Legislator Case Law & Legislation
C20196014 / C-1960-14 AI generated

Father's alimony claim dismissed as son is over 20 and self-supporting despite prison and study status.

Case Number C20196014 / C-1960-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the father's claim for alimony against his son, who was incarcerated and studying. Although the son met criteria for state support, the court ruled that parental duty ends once the child turns 20 and can self-support. The decision relied on the Civil Code and state pension laws, noting the son's age as the decisive factor.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 179; State Pension Law 19; The obligation of parents to provide maintenance ceases when the child reaches 20 years of age and is capable of self-support, regardless of incarceration or study status.

Keywords

AI generated
parental maintenance duty alimony claim dismissal child self-support age incarcerated minor status state pension eligibility civil code article 179 student maintenance limits

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 179
State Pension Law 19
State Social Allowance Law 13
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 10
Civil Procedure Law 96
Civil Procedure Law 189
Civil Procedure Law 190
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 250.26
Civil Procedure Law 250.21
Civil Procedure Law 209
Civil Procedure Law 210

Cited Case Law

AI generated
Supreme Court of Latvia, Civil Cases Department, 2010-01-13, Case No. SKC-99
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C20196014

Lietas arhīva Nr. C-1960-14/6

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2014.gada 5.decembrī

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Lapiņš

ar sekretāri S.Matrozi

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 16.maijā prasītājs /pers. A/ tiesā cēla maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu, pamatojot to uz Civillikuma 179.pantu. Prasībā norādīts, ka prasītājs nespējot sevi

uzturēt, tā kā atrodoties Jelgavas cietumā, ir redzes invalīds un nevar strādāt, kā arī mācās /nosaukums/

2013/2014.mācību gadā 8.a4 klasē, tādēļ vēlas saņemt minimālu ikmēneša palīdzību no tēva.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 pantam prasības pieteikums tika nosūtīti atbildētājam (lietas 14.lapa),

bet paskaidrojumi lietā nav iesniegti.

Prasītājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, tiesā saņemts iesniegums, norādot, ka lietā ir panākams

mierizlīgums (lietas 16.lapa).

Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts likumā

noteiktā kārtībā, 2014.gada 3.septembrī nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, kā arī ar

aicināts ar publikāciju laikrakstā (lietas 31.lapa), līdz ar to neierašanās tiek atzīta par neattaisnotu. Tiesa atzīst

par iespējamu izskatīt lietu bez puses piedalīšanās, jo nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā

minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un

noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus un iebildumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses realizē savas procesuālās

tiesības sacīkstes formā. Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus

šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No /pers. A/ dzimšanas apliecības (lietas 17.lapa) redzams, ka atbildētājs tajā ierakstīts kā prasītāja tēvs,

par to lietā strīds nepastāv.

Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir rūpēties par bērniem samērā ar viņu mantu un

sabiedrisko stāvokli, sagādāt viņiem uzturu, kopt, audzināt un skolot.

Civillikuma 179.panta otrā daļa neierobežo vecāku pienākumu apgādāt bērnu ar bērna pilngadības

sasniegšanu, bet ar laiku, kad viņi var sevi paši apgādāt.

Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturto daļu un Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta

pirmās daļas 3.punktu, par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem (apgādājamām personām) uzskatāmi arī tie

pilngadīgie bērni, kuri mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs dienas nodaļā un nav vecāki par

20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāki par 24 gadiem.

Tiesa lietā ir nodibinājusi, ka uz prasītāju ir attiecināma likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturtās

daļas un Civillikuma 179.panta prasības, jo viņš mācās /Nosaukums/ un ir vecāks par 20 gadiem. Līdz ar to

uzturlīdzekļi būtu piedzenami līdz brīdim, kamēr prasītājs pats sevi spēs apgādāt - beigs mācības

/Nosaukums/, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai. No minētā secināms, ka uzturlīdzekļu

sniegšanas pienākumu likums ir saistījis vienīgi ar vecāku mantas stāvokli un laiku, kad bērns sevi spēj

apgādāt. Šāds tiesas secinājums arī tiek balstīts uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-99.

Šādos apstākļos prasītāja prasība pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu ir nepamatota un noraidāma,

atbilstoši Civillikuma 179.pantā noteiktajam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 193., 204.1, 250.26 pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu - noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis A.Lapiņš