Insurance subrogation claim partially allowed against neighbor for water damage caused by burst pipe.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed the insurance company's subrogation claim against the neighbor for water damage caused by a burst pipe in an adjacent unit. The plaintiff proved the neighbor was liable under property law for failing to maintain their plumbing, while the defendant argued the damage was outside their maintenance scope. The court ruled that the neighbor must pay the insured amount minus the deductible, plus court costs, while rejecting the claim for the remaining disputed sum.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Property Rights Art. 14, 15; Law on Insurance Contracts Art. 40; Civil Law Art. 1779: An insurer who has paid indemnity acquires subrogation rights against the liable party, who remains responsible for damages caused by their property defects to neighbors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33373316
Lietas arhīva Nr. C-3733-16/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 22.novembrī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese V.Puškundze
ar sekretāri l.Bogdanovu
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
[1] 2016.gada 4.janvārī AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle (turpmāk - prasītāja) Rīgas rajona tiesā cēla prasību pret /pers. B/ par zaudējumu
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 10.oktobrī starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums un izsniegta polise
18/004/77986/07, uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis Nr.2 , /adrese/. Polises darbības termiņš bija noteiks līdz 2008.gada 10.oktobrim.
2008.gada 5.februārī apdrošinātais dzīvoklis bija appludināts un minētā dzīvokļa īpašnieks iesniedza prasītājam prasības pieteikumu par atlīdzības
izmaksu. Apdrošinātais dzīvoklis tika apsekots un tika sastādīta remonta darbu tāme, no kuras prasītājs akceptēja izmaksu Ls 1928,01 apmērā,
atskaitīja pašrisku Ls 500 un izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 1428,01 apmērā.
Dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs SIA “Olaines namu apsaimniekotājs” un AS “Olaines Siltums” sastādīja aktu, ar kuru konstatēja, ka
appludināšanas iemesls ir - 5.dzīvoklī plīsa lokāla karsta ūdens caurule un avārija ir ārpus uzņēmuma apkopes robežas.
Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 15.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļa
īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā sabiedrības statūtos vai
savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā. Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļa
īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtos līgumos noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem
apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai
fiziskajam stāvoklim.
Kā ir konstatēts ar aktu, avārija, kuras dēļ bija appludināts apdrošinātais dzīvoklis, notika dzīvoklī Nr.5 un par zaudējumiem, nodarītiem sakarā ar
lokālās caurules plīsumu, ir atbildīgs dzīvokļa Nr.5 īpašnieks. Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija pienākums sekot, lai viņa dzīvoklī esošas
komunikācijas būtu labā tehniskā kārtībā un ātri novērst avārijas sekas, lai neappludinātu kaimiņa dzīvokli. Attiecīgi saskaņā ar likuma “Par
apdrošināšanas līgumu”40 pantu un Civillikuma 1779.pantu atbildētājam ir pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu regresa kārtībā, bet aicinājumi bija
ignorēti.
Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie
procenti. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā. Ls 1428,01 atbilst 2031,88 euro, un no šīs summas no 2015.gada 2.jūlija līdz
30.decembrim tika aprēķināti likumiskie procenti 0,01644 % dienā par 178 dienām, kas veido 59,31 euro.
Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi prasītājs, atbilstoši sadarbības līguma Nr.01767-
10-14A nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus, līdz ar to
prasītājam radās papildus zaudējumi fiksētās summas 121 euro apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā
kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikumu sagatavošana, nosūtīšanas un tml.). Ņemot vērā minēto prasītāja
uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar
zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. Prasītājs uzskata, ka minētie izdevumi ir arī prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Prasībā lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam nodarītos zaudējumus 2152,88 euro apmērā, likumiskos procentus 59,31 euro, kopā
2 212,19 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Vienlaicīgi prasībā lūgts tiesu noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos procentus 6 % gadā no galvenā parāda.
Prasība pamatota uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1775., 1779.pantu un Dzīvokļu
īpašuma likuma 14.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 15.pantu.
[2] Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas kārtībā atbildētājam 2016.gada 8.janvārī tika nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš
paskaidrojumus sniegšanai. Ne tiesneses noteiktajā termiņā, ne līdz lietas izskatīšanai atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis.
