Legislator Case Law & Legislation
C33373316 / C-3733-16 AI generated

Insurance subrogation claim partially allowed against neighbor for water damage caused by burst pipe.

Case Number C33373316 / C-3733-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially allowed the insurance company's subrogation claim against the neighbor for water damage caused by a burst pipe in an adjacent unit. The plaintiff proved the neighbor was liable under property law for failing to maintain their plumbing, while the defendant argued the damage was outside their maintenance scope. The court ruled that the neighbor must pay the insured amount minus the deductible, plus court costs, while rejecting the claim for the remaining disputed sum.

Legislator headnote

AI generated

Law on Property Rights Art. 14, 15; Law on Insurance Contracts Art. 40; Civil Law Art. 1779: An insurer who has paid indemnity acquires subrogation rights against the liable party, who remains responsible for damages caused by their property defects to neighbors.

Keywords

AI generated
subrogation rights water damage liability property maintenance duty insurance indemnity neighbor dispute civil liability burst pipe

Cited Legislation

AI generated
Law on Property Rights Art. 14
Law on Property Rights Art. 15
Law on Insurance Contracts Art. 40
Civil Law Art. 1779
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 92
Civil Procedure Law Art. 93
Civil Procedure Law Art. 96
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 189
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C33373316

Lietas arhīva Nr. C-3733-16/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 22.novembrī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri l.Bogdanovu

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2016.gada 4.janvārī AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle (turpmāk - prasītāja) Rīgas rajona tiesā cēla prasību pret /pers. B/ par zaudējumu

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 10.oktobrī starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums un izsniegta polise

18/004/77986/07, uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis Nr.2 , /adrese/. Polises darbības termiņš bija noteiks līdz 2008.gada 10.oktobrim.

2008.gada 5.februārī apdrošinātais dzīvoklis bija appludināts un minētā dzīvokļa īpašnieks iesniedza prasītājam prasības pieteikumu par atlīdzības

izmaksu. Apdrošinātais dzīvoklis tika apsekots un tika sastādīta remonta darbu tāme, no kuras prasītājs akceptēja izmaksu Ls 1928,01 apmērā,

atskaitīja pašrisku Ls 500 un izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 1428,01 apmērā.

Dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs SIA “Olaines namu apsaimniekotājs” un AS “Olaines Siltums” sastādīja aktu, ar kuru konstatēja, ka

appludināšanas iemesls ir - 5.dzīvoklī plīsa lokāla karsta ūdens caurule un avārija ir ārpus uzņēmuma apkopes robežas.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 15.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļa

īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā sabiedrības statūtos vai

savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā. Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļa

īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtos līgumos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem

apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai

fiziskajam stāvoklim.

Kā ir konstatēts ar aktu, avārija, kuras dēļ bija appludināts apdrošinātais dzīvoklis, notika dzīvoklī Nr.5 un par zaudējumiem, nodarītiem sakarā ar

lokālās caurules plīsumu, ir atbildīgs dzīvokļa Nr.5 īpašnieks. Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija pienākums sekot, lai viņa dzīvoklī esošas

komunikācijas būtu labā tehniskā kārtībā un ātri novērst avārijas sekas, lai neappludinātu kaimiņa dzīvokli. Attiecīgi saskaņā ar likuma “Par

apdrošināšanas līgumu”40 pantu un Civillikuma 1779.pantu atbildētājam ir pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu regresa kārtībā, bet aicinājumi bija

ignorēti.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā. Ls 1428,01 atbilst 2031,88 euro, un no šīs summas no 2015.gada 2.jūlija līdz

30.decembrim tika aprēķināti likumiskie procenti 0,01644 % dienā par 178 dienām, kas veido 59,31 euro.

Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi prasītājs, atbilstoši sadarbības līguma Nr.01767-

10-14A nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus, līdz ar to

prasītājam radās papildus zaudējumi fiksētās summas 121 euro apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā

kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikumu sagatavošana, nosūtīšanas un tml.). Ņemot vērā minēto prasītāja

uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar

zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. Prasītājs uzskata, ka minētie izdevumi ir arī prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasībā lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam nodarītos zaudējumus 2152,88 euro apmērā, likumiskos procentus 59,31 euro, kopā

2 212,19 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Vienlaicīgi prasībā lūgts tiesu noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus 6 % gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1775., 1779.pantu un Dzīvokļu

īpašuma likuma 14.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 15.pantu.

