Administrative court partially allowed appeal against municipal housing contract breach, ordering payment for Ukrainian refugee accommodation services.
Legislator summary
AI generatedThe administrative district court partially dismissed the applicant's appeal against the municipality's refusal to pay for refugee accommodation services. While the court found the municipality liable for breach of contract regarding specific payment periods, it rejected the separate claim for interest and legal costs because they were not raised in the first instance. Consequently, the court ordered the municipality to pay the agreed accommodation fees for the disputed periods and refunded the state fee.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307. un 309.pants; 329.panta 1.pants: An appellate court may partially satisfy an appeal when the lower court misapplied substantive law regarding a public contract, but must reject ancillary claims for interest or costs not included in the original first-instance request.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.A420289022 AA43-0371-24/9
ECLI:LV:ADAT:2024:0607.A420289022.9.S
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2024.gada 7.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Santa Liniņa, tiesneses Irina Kaļiņina un Roze Paegle
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par /pers. A/ un Ķekavas novada pašvaldības
2022.gada 29.aprīlī noslēgtā līguma Nr.1-17.4/22/63 izpildes pareizību un pienākuma uzlikšanu Ķekavas novada pašvaldībai apmaksāt izmitināšanas
pakalpojumus par laika periodu no 2022.gada 25.maija līdz 2022.gada 16.jūlijam atbilstoši līgumā noteiktajai maksai, sakarā ar /pers. A/ apelācijas
sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 4.jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2022.gada 29.aprīlī pieteicējs /pers. A/ un Ķekavas novada pašvaldība noslēdza līgumu Nr.1-17.4/22/63 (turpmāk – Līgums), ar kuru
pieteicējs apņēmās sniegt Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas pakalpojumu viņam piederošajā nekustamajā īpašumā, bet pašvaldība apņēmās periodā
no 2022.gada 18.aprīļa līdz 2022.gada 16.jūlijam par pakalpojumu samaksāt pieteicējam 12,24 euro par personu diennaktī.
Nesaņemot samaksu par pakalpojuma sniegšanu periodā no 2022.gada 25.maija līdz 16.jūlijam, pieteicējs vērsās Ķekavas novada pašvaldībā,
lūdzot veikt pilnu samaksu.
[2] Ar Ķekavas novada domes 2022.gada 7.oktobra atbildes vēstuli Nr.1?7.1/22/2334 (turpmāk – atteikums) atteikts veikt samaksu par
pieteicēja sniegto pakalpojumu atbilstoši Līgumam par laika periodu no 2022.gada 25.maija līdz 16.jūlijam.
Atteikums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.
[2.1] Līguma noslēgšanas brīdī normatīvais regulējums paredzēja Ukrainas civiliedzīvotājus izmitināt primāri pašvaldības īpašumā, valdījumā vai
turējumā esošajā vietā, vai arī slēgt īres līgumu ar privātpersonu par mājokļa izīrēšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā kā konkrētajā gadījumā izmitināšana
nav notikusi pašvaldības īpašumā, Līgums ir noslēgts par pieteicējam piederošā īpašuma izīrēšanu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, par ko liecina
īres līguma būtisku sastāvdaļu iekļaušana Līgumā atbilstoši Civillikuma 2112.pantam.
[2.2] Sākot ar 2022.gada 25.maiju, Ministru kabineta 2022.gada 12.marta noteikumu Nr.168 „Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – noteikumi Nr.168) 7.2.apakšpunkts paredz pašvaldības maksājumu ierobežojumu –
400 euro mēnesī par mājokli. Tātad pieteicējam saskaņā ar Līguma 2.1.apakšpunktu par laika periodu no 2022.gada 18.aprīļa līdz 25.maijam ir tiesības
saņemt no pašvaldības 12,24 euro par personu diennaktī. Savukārt pēc 2022.gada 25.maija maksājumu apmērs par mājokli nevar pārsniegt 400 euro
mēnesī.
[3] Pieteicējs iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Līguma izpildes pareizību un pienākuma uzlikšanu Ķekavas novada pašvaldībai
apmaksāt izmitināšanas pakalpojumus par laika periodu no 2022.gada 25.maija līdz 2022.gada 16.jūlijam atbilstoši Līgumā noteiktajam samaksas
apmēram.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.