[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. A/, kura darbojas uz pilnvaras pamata, prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem un pamatiem. Papildus paskaidroja, ka lietā atrodas akts, ko sastādīja SIA “Olaines namu apsaimniekotājs” un AS “Olaines ūdens un siltums”
pārstāvji, kurā tika konstatēts, ka dzīvokļa /adrese A/ appludināšanas iemesls ir saistīts, ar to, ka dzīvoklī Nr.5 plīsusi lokālā karstā ūdens caurule.
Avārija ārpus uzņēmuma apkopes robežas. Ievērojot to, ka appludināšanas cēlonis atradās atsevišķā īpašumā un tas neietilpst kopīpašuma daļā, prasītāja
uzskata, ka atbildētājs ir atbildīgs kā dzīvokļa īpašnieks par komunikāciju uzturēšanu un viņa rīcības prettiesiskums izpaužas tā, ka atbildētājs nav veicis
pasākumus, lai novērstu ūdens noplūdi, lai apdrošināšanas ņēmēja objektam nerastos bojājumi. Tāpat norādīja, ka saskaņā ar likuma “Par
apdrošināšanas līgumu” apdrošinātājam, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības
pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Ņemot vērā to, ka atbildētājs ir attiecies labprātīgi segt zaudējumus, prasītājs ir nodevis SIA “Julianus
Inkasso Latvija” izmaksas lietu administrēšanai, līdz ar ko prasītājam ir radušies papildus zaudējumu 121 euro apmērā, ko arī lūdz piedzīt no atbildētāja
par labu prasītājam.
[4] Atbildētājs tiesas sēdē neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam tika paziņots Civilprocesa
likuma 56.panta kārtībā, 2016.gada 10.martā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta
pirmās daļas 1.punktu atzīst, ka par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājs ir informēts.
Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt civillietu bez atbildētāja klātbūtnes
tiesas sēdē.
MOTĪVU DAĻA
[5] Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus,
tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa noteic, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu
prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Savukārt minētā panta otrā daļa
noteic, ka, ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puses pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav
šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē, vai ari, lai slēptu patiesību.
Tātad procesuālo tiesību normas uzliek par pienākumu prasītājam pierādīt savu prasījumu pamatotību, savukārt atbildētājam savu iebildumu
pamatotību.
No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs nav izmantojis savas tiesības un iesniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav piedalījies tiesas sēdē, nav
cēlis iebildumus uz celto prasību un vai apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus un apstākļus, līdz ar to ir pamats secinājumam, ka atbildētājam
nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar prasītāja pārstāvja sniegtiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasītājs
ir pierādījis prasību un pastāv pamats prasības apmierināšanai.
[7] Ar lietas materiāliem pievienoto īpašuma apdrošināšanas polisi Nr.18/004/77986/07 apstiprinājumu gūst fakts, ka starp /pers. C/ un prasītāju
noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta polise saskaņā ar kuru apdrošināts dzīvoklis Nr.2, /adrese/, Rīgas rajonā, polises darbības termiņš noteikts
no 2007.gada 11.oktobra līdz 2008.gada 10.oktobrim (lietas 22.lapa).
No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 6.februārī SIA ‘Olaines namu apsaimniekotājs” sastādīja 2008.gada 6.februārī aktu, kurā piedalījās
SIA “Olaines namu apsaimniekotājs” pārstāvji un AS “Olaines ūdens un siltums” pārstāvji, piedaloties dzīvokļa īpašniekam /pers. C/, un apsekoja
dzīvokli Nr.2, /adrese/, kurā konstatēja appludināto grieztu platību un citus bojājumus tajā. Tāpat no minētā akta izriet, ka dzīvokļa appludināšanas
iemeslu – 5.dzīvoklī plīsusi lokālā karstā ūdens caurule (lietas 32.lapa).
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ 2008.gada 7.februārī vērsās pie prasītājas ar apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikumu par radīto
zaudējumu kompensāciju saistībā ar ūdens noplūdes faktu 2008.gada 5.februārī dzīvoklī Nr. 2, /adrese/, Rīgas rajonā, kurā lūdza kompensēt viņam
radītos zaudējumus, par ko prasītājs ir sastādījis 2008.gada 8.februārī aktu Nr.18-08-0074 (lietas 25.-26.lapa).
N o 2008.gada 5.marta SIA “REMCE” sastādītās tāmes, zaudējumu noregulēšanas protokola Nr. 18-08-0074 kopijas un apdrošināšanas
atlīdzības izmaksas 2008.gada 10.marta akta Nr.08-01860 kopijām un 2008.gada 10.marta maksājuma uzdevuma izriet, ka prasītāja izmaksāja /pers.
