Court dismisses compensation claim for death caused by medical negligence in Latvia's healthcare risk fund case.

Lietas arhīva Nr. A42-00463-19/38

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0709.A420206918.5.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2019.gada 9.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

ar tulci D.Drozdecku,

piedaloties pieteicēja /pers. D/ pārstāvjiem /pers. E/ un /pers. F/, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu – Veselības

ministrijas un Veselības inspekcijas – pārstāvēm /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/,

atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers.

D/ tiktu izmaksāta atlīdzība no Ārstniecības riska fonda par /pers. K/ dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kas radušies,

saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada

11.maija līdz 2014.gada 19.maijam un SIA „Brūču klīnika” 2014.gada 9.jūnijā.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 13.februārī /pers. M/ pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ vērsās Nacionālajā veselības dienestā (turpmāk – dienests) ar iesniegumu,

lūdzot izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par /pers. K/ veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) jeb nemateriālajiem

zaudējumiem, kas radušies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” laika

periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam. Iesniegumā norādīts, ka, ārstējoties nodaļā, /pers. K/ radies izgulējums abās pusēs gluteālā

apvidū, kas /pers. M/ ieskatā paātrinājis /pers. K/ nāvi pēc izrakstīšanās no stacionāra.

[2] Pamatojoties uz pieteicējas iesniegumu, Veselības inspekcija 2015.gada 7.septembrī sagatavoja atzinumu Nr.6563/451/5-3

(turpmāk – 1.atzinums), kurā nav konstatēta kaitējuma esība /pers. K/ veselības aprūpē SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā

„Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam. 1.atzinumā norādīts, ka 2014.gada 11.maijā /pers. K/ nogādāta SIA „Rīgas

Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers”, kur ārstējās no 2014.gada 11.maija līdz 19.maijam. Noteikta klīniskā diagnoze

Atherosclerosis, precipua vasorum cerberi Ischaemia cerebri chronica decompensata. Residua post infarctus cerebri in ACM sinistra 2010.

Encephalopathia vascularis. Dementio senilis. Vulnera combustionis regio axillaris sinitri. Morbus coronarius cordis. Cardiosclerosis post

infarctica. Insufficientia cardialis chronica II. Insufficientia renum chronica III . Nozīmēta atbilstoša terapija un veikta izmeklēšana.

Epikrīzē/izrakstā norādīts, ka paciente praktiski visas diennakts laikā uzraugāma, kopjama, aprūpējama. Ierakstos nav norādes par izgulējumu esamību.

To, ka izgulējumi nav radušies stacionārā „Gaiļezers”, apliecina arī tas, ka brūču speciālista konsultācija lūgta tikai pēc trim nedēļām. Ekspertīzes gaitā

pēc ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā nav iespējams objektīvi pierādīt, ka /pers. K/ no stacionāra izrakstīta ar izgulējumiem. Izgulējumu rašanās

procesā nav saskatāma cēloņsakarība ar pacientes ārstēšanos stacionārā „Gaiļezers”, šo procesu veicināja nopietnās hroniskās saslimšanas, t.sk.

smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, pārciestais cerebrālais infarkts, atkārtotas tranzitori išēmiskas lēkmes, pēc kurām ir ierobežotas aktīvās kustības,

pašaprūpes spējas, mikrocirkulācijas un audu trofikas traucējumi. Ja pieņem, ka meitas /pers. M/ paskaidrojumā norādītais par to, ka „tūlīt pēc atvešanas

no slimnīcas āda bijusi apstrādāta ar violetu šķidrumu un ļoti sulojusies, kas nozīmē, ka sācies izgulējums” atbilst patiesībai, tad aprakstītā situācija atbilst

sākotnējam ādas bojājumam, kad nepieciešama tūlītēja ārsta apskate un ārstēšanas uzsākšana, bet konkrētajā gadījumā pacientei netika nodrošināta

savlaicīga ģimenes ārsta apskate un ārstēšanas uzsākšana, t.sk. mājas aprūpes organizēšana, jo brūču speciālista konsultācija lūgta tikai pēc trim

nedēļām, kad diagnoze krustu rajona III-IV pakāpes izgulējums (Yarkoni-Kirk klasifikācija). Senīla demence. Stāvoklis pēc mikroinsulta. Labā

papēža III pakāpes izgulējums. Ņemot vērā pacientes nopietno veselības stāvokli un dziļo/plašo izgulējumu, SIA „Brūču klīnika” ārsts nav lēmis

jautājumu par /pers. K/ tūlītēju stacionēšanu vai ģimenes ārstes iesaistīšanu aprūpes procesā, izgulējumu lokālā stāvokļa izvērtēšanu dinamikā, t.i.

nozīmējot konkrētu kontroles datumu.

[3] Izskatot pieteicējas iesniegumu un ņemot vērā 1.atzinumā konstatēto, dienesta direktore 2015.gada 14.septembrī pieņēma lēmumu

Nr.05.3/5.3-1/8448 (turpmāk– sākotnējais lēmums) atteikt /pers. M/ izmaksāt lūgto atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

Izskatot sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu, Veselības ministrija 2015.gada 21.novembrī pieņēma lēmumu Nr.01-23.3/5132, ar kuru

nolemts: 1) atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu daļā, ar kuru atteikts izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par /pers. K/ nodarīto kaitējumu, kas

radies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz

2014.gada 19.maijam; 2) atzīt par prettiesisku un atcelt sākotnējo lēmumu daļā par /pers. K/ aprūpi SIA „Brūču klīnika”; 3) uzlikt par pienākumu

Veselības inspekcijai trīs mēnešu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās brīža sniegt atzinumu par /pers. K/ aprūpi SIA „Brūču klīnika”; 4) uzlikt par

pienākumu dienestam četru mēnešu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās brīža pieņemt lēmumu par atlīdzības no ārstniecības riska fonda izmaksu vai

atteikumu izmaksāt atlīdzību pacientes meitai par aprūpi SIA „Brūču klīnika”.

