Father's alimony claim dismissed as son is over 20 and self-supporting despite prison and study status.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the father's claim for alimony against his son, who was incarcerated and studying. Although the son met criteria for state support, the court ruled that parental duty ends once the child turns 20 and can self-support. The decision relied on the Civil Code and state pension laws, noting the son's age as the decisive factor.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; State Pension Law 19; The obligation of parents to provide maintenance ceases when the child reaches 20 years of age and is capable of self-support, regardless of incarceration or study status.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20196014
Lietas arhīva Nr. C-1960-14/6
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2014.gada 5.decembrī
Liepājas tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Lapiņš
ar sekretāri S.Matrozi
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 16.maijā prasītājs /pers. A/ tiesā cēla maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par
uzturlīdzekļu piedziņu, pamatojot to uz Civillikuma 179.pantu. Prasībā norādīts, ka prasītājs nespējot sevi
uzturēt, tā kā atrodoties Jelgavas cietumā, ir redzes invalīds un nevar strādāt, kā arī mācās /nosaukums/
2013/2014.mācību gadā 8.a4 klasē, tādēļ vēlas saņemt minimālu ikmēneša palīdzību no tēva.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 pantam prasības pieteikums tika nosūtīti atbildētājam (lietas 14.lapa),
bet paskaidrojumi lietā nav iesniegti.
Prasītājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, tiesā saņemts iesniegums, norādot, ka lietā ir panākams
mierizlīgums (lietas 16.lapa).
Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts likumā
noteiktā kārtībā, 2014.gada 3.septembrī nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, kā arī ar
aicināts ar publikāciju laikrakstā (lietas 31.lapa), līdz ar to neierašanās tiek atzīta par neattaisnotu. Tiesa atzīst
par iespējamu izskatīt lietu bez puses piedalīšanās, jo nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā
minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli.
Motīvu daļa
Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un
noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato
savus prasījumus un iebildumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses realizē savas procesuālās
tiesības sacīkstes formā. Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus
šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
No /pers. A/ dzimšanas apliecības (lietas 17.lapa) redzams, ka atbildētājs tajā ierakstīts kā prasītāja tēvs,
par to lietā strīds nepastāv.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir rūpēties par bērniem samērā ar viņu mantu un
sabiedrisko stāvokli, sagādāt viņiem uzturu, kopt, audzināt un skolot.
Civillikuma 179.panta otrā daļa neierobežo vecāku pienākumu apgādāt bērnu ar bērna pilngadības
sasniegšanu, bet ar laiku, kad viņi var sevi paši apgādāt.
Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturto daļu un Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta
pirmās daļas 3.punktu, par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem (apgādājamām personām) uzskatāmi arī tie
pilngadīgie bērni, kuri mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs dienas nodaļā un nav vecāki par
20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāki par 24 gadiem.
Tiesa lietā ir nodibinājusi, ka uz prasītāju ir attiecināma likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturtās
daļas un Civillikuma 179.panta prasības, jo viņš mācās /Nosaukums/ un ir vecāks par 20 gadiem. Līdz ar to
uzturlīdzekļi būtu piedzenami līdz brīdim, kamēr prasītājs pats sevi spēs apgādāt - beigs mācības
/Nosaukums/, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai. No minētā secināms, ka uzturlīdzekļu
sniegšanas pienākumu likums ir saistījis vienīgi ar vecāku mantas stāvokli un laiku, kad bērns sevi spēj
apgādāt. Šāds tiesas secinājums arī tiek balstīts uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu
departamenta 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-99.
Šādos apstākļos prasītāja prasība pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu ir nepamatota un noraidāma,
atbilstoši Civillikuma 179.pantā noteiktajam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 193., 204.1, 250.26 pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu - noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnesis A.Lapiņš