Court imposes fine for obstructing police during lawful arrest of accomplice.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for willfully disobeying police officers' lawful orders to stay away. Although the defendant did not appear in court, the judge proceeded with the hearing as the notice was properly served and no valid excuse was provided. Consequently, the court imposed a monetary fine of 35 euros, citing the defendant's prior criminal record and intoxication as aggravating factors.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175.pants; LAPK 260.pants; LAPK 271.pants; LAPK 34.pants: The court may impose administrative sanctions for willful disobedience of police orders, even if the accused is absent, provided proper notice was given, and may increase the penalty based on aggravating circumstances like prior criminal history or intoxication.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.126046019
Lietas arhīva Nr. 1-0010-20/1
ECLI:LV:REZT:2020:0227.126046019.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2020.gada 27.februārī
Rēzeknes tiesa,
tiesnesis A.Zutis,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ 2019.gada 10.novembrī plkst.2.09, Viļānu novadā, /adrese/, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām. Pēc
vairākkārtīgi pieprasītajām likumīgajām prasībām netuvoties policijas darbiniekam, /pers. A/ tās ignorēja, mēģināja satvert policijas darbinieku aiz rokas
un atbrīvot savu draugu /pers. B/. Pēc tam /pers. A/ satvēra /pers. B/ aiz virsdrēbēm un, velkot uz savu pusi, atbrīvoja viņu no policijas darbiniekiem.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 175.pantā paredzēto
administratīvo pārkāpumu.
Motīvu daļa
[2] Uz tiesas sēdi neieradās persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības – /pers. A/. /pers. A/ pavēste nosūtīta pa pastu uz viņa
norādīto dzīvesvietu. /pers. A/ nav paziņojis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar to tiesa saskaņā ar LAPK 260.panta
pirmo daļu atzīst viņa neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez /pers. A/ un iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo viņiem likumā
noteiktā kārtībā paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek
lietas izskatīšana.
[3] LAPK 175.pants paredz administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad
viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par minēto administratīvo pārkāpumu, jākonstatē, pirmkārt, personas nepakļaušanās ļaunprātība,
otrkārt, policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda dienesta pienākumi.
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmajā daļā norādītas policijas darbinieka tiesības, kur pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikts, ka policijas
darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību,
kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus, pārbaudīt personām, kuras tiek turētas
aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas
pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai. Savukārt 4.punktā norādīts, ka policijas darbiniekam ir tiesības sastādīt protokolus par
administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati,
mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu
lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Lai policijas darbinieki varētu pildīt uzliktos pienākumus, likumā „Par policiju” 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieka likumīgās
prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda un ka nepakļaušanās policijas darbinieka
likumīgajām prasībām ir sodāma. Savukārt, no šī likuma 22.panta trešās daļas izriet, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša
jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka policijas darbinieka prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus,
visām personām ir obligāti jāizpilda un ka par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK
175.pantā.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2007.gada 20.marta spriedumu lietā Nr.SKA-68/2007 un 2006.gada
14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-454/2006) paudis atziņu, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,
atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Senāts vienlaikus secinājis, ka nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku
prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu, taču, ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas,
nepakļaujoties šīm prasībām, persona pati uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas
personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām.
[4] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un izvērtējusi /pers. A/ sniegto paskaidrojumu lietas ietvaros, tiesa atzīst, ka /pers. A/
vaina LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi.
Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunāko inspektoru
E.Mortukānes, J.Garā un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora R.Gaveikas ziņojumiem
(lietas 3., 12.-13.lapa) pierādīts, ka 2019.gada 10.novembrī, pildot dienesta pienākumus, policijas darbinieki E.Mortukāne un J.Garais no Daugavpils
OVN saņēma informāciju, ka pa Viļānu pilsētu braukā automašīnas, kuru vadītāji ir alkohola reibumā. Ierodoties Viļānu pilsētā, /adrese/ tika pamanīta
automašīna Audi A4 Avant, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kura pārvietojās ļoti lēni un nepārliecinoši. Ieslēdzot zilas krāsas
bākugunis un speciālo skaņu signālu, transportlīdzeklis tika apstādināts. Tika noskaidrots, ka vadītājs ir /pers. A/, kuram tika veikta alkohola
koncentrācijas pārbaude ar alkometru AlcoVision-Mercury Nr.10400620, un konstatēta alkohola koncentrācija izelpā 2,08 promiles. Tika konstatēts,
ka /pers. A/ nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, kuras noteiktā kārtībā ir atņemtas, un vadītājam ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas liegums. Uz
/pers. A/ tika sastādīts administratīvais pārkāpuma protokols PC 310985 par LAPK 149.15 panta ceturtajā daļā un 149.4 panta sestās daļas 1.punktā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Notikuma vietā atradās /pers. A/ draugs /pers. B/, kurš skaidroja, ka ir transportlīdzekļa īpašnieks, bet
transportlīdzeklis vēl nav oficiāli pārreģistrēts uz viņa vārda. Policijas darbinieki informēja, ka transportlīdzekli nedrīkst nodot citai personai kā vienīgi
īpašniekam. Saņemot noraidošu atbildi, /pers. B/ sāka rupji uzvesties, lamājās necenzētiem vārdiem. Pēc administratīvā protokola sastādīšanas /pers. B/
kopā ar /pers. A/ aizgāja prom. Pēc kāda laika /pers. A/ ar /pers. B/ un vēl vienu vīrieti atgriezās notikuma vietā un atkārtoti pieprasīja atgriezt
transportlīdzekli. Personām atkārtoti tika paskaidrots, ka likuma noteiktā kārtībā transportlīdzeklis tiks nodots glabāšanai Nodrošinājuma valsts
aģentūrai. Kad atbrauca evakuators, /pers. B/ ar /pers. A/ nostājās starp transportlīdzekli Audi un evakuatoru, tādējādi cenšoties nepieļaut
transportlīdzekļa evakuāciju. /pers. B/ vairākkārtīgi tika paskaidrots, ja traucēs transportlīdzekli Audi novietot uz evakuatora un nepakļausies policijas
darbinieku likumīgām prasībām atkāpties un neaiztikt transportlīdzekli, viņi būs spiesti pielietot fizisku spēku un speclīdzekļus. /pers. B/ viņu prasības
ignorēja, atvēra transportlīdzekļa Audi bagāžnieka vāku un centās no transportlīdzekļa bagāžas nodalījuma paņemt tur esošo automašīnas magnetolu.