[2] Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas kārtībā atbildētājam 2016.gada 8.janvārī tika nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš

paskaidrojumus sniegšanai. Ne tiesneses noteiktajā termiņā, ne līdz lietas izskatīšanai atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. A/, kura darbojas uz pilnvaras pamata, prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem

apstākļiem un pamatiem. Papildus paskaidroja, ka lietā atrodas akts, ko sastādīja SIA “Olaines namu apsaimniekotājs” un AS “Olaines ūdens un siltums”

pārstāvji, kurā tika konstatēts, ka dzīvokļa /adrese A/ appludināšanas iemesls ir saistīts, ar to, ka dzīvoklī Nr.5 plīsusi lokālā karstā ūdens caurule.

Avārija ārpus uzņēmuma apkopes robežas. Ievērojot to, ka appludināšanas cēlonis atradās atsevišķā īpašumā un tas neietilpst kopīpašuma daļā, prasītāja

uzskata, ka atbildētājs ir atbildīgs kā dzīvokļa īpašnieks par komunikāciju uzturēšanu un viņa rīcības prettiesiskums izpaužas tā, ka atbildētājs nav veicis

pasākumus, lai novērstu ūdens noplūdi, lai apdrošināšanas ņēmēja objektam nerastos bojājumi. Tāpat norādīja, ka saskaņā ar likuma “Par

apdrošināšanas līgumu” apdrošinātājam, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības

pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Ņemot vērā to, ka atbildētājs ir attiecies labprātīgi segt zaudējumus, prasītājs ir nodevis SIA “Julianus

Inkasso Latvija” izmaksas lietu administrēšanai, līdz ar ko prasītājam ir radušies papildus zaudējumu 121 euro apmērā, ko arī lūdz piedzīt no atbildētāja

par labu prasītājam.

[4] Atbildētājs tiesas sēdē neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam tika paziņots Civilprocesa

likuma 56.panta kārtībā, 2016.gada 10.martā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta

pirmās daļas 1.punktu atzīst, ka par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājs ir informēts.

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt civillietu bez atbildētāja klātbūtnes

tiesas sēdē.

MOTĪVU DAĻA

[5] Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa noteic, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu

prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Savukārt minētā panta otrā daļa

noteic, ka, ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puses pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav

šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē, vai ari, lai slēptu patiesību.

Tātad procesuālo tiesību normas uzliek par pienākumu prasītājam pierādīt savu prasījumu pamatotību, savukārt atbildētājam savu iebildumu

pamatotību.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs nav izmantojis savas tiesības un iesniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav piedalījies tiesas sēdē, nav

cēlis iebildumus uz celto prasību un vai apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus un apstākļus, līdz ar to ir pamats secinājumam, ka atbildētājam

nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar prasītāja pārstāvja sniegtiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasītājs

ir pierādījis prasību un pastāv pamats prasības apmierināšanai.

[7] Ar lietas materiāliem pievienoto īpašuma apdrošināšanas polisi Nr.18/004/77986/07 apstiprinājumu gūst fakts, ka starp /pers. C/ un prasītāju

noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta polise saskaņā ar kuru apdrošināts dzīvoklis Nr.2, /adrese/, Rīgas rajonā, polises darbības termiņš noteikts

no 2007.gada 11.oktobra līdz 2008.gada 10.oktobrim (lietas 22.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 6.februārī SIA ‘Olaines namu apsaimniekotājs” sastādīja 2008.gada 6.februārī aktu, kurā piedalījās

SIA “Olaines namu apsaimniekotājs” pārstāvji un AS “Olaines ūdens un siltums” pārstāvji, piedaloties dzīvokļa īpašniekam /pers. C/, un apsekoja

dzīvokli Nr.2, /adrese/, kurā konstatēja appludināto grieztu platību un citus bojājumus tajā. Tāpat no minētā akta izriet, ka dzīvokļa appludināšanas

iemeslu – 5.dzīvoklī plīsusi lokālā karstā ūdens caurule (lietas 32.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ 2008.gada 7.februārī vērsās pie prasītājas ar apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikumu par radīto

zaudējumu kompensāciju saistībā ar ūdens noplūdes faktu 2008.gada 5.februārī dzīvoklī Nr. 2, /adrese/, Rīgas rajonā, kurā lūdza kompensēt viņam

radītos zaudējumus, par ko prasītājs ir sastādījis 2008.gada 8.februārī aktu Nr.18-08-0074 (lietas 25.-26.lapa).