[4] 2017.gada 24.februārī Veselības inspekcija sagatavoja atzinumu Nr.6563/451/4.2-17 (turpmāk – 2.atzinums), kurā nav konstatēta kaitējuma

esība /pers. K/ veselības aprūpē SIA „Brūču klīnika” 2014.gada 9.jūnijā. 2.atzinumā secināts, ka 2014.gada 9.jūnijā /pers. K/ tika veikta vispusīga

veselības stāvokļa izvērtēšana, nodrošināta atbilstoša brūču apstrāde un sniegtas klīniskai situācijai atbilstošas rekomendācijas, t.sk. atkārtot vizīti pēc

nepieciešamības. Konkrētajā gadījumā tāda nepieciešamība nav bijusi, jo pacientes piederīgie līdz pat /pers. K/ nāvei 2014.gada 24.jūnijā nav pieteikuši

ārsta mājas vizīti. Tātad /pers. K/ pēc 2014.gada 9.jūnija esošās veselības problēmas netika vērtētas par tādām, kurām būtu bijusi nepieciešams ārsta

vērtējums vai medicīniskā palīdzība. 88 gadus vecās pacientes /pers. K/ nāve neiestājās no izgulējumiem (kā norādīts iesniegumā), bet gan

dekompensējoties hroniskām slimībām – vispārējai aterosklerozei, t.sk. sirds – aterosklerozei ar arteriālu hipertensiju, smadzeņu asinsvadu ar pārciestu

cerebrālu infarktu ar atkārtotām tranzitori išēmiskām lēkmēm, pēc kurām bija ierobežotas aktīvās kustības, pašaprūpes spējas, mikrocirkulācijas un audu

trofikas traucējumi (izgulējumi).

[5] Atbilstoši 2017.gada 21.aprīļa Mantojuma apliecībai un Vienošanās par mantojuma sadali, /pers. D/ savā īpašumā ir ieguvis tiesības prasīt un

saņemt atlīdzību par mantojuma atstājējas /pers. M/ mātei /pers. K/ veselībai nodarīto kaitējumu, kas radies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus

SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” klīnikā „Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam.

[6] Ņemot vērā 2.atzinumā konstatēto, dienesta direktore 2017.gada 28.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.05.3/5.3-1/5933 atteikt pieteicējam /pers. D/

izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par /pers. K/ veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) jeb nemateriālajiem

zaudējumiem, kas radušies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Brūču klīnika” 2014.gada 9.jūnijā.

Ar Veselības ministrijas 2018.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.01-23.3/1420 (turpmāk– pārsūdzētais lēmums) atstāts negrozīts dienesta direktores

2017.gada 28.aprīlī pieņemtais lēmums Nr.05.3/5.3-1/5933.

Pārsūdzētajā lēmumā, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, Veselības ministrija atzinusi, ka pastāv pretrunas starp 1. un 2.atzinumu, proti,

1.atzinumā norādīts, ka SIA „Brūču klīnika” nevērtēja jautājumu par pacientes stacionēšanu vai mājas aprūpes organizēšanu, savukārt 2.atzinumā tiek

norādīts, ka neapstiprinās pirmās ekspertīzes laikā konstatētais, ka SIA „Brūču klīnika” ārsts nav lēmis jautājumu par pacientes tūlītēju stacionēšanu vai

ģimenes ārstes iesaistīšanu aprūpes procesā (kā mājas aprūpes organizēšanā). Minētās pretrunas Veselības ministrija skaidro ar to, ka, sagatavojot

1.atzinumu, Veselības inspekcija nebija lūgusi SIA „Brūču klīnika” ārstniecības personu, kas piedalījās pacientes aprūpē, paskaidrojumus, un,

pamatojoties uz tiem, Veselības inspekcijai bija pamats mainīt savu viedokli.

Papildus Veselības ministrija norāda, ka SIA „Brūču klīnika” ārstam vai ārstiem, kas veica pacientes apskati, nebija tiesību uzsākt organizēt mājas

aprūpi pacientei, jo atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

noteikumi” 73.1.apakšpunktam to uzsākt var ar ģimenes ārsta vai ar stacionāra ārsta nosūtījumu. SIA „Brūču klīnika” ārsts vai ārsti veica ambulatoro

apskati, konsultāciju izgulējumu kopšanā, norādot, ka atkārtota vizīte nepieciešama pēc vajadzības. Ņemot vērā, ka pacientes piederīgie atkārtoti

nelūdza SIA „Brūču klīnika” medicīnisko palīdzību (kā arī nevērsās pie citām ārstniecības personām), pieņemams, ka pacientei medicīniskā palīdzība

nebija nepieciešama.

[7] Pieteicēja /pers. D/ 2018.gada 18.maijā iesniegtajā pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[7.1] No pārsūdzētā lēmuma neizriet, ka lietas objektīvai izlemšanai būtu vērtēti visi nepieciešamie fakti un iegūtā informācija. Nav vērtēts, vai

SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” ir darījusi visu, lai netiktu nodarīts kaitējums /pers. K/, vai tika ievērotas visas medicīnisko

manipulāciju vadlīnijas un piemērotas pareizas ārstēšanas metodes.

[7.2] Pārsūdzētais lēmums nesatur visu taisnīga lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatējumu. Tajā nav izvērtēts un atklāts pārkāpuma

raksturs. Nav noteikts un izvērtēts radītais kaitējums, kā arī nav atklāti un izvērtēti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi.

[7.3] Lietā esošais Veselības inspekcijas atzinums neatbilst ekspertīzes veikšanas vadlīnijām un vispārējām prasībām. Atzinums ir formāls, satur

dažādu medicīnisko dokumentu atreferējumu. Atzinums nesatur faktu un pierādījumu apkopojumus, kas ļautu izdarīt secinājumu, ka /pers. K/ nav

nodarīts veselības kaitējums. Atzinums nesatur cēlonisko sakaru starp /pers. K/ veselības stāvokli un SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes

slimnīca” rīcību. Atzinums nesniedz pierādījumus tam, ka SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” ir darījusi visu iespējamo, lai nepasliktinātu

/pers. K/ veselības stāvokli.

[7.4] SIA „Brūču klīnika”, neizskaidrojot /pers. K/ un viņas piederīgajiem iespējas ārstēties par maksu, kā arī nenodrošinot ārstniecību mājās, ir

pārkāpusi Pacientu tiesību likuma 4.panta pirmās, trešās un piektā daļas, 5.panta pirmās un ceturtās daļas un devītās daļas nosacījumus, tāpat

SIA „Brūču klīnika” pārkāpusi Ārstniecības likuma 9.pantu, jo nav ievērojusi izgulējumu ārstēšanas un profilakses klīniskajās vadlīnijās minētos

pasākumus, nav noteikusi izgulējumu veidošanās risku, nav izstrādājusi izgulējumu novēršanas plānu, nav sniegusi konkrētus norādījumus par

palīglīdzekļiem, nav veikusi plāna izpildes dokumentēšanu, tuviniekiem nav sniegusi jēgpilnas norādes, kā arī nav izvērtēti izgulējuma rašanās riski pēc

Braden skalas.