[3.1] Pieteicējs ir izpildījis ar Līgumu uzņemtās saistības pilnā apjomā atbilstoši Līguma nosacījumiem. Izmitināšanas pakalpojums tika nodrošināts
pieciem Ukrainas civiliedzīvotājiem, tajā skaitā trīs nepilngadīgiem bērniem. Atbilstoši Līguma 2.2.punktam pieteicējs ir iesniedzis četrus pieņemšanas-
nodošanas aktus. Savukārt pašvaldība savas saistības nav izpildījusi, paziņojot, ka neplāno apmaksāt pakalpojumus, ko saņēmusi no 2022.gada 25.maija
līdz 2022.gada 16.jūlijam (turpmāk – strīdus periods), jo pieteicējs nav parakstījis vienošanos par pašvaldības maksājuma ierobežojumu, nepārsniedzot
400 euro mēnesī par mājokli.
[3.2] Līgums tika noslēgts, pamatojoties uz noteikumu Nr.168 redakciju, kas bija spēkā Līguma parakstīšanas brīdī, un tā neparedzēja prasības
tiesisko attiecību nodibināšanai, kādā noteiktā veidā, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Pašvaldība ar pieteicēju noslēgusi
izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas līgumu. Līguma priekšmets neatbilst dzīvojamo telpu īres līguma priekšmetam un pamatnoteikumiem, kas ir ietverti
Dzīvojamo telpu īres likuma 2.nodaļā, tamdēļ noteikumu Nr.168 grozījumi nevarēja ietekmēt pašvaldības spējas izpildīt jau noslēgto Līgumu pilnā
apmērā.
[3.3] Ņemot vērā, ka pašvaldība nebija informējusi pieteicēju par to, ka vienpusēji atkāpjas no Līguma, pieteicējs pieņēma, ka pašvaldība ir lēmusi
turpināt izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus pieteicējam piederošā nekustamajā īpašumā atbilstoši Līgumam, tādējādi atzīstot, ka tiesisko attiecību
turpināšana ar pieteicēju ir labākais variants.
[3.4] Noteikumu Nr.168 7.2.apakšpunkts ievieš jaunus izmaksu limitus īres, nevis izmitināšanas līgumiem. Turklāt noteikumu Nr.168
7.3.apakšpunkts, kas attiecas uz līgumiem par izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu, ievieš jaunus limitus – 15 euro par personu diennaktī, kas ir lielāks
par Līguma 2.1.punktā noteikto, tāpēc nevar ietekmēt Līguma izpildi.
[3.5] Noteikumu Nr.168 grozījumi neparedz pienākumu pašvaldībai un izmitinātājam lauzt vai grozīt jau noslēgtos līgumus. Noteikumi Nr.168 arī
neļauj pašvaldībai vienpusēji grozīt noslēgtos līgumus, pārdēvēt tos par īres līgumiem vai arī nepildīt no līgumiem izrietošās saistības.
[3.6] Pašvaldība nepamatoti atsaucas uz Civillikuma 2112.pantu, jo dzīvojamo telpu īres attiecības regulē Dzīvojamo telpu īres likums. Līgumā nav
ietverta lieta, kas tiek nodota lietošanā un īres maksa par šīs lietas lietošanu, kā to paredz Civillikuma 2112.pants. Līguma 2.1.punkts norāda uz to, ka
maksa tika noteikta nevis par nekustamā īpašuma lietošanu, bet sniegtajiem pakalpojumiem, kuru cena ir atkarīga no izmitināto cilvēku skaita un sniegtā
pakalpojuma ilguma.
[3.7] Pieteicējs uzskata, ka pašvaldība bija vēlējusies noslēgt tieši izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas līgumu, savukārt pēc noteikumu Nr.168
grozījumiem, saskatot iespēju samaksāt par pieteicēja sniegto pakalpojumu mazāk, vēlas pārdēvēt Līgumu par īres līgumu.