N o 2008.gada 5.marta SIA “REMCE” sastādītās tāmes, zaudējumu noregulēšanas protokola Nr. 18-08-0074 kopijas un apdrošināšanas

atlīdzības izmaksas 2008.gada 10.marta akta Nr.08-01860 kopijām un 2008.gada 10.marta maksājuma uzdevuma izriet, ka prasītāja izmaksāja /pers.

C/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 1428,01 (lietas 27.-31.lapa).

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto zemesgrāmatas datorizdruku apstiprinās, ka, pamatojoties uz ierakstu Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs A/ atbildētājam, pamatojoties uz 2006.gada 10.maija pirkuma līgumu, reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 5,

/adrese/ (lietas 33.-34.lapa).

[8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par faktu, ka apdrošinātajā dzīvoklī Nr.2, /adrese/, Rīgas rajonā, notikusi appludināšana, un minētā dzīvokļa

īpašnieks ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību Ls 1428,01 apmērā.

[9] Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Apdrošinātājs, kas ir samaksājis apdrošināšanas atlīdzību, samaksātās summas apmērā iegūst atprasījuma (regresa) tiesības pret personu, kas ir

atbildīga par zaudējumu rašanos, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim (sk. K.Torgāns.

Saitību tiesības. IIdaļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2008, 237. Ipp.).

Ņemot vērā minēto un lietā nodibināto faktu, ka prasītājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību appludinātā dzīvokļa īpašniekam – apdrošināšanas

ņēmējam par viņa dzīvokļa īpašumā nodarītajiem zaudējumiem, secīgi prasītājs pārņem apdrošināšanas ņēmēja prastības tiesības pret personu, kas ir

atbildīga par zaudējumiem.

Saskaņā ar ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmās daļas noteikumiem 2015.gada 20.maijā un atkārtoti 25.jūnijā prasītājs

nosūtījis atbildētājam paziņojumu par zaudējumu atmaksu 2050,88 euro apmērā (lietas 35.-36.lapa).

Lietā nav pierādījumi tam, ka atbildētājs pēc minēto paziņojumu saņemšanas par zaudējumu atmaksu bija vērsies pie prasītāja ar iebildumiem vai

labprātīgi tos atlīdzinājis.

[10] Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 15.pantu dzīvokļa īpašnieks par

zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļa īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild

civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.panta noteikumiem katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Sekojoši, lai izšķirtu strīdu par zaudējumu piedziņu, konstatējams, vai pastāv zaudējuma atlīdzības pamati. Atbilstoši Latvijas juridiskajā literatūrā

paustajām atziņām, tie ir tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, zaudējumu

esamības un cēloniskā sakara starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Saistību tiesības I daļa, mācību grāmata, K. Torgāns, TNA, Rīga 2006,

209.lpp.).

Ņemot vērā to, ka lietā ir nodibināts, ka ūdens noplūdes cēlonis atrodas atsevišķā, no pārējās mājas daļas nodalītā īpašuma robežās esošā

konstrukcijā un tas neietilpts kopīpašuma daļā, atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks noplūdes brīdī bija atbildīgs par savā dzīvokļa īpašumā atrodošos

komunikāciju uzturēšanu, viņa atbildībā bija sekot, lai viņa dzīvokļa īpašumā esošās komunikācijas būtu labā tehniskā kārtībā, kā arī par to bojājumu

rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka par nodarītiem zaudējumiem atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 15.pantu, Civillikuma 1772., 1775., 1779. pantu

atbild dzīvokļa Nr.5, /adrese/, Rīgas rajonā, īpašnieks, kas konkrētajā gadījumā ir atbildētājs lietā.

Lietas izskatīšanas laikā tiesa ir nodibinājusi atbildētāja vainas esamību zaudējumu radīšanā, kas izpaudās tādējādi, ka atbildētājs kā dzīvokļa

īpašnieks nav nodrošinājis sava dzīvokļa īpašuma un tajā esošo komunikāciju uzturēšanu tādā tehniskā kārtībā, lai tas neradītu traucējumus cita dzīvokļa

īpašniekam un bojājumus cita dzīvokļa īpašumam, savukārt prasītajam ir radušies zaudējumi mantas samazinājuma rezultātā (izmaksātās apdrošināšanas

summas apmērā), līdz ar ko atzīstams, ka pastāv cēloniskā sakarība starp atbildētāja rīcību un prasītāja zaudējumiem.

