Appeal court allows backpay for holiday duty work despite procedural irregularities in lower instance.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420133120

AA43-0860-22/9

ECLI:LV:ADAT:2022:1026.A420133120.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022.gada 26.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Santa Liniņa,

tiesneses Irina Kaļiņina un Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Iekšlietu darbinieku

arodbiedrības biedru vārdā iesniegto pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru /pers. A/, tiktu pārrēķināta darba

samaksa un izmaksāta piemaksa par dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās periodā no

2019.gada 22.aprīļa lī d z 2021.gada 22.aprīlim, izdošanu, sakarā ar Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 31.marta spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (turpmāk – arodbiedrība) tās 162 biedru vārdā 2021.gada 22.aprīlī

vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde), lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu par darba samaksas

pārrēķinu un izmaksu katram arodbiedrības biedram, aprēķinot un izmaksājot piemaksu par dienesta pienākumu izpildi

valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās par pēdējiem diviem gadiem.

Ar Pārvaldes 2021.gada 17.maija lēmumu Nr.N-1-2021-07278, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 14.panta sesto daļu, atteikts izdot

arodbiedrības prasīto tās biedriem labvēlīgo administratīvo aktu.

Arodbiedrība Pārvaldes 2021.gada 17.maija lēmumu Nr.N-1-2021-07278 apstrīdēja tieslietu ministram. Ar

Tieslietu ministrijas 2021.gada 5.jūlija lēmumu Nr.1-4.1/74 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.

[2] Arodbiedrība vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuriem

Pārvalde veiktu biedru, to starpā /pers. A/, darba samaksas pārrēķinu un izmaksātu piemaksas par dienesta pienākumu

izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās, izdošanu.

2021.gada 2.augustā ierosināta administratīvā lieta Nr.A420211521, pamatojoties uz arodbiedrības biedru vārdā

iesniegto pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru arodbiedrības biedriem tiktu pārrēķināta darba samaksa un

izmaksāta piemaksa par dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās no 2019.gada 22.aprīļa līdz

2021.gada 22.aprīlim, izdošanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 20.janvāra lēmumu administratīvā lieta Nr.A420211521 apvienota ar

administratīvajām lietām Nr.A420133120, Nr.A420249321 un Nr.A420261821 vienā tiesvedībā, piešķirot apvienotajai lietai

Nr.A420133120.

[3] Administratīvajā lietā Nr.A420133120, kas tika ierosināta pēc arodbiedrības biedra /pers. B/ vārdā iesniegtā

pieteikuma par darba samaksas pārrēķinu un piemaksas par dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku

dienās izmaksu, Administratīvā rajona tiesa, uzskatot, ka piemērojamā Atlīdzības likuma 14.panta sestās daļas norma,

neparedzot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemaksu par

darbu svētku dienās, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91.panta pirmajam teikumam, kurā

noteikts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, kā arī Satversmes 107.pantam, kurā noteikts, ka ikvienam

darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī

tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, ar 2021.gada 22.janvāra lēmumu vērsās Satversmes

tiesā.

[4] Satversmes tiesa ar 2021.gada 2.decembra spriedumu lietā Nr.2021-07-01 atzina Atlīdzības likuma 14.panta sesto

daļu, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm

tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, par neatbilstošu Satversmes 107.pantam un spēkā

neesošu no 2023.gada 1.janvāra.

Attiecībā uz personām, kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem,

Satversmes tiesa atzina Atlīdzības likuma 14.panta sesto daļu, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

Pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās,

par neatbilstošu Satversmes 107.pantam un spēkā neesošu no personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 31.marta spriedumu apmierināti arodbiedrības biedru, to starpā

/pers. A/, vārdā iesniegtie pieteikumi un Pārvaldei uzlikts pienākums mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas

izdot biedriem, to starpā /pers. A/, labvēlīgu administratīvo aktu par darba samaksas pārrēķinu, aprēķinot un izmaksājot

viņam piemaksu par dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās par laika periodu no 2019.gada

22.aprīļa līdz 2022.gada 11.martam.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[5.1] Atlīdzības likuma 14.panta sestajā daļā noteikts, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem

piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī

tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas

dienā.