J.Garais ar roku /pers. B/ nedaudz atgrūda no transportlīdzekļa, taču /pers. B/ turpināja lamāties un agresīvi iet E.Mortukānei pretī, ko viņi uztvēra kā
nepakļaušanos viņu kā policijas darbinieku likumīgām prasībām. Lai novērstu ļaunprātīgu nepakļaušanos, pret vīrieti tika pielietots fizisks spēks un,
pielietojot speciālos cīņas paņēmienus, vīrietis tika noguldīts uz zemes un pielietoti roku dzelži. /pers. A/ vairākas reizes policijas darbiniekiem pieprasīja
atlaist viņa draugu, pienāca klāt un, satverot J.Garā roku, centās atbrīvot savu draugu, uz ko J.Garais atgrūda /pers. A/ roku, kā arī vairākkārtīgi
pieprasīja netuvoties policijas darbiniekiem un netraucēt pildīt dienesta pienākumus. Taču /pers. A/ ignorēja viņu prasības, satvēra /pers. B/ aiz
virsdrēbēm un, velkot uz savu pusi, atbrīvoja /pers. B/ no satvēriena. Pret /pers. A/ tika pielietots fizisks spēks, viņš tika noguldīts uz zemes un uzlikti
roku dzelži. Uz notikuma vietu tika izsaukta papildus policijas ekipāža, lai personas nogādātu uz Rēzeknes policijas iecirkni. Notikuma vietā ieradās
policijas darbinieki R.Gaveika un J.Karziņins. Aizturētās personas tika ievietotas policijas transportlīdzeklī pagaidu uzturēšanās telpā.
Ar /pers. B/ administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros sniegto paskaidrojumu (lietas 14.lapa) pierādīts, ka 2019.gada 10.novembrī ap plkst.2.09
Viļānu novadā, /adrese/, viņa draugs /pers. A/ paņēma viņa transportlīdzekli Audi A4, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, lai
aizbrauktu uz veikalu. /pers. A/ bija alkohola reibuma stāvoklī un viņu aizturēja policijas darbinieki, jo tas vadīja transportlīdzekli alkohola reibuma
stāvoklī. Kad viņš atnāca uz notikuma vietu, redzēja, ka /pers. A/ atrodas policijas dienesta transportlīdzeklī. No dienesta transportlīdzekļa izkāpa laukā
policijas darbinieks un paskaidroja, ka transportlīdzekli nedrīkst aiztikt, jo tas tiks konfiscēts. Viņš tiem paskaidroja, ka tas ir viņa transportlīdzeklis.
Policijas darbinieki lūdza uzrādīt dokumentus, kas to apliecinātu. /pers. B/ atbildēja, ka dokumentu viņam nav, jo transportlīdzeklis nav pārrakstīts uz
viņu. Viņš un /pers. A/ redzēja, ka ir atbraucis evakuators, kas vēlas savākt mašīnu. Viņš nostājās starp evakuatoru un transportlīdzekli, lai
transportlīdzekli neevakuētu, jo gribēja ielīst transportlīdzeklī un paņemt savas mantas. Policijas darbinieki viņam divas reizes teica, lai viņš netraucē
evakuatoram transportēt automašīnu un brīdināja, ja viņš nepakļausies prasībai, tad pret viņu tiks pielietots fizisks spēks. Viņš turpināja ignorēt policijas
darbinieku teikto un traucēja novietot transportlīdzekli uz evakuatora. Policijas darbinieks, pielietojot fizisko spēku, uzlika viņam roku dzelžus.
N o /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros sniegtā paskaidrojuma (lietas 18.lapa) konstatējams, ka 2019.gada 10.novembrī ap
plkst.2./adrese/, viņš vadīja sava drauga /pers. B/ automašīnu Audi A4, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, būdams alkohola reibumā.
