Court convicts defendant for large-scale smuggling of unlicensed cigarettes under Criminal Law Art. 221(3).

Lietas arhīva Nr. K29-0056-19/11

ECLI:LV:RLPT:2019:0107.12814002414.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 7.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese V.Rūsiņa

piedaloties prokuroram R.Kuzmam,

aizstāvei – zvērinātai advokātei I.Vietniecei,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ nelikumīgi pārvietoja (pārvadāja) tabakas

izstrādājumus lielā apmērā, kas izdarīts šādos apstākļos:

/pers. A/ 2013.gada 30.jūnijā ap plkst.20.24 automašīnā “Mercedes Benz Sprinter 312”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ no

angāra /adrese A/, nelikumīgi pārvietoja (pārvadāja) tabakas izstrādājumus – l 399 600 cigaretes “Jin Ling”, bez akcīzes nodokļa marķējuma un bez to

izcelsmi apliecinošiem dokumentiem Rīgas virzienā līdz /adrese B/, kur /pers. A/ aizturēja policijas darbinieki.

/pers. A/, pārvadājot tabakas izstrādājumus, par kuriem nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuri nebija marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes

nodokļa markām, pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33.panta otrās un trešās daļas prasības, kuras noteic, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot,

izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis un kas

nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Turklāt /pers. A/ noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas valstij ir nodarīti zaudējumi Ls 77 513,21 (septiņdesmit septiņi tūkstoši pieci simti trīspadsmit

lati un divdesmit viens santīms) apmērā, kas izpaužas valsts budžetā nenomaksātā akcīzes nodokļa veidā, un kas, saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu, atzīstams par lielu apmēru.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās

daļas atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, cietušās kaitējuma kompensāciju atzina pilnā apmērā. Lūdza tiesu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 509.panta pirmo daļu, ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par

jaunajiem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā, vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, kas attiecas uz lietu, tiesa pēc debašu

dalībnieku lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un izdara tiesas izmeklēšanu.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais pēdējā vārdā norādīja, ka viņš nav zinājis, ka pārvadā cigaretes, līdz ar to tiesa uzskatīja, ka apsūdzētais pēdējā vārdā

ir norādījis uz svarīgiem apstākļiem, kam ir nozīme lietā, un nolēma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 509.pantu pēc savas iniciatīvas atsākt tiesas

izmeklēšanu un veikt lietā pilnu pierādījumu pārbaudi.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ pieteica lūgumu nolasīt viņa sniegtās liecības pirmstiesas procesā, jo tas esot bijis sen, ka apsūdzētais nezinot, ko

teikt.

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2. un 6.punktu tika nolasītas apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas procesā

sniegtās liecības.

2013.gada 30.jūnijā būdams aizturēts /pers. A/ liecināja, ka viņam izskaidrots, ka viņš esmu aizturēts par tabakas izstrādājumu bez LR akcīzes

nodokļa marķējuma nelikumīgu pārvadāšanu lielā apmērā, pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas. Uz viņam uzdotajiem man jautājumiem varot

paskaidrot, ka 2013.gada 28.jūnijā pa dienu Bauskā saticis bērnības draugu, kuru neredzējis apmēram 15 gadus. Viņa vārdu un uzvārdu neatceras, zina

tikai iesauku “/pers. O/”. Viņi sākuši runāt par dzīvi un viņš (“/pers. O/”) pateica, ka dzīvojot kaut kur Rīgā (adresi nezinot). Savukārt viņš (/pers. A/)

pastāstījis, ka viņam nav patstāvīga darba un naudas. Tad “/pers. O/” viņam pateica, ka ir darbs, par kuru viņš varu nopelnīt 100 Ls. Viņš (/pers. A/)

pajautājis, ko viņam vajadzēs darīt. “/pers. O/” teicis, ka vajadzēs pārvest kaut kādas kastes uz Bausku, bet pēc tam pateica, ka tomēr vajadzēs tās

kastes pārvest pa Rīgu no vienas vietas uz otru. Viņš tam piekrita, jo viņam bija vajadzīga nauda. Viņš ar “/pers. O/” jau uzreiz sarunājuši satikties Rīgā,

pie autoostas 2013.gada 30.jūnijā. plkst. 14:00. “/pers. O/” viņam savu telefona numuru neiedeva un pateica, ka ar viņu grūti sazvanīties. “/pers. O/” bija

ar automašīnu AUDI A6 pelēkā krāsā, numuru viņš neatceras. Automašīnā viņš bija viens pats. Viņi abi kopā aizbrauca uz Rīgas mikrorajonu /adrese F/,

kur atradās neliela firma. Firmas nosaukumu viņš neatceras. Firma nodarbojas ar autotransporta nomu. “/pers. O/” iznomāja automašīnu Mercedes

Sprinter ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ baltā krāsā. Uz kā vārda viņš (/pers. O/) noformēja automašīnu viņš nezina. Viņa datus neviens neprasīja,

par automašīnas nomu viņš (/pers. O/) samaksāja 100 Ls. Pēc tam “/pers. O/” iekāpa savā automašīnā AUDI A6, bet viņš iekāpa automašīnā Mercedes

Sprinter. “/pers. O/” pateicis, ka viņam jābrauc pakaļ viņam, jo /pers. A/ Rīgu nepazīstot. Viņi pa Rīgu no /adrese F/ brauca, kaut kur 20 minūtes, bet, uz

kuru pusi, viņš nevarot pateikt, jo Rīgu vispār nepārzinot. “/pers. O/” aizveda viņu pie kaut kāda angāra, kurš atradās apžogotā teritorijā ar vārtiem, kuri

bija aiztaisīti ar atslēgām. Adresi nosaukt nemākot. Vietu, kur atrodas angārs, viņš var parādīt. “/pers. O/” bija atslēgas gan no vārtiem, gan no angāra.

Viņš(/pers. O/) iedeva viņam atslēgas un pateica, lai viņš atver vārtus un angāru un pagaidot viņu, jo viņam bija vēl kaut kādas darīšanas. “/pers. O/”

teica, ka lai viņš nebaidās, jo tas ir viņa angārs. Savu telefona numuru “/pers. O/” viņam neatstāja, pasakot, ka pa teflonu viņš nav sazvanāms, bet iedeva

viņam rāciju un teicis, lai viņš to ieslēdz vai nu plkst. 17:40, vai nu plkst. 18:40, tad viņš pateikšot, kad atbraukt. “/pers. O/” teicis, ka viņš viņu varot

pagaidīt kafejnīcā, kura atrodas blakus. Viņš aizgāja uz kafejnīcu, kur “/pers. O/” gaidījis apmēram stundu. Noteiktajā laikā viņš ieslēdza rāciju. Ap to

laiku ar viņu pa rāciju sazinājās “/pers. O/”, kurš pateica, ka ir atbraucis, un ka viņam vajagot nākt uz angāru un krāmēt “busiņu”. Pēc “/pers. O/” teiktā,

viņam vajadzēja iekrāmēt “busiņā” četras paletes ar kastēm. Kas atrodas kastēs, viņš (/pers. O/) viņam neteica un viņš arī nejautājis, jo viņam nebija

nekādas aizdomas, ka tur atrodas, kaut kas nelikumīgs. Kastes bija neaprakstītas. Viņš pa nepilnu stundu piekrāmēju busiņu ar kastēm, pēc tam pa rāciju

sazinājies ar “/pers. O/”, kurš viņam teicis, lai viņš ar piekrāmēto busiņu izbrauc uz ceļa un brauc līdz luksoforam. Pēc tam viņam vajadzēja pagriezties pa

labi un braukt tālāk taisni līdz pirmajam vai otrajam līkumam, kurš aizved tālāk pa labi pie kaut kādas teritorijas. Kas tur par teritoriju, nemākot pateikt.

Viņš aizbrauca līdz noteiktajai vietai, iebrauca noteiktajā teritorijā, kur atradās arī kaut kāds angārs. Viņš apstājies, bet “/pers. O/” ar viņa automašīnu,

viņš tur neieraudzīja, bet bijis norunāts, ka viņš viņam tur samaksās naudu par darbu. Kad viņš tur atradies, pie viņa piebrauca policijas darbinieks, kurš

palūdza dokumentus. Viņš iedevis dokumentus uz automašīnu Mercedes Sprinter. Policijas darbinieks paskatījās dokumentus un pateica, ka viņam

vajadzēs braukt ar “busiņu” viņam līdzi, lai pārbaudītu personību. Tad viņš jau sapratis, ka kastēs atrodas, kaut kāda nelikumīga prece un ka tās varētu

būt cigaretes. Policijas darbinieks viņam arī pateica, ka “busiņā” iespējams atrodas cigaretes. Tad, kad viņam “/pers. O/” piedāvāja darbu, viņam nebija

nekādas aizdomas, ka viņš vedīs, kaut ko nelikumīgu. Viņš domāja, ka “/pers. O/” gribēja vienkārši palīdzēt, lai viņš nepaliektu bez naudas. “/pers. O/” ir

ap 30 gadus vecs vīrietis, varbūt nedaudz pāri, lielu augumu, aptuveni 184 cm, būdīgs, brunets, īsi mati, nekādas īpašas pazīmes viņam nav. Viņš viņu

varot atpazīt. (lietas 1.sējuma 29.-31.lapa)

2013.gada 1.jūlijā, veicot aizturētā /pers. A/ liecību pārbaudi, uzaicināts parādīt angāru, no kura 2013.gada 30.jūnijā izveda kastes ar cigaretēm,

par kuru viņš liecināja 2013.gada 30.jūnijā nopratināšanas laikā, /pers. A/ paskaidroja, ka sakarā ar to, ka viņš dzīvo Bauskā un slikti pārzina Rīgu

pilsētas ielas, var parādīt ceļu, kas ved uz minēto angāru tikai sākot no /nosaukums/ ielas /vieta/ virzienā, braucot pa Rīgas-Daugavpils šoseju. Liecību

pārbaude uz vietas sākas no šosejas Rīga-Daugavpils /vieta/ virzienā pie adreses /adrese I/. /pers. A/ norādīja, ka ir jābrauc pa šoseju /vieta/ virzienā līdz

pirmajam krustojumam, kas ir regulēts ar luksoforu. Pirms minētā krustojuma, apmēram 200 metru līdz krustojumam /pers. A/ norādīja pa kreisi,

paskaidrojot, ka tur redzamais angārs, kas atrodas aiz riepu servisa ir tā vieta, no kurienes viņš izveda cigaretes. Uz minētā krustojuma /pers. A/

paskaidroja, ka ir jāgriežas pa labi un uzreiz vēl reiz pa labi, un pēc tam ir jāapstājas pie stāvlaukuma pie kafejnīcas “/nosaukums/”. Norādot ar roku

norādīja uz kreiso pusi Rīgas pilsētas virzienā pāri ielai, kur redzama māja ar sarkano jumtu, paskaidroja, ka šajā vietā, vīrietis ar iesauku “/pers. O/”

norādījis, ka /pers. A/ būs jābrauc uz angāru, kas atrodas aiz minētās mājas. /pers. A/ paskaidroja, ka “/pers. O/” atstāja atslēgas no vārtiem, kas ved

pie angāra un no paša angāra vārtiem, un teica, ka viņam tiks paziņots pa rāciju, kad viņam jābrauc uz angāru, un aizbrauca. Tālāk /pers. A/ norādīja, ka

jābrauc atpakaļ līdz krustojumam un jāpiebrauc pie kafejnīcas “/nosaukums/”, kas atrodas krustojuma pretējā pusē, kur viņš uzturējās vairāk nekā

stundu. Pēc tam /pers. A/ paskaidroja, ka izbraucot no kafejnīcas devās Rīgas virzienā braucot pa šoseju Daugavpils-Rīga. /pers. A/ paskaidroja, ka

pabrauca apmēram 200 metrus līdz servisam “/nosaukums/”, kas atrodas šosejas labā pusē un pagriežas pa labi, pabraucot garām vārtiem, kuri ved uz

teritoriju, kur atrodas angārs, aizbraucot līdz dārziņiem. /pers. A/ paskaidroja, ka dārziņos viņš uzturējās apmēram divas stundas, kad viņam piezvanīja

pa rāciju “/pers. O/” un pateica, lai brauc uzkrauties uz angāru. /pers. A/ paskaidroja, ka pēc zvana viņš pa to pašu ceļu piebrauca pie iepriekš minētiem

vārtiem, apstājās, atslēdza tos un iebrauca ar automašīnu iekšā teritorijā, izkāpa no automašīnas un aiztaisīja vārtus. Pēc tam /pers. A/ piegāja pie angāra

durvīm, atslēdza tās un ar automašīnu Mercedes Benz Sprinter 312 ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca angārā. /pers. A/ izkāpa no mašīnas

un aiztaisīja angāra vārtus. /pers. A/ paskaidroja, ka angārā kreisajā pusē stāvēja smagā automašīna (furgons) ar būdu. Savukārt, labajā pusē stāvēja

četras paletes ar kartona kastēm, kas bija aptītas ar melno plēvi. Kastu augstums uz paletes bija apmēram divi metri (ap 7-8 kastēm). Katrā rindā bija

apmēram četras kastes. /pers. A/ paskaidroja, ka viņš noņēma plēvi no kastēm, un atstāja to uz grīdas, savukārt visas kastes sakrāmēja automašīnā.

/pers. A/ liecināja, ka viena no kastēm viņam izkrita un no tās izbira cigaretes “Jin Ling”. /pers. A/ paskaidroja, ka sakrāmējot visas kastes automašīnā,

viņš izbrauca no angāra, aizslēdza ar atslēgu durvis un izbrauca no teritorijas, pēc kā aizslēdza vārtus un aizbrauca caur dārziņiem Rīgas virzienā. Pusceļā

dārziņos, viņš apstājās, jo pa rāciju “/pers. O/” pateica viņam uzgaidīt. /pers. A/ paskaidroja, ka pēc 10 minūtēm pa rāciju tika saņemta komanda, ka var

braukt, un viņš uzsāka kustību uz šosejas Daugavpils-Rīga pusi. Viņš izbrauca uz šoseju Rīgas virzienā, kur aizbrauca līdz pirmajam krustojumam un

nogriezās pa labi uz /nosaukums/ ielu. /pers. A/ paskaidroja, ka viņš brauca pa /nosaukums/ ielu līdz pagriezienam pa labi uz /nosaukums/ ielu. Tālāk viņš

brauca taisni līdz adresei /adrese C/, kur apgriezās braukšanai pretējā virzienā. Tālāk viņš brauca atpakaļ līdz adresei /adrese E/, kur nogriezās pa kreisi.

Apmēram pēc 60 metriem pagriezās nedaudz pa kreisi un brauca līdz adresei /adrese D/, kur iebraucot teritorijā, tika aizturēts. (protokols par liecību

pārbaudi uz vietas, lietas 1.sējuma 33.lapa).

2013.gada 2.jūlijā nopratināts aizdomās turētā statusā, /pers. A/ liecināja, ka viņš pieturas pie savām liecībām, kuras sniedza aizturētās personas

statusā 2013.gada 30.jūnijā. Gribot papildināt, ka aizturēšanas brīdī viņš uzdevās par savu brāli /pers. C/, nosaucot viņa precīzus datus, kas tika norādīti

viņa aizturēšanas protokolā un aizturētās personas kratīšanas protokolā. Ar sava brāļa datiem viņš nosaucās tāpēc, ka nevēlējās, lai policijas darbinieki

uzzinātu viņa personas datus un atklātu viņa identitāti, jo bija nobijies par notikušo. Vēl viņš vēlas piebilst to, ka tajā brīdī, kad viņu kopā ar automašīnu

Mercedes Benz ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, nogādāja uz Valsts policijas teritoriju, viņš, izkāpjot no minētās automašīnas, izmeta zālē netālu no

automašīnas personas identifikācijas karti uz viņa vārda, proti, uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, vārda. To viņš izdarīja tāpēc, ka nevēlējās

atklāt savu identitāti. (aizdomās turētā nopratināšanas protokols,lietas 1.sējuma 83.lapa)

2013.gada 4.septembrī papildus nopratināts aizdomās turētā statusā /pers. A/ liecināja, ka uz viņam uzdotajiem jautājumiem papildus var liecināt,

ka viņam pratināšanas laikā tiek uzrādīts līgums Nr.SCB-IB/704 par automašīnas Mercedes Benz Sprinter 312, valsts Nr./reģistrācijas numurs/, nomu,

kas tika noslēgts starp viņu un SIA “/nosaukums A/”, kas atrodas /adrese F/. Šajā skarā varot liecināt, ka viņa paziņa ar iesauku “/pers. O/”, vārdu un

uzvārdu viņš neatceras, pateica, ka, lai pārvestu kravu, ir jāiznomā automašīna. Pēc kā viņi pēc viņa iniciatīvas aizbrauca uz firmu SIA “/nosaukums A/”,

kas nodarbojās ar auto nomu, un viņš (/pers. A/) ar minētās SIA pārstāvi, kura vārdu un uzvārdu neatceras, parakstījis līgumu par automašīnas Mercdes

Benz Sprinter 312, valsts Nr./reģistrācijas numurs/, nomu no 2013.gada 30.jūnija. Šī līguma pirmajā un otrajā lapaspusē ir redzams viņa paraksts.

Pratināšanas laikā viņam tiek uzrādīts kompaktdisks DVD-R “Verbatim” Nr.MAP684NA090242154 (reģ. nr.319) ar video ierakstu. Noskatoties video

ierakstu varot liecināt, ka video ir redzams 2013.gada 30.jūnijā nofilmēta angāra /adrese A/ iekšpuse, kurā viņš, pēc paziņas “/pers. O/” lūguma, iekrauj

automašīnā Mercedes Benz Sprinter 312, valsts Nr./reģistrācijas numurs/, vairākas kartona kastes ar tabakas izstrādājumiem – cigaretēm “Jin Ling”.

Video ir redzams, ka viņš visas kastes, kas atradās angārā uz paletēm, sakrauj SIA “/nosaukums A/” iznomātajā mikroautobusā nepilnas stundas laikā.

Video ieraksta laikā 1:23 minūtē ir redzams, ka viņš no vienas kastes izņem vienu cigarešu bloku un aiznes to nolikt uz automašīnas kabīni. Tā izdarījis, lai

cilvēkiem, pie kuriem bija jānogādā cigaretes, parādītu, ka viņš atvedis kravu ar cigaretēm. Video laikā no 1:25 minūtes līdz 1:28 minūtei ir redzams, ka,

viņam, kraujot kastes, dažas kastes izjūk un no tām automašīnas kravas nodalījumā uz grīdas izbirst vairāki cigarešu bloki. Viņš savāc izbirušos cigarešu

blokus un saliek tos automašīnas kravas nodalījumā blakus pie jau iekrautajām kastēm. Kastes izjuka, jo tās, atrodoties angārā, bija samirkušas angāra

caurā jumta dēļ. Ir redzams, ka viņš vienu no izjukušajām kastēm nomet tukšu turpat blakus koka paletēm. Laikā 1:50 minūtē video ir redzams, ka viņš

sazinās ar rāciju. Viņš sazinājās ar “/pers. O/”, kas atradās netālu no angāra. Viņš (/pers. A/) viņam pateica, ka pēc piecām minūtēm braukšu ārā no

angāra ar kravu. To, ka viņam vajadzēs angārā kraut cigaretes, viņš nezināja, “/pers. O/” viņam to neteica. Bet kraujot kastes viņš ieraudzījis, ka

saplēstajās kastēs atrodas cigaretes “Jin Ling”. Tad, kad viņš pabeidzis kraut kastes, aizvēra automašīnas aizmugurējās durvis (1:51 min) un atpakaļgaitā

izbraucu no angāra (1:52 min). Vēlāk viņu apturēja policijas darbinieki un kratīšanas laikā izņēma cigaretes, kas atradās Mercedes Benz Sprinter 312

kabīnē un kravas nodalījumā. Angārā atradās kravas automašīna “MAN” 8.224, valsts reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, bet viņam ar to nav nekāda sakara.