[7.5] Nav pamata neticēt /pers. M/ liecībai, ka /pers. K/ mirusi no izgulējumiem, un atstāt bez ievērības liecību, ka izgulējumi progresējuši līdz pat

/pers. K/ nāvei, kas ekspertīzei būtu jāņem vērā, lemjot gan par kaitējuma faktu, gan kompensācijas apmēru.

[7.6] Ekspertīzes laikā ir pieļauti procedūras pārkāpumi, jo eksperts nav ņēmis vērā un atzinumā nav vērtējis potenciāli atbildīgās iestādes sniegtos

paskaidrojumus un pierādījumus. Tāpat atkārtotajā ekspertīzē nedrīkstēja piedalīties tas pats eksperts, kura iepriekšējos secinājumus Veselības ministrija

uzskatīja par prettiesiskiem. Pieteicējs uzskata, ka Veselības inspekcija ir nobēdzinājusi būtiskus pierādījumus.

[8] Paskaidrojumā tiesai Veselības ministrija pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt pilnībā.

[9] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 22.janvāra lēmumu atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Veselības inspekcija.

[10] Veselības inspekcija paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, paskaidrojot, ka pieteicēja pārstāvja argumentus par

dienesta 2017.gada 28.aprīļa lēmuma Nr.05.3/5.3-1/5933 atcelšanu uzskata par nepamatotiem, jo taisot 2.atzinumu par /pers. K/ aprūpi SIA „Brūču

klīnika”, Veselības inspekcija ir novērsusi Veselības ministrijas 2015.gada 21.novembra lēmumā Nr.01-23.3/5132 norādītos trūkumus. Tas, ka

Veselības ministrija ir atcēlusi dienesta 2015.gada 14.septembra lēmumu Nr.05.3/5.3-1/8448 daļā un uzlikusi par pienākumu Veselības inspekcijai sniegt

atzinumu par /pers. K/ aprūpi SIA „Brūču klīnika”, nenorāda uz Veselības ministrijas nodomu uzlikt par pienākumu Veselības inspekcijai sniegt

pieteicējam labvēlīgu atzinumu.

[11] Tiesas sēdēs pieteicēja pārstāvji uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Iestāžu pārstāves pieteikumu neatzina.

Tiesas sēdēs tika nopratināti liecinieki /pers. P/ un /pers. R/.

Motīvu daļa

[12] Tiesa, noklausoties tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav

pamatots.

[13] /pers. M/ pārstāvis /pers. E/ dienestā iesniedza atlīdzības no Ārstniecības riska fonda prasījuma iesniegumu (lietas 1.sējuma 168.lapa) par

SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam /pers. K/

veselībai nodarīto kaitējumu (iesniegumā norādīts, ka, ārstējoties nodaļā, /pers. K/ radies izgulējums abās pusēs gluteālā apvidū, kas paātrinājis /pers. K/

nāvi pēc izrakstīšanās no stacionāra). 1.atzinumā (lietas 1.sējuma 137.-156.lapa) nav konstatēta kaitējuma esība /pers. K/ veselības aprūpē SIA „Rīgas

Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers”, jo pēc ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā nav iespējams objektīvi pierādīt, ka

/pers. K/ no stacionāra izrakstīta ar izgulējumiem. Izgulējumu rašanās procesā nav saskatāma cēloņsakarība ar pacientes ārstēšanos stacionārā

„Gaiļezers”. Arī 2.atzinumā (lietas 1.sējuma 97.-104.lapa) kaitējuma esība /pers. K/ veselības aprūpē SIA „Brūču klīnika” 2014.gada 9.jūnijā netika

konstatēta, jo 2014.gada 9.jūnijā /pers. K/ tika veikta vispusīga veselības stāvokļa izvērtēšana, nodrošināta atbilstoša brūču apstrāde un sniegtas klīniskai

situācijai atbilstošas rekomendācijas. 2.atzinumā secināts, ka 88 gadus vecās pacientes /pers. K/ nāve neiestājās no izgulējumiem, bet gan

dekompensējoties hroniskām slimībām. Dienests atteica izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda (lietas 1.sējuma 89.-94., 181.-185.lapa).

Līdz ar to lietā pastāv strīds par kaitējuma esību pieteicējas veselības aprūpē SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā

„Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam un SIA „Brūču klīnika” 2014.gada 9.jūnijā.

[14] Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī

morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi

ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu

ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Kārtība, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda,

noteikta Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.1268).

Noteikumu Nr.1268 (redakcijā, kāda bija spēkā, kad 2015.gada 14.septembra un 2017.gada 28.aprīļa lēmumu pieņemšana bija dienesta

kompetencē) 2.1.apakšpunkts noteica, ka Ārstniecības riska fonda darbību tai skaitā nodrošina Veselības inspekcija, kas veic ekspertīzi, sagatavo

atzinumu un nosaka kaitējuma apmēru procentos, kā arī vērtē ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai

novēršanu, bet 2.2.apakšpunkts noteic, ka dienests, kas administrē Ārstniecības riska fonda līdzekļus, pamatojoties uz Veselības inspekcijas atzinumu,

pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu to izmaksāt, kā arī izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. Saskaņā ar noteikumu

Nr.1268 7.punktu Veselības inspekcija, saņemot no dienesta atlīdzības prasījuma iesniegumu veic pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi, konstatē

kaitējuma esību vai neesību, konstatē šo noteikumu 12.punktā minēto apstākļu esību vai neesību, kā arī atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam nosaka

konstatētā kaitējuma sekas un apmēru, izteiktu procentos, ņemot vērā veselības stāvokli, kas bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim.

No citētajām tiesību normām izriet, ka gadījumā, ja tiek konstatēts fakts, ka ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ar savu darbību

vai bezdarbību ārstniecības laikā pacienta dzīvībai vai veselībai ir nodarījušas kaitējumu (arī morālo kaitējumu), vienlaikus konstatējot cēloņsakarību starp

kaitējuma nodarīšanas faktu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā, pacientam ir tiesības uz atlīdzību.

[15] 2015.gada 14.septembra dienesta lēmumā (sākotnējā lēmumā), pamatojoties uz noteikumu Nr.1268 12.1.apakšpunktu, konstatēts atlīdzības

izmaksu izslēdzošais apstāklis – izgulējumu rašanās procesā nav saskatāma cēloņsakarība ar /pers. K/ ārstēšanos SIA „Rīgas Austrumu klīniskās

universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam.