Ap plkst.2.10 viņu apturēja ceļu policijas darbinieki ar ieslēgtām bākugunīm. Sēžot automašīnā, viņš mēģināja pārkāpt uz aizmugurējo sēdekli. Kad
policijas darbinieki piegāja pie mašīnas, viņš pakļāvās to prasībām un izkāpa, bet viņa draugs /pers. B/ sāka konfliktēt ar policijas darbiniekiem. Kad
atbrauca evakuators, /pers. B/ piegāja pie automašīnas un gribēja no tās kaut ko paņemt un atgūt atpakaļ mašīnu. /pers. B/ sāka konfliktēt ar policijas
darbinieku, bet viņš sāka aizstāvēt draugu, lamājās necenzētiem vārdiem, un tvēra policijas darbinieku aiz rokām, mēģinot viņam traucēt aizturēt /pers. B/.
Policijas darbinieks viņam 3 reizes teica, lai viņš netuvotos policijas darbiniekiem un mašīnai, bet viņš to ignorēja un pretojās. Policijas darbinieki viņu
aizturēja. Tad atbrauca otra policijas ekipāža un aizveda viņus uz Rēzeknes policijas iecirkni. Viņš neatzīst to, ka nepakļāvās policijas darbinieku
likumīgajām prasībām.
Tiesa atzīst par pierādītu, ka policijas darbinieki E.Mortukāne un J.Garais, pildot dienesta pienākumus, Viļānu novadā, /adrese/ aizturēja /pers. A/,
par to, ka viņš, būdams alkohola reibumā, vadīja automašīnu Audi A4 Avant, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/. Uz /pers. A/ tika
sastādīts protokols par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā saskaņā ar LAPK 149.15 panta ceturto daļu. Policijas darbinieki, pamatojoties uz
LAPK 257.panta pirmo daļu un 258.panta pirmo daļu atstādināja /pers. A/ no transportlīdzekļa vadīšanas, nolēma automašīnu Audi A4 Avant, valsts
reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, izņemt un nogādāt glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Savukārt /pers. A/ draugs /pers. B/ un
/pers. A/ centās traucēt policijas darbiniekiem pildīt savus pienākumus, un /pers. B/ pēc policijas darbinieku izteiktajām prasībām netraucēt evakuēt
automašīnu, turpināja ignorēt tās un neļāva automašīnu novietot uz evakuatora. Policijas darbinieki nolēma aizturēt /pers. B/ par nepakļaušanos policijas
darbinieku izvirzītājām prasībām - netraucēt evakuēt automašīnu, bet aizturēšanas laikā /pers. A/ centās policijas darbiniekiem traucēt aizturēt /pers. B/
par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Policijas darbinieki /pers. A/ vairākkārt izteica prasību netuvoties policijas darbiniekiem. Taču /pers. A/, cenšoties
atbrīvot /pers. B/, mēģināja satvert policijas darbinieku aiz rokas, pēc tam satvēra /pers. B/ aiz virsdrēbēm un velkot, atbrīvoja viņu no policijas
darbiniekiem. Tiesa uzskata, ka iepriekš izklāstītās liecības pierāda, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajā prasībām – netuvoties
policijas darbiniekiem un traucēja aizturēt /pers. B/, līdz ar to viņa darbībās ir konstatējamas visas LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma
sastāva pazīmes.
[5] Saskaņā ar LAPK 32.pantu tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
/pers. A/ iepriekš vairākkārt kriminālsodīts, sodāmība nav dzēsta, ir vairākkārt saukts pie administratīvās atbildības (lietas 19.-23.lapa), nav
precējies, apgādājamo nav, algotu darbu nestrādā, bezdarbnieks, pašlaik pastāvīgu ienākumu nav, narkologa un psihiatra uzskaitē nav reģistrēts.
Saskaņā ar LAPK 33.pantu atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2. un 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka administratīvo
pārkāpumu viņš izdarīja, būdams agrāk izdarījis noziegumu un būdams alkoholisko dzērienu iespaidā.
Izvērtējot /pers. A/ personību – nav precējies, apgādājamo nav, nestrādā, pašlaik pastāvīgu ienākumu nav, izdarītā pārkāpuma raksturu - izdarīja
administratīvo pārkāpumu, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību un policijas uzdevumu izpildi – nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām,
tiesa uzskata, ka par LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērojams naudas sods, kas paredzēts minētā panta sankcijā.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ piemērojams naudas sods, kam jābūt lielākam par minimālo naudas sodu, kas paredzēts LAPK 175.panta sankcijā, jo
tiesa ir konstatējusi /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz LAPK 175.pantu, 289.6 panta devīto daļu un 289.16 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 35 euro (trīsdesmit pieci
euro).
Naudas sodu samaksāt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods TRELLV22, saņēmējs:
Valsts Kase, reģ.Nr. 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma numuru
Nr.126046019. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā.
Spriedums sastādīts 2020.gada 27.februārī.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības
dienas.
Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Zutis