Viņš ielūkojās kravas automašīnas kravas kastē, tā bija tukša. Pratināšanas laikā viņam tika uzrādīts CD-R “Verbatim” Nr.1336172ME23426

(reģ.nr.320) ar video ierakstu, kurā ir redzams, kā viņš 2013.gada 30.jūnijā iebrauca ar mikroautobusu Mercedes Benz Sprinter 312, valsts

Nr./reģistrācijas numurs/, angāra /adrese A/ teritorijā. Lai iebrauktu angāra teritorijā, viņš tam pirms atvēra žoga vārtus, kas bija aizslēgti. Arī angārs bija

aizvērts. Atslēgas no žoga vārtiem un angāra durvīm viņam iedeva “/pers. O/”. Tāpat ir redzams, kā viņš ar automašīnu iebrauca angārā. Pēc tam, kad

iekrāva cigaretes, ir redzams, ka viņš ar automašīnu izbrauca no angāra un angāra teritorijas. Laikā, kad viņš krāva cigaretes “/pers. O/” viņu gaidīja

netālu no angāra krūmos pie ceļa. Viņa siluets ir redzams video kameras Nr.4 ieraksta laikā no 20 stundas 12 minūtes līdz 20 stundai 27 minūtei. Pie

protokola tiek pievienota fotogrāfija no video ieraksta, kurā ar bultu norādot “/pers. O/”, kas atradās netālu no angāra krūmos. Savu vainu atzīstu daļēji.

Kāpēc daļēji, paskaidrot pagaidām nevarot. (aizdomās turētā papildus nopratināšanas protokols, lietas 1.sējuma 84.-85.lapa)

2013.gada 17.septembrī papildus nopratināts aizdomās turētā statusā /pers. A/ liecināja, ka viņa aizturēšanas laikā no viņa tika izņemts mobilais

telefons “Nokia” ar SIM karti, atmiņas karte un atslēgu piekariņš ar divām atslēgām, par kuriem varot liecināt, ka atslēgu piekariņu ar divām atslēgām

viņam iedeva “/pers. O/” pirms braukt uz angāru pēc kravas. Viena atslēga bija no vārtiem, caur kuriem varējis tikt teritorijā, kur atrodas angārs, bet ar

otru atslēgu varēja atslēgt angāra durvis. Atmiņas karte, mobilais telefons “Nokia” un SIM karte pieder viņam un šos priekšmetus izmantojot personīgām

vajadzībām. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas šīs mantas lūdz atgriezt viņam caur Centrālcietuma administrāciju saskaņā ar iekšējās kārtības noteikumiem.

Tāpat, automašīnas ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/ kratīšanas laikā tika atrasta un izņemta minētās automašīnas tehniskā pases /numurs/ ksero kopija.

To viņam iedeva SIA “/nosaukums A/” ofisā, kad tika noformēti dokumenti automašīnas nomai. Šīs tehniskās pases otrajā pusē ir redzama shēma, kā

nokļūt līdz angāram, no kura viņam vajadzēja izvest kravu. Šo shēmu uzzīmēja pats personīgi “/pers. O/”, kurš viņam palūdza pārvest kravu. Viņš to

zīmēja iznomātajā mikroautobusā neilgi pēc automašīnas nomas dokumentu parakstīšanas. Automašīnas nomas uzņēmumā (SIA “/nosaukums A/”) viņš

bija viens pats, “/pers. O/” tajā laikā atradās viņa automašīnā uz ielas. Pēc tam, kad viņš paņēma mikroautobusu un izbrauca no SIA “/nosaukums A/”

teritorijas, viņš (/pers. O/) iekāpa mikroautobusā, iedeva viņam angāra atslēgu un uzzīmēja angāra atrašanās shēmu tehniskās pases otrajā pusē. Pēc tā

/pers. A/ devies pēc kravas uz angāru. “/pers. O/” vārds, uzvārds, telefona numurs vai citas viņa koordinātas viņam nav zināmas. (aizdomās turētā

papildus nopratināšanas protokols, lietas 1.sējuma 86.lapa)

2013.gada 21.oktobrī nopratināts apsūdzētā statusā /pers. A/ liecināja, ka, iepazīstoties ar izsniegto apsūdzību, apsūdzības būtība viņam ir skaidra

un saprotama. Sakarā ar uzrādīto apsūdzību vēlas liecināt, ka atzīst savu vainu, ka 2013.gada 30.jūnijā ar automašīnu “Mercedes Benz Sprinter” valsts

Nr./reģistrācijas numurs/ no angāra /adrese A/ pārvedu cigaretes “Jing Ling”. Braucot pārvest preci, vispār nezināju, ka būs jāpārved nelikumīgas

cigaretes. To, ka viņam jāpārved cigaretes uzzināja, tad, kad iekraušanas laikā tās izbira no kastes. Bet viņš vispār nezināja, ka tās ir nelikumīgas.

Cilvēku vārdā /pers. D/ viņš nepazīstot. (apsūdzētā nopratināšanas protokols, 1.sējuma 221.-222.lapa)

Pēc viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību nolasīšanas, /pers. A/ tiesas sēdē liecināja, ka vēlas papildināt nolasītās liecības ar to, ka, ja viņš

nemaldoties, tad pirmo liecību, ko viņš ir sniedzis kā /pers. C/, viņš nevarēja izlasīt, kas ir uzrakstīts. Viņam vienkārši ir nodiktēts, kas uzrakstīts, un viņš

tam piekritis. Iespējams viņš bija sanervozējies vai nav pievērsis uzmanību tam faktam. Viņš bija liecinot, uzdevies par /pers. C/, jo viņam uz to brīdi

nebija tiesību vadīt automašīnu un viņš baidījies no Ceļu policijas, no sekām, kas varētu būt par to, ka cilvēks brauc bez tiesībām. Viņš šobrīd runā par

pirmo liecību, kurā viņš kā /pers. A/ paskaidrojis, ka bija izmetis savu ID karti un tad policistam, kas pratināja viņu, paskaidrojis, kāpēc to darīja. Proti,

pirmkārt, bija ļoti nobijies par to administratīvo sodu, viņam tobrīd jau bija divi bērni un viņš nestrādāja, tas viņam būtu diezgan sāpīgs trieciens. Ņemot

vērā labojumus, viņš uzturot nolasītās liecības. Norādīja, ka nezinot vai savu vainu daļēji atzīt vai atzīt pilnībā. Pirms tā, kad apsūdzētais vispār uzzinājis,

ka esot bijusi videonovērošana, viņš policistiem, kas viņu pratināja teicis, ka tiešām pēdējās kastes, kas tur bija palikušas, kad viņš tās krāva iekšā,

kastes izbira un viņš redzējis, ka tās ir cigaretes. Viņām bijusi iekšēja nojauta, ka tas iespējams ir kaut kas nelikumīgs, bet par cik viss bijis iekrauts un

palikušas bija dažas kastes, lai uzzinātu, vai tās ir likumīgas cigaretes vai nelikumīgas, kā arī, lai vajadzības gadījumā “/pers. O/” tā kā salamātu par to, ka

viņš viņu nav informējis un pagrūdis uz tādu darbu, autosalonā ielicis, precīzi neatceroties cik, vienu, divus vai trīs blokus cigaretes kā apliecinājumu, kuru

viņš uzreiz varētu uzrādīt tam “/pers. O/”, ka viņš zinot, ka tās ir cigaretes, un, lai viņš izskaidro, kas tā par lietu, kāpēc viņam nekas tāds nebija teikts, ka

viņam būs jāpārved cigaretes. Videonovērošanā varot redzēt, ka cigaretes izbirst, un tās bija, ja nemaldoties, pēdējās 5 kastes, kas jāiekrauj bija no 140

kastēm. Tālāk /pers. A/ rīkojies tieši tā, kā bija norādījis “/pers. O/”. Tāpēc ka mašīna bija nomāta uz viņa vārda, viņš nesis par to atbildību un nevarēja

to pamest. Kā arī viņam nebija simtprocentīgas pārliecības, ka cigaretes ir tik tiešām nelikumīgas. Viņš nezinot ar, ko nodarbojas “/pers. O/, tā viņam

esot melna bilde. Bijis norunāts, ka tiklīdz viņš beigs krāmēt cigaretes, viņam vajadzēja pa rāciju pateikt, ka ir beidzis – “kaut kādu frāzīti”, Pēc tam pa

rāciju /pers. A/ vajadzēja pateikt, lai viņš braucot ārā un aizslēdzot visu aiz sevis ciet un gaidot “/pers. O/”, bet viņš vienkārši neatbrauca, bet pa rāciju

paziņoja: “brauc tur, kur mēs bijām norunājuši”. Savukārt, ja “/pers. O/” pēc viņu sarunas būtu apstiprinājis, ka tur ir kaut kas nelikumīgs, /pers. A/ būtu

griezies policijā, jo viņš bija sagatavojies ar /pers. R/ kungu, kurš tagad ir Kriminālpolicijas priekšnieks /nosaukums/ rajonā un /pers. A/ pirms šīs

situācijas ar viņu jau bija runājis, ka iespējams, ka viņam tikšot piedāvāts kaut kas nelikumīgs, ka viņš (/pers. A/) viņam nekavējoties paziņošot.

Noradīja, ka, iespējams, “/pers. O/” viņam esot teicis, ka tas ir viņa vai drauga angārs. Esot bijusi tāda saruna, kad “/pers. O/” viņam deva atslēgas, un

viņš sapratis, ka “/pers. O/” nebūšot viņam blakus. Viņš esot baidījies no tā, ka sveša vieta, atslēgas, angārs. Tāpēc viņš “/pers. O/” ir uzdevis vēl kaut

kādus jautājumus – vai nebūšot tā, ka kāds padzīs no turienes? Uz, ko “/pers. O/” esot atbildējis – ka tas ir viņa angārs vai drauga, precīzi neatceroties.

Viņam šķietot, ka pirms iebraukšanas angārā, “/pers. O/” viņam stāstīja, kas atrodas angārā – vienā pusē ir mašīna, otrā pusē – paletes. “/pers. O/”

neesot stāstījis par personām, kas atrodas teritorijā, kas atrodas angārā, ko viņš tur dara, ko viņam teikt, ja kādu satiktu. Iebraucot angārā, viņš esot

aizvēris angāra vārtus. To darījis tāpēc, ka “/pers. O/” teicis, ka iebraucot, ir obligāti jātaisa ciet vārti – gan iebraucamie, gan angāra vārti. Viņam tas

neesot licies aizdomīgi, jo “/pers. O/” uz reiz esot paskaidrojis, ka tur esot netālu saimnieks, kas neatbalsta, ka kaut kas paliekot vaļā. Tāpēc iebraucot

un izbraucot obligāti ir jātaisa vārti ciet. Šobrīd neatceroties kādu telefona numuru izmantojis 2013.gada 30.jūnijā. Telefona numurs /numurs/ /pers. A/

neko neizsakot. /pers. A/ neatceroties tieši, kad esot pieteicis autobusa nomu, bet kādā veidā to darījis atceroties –skatījies ss.lv sludinājumus. Atradis

optimālu sludinājumu, piezvanījis, pajautājis, kad būs brīvs un pieteicies. Tas esot bijis pirms tam, kad viņš iznomājis auto. “/pers. O/” esot viņam teicis,

ka viņam neesot “busiņa” un ka viņam ir nepieciešams no punkta A uz punktu B pārvest. Sākumā esot bijusi saruna, ka no Rīgas vajagot aizvest uz

Bausku mēbeles, ko viņš arī nomā esot teicis. Viņš nezinot, kad tieši, bet plāni mainījās un izrādījās, ka vajadzēja vest tās kastes aptuveni tikai divus, trīs

vai varbūt 4 km. Viņš pats personīgi ir pieteicis autobusa nomu. Par rezerves ritenis nomā norādījis, jo tas mētājas pa virsu, un kā praktisks cilvēks viņš

zinot, ka tas ļoti stipri var maisīt un aizņemt telpu. Turklāt tas neesot bijis piestiprināts, tāpēc braucot būtu mētājies pa labi un pa kreisi. Video varot labi

redzēt, kad cigaretes izbirst no kastes un tieši tobrīd viņš arī uzzinājis, ka iespējams, ka visās kastēs ir cigaretes. Esot vairāki iemesli, kāpēc viņš uzreiz

nav paziņojis policijai, ka tur ir cigaretes. Pirmkārt, viņš nebija pārliecināts, ka tās ir nelikumīgas, otrkārt, bija piekrauts pilns mikroautobuss, kā arī bija

vēls vakars un viņš vēlējās no sākuma aprunāties ar cilvēku, kas viņam iedevis šo darbu, lai uzzinātu, vai tiešām viņa aizdomas ir pamatotas. Vienu kaste

vai pat divas kastes viņam tur izbira. Viņš taču nevarēja plēst visas kastes vaļā, un skatīties, vai tās ir cigaretes. Viņš nevarēja piezvanīt “/pers. O/”, jo

telefona numura viņam neesot bijis. Viņš ar “/pers. O/” sazinājies, vai nu caur “skype”, vai arī caur rāciju. Savukārt rācija bijusi ar kaut kādu defektu.

Tāpēc tā šņākuļoja. Vai nu viņš neesot varējis dzirdēt, vai arī viņu nevarēja dzirdēt – to tagad tieši neatceroties. Parot paskaidrot, ka video ir redzams, ka

viņš salonā paņem 1 vai 2 vai 3 blokus. To darījis, lai prasītu “/pers. O/”, kas tās ir par cigaretēm vai viņas ir likumīgs vai nē. Tas, ka viņš izņēmis

cigaretes, lai parādu tiem cilvēkiem, kam vedis cigaretes, ir nepareizi pierakstīts. Jo viņš ļoti labi atceroties šo frāzi, /pers. A/ bija atsevišķi uzdoti

jautājumi – kāpēc salonā ir cigaretes – tad, kad kratīšana notika, un vienkārši pilna viņa frāze neesot pateikta, un nevis cilvēkiem. Par cilvēkiem tur nemaz

negāja runa, jo viņš bija runājis un kontaktējies tikai ar vienu cilvēku. Viņš neesot zinājis, ka viņi ir vairāki. To, ka viņi ir vairāki, iespējams tikai policijas

iecirknī viņš uzzinājis tad, kad viņš ar policijas izmeklētājiem skatījās video ierastu, kuros viņš norādīja, kurš iespējams ir “/pers. O/”. Protokolu, tad, kad

skatījies video, viņš neesot lasījis. Tas viņam nolasīts priekšā. Tur bija 3 policisti, kuri intensīvi uzdeva katrs savu jautājumu, un viņš iespējams ir palaidis

kaut ko garām. Kasti ar cigaretēm neesot atplēsis, tā saplīsa, jo bija izmirkusi, kas ir video redzams. To bloku, kuru ielika automašīnas salonā, paņēmis

no izjukušās kastes. Savukārt uzreiz neesot gājis pie “/pers. O/”, jo to, ka viņš bija blakus, uzzināja tikai noskatoties video. Tas esot bijis uzrakstīts, jau

pēc video noskatīšanās. Policisti teica, ka video ir redzams cilvēks. viņš ar policiju speciāli skatījušies, un, jā, “/pers. O/” tur esot bijis. Turklāt viņš zinot,

ka rācija nav mobilais telefons rācija, un ka tai ir jābūt tuvumā, bet to, ka “/pers. O/” izrādās ir tikai kādi 50 m attālumā, viņš neesot zinājis. Iespējams,

ka viņam viena kaste izbira mašīnas iekšpusē, kuru video vienkārši nevarot redzēt, un viena kaste izbira blakus mašīnai, kas video ir ļoti labi redzams.

Nopratināšanas laikā policisti skatoties video, lika viņam, katru redzamo niansi paskaidrot ar saviem vārdiem – kas tas ir, bet to bloku, ko viņš ienesis

iekšā auto salonā, viņš iespējams ir no tās kastes paņēmis, kura izbira automašīnas kravas kastē un kas nav redzams video. Iespējams viņš ir nepareizi

paskaidrojis. Viņš pats smēķējot un cigaretes iegādājoties veikalā. Zinot, ka legālas cigaretes esot ar akcīzes nodokli. Viņš bija iekrāvis uz tobrīd kādas

130 kastes, tādēļ esot bijis netīrs, sasvīdis un neesot pievērsis tam uzmanību. Protams viņam bija iespējamība pārbaudīt, vai cigaretes patiešām legālas vai

nē, bet tikai tagad sapratis, ka to esot bijis elementāri izdarīt – pēc tā akcīzes nodokļa markas. Tomēr viņš bija mašīnu paņēmis nomā uz sava vārda,

tāpēc nesa par to pilnu atbildību. Viņš neesot varējis atļauties ne pamest to tur, kā arī viņam nav bijusi iespēja tikt prom no turienes, jo viņš neesot zinājis

pat to, uz kuru pusi ir Bauska, nerunājot par kaut kādu ielu, autoostu vai vel kaut ko. Rīgu viņš nepārzinot. Viņš esot bijis netīrs, sasvīdis, šortos, bez

naudas. Tādēļ viņš neesot varējis tā vienkārši visu pamest un aizbraukt, jo neesot bijusi tāda iespēja. Viņš nav zvanījis policijai, jo, kā tas izskatīšoties, ja

viņš darot to darbu, piezvanītu policijai. Policija atbrauktu, paskatītos, ka tur viss ir kārtībā, bet kā viņš izskatīsies tā cilvēka acīs, kurš kā bonusu viņam

bija piedāvājis šo mazo darbu par 100Ls. Tāpēc viņš neesot riskējis. Tādēļ esot paņēmis tās cigaretes, lai aprunātos aci pret aci, un jautātu – kāpēc

viņam netika pateikts, ka tās ir cigaretes. Jo no sākuma, pirms vēl iznomāja automašīnu, bija saruna par mēbelēm. Savukārt policijai būtu teicis pēc

sarunas ar “/pers. O/”. Viss esot noticis ļoti ātri. Iespējams, ja pasēdējis un apdomājis apsvēris visu par un pret, būtu rīkojies pavisam savādāk. Bet

tobrīd esot licies, ka tas ir samērā optimāls variants.