1.atzinumā konstatēts, ka 2014.gada 11.maijā /pers. K/ ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu nogādāta SIA „Rīgas Austrumu

klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” (lietas 1.sējuma 233.-234.lapa). Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājs /pers.

S/, izvērtējot pacientes veselības stāvokli (sareiba galva, nokrita, gulēja uz grīdas, samaņu nezaudēja, vispārējais stāvoklis apmierinošs, samaņa skaidra),

noteica diagnozi neprecizēta transitoriska smadzeņu išēmiska lēkme, citas cerebrovaskulāras slimības (smadzeņu ateroskleroze, hroniska

smadzeņu išēmija). 1.atzinumā norādīts, un to apliecina ieraksti tiesas izprasītajā stacionārā pacienta medicīniskajā kartē Nr.26760-2014, ka

2014.gada 11.maijā dežūrārsts izvērtēja anamnēzi, objektīvo veselības stāvokli, nozīmēja izmeklēšanu (klīniskās un bioķīmiskās analīzes, radioloģisko

izmeklēšanu, neirologa konsultāciju) un paciente stacionēta endokrinoloģijas nodaļā. Ārstējošās ārstes ierakstos norādīts, ka dominē vispārējs nespēks,

vājums, neirogēnas sāpes labajā rokā pēc insulta 2010.gadā, aizdusa, paciente labi kontaktējama, bet fiziski nespēcīga, patstāvīgi nosēdēt nespēj, kreisās

paduses rajonā lēni granulējošas apdegumu brūces, ko guvusi mājās. Hronisko slimību uzturošai terapijai pacientei nozīmēta terapija, dinamikā atkārtotas

klīniski/bioķīmiskās analīzes, references intervāliem neatbilstošie analīžu rādītāji liecina par esošo nopietno hronisko saslimšanu fonu un kritiena rezultātā

gūto apdegumu. Par šiem apstākļiem lietā nav strīda. Kā redzams no izraksta – epikrīzes (lietas 2.sējuma 50.lapa), /pers. K/ izrakstīta no stacionāra

2014.gada 19.maijā vispārējā apmierinošā stāvoklī un rekomendācijām, ka paciente praktiski visas diennakts laikā uzraugāma, kopjama, aprūpējama,

diēta – pilnvērtīgs ar olbaltumiem un vitamīniem bagāts uzturs, terapijā turpināt: Aspirin 100 mg no R, Diroton 20 mg no R, Amplopidin 5 mg V,

Betaserc 24 mg x 3 d., 1 mēnesi, pēc tam 24 mg 2 x d. no R un P ilgstoši, Sermion 30 mg x 1 d. no R, Bisoprolol 2,5 mg x 2 d. no R). No

medicīniskās dokumentācijas neizriet, ka atrašanās laikā stacionārā „Gaiļezers” /pers. K/ būtu konstatētas izgulējumu pazīmes.

Veselības inspekcija ir izvērtējusi ārstes /pers. T/ paskaidrojumu (lietas 1.sējuma 239.lapa), ģimenes ārstes /pers. U/ paskaidrojumu (lietas

1.sējuma 237.lapa), kā arī /pers. K/ meitas /pers. M/ paskaidrojumu (lietas 1.sējuma 40.-42.lapa), /pers. M/ pārstāvja /pers. E/ iesniegto iesniegumu

(lietas 1.sējuma 49.-50.lapa), kā arī Rīgas apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona aktu par faktu fiksēšanu (lietas 1.sējuma 43.-

44.lapa).

No ģimenes ārstes /pers. U/ sniegtā paskaidrojuma tiesa konstatē, ka pēdējais apmeklējums bija 2011.gada 27.oktobrī, pēc tam ne paciente, ne

viņas piederīgie pie ārstes nav vērsušies. Tādējādi Veselības inspekcija pamatoti atzinumā secināja, ka pēc izrakstīšanās no stacionāra 2014.gada

19.maijā /pers. K/ mājas apstākļos netika nodrošināta stacionāra rekomendāciju izpilde.

Tiesa konstatē, ka Veselības inspekcijas 1.atzinumā ir izvērtēti abu pušu viedokļi. Veselības inspekcijas atzinumu sagatavo sertificēti ārsti eksperti,

kuri izvērtēja visu /pers. K/ sniegto veselības aprūpes pakalpojumu dokumentāciju un pierādījumus, un, pamatojoties uz tiem, sagatavoja atzinumu. Tiesa

nav konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu Veselības inspekcijas 1.atzinuma apšaubīšanai.

[16] Uz to, ka /pers. K/ SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz

2014.gada 19.maijam radies izgulējums abās pusēs gluteālā apvidū, norāda /pers. K/ meita /pers. M/ savos paskaidrojumos. /pers. M/ norādīja, ka

pirms /pers. K/ aizvešanas uz stacionāru /pers. K/ izgulējumu nebija, bet pēc stacionāra, ierodoties mājās un pārģērbjot /pers. K/, ieraudzījusi izgulējumus

sēdvietas rajonā, klāt bijis cilvēks, kurš palīdzējis, āda bijusi apstrādāta ar violetu šķidrumu un ļoti sulojusies. Izgulējumi ārstēti mājās, bet nekas nav

līdzējis, tad vērsusies Izgulējumu institūtā un uz izsaukumu ieradies dakteris, kurš apstrādājis brūci un devis rekomendācijas, kā rīkoties. /pers. M/

secinājusi, ka /pers. K/ mirusi no izgulējumiem (lietas 1.sējuma 40.-42.lapa).

Pieteicēja pārstāvja /pers. E/ 2015.gada 20.marta iesniegumā norādīts, ka uz stacionārās pacienta medicīniskās kartes vāka 22.2.apakšpunktā

„Pamatdiagnozes sarežģījumi” izdarīts ieraksts decubitio sacralis, norādot uz krustu apvidus izgulējuma esamību. Tiesa konstatē, ka uz stacionārās

pacienta medicīniskās kartes vāka 22.2.apakšpunktā „Pamatdiagnozes sarežģījumi” izdarīts ieraksts nevis decubitio sacralis, bet gan Dementio senilis

(lietas 2.sējuma 61.a lapa), līdz ar to šāds arguments nav uzskatāms par pamatotu.