Ar lietas materiāliem pievienoto tāmi un apdrošināšanas atlīdzības izmaksas aktu un maksājumu uzdevumu pierādīts zaudējuma apmērs par summu

Ls 1428,01, kas atbilst 2031,88 euro.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība daļā par zaudējumu piedziņu 2031,88 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[11] Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 121 euro apmērā, pamatojot minēto zaudējumu apmēru ar to, ka

atbildētājs nesedza zaudējumus labprātīgi, līdz ar ko prasītājs atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojis SIA

“Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar to prasītājam par minētajām darbībā ir radušies papildu izdevumi par

zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu.

Tiesa prasību daļā par zaudējumu 121 euro apmērā piedziņu atzīst par noraidāmu.

Lai gan lietas materiālos atrodas pierādījumi par to, ka prasītāja ir samaksājusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” 121 euro par zaudējumu atgūšanas

lietas administrēšanu tiesvedības procesā, tiesas ieskatā minētie izdevumi nav uzskatāmi ne par lietas vešanu saistītajiem izdevumiem Civilprocesa likuma

44.panta izpratnē, ne arī par zaudējumiem, kas būtu atlīdzināmi Civillikuma (Zaudējumi un to atlīdzība) izpratnē.

Konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka prasītājs zaudējumu prasījumā ir nepamatoti iekļāvis summu 121 euro apmērā, jo patiesībā minētā summa ir

pielīdzināma pie procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar pierādījumu apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu un tml.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir citu starpā izdevumi par advokāta palīdzību, turklāt Civilprocesa likuma

44.panta pirmajā daļā izsmeļoši, tātad nav tulkojami paplašināti, noteikts, kādos gadījumos no atbildētāja par labu prasītājam piespriež ar lietas vešanu

saistītos izdevumus.

No minēto procesuālo tiesību normām secināms, ka likumdevējs ir paredzējis, ka atmaksājami tikai tie izdevumi par juridiskās palīdzības

saņemšanu, gadījumos, kad juridisko palīdzību lietā ir sniedzis zvērināts advokāts, nevis cita persona, tādēļ tiesa uzskata, ka lūgums piedzīt no atbildētāja

par labu prasītājam 121 euro apmērā ir nepamatots un noraidāms, jo Civilprocesa likums neparedz izdevumu, kas saistīti ar SIA sniegtu juridisko

palīdzību, piedziņu.

[15] Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu un

par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz,

ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka lietas izskatīšanas laikā ir konstatēts, ka atbildētājs ir pieļāvis zaudējumu atlīdzināšanas

nokavējumu, prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos 6% gadā. Saskaņā ar prasības pieteikumā iekļauto aprēķinu no 2031,88 euro samaksas kavējuma

sākot no 2015.gada 2.jūlija līdz 30.decembrim ir aprēķināti likumiskie procenti 0,01644 % dienā par 178 dienām 59,31 euro.

[16] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Līdz ar to ievērojot apmierinātās prasības veidu tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt likumiskos procentus - 6 procentus no simta gadā, no neatmaksātās pamatsummas (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa).

[17] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ar lietas materiāliem konstatēts, ka prasītājs par celto prasību ir samaksājis valsts nodevu 323,23 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro apmērā.

Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināta daļēji, tad no atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu par labu prasītājam ir

piedzenama valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierinātajam prasījuma apmēram, kas veido 305,55 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 7.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi

ir 8,98 euro. Ņemot vērā to, ka prasītājs daļēji, t.i., 4,70 euro apmērā ir sedzis minētos izdevumus, ceļot prasību tiesā, tad no atbildētāja valsts labā

piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,28 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 92., 93., 96., 97., 189​193., 204.1 pantu, un tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103475609, zaudējumus

2 031,88 euro, likumiskos procentus 59,31 euro un tiesas izdevumus – valsts nodevu 305,55 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,

kopā piedzīt 2401,44 euro (divi tūkstoši četri simti viens euro 44 centi), samaksu veicot prasītāja pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” reģistrācijas

Nr. 40003717522, norēķinu kontā LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.

Noteikt AAS Seesam Insurance Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103475609, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās naudas summas 2 031,88 euro apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu 121 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,28 euro (četri euro 28 centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.novembra spriedumu civillietā

Nr.C33373316.

Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu

piedziņu valsts labā, samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts – 2016.gada 6.decembris.

Tiesnese V.Puškundze

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums – 2016.gada 20.decembris.