Tiesas sēdē cietušās LR Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī VID) pārstāvis /pers. E/ liecināja, ka 2013.gadā VID saņēma no Valsts policijas

galvenās Kriminālpolicijas organizētās noziedzīgās apkarošanas pārvaldes pieprasījumu, no kura izriet, ka lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas uzsākts

pēc KL 221.panta trešās daļas, par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu. Šajā gadījumā ir viens miljons 399 tūkstoši 600 cigarešu

pārvietošana. Ņemot vērā to, ka cigaretes likuma par akcīzes nodokli izpratnē ir akcīzes preces un atbilstoši tam visas darbības, kuras ir veiktas ar

precēm, par kurām nav nomaksāts akcīzes nodoklis, ir aizliegtas. Tādēļ tika aprēķināts, konkrētajā gadījumā, akcīzes nodoklis, ņemot vērā to, ka

konkrētās cigaretes ir bez akcīzes markām. Tādejādi to statusu nav iespējams noteikt un šajā gadījumā tika aprēķināts tikai akcīzes nodoklis. Ar sīkāku

un detalizētāku aprēķina kārtību var procesa dalībnieki iepazīties pieteikumā. Šajā gadījumā VID kā valsts pārstāvis lūdz noteikt mantiskā kaitējuma

kompensāciju, kura piedzenama par labu valstij 110 291,36 EUR un uztur pieteikto kompensāciju. No pieteikuma izriet, ka šīs darbības tika veiktas

2013.gadā un līdz ar to aprēķins tika veikts pēc tajā laikā spēkā esošajām normām. Aprēķinā ir minēti lati, bet izmantojot oficiālo kursu tika nauda

konvertēta uz EUR. Konkrētā gadījumā tika pārkāptas šādas likuma normas: Likuma par akcīzes nodokļa 4.panta pirmais daļas 1.punkts, 3.panta 7., 8.,

9.daļa, 22.panta trešā daļa un 13.panta pirmā daļa. Savukārt aprēķins tika veikts pamatojoties uz šā paša likuma 22.panta ceturtās daļas 3.punktu. Šie

panti nosaka saskaņā ar ceturtās daļas otro punktu cigaretes ir ar nodokli apliekami tabakas izstrādājumi. Savukārt pats likums par akcīzes nodokli

nosaka, ka visas darbības, tajā skaitā, glabāšana, pārvietošana, realizācija, ražošanā ar akcīzes precēm par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis ir

aizliegtas. Konkrētajā gadījumā vienu normu nav iespējams nosaukt, ir jāskatās viss kopums kopsakarā, bet ir atsevišķas normas, kuras to nosaka, bet

uz doto brīzi pārstāvis nevar precīzi atbildēt. Informāciju par cigarešu skaitu un ka tās ir bez akcīzes VID ieguva no policijas. VID neveic nekādas

pārbaudes, jo tas neesot viņu kompetencē. Šajā gadījumā ir procesa virzītāja pieprasījums, pēc kura arī tika veikts aprēķins.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ liecināja, ka, ja viņš atceroties precīzi, tas bija 2013.gadā, kad kopā ar ONAP nodaļas, viņš konkrēti kā nodaļas

darbinieks, veica operatīvos pasākumus. Tas laikam bija jūnija mēnesis, pēc adreses /adrese A/. Tur atradās angārs. Operatīvajā pasākumā tika saņemta

informācija, kas liecināja, ka tur glabājoties nelegālas cigaretes bez LR akcīzes markām, un šajā sakarā tur tika veikti operatīvie pasākumi – video

kontrole un audio kontrole. Tur bija angārs, kas tika aprīkots ar atbilstošu aparatūru, pamatojoties uz Augstākās tiesas īpaši pilnvarota tiesneša lēmumu.

Veicot šos pasākumus, video tika veikts online režīmā, lai konstatētu personas, kas apmeklē angāru un gribēs paņemt minētās cigaretes. 2013.gada jūnija

beigās ap plkst. 20.00, ja nemaldas, tika ievērots, ka angārā atvērās vārti un iebrauca busiņš. Krāsu viņš neatceroties, bet, ja nemaldās, baltā krāsā. No

busiņa izkāpa viens vīrietis, kas sāka krāmēt iekšā cigaretes, kas atradās angārā. Par cik tas viss bija video redzams, filmēts un online režīmā, tad viņš

sazinājās ar savu nodaļas priekšnieku /pers. G/, kam paziņoja par notiekošo. Tā kā tā bija brīvdiena, ja pareizi atceroties, viņš lūdza, lai /pers. G/, vai

varētu kādu noorganizēt kādu darbinieku, jo pats viņš atradās tālu no tās vietas, vai arī viņš pats, lai aizturētu minēto personu, kad tā brauks ārā ar

iekrautajām cigaretēm. Tā bija sagadīšanās, ka /pers. G/ tajā brīdī atradās netālu no tās vietas. Tad viņš teica, ka pats piebrauks un paskatīsies, kas tur

notiek, un mēģināšot pārbaudīt minēto mašīnu. Video bija redzams, viņš arī /pers. G/ paziņojis minētās automašīnas numura zīmes daļu bija redzami burti

un cipari. To viņš /pers. G/ to nosaucis un arī pateicis virzienu, kas video bija redzams, kad mašīna izbrauca no tā angāra. Tas notika apmēram 30 minūšu

laikā, kad sakrāmēja tās cigaretes un mašīna izbrauca. Video bija uzstādīts gan iekšā, gan ārpusē. Pie angāra bija redzams virziens,

apmēram, /nosaukums/ iela. Mašinas numuru vairs nevarot pateikt. Viņš konstatēja, ka mašīna ar tādu sākuma numurzīmi brauc, kādā virzienā brauc, un

ka kaut kur bija apstājusies vai nebija apstājusies. Bija aizdomas, ka tā ir tā mašīna, kas izbrauca no angāra, tad /pers. G/ nolēma to aizturēt un pārbaudīt

dokumentus personai, kas brauca pie stūres. Minētā automašīna tika aizturēta, apstādināta, tika vadītājam palūgts uzrādīt pavaddokumentus un arī

personu apliecinošu dokumentu, vadītāja apliecību. Cik atceroties, vadītājs nevarēja uzrādīt nevienu no šiem dokumentiem – ne vadītāja apliecību, ne

kaut kādus pavaddokumentus, viņš arī nevarēja paskaidrot, kas tiek vests. Ņemot vērā tādu informāciju, personību pat nevarēja noskaidrot, kas pie

stūres bija, nebija nekādu pavaddokumentu, automašīna tika aizturēta un nogādāta Valsts policijas ēkā Čiekurkalna līnijā 1. Tālāk jau tika veiktas

izmeklēšanas darbības, kaut arī tika konstatēts, ka minētā persona ir nosaukusi svešus datus. Cik atceroties, automašinas vadītājs sākotnēji bija nosauca

sava brāļa datus un tikai pēc tam tika noskaidrots, ka pie stūres bija /pers. A/. Tālāk jau tika konstatēts, ka būs cigaretes. Iepriekš jau bija zināms, kas

glabājas tajā angārā. Viņam liekoties, ka /pers. A/ liecībās pats norādīja, ka busiņā ir cigaretes, bet vēlāk arī tika veikta kratīšana. Atpazīstot apsūdzēto,

ka tas ir /pers. A/, kas brauca pie stūres, un atpazīstot viņu vizuāli. Kā bija redzams video, tad varēja saprast, ka tā pati persona gan, kas bija vadītājs

minētajam busam, gan atvēra vārtus, kuri veda uz šo teritoriju, kurā atradās angārs, gan arī angāru. Angāra vārti bija aizslēgti. Tāpat vārti, kas veda uz

angāra teritoriju. Bija piefiksēta tikai viena persona un tas bija šoferis. Tā persona, kura atbrauca ar automašīnu, atvēra teritorijas vārtus un atvēra angāru.

Tā pati persona arī aizvēra vārtus, iekāpa automašīnā pie stūres un aizbrauca. Daļēji bija redzams process, kā notiek iekraušana, jo angārā tomēr nebija

tas apgaismojums un tas bija vasaras laiks. Proti, cik varēja redzēt no tām durvīm, kur gaisma plūda iekšā, kad bija atvērts angārs. Tomēr varēja redzēt,

ka viens cilvēks ņem kastes un krāmē iekšā automašīnā. Seju, protams, nevarēja atpazīt, bet to, ka cilvēks ir viens un darbojās viens pats, krāmējot iekšā

mašīnā. Tā kā viņš veica operatīvos pasākumus un bija daudz bojātas kastes, jo acīmredzot mitrums bija ticis klāt, un tur daudzām kastēm bija redzams,

ka iekšā atrodas cigaretes. Viņš nevarot pateikt, vai apsūdzētais tās kastes novietoja tikai kravas kastē. Daudzas kastes bija bojātas. Tur laikam jumts

tecēja. Savukārt tās kastes it kā bija pārklātas ar plēvi, bet tā plēve bija daļēji nost noņemta un diezgan daudz kastes bija bojātas. Varēja redzēt un

saprast, ka iekšā atrodas cigaretes. Pašu aizturēšanu un automašīnas apturēšanu veica viņa kolēģis /pers. G/. Pats personīgi to neesot darījis. Viņš strādā

GKrPP, bet kādā struktūrvienībā precīzi neatceroties. Zinot, ka /pers. G/ teicis, ka vadītājs nevarēja uzrādīt nevienu dokumentu – ne kravas

pavaddokumentus, ne vadītāja apliecību. Tāpēc bija tādas aizdomas un bija pamats aizturēt un noskaidrot visu. Konkrēti vairs neatceroties kā

automašīnas šoferis stādījās priekšā. Viņš nav zinājis, kam pieder un kas nomā angāru. Tas arī bija mērķis noskaidrot, jo bija zināms, ka tiem īpašniekam,

kam tās telpas piederēja, tiem nebija nekāda sakara ar to. Tas esot bijis zināms, tā operatīvā informācija liecināja, tāpēc vajadzējis noskaidrot, kam reāli

pieder tās cigaretes un tāpēc tur tika veikti operatīvie pasākumi. Operatīvajā pasākumā diezgan slepeni rīkojās. Līdz aizturēšanas brīdim nebija nekādas

informācijas konkrēti par /pers. A/. Iespējams automašīnas šoferis nezināja kādu preci viņš ved, jo t cik sapratis no /pers. G/ vārdiem, tad viņš nevarēja

paskaidrot, kas tiek vests. Policija zināja, ka tur atrodas cigaretes, tāpēc operatīvie pasākumi tika veikti, jo tika veikti jau iepriekš. No video nevarēja

redzēt, ka tur atrodas cigaretes. Angārs faktiski bija tukšs, tur stāvēja tikai cigaretes. Operatīvie pasākumi tika veikti jau vairākus mēnešus iepriekš, jo

policija konkrēti zināja, uzstādīja tur arī operatīvo video un audio. Pieejot pie kastēm varēja redzēt, ka tur atrodas cigaretes. Dažas kastes bija saplēstas

un varēja redzēt, ka iekšā atrodas cigaretes. Iespējams, ka viņš ir viens no policistiem, kas veica kratīšanu busā. Cik reizes kastes tika cilātas nevarot

pateikt. Tomēr busā tika krāmētas kastes ar cigaretēm nevis ar visu plēvi. Tā kā tika ņemta atsevišķa kaste un vairākas kastes bija saplīsušas, varēja

precīzi redzēt, kas tajās atrodas. Dažas kastes bija saplēstas, tātad varēja redzēt, ka iekšā atrodas cigaretes. Tāpat krāmējot automašīnā kastes no

angāra to varēja redzēt. To vienkārši nevarēja neredzēt, ka tur atrodas cigaretes. Neatceroties, ka viņa klātbūtnē būtu kāda kaste saplēsta. Cik

atceroties un zinot, tad tur bija tikai viens cilvēks. Vispār neatceroties tādu faktu, ka tur varētu būt otrs cilvēks, un viņam neesot informācijas par otru

cilvēku. Automašīna tika novietota Valsts policijas stāvvietā un no tās tika krāmētas ārā kastes, lai pārskaitītu, cik precīzi ir cigarešu paciņas, kas atrodas

minētajā kastēs. Kastes tika krāmētas un novietotas turpat automašīnas stāvvietā pie darba. Tās tika izkrāmētas. Pēc tam tika arī sapakotas atpakaļ,

attiecīgi aizlīmējot, lai nodotu tās tālāk. Kastes bija slapjas. Ja kastes bijušas saplīsušas, tad protams, ka krāmējot iekšā viņas tādas bija, ko arī policijā

konstatēja.

Tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa 501.panta 2.punktu, tika nolasīts /pers. F/ ziņojumus un iepriekš sniegtās liecības no lietas 1.sējuma

11.lapas, 178.lapas, 224.-226.lapas.

2013.gada 1.jūlija ziņojumā /pers. F/ norāda, ka 2013.gada aprīlī tika saņemta operatīvā informācija par to, ka /adrese A/ SIA “/nosaukums B/”

teritorijā esošā angārā tiek nelikumīgi uzglabātas cigaretes JIN LING bez akcīzes nodokļa markām. Lai pārbaudītu saņemto operatīvo informāciju, tika

uzsākts operatīvo pasākumu komplekss. [..] Veicot operatīvos pasākumus 30.06.2013. ap plkst. 19.50 tika konstatēts, ka SIA “/nosaukums B/”

teritorijā esošā angārā iebrauca kravas automašīna Mercedes Benz Sprinter baltā krāsā, no kuras izkāpa viens vīrietis un sāka kraut minētajā automašīnā

atlikušās kartona kastes ar cigaretēm. Ap plkst. 20.20 kravas automašīnā Mercedes Benz Sprinter baltā krāsā, kurā tika sakrautas visas atlikušās

kartona kastes ar cigaretēm, kas atradās minētajā angārā, izbrauca no SIA “/nosaukums B/” teritorijas un caur dārziņiem aizbrauca Rīgas virzienā.

Atrodoties minētai automašīnai SIA “/nosaukums B/” teritorijā, tika piefiksēta daļa no minētās automašīnas valsts numura zīmes, t.i., /reģistrācijas

numurs/, pārējie cipari netika piefiksēti. Dotās automašīnas pazīmes tika paziņotas ONAP 1.nodaļas priekšniekam /pers. G/, kurš uzsāka minētās

automašīnas braukšanas virzienā esošās teritorijas apsekošanu. Ap plkst. 21.00 ONAP 1.nodaļas priekšnieks /pers. G/ ievērojas automašīnu Mercedes

Benz Sprinter baltā krāsā, kurai bija iepriekš minētie burti un cipari valsts numura zīmē, /nosaukumi/ ielu rajonā. Minētā automašīna brauca, mainot

vairākkārt braukšanas virzienu, līdz beidzot iebrauca /nosaukums/ ielā starp adresēm Nr./numuri/, kur apstājās. ONAP 1.nodaļas priekšnieks /pers. G/

piegāja pie automašīnas Mercdes Benz Sprinter valsts Nr./reģistrācijas numurs/ vadītāja un palūdza uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un

pavaddokumentus uz pārvadājamo kravu. Minētās automašīnas vadītājs, kurš stādījās priekšā kā /pers. C/, tos neuzrādīja. Pēc kā automašīna Mercedes

Benz Sprinter valsts Nr. /reģistrācijas numurs/ vadītājs tika aizturēts un kopā ar minēto automašīna nogādāts uz Valsts policiju turpmāko izmeklēšanas

darbību veikšanai. Vēlāk tika veikta automašīnas Mercedes Benz Sprinter valsts Nr./reģistrācijas numurs/ kratīšana, kuras laikā tika izņemtas 139

kartona kastes ar cigaretēm JIN LING un vēl 48 bloki ar cigaretēm JIN LING bez Latvijas republikas akcīzes markām. Izmeklēšanas gaitā tika

noskaidrots, ka aizturētā persona, kas stādījās priekšā kā /pers. C/, patiesībā ir /pers. A/ p.k. /personas kods/. (lietas 1.sējuma 11.lapas)

2013.gada 27.augusta ziņojumā /pers. F/ norāda, ka 2013.gada jūnijā SIA “/nosaukums B/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, pēc adreses /adrese

A/ tika veikti operatīvie pasākumi – operatīvā videonovērošana un slēptais videoieraksts, kā arī operatīvais audioieraksts. [..] Tāpat operatīvo pasākumu

laikā 30.06.2013 tika veikts videoieraksts (CD ar Nr.319 no 08.07.2019.) un ieraksts no videonovērošanas kamerām (CD ar Nr. 320 no 08.07.2013),

uz kuriem redzams kā SIA “/nosaukums B/” teritorijā esošā angārā iebrauc automašīna Mrcedes Benz baltā krāsā, no kuras izkāpj vīrietis, kurš sakrauj

pilnu automašīnu ar kastēm, kur atrodas cigaretes JIN LING, un pēc tam aizbrauc no SIA “/nosaukums B/” teritorijas. Šis videoierakstos redzamais

vīrietis ir aizturētais /pers. A/ p.k. /personas kods/. Minētie videoieraksti norāda uz tajos redzamo personu saistību ar izmeklējamo noziedzīgo

nodarījumu, kas var palīdzēt noskaidrot patiesību kriminālprocesā Nr. 11815003717, tāpēc lūdzu pievienot CD Nr. 294, Nr. 298, Nr.319, Nr.320 ar

videoierakstiem pie kriminālprocesa Nr. 11815003713 materiāliem. (lietas 1.sējuma 178.lapas)

2014.gada 20.maijā /pers. F/ liecināja, attiecībā par saņemto informāciju par cigarešu nelikumīgu glabāšanu [..]un /pers. A/ aizturēšanu esmu

izklāstījis savos ziņojumos, proti, ka 2013.gada aprīlī tika saņemta operatīvā informācija par to, ka /adrese A/ SIA “/nosaukums B/” teritorijā esošā

angārā tiek nelikumīgi uzglabātas cigaretes JIN LING bez akcīzes nodokļa markām. Lai pārbaudītu saņemto operatīvo informāciju, tika uzsākts

operatīvo pasākumu komplekss. [..] Veicot operatīvos pasākumus 2013.gada 30.jūnijā, ap plkst. 19.50 tika konstatēts, ka SIA “/nosaukums B/”

teritorijā esošā angārā iebrauca kravas automašīna “Mrcedes Benz Sprinter” baltā krāsā, no kuras izkāpa viens vīrietis un sāka kraut minētajā automašīnā

atlikušās kartona kastes ar cigaretēm. Ap plkst. 20.20. kravas automašīna, kurā tika iekrautas viss atlikušās kartona kastes ar cigaretēm, kas atradās

minētajā angārā, izbrauca no SIA “/nosaukums B/” teritorijas un caur dārziņiem aizbrauca Rīgas virzienā. Atrodoties minētai automašīnai

SIA “/nosaukums B/” teritorijā, tika piefiksēta daļa no minētās automašīnas valsts numura zīmes, tas ir, /reģistrācijas numurs/, pārējie cipari netika

piefiksēti. Šīs automašīnas pazīmes tika paziņotas ONAP 1.nodaļas priekšniekam /pers. G/, kurš uzsāka minētās automašīnas braukšanas virzienā esošās

teritorijas apsekošanu. Ap plkst. 21.00 ONAP 1.nodaļas priekšnieks /pers. G/ ievēroja automašīnu “Mercedes Benz Sprintr” baltā krāsā, kurai bija

iepriekš minētie burti un cipari valsts numura zīmē, /nosaukumi/ ielu rajonā. Minētā automašīna brauca, mainot vairākkārt braukšanas virzienu, līdz

iebrauca /nosaukums/ ielā starp adresēm Nr./numuri/, kur apstājās. ONAP 1.nodaļas priekšnieks /pers. G/ piegāja pie automašīnas vadītāja un palūdza

uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un pavaddokumentus uz pārvadājamo kravu. Automašīnas vadītājs, kurš stādījās priekšā kā /pers. C/, to

neuzrādīja. Pēc kā automašīnas “Mrcedes Benz Sprinter”, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājs tika aizturēts un kopā ar minēto

automašīnu nogādāts uz Valsts policiju turpmāko izmeklēšanas darbību veikšanai. Vēlāk tika veikta automašīnas “Mrcedes Benz Sprintr”, valsts

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kratīšana, kuras laikā tika izņemts 139 kartona kastes ar cigaretēm JIN LING un vēl 48 bloki ar cigaretēm JIN

LING bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka aizturētā persona, kas stādījās priekšā kā /pers. C/, patiesībā ir

/pers. A/. ( lietas 1.sējuma 224.-226.lapa)

