ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (..) (sīkais huligānisms).

Lietā noskaidrots un pierādīts, ka /pers. A/ 2019. gada 4. aprīlī plkst. 19:50 /adrese A/, sabiedriskā vietā, daudzdzīvokļu mājas pagalmā, Olaines

novada, Olaines novada pašvaldības policijas darbinieku klātbūtnē necenzētiem vārdiem lamāja savu kaimiņieni, kā arī izteica viņai aizvainojošas

piezīmes, tādējādi rupji traucējot sabiedrisko kārtību un ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas. /pers. A/ pārkāpums kvalificēts pēc LAPK

167. panta paredzēto pārkāpumu.

[8] Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā EM205944, /pers. B/ iesniegumā, un

pašvaldības policijas inspektora G. Albina ziņojumā fiksēto, kā arī pārējiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā. Secināts, ka /pers. A/

izdarītais pārkāpums apdraud sabiedrisko kārtību. (lietas 6-10. lapa)

[9] No lietas materiālos esošas izdrukas par administratīvajiem sodiem izriet, ka /pers. A/ ir vairākkārtīgi sodīts par administratīvo pārkāpumu

izdarīšanu, tostarp arī analoģiskiem pārkāpumiem, tomēr iestāde atbilstoši LAPK 34. pantam nav atzinusi šos apstākļus par atbildību pastiprinošiem

apstākļiem.

Nosakot sodu, tika ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, nav konstatēti atbildību

mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Olaines novada pašvaldības policijas priekšnieka lēmumā atzīts, ka soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt piemērojot

administratīvu sodu – naudas sodu.

Administratīvais naudas sods piemērots panta sankcijas minimālajā robežā, līdz ar to atzīstams par samērīgu un atbilstošu sodu par konkrēto

izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa nekonstatē apstākļus /pers. A/ piemērotā administratīvā soda atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar LAPK 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.18 panta pirmo daļu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību un Olaines novada pašvaldības policijas 2019. gada 6. maija lēmumu Nr. D 61-45, atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams – 2020. gada 5. martā.

Tiesnese (V.Grebežniece)