C/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 1428,01 (lietas 27.-31.lapa).
Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto zemesgrāmatas datorizdruku apstiprinās, ka, pamatojoties uz ierakstu Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs A/ atbildētājam, pamatojoties uz 2006.gada 10.maija pirkuma līgumu, reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 5,
/adrese/ (lietas 33.-34.lapa).
[8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par faktu, ka apdrošinātajā dzīvoklī Nr.2, /adrese/, Rīgas rajonā, notikusi appludināšana, un minētā dzīvokļa
īpašnieks ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību Ls 1428,01 apmērā.
[9] Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,
izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.
Apdrošinātājs, kas ir samaksājis apdrošināšanas atlīdzību, samaksātās summas apmērā iegūst atprasījuma (regresa) tiesības pret personu, kas ir
atbildīga par zaudējumu rašanos, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim (sk. K.Torgāns.
Saitību tiesības. IIdaļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2008, 237. Ipp.).
Ņemot vērā minēto un lietā nodibināto faktu, ka prasītājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību appludinātā dzīvokļa īpašniekam – apdrošināšanas
ņēmējam par viņa dzīvokļa īpašumā nodarītajiem zaudējumiem, secīgi prasītājs pārņem apdrošināšanas ņēmēja prastības tiesības pret personu, kas ir
atbildīga par zaudējumiem.
Saskaņā ar ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmās daļas noteikumiem 2015.gada 20.maijā un atkārtoti 25.jūnijā prasītājs
nosūtījis atbildētājam paziņojumu par zaudējumu atmaksu 2050,88 euro apmērā (lietas 35.-36.lapa).
Lietā nav pierādījumi tam, ka atbildētājs pēc minēto paziņojumu saņemšanas par zaudējumu atmaksu bija vērsies pie prasītāja ar iebildumiem vai
labprātīgi tos atlīdzinājis.
[10] Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 15.pantu dzīvokļa īpašnieks par
zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļa īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild
civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 1775.panta noteikumiem katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir
pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Sekojoši, lai izšķirtu strīdu par zaudējumu piedziņu, konstatējams, vai pastāv zaudējuma atlīdzības pamati. Atbilstoši Latvijas juridiskajā literatūrā
paustajām atziņām, tie ir tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, zaudējumu
esamības un cēloniskā sakara starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Saistību tiesības I daļa, mācību grāmata, K. Torgāns, TNA, Rīga 2006,
209.lpp.).
Ņemot vērā to, ka lietā ir nodibināts, ka ūdens noplūdes cēlonis atrodas atsevišķā, no pārējās mājas daļas nodalītā īpašuma robežās esošā
konstrukcijā un tas neietilpts kopīpašuma daļā, atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks noplūdes brīdī bija atbildīgs par savā dzīvokļa īpašumā atrodošos
komunikāciju uzturēšanu, viņa atbildībā bija sekot, lai viņa dzīvokļa īpašumā esošās komunikācijas būtu labā tehniskā kārtībā, kā arī par to bojājumu
rezultātā nodarītiem zaudējumiem.
Tādējādi tiesa atzīst, ka par nodarītiem zaudējumiem atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 15.pantu, Civillikuma 1772., 1775., 1779. pantu
atbild dzīvokļa Nr.5, /adrese/, Rīgas rajonā, īpašnieks, kas konkrētajā gadījumā ir atbildētājs lietā.
Lietas izskatīšanas laikā tiesa ir nodibinājusi atbildētāja vainas esamību zaudējumu radīšanā, kas izpaudās tādējādi, ka atbildētājs kā dzīvokļa
īpašnieks nav nodrošinājis sava dzīvokļa īpašuma un tajā esošo komunikāciju uzturēšanu tādā tehniskā kārtībā, lai tas neradītu traucējumus cita dzīvokļa
īpašniekam un bojājumus cita dzīvokļa īpašumam, savukārt prasītajam ir radušies zaudējumi mantas samazinājuma rezultātā (izmaksātās apdrošināšanas
summas apmērā), līdz ar ko atzīstams, ka pastāv cēloniskā sakarība starp atbildētāja rīcību un prasītāja zaudējumiem.
Ar lietas materiāliem pievienoto tāmi un apdrošināšanas atlīdzības izmaksas aktu un maksājumu uzdevumu pierādīts zaudējuma apmērs par summu
Ls 1428,01, kas atbilst 2031,88 euro.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība daļā par zaudējumu piedziņu 2031,88 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.