Pēc sagatavoto ziņojumu un liecības nolasīšanas liecinieks /pers. F/ norādīja, ka lasītās liecības un ziņojumi ir viņa un viņš to apstiprina. Tajā laikā

faktus esot atcerējies labāk. Viņam grūti pateikt vai tie izņemtie 48 bloki bija tajās pašās kastēs vai atsevišķi, bet viņam liekoties, ka atsevišķi. Iespējams,

ka kāda kaste nebija pilna, tāpēc tie bloki bija norādīti atsevišķi. Šobrīd grūti pateikt kādēļ tie bloki bija atsevišķi norādīti, jo parasti standarta kartona

kastē ir 50 bloki. Šobrīd neatceras, vai automašīnas salonā kaut ko atrada.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. H/ liecināja, ka atceroties viņa ir devusi nomā busu. Ja persona viņai ir uzrādījusi savu personu apliecinošu dokumentu,

vadītāja apliecību, tad viņa izrakstījusi līgumu, kuru viņš parakstīja. Viņa šobrīd apsūdzēto vizuāli iespējams atpazīst. Tajā laikā viņa esot strādājusi nomā

un izīrēja mikroautobusus. Iznomāšana notiekot tā, ka viņiem piezvana klients, kurš vēlas izīrēt automašīnu, sarunā konkrētu laiku. Tad viņš ierodas,

uzrāda dokumentu. Pēc tam noformē līgumu un atdod automašīnu. Vai tas ir uz konkrētu laiku – uz dažām stundām, uz diennakti, uz divām – to noformē

līgumā. Pēc tam klients aizbrauc, bet mašīnu viņa saņemot atpakaļ pēc norādītā laika. Šoreiz tā neesot bijis, jo mašīna jau tajā laikā tika konfiscēta. Tas

varēja būt kādus 5 gadus atpakaļ, 2013.gads. Arī šoreiz tā arī ir bijis, ka atnāk klients, atdod mašīnu, viņš aizbrauc un tas arī viss. Nākamā saskarsme ar

klientu ir, tad, kad viņš atdod mašīnu. Šajā gadījumā nākamās saskarsmes nebija, jo mašīnu mums atdeva policija, jo viņa bija konfiscēta. Un viņa

izmeklētājai sniedza liecības, rakstījusi paskaidrojumus, deva līguma kopijas, visu, ko varēja iedot, lai palīdzētu izmeklētājam. Automašinas iznomāja kā

uzņēmums SIA “Feber”. Uzņēmums viņai bija kopā ar vīru, viņa bija direktore, bet vīrs tā īpašnieks un valdes loceklis. Konkrētās mašīnas iznomāšana

nav atšķīries no citām iznomāšanām. Firmai sludinājumi izvietoti ss.lv. Sludinājuma vietnē klienti atrod uzņēmumu, pazvana pa telefonu, norunājam

konkrēto dienu un laiku, ja klientu apmierina viņš atbrauc apskatam mašīnu un viņš aizbrauc. Nekā īpaša. Vārdu personai, kas iznomāja automašīnu, viņa

varot paskatīties datu bāzē, jo visi līgumi saglabājas. Visticamāk apsūdzētais ir pazvanījis iepriekšējā dienā, kad nomāja mašīnu. Pārsvarā, kad zvana, tad

zvana iepriekšējā dienā. Vasaras sezonā cilvēki ļoti bieži iznomā mašīnas. Dažreiz pat sanāk rindā stāvēt, klients pazvana un jautā vai mašīna ir šodien,

viņa atbildot, ka nav, ir rīt, klients atbild, labi ņemšu rīt. Ir klienti, kas ir patstāvīgie, kas zina, viņi jau rezervē nedēļu iepriekš vai divas, kad viņi zina, kad

būs vajadzīga. Ir klienti, kas nāk no sludinājumiem, viņi zvana uz konkrētu laiku, pārsvarā viņi prasa uz nākamo vai aiznākamo dienu, vai ir mašīna.

Šobrīd viņa neatceroties, no kāda numura ir zvanīts par automašinas iznomāšanu, bet viņa to numuru, no kura zvanīja, deva izmeklētājam kopā ar līgumu.

Līgumā ir norādīts telefona numurs, no kura tika zvanīts. Ja nemaldas, tad automašīnu iznomāt bija atnācis viens cilvēks. Mikroautobusa numurs, ko viņa

izīrēja bija /reģistrācijas numurs/ vai /reģistrācijas numurs/, kaut kas tamlīdzīgs, vieninieki tiešām esot bijuši. Automašīnas marka bijusi – vai nu VW LT35,

vai arī Mercedes Sprinter. Tie ir lielo mikroautobusu divi veidi. Viens no tiem tika iedots. Precīzāk ir norādīts līgumā. Automašinas ir aprīkotas ar GPS,

automašīnai varēja izsekot līdzi, kur tā brauc. Automašīnu iznomāja tā persona, kura uzrādīja personas apliecību un kura ierakstīta līgumā, jo citām

personām viņa automašīnas nedod. Mašīnu saņem tikai tas, kurš personīgi ierodas pie viņiem un parakstās. Personas vārdu, uzvārdu viņa neatceras, bet,

ja viņai parādīs līgumu, ko viņa ir parakstījusi, tad viņa atcerētos. Automašīnu nomas apmaksa tika veikta skaidrā naudā uz vietas noslēdzot līgumu. Firma

neprasa klientam, kādām vajadzībām izmantos automašīnu, jo tā ir klientu privāta darīšana. Firmai interesē tikai vai izmantošana būs Latvijas teritorijā vai

ārpus Latvijas teritorijas. Šajā gadījumā tika nomāts izmantošanai Latvijas teritorijā.

Tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa 501.panta 2.punktu, tika nolasītas /pers. H/ iepriekš sniegtās liecības no lietas 1.sējuma 120.-

126.lapai.

2013.gada 4.jūlijā /pers. H/ liecināja, ka manam vītam /pers. I/ pieder firma “/nosaukums A/”, kas nodarbojas ar automašīnu (mikroautobusu)

nomu. Precīzi firma /nosaukums A/ ir SIA “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kurai faktiskā adrese ir /adrese F/. Viņa periodiski

palīdz vīram noformēt dažādus dokumentus, kas saistīti ar viņa firmas darbību. 2013.gada 30.jūnijā ap plkst. 14.15 pie mums uz vīra firmu uz /adrese F/

atnāca vīrietis ap gadiem 30, kalsns, augumā apmēram 180 cm, kurš vēlējās iznomāt no vīra firmas mikroautobusu kravas pārvadāšanai. Šis vīrietis

pateica, ka viņam vajag garo Mercedes Benz Sprinter busiņu. Mēs ar viņu aizgājām uz pagalmu, kur stāv vīra firmas automašīnas. Viņa viņam parādīja

minēto busiņu. Vīrietis uztraucās, ka rezerves ritenis, kurš atradās busiņa kravas nodalījumā, traucēs kravas pārvadāšanai, bet viņa pateica, ka ritenim

busiņā ir jābūt. Viņš piekrita, ka tas paliks busiņā. Pēc tam viņa atgriezās ar šo vīrieti ofisā, kur noformēja nomas līgumu par mikroautobusa iznomāšanu.

Minētais vīrietis pie dokumentu noformēšanas uzrādīja personas identifikācijas karti, kurā bija norādīti /pers. A/ personas dati. Vīrietis, kas uzrādīja šo

karti pēc sejas bija tas pats, kas redzams šajā identifikācijas kartē. Šīs kartes kopiju viņa pievienoja nomas līguma eksemplāram, kas palika pie viņiem.

Šī persona – /pers. A/ – 2013.gada 27.jūnijā plkst. 16.29 bija zvanījis uz vīra firmas telefonu Nr. /numurs/ un pieteicis mikroautobusa nomu, kad arī

pateica, ka viņam vajadzēs garo busiņu Sprinteru. Viņš zvanīja no telefona Nr. /numurs/. Viņa precīzi var pateikt, ka zvanot viņš stādījās priekšā kā /pers.

A/, nosaucot tikai savu vārdu. Par mikroautobusa nomu viņi sarunāja skaidrā naudā 25 Ls par mikroautobusa nomu un 50 Ls drošības naudu. Vēl varot

pateikt, ka vīra firmas busiņiem, kuri tiek iznomāti, ir uzstādīta GPS novērošanas sistēma. Šai automašīnai arī bija šī sistēma, kurā ir pieejami šīs sistēmas

dati, kas attiecas uz šīs automašīnas pārvietošanās vietām. Viņa vēlas pievienot nopratināšanas protokolam izdruku uz 3 (trīs) lapām no GPS sistēmas

darbībām un 2 (divas) lapas ar viņu klientu sarakstu par 2013.gada jūnija mēnesi. Par izdrukā no GPS sistēmas, uz kuras ir redzama Rīgas karte ar

punktiem, kas apzīmēti ar burtu “P”, var paskaidrot, ka šie punkti “P” norāda to, ka automašīna Mercedes Benz Sprinter 312 ar valsts Nr./reģistrācijas

numurs/, kuru izsekojamajā /pers. A/, ir apstājies tajās vietās un noslāpējusi dzinēju. Izdrukā ir redzams arī automašīnas ātrums, ar kuru tā pārvietojās.

Divās pārējās GPS sistēmas izdruku lapās, kad automašīna uzsākusi kustību un kad tā ir apstājusies. Tāpat tur ir norādīts nobrauktais attālums, kā arī

degvielas patēriņš. Mikroautobusā Mercedes Benz Sprinter, valsts Nr./reģistrācijas numurs/, kuru iznomāja /pers. A/, degvielas tvertnē bija 30 litri

degvielas. /pers. A/ pateica ka, iespējams viņam pietiks ar šo degvielas daudzumu, par ko mēs vienojāmies norēķināties pēc automašīnas atgriešanas. Šo

automašīnu /pers. A/ iznomāja uz vienu diennakti. /pers. A/ pateica, ka iespējams, busiņu viņi atgriezīs nomāšanas dienas rītā. (lietas 1.sējuma 120.-

126.lapa)

Tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa 147.panta piekto daļu, lieciniecei /pers. H/ tika uzrādīti dokumenti, kas atrodas lietas 118.-

119.lapās,.

Lieciniece /pers. H/ atbildot uz tiesas jautājumiem norādīja, ka tās ir viņas liecības, kas tika nolasītas un tagad klausoties viņa sākot atminēties, kas

ir noticis.

Pēc liecību nolasīšanas un dokumentu uzrādīšanas lieciniece /pers. H/ norādīja, ka lai noformētu līgumu jāuzrāda dokuments. Viņa, noformējot

dokumentus, salīdzina ar esošo personu, vizuāli apskata vai atbilst patiesībai. Viņas liecībās, ko nolasīja, ir runa tieši par šo līgumu ar /pers. A/. Pārsvarā

mašīnām stāv riepas apakšā, bet šis bija vienīgais izņēmums, ka riepa ir diezgan liela, ka viņa stāv kravas nodalījumā. Klients uztraucās par to, ka viņam

tā riepa aizņems vietu un ka nebūs, kur nolikt savas lietas. Viņa esot paskaidrojusi, ka tai riepai ir jābūt mašīnā. Viņam ir jāatrod riepai vieta, jo uz ceļa

var gadīties tā, ka kaut kas notiek un ka ir nepieciešams mainīt riepu. Tad arī viņa ar /pers. A/ esot vienojusies un parādījusi, kur to var atstāt, lai tā vairāk

netraucē šīm pārējām lietām, ko klients vēlas likt mašīnā. Viņi esot vienojušies, ka tā riepa paliks tur, kur viņai jābūt.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. J/ liecināja, ka nevienu zālē esošo personu arī vizuāli nepazīstot. Atceroties, ka tas bija 2013.gadā. Viņš strādāja

SIA “/nosaukums B/”, pēc adreses /adrese A/. Tur īpašumā atradās noliktava, angārs. Tajā laikā viņiem bija aizgājis iepriekšējais īrnieks un viņi meklēja

jaunu īrnieku. Bija ielikts sludinājums ss.lv, ka meklē nomnieku telpai. Viņš neatceroties, kurā mēnesī, otrs valdes loceklis /pers. K/, viņam vai nu

rakstiski, vai mutiski paziņoja, ka viņam ir jauns nomnieks telpai. Tajā laikā viņš neuzturējās patstāvīgi tajā teritorijā, varbūt bija atbraucis pāris reizes

nedēļā. /pers. K/ viņam ir paprasījis sastādīt nomas līgumu un bija atstāti firmas rekvizīti, kas nomās noliktavu. Cik atceroties, tā bija lietuviešu firma,

kuras nosaukumu neatceras, bet kaut kāds “/nosaukums C/”, “/nosaukums D/”, kaut kas tāds līdzīgs esot bijis. Viņš ir sastādījis līgumu un atstājis to

/pers. K/. Viņš no savas puses esot paskatījies internetā, vai tā ir reāla firma. It kā tāda firma reāli eksistēja, nekādas aizdomas viņam neesot bijušas.

Viņa dalība tajā lietā beidzās ar līguma sastādīšanu, tos cilvēkus, kas īrēja angāru liecinieks personīgi neesot saticis. Nekāda kontakta lieciniekam ar

viņiem neesot bijis. Noliktavā kādu laiku atradās lielas kastes, bet kas bija tur iekšā, viņš nezinot, jo kastes bija slēgtas. Viņš domājis, ka kaut kādas

rūpniecības preces. Pēc tam vienu laiku stāvēja maza kravas automašīna, neliela un tas arī principā esot bijis viss. Vienreiz viņš esot jautājis /pers. K/ par

apmaksu, kurš teica, ka viņi norēķināšoties pēc preces realizācijas. Nekādu naudu no tiem cilvēkiem, kas īrēja telpu, ne personīgi, ne uz firmas rēķina

viņš saņēmis nebija, kā arī no /pers. K/ nav neko saņēmis. Vai tie bija viens cilvēks vai vairāki, pateikt nevarot. SIA“/nosaukums B/” saimnieciskajā

darbībā bija degvielas uzpildes stacija /adrese G/, bet uz to brīdi esot to slēguši, bija angārs, kuru firma iznomāja. Pirms tam angāru 2, 3 gadus nomāja

kokapstrādes firma. Pēc tam angārs ticis iznomāts lietuviešu uzņēmumam. Viņš esot sastādījis līgumu. Viņam bija atstāti rekvizīti, tā bija lietuviešu firma.

Pirms šī līguma slēgšanas angārs bija tukšs. Angāram ieejas bija no divām pusēm – no priekšas, kur bija telpa, bet no otras puses bija lielie vārti, kur

varēja iebraukt mašīna. Šis angārs bija aizslēdzams. Teritorijai apkārt bija žogs un vārti. Vārti arī bija aizslēdzami ar atslēgu. Angārs bija sadalīts uz divām

pusēm, tā puse, kur vārti no priekšpuses, kur viņš gāja, nekādu kustība tur nenotika, izīrētā tai firmai bija otra puse ar vārtiem uz otru pusi un iebrauktuve

no sāniem. Bija vārti, kur mašīna var iebraukt. Viņiem mašīna tur stāvēja. Viņš tur patstāvīgi neesot uzturējies, varbūt tur bija divas reizes nedēļā. Viņš

esot varējis ieiet angārā, no priekšpuses caurtelpām. Kaut kādu darbību angārā viņš nemanīja. Redzēja, ka glabājas tikai kādas 30, 50 kastes, izmērs

apmēram 1mx1m. Mašīna bija ar tentu augšā, tāda neliela kravas kaste. Kastes atradās angāra tālākajā stūrī. Tuvāk iebraukšanas vārtiem. Kastes bija

noslēgtas. Viņam bija atslēga no priekšpuses. No šīm telpām atslēgas nevienam nebija atstātas. Tās bija tikai viņam un /pers. K/. Otras atslēgas no otras

ieejas viņš atstāja, /pers. K/, kurš atdeva īrniekiem. Pats personīgi tās īrniekiem nedeva. Otras atslēgas bija no iebrauktuves no otras puses. Lai viņi

pārvietojas no tālākā gala. Kad bijis angārā, neesot nevienu pats saticis. Angārā arī nekas nenotika, tikai bija tās kastes, mašīna, nekādus cilvēkus

liecinieks neesot redzējis vai saticis. Otrs SIA “/nosaukums B/” valdes loceklis ir /pers. K/ esot pateicis, ka ir firma, kuru viņš viņu atradis. Konkrēti

neatceroties, ka /pers. K/ būtu viņam stāstījis, ar ko tā firma nodarbojas un kādu saimniecisko darbību veic. Cik atceroties, viņam paziņoja, ka ir firma,

kura ir gatava nomāt telpu to angāru un to izmantot kā glabātavu, neveicot it kā nekādu darbību. Viņam ir grūti atcerēties, cik ilgi tur bija kastes, jo jau 5

gadi pagājuši. Viņam liekoties, ka tā bija vasara. Angārā nekas nemainījās, kā tā kaudze ar kastēm tur vienkārši stāvēja 2 vai 3 mēnešus. Varbūt, ka bija

viena mazāk, bet viņš nepārskaitīja tās astes, jo viņam nebija tāda pienākuma viņas sargāt. Kastes bija slēgtas. Bija tāda liela kaudze, tā kā līdz griestiem

apmēram. Viņš esot domājis, ka tur ir kaut kādas saimnieciskās, rūpnieciskās preces. Nekas tāds aizdomīgs neizskatījās. Kastes kā kastes. Šobrīd

neatceroties kā tas līgums tika parakstīts, jo gan viņam, gan arī otram valdes loceklim bija paraksta tiesības, varēja parakstīt viņš pats vai /pers. K/.

Liecinieks norāda, ka /pers. K/ vajadzēja rakstīt, bet liecinieks iespējams savu uzvārdu pierakstījis, tāpēc, ka lieciniekam un otram valdes loceklim ir

paraksta tiesības. Liecinieks norāda, ka atstājis neparakstītu līgumu, neesot piedalījies parakstīšanā. Liecinieks domājot, ka bija divi eksemplāri, jo

parasti divus eksemplārus sastādīja. Lieciniekam liekoties, ka viens eksemplārs bija pie viņa Liecinieks esot atstājis izdrukātu līgumu /pers. K/. Viņš

neatceroties, vai viņš līgumu parakstīja vai /pers. K/. Pēc tam līgumu vai tā kopiju esot iesniedzis policijai. Konkrēti nevarot pateikt, cik ilgi viņi īrēja

angāru, varbūt pusgadu, no pavasara līdz rudenim, vai kādus 3, 4 mēnešus. Angāram kaut kur jums esot tecējis, vietām netecēja. Tajā vietā, kur atradās

kastes, domājot, ka jumts netecēja. Kad jaunā firma noīrēja, viņu firma nesargāja angāru un neuzņēmās kaut kādu atbildību. Angāram bija trīs kameras.

Bija uz ārpusi, uz vārtiem un viena uz iekšpusē. Kad notika šie notikumi kameras darbojās. Kameru ieraksts glabājās kādas dienas un, ja nekās tāds

traģisks nenotika, tad nekāda vajadzība skatīties nebija.

Tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa 501.panta 2.punktu, tika nolasītas liecinieka /pers. J/ iepriekš sniegtās liecības no lietas 1.sējuma

166.-167.lapai un pārbaudīt pielikumus no lietas 168.-175.lapas.