Pieteicēja pārstāvis lietā ir iesniedzis Rīgas apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona aktu par faktu fiksēšanu (lietas 1.sējuma

43.-44.lapa). Šajā 2015.gada 10.jūlijā sastādītajā aktā norādīts, ka liecības tiek fiksētas saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74.panta pirmās daļas

2.punktu. Aktā fiksētas /pers. M/, /pers. A0/ un /pers. P/ liecības par /pers. K/ veselības stāvokli pirms un pēc viņas stacionēšanas SIA „Rīgas Austrumu

klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” 2014.gada 9.jūnijā (acīmredzot norādīts nepareizs datums). Aktā par fakta fiksēšanu /pers. M/

liecinājusi, ka pēc mātes atvešanas mājās noņēmusi pamperu un ādas virsējā daļa bijusi pilnīgi nost. Māti no slimnīcas palīdzējušas aizstumt paziņa /pers.

A0/ un mirušā brāļa sieva /pers. P/. Pēc izrakstīšanas un pārvešanas mājās, māti pārģērbušas un konstatējušas izgulējumus, vēlāk izgulējumi progresēja.

Zvērināta tiesu izpildītāja aktā fiksējusi, ka /pers. A0/ liecinājusi, ka kopā ar Benitu pārvedušas māti no slimnīcas un konstatējušas izgulējumus, izgulējumu

stāvoklis mājās pasliktinājās. /pers. P/ liecināja, ka trijatā paņēmušas /pers. K/ no slimnīcas, ratiņos pārvedušas mājās, pārģērbjot /pers. K/,

konstatējušas izgulējumus. Visas trīs personas norādījušas, ka uzrādītajā fotogrāfijā redzama /pers. K/, viņas blūze un ārsta roka.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74.panta pirmās daļas 2.punktu zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma fiksē faktus. Atbilstoši

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izstrādāto metodisko noteikumu „Noteikumi par faktu fiksēšanu” 1.punktam faktu fiksēšana ir ar cilvēka

maņu orgāniem uztveramu vai ar cilvēka maņu orgāniem uztveramu un ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiem vai mērierīcēm nosakāmu konkrētu lietu,

parādību, stāvokļu vai darbību formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu. Fakta fiksēšana ietver sevī šādu darbību kopumu:

nokļūšana no zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas līdz fakta fiksēšanas vietai un atpakaļ, fakta fiksēšanas veikšana un akta sagatavošana (sk.

http://www.lzti.lv/media/documents/11049/2017_12_15_noteikumi-par-fakta-fiks%C4%93%C5%A1anu_ar_groz_A1cyd4k.pdf). Tiesas ieskatā,

personu liecību fiksēšana, ko vēlējās panākt SIA „Brūču klīnika” ārsts /pers. E/, nevarēja tikt veiktas fakta fiksēšanas kārtībā.

Tiesa arī norāda, ka, sniedzot liecību, persona tiek brīdināta likumā noteiktajā kārtībā par atbildības iestāšanos apzināti nepatiesu liecību sniegšanas

gadījumā.

Tiesas sēdē, nopratināta kā lieciniece, /pers. P/ liecināja, ka bijusi /pers. K/ vedekla, vienu reizi apciemojusi /pers. K/ Gaiļezera slimnīcā, aizgājusi

ciemos, apskatījusi viņu no visām pusēm un konstatējusi tādus kā izgulējumus aizmugurē, krustu rajonā. /pers. K/ gulējusi un ne par ko nav sūdzējusies.

Kad /pers. K/ izrakstīta no slimnīcas, lieciniece nav piedalījusies viņas pārvešanā mājās. Pēdējo reizi lieciniece /pers. K/ redzējusi slimnīcā. Apciemojuma

laikā slimnīcā nolēmusi apskatīt /pers. K/, viņai bijušas autiņbiksītes, lieciniece nolēmusi, ka ir jāpalīdz, varbūt jāsamaina. Atbildot uz /pers. E/ jautājumu,

lieciniece liecināja, ka izgulējumi bijuši apmēram piecus līdz sešus centimetrus lieli, āda bijusi apsārtusi. Apsārtums bijis apstrādāts ar dzeltenu šķidrumu,

apskatot /pers. K/, viņu tā kā piecēlusi nedaudz uz sānu.

No liecinieces /pers. P/ liecības izriet, ka zvērinātas tiesu izpildītājas aktā norādītais viedoklis neatbilst patiesībai, /pers. P/ viedokli ir sniegusi krievu

valodā, tādēļ nevar uzskatīt, ka /pers. P/ nebūtu kaut ko sapratusi. Arī /pers. P/ tiesai sniegtā liecība nerada pārliecību par to, ka apciemojuma laikā

/pers. P/ konstatējusi izgulējumus /pers. K/. Vispārīgi tiesa neapšauba, ka apciemojuma laikā tuvinieki varētu apskatīt slimnīcā gulošo personu arī zem

autiņbiksītēm, ja šādai rīcībai ir pamatojums, piemēram, pašas slimās personas sūdzības par nepieciešamību mainīt autiņbiksītes vai saistībā ar aizdomām

par izgulējumiem krustu rajonā. /pers. P/ loģiski neizskaidroja savu rīcību, pārbaudot /pers. K/ autiņbiksītes apciemojuma laikā, kā arī nenorādīja uz to,

ka iepriekš /pers. K/ būtu bijušas kādas izgulējumu problēmas, lai šādi rīkotos.

Pretrunas saskatāmas arī /pers. M/ paskaidrojumā un zvērinātai tiesu izpildītājai norādītajā, proti, paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 40.-42.lapa)

/pers. M/ norāda, ka, ierodoties mājās pēc stacionāra, mātei ieraudzījusi izgulējumus sēdvietas rajonā, klāt bijis cilvēks, kurš palīdzējis. Savukārt

zvērinātai tiesu izpildītājai /pers. M/ norādījusi, ka trijatā pārvedušas māti mājās no slimnīcas, bet paskaidrojumā /pers. M/ norādījusi uz viena cilvēka

klātbūtni. /pers. M/ liecības iegūt nav iespējams, jo viņa ir mirusi.

Apkopojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu 1.atzinumā konstatēto, ka izgulējumu rašanās procesā nav saskatāma cēloņsakarība ar

pacientes ārstēšanos stacionārā „Gaiļezers”, šo procesu veicināja nopietnās hroniskās saslimšanas, t.sk. smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, pārciestais

cerebrālais infarkts, atkārtotas tranzitori išēmiskas lēkmes, pēc kurām ir ierobežotas aktīvās kustības, pašaprūpes spējas, mikrocirkulācijas un audu

trofikas traucējumi. Tāpat, ja pieņem, ka /pers. K/ meitas /pers. M/ paskaidrojumā norādītais, ka stacionārā „Gaiļezers” sācies izgulējums, atbilst

patiesībai, tad būtu bijusi nepieciešama tūlītēja ārsta apskate un ārstēšanas uzsākšana, bet konkrētajā gadījumā pacientei netika nodrošināta savlaicīga

ģimenes ārsta apskate un ārstēšanas uzsākšana, t.sk. mājas aprūpes organizēšana, jo brūču speciālista konsultācija lūgta tikai pēc trim nedēļām.

Tiesa uzskata, ka /pers. E/ iesniegumā (lietas 1.sējuma 49.-50.lapa) norādītais, ka pēc /pers. M/ teiktā, /pers. K/, līdz iestājusies stacionārā, bijusi

fiziski aktīva, vērtējams kritiski, jo no lietas materiāliem izriet, ka jau 2013.gadā, pēc izrakstīšanās no stacionāra, rekomendācijās norādīts, ka pacientei

nepieciešama gan medicīniskas aprūpes, gan sociālas aprūpes (pašaprūpe) nodrošināšana, kā arī no 2013.gada 17.oktobra izraksta – epikrīzes redzams,

ka paciente iestājusies sakarā ar galvas reiboņiem, pārvietošanās traucējumiem (lietas 2.sējuma 48.-49.lapa).

Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka šādi izgulējumi, kādi konstatēti /pers. K/, var rasties 10 līdz 14 dienu laikā. Ņemot vērā, ka brūču

speciālista konsultācija lūgta tikai pēc trim nedēļām pēc /pers. K/ atgriešanās mājās no stacionāra, nav iespējams objektīvi pierādīt, ka /pers. K/ no

stacionāra izrakstīta ar izgulējumiem.

Turklāt no ģimenes ārstes /pers. U/ ierakstiem ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē redzams, ka veikti ieraksti – nāve iestājās mājās

24.06.2014., diagnoze Hr. sirds mazspēja. Hipertensīva sirds slimība. Hipertensija. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni Nr.K08170 pasaknī kā

nāves cēlonis norādīts I daļā a) sirds mazspēja, b) Hipertensīva sirds slimība, c) Hipertensija; II daļā Stāvoklis pēc insulta 2010.g. Izgulējumi.

26.06.2014.gada 26.jūnijā Epikrīze. Paciente ilgstoši slimoja ar arteriālo hipertensiju. 2010.gadā paciente ārstējās stacionārā. Pēc stacionāra

saņēma ārstēšanu mājās. 11.05.2014. ar ĀMP hospitalizēta ar aizdomām par TIL. Ārstējās stacionārā. Pēc stacionāra saņēma aprūpi mājās. Parādījās

izgulējumi. Konsultēja speciālisti no Brūču klīnikas (lietas 2.sējuma 61.blapa). Ģimenes ārste 2015.gada 9.jūlija paskaidrojumā norāda, ka ambulatorā

kartē informāciju 2014.gada 26.jūnija epikrīzei, iespējams, sniedza meita, precīzi neatceras. Tādējādi no ģimenes ārstes veiktā ieraksta iespējams secināt,

ka izgulējumi /pers. K/ izveidojās pēc atvešanas mājās no stacionāra.

Apkopojot iepriekš secināto, tiesa uzskata, ka nav konstatējama kaitējuma esība /pers. K/ veselības aprūpē SIA „Rīgas Austrumu klīniskās

universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam.

[17] Arī 2017.gada 28.aprīļa dienesta lēmumā, pamatojoties uz noteikumu Nr.1268 12.1. un 12.4.1apakšpunktu, SIA „Brūču klīnika” aprūpes

epizodē nav konstatēta kaitējuma esība un atzīts, ka /pers. K/ nāve neiestājās no izgulējumiem, bet gan dekompensējoties hroniskām slimībām. Tiesa

piekrīt 2.atzinumā un dienesta 2017.gada 28.aprīļa dienesta lēmumā ietvertajam secinājumam, ka nav konstatējama kaitējuma esība /pers. K/ aprūpes

epizodē SIA „Brūču klīnika” 2014.gada 9.jūnijā.

[17.1] 2.atzinumā secināts, ka 2014.gada 9.jūnijā /pers. K/ tika veikta vispusīga veselības stāvokļa izvērtēšana, nodrošināta atbilstoša brūču

apstrāde un sniegtas klīniskai situācijai atbilstošas rekomendācijas, t.sk. atkārtot vizīti pēc nepieciešamības. Konkrētajā gadījumā tāda nepieciešamība

nav bijusi, jo pacientes piederīgie līdz pat /pers. K/ nāvei 2014.gada 24.jūnijā nav pieteikuši ārsta mājas vizīti. Tātad /pers. K/ pēc 2014.gada 9.jūnija

esošās veselības problēmas netika vērtētas par tādām, kurām būtu bijis nepieciešams ārsta vērtējums vai medicīniskā palīdzība. 88 gadus vecās pacientes

/pers. K/ nāve neiestājās no izgulējumiem.

[17.2] Saskaņā ar SIA „Brūču klīnika” ambulatorā pacienta medicīnisko karti /pers. K/ 2014.gada 9.jūnijā sniegta konsultācija. Medicīniskajā

kartē noradīts, ka apskates brīdī /pers. K/ sūdzas par izgulējumiem krustu rajonā. Norādīta īsa anamnēze: paciente ir spējusi pati sevi apkopt, pati

pārvietojusies istabas robežās. Anamnēzē bijis mikroinsults 2010. gadā bez nopietnām atlieku parādībām. Paciente atrasta š.g. 11. maijā uz grīdas. Ar

aizdomām par transitoru išēmisku lēkmi ar NMPD nogādāta stacionārā „Gaiļezers", kur pacientei veikti izmeklējumi. Insults netika apstiprināts, pēc

nedēļas izrakstīta no stacionāra ar izgulējumiem krustu rajonā. Objektīvais stāvoklis: vispārējais stāvoklis vērtējams kā vidēji nopietns, stāvokļa smagumu

nosaka pacientes hipoaktivitāte, hipomobilitāte, paaugstināta temperatūra līdz 39 C, kas, visticamāk, ir urīnceļu infekcijas dēļ. Lokālais stāvoklis: ir