[3.8] Ja pašvaldība uzskatīja, ka tā var nemaksāt pieteicējam par sniegtajiem pakalpojumiem, atbilstoši Līguma 3.6.punktam pašvaldībai par to bija
nekavējoties jāinformē pieteicējs, taču pašvaldība to nav izdarījusi.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 4.jūlija spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts.
Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.
[4.1] Ievērojot to, ka pieteicējs ar Līguma noslēgšanu uzņēmās nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem likumā paredzēto primāri sniedzamo atbalstu,
ir secināms, ka starp pieteicēju un pašvaldību noslēgtais līgums ir publisko tiesību līgums. Konkrētajā gadījumā pašvaldība ar pieteicēju ir noslēgusi
līdzdarbības līgumu.
[4.2] Sākotnēji tiesību normās nebija ietverts veids, kādā pašvaldībai ir jāorganizē izmitināšanas pakalpojumi Ukrainas civiliedzīvotājiem. No
noteikumu Nr.168 grozījumiem un to anotācijās norādītā ir secināms, ka laika gaitā valsts noteica arvien mazāku pašvaldībai kompensējamo izdevumu
apmēru, vienlaikus paredzot vairākus veidus, kādā pašvaldība sniedz Ukrainas civiliedzīvotājiem izmitināšanas pakalpojumus. Proti, pašvaldība varēja
izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus sev piederošā vai valdījumā esošā īpašumā, slēdzot īres līgumus ar privātpersonām, vai arī izvēlēties citus izmitināšanas
veidus.
[4.3] No 2022.gada 25.maija noteikumi Nr.168 paredzēja, ka gadījumā, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotājus izmitina privātpersonai piederošā
īpašumā, tad tā slēdz ar privātpersonu īres līgumu. Konkrētajā gadījumā dome to nav darījusi, bet iniciējusi izmaiņas pie Līguma, paredzot samazināt
pakalpojuma samaksas apmēru, pielāgojot to apmēram, ko tai sedz valsts saskaņā ar noteikumos Nr.168 noteikto maksimālo kompensācijas apmēru, ja
Ukrainas civiliedzīvotāji tiek izmitināti privātpersonai piederošā īpašumā. Nemaksājot pieteicējam līgumā pielīgto maksu par izmitināšanas pakalpojumu,
jo pieteicējs nenoslēdza vienošanos ar pašvaldību par samazinātu pakalpojuma maksu, pašvaldība faktiski vienpusēji ir atkāpusies no līguma izpildes.
Atbilstoši publisko tiesību līgumu institūta būtībai pašvaldība bija tiesīga vienpusēji atkāpties no Līguma izpildes, ja tam ir vērā ņemams pamats.
[4.4] Tā kā noteikumos Nr.168 nav noteikts jauno tiesību normu atpakaļvērsts spēks, Līgumā pielīgtā samaksa par valsts nodrošinātajiem
izmitināšanas pakalpojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tika uzticēta pieteicējam, nav spēkā ar grozījumu izdarīšanas brīdi.
Proti, konkrētajā gadījumā uz pieteicēja sniegto izmitināšanas pakalpojumu ir jāraugās kā uz privātpersonas sniegtu izmitināšanas pakalpojumu tai
piederošā nekustamajā īpašumā, izīrējot dzīvojamo platību. Līdz ar to arī samaksa par šo pakalpojumu ir nosakāma atbilstoši noteikumos Nr.168
noteiktajam apmēram, kas atbilst faktiskajai situācijai.
[4.5] Tiesa nepiekrita pieteicēja viedoklim, ka šajā gadījumā būtu jāpiemēro noteikumu Nr.168 7.3.apakšpunkts un tajā noteiktais kompensācijas
apmērs, jo pieteicējam piederošs īpašums nav uzskatāms par „citu izmitināšanas veidu” noteikumu Nr.168 izpratnē. No noteikumu Nr.168 grozījumu
anotācijas ir skaidri secināms, ka tiesību normas izdevējs ir nošķīris gadījumus, kad privātpersona labprātīgi izmitina savā īpašumā Ukrainas
civiliedzīvotājus, no gadījumiem, kad izmitināšanas pakalpojumu nepastarpināti sniedz pašvaldība. Tāpat noteikumu Nr.168 grozījumu anotācijā ir skaidra
norāde, ka par citiem izmitināšanas veidiem ir uzskatāmas sabiedriskas vietas – viesu nami un līdzīgas viesu izmitināšanas vietas, nevis dzīvojamās telpas,
kas pieder privātpersonai.