2013.gada 10.jūlijā liecinieks /pers. J/ liecināja, ka ir līdzīpašnieks SIA “/nosaukums B/”, kuras juridiskā un faktiskā adrese ir /adrese A/,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/. Otrs īpašnieks minētajai firmai ir /pers. K/. Adresē, kur ir reģistrēta SIA “/nosaukums B/”, atrodas metālisks

angārs. Teritorijā, kur atrodas SIA “/nosaukums B/”, proti, /adrese A/, viņš parādās reti, apmēram vienu reizi nedēļā. Agrāk līdz 2013.gada 1.janvārim

viņš tur parādījos biežāk, jo apsargāju teritoriju, tā kā līdz tam laikam angāru, kas atrodas mūsu SIA “/nosaukums B/” teritorijā, īrēja firma “/nosaukums

E/”, kas nodarbojas ar kokmateriālu tirdzniecību. Tā kā īres līgums ar šo firmu netika pagarināts, tad no 2013.gada1.janvāra angārs stāvēja tukšs, un viņi

meklēja jaunus īrniekus. 2013.gada marta vidū viņš bija atbraucis uz SIA “/nosaukums B/” teritoriju /adrese A/ un ieraudzījis, ka angārā, kas atrodas

SIA “/nosaukums B/” teritorijā, stāv kravas automašīna baltā krāsā, vidēja izmēra, marka bija MAN, bet valsts numuru neatceras. Tur pat augšā blakus

šai automašīnai stāvēja vairākas paletes ar kaut kādām kastēm, kas bija apklātas ar melnu plēvi. Vēlāk, satiekot /pers. K/, pajautājis, kas tā par

automašīnu un kas tās par kastēm stāv viņu angārā. /pers. K/ paskaidroja, ka tā automašīna un kastes, kas atrodas angārā, pieder kaut kādam

lietuvietim, kurš bija sarunājis ar viņu par šo preču uzglabāšanu angārā un angāra daļas īri. Kas tas bija par lietuvieti, /pers. K/ viņam nepateica. /pers. K/

viņam iedeva uz lapiņas uzrakstītus Lietuvas firmas rekvizītus un zīmogu un palūdza sastādīt standarta īres līgumu. Zīmītē bija norādīta Lietuvas firma UAB

“/nosaukums F/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ un tās valdes loceklis /pers. L/. /pers. K/ pateica, ka līgumu vēlāk parakstīs šīs firmas pārstāvis. Vēlāk

viņš šo līgumu sastādīja un atstāja uz galda ofisa telpā angārā. Turpat viņš arī atstāju zīmogu firmai “/nosaukums F/” Apmēram šī gada maija mēneša

beigās viņš satika /pers. K/, kuram pajautājis par minēto līgumu ar Lietuvas firmu “/nosaukums F/”. Viņš viņam pateica, ka lietuvietis vairs neesot rādījies,

tāpēc līgums nav parakstīts. /pers. K/ pateica, ka nauda par angāra īri no lietuvieša puses arī nav samaksāta. Sagatavoto līgumu ar firmu “/nosaukums F/”

viņš (/pers. J/) vēlāk paņēma no galda viņu ofisā, kas atrodas angārā. Firmas “/nosaukums F/” zīmogs tur vairs nebija, kur tas palika, nezina. Ofisa

telpas, kas atrodas angārā nebija aizslēgtas. Pēdējo reizi SIA “/nosaukums B/” teritorijā esošā angārā viņš bijis ap Jāņiem, kad redzējis, ka minētā kravas

automašīna un paletes ar kastēm vēl stāv turpat, kur iepriekš. Kas atradās tajās kastēs, nezina, jo klāt tām negāja. SIA “/nosaukums B/” teritorijā,

/adrese A/, kur atrodas minētais angārs ir uzstādītas videonovērošanas kameras. Šajā teritorijā ir četras videonovērošanas, kuru ieraksti saglabājas

apmēram 5 (piecas) dienas. Video ierakstu no šīm kamerām skatījies nebija, jo nebija vajadzības to darīt. Par to, ka angārā, kas atrodas mūsu

SIA “/nosaukums B/” teritorijā, tika uzglabātas cigaretes bez Latvijas akcīzes markām, uzzināja no policijas darbiniekiem, kad tika nopratināts. Vēl varot

piebilst, ka SIA “/nosaukums B/” teritorijā atrodas riepu serviss, kur darbojas individuālais komersants /pers. M/, ar kuru viņiem noslēgts nomas līgums.

Viņš strādā no pirmdienas līdz sestdienai no plkst.9:00 līdz 19:00. /pers. M/ minētā angāra vienā stūrī uzglabā automašīnu riepas, un viņam ir sava atslēga,

lai iekļūtu angārā. Angārā viņi iet no priekšpuses, kur atrodas minētais riepu serviss, tas ir, divi konteineri novietoti blakus angāram. Iespējams viņi varētu

kaut ko vairāk pastāstīt par personām, kas novietoja angārā automašīnu un kastes. Protokolam vēlas pievienot līgumu ar firmu “/nosaukums F/” uz 4

(četrām) lapām un pilnvarā esošo dokumentu uz (četrām) lapām. ( lietas 1.sējuma 166.-167.lapa)

Liecinieks /pers. J/ norādīja, ka viņš apstiprina savs iepriekš sniegtās liecības. Firmai bija divi valdes locekļi viņš un otrs un arī īpašnieki bija divi.

Viņš bijis ieinteresēts savas firmas saimnieciskajā darbībā. Pirms tam bija kokapstrādes firma, ar kuru liecinieks esot vedis lietas un ar kuru viņam esot

bijušas saimnieciskās attiecības, bet, ņemot vērā, ka šī lieta nāca no /pers. K/ puses, viņš tajā lietā nepiedalījās. Viņš ir jautājis /pers. K/ par apmaksu,

kurš teica, ka viņi norēķināsies pēc preces realizācijas. Pēc tam, kad no angāra aizgāja kokapstrādes firma, angārs stāvēja tukšs. Tāpēc viņš tikai dažrez

piebrauca, lai paskatītos, vai viss kārtībā, jo nekādas vērtīgas mantas tur nebija.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. K/ liecināja, ka tas notika kaut kādus gadus 4 vai 5 atpakaļ. Tas bija vasaras sākums. Viņam divatā ar viņa kolēģi tajā

laikā piederēja angārs, kas tika izīrēts. Tajā ziemā vai pavasarī, iepriekšējie īrnieki atrada citu vietu. Angārs vairākus gadus tika izīrēts kokmateriālu

tirdzniecības noliktavai. Vairākus gadus angārm bija īrnieki un viss bija labi, tad īrnieki izdomāja, ka grib nopirkt angāru, bet piedāvāja neadekvātu cenu.

Viņi atteikušies, bet īnieki atrada citu variantu. Tad tās telpas palika tukšas. Tad pusi no tā angāra (angārs aptuveni 500 m2) izīrēja vīri, kas nodarbojas ar

autoservisa pakalpojumiem. Galvenais viņu novirziens bija riepu montāža. Pašas riepas viņš montēja ārpusē, viņam bija divi konteineri ārpus angāra, bet

angāru viņš izmantoja kā noliktavu. Angārā bija kantortelpas, ūdens, tualete. Viņš tīri teorētiski pusi angāru aizņēma, bet praktiski, tikai kādu trešo daļu.

Lielākā angāra daļa bija tukša. Tas angārs atrodas lielā ceļa malā, kas ir pretī dārziņu kooperatīvam. Tas ir uz Rīgas un Rīgas rajona robežas. Viņu

firmas plānos bija šo īpašumu pārdot gada vai divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka firma nevarēja saistīties ar nopietniem īrniekiem, kas ilgtermiņā gribētu

izmantot telpas un apkārt telpām bija ierobežots laukums, ar šķembām sagatavots, lai tās mašīnas varētu braukt. Tad uzradās īrnieki, kas vēlāk kā

izradījās glabāja tās kontrabandas cigaretes. Tie bija divi cilvēki no Lietuvas, kas nodarbojās, kā viņi teica ražoja virtuves mēbeles vai kaut kādas citas

mēbeles. Vienam bija vajadzīgas kaut kādas telpas uz īsu brīdi, ko uzturēt Rīgā, kamēr kaut ko ved klientam – tāda kā starpnoliktava. Viņi atstāja savus

SIA datus. Viņu firma vienojās par tiem termiņiem, proti, ka termiņš ir tāds, ka, ja ir klients, firma angāru pārdod, bet mēnesi vai divus, vai trīs viņus

iepriekš brīdina, lai viņi var izvākties. Viņi viņam atstāja visus savus datus, bet viņš kolēģim nodevis datus, lai viņš sastāda līgumu šiem klientiem. Praktiski

viņš tos klientus vairs neesot redzējis. Viņš nevarot pateikt vai viņam bija telefons, vai viņš viņiem zvanījis vai viņi viņam, bet viņš ar klientiem pa telefonu

vairākas reizes, vismaz divas, runāja. Jo, pirmkārt, no viņiem nebija saņēmis parakstītu līgumu un, otrkārt, netika veikta nekāda apmaksa. Tas viss, tā

nenoteiktība ilga, apmēram no maija līdz kādam vasaras vidum. Viņš pats vasarā jau dzīvoja laukos, lauku saimniecībā, kas no Rīgas ir 100 km,

Kokneses apkārtnē. Tāpēc tā lieta viņu kaut kā īpaši neuztrauca. Tomēr viņš sāka uztraukties tad, kad no policijas saņēma telefona zvanu, ka viņam

jāierodas Valsts policijā. Tad atklājās, ka tur viņiem ir cigarešu iepakojumi bijuši un policija to visu ir atklājusi. Angāra precīzu juridisko adresi

neatceroties. Pirmsākumos tur bija adrese /adrese E/, tagad /nosaukums/ rajons nav. Tas esot /nosaukums/ novadā. Angārs piederēja juridiskai personai,

kas sākotnēji bija SIA “/nosaukums B/”, tad bija SIA “/nosaukums G/”. 2013.gada maijā, jūnijā viņš angāru apmeklēja kādas 2 vai 3 reizes, kad esot

iebraucis Rīgā. Viss angārs ir ap 500 m2, bet tā telpa nebija nodalīta. Bija viena telpa ar vārtiem no abām pusēm. No ceļa puses bija atslēga tam

cilvēkam, kas izīrēja ar to riepu montāžu, bet no otras puses tur bija kaut kāda veca atslēga. Bijis sarunāts ar tiem, lai viņi piekar savu atslēgu un izmanto

to iebraukšanu no otras puses. Lielie vārti angāram bija no abām pusēm. Angārs bija viena telpa bez starpsienām. Atslēgas un telpu izmantoja konstanti

tas cilvēks, kas nodarbojās ar riepu montāžu. Viņš angārā glabāja auto riepas un instrumentus, kas ar to saistīti. Tas cilvēks tur atradies nevis vairāk vai

mazāk, bet katru dienu. Viņš apmeklējot angāru redzējis, kas tur atradās. Īrniekam Nr.1 bija riepas, kas aizņēma kādu trešo daļu, bet īrniekam Nr.2

atradās 1mx1,5m lielas pakas, kas apvilktas ar krāsainu plēvi, kas nebija balta. Tādos iepakojumos var atrasties jebkas – sākot ar auto detaļām, beidzot

ar importa kafiju un cigaretēm, un mēbeļu detaļām, jo iepakojumi bija lieli. Viņš tās pakas nebija tiesības aiztikt. Firma izīrēja telpas un viņam nebija

tiesības ņemt uz aiztikt cita īpašumu, ja tur nenotiek kaut kādas atklātas kriminālas darbības. Angārā bija tā smagā automašīna. Bija reizes, kad redzējis,

ka tā atradās ārā, bija reizes, kad atradās iekšā. Neatceroties ar kādu valsts numuru bija šī mašīna. Noraksturot uzņēmumu, kam tika izīrēts angārs

2013.gada maija mēnesī, viņš nevarot. Viņam nav informācijas, tikai tik daudz, cik no viņu vārdiem – ka viņi nodarbojas ar kaut kādām mēbeļu

sagatavēm, ražotne Lietuvā vai Polijā, klienti Latvijā, vajadzīga noliktava. Raksturot tās personas – pēc tik daudz gadiem vairs nevarot. Cilvēks ap 35 vai

40. Viņi runāja krieviski. Viņi stādījās priekšā kā cilvēki no Lietuvas. Viņi bija ar kaut kādu vieglo auto, bet nezinot mašīnas. Personas atstāja datus, kas

bija SIA dati ar SIA nosaukumu, ar visiem numuriem un rēķiniem, ar uzvārdiem – viss kā pienākas. Viņš tos datus atstāja noliktavā, kantora telpā un, cik

atceras, sazvanījās ar kolēģi, lai viņš sastāda līgumu, lai var parakstīt. Domājot, ka līgums tika sastādīts, bet nevarot pateikt, vai līgums tika parakstīts, jo

tos īrniekus vairs netika sastapis.Cik atceras, viņam ar kolēģi bija runa, lai viņš to līgumu, kad būs sastādījis, atstāj kantora telpās, jo tad, kad parādīsies

tie īrnieki Nr.2, viņi varētu to līgumu parakstīt un atstāt vienu kopiju – viss kā pienākas. Angārs ir 500m2, cena par īri 2 EUR par m2. Tā kā cilvēki

izmanto 250 m2 tas nozīmē naudas izteiksmē 500 EUR/mēnesī. Bet kā jau minēja, viņš viņus vairs netika redzējis un nekādu naudu arī netika saņēmis.

Viņam bija tāda iepriekšējā mutiskā vienošanās tikšanās reizē un viņi izrunāja tās lietas. Angāram ir ieeja no divām pusēm, lielie vārti, plus lielajiem

vārtiem vēl ir mazās durvis, tā kā ir vairākas atslēgas – ir gan mazajiem vārtiem, lai var ieiet cilvēks, ir lielajiem vārtiem atslēgas, lai var atvērt un var

iebraukt lielais autotransports. Uz to brīdi, kad ievācās īrnieki Nr.2, atslēgas un ieeja no ceļa puses bija tam riepu servisam, bet no sētas puses bija

aizslēgts un atslēgas, bija no iepriekšējiem īrniekiem kaut kur bija pazudušas. Viņam ar īrniekiem Nr.2 bija runa, ka tad, kad viņi brauks un sāks savas

darbības, ir atslēgas vai nav, lai viņi noņem vecās un uzliek savas atslēgas, lai pie viņiem būtu. Neatceroties, vai bija vienošanās par to, lai vienu atslēgu

komplektu atstāj kantora telpā. Bija saruna, lai viņi liek savu atslēgu. Tie īrnieki kādu pusotru mēnesi lietoja angāru, neesot līgumam un nesamaksājot.

Viņam ar viņiem bija kādas pāris telefona sarunas. Kurš kuram zvanīja, viņš vairs neatceroties. Angāram bija viena videonovērošanas kamera, kas bija uz

ielas pusi, kur darbojās īrnieks Nr.1. Lai iekļūtu angārā no otras puses, bija jābrauc pa ielu garām visai teritorijai. Tālāk bija atsevišķi vārti, pa kuriem var

iebraukt teritorijā, un tad no teritorijas varēja iebraukt angārā. Viņš nevarot pateikt, vai iepakojumi angārā bija saplēsti vai sabojāti. Tīri vizuāli redzot no

malas, kas tur ir, stāvējuši iepakojumi un tie bija tumšā plēvē. Angāra tehniskais stāvoklis bija tāds, ka pāris vietās jumtam bija notecējumi, kas prasīja

remontu, kas nebija veikts, jo to bija plānots veikt vai nu vasaras laikā, ja tas īrnieks būs ilgstošāks, bet, ja pārdos, tad jaunie īpašnieki ir savedīs to jumtu

kārtībā. Iespējams, ka tas tecējums bija tajā vietā, kur bija novietoti iepakojumi.

Tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa 501.panta 2.punktu, tika nolasītas /pers. K/ iepriekš sniegtās liecības no lietas 1.sējuma 164.-

165.lapai un 176.-177.lapai.

2013.gada 9.jūlijā liecinieks /pers. K/ liecināja, ka ir viens no dalībniekiem (līdzīpašnieks) SIA “/nosaukums B/”, kuras teritorijā atrodas /adrese

A/. Vēl viens SIA “/nosaukums B/” līdzīpašnieks ir /pers. J/, kurš dzīvo Rīgā. /pers. J/ ir mobilais telefons ar numuru /numurs/. Viņu firmai pēc

adreses /adrese A/ atrodas metāla angārs. Šo angāru līdz 2013.gada 1.janvārim īrēja viena firma, kas nodarbojās ar kokmateriālu tirdzniecību. Firmas

nosaukumu un firmas īpašnieka datus, neatceras, bet tiem vajadzētu būt pie /pers. J/. Šis īrnieks no viņiem aizgāja, tāpēc, ka viņi nevienojās par tālākiem

īres nosacījumiem. 2013.gada februāra beigās pie viņa uz /adrese A/ atbrauca vīrietis ap gadiem 45 augumā apmēram 185 cm, kalsns, ar pliku galvu (bez

matiem), uzacis tumšas, kurš runāja tīrā krievu valodā. Šis vīrietis bija atbraucis viens ar baltas krāsas VW PASSAT automašīnu, ar Lietuvas valsts

numura zīmēm, kuru neatceras. Vīrietis stādījās priekšā kā firmas pārstāvis, kura nodarbojas ar mēbeļu furnitūru. Firmu viņš nenosauca, bet pateica, ka

viņa firma grib vest uz Latviju mēbeļu furnitūru, lai to šeit pārdotu. Viņu firmai bija nepieciešama vieta, kur Latvijā šo furnitūru uzglabāt, tāpēc viņi

atbrauca, lai sameklētu šādu vietu. Šis cilvēks viņam pateica, ka viņam šo vietu ieteica kaut kāds paziņa no Lietuvas, kura firma 90 gadu sākumā bija

īrējusi mūsu angāru. Tā Lietuvas firma nodarbojās ar bruģakmeņu izplatīšanu. Viņš tagad vairs neatceros ne šīs firmas nosaukumu, ne personu vārdus, bet

tāda firma patiešām bija. Viņš piedāvāja šim cilvēkam no Lietuvas īrēt visu angāru par 500 Ls, tas ir apmēram 1Ls par 1m2. Vīrietis no Lietuvas pateica,

tas viņam esot par dārgu. Viņi palūdza, ka esot gatavi maksāt pusi no šīs summas un īrēt pusi angāra. Viņš piekritis, ka par mēnesi maksās 250 Ls, bet ar

nosacījumu, ka tiklīdz parādīsies kāds jauns īrnieks, kas vēlēsies izīrēt no viņiem visu angāru, tad vīrietim no Lietuvas būs jāizvācas no angāra. Vīrietis no

Lietuvas tam piekrita. Pēc tam, kad viņi par galvenajiem nosacījumiem bija vienojušies, vīrietis no Lietuvas aizrauca, bet pateica, ka tuvākajā laikā

atbrauks, lai noslēgtu līgumu par angāra īri. 2013.gada marta mēneša pirmajos datumos šis pats vīrietis atbrauca pie viņa uz /adrese A/, kur atrodas

minētais angārs, un iedeva firmas rekvizītus, ar kuru mums būs jānoslēdz līgums. Tā bija kaut kāda Lietuvas firma, nosaukumu neatceras. Viņš pateica, lai

sastādām līgumu, bet viņš to vēlāk atbrauks, parakstīts un uzliks zīmogu, kurš tai brīdī viņam nebija līdzi. Atbraucis vīrietis no Lietuvas bija ar to pašu

automašīnu, ar kuru bija atbraucis pirmajā reizē. Vienīgais, ko vīrietis no Lietuvas palūdza, tas ir, lai uztaisām angāra starpsienu, lai viņa daļa būtu

norobežota no pārējā angāra. Apmēram pēc nedēļām divām pie viņa uz /adrese A/ atbrauca jauns vīrietis ap 20 gadiem, kurš runāja skaidrā krievu

valodā un kurš atveda zīmogu tai Lietuvas firmai, kas taisījās īrēt no angāru. Šis jaunietis pateica, ka viņu palūdza atvest šo zīmogu tas, kurš ar viņu bija

runājis iepriekš pa angāra īri. Jaunietis bija apmēram 170 cm augumā, bet viņa izskatu neatceras. Es nezina arī, ar kādu automašīnu viņš bija atbraucis, jo

viņš bija ienācis pie viņa mājās, kas atrodas blakus angāram. Šim jaunietim pateicis, ka līgums vēl nav gatavs un ka arī parakstīt un apzīmogot to nevarēs.