izgulējumi krustu rajonā. Plašākais sakroiliakālās locītavas rajonā zemādas līmenī līdz fascijai. Veiktas nekrekomijas izmēros 10x6 cm. Ievietots mitrs

pārsējs. Kreisās sakroiliakālās locītavas rajonā virspusēja ādas nekroze, kam uzlikti mitri pārsēji. Labam papēdim sausa nekroze, kas ir fiksēta pie

pamatnes. Diagnoze: Krustu rajona III-IV pakāpes izgulējums (Yarkoni-Kirk klasifikācija). Senīla demence. Stāvoklis pēc mikroinsulta. Labā papēža III

pakāpes izgulējums. Rekomendācijas: 1) mainīt mitri – sausus kokvilnas pārsējus ar Prontosan šķīdumu 3 x dienā; 2) regulāra pacientes grozīšana,

negulēt uz muguras, gulēt uz labā vai kreisā sāna, labā vai kreisā pussāna; 3) pacientes sēdināšana; kad var nosēdēt pusstundu, mēģināt vertikalizēt kājās;

4) Caps. Amoksiklav 1000 mg 2 x dienā 7 dienas, un 5) atkārtot vizīti pēc nepieciešamības. Medicīnisko karti parakstījuši dr. /pers. R/, dr. /pers. E/ un

dr. /pers. AE/ (lietas 2.sējuma 46.-47., 52.lapa).

Izvērtējot minēto informāciju, secināms, ka ieraksts par /pers. K/ izrakstīšanu no stacionāra ar izgulējumiem krustu rajonā veikts pēc /pers. K/

meitas /pers. M/ vārdiem, kas, kā jau norādīts iepriekš, ar lietas materiāliem neapstiprinās.

[17.3] /pers. M/ Veselības inspekcijai sniegtajā paskaidrojumā norādījusi, ka saistībā ar izgulējumiem sākotnēji vērsusies aptiekā un pirkusi tur

piedāvāto izgulējumu ārstēšanai, bet nekas nav līdzējis, tādēļ vērsusies Izgulējumu institūtā. Uz izsaukumu ieradās dakteris, kurš apstrādājis jau dziļāku

brūci un devis rekomendācijas, kā rīkoties tālāk. Neskatoties uz to, ka izpildījusi visas rekomendācijas, nekas nav līdzējis un 25.jūnijā /pers. K/ mirusi

(lietas 1.sējuma 40.-42.lapa).

VSIA „Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīca” traumatologs, ortopēds /pers. R/ paskaidrojumā norādījis, ka 2014.gadā, būdams

traumatoloģijas un ortopēdijas ārsts – rezidents, kā papildu darbā strādājis SIA „Brūču klīnika”, kura sniegusi ambulatorās konsultācijas, arī izbraukuma

konsultācijas pie pacienta. 2014.gada 9.jūnijā notikusi izbraukuma konsultācija pie pacientes /pers. K/. Uz ambulatoro mājas konsultāciju devies viens,

bez izrakstā/slēdzienā minēto personu klātbūtnes. Paciente tika konsultēta, novērtēts lokālais stāvoklis, sistēmiskais stāvoklis. Tika veikta lokālo brūču un

izgulējumu aprūpe, nekrektomijas. Izvērtējot lokālo stāvokli, tika secināts, ka paaugstinātās temperatūras iemesls nav izgulējumi, bet ar lielāko varbūtību

sekundāra urīnceļu infekcija, mobilitātes traucējumi, kā atlieku parādības pēc insulta. Tika sniegtas mutiskas rekomendācijas, izskaidrots stāvokļa

smagums un ieteikumi tālākām darbībām (pacientes aprūpe, kopšana, nozīmēta antibakteriālā terapija, atkārtota kontrole pēc nepieciešamības). Tā kā

pacientei bija paaugstināta temperatūra līdz 390C un atlieku parādības pēc insulta, kas ir jau ilgus gadus un ir stabili, nebija indikāciju neatliekamai

stacionēšanai vai tās piedāvāšanai, turpmākā ārstēšana ambulatori ģimenes ārsta uzraudzībā. Pacientes radiniekiem tika atstāta rakstiska veidlapa ar

rekomendācijām un receptēm. Pēc konsultācijas klīnikas vadītājam dr. /pers. AE/ tika izskaidrota konsultācijā apskatītā pacienta veselības stāvoklis,

parādītas fotogrāfijas, kas tika veiktas uz vietas. Klīnikas vadītājs akceptēja ārstēšanas plānu, to apstiprināja ar savu parakstu. Pacientes apspriešanā

piedalījās arī dr./pers. E/, kurš piekrita ārstēšanas plānam. Gadījumos, kad klīnikas vadītājs nepiekrīt nozīmētajai ārstēšanai, pacients vai piederīgie tika

informēti par izmainīto ārstēšanas plānu, tika dotas atbilstošas rekomendācijas, tas fiksēts ambulatorajā kartē (lietas 1.sējuma 241.lapa).

Ārsts /pers. AE/ paskaidrojumā Veselības inspekcijai norādījis, ka viņam nav viedokļa par /pers. K/ 2014.gada 9.jūnijā sniegto veselības aprūpi

mājas vizītē, jo viņa rīcībā nav medicīniskās dokumentācijas (lietas 2.sējuma 3.lapa).

Ārsts /pers. E/, kas šajā lietā ir arī pieteicēja pārstāvis, paskaidrojumā norādījis, ka 2014.gada 9.jūnijā ieradies pie /pers. K/ dzīvoklī pēc /pers. M/

uzaicinājuma. /pers. K/ brūces skatījies viens pats. Mājas vizītes tika fiksētas daudzos dokumentos, parasti sestdienās un svētdienās veicis apskates,

katru pirmdienu veicis kolēģu informēšanu ar vizuālajiem uzskates līdzekļiem (fotogrāfijām). Konkrētā lietā paraksti bija tāpēc, ka konkrēto lietu izskatīja

SIA „Brūču klīnika” ārstu forumā, noskaidrojot citu ārstu viedokli par ārstēšanas procesu. Rekomendācijas bija nepareizas un nepilnīgas un tām bija

katastrofālas sekas. Par notikušo pārdomājis tikai pēc Veselības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Pēc šīs gadījuma ieviesuši izmaiņas – sniedz

rekomendācijas par ārstēšanos. 2014.gada nogalē sazinājies ar /pers. M/, uzzinājis, ka /pers. K/ mirusi. Ģimenei bija pietiekoši līdzekļu, lai /pers. K/

varētu ārstēties par maksu. Ņemot vērā formātu, kādā Austrumu slimnīcā tikusi realizēta izgulējumu programma laikā no 2010.gada līdz 2014.gada

31.decembrim, viņam būtu vajadzējis enerģiskāk aizstāvēt pacientu tiesības (lietas 2.sējuma 4.lapa).