[11] Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 121 euro apmērā, pamatojot minēto zaudējumu apmēru ar to, ka
atbildētājs nesedza zaudējumus labprātīgi, līdz ar ko prasītājs atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojis SIA
“Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar to prasītājam par minētajām darbībā ir radušies papildu izdevumi par
zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu.
Tiesa prasību daļā par zaudējumu 121 euro apmērā piedziņu atzīst par noraidāmu.
Lai gan lietas materiālos atrodas pierādījumi par to, ka prasītāja ir samaksājusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” 121 euro par zaudējumu atgūšanas
lietas administrēšanu tiesvedības procesā, tiesas ieskatā minētie izdevumi nav uzskatāmi ne par lietas vešanu saistītajiem izdevumiem Civilprocesa likuma
44.panta izpratnē, ne arī par zaudējumiem, kas būtu atlīdzināmi Civillikuma (Zaudējumi un to atlīdzība) izpratnē.
Konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka prasītājs zaudējumu prasījumā ir nepamatoti iekļāvis summu 121 euro apmērā, jo patiesībā minētā summa ir
pielīdzināma pie procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar pierādījumu apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu un tml.
Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir citu starpā izdevumi par advokāta palīdzību, turklāt Civilprocesa likuma
44.panta pirmajā daļā izsmeļoši, tātad nav tulkojami paplašināti, noteikts, kādos gadījumos no atbildētāja par labu prasītājam piespriež ar lietas vešanu
saistītos izdevumus.
No minēto procesuālo tiesību normām secināms, ka likumdevējs ir paredzējis, ka atmaksājami tikai tie izdevumi par juridiskās palīdzības
saņemšanu, gadījumos, kad juridisko palīdzību lietā ir sniedzis zvērināts advokāts, nevis cita persona, tādēļ tiesa uzskata, ka lūgums piedzīt no atbildētāja
par labu prasītājam 121 euro apmērā ir nepamatots un noraidāms, jo Civilprocesa likums neparedz izdevumu, kas saistīti ar SIA sniegtu juridisko
palīdzību, piedziņu.
[15] Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu un
par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.
Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz,
ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka lietas izskatīšanas laikā ir konstatēts, ka atbildētājs ir pieļāvis zaudējumu atlīdzināšanas
nokavējumu, prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos 6% gadā. Saskaņā ar prasības pieteikumā iekļauto aprēķinu no 2031,88 euro samaksas kavējuma
sākot no 2015.gada 2.jūlija līdz 30.decembrim ir aprēķināti likumiskie procenti 0,01644 % dienā par 178 dienām 59,31 euro.
[16] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Līdz ar to ievērojot apmierinātās prasības veidu tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai) saņemt likumiskos procentus - 6 procentus no simta gadā, no neatmaksātās pamatsummas (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa).
[17] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Ar lietas materiāliem konstatēts, ka prasītājs par celto prasību ir samaksājis valsts nodevu 323,23 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
4,70 euro apmērā.
Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināta daļēji, tad no atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu par labu prasītājam ir
piedzenama valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierinātajam prasījuma apmēram, kas veido 305,55 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 7.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi
ir 8,98 euro. Ņemot vērā to, ka prasītājs daļēji, t.i., 4,70 euro apmērā ir sedzis minētos izdevumus, ceļot prasību tiesā, tad no atbildētāja valsts labā
piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,28 euro apmērā (lietas 2.lapa).
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas
nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 92., 93., 96., 97., 189193., 204.1 pantu, un tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103475609, zaudējumus
2 031,88 euro, likumiskos procentus 59,31 euro un tiesas izdevumus – valsts nodevu 305,55 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,
kopā piedzīt 2401,44 euro (divi tūkstoši četri simti viens euro 44 centi), samaksu veicot prasītāja pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” reģistrācijas
Nr. 40003717522, norēķinu kontā LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.
Noteikt AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103475609, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,
likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās naudas summas 2 031,88 euro apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noraidīt prasību daļā par zaudējumu 121 euro apmērā piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,28 euro (četri euro 28 centi) apmērā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī
jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.novembra spriedumu civillietā
Nr.C33373316.
Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu
piedziņu valsts labā, samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts – 2016.gada 6.decembris.
Tiesnese V.Puškundze
Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums – 2016.gada 20.decembris.