Uz to viņš atbildēja, ka vēlāk atbrauks tas pirmais cilvēks no Lietuvas, kurš arī parakstīs līgumu un paņems zīmogu. Tāpat ar to pirmo cilvēku no Lietuvas

runājis par to, ka pēc līguma noslēgšanas maksa par angāra īri būs jāveic ar pārskaitīju, lai viņi varētu pareizi noformēt grāmatvedības dokumentus.

Otrajā reizē, kad bija atbraucis vīrietis no Lietuvas, viņš samaksāja viņam Ls 500, kas bija maksa par diviem mēnešiem uz priekšu par angāra īri, tas ir,

par marta un aprīļa mēnešiem. Pārējiem maksājumiem bija jābūt ar pārskaitījumu. Tai pašā reizē viņš viņam iedevis atslēgas no angāra un teritorijas

vārtiem, kur atrodas šis angārs. Vairāk nevienu no šiem vīriešiem nav redzējis. Neviens no viņiem nav viņam atstājis kādu telefona numuru. Par to, ka

pusi angāra taisās īrēt cilvēki no Lietuvas, parunājis ar SIA “/nosaukums B/” līdzīpašnieku /pers. J/, kurš piekrita tādam variantam. Līgumam ar Lietuvas

firmu būtu jābūt pie /pers. J/, jo viņš nodarbojas ar grāmatvedības dokumentu kārtošanu. Pēdējā laikā /pers. J/ /adrese A/ parādās reti. Kad angāru īrēja

iepriekšējie īrnieki, tad viņš tur parādījās bieži, jo apsargāja teritoriju. Tur arī ir videonovērošana, bet cik kameras strādā uz šo brīdi, nezina. Tas ir

jāprasa /pers. J/, kas ar to nodarbojas. Vēl varot piebilst, ka kaut kur 2013.gada aprīlī konstatējis, ka angārā stāv smagā automašīna, kurai marku

nezina. Šī automašīna ir saistīta ar cilvēku no Lietuvas, kas īrēja angāru, jo viņš arī pirmajā reizē ieminējās, ka vajadzēs vietu smagai automašīnai, kas

periodiski atradīsies angārā. Kaut kur nedēļu atpakaļ bija iegājis angārā, tad šī automašīna tur vēl atradās. Mūsu teritorijā atrodas arī riepu serviss, kas

nodarbojas ar automašīnu riepām. Tur kā individuālais komersants strādā vīrietis vārdā /pers. M/, uzvārdu viņam nezina. Viņa mobilā telefona viņam nav,

bet viņi tur patstāvīgi ir uz vietas. Iespējams, ka viņš kaut ko vairāk var paskaidrot par personām, kas apmeklēja angāru. (lietas 1.sējuma 164.-

165.lapa)

2013.gada 18.septembrī /pers. K/ papildus liecināja, ka uz man uzrādīto vīriešu fotogrāfijām (pielikumā) nav redzami tie vīrieši, kuri runāja ar viņu

par angāra /adrese A/ nomas iespējām un kuriem vēlāk iznomājis šī angāra daļu. Šie vīrieši pēc tam, kad paņēma nomā angāru, ar viņu vairs

nekontaktējās. Naudu par angāra nomu no viņiem ir saņēmis tikai par diviem mēnešiem, bet par pārējiem mēnešiem nomas maksa viņam netika

samaksāta, tādēļ no vasaras vidus iznomājis angāru blakus angāram esošajam riepu servisam. Iepriekšējie nomnieki atslēgas no angāra un vārtiem nav

atdevuši, tādēļ jaunais nomnieks pielika savas atslēgas. To, ka nomnieki viņa angārā glabāja nelegālus tabakas izstrādājumus, viņam nebija zināms.

Pratināšanas laikā viņam uzrādīts atslēgu saišķis no divām atslēgām: uz vienas ir redzams rūpnieciski iespiests nosaukums “TRI-WELL China”, bet uz otrs

– “PROFILS ZASTREZONY”. Viņš nezina, vai šīs uzrādītās atslēgas ir tās pašas atslēgas, kuras iedevis vienam no vīriešiem, kuriem iznomājis angāra

daļu. Pēc izskata tās varētu būt tās atslēgas, bet tikpat tās varētu būt arī citas atslēgas. Uzrādītās atslēgas viņam nav vajadzīgas, jo jaunais nomnieks tāpat

ir uzlicis citas atslēgas. Kravas automašīnu MAN, kas parādījās angārā, kad to nomāja iepriekšējie nomnieki, esošais nomnieks /pers. M/ no riepu

servisa, kura uzvārdu nezina, izdzina ārā un pašlaik automašīna MAN stāv teritorijā blakus angāram. (1.sējuma 176.-177.lapa)

Liecinieks /pers. K/ apstiprināja, ka nolasītās liecības ir viņa un viņš tās uzturot. Šobrīd jau neatceras, vai īrnieki no Lietuvas īres maksu samaksāja,

vai arī nesamaksāja. Kā arī neatceras vai saruna bija par latiem vai euro. Varbūt ir saņēmis no viņiem kaut kādu naudu. Notikumus 2013.gada jūlijā un

septembrī, kad liecināja, atcerējās labāk.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka šobrīd ir aizmirsis lietas apstākļus, jo laika periodā uz 2013.gada jūnija mēnesi viņš ieņēma ONAP

1.nodaļas priekšnieka amatu, bet tagad strādājot citā struktūrvienībā, tādēļ lūdza viņam uzrādīt kaut kādu dokumentu, lai viņš neatcerētos lietas

apstākļus. Personu /pers. C/ liecinieks neatceroties.

Tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa 501.panta 2.punktu, tika nolasīts /pers. G/ ziņojums no lietas 1.sējuma 10.lapas.

2013.gada 30.jūnija ziņojumā /pers. G/ ir norādījis, ka 2013.gada 30.jūnijā ap plkst.20.05. no ONAP 1.nodaļas vecākā inspektora /pers. F/ tika

saņemta informācija par nepieciešamību izbraukt uz /adrese G/ apkārtni un veikt ceļa Daugavpils-Rīga operatīvo novērošanu ar mērķi aizturēt automašīnu

Mercedes Benz Sprinter baltā krāsā, kura valsts numura pirmie burti un cipari ir /reģistrācijas numurs/____. Pēc /pers. F/ informācijas saņemšanas, viņš

ar automašīnu Mercedes Benz valsts Nr./reģistrācijas numurs/ izvietojās pēc adreses /nosaukumi/ ielu krustojumā un veica ceļa Daugavpils-Rīga

novērošanu. Ap plkst. 20.50. ievēroju automašīnu Mercedes Benz Sprinter baltā krāsā ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/, kas brauca virzienā uz Rīgu no

Salaspils puses, kura pagriezās pa labi uz /nosaukums/ ielu virzienā uz dzelzceļa pārbrauktuvi. Veicot minēto manevru, automašīna Mercedes Benz

Sprinter, valsts Nr./reģistrācijas numurs/ autovadītājs brauca nedroši, burtiski “nejuta” automašīnas platuma gabarītus un ar riteņiem aizskāra labo (gājēju)

ceļa malu. Minētā automašīna bija piekrauta, par ko liecināja aizmugurējās daļas pārāk zemais līmenis. Mercedes Benz Sprinter, valsts Nr./reģistrācijas

numurs/, veica sekojošu maršrutu /maršruts/. Plkst. 21.00 minētā automašīna apstājās iepretī ēkām ar apzīmējumu /adrese B/ un /adrese D/, pēc kā viņš

uzreiz piegājis pie minētās automašīnas, uzrādījis autovadītājam savu policijas darbinieka dienesta apliecību un palūdzis uzrādīt autovadītājam personas

apliecinošus dokumentus. Vīrietis, kurš bija automašīnas Mercedes Benz Sprinter, valsts Nr./reģistrācijas numurs/ autovadītājs, stādījās priekšā kā /pers.

C/ un paziņoja, ka viņam neesot līdzi nekādi dokumenti, tikai minētās automašīnas tehniskās pases kopija. Uz jautājumu, kas atrodas automašīnā, /pers.

C/ atbildējis, ka automašīnā atrodas krava ar cigaretēm, kuras viņam kaut kāds paziņa palūdza pārvest, bez pavaddokumentiem. Es piedāvāju /pers. C/

braukt viņam līdzi uz Valsts policiju apstākļu noskaidrošanai. (ziņojums, lietas 1.sējuma 10.lapa)

Pēc ziņojuma nolasīšanas liecinieks /pers. G/ norādīja, ka tas varētu būt viņa ziņojums un viņš šo ziņojumu uzturot. Norādīja, ka tā bija tāda

operatīva veiksme tādā ziņā, ka, pirmkārt, kas viņam uz reiz krita acīs, tas, ka visticamāk autovadītājs, varbūt ne pirmo reizi, bet ne ļoti bieži izmanto

kravas automašīnu, jo viņa braukšana bija nedaudz nedroša. Otrkārt, automašīna bija piekrauta. Viņš sāka analizēt, ka /pers. A/ vienkārši nezināja to

Rīgas pilsētas pusi, un laikam pamanīja viņa mašīnu, ka viņš brauc viņam aizmugurē. /pers. A/ sāka meklēt, kur aizbraukt, kur paslēpties, tāpēc viņš

sapratis, ka autovadītājam ir, kaut kas slēpjams, jo viņš brauca un meklēja – kur, ja tas būtu mežs, viņš iebrauktu mežā. Meklēja un brauca, kā rezultātā

viņš iebrauca sētā. Viņš domā, ka apsūdzētajam tā nebija zināma vieta. Savukārt viņš mašīnu atstājis nedaudz tālāk. Pirmkārt, viņam uz reiz bija

jautājums par to, bet viņš nebija gatavs tādam scenārijam, jo viņš bijis viens pats. Tāpēc ir jautājumi – kur viņš iebrauca, ar ko viņš iebrauca un kas viņu

tur sagaida. Varbūt tur būs banda. Bet viņš nebija bruņots, ieroča nebija. Viņš zolīdi piegājis pie kunga un uzrādījis viņam dokumentus. Savukārt

apsūdzētais attaisīja durvis un salonā bija dzirdama rācijas skaņa. Attiecīgi kungs baltā kreklā, netīros šortos, čībās un ar bailīgu skatu uz jautājumu – kas

te notiek? –uzreiz viņam visu izstāstīja, proti, ka viņš pārvadā cigaretes. Tāpēc viņš esot teicis, ka, ja Jūs pārvadājat cigaretes un Jums nav dokumentu,

tad brauciet uz Gaujas ielu apstākļu noskaidrošanai, jo tā rīcība ir prettiesiska un nelikumīga. Tāpēc viņš apsūdzētajam piedāvājis braukt uz Gaujas ielu.

Automašīnas šoferis /pers. A/, kurš stādījās priekšā kā /pers. C/, bija informēts par automašīnā esošo kravas saturu. Apsūdzētais viņam pateica, ka tur ir

cigaretes. Mašīna bija pilna piekrauta ar cigaretēm. Visticamāk /pers. A/ jau bija plāns, pirmkārt, viņš bija meklēšanā esošā persona, otrkārt, viņš

darbojās kā torpēda, tas nozīmē, ka kāds viņam ir licis to darīt, tātad viņš nav tās kravas īpašnieks. Savukārt kravas vērtība bija kaut kur ap

300 000 EUR. Visticamāk /pers. A/ bija plāns viņu maldināt, iegūt viņa, policijas uzticību. Apsūdzētais sāka spēlēt, dokumentu un nekā cita nav.

Apsūdzētais nosauca savus nepareizos datus, bet viņš pats brauca uz policiju. Iespējams viņš kaut ko mēģināja panākt ar to, ka varbūt būs labi policisti.

Starp citu, policija tā arī viņu neapcietināja. Normāls, simpātisks cilvēks, gatavs sadarboties, noliecināja, nekādas pretenzijas. Viņš bija meklēšanā,

attiecīgi bija aizvests uz Bauskas tiesu, kur viņš skaitījās meklēšanā, kur viņu arī apcietināja. Kad viņš pienācis pie mašīnas, apsūdzētais jau bija durvīs,

jau bija gatavs izkāpt no mašīnas. Ne tā, ka viņš viņu tur būtu apstādinājis. Viņš nav darījis neko tādu, lai izprovocētu apsūdzētā apturēšanu. Apšudzētais

atbrauca un sāka jau no mašīnas kāpt ārā, attiecīgi tajā brīdi viņš piegājis pie viņa, jo varbūt apsūdzētais mēģinās kaut kur skriet. Kad piegājis pie

automašīnas, viņam likums aizliedz iet skatīties un pārliecināties par kravas saturu. Tāpēc mašīna tika nogādāta uz Gaujas ielu apstākļu noskaidrošanai. Pa

ceļa viņš informējis laikam dežurējošo izmeklētāju, ka, visticamāk, pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. /pers. A/ iebrauca Gaujas ielā,

policijas teritorijā, apstājās un sēdēja pie stūres, un gaidīja izmeklētāju. Policija bija pārliecināta, ka viņš ir nevis /pers. A/, bet /pers. C/, un ka viņš ir

normāls pilsonis, kurš pēc noteiktā laika (pēc 48h) jāatbrīvo. Policija tupinājusi ar viņu darbu, ka viņš realizēs savas tiesības uz aizstāvību, tādejādi, ka

viņš izvēlēsies aizstāvības taktiku un sadarbosies ar izmeklēšanu. Līdz tam laikam viss bija kārtībā. Savukārt tad, kad policija konstatēja, ka viņš ir /pers.

A/, attiecīgi sapratuši, ka viņš ir izmantojis savas tiesības nevis mainīt savas liecības, bet viņš ir nekorekts. Tādā ziņā, ka tam cilvēkam uzticības nav.

Sadarbošanās ir tad, kad cilvēks stāsta visu, bet viņš no pirmā brīža viņam sameloja – viņš nosauca savus nepatiesos datus. Kaut kādu informāciju – no

kurienes tā krava vai kam tā krava piederēja – šos datus apsūdzētais tā arī neiedeva. Policija gribēja, lai viņš iedod, bet policija turpinās izmeklēšanu,

noskaidros organizatorus, noskaidros pasūtītājus, pārvadāšanas apstākļus u.t.t. Vienīgais, ko viņš ir ieguvis no apsūdzētā, ka viņš ir pozitīvs cilvēks, bet

priekš lietas – neko. Lietas materiālus, ja godīgi, liecinieks nav lasījis. Zina tikai to, ko viņam kolēģi ir atstāstījuši, informāciju – derīgu vai operatīvi

nozīmīgu informāciju, vai informāciju, kas varētu atklāt citu noziedzīgu nodarījumu – tādas informācijas viņam nav. Apsūdzētais savu līdzdalību nenoliedza.

Viņš domā, ka apsūdzētā gadījumā tas būtu vislabākais uzvedības modelis, jo viņš bija meklēšanā un viņš bija aizturēts ar kravu, kura ir pārpildīta ar

akcīzes precēm, plus viņam vēl ir lieta, ka viņš izvairās no pilsoniskā pienākuma, ka jānāk uz tiesu, tāpēc viņu tiesa ir apcietinājusi. Izkāpjot no mašīnas

apsūdzētais ir teicis, ka pārvadā nelegālas cigaretes. Apsūdzētajam mašīnā bija rācija, kas bija ieslēgta un kāds apsūdzētajam deva komandas un viņš to

arī esot dzirdējis. Šajā situācijā – nu ko tur vairs. Vislabākais risinājums ir pacelt rokas un pateikt – esmu vainīgs, tur ir cigaretes. Tālāk kā būs tā būs.

Par to, ka apsūdzētais ir cita persona, viņš uzzināja tikai otrajā dienā. Aizturēšana bija nosacīti kaut kur 9, tā bija svētdiena, bet pirmdien bija cigarešu

pārskaitīšana, bija kaut kādas darbības saistībā ar iesaiņošanu un tikai otrdien ap plkst.16, stundu pirms darba laika beigām viņam paziņoja, ka

apsūdzētais nav /pers. C/, bet /pers. A/. Muļķīgi ir slēpt savu identitāti, jo izolatorā pārbauda pirkstu nospiedumus.

Bez minētā, apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar šādiem dokumentāliem pierādījumiem:

No 2013.gada 30.jūnija apskates protokola secināms, ka automašīna Mercedes Benz Sprinter ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/ ir baltas krāsas

kravas busiņš ar četrām durvīm. Mašīnas salonā uz priekšējā paneļa atrodas melnas saules brilles un rācija PX888 (liets 1.sējuma 28.lapa);

No 2013.gada 30.jūnija aizturētā nopratināšanas protokola izriet, ka pēc aizturēšanas /pers. A/ ir stādījies priekšā kā /pers. C/ (liets 1.sējuma

29.-31.lapa);

No 2013.gada 1.jūlija protokola par liecību pārbaudi uz vietas un tam klāt esošā pielikuma secināms, ka liecību ar pārbaudē uz vietas /pers. A/

atceras un zina, no kurienes tika vestas cigaretes un kurā vietā tika aizturēts ar automašīnu Mercedes Benz Sprinter ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/.

(lietas 33.-41.lapa);

No 2013.gada 1.jūlija angāra, kas atrodas SIA”/nosaukums B/” teritorijā, /adrese A/ kratīšanas protokola izriet, ka /pers. A/ labprātīgi izsniedzis

atslēgas no angāra, kas tika atrastas viņa aizturēšanas laikā, un angārā pēc paletēm tika atrastas trīs melnas krāsas plēves gabali (lietas 1.sējuma 45-

52.lapa);

No 2013.gada 1.jūlija automašīnas Mercedes Benz Sprinter ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/ kratīšanas protokola un tā pielikuma izriet, ka /pers.

A/ labprātīgi izsniedzis tabakas izstrādājumus bez LR akcīzes markām, kas atrodas mašīnā. Kratīšanas laikā no automašīnas tika izņemts: melnas krāsas

rācija plastmasas korpusā ar uzrakstu Lixing PX888; transportlīdzekļa Mercedes Benz /reģistrācijas numurs/ reģistrācijas apliecība Nr./numurs/ kopija;

98 gabali cigarešu “JIN LING” bloki, kopā ar skoču aplīmēti ar uzrakstiem – 139, 140, 141 un 142, bez akcīzes preču markām; kā arī 138 kartona

kastes, kuras ir sanumurētas ar numuriem no 1-138, katrā kastē atrodas 50 cigarešu “JIN LING” bloki (500 cigarešu paciņas) bez akcīzes preču

markām. No protokola pielikuma izriet, ka vairākas kastes ir deformējušās mitruma rezultātā un kastu iekšpusē ir redzami tur esošie cigarešu bloki.