[17.4] Kā redzams no iepriekšējā apakšpunktā norādītajiem paskaidrojumiem, tajos konstatējamas pretrunas. Proti, nav iespējams konstatēt, kurš

ārsts bijis ambulatorajā mājas konsultācijā pie /pers. K/ – ārsts /pers. R/ vai ārsts /pers. E/.

Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, /pers. R/ liecināja, ka konkrēto gadījumu neatceras, iespējams, brauca kopā ar sertificēto ārstu vai pēc tam

pārrunāja. Pēc pacienta apmeklējuma notiek apspriešana ar sertificēto ārstu, tiek parādīti fotouzņēmumi, kas tiek veikti apskates laikā, tiek izstāstīta

klīniskā situācija, stāvoklis, anamnēze un piedāvātā taktika. Ja kaut ko nepieciešams mainīt, tad pacientam tiek zvanīts. Fotoattēlus izgatavo apskati

veicošais ārsts. Liecinieks strādāja SIA „Brūču klīnika” 2014.-2015.gadā un šajā laikā klīnikā pieeja šādu izgulējumu brūču ārstēšanai īpaši nemainījās,

no klīnikas puses tā taktika bija stipri līdzīga. Varbūt pavisam smalkās niansēs – pārsēja maiņas biežums vai kaut kāda lokālā terapija. Bet principā bija

tas pieņemtais piegājiens šīm lietām, uz kā pamata Brūču klīnika arī tika veidota.

Arī pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē sniedza līdzīgu skaidrojumu, ka pēc pacienta apmeklējuma konkrētais gadījums tiek apspriests un pārrunāts.

Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem neizriet, ka pēc /pers. K/ gadījuma apspriešanas būtu bijis nepieciešams mainīt rekomendācijas, to arī

nenorāda /pers. M/ savā paskaidrojumā. Tātad secināms, ka SIA „Brūču klīnika” sniegtās rekomendācijas bija pareizas. Konkrētajā gadījumā nav

konstatējams, kurš ārsts bija ieradies 2014.gada 9.jūnijā pie /pers. K/, jo /pers. M/ paskaidrojumā norādīts, ka uz izsaukumu ieradās dakteris, kurš

apstrādājis jau dziļāku brūci un devis rekomendācijas, tātad secināms, ka pie /pers. K/ ieradās viens ārsts. Pieteicēja pārstāvis /pers. E/ tiesas sēdē

paskaidroja, un tas izriet arī no paskaidrojuma Veselības inspekcijai, ka par notikušo pārdomājis 2014.gada nogalē un pēc Veselības inspekcijas

atzinuma saņemšanas, tātad pēc 2015.gada 7.septembra, tad arī secinājis, ka rekomendācijas bijušas nepareizas un nepilnīgas.

Tiesas vērtējumā pieteicēja pārstāvja paskaidrojumi par nepareizām rekomendācijām vērtējami kritiski, jo konkrētajā gadījumā pieteicēja pārstāvis

ir SIA „Brūču klīnika” vadītājs un ārsts, kurš konsultēja pacienti šajā veselības aprūpes epizodē, kā arī norāda uz sevis pieļautiem pārkāpumiem un

saistībā ar to lūdz piešķirt atlīdzinājumu.

[17.5] Izvērtējot 2.atzinumā norādīto, tiesa atzīst, ka Veselības inspekcija pamatoti secināja, ka nav konstatējama kaitējuma esība /pers. K/

veselības aprūpē SIA „Brūču klīnika” 2014.gada 9.jūnijā, jo 2014.gada 9.jūnijā /pers. K/ tika veikta vispusīga veselības stāvokļa izvērtēšana,

nodrošināta atbilstoša brūču apstrāde un sniegtas klīniskai situācijai atbilstošas rekomendācijas, t.sk. atkārtot vizīti pēc nepieciešamības. No lietas

materiāliem secināms, ka atkārtot vizīti nav bijis nepieciešams, jo ārsta mājas vizīte pēc 2014.gada 9.jūnija netika pieteikta. No lietas materiāliem to

kopumā neizriet, ka /pers. K/ nāve būtu iestājusies no izgulējumiem, bet gan dekompensējoties hroniskām slimībām – vispārējai aterosklerozei, t.sk. sirds

– aterosklerozei ar arteriālu hipertensiju, smadzeņu asinsvadu ar pārciestu cerebrālu infarktu ar atkārtotām tranzitori išēmiskām lēkmēm, pēc kurām bija

ierobežotas aktīvās kustības, pašaprūpes spējas, mikrocirkulācijas un audu trofikas traucējumi (izgulējumi). Tādēļ pieteicēja argumenti par to, ka /pers.

K/ mirusi no izgulējumiem, nav pamatoti.

Tiesa nekonstatē, ka ekspertīzes laikā būtu pieļauti procedūras pārkāpumi un eksperti nebūtu ņēmuši vērā un nebūtu vērtējuši /pers. K/ aprūpē

iesaistīto iestāžu paskaidrojumus un pierādījumus. No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja pārstāvja /pers. E/ iesniegumos (lietas 1.sējuma 24.-

27.lapa) norādīts uz dokumentu neesību lietā, bet, kā redzams no Veselības inspekcijas vēstules, pieteicēja pārstāvim norādīts, ka SIA „Brūču klīnika”

saņemtie dokumenti ir pievienoti lietai un atrodas inspekcijas lietas materiālos (lietas 1.sējuma 28.lapa). No lietas materiāliem tiesa secina, ka Veselības

inspekcija ir pieprasījusi /pers. K/ aprūpē iesaistīto ārstniecības personu paskaidrojumus, tie ir izvērtēti un atspoguļoti atzinumos.

[18] Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka pieteicējam pamatoti atteikts atlīdzinājums no Ārstniecības riska fonda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. D/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. D/ tiktu izmaksāta atlīdzība no Ārstniecības riska fonda par

/pers. K/ dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kas radušies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu

klīniskās universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” laika periodā no 2014.gada 11.maija līdz 2014.gada 19.maijam un SIA „Brūču klīnika”

2014.gada 9.jūnijā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Blūma