Tātad Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšana privātpersonai piederošā īpašumā, kas ir notikusi šajā gadījumā, atbilst noteikumu Nr.168
7.2.apakšpunktā definētajam Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas veidam. Līdz ar to ir pareizi piemērot tieši šajā tiesību normā noteikto pašvaldībai
paredzēto kompensācijas apmēru.
[4.6] Tiesas vērtējumā pašvaldība šajā situācijā, kad tika izdarīti grozījumi noteikumos Nr.168, precizējot pašvaldībai kompensējamo izdevumu
apmēru par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, kā arī nosakot iespējamos izmitināšanas veidus, pamatoti atkāpās no sākotnēji pielīgtās maksas par
Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas pakalpojumu. Tādā veidā tika lietderīgi izmantoti budžeta finanšu līdzekļi, nepieļaujot lielākas kompensācijas
izmaksu par izmitināšanas pakalpojumu.
[4.7] Konkrētajā gadījumā tiesību normas izmaiņas nevarēja radīt pieteicējam paļāvību, ka uz iepriekš spēkā esošas tiesību normas pamata
nodibinātas tiesiskās attiecības saglabāsies nemainīgas. Turklāt pašvaldība pieteicējam piedāvāja izdarīt grozījumus līgumā, samazinot pakalpojuma
nodrošināšanas kompensāciju atbilstoši tā patiesajai būtībai. Pieteicējs tam nepiekrita. Tāpēc pašvaldība pamatoti ir atkāpusies no līguma izpildes,
nemaksājot pieteicējam līgumā pielīgto maksu.
[4.8] Rezumējot iepriekš izklāstīto, tiesa atzina, ka pieteikums ir noraidāms.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 25.februāra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot piedzīt no pašvaldības
pieteicēja labā pakalpojuma maksu saskaņā ar Līgumu 3243,60 euro un likumiskos procentus 298,63 euro Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk
minētajiem argumentiem.
[5.1] No Administratīvās rajona tiesas sprieduma pieteicējam nekļuva skaidrs kā Līgums būtu pareizi jāizpilda. Proti, nav skaidrs, vai pašvaldībai
nav jāmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem, jo pieteicējs nebija parakstījis pašvaldības piedāvātos Līguma grozījumus, bet pieteicējs turpināja izmitināt
Ukrainas civiliedzīvotājus brīvprātīgi bez atlīdzības, vai pašvaldībai ir jāmaksā pieteicējam noteikumu Nr.168 7.2.apakšpunktā noteikto pašvaldībai
paredzēto kompensācijas apmēru, kas nepārsniedz 400 euro mēnesī par mājokli. Par strīdus periodu pašvaldība nav veikusi apmaksu pat daļēji.
Administratīvās rajona tiesas spriedumā arī nav iekļauts aprēķins summai, kuru pašvaldībai būtu jāmaksā pieteicējam Līguma ietvaros.
[5.2] Līguma noslēgšanas brīdī pusēm radās paļāvība, ka Līgums tiks izpildīts, kamēr Līgums nav izbeigts, nav grozīts, un pieteicējam nav paziņots
par tā izpildes neiespējamību. Respektīvi, pašvaldība varēja paļauties uz to, ka pieteicējs sniegs Līgumā atrunātus pakalpojumus. Savukārt pieteicējs
varēja paļauties uz to, ka pašvaldība apmaksās saņemtos pakalpojumus atbilstoši Līguma nosacījumiem, vai atkāpsies no līguma, par to paziņojot
pieteicējam, kā tas ir noteikts Līgumā.
[5.3] Grozījumi noteikumos Nr.168 nevarēja mainīt starp līdzējiem pastāvošo līgumisko saistību esību, raksturu vai pielīgtās samaksas apmēru.
Pirmkārt, grozījumi neparedz pārejas noteikumus attiecībā uz pirms to pieņemšanas noslēgtajiem līgumiem. Otrkārt, šāda interpretācija būtībā nozīmē, ka
pieteicējs, kas ir piekritis sniegt pakalpojumu par viņam pieņemamu samaksu, bija spiests to sniegt bez turpmākas vai par būtiski zemāku samaksu. Tas,
ka noteikumu Nr.168 grozījumos nebija noteikts tiesību normu atpakaļvērsts spēks, nozīmē, ka izdevējs paredzēja jaunās normas piemērot tikai tiem
līgumiem, ko pašvaldības noslēgs turpmāk.
[5.4] Administratīvā rajona tiesa spriedumā norāda, ka pašvaldība pamatoti atkāpusies no Līguma izpildes, jo pieteicējs atteicies parakstīt
Vienošanos. Taču tiesa ignorē faktu, ka ne Vienošanās tekstā, ne pavadošajā e-pastā, nekas nebija minēts par to, ka pašvaldība uzskata, ka, ja šie
grozījumi nebūs parakstīti, tā atkāpsies no noslēgtā līguma vai nevarēs to izpildīt pilnā apjomā. Līdz ar to pieteicējs nevarēja zināt, ka pašvaldība ir
atkāpusies no Līguma, un viņš arī var to nepildīt.
[5.5] Pieteicējs, iepazīstoties ar Noteikumu Nr.168 grozījumiem un to anotāciju, bija sapratis, ka likumdevējs pašvaldībām norādījis, ka īres līgums
var būt visefektīvākais sadarbības veids ar privātpersonām, ar to pamudinot pašvaldības jaunus līgumus slēgt kā īres līgumus, kā arī, iespējams, mēģināt
jau noslēgtus līgumus grozīt un pārveidot par īres līgumiem. Savukārt, ja privātpersonas jauniem nosacījumiem nepiekrīt, noteikumu Nr.168 grozījumi dod
pašvaldībai likumisko pamatu esošus līgumus pārskatīt un izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus pie citām privātpersonām, pamatojot šo lēmumu ar to, ka
atrasts efektīvākais izmitināšanas veids.
[5.6] Ņemot vērā, ka Līgums ir publisko tiesību līgums, kas atbilst administratīvā līguma pazīmēm, uz to jāskatās kā pieteicējam labvēlīgu uz naudas
maksājumu vērstu administratīvo aktu, ko pašvaldība atsakās izpildīt. Tāpēc šajā gadījumā ir piemērojama Administratīvā procesa likuma 367.1pantā
pirmā daļa. Tādējādi kopumā atbilstoši Līguma nosacījumiem par pakalpojumiem ko pašvaldība ir saņēmusi Līguma ietvaros periodā no 2022.gada
25.maija līdz 2022.gada 16.jūlijam pieteicējam ir jāizmaksā 3243,60 euro un likumiskie procenti par laikus neveikto pakalpojuma samaksu, kas uz
pieteikuma iesniegšanas dienu sastādīja 298,63 euro.
[6] Paskaidrojumos par pieteicēja apelācijas sūdzību dome uzskata to par nepamatotu un lūdz noraidīt, norādot, ka, pieteicējam atsakoties
parakstīt Vienošanos, uzskatāms, ka tieši viņš ir atteicies no Līgumā noteikto saistību turpmākās izpildes. Tādējādi atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju
atbalsta likuma 7.1pantā ietvertajam tiesiskajam regulējumam, pieteicējs brīvprātīgi, atsaucības mudināts un neprasot samaksu papildu izmaksu
kompensēšanai, izmitinājis savā īpašumā Ukrainas civiliedzīvotājus. Šādos apstākļos pieteicējs pēc 2022.gada 25.maija vairs nevar pretendēt uz līgumā
noteikto atlīdzību.
Pieteicēja apelācijas sūdzībā izteiktais precizējums par nesaņemtās pakalpojuma maksas un likumisko procentu piedzīšanu no Ķekavas novada
pašvaldības ir uzskatāms par Administratīvā procesa likuma 294.panta pirmās daļas pārkāpumu.
Motīvu daļa
[7] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir daļēji
pamatota.
[8] 2022.gada 5.martā spēkā stājās Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kura mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri
izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.panta pirmā daļa noteica, ka valsts līdz 90 dienām nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri
sniedzamo atbalstu – izmitināšanas pakalpojumus.
Saskaņā ar minētā panta trešo daļu kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu, nosaka Ministru kabinets.
Pamatojoties uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.panta trešo daļu, izdoti noteikumi Nr.168, kuri bija spēkā no 2022.gada 14.marta līdz
30.jūnijam.
Noteikumu Nr.168 (sākotnējā redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 12.maijam) 2.punkts noteica, ka izmitināšanas pakalpojums šo noteikumu
izpratnē ir Ukrainas civiliedzīvotāju nodrošināšana ar apmešanās vietu līdz 90 dienām, bet 3.punkts noteica, ka izmitināšanas pakalpojumu Ukrainas
civiliedzīvotājiem nodrošina pašvaldība. Savukārt atbilstoši 7.punktam izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanas pakalpojumu
pašvaldībai sedz 100% apmērā no izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 20 euro par personu diennaktī, kuras saskaņā ar noteikumu
12.punktu sedz no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz pašvaldības sniegto informāciju.
Šo noteikumu anotācijā ir norādīts, ka būtiski Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā definētajam
jēdzienam un kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, paredzēt iespēju nodrošināt
izmitināšanas vietu līdz pastāvīgas dzīves vietas atrašanai. Starpinstitūciju darba grupā, izstrādājot izmitināšanas pakalpojuma nodrošināšanas algoritmu,
tika panākta vienošanās, ka izmitināšanas pakalpojumu nodrošina pašvaldība (tai skaitā, slēdzot attiecīgos līgumus par pakalpojuma nodrošināšanu),
ņemot vērā katra Ukrainas civiliedzīvotāja individuālās vajadzības (piemēram, bērnu skaits ģimenē vai personu grupā, personu specifiskas vajadzības).
Proti, pašvaldības kompetencē ir izvērtēt, kurš no pašvaldības organizētajiem izmitināšanas pakalpojuma resursiem (tūristu mītne, dienesta viesnīca, u.c.)
ir vispiemērotākais un lietderīgākais konkrēto personu izmitināšanas vajadzību nodrošināšanai. (https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/80e8947d-
aaa7-4a51-8cc9-475e0196e7af).
Tādējādi ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu valstij ir noteikta funkcija nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieceļojuši Latvijā, bēgot
no kara, ar primāri nepieciešamo atbalstu – īslaicīgu izmitināšanas vietu. Minēto funkciju valsts ir deleģējusi pašvaldībai, paredzot kompensēt pašvaldībai
izdevumus par izmitināšanas nodrošināšanu noteiktā apmērā. Noteikumu Nr.168 sākotnējā redakcijā nebija noteikts, kādā veidā un kādās vietās
izmitināšana pašvaldībai ir jāorganizē, tādējādi paredzot pašvaldībai rīcības brīvību izmitināšanas organizēšanā.
Kā izriet no anotācijas, pašvaldības kompetencē ir izvēlēties lietderīgāko izmitināšanas veidu, noslēdzot attiecīgu līgumu par pakalpojuma
nodrošināšanu, kas nozīmē, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība, izlemjot arī kāda veida līgumus tā slēgs, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu.
Anotācijā kā izmitināšanas vietas primāri ir minētas raksturīgākās īslaicīgas apmešanās vietas – tūristu mītnes (viesnīcas, viesu nami), kā arī dienesta
viesnīcas un citas vietas. Tātad izmitināšanas vietu veidi nebija ierobežoti, taču tām jābūt piemērotām dzīvošanai.
[9] Izskatāmajā gadījumā ar Ķekavas novada domes 2022.gada 16.marta sēdes lēmumu Nr.3 4 „Par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu
nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” (prot.Nr.9) un Ķekavas novada domes 2022.gada 23.marta ārkārtas sēdes lēmumu Nr.1 „Par Ķekavas novada
domes 2022.gada 16.marta sēdes lēmuma Nr.34 „Par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” (protokols Nr.9)
grozīšanu” (prot. Nr.10) pašvaldība nolēma: 1) par izmitināšanas pakalpojuma nodrošināšanu ar attiecīgo pakalpojuma sniedzēju tiek slēgts atbilstošs līgums,
ievērojot izmitināšanas pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības formu; 2) pašvaldība attiecīgajam pakalpojuma
sniedzējam par faktisko izmitināšanas pakalpojuma nodrošināšanu maksā 12,24 euro par personu diennaktī, ieturot normatīvajos tiesību aktos paredzētos
nodokļus, ja attiecināms; 3) izmitināšanas pakalpojumi tiek apmaksāti no tam paredzētajiem Ķekavas novada pašvaldības budžeta līdzekļiem; 4) līgums par
izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu tiek noslēgts pēc attiecīga pakalpojuma sniedzēja iesnieguma saņemšanas (lietas 22.-25.lapa).
Tādējādi pašvaldība ir noteikusi, ka izmitināšanu organizēs, slēdzot attiecīgus līgumus, un noteikusi pakalpojuma maksu, kas ir mazāka par Ministru
kabineta noteiktajām maksimāli pieļaujamajām izmaksām.
Pamatojoties uz minētajiem lēmumiem un pieteicēja 2022.gada 21.aprīļa iesniegumu, kurā izteikta vēlme noslēgt līgumu par piecu Ukrainas
civiliedzīvotāju izmitināšanu pieteicēja īpašumā /adrese/, no 2022.gada 18.aprīļa (lietas 69.lapa), pašvaldība ar pieteicēju 2022.gada 29.aprīlī noslēdza
Līgumu (lietas 26.-27.lapa), ar kuru pieteicējs apņēmies sniegt un pašvaldība apņēmusies apmaksāt izmitināšanas pakalpojumus pieteicēja īpašumā no
2022.gada 18.aprīļa, bet ne ilgāk kā 90 dienas par katru personu.
Izvērtējot Līguma priekšmetu kopsakarā ar iepriekš aplūkoto tiesisko regulējumu jautājumā par primāri sniedzamo atbalstu Ukrainas
civiliedzīvotājiem, secināms, ka ar Līgumu publisko tiesību subjekts (pašvaldība) ir piešķīrusi tiesības privātpersonai (pieteicējam) sniegt izmitināšanas
pakalpojumu konkrētiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tiesību sniegt izmitināšanas pakalpojumus piešķiršana ir veids, kādā pašvaldība pilda tai uzticēto
publisko funkciju – organizēt un nodrošināt izmitināšanas pakalpojumus. Tas liecina, ka Līguma priekšmets ir vērsts uz publiskas funkcijas izpildi, tā
mērķis ir nodrošināt sabiedrības interesi atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas
Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ. Līdz ar to ir pamats Līgumu vērtēt kā publisko tiesību līgumu (sal. Senāta 2023.gada 13.septembra lēmuma
Nr.SKA-779/2023, ECLI:LV:AT:2023:0913.SKA077923.4.L, 12.punkts), attiecīgi no Līguma radies strīds ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.
[10] Pieteicējs ir vērsies tiesā ar pieteikumu par Līguma izpildes pareizību.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250.panta ceturto daļu tiesa taisa spriedumu par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā
spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām un
vai līguma nosacījumi un izpilde atbilst šo normu prasībām.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 256.1panta ceturto daļu, ja pieteikuma priekšmets ir publisko tiesību līguma izpildes pareizība, tiesa taisa
spriedumu, kurā tiek konstatēts, vai publisko tiesību līgums ir izpildīts pareizi vai kā tas būtu pareizi jāizpilda.
Izskatot prasījumu par publisko tiesību līguma izpildes pareizību, tiesai jānoskaidro, kādas tieši saistības līdzējiem izriet no noslēgtā līguma, kā tās
pareizi pildāmas un vai līdzēji attiecīgi rīkojušies. Tiesas uzdevums šāda prasījuma izskatīšanā nav vienīgi formāli pārbaudīt, kas ierakstīts līgumā.
Novērtējot strīdus saistību saturu, tiesai jāņem vērā, kādu mērķu sasniegšanai attiecīgais līgums ir noslēgts, kādi bija līguma noslēgšanas procedūras
nosacījumi un kāda ir katra līdzēja loma šo mērķu sasniegšanā. (Senāt a 2020.gada 22.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-84/20,
ECLI:LV:AT:2020:0122.A420417014.3.S, 6.punkts).
[11] Lietā nav strīda, ka pieteicējs no savas puses Līguma saistības ir izpildījis. Lietā ir strīds par pieteicēja sniegto pakalpojumu apmaksas apmēru.
Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu pašvaldība par pakalpojumu apņēmās samaksāt pieteicējam 12,24 euro par personu diennaktī, ieturot normatīvajos
aktos paredzētos nodokļus, ja attiecināms.
Līgumā ir noteikta šāda norēķinu kārtība.
Pieteicējs līdz katra mēneša 1.datumam pašvaldībā sniedz rakstisku informāciju par sniegto pakalpojumu, kurā norāda izmitināto personu vārdu,
uzvārdu, kur sniegts pakalpojuma sadalījums par personām un pavadīto faktisko diennakšu skaits, izmitināto personu rakstisks apliecinājums par
atbilstoša pakalpojuma saņemšanu, par ko pašvaldība ar izmitinātāju paraksta pakalpojuma pieņemšanas – nodošanas aktu (līguma 22.punkts).
Ja netiek konstatētas neatbilstības, pašvaldība, pēc Līguma 2.2.punktā minētā pakalpojuma pieņemšanas – nodošanas akta abpusējas
parakstīšanas, pārskaita Līguma 2.1.punktā noteikto atlīdzību uz pieteicēja norādīto bankas kontu.
Pieteicējs pašvaldībā ir iesniedzis 2022.gada 30.aprīļa pieņemšanas – nodošanas aktu par sniegtajiem pakalpojumiem no 18.aprīļa līdz 30.aprīlim
par kopējo summu 795,60 euro; 2022.gada 31.maija pieņemšanas – nodošanas aktu par sniegtajiem pakalpojumiem no 1.maija līdz 31.maijam par
kopējo summu 1897,20 euro; 2022.gada 30.jūnija pieņemšanas – nodošanas aktu par sniegtajiem pakalpojumiem no 1.jūnija līdz 30.jūnijam par kopējo
summu 1836 euro un 2022.gada 22.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu par sniegtajiem pakalpojumiem no 1.jūlija līdz 16.jūlijam par kopējo summu
979,20 euro (lietas 86.-96.lapa).
Tādējādi atbilstoši Līguma 2.1.punktā noteiktajam samaksas apmēram 12,24 euro par personu diennaktī un pakalpojuma saņemšanas 90 dienu
periodam par piecu cilvēku izmitināšanu pašvaldībai pienācās samaksāt pieteicējam 5508 euro.
No lietas materiāliem izriet, ka pašvaldība ir parakstījusi 2022.gada 30.aprīļa pieņemšanas – nodošanas aktu un apmaksājusi tajā norādīto summu
pilnā apmērā. 2022.gada 31.maija pieņemšanas – nodošanas aktu pašvaldība ir parakstījusi, norādot, ka samaksa veicama līdz 2022.gada 24.maijam
ieskaitot, ņemot vērā, ka nav parakstīta vienošanās pie Līguma, samaksāti 1468,80 euro (lietas 28.lapa). Pārējos divus pieņemšanas un nodošanas
aktus pašvaldība nav parakstījusi un par pakalpojumiem nav samaksājusi.
Tādējādi atbilstoši Līguma 2.punktā noteiktajai norēķinu kārtība pašvaldība ir pieteicējam samaksājusi par periodu no 18.aprīļa līdz 24.maijam
2264,40 euro, bet nav samaksājusi par periodu no 25.maija līdz 16.jūlijam 3243,60 euro.
[12] Saskaņā ar Līguma 4.3.1.apakšpunktu pašvaldības pienākums ir apmaksāt pakalpojumu atbilstoši Līguma 2.punktā noteiktajam.
Savukārt Līguma 3.6.punktā ir noteikts, ka puses tiek atbrīvotas no atbildības par daļēju vai pilnīgu saistību neizpildi, ja šī neizpilde radusies
ārkārtēju apstākļu ietekmes