Savukārt cigarešu bloks ir iepakots caurspīdīgā iepakojumā, caur kuru ir redzamas, tajā atrodošās cigarešu paciņas ar nosaukumu “JIN LING” un

brīdinājuma uzrakstiem par smēķēšanas kaitīgumu veselībai krievu valodā, proti “??????? ???????” un “??????? - ??????? ???? ??????”. (lietas

1.sējuma 56.-79.lapa);

N o 2013.gada 2.jūlija apskates protokola un tam klāt esošā pielikuma konstatējams, ka Gaujas ielā 15 pie policijas darbinieku privāto

transportlīdzekļu stāvlaukuma atrasta un izņemta plastikāta kartiņa ar uzrakstu “LATVIJAS REPUBLIKAS – PERSONS APLIECĪBA”, Nr. /numurs/,

uzvārds /uzvārds/, vārds /vārds/, personas kods /personas kods/ (lietas 1.sējuma 111.-115.lapa);

No2013.gada 1.jūlija izņemšanas protokola secināms, ka klātesot SIA “/nosaukums A/” valdes loceklim /pers. I/ tika izņemts līgums par

automašīnas nomu. 2013.gada 30.jūnijā tika iznomāta automašīna Mercedes Benz Sprinter ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/ un pēc līguma redzams, ka

nomu ir veicis apsūdzētais /pers. A/, kā arī līguma pielikumā klāt ir personas apliecība uz /pers. A/ vārda (lietas 1.sējuma 117.-119.lapa);

No 2013.gada 4.jūlija /pers. H/ nopratināšanas protokola klāt esošā pielikuma izriet, ka pēc GPS izdrukas redzams, ka iznomātā automašīna

Mercedes Benz Sprinter ar valsts Nr./reģistrācijas numurs/ ir atradusies /nosaukums/ novadā, kur atradās angārs, bet klienta /pers. A/ telefona numurs ir

/numurs/. (lietas 1.sējuma 120.-126.lapa);

N o 2013.gada 6.septembra apskates protokola izriet, ka apskatīts kompaktdisks DVD-R “Verbatim” Nr.MAP684NA090242154.

Kompaktdiskā ierakstīts viens video fails un 29 fotogrāfijas no angārā izvietotās videonovērošanas kameras ar kuru tika fiksēts kā vīrietis, kas ģērbies

pelēkā kreklā ar īsām piedurknēm un tumšās biksēs, 2013.gada 30.jūnijā angārā piekrauj baltu kravas mikroautobusu pilnu ar kartona kastēm un

izbrauca no angāra. Videoieraksta garums 4 stundas. Ieraksta 1 stundā un 23.minūtē ir redzams, ka vīrietis kraujot kastes automašinas kravas

nodalījumā, no vienas kastes izņem vienu cigarešu blokam līdzīgu priekšmetu un iznes to no automašīnas, bet 1 stundā un 25 minūtē vīrietim, kraujot

kastes viena kaste izjūk un no tās uz grīdas izbirst vairāki cigarešu blokiem līdzīgi priekšmeti, kurus vīrietis salasa un noliek automašīnas kravas

nodalījumā pie citām kastēm, kā arī 1 stundā un 27 minūtē vīrietim, turpinot nēsāt un kraut kastes automašinas kravas nodalījumā, daži cigarešu blokiem

līdzīgi priekšmeti nokrīt uz automašīnas kravas nodalījuma grīdas, kurus vīrietis salasa un noliek pie citām automašīnā sakrautām kastēm, bet tukšu kasti

iznes no automašinas nomet uz grīdas. Savukārt ieraksta 1 stundā un 50 minūtes vīrietis izņem no bikšu kabatas rācijai līdzīgu priekšmetu un ar kādu

sazinās. (lietas 1.sējuma 131.-135.lapa);

No 2013.gada 6.septembra apskates protokola, kur apskatīts CD-R disks Verbatim ar numuru 1336172ME23426 redzams, ka videoierakstā

plkst. 19.42 kamerā C4 ir redzams kā no dārziņu puses pie vārtiem, kas ved uz SIA “/nosaukums B/” teritoriju /adrese A/, piebrauc baltas krāsas

automašīna Mercedes Benz (kravas busiņš). No tās izkāpj vīrietis, kas līdzīgs aizturētajam /pers. A/, kalsnas miesas uzbūves, kas ir ģērbies tumšās (zilās)

biksēs un tumšā (pelēkā) kreklā ar īsām piedurknēm. Šis vīrietis atslēdz vārtus, kas ved uz SIA “/nosaukums B/” teritoriju, kur atrodas angārs, un iebrauc

teritorijā. Pēc kā aizver vārtus un dodas pie angāra. Videoierakstā C1, C6, C3 ir redzams, ka plkst. 19.43 un 19.44 tiek atvērti angāra vārti un iepriekš

minētais vīrietis iekāpj automašīnā Mercedes Benz (kravas busiņš) un iebrauc angārā, pēc kā aizver angāra durvis no iekšpuses. Plkst. 20.22 atveras

angāra durvis, pēc kā kamerā C1 redzams, ka no angāra durvju puses pie automašīnas Mercedes Benz, kas atrodas angārā pienāk vīrietis, iekāpj

automašīnas vadītāja vietā un izbrauc no angāra. (lietas 1.sējuma 136.lapa);

No 2013.gada 12.septembra apskates protokola un tam klāt esošā pielikuma redzams, ka tiek apskatītas mantas, kas izņemtas no automašinas

Mercedes Benz Sprinter valsts Nr./reģistrācijas numurs/. Tiek apskatīta rācija melnā plastmasas korpusā, Latvijas Republikas Transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecības kopija uz a/m Mercedes Benz Sprinter 312 valsts Nr./reģistrācijas numurs/, kuras iekšpusē ar zilas krāsas pildspalvu uzzīmēts

zīmējums, kas ir līdzīgs kaut kāds apkārtnes shēmai (lietas 1.sējuma137.-142.lapa);

No 2013.gada 11.septembra apskates protokola un tam klāt esošajam pielikuma redzams, ka tika apskatītas mantas, kas izņemtas /pers. A/

aizturēšanas laikā. Tika apskatīts mobilais telefons NOKIA un tajā esošā “ZZ” sarunu kartiņa, divas gaišas metāla atslēgas. Telefonā NOKIA pie

kontaktiem ir ierakstīts kontakts ar nosaukumu “/pers. N/”, kura numurs ir /numurs/. Pie saņemtajām īsziņām no šī kontakta saņemta ziņa ar tekstu

“/adrese C/. (lietas 1.sējuma 143.-148.lapa);

No 2013.gada 10.jūlija liecinieka /pers. J/ nopratināšanas protokolam klāt esošā pielikuma redzams, ka ir nomas līgums Nr. 01/2013, kas datēts

a r 2013.gada 1.aprīli, bet nav parakstīts, līguma beigu lapā redzams Lietuvas Republikas UAB “/nosaukums F/” firmas zīmogs, tā pat arī telpu

pieņemšanas-nodošanas akts, kas datēts ar 2013.gada 1.aprīli ir redzams iepriekš minētais zīmogs un nav parakstīts (lietas 1.sējuma 166.-175.lapa);

No Augstākās tiesas 2013.gada 25.septembra uzziņas Nr.92/13sl kopijas izriet, ka tika akceptēti sevišķā veidā veicamie operatīvie darbības

pasākumi attiecībā pret /pers. K/, kas ir SIA “/nosaukums B/” līdzīpašnieks (lietas 1.sējuma 183.-184.lapa);

No 2013.gada 12.septembra apskates protokola izriet, ka ir apskatītas mantas, kas izņemtas no automašīnas Mercedes Benz Sprinter ar valsts

Nr./reģistrācijas numurs/ kratīšanas laikā. Apskatīta izņemtā rācija, automašīnas reģistrācijas apliecības kopija (lietas 1.sējuma 185.lapa);

No Valsts ieņēmuma dienesta 2013.gada 24.jūlija atbildes Nr.10.4.1/61849 secināms, ka Valsts ieņēmuma dienests norāda, ka aprēķinot akcīzes

nodokļa summu par 1 399 600 cigaretēm “Jin Ling” bez akcīzes markām ir Ls 77 513,21, kas ir radītais kaitējums valstij, kura iekasēšanu valsts vārdā

administrē Valsts ieņēmumu dienests (lietas 1.sējuma 201.-202.lapa);

No Valsts ieņēmuma dienesta 2013.gada 19.septembra pieteikuma Nr.22.12.3/74460 par radītā kaitējuma kompensāciju izriet, ka Valsts

ieņēmumu dienests lūdzis atzīt viņu par cietušo šajā kriminālprocesā un pieņemt VID pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju par 1399600

cigaretēm “Jin Ling” 77 513,21 Ls apmērā (lietas 1.sējuma 204.-205.lapa);

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts 221.panta

trešajā daļā, ir pilnībā pierādīta un apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmo daļu pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmajai un otrajai daļai, par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā

pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem, kā arī

personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otro daļu

to, cik ticams ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā. Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta trešo daļu, nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstākā

ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes.

Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta noteikumiem kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, ko veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, objektīvā puse un subjektīvā puse.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp., 27.lpp).

Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses akcīzes preču – tabakas izstrādājumu

aprites sfērā, kas izdarīts lielā apmērā.

Tabaks izstrādājumu uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) vai realizācija atzīstama par izdarītu lielā apmērā, ja noziedzīga nodarījuma

priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā (1998.gada 15.oktobra likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.panta).

Savukārt objektīvā puse raksturo tostarp kā darbība – tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) vai realizācija –

neatkarīgi no tā, kas ir šo cigarešu faktiskais īpašnieks. No subjektīvās puses noziegumu raksturo tiešs nodoms, bet par subjektu var būt jebkura fiziska

un pieskaitāma persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka /pers. A/ apsūdzībā norādītās darbības

apstiprinās ar lietā pārbaudītajiem pierādījumiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Cietušās pārstāvis tiesas sēdē liecināja, ka par kriminālprocesa ietvaros izņemtajām 1’399’600 cigaretēm valstij radīto mantisko kaitējuma summu

veido valsts budžetā nenomaksātais akcīzes nodoklis, kura kopējā summa ir 110’291,36 euro.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai

laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Tiesa norāda, ka Latvijas Republikā noteiktā minimālā mēnešalga noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas brīdī bija Ls 200 (284,57 eiro).

Tiesas uzskata, ka pilnībā apstiprinās apsūdzībā norādītā noziedzīgā nodarījuma priekšmeta – nelegālo cigarešu vērtība, 77 3513,21 Ls jeb

110291,36 euro, kas izpaužas valsts budžetā nenomaksātā akcīzes nodokļa veidā. Tas izriet no 2011.gada 1.decembra likuma “Grozījumi likumā “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” 20.panta, kurš papildināts ar teikumu : “Priekšmetu vērtība norādāma atbilstoši tirgus cenām

vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā”, saistībā ar Augstākās tiesas atziņām savos nolēmumos par komponentiem, kas veido

nodarījuma priekšmeta vērtību, tas ir, muitas vērtība, muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (skatīt. 2015.gada 14.maija

spriedumu lietā SKK – 58/2015 un 2015.gada 27.maija spriedumu lietā SKK – 144/2015).

Atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” 22.panta ceturtās daļas 3.punktam, cigaretēm, kuras bija bez akcīzes nodokļa markām, izcelsmes valsts

nebija nosakāma, un Latvijā tās netiek izplatītas un tirgotas, tātad nav iespējams noteikt maksimālo mazumtirdzniecības cenu vai cigarešu faktisko

pārdošanas cenu, akcīzes nodokļa aprēķināšanai izmanto vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu iepriekšējā kalendārajā gadā. Saskaņā ar likuma “Par

akcīzes nodokli” 30.panta pirmajai daļai, laikā no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 28.februārim vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena bija 89,36 lati

par 1000 cigaretēm (skat.Latvijas Vēstnesis, 2013.gada 13.februāris, Nr.31 (4837)). Ievērojot minēto, aprēķinātā akcīzes nodokļa summa par

1 399 600 cigaretēm “Jin Ling” bez akcīzes nodokļa markām ir 77513,21 Ls jeb 110291,36 euro, kas pielīdzināma preces vērtībai konkrētajā

gadījumā. Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu, tas atzīstams par lielu apmēru un atbilst

Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīmei.

Ņemot vērā minēto, ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ aizskāra cietušā Latvijas Republikas intereses un prettiesisko darbību rezultātā

valstij tika nodarīti materiālie zaudējumi 110 291,36 EUR apmērā, kas atzīstams par lielu apmēru.

Tiesai nav šaubu par noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, proti, tabakas izstrādājumiem bez Latvijas Republikas un citas valsts akcīzes nodokļa

markām 1 399 600 cigaretēm “JIN LING”, kuras 2013.gada 30.jūnijā pārvadāja bez pavaddokumentiem automašīnā Mercedes Benz Sprinter ar valsts

Nr./reģistrācijas numurs/ apsūdzētais /pers. A/.

Tiesas izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka /pers. A/ ir 2013.gada 30.jūnijā iznomājis automašīnu Mercedes Benz Sprinter ar valsts Nr./reģistrācijas

numurs/, ar kuru tika pārvadātas cigaretes “JIN LING”. To apliecina Līgums par automašīnas nomu Nr.SCB-IB/704 un līguma pielikuma kopija ar

apsūdzētā /pers. A/ Latvijas Republikas-personas apliecību ar Nr./numurs/, kas apstiprināta ar SIA “/nosaukums A/” zīmogu (lietas 1.sējuma 118.-

119.lapa). Lai arī apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka automašīnu ir iznomājusi kāda persona ar iesauku “/pers. O/”, tomēr nomas līgums un liecinieces

/pers. H/ liecības pierāda, ka minēto automašīnu ir iznomājis pats apsūdzētais.

Tāpat tiesas izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka apsūdzētais /pers. A/ ar iznomāto automašīnu ir braucis uz SIA “/nosaukums B/” teritoriju /adrese A/,

kur atradās angārs, kur tika uzglabātas cigaretes bez akcīzes markām un tās sakrāva iznomātajā automašīnā un pārvietoja tās bez pavaddokumentiem.

To apstiprina veiktie videoieraksti no minētā angāra un Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas

pārvaldes 1.nodaļas vecākā inspektora /pers. F/ 2013.gada 27.augusta ziņojums, kurā norādīts, ka 2013.gada jūnijā SIA “/nosaukums B/” teritorijā tika

veikti operatīvie pasākumi – operatīvā videonovērošana un slēptais videoieraksts, kā arī operatīvais audioieraksts, kurā redzams, ka SIA “/nosaukums

B/” teritorijā esošā angārā iebrauc automašīna Mercedes Benz baltā krāsā, no kuras izkāpj vīrietis, kurš sakrauj pilnu automašīnu ar kastēm, kurās

atrodas cigaretes JIN LING, un pēc tam aizbrauc no SIA “/nosaukums B/” teritorijas. Šis videoierakstos redzamais vīrietis ir /pers. A/ (lietas 1.sējuma

178.lapa). Turklāt arī pats apsūdzētais /pers. A/ nenoliedz faktu, ka ir bijis SIA “/nosaukums B/” teritorijā un automašīnā sakrāmējis kastes ar cigaretēm,

kā arī nopratināšanā pēc videoierakstu noskatīšanās nav noliedzis, ka videoierakstā viņš ir redzams.

Tāpat tiesas izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka aizturēšanas brīdī /pers. A/ iepriekš minētājā automašīnā ir vedis cigaretes “JIN LING”. To apstiprina

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka /pers. G/ 2013.gada

30.jūnija ziņojums, kurā norādīts, ka aizturot apsūdzēto /pers. A/ (no sākuma stādījies priekšā kā /pers. C/) pats apsūdzētais ir teicis, ka viņam neesot

līdzi nekādi dokumenti un automašīnā atrodoties krava ar cigaretēm bez pavaddokumentiem (lietas 1.sējuma 10.lapa) un to arī apstiprina kratīšanas

protokols, kurā norādīts, ka no iepriekš minētās automašīnas izņemtas kratīšanas laikā: 25.gab. cigarešu “JIN LING” bloki, kopā ar skoču aplīmēti ar

uzrakstu 139, bez akcīzes preču markām; 25.gab. cigarešu “JIN LING” bloki, kopā ar skoču aplīmēti ar uzrakstu 140, bez akcīzes preču markām;

25.gab. cigarešu “JIN LING” kopā ar skoču aplīmēti ar uzrakstu 141, bez akcīzes preču markām; 23.gab.cigarešu “JIN LING” bloki kopā ar skoču

aplīmēti ar uzrakstu 142, bez akcīzes preču markām; 138 kartona kastes, kuras ir sanumurētas ar numuriem no 1-138, katrā kastē atrodas 50 cigarešu

“JIN LING” bloki (500 cigarešu paciņas) bez akcīzes preču markām (lietas 1.sējuma 56.-79.lapa), kā arī liecinieka /pers. G/ liecība tiesas sēdē.

Turklāt pats apsūdzētais nenoliedz šo faktu.

Tā pat tiesas izmeklēšanā ir apstiprinājušās liecinieku un apsūdzētā liecības, kas tika sniegtas tiesas sēdēs.

Ņemot vērā norādīto, /pers. A/ ar savu rīcību nelikumīgi pārvadāja bez pavaddokumentiem 1 399 600 cigarešu “JIN LING” bez Latvijas

Republikas un citas valsts akcīzes nodokļa markām.

Liecinieku liecības apstiprina Krimināllikuma 221.panta trešās daļas objektīvās puses sastāva pazīmi, jo apstiprinās, ka apsūdzētais /pers. A/

nelikumīgi pārvietoja tabakas izstrādājumus lielā apmērā.

SIA “/nosaukums B/” līdzīpašnieks liecināja, ka apsūdzēto nezinot, bet angāru esot izīrējis kādai firmai no Lietuvas. Līgumu pats personīgi neesot

slēdzis, to esot uzdevis izdarīt un sagatavot līgumu otram līdzīpašniekam /pers. J/. Vīrieši no Lietuvas, kas runājuši tīrā un skaidrā krievu valodā esot

paskaidrojuši, ka angārs viņiem nepieciešams mēbeļu furnitūras uzglabāšanai, kas tiek vestas no Lietuvas Latvijas klientiem. Minētos vīriešus liecinieks

esot saticis kādas divas vai trīs reizes un naudu liecinieks no viņiem esot saņēmis uz rokām nevis ar pārskaitījumu Ls 500 par diviem nomas mēnešiem, jo

viņi tikai iznomāja pus angāru.

SIA “/nosaukums B/” līdzīpašnieks /pers. J/ liecināja, ka vīriešus no Lietuvas firmas neesot saticis, to darījis otrs īpašnieks. Otrs īpašnieks angāra

kantorī ir tikai atstājis firmas rekvizītus un Lietuvas firmas zīmogu, kas pēc tam neesot kaut kur pazuduši un angāra kantorī neesot bijuši atrodami.

Tāpat par apsūdzētā /pers. A/ tiešo nodomu liecina tas, ka 2013.gada 30.jūnijā apsūdzētais izīrēja automašīnu, lai veiktu savu noziedzīgo darbu,

proti., pārvestu cigaretes “JIN LING” bez Latvijas Republikas akcīzes markām.

Papildus tam, apstāklis, ka apsūdzētais /pers. A/ zināja, ka tiks pārvadātas cigaretes, apstiprinās ar tiesas sēdē pārbaudītām un lietā esošām Valsts

policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka /pers. G/ liecībām, jo apsūdzētā

aizturēšanas brīdī uz /pers. G/ jautājumu – kas atrodas automašīnā, apsūdzētais /pers. A/ atbildējis, ka krava ar cigaretēm. Turklāt video ierakstos ir

redzams, ka kraujot kastes /pers. A/ cigarešu bloki arī izkrīt no tām, bet viņš cigarešu blokus salasa, novieto pie pārējām kastēm automašīnā, bet vienu

cigarešu bloku viņš iepriekš bija ielicis automašīnas salonā. Savukārt no 2013.gada 1.jūlija automašīnas Mercedes Benz Sprinter ar valsts

Nr./reģistrācijas numurs/ kratīšanas protokola un tā pielikuma izriet protokola pielikuma izriet, ka cigarešu bloks ir iepakots caurspīdīgā iepakojumā, caur

kuru ir redzamas, tajā atrodošās cigarešu paciņas ar nosaukumu “JIN LING”. Uz cigarešu paciņām ir brīdinājuma uzraksti par smēķēšanas kaitīgumu

veselībai krievu valodā, proti “??????? ???????” un “??????? - ??????? ???? ??????”. (lietas 1.sējuma 56.-79.lapa).