No minētās tiesību normas izriet, ka Pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemaksa par

darbu svētku dienās netiek maksāta. Proti, minētajām amatpersonām darbs svētku dienās tiek apmaksāts tāpat kā darba

dienās veiktais darbs, neatkarīgi no noteiktā darba laika organizācijas veida.

Lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicēji lietā izvērtējamajā laika periodā ir bijuši nodarbināti svētku dienās un ka

Pārvalde, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 14.panta sesto daļu, par pieteicēju nostrādātajām stundām svētku dienās

piemaksu nav aprēķinājusi.

[5.2] Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 3.panta otro daļu un Darba likuma

31.panta pirmo daļu prasījuma par amatpersonas darba samaksas, tostarp piemaksas, izmaksu noilgums ir divi gadi. Tādēļ,

ņemot vērā Satversmes tiesas 2021.gada 2.decembra spriedumā lietā Nr.2021-07-01 nolemto attiecībā par tām

amatpersonām, kuras līdz minētā sprieduma pieņemšanai bija uzsākušas savu ar apstrīdēto normu aizskarto pamattiesību

aizsardzību, darba samaksa ir pārrēķināma no brīža, kad pieteicēji ir vērsušies ar iesniegumu iestādē administratīvā procesa

uzsākšanai par darba samaksas pārrēķinu.

[5.3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta piekto daļu un 187.panta pirmās daļas 2.punktu lietas

ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana ir priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties ar pieteikumu tiesā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka ārpustiesas izskatīšanas kārtība ir ievērota par divu gadu periodu līdz

brīdim, kad pieteicēji vai arodbiedrība tās biedru vārdā vērsās iestādē.

Taču izskatāmajā gadījumā ir jāņem vērā, ka faktiskie un tiesiskie apstākļi turpinājās arī pēc šo administratīvo

procesu iestādē uzsākšanas. Proti, pārsūdzētie lēmumi tika izdoti, pamatojoties uz spēkā esošu tiesību normu, un saskaņā

ar Administratīvā procesa likuma 15.panta vienpadsmito daļu līdz Satversmes tiesas 2021.gada 2.decembra sprieduma lietā

Nr.2021-07-01 pieņemšanai iestādēm nebija tiesiska pamata apstrīdēto tiesību normu attiecībā uz pieteicējiem nepiemērot.

Judikatūrā atzīts, ka gadījumā, ja tiesa izskata pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai, kas

izskata lietu pēc būtības, jāvērtē tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai (Senāta

2009.gada 11.decembra spriedums lietā Nr.SKA-345/2009 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka arodbiedrības biedru, to starp /pers. A/, vārdā iesniegtie pieteikumi par

labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuriem tiktu pārrēķināta tās biedru darba alga par periodu, kas sākās divus gadus pirms

iesnieguma par administratīvā procesa uzsākšanu iestādē iesniegšanas līdz šīs lietas izskatīšanas pabeigšanai, tas ir, līdz

2022.gada 11.martam.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 31.marta spriedumu daļā, kas attiecas uz labvēlīga administratīvā akta

izdošanu /pers. A/, Tieslietu ministrija iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot pieteikumu attiecībā uz /pers. A/ atstāt bez

izskatīšanas, norādot turpmāk minēto.

[6.1] Administratīvā procesa likuma 76.panta otrajā daļā un Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu

Nr.827 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums” 14.punktā, kas noteic, ka Pārvaldes priekšnieka izdotos administratīvos

aktus un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ir noteikta obligāta lietu

ārpustiesas izskatīšanas kārtība, un persona tiesības uz taisnīgu tiesu var īstenot tikai tad, ja strīdu jau risinājusi ārpustiesas

kārtībā.

[6.2] Pārvaldē 2021.gada 22.aprīlī tika saņemts arodbiedrības 2021.gada 22.aprīļa iesniegums Nr.114/2021-N par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Iesniegumam tika pievienots adresātu saraksts ar 162 arodbiedrības biedriem, kuri

apliecinājuši, ka vēlas, lai arodbiedrība pārstāv to intereses, vēršoties iestādē Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā. /pers. A/ nav starp 162 arodbiedrības biedriem, kuri iesniedza 2021.gada 22.aprīļa iesniegumu.

Arī Tieslietu ministrijai adresētajā Pārvaldes 2021.gada 17.maija lēmuma Nr.N-1-2021-07278 apstrīdēšanas iesnieguma

pielikumā esošajā adresātu sarakstā /pers. A/ kā viens no apstrīdēšanas iesnieguma iesniedzējiem nav norādīts.

[6.3] Tādējādi /pers. A/ ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu nav vērsies Pārvaldē, un Pārvalde

attiecībā uz viņu lēmumu nav pieņēmusi, attiecīgi šādu lēmumu nav pieņēmusi arī Tieslietu ministrija.

Līdz ar to secināms, ka, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, /pers. A/ nebija ievērojis konkrētajai lietu

kategorijai noteikto iepriekšējo ārpustiesas izskatīšanas kārtību un tiesnese nepamatoti ir pieņēmusi pieteikumu un

ierosinājusi administratīvo lietu attiecībā uz /pers. A/.

Uz minēto apstākli Tieslietu ministrija vērsa tiesas uzmanību 2021.gada 25.augusta paskaidrojumā Nr.1-23.1/3528, taču

tiesa spriedumā to atstājusi bez ievērības.

[6.4] Tādējādi labvēlīgs tiesas spriedums attiecībā uz /pers. A/ taisīts nepamatoti, jo persona nav ievērojusi lietas

iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Tieslietu ministrijas ieskatā tiesai atbilstoši Administratīvā procesa likuma

278.panta pirmās daļas 1.punktam pieteikumu daļā attiecībā uz /pers. A/ bija jāatstāj bez izskatīšanas.

[7] Pārvalde rakstveida paskaidrojumos pievienojas Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzībai un uzskata to par pamatotu,

lūdzot arodbiedrības pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu attiecībā uz /pers. A/ atstāt bez izskatīšanas.

[8] Arodbiedrība rakstveida paskaidrojumos par Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzību norāda turpmāk minēto.

[8.1] Dokumentācijas sagatavošanā arodbiedrība vadījās no pašu biedru sniegtās informācijas un apliecinājuma

arodbiedrībai, papildus neveicot pārbaudi par to, vai /pers. A/ ir ievērojis iepriekšējo ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Ņemot vērā, ka tika apstrādāts liels pieteikumu skaits (ap 600 personām, t.sk. no citiem dienestiem), nevar izslēgt tehniskas

kļūdas iespējamību. Jebkurā gadījumā, arodbiedrība apliecina, ka /pers. A/ ir arodbiedrības biedrs un bija vērsies pēc

palīdzības konkrētā strīda risināšanai ar arodbiedrības palīdzību.

[8.2] Ievērojot konkrētās lietas gaitu un iestādes konsekventi pausto viedokli par strīda risinājumu, arodbiedrības

ieskatā, ir loģiski un saprātīgi uzskatīt, ka nedz Pārvaldes, nedz Tieslietu ministrijas pieņemtais lēmums attiecībā uz /pers.

A/ nebūtu bijis citāds kā attiecībā uz pārējiem arodbiedrības biedriem. Ievērojot, ka tiesas process norisinās jau gandrīz

gadu, un Tieslietu ministrija vai Pārvalde, saņemot pieteikumu, neizteica nekādas pretenzijas pret kādu konkrētu

arodbiedrības biedru, par kuru pieteikums būtu sastādīts nepamatoti, arodbiedrības skatījumā, konkrētajā gadījumā nav

lietderīga sprieduma pārskatīšana daļā par /pers. A/.

[9] Pieteicējs /pers. A/ iesniedza Administratīvajai apgabaltiesai paskaidrojumu, kurā norādīja, ka, būdams

arodbiedrības biedrs, bija vērsies arodbiedrībā 2021.gada februārī, aizpildot arodbiedrības pieteikuma anketu interneta

vidē, ar lūgumu sniegt palīdzību konkrētā strīda risināšanā. 2021.gada 3.septembrī Pārvalde sniedza rakstveida

paskaidrojumus par arodbiedrības vārdā iesniegto pieteikumu, kurā necēla iebildumus pret pieteicēju. Turklāt pēc

Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 31.marta sprieduma Pārvalde veica pieteicēja darba samaksas pārrēķinu un

pārskaitīja pieteicējam maksājumu par dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās par laika periodu

no 2019.gada 22.aprīļa līdz 2021.gada 11.martam.

Motīvu daļa

[10] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzība ir nepamatota un arodbiedrības pieteikums, kas iesniegts /pers. A/ vārdā, ir

izskatāms pēc būtības un ir apmierināms.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā

augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu

var apstrīdēt.

Administratīvā procesa likuma 81.panta piektā daļa noteic, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo

noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to

var pārsūdzēt tiesā.

Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu Nr.827 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums” 14.punkts noteic,

ka Pārvaldes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu

ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Tādējādi minētajās normās ir noteikta obligāta lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība, no kuras izriet, ka labvēlīga

administratīvā akta prasījuma gadījumā iesniedzējam kā Pārvaldes amatpersonai ir vispirms jāvēršas Pārvaldē. Pārvaldes

atteikuma gadījumā Pārvaldes lēmums ir apstrīdams Tieslietu ministrijā savukārt nelabvēlīga Tieslietu ministrijas lēmuma

gadījumā var iesniegt tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[12] No lietas materiāliem izriet, ka Pārvaldē 2021.gada 22.aprīlī tika saņemts arodbiedrības 2021.gada 22.aprīļa

iesniegums Nr.114/2021-N par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Iesniegumam tostarp tika pievienots adresātu

saraksts ar 162 arodbiedrības biedriem, kuri apliecinājuši, ka vēlas, lai arodbiedrība pārstāv to intereses, vēršoties iestādē

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. /pers. A/ nav starp 162 arodbiedrības biedriem, kuru vārdā arodbiedrība

iesniedza 2021.gada 22.aprīļa iesniegumu (lietas 1.sējuma 125.-133.lapa).

Lietā nav strīda, ka arī arodbiedrības Tieslietu ministrijai adresētajā Pārvaldes 2021.gada 17.maija lēmuma Nr.N-1-

2021-07278 apstrīdēšanas iesnieguma pielikumā esošajā adresātu sarakstā /pers. A/ kā viens no apstrīdēšanas iesnieguma

iesniedzējiem nav norādīts.

2021.gada 15.jūlijā arodbiedrība iesniedza pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai, pielikumā pievienojot to 163

biedru sarakstu, kuru tiesību un tiesisko interešu aizstāvībai pieteikums iesniegts. Minētajā sarakstā iekļauts arī pieteicējs

/pers. A/ (lietas 1.sējuma 15.lapa).

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2021.gada 2.augusta lēmumu pieņēma arodbiedrības pieteikumu arī attiecībā

uz pieteicēju /pers. A/ (lietas 1.sējuma 3.lapa).

Tādējādi pamatots ir Tieslietu ministrijas arguments, ka pieteicējs /pers. A/ pirms vēršanas ar arodbiedrības

starpniecību tiesā nav ievērojis lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

[13] Lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšana Administratīvā procesa likumā paredzēta kā obligāta pirmstiesas

procedūra, un pieteikuma pieņemšana un izskatīšana tiesā nav pieļaujama, ja strīdus jautājumu ir paredzēts nodot, bet tas

nav nodots izskatīšanai iestādē (piemēram, Senāta 2016.gada 30.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-713/2016

(A420480513) 7.punkts, 2013.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-575/2013 (A420681010) 6.punkts,

2011.gada 29.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-1001/2011 (A42538206) 16.punkts).

Vienlaikus jāņem vērā, ka lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana kā priekšnoteikums pieteikuma

izskatīšanai tiesā nav pašmērķīgs. Tālab, lemjot par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas gadījumā, ja šis nosacījums nav

ievērots, ir apsverama šāda lēmuma lietderība un samērīgums funkciju, kuras pilda ārpustiesas procedūra, gaismā (Senāta

2019.gada 18.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1533/2019 (ECLI:LV:AT:2019:1018.A420255418.13.L) 18.punkts).

Galvenais lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas mērķis ir dot iespēju vispirms valsts pārvaldei pašai pēc būtības

lemt par attiecīgo jautājumu, tostarp nodrošinot privātpersonai iespēju strīdu atrisināt ātrāk un efektīvāk jau pašā valsts

pārvaldes iekšienē (sal. S e n ā t a 2019.gada 2.jūlija lēmuma lietā Nr.SKA?1330/2019 (

ECLI:LV:AT:2019:0702.A420171018.13.L) 7.punkts, 2018.gada 20.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-1437/2018 (

ECLI:LV:AT:2018:0920.SKA143718.5.L) 5.punkts, 2018.gada 27.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-1358/2018 (

ECLI:LV:AT:2018:0627.SKA135818.5.L) 6.punkts).

Tomēr izņēmuma gadījumos kādu īpašu apstākļu dēļ var būt pieļaujams izdarīt izņēmumu un privātpersonas tiesību

ievērošanas principa, kā arī procesuālās ekonomijas principa nodrošināšanas nolūkā atkāpties no obligātās prasības parastā

kārtībā ievērot lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību (Senāta 2019.gada 18.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-

1533/2019 20.-21.punkts).

[14] Izskatāmajā gadījumā Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. A/, būdams

arodbiedrības biedrs, tāpat kā citi pieteicēji šajā lietā, bija aizpildījis arodbiedrības izplatīto anketu, kurā apliecināja savu

piekrišanu arodbiedrībai viņa vārdā risināt strīdus jautājumu iestādē un tiesā.

Arodbiedrība paskaidrojumā apgabaltiesai atzīst ka pieteicēja vārds un uzvārds netika iekļauts 2021.gada 22.aprīļa

iesniegumā Pārvaldei un apstrīdēšanas iesniegumā Tieslietu ministrijai tehniskas kļūdas dēļ. Arī pirmās instances tiesa ir

pieļāvusi kļūdu, pieņemot arodbiedrības /pers. A/ vārdā iesniegto pieteikumu, nevis atsakot pieņemt pieteikumu atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punktam. Turklāt, saņemot Tieslietu ministrijas 2021.gada

25.augusta paskaidrojumu, kurā norādīts uz konkrēto neatbilstību, Administratīvā rajona tiesa nav rīkojusies atbilstoši

likumā noteiktajai procesuālajai kārtībai atstāt /pers. A/ pieteikumu bez izskatīšanas, bet taisījusi pieteicējam labvēlīgu

spriedumu. Savukārt Pārvalde pirmās instances tiesas procesā iebildumus pret pieteicēja pieteikumu nav cēlusi un atbilstoši

pieteicēja paskaidrotajam pirmās instances tiesas spriedumu ir jau izpildījusi, proti, pārrēķinājusi un izmaksājusi viņam

piemaksu par dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās par strīdus periodu.

Tā kā, neraugoties uz arodbiedrības un tiesas pieļautajām kļūdām, arodbiedrības pieteikums, kas iesniegts /pers. A/

vārdā, tiesā tika pieņemts pirms Satversmes tiesa taisīja spriedumu par šajā lietā piemērojamās tiesību normas atbilstību

Satversmei, /pers. A/ ir atzīstams par personu, kura bija uzsākusi savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

aizsardzības līdzekļiem. Līdz ar to saskaņā ar Satversmes tiesas 2021.gada 2.decembra spriedumu lietā Nr.2021-07-01

Atlīdzības likuma 14.panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, ir spēkā neesoša attiecībā

arī uz /pers. A/ no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Līdz ar to nav šaubu, ka Pārvalde, izmaksājot

pieteicēja prasīto piemaksu par dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās, ir rīkojusies atbilstoši

Satversmes tiesas 2021.gada 2.decembra spriedumam lietā Nr.2021-07-01.

Šādos apstākļos pieteicēja prasījuma izskatīšanas procesu sākt pilnīgi no jauna, lai noskaidrotu iestādes viedokli par

/pers. A/ prasījuma pamatotību, no tiesību viedokļa vairs nav nozīmes un līdz ar to nesasniegtu mērķi, ar kādu

Administratīvā procesa likumā ir iekļauta prasība ievērot lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Ievērojot minēto, atzīstams, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējami specifiski apstākļi, kuru kopums ļauj izdarīt

izņēmumu, un privātpersonas tiesību ievērošanas principa, kā arī procesuālās ekonomijas principa nodrošināšanas nolūkā

atkāpties no obligātās prasības parastā kārtībā ievērot lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Līdz ar to

attiecībā uz /pers. A/ vārdā iesniegto pieteikumu lieta apelācijas instancē ir izskatāma pēc būtības.

[15] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 31.marta sprieduma daļā, kas attiecas

uz pieteicēju /pers. A/, motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka pastāv priekšnosacījumi

arodbiedrības prasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai.

Tā kā pirmās instances tiesas spriedums minētajā daļā pēc būtības ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa

pievienojas tā motivācijai un to neatkārto.

Ņemot vērā Pārvaldes sniegto informāciju par /pers. A/ dienesta gaitu, secināms, ka /pers. A/ dienesta pienākumus

Pārvaldē pildīja no 2015.gada 28.decemba līdz 2020.gada 31.decembrim, veicot darba pienākumus arī valstī oficiāli

noteiktajās svētku dienās (lietas 6.sējuma 74.-76.lapa). Ievērojot Dienesta gaitas likuma 3.panta otro daļu un Darba likuma

31.panta pirmo daļu un Satversmes tiesas 2021.gada 2.decembra spriedumu Nr.2021-07-01, /pers. A/ darba samaksa ir

pārrēķināma no brīža, kad arodbiedrība vērsās ar iesniegumu iestādē administratīvā procesa uzsākšanai par darba

samaksas pārrēķinu, līdz brīdim, kad /pers. A/ beidza pildīt dienesta pienākumus.

Tā kā Pārvalde ir jau pārrēķinājusi /pers. A/ darba samaksu un izmaksājusi /pers. A/ piemaksu par dienesta pienākumu

izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās par minēto periodu, apgabaltiesai nav pamata uzdot minētās darbības veikt

atkārtoti, bet ir pamats atzīt /pers. A/ tiesības uz darba samaksas pārrēķinu, aprēķinot un izmaksājot viņam piemaksu par

dienesta pienākumu izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās par laika periodu no 2019.gada 22.aprīļa līdz 2020.gada

31.decembrim.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības biedra /pers. A/ vārdā iesniegto pieteikumu.

Atzīt /pers. A/ tiesības uz darba samaksas pārrēķinu, aprēķinot un izmaksājot viņam piemaksu par dienesta pienākumu

izpildi valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās par laika periodu no 2019.gada 22.aprīļa līdz 2020.gada 31.decembrim.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses

S.Liniņa I.Kaļiņina R.Paegle