Atbilstoši /pers. G/ liecinātam apsūdzētajam /pers. A/ tika dotas komandas pa rāciju no nenoskaidrotas personas. Arī pats apsūdzētais norādīja, ka

viņam bija rācija saziņai ar personu ar iesauku “/pers. O/”.

Apsūdzētais /pers. A/ ir sniedzis savstarpēji pretrunīgs liecības kā, piemēram, par to, ka automašīnu izrējusi līdz šim nenoskaidrota persona ar

iesauku “/pers. O/” nevis pats apsūdzētais /pers. A/, ko pierāda automašīnas nomas līgums (lietas 1.sējuma 117.-119.lapa). Kā arī apsūdzētais /pers.

A/ aizturēšanas laikā sniedza personas nepatiesus datus stādoties priekšā kā /pers. C/, ko apliecina Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka /pers. G/ 2013.gada 30.jūnija ziņojums (lietas 1.sējuma 10.lapa), 2013.gada

30.jūnija aizturēšanas protokols (lietas 1.sējuma 27.lapa), 2013.gada 30.jūnija apskates protokols (lietas 1.sējuma 28.lapa), 2013.gada 30.jūnija

aizturētā nopratināšanas protokols (lietas 1.sējuma 29.lapa) un 2013.gada 1.jūlija lēmums par kriminālprocesā esošo datu precizēšanu (lietas

1.sējuma 32.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka tā ir apsūdzētā /pers. A/ izvēlētā aizstāvības pozīcija gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesas izmeklēšanā, lai

tādejādi izvairītos no kriminālatbildības un soda par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šīs apsūdzētā /pers. A/ liecības ir pretrunā gan ar paša apsūdzētā

/pers. A/ tiesas sēdē liecināto, gan ar liecinieku liecībām un pārējiem krimināllietā esošajiem pierādījumiem.

Izvērtējot pierādījumus lietā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /pers. A/ darbības

kvalificētu pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas, proti, ka viņš izdarīja tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu (pārvadāšanu) lielā apmērā.

Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ darbības, tiesai nav šaubu par noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi un tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/, tīši

izdarīja tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu (pārvadāšanu) lielā apmērā. Tāpat tiesai nav šaubu par noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi un

tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarīja ar tiešu nodomu, apzinoties savu darbību prettiesiskumu. Tiesai nav šaubas, ka

apsūdzētais /pers. A/ ir pilngadīga un pieskaitāma persona. Līdz ar to, saskaņā ar Krimināllikuma 11.panta noteikumiem, atzīstams par noziedzīgā

nodarījuma subjektu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas ir

pareiza un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais /pers. A/ ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrās daļas nosacījumus, un proti, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības

drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā

arī vainīgā personību, bet saskaņā ar šī panta trešo daļu tiesa, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tāpat tiesa vadās no Krimināllikuma 5.panta, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas

laikā, tomēr likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi labvēlīgs personai, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, ir

atpakaļejošs spēks.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta noteikumiem apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta

trešajā daļā (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 31.decembrim), klasificējams kā smags noziegums, par kuru šī panta sankcija

paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot

mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret tautsaimniecību, proti, izdarīts tautsaimniecības jomā ekonomiskas darbības sfērā, ar savām darbībām

apsūdzētais /pers. A/ nodarījis zaudējumus Latvijas valstij nesamaksāto nodokļu veidā, radot kaitējumu 110 291,36 EUR apmērā, kā arī apdraudot ar

likumu aizsargātās tautsaimniecības intereses un tiesības uzņēmējdarbības un ekonomikas darbības sfērai, apdraudot un aizskarot valstī noteikto aprites

kārtību, kā rezultātā tiek kropļots tirgus, veicināta tabakas izstrādājumu nelegāla aprite Latvijas Republikas teritorijā.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka apsūdzētais /pers. A/ dzimis /datums/, Latvijā, Latvijas Republikas pilsonis, deklarētā

dzīvs vietas adrese ir /adrese H/, 8.klašu izglītība, neprecējies, apgādībā meita un dēls. Agrāk vairākkārtīgi sodīts, pēdējās reizes:

ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 26.septembra spriedumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma

262.panta pirmajā daļā un 312.pantā. Nosakot galīgo sodu ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji pieskaitīts sods, kas noteikts ar

Zemgales rajona tiesas 2018.gada 15.augusta spriedumu, galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 5 gadiem ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 1 mēnesi. Spriedums stājies spēkā 2018.gada 9.oktobrī;

ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 15.augusta spriedumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 253.panta

pirmajā daļā, 262.1pantapirmajā daļā un 281.panta otrajā daļā. Nosakot galīgo sodu ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pilnībā pieskaitīts

sods, kas noteikts ar Bauskas rajona tiesas 2016.gada 8.septembra spriedumu, galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem 24

dienām, ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu 1 mēnesi, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem 6 mēnešiem. Spriedums stājies

spēkā 2018.gada 28.augustā;

ar Bauskas rajona tiesas 2016.gada 8.septembra spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzētas Krimināllikuma 262.panta

otrajā daļā, sods noteikts īslaicīga brīvības atņemšana 1 mēnesis 24 dienas un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem. Spriedums

stājies spēkā 2016.gada 20.septembrī.

ar Bauskas rajona tiesas 2013.gada 16.augusta spriedumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta

pirmajā daļā un 274.panta pirmās daļas. Nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, vieglāko sodu, kas noteikts ar

Bauskas rajona tiesas 2012.gada 21.novembra spriedumu ietverot smagākajā sodā, galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem)

mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2013.gada 15.novembrī.

ar Bauskas rajona tiesas 2012.gada 21.novembra spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā, sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2012.gada 4.decembrī. atbrīvots pēc brīvības

atņemšanas soda izciešanas 2013.gada 27.janvārī. uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi sodāmība nebija dzēsta. Veido noziedzīgu

nodarījumu recidīvu.

Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka viņam ir nopietnas veselības saistībā ar autoavāriju, kur viņam ir daudz vaļēju lūzumu un klibo.

Vācijā apguvis flīžu licēja profesiju. Vēlas turpināt un iegūt izglītību. Atkarību nav.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīt to, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Turklāt pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir daudz kaulu lūzumi un ierobežots kustības (viņš klibo) un ir trūce, tomēr tas

nekādā veidā neietekmē apsūdzētās personas atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un nevar būt par pamatu mazāka soda noteikšanai.

Augstākā tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tikai tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās

personas vai citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu un kas nav vērtējami kā personu raksturojoši apstākļi (skat. Augstākās tiesas Senāta

2007.gada 12.marta lēmumu lietā Nr. SKK-32/2007, 2007.gada 27.marta lēmumu lietā Nr. SKK-155/2007).

Notiesāto veselības aprūpe noteikta ar 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.276 “Apcietināto un notiesāto personu

veselības aprūpes īstenošanas kārtība”. Tāpat saskaņā ar Ārstniecības likumu, izciešot brīvības atņemšanas sodu, personai ir likumā garantēta

iespēja saņemt ārstēšanu ārpus ieslodzījuma vietas, Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā citā ārstniecības iestādē.

Lemjot jautājumu par soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 221.panta trešās daļas sankciju,

noziedzīgā nodarījuma raksturu un ar to radīto ievērojamo kaitējumu 110 291,36 EUR apmērā, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošu

apstākļu neesamību un viena atbildību pastiprinošu apstākli, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, bet no panta sankcijā paredzētiem soda

veidiem, tiesa atzīst, ka piemērotākais konkrētajā lietā ir tikai brīvības atņemšanas sods, kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētājs.

Būdams iepriekš sodīts gan ar piespiedu darbu, kas tikuši aizstāti, gan arī ar brīvības atņemšanu saistītu sodu apsūdzētais nebija izdarījis

nepieciešamos secinājumus un turpināja izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Tiesa secina, ka apsūdzētajam ir problēmas ar likumpaklausības principu

ievērošanu.

Lemjot par panta sankcijā paredzēto papildsodu piemērošanu, tiesa secina, ka tie nav paredzēti kā obligāti piemērojami. Apsūdzētajam nav

konstatēta manta uz kuru būtu vēršams papildsods mantas konfiskācija. Savukārt, ņemot vērā, ka apsūdzētajam ar citu tiesas spriedumu ir

piemērots papildsods probācijas uzraudzība, tad papildsods policijas kontrole atbilstoši Krimināllikuma pārejas noteikumu 14.punktam, nosakot

galīgo sodu ir iekļaujams probācijas uzraudzībā. Ievērojot minēto, tiesa atzīt, ka papildsodi – mantas konfiskācija un policijas kontrole –

apsūdzētajam nav piemērojami.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā, apsūdzētais

/pers. A/ ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.

Pie konstatētiem apstākļiem tiesai nerodas pārliecība, ka apsūdzētais /pers. A/, izciešot brīvības atņemšanu nesaistītu sodu, atturēsies no

turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tāpēc sods par izdarīto apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms tikai brīvības atņemšanas veidā, atzīstot, ka

tikai šāds soda veids sasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzētos soda mērķus. Turklāt, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību nav ieguvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs

likumpārkāpumus. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ nosacīta notiesāšana saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu nav

piemērojama.

Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka šāda apsūdzētā /pers. A/ cilvēktiesību ierobežošana atbilst Kriminālprocesa likuma

mērķim un Kriminālprocesa likuma 12.pantā definētajam cilvēktiesību garantēšanas principam, kā arī ir samērīga ar nodarīto kaitējumu un ar

noziedzīga nodarījuma smagumu. Šāda krimināltiesiskā represija atbilst bīstamībai un kaitīgumam, kāds nodarīts ar likumu aizsargātajām interesēm.

Turklāt kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī

panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē

indivīda vēlēšanos laboties un stāties uz likumpaklausības ceļa.

Tiesa konstatē, ka atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektajai daļai pēc noziedzīgu nodarījumu kopības būtu nosakāms galīgais sods ar

Zemgales rajona tiesas 2018.gada 26.septembra spriedumu, ar kuru galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 1 mēnesi. Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektajai daļai

šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

Tiesa konstatē, ka Zemgales rajona tiesas 2018.gada 15.augusta spriedumā, kurā soda izciešanā ir ieskaitīt arī izciestā papildsoda –

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – daļa pēc Bauskas rajona tiesas 2016.gada 8.septembra sprieduma, proti papildsoda daļa no

2016.gada 20.septembra līdz 2018.gada 23.aprīlim. Savukārt Zemgales rajona tiesas 2018.gada 26.septembra spriedumā, kurā galīgais sods

noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 15.augusta spriedumu, un soda izciešanā ieskaitīts izciestais sodu pēc Zemgales rajona tiesas

2018.gada 15.augusta sprieduma, proti, no 2016.gada 15.jūlija līdz 2016.gada 8.septembrim un no 2018.gada 24.aprīļa līdz 2018.gada

26.septembrim. Ievērojot minēto, tiesai nav skaidra izciestā soda daļa pēc Zemgales rajona tiesas 2018.gada 26.septembra sprieduma un, lai

nepasliktinātu apsūdzētā stāvokli, tiesa secina, ka galīgais sods ir nosakāms pēc sprieduma spēkā stāšanās saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

649.pantu.

Apsūdzētais /pers. A/ Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā tika aizturēts 2013.gada 30.jūnijā līdz 2013.gada

2.jūlijam. Saskaņā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 28.februāra lēmumu apsūdzētajam šajā kriminālprocesā ir piemērots

drošības līdzeklis apcietinājums, kurā viņš atrodas no 2018.gada 24.aprīļa.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi, apsūdzētajam /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, turpināms piemērot līdz sprieduma

spēkā stāšanās brīdim.

Ievērojot minēto, saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, apsūdzētajam /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms šajā

kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2013.gada 30.jūnija līdz 2013.gada 2.jūlijam, no 2018.gada 24.aprīļa līdz

sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Ar 2013.gada 20.septembra lēmumu par cietušā pārstāvi atzīts Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts ieņēmumu dienests šīs krimināllietas ietvaros ir pieteicis kaitējuma kompensāciju 110 291,36 EUR apmērā kā nenomaksātā

aprēķinātā nodokļa summu par cigaretēm.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā teiks, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu,

fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Arī no Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmās daļas izriet, ka par cietušo kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar

noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā ietverts princips, ka kaitējuma kompensācija kriminālprocesa ietvaros ir

atlīdzināma personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums.

Tā Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā definēts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteiktā samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko

zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un

ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru.

Turklāt Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, un

rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā

likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt. Minētā likuma prasība attiecas arī uz kaitējuma kompensācijas noteikšanas

pamatošanu. Turklāt tiesa, pieņemot spriedumu lietā, vadās no judikatūras, skatīt Augstākās tiesas Senāta lēmumu lietā Nr.SKK-183/2013.

Tādējādi izvērtējot pieteiktā kaitējuma kompensācijas pamatojumu, tiesa atzīst, ka cietušajam Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības no

apsūdzētā pieprasīt un saņemt zaudējumu kompensāciju. Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa nāk pie secinājuma, ka Valsts ieņēmumu dienesta

uzturētais zaudējumu kompensācijas pieteikums 110’291,36 EUR apmērā par zaudējumiem, ko veido valsts budžetā nenomaksātie nodokļi ir

pamatots un apmierināms.

Turklāt Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2010.gada 14.oktobra lēmumā lietā Nr.SKK - 461/2010 atzina, ka nodokļi ir

maksājami valsts budžetā un kaitējuma kompensācija ir piedzenama par labu valstij, bet ne Valsts ieņēmumu dienesta iestādei. Valsts ieņēmumu

dienests ir atsevišķa juridiska persona, kurai ar apsūdzētā darbībām nekāds kaitējums nav nodarīts, jo nodokļi maksājami valsts budžetā, un

iestāde ir kriminālprocesā iesaistītā persona – valsts pārstāvis.

Tiesa atzīst, ka, tā kā apsūdzētā noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nodarīts kaitējums valstij, nenomaksājot nodokļus valsts budžetam, tad arī

kaitējuma kompensācija ir piedzenama par labu valstij. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 353.pirmās daļas pirmo

punktu, kompensācija ir piedzenama no apsūdzētā par labu valstij.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam Latvijas Republikai ir radīts zaudējums

110’291,36 EUR apmērā, kas piedzenama no apsūdzētā /pers. A/ par labu valstij.

Tiesa konstatē procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu iznīcināšanu 627,98 EUR un izdevumus par aizstāvja darbu šajā

kriminālprocesa 710,00 EUR, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. un 368.pantu ir piedzenami no apsūdzētā /pers. A/.

Kriminālprocesa ietvaros mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai arests apsūdzētā /pers. A/ mantai, kā arī mantai, kas viņam pienākas

no citām personām, un to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par apsūdzēto rīcību, nav uzlikts.

Tiesa uzskata, ka lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā reģistrētie kompaktdiski – CD-R Nr.320 un DVD-R

Nr.MAP684NA090242154 ar operatīvo pasākumu laikā iegūto informāciju, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem kā lietiskais pierādījums

izmantojams pierādīšanā saistībā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134.panta otrās daļas noteikumiem, ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto

saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu. Tādējādi lietiskie pierādījumi – kompaktdiski, atzīstami par

dokumentiem un izslēdzami no lietisko pierādījumu saraksta un kā dokuments atstājams glabāties pie krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietiskie pierādījumi:

- atslēgu saišķis ar divām atslēgām no SIA “/nosaukums B/” angāra /adrese A/, kas izņemts /pers. A/ personas kratīšanas laikā un glabājas

pie krimināllietas materiāliem – iznīcināms;

- rācija “Puxing PX888”, kas izņemta personas kratīšanas laikā un glabājas Nodrošinājumu valsts aģentūrā – iznīcināma;

- cigaretes “Jin Ling” 1 399 600 gab. (69980 paciņas), kas izņemtas personas kratīšanas laikā un kuras ar 2015.gada 24.novembra lēmumu

iznīcinātas – uzskatāms par iznīcinātām;

- līgums par automašīnas “Mercedes Benz Sprinter 312”, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, nomu Nr.SCB-IB/704 ar /pers. A/

personas apliecības kopiju – iznīcināms;

- automašīnas “Mercedes Benz Sprinter 312”, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, reģistrācijas apliecības Nr./numurs/ kopija ar

otrā pusē uzzīmētu angāra atrašanās shēmu – iznīcināms

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta

trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2014.gada 31.decembrim), un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.

Brīvības atņemšanas soda izciešanā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku

šajā kriminālprocesā no 2013.gada 30.jūnija līdz 2013.gada 2.jūlijam, no 2018.gada 24.aprīļa līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – turpināt piemērot līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Cietušā Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta, reģ. Nr.90000069281, kaitējuma kompensācijas pieteikumu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Republikas labā ar noziedzīgo nodarījumu radītos materiālos zaudējumus

110291,36 EUR (viens simts desmit tūkstoši divi simti desmit viens euro, 36 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Nodrošinājuma valsts aģentūras, reģ. Nr. 90009112024, labā procesuālos izdevumus

672,98 EUR (seši simti septiņdesmit divi euro, 98 centi) apmērā.

Noteikt 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai: Saņēmējs: Nodrošinājuma valsts

aģentūra, reģistrācijas Nr. 90009112024, Saņēmēja banka: Valsts kase, TRELL V22; Norēķinu konts LV86TREL2140651020000, norādot

NVA lietas Nr. KL-4765, EKK 21499 un kriminālprocesa Nr.12814002414.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu šajā kriminālprocesā

710,00 EUR (septiņi simti desmit euro, 0 centi) apmērā, nosakot 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu

labprātīgai nomaksai Valsts kases BIC kods TRELLV22, NMR 90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma mērķis: par

aizstāvja palīdzību kriminālprocesā Nr.12814002414/K29-0056-19/11, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus:

- atslēgu saišķi ar divām atslēgām no SIA “/nosaukums B/” angāra /adrese A/, kas izņemts /pers. A/ personas kratīšanas laikā un glabājas

pie krimināllietas materiāliem – iznīcināt;

- rāciju “Puxing PX888”, kas izņemta personas kratīšanas laikā un glabājas Nodrošinājumu valsts aģentūrā – iznīcināt;

- cigaretes “Jin Ling” 1 399 600 gab. (69980 paciņas), kas izņemtas personas kratīšanas laikā un kuras ar 2015.gada 24.novembra lēmumu

iznīcinātas – uzskatīt par iznīcinātām;

- līgumu par automašīnas “Mercedes Benz Sprinter 312”, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, nomu Nr.SCB-IB/704 ar /pers. A/

personas apliecības kopiju – iznīcināt;

- automašīnas “Mercedes Benz Sprinter 312”, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, reģistrācijas apliecības Nr./numurs/ kopiju ar

otrā pusē uzzīmētu angāra atrašanās shēmu – iznīcināt;

kompaktdiskus – CD-R Nr.320 un DVD-R Nr.MAP684NA090242154 ar operatīvo pasākumu laikā iegūto informāciju, kas glabājas pie

krimināllietas materiāliem – uzskatīt par dokumentiem un atstāt glabāšanai pie krimināllietas materiāliem.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā

iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma

sagatavošanu, tiesa pilnu spriedumu sagatavo 14 (četrpadsmit) dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2019.gada 14.martā.

Tiesnese V.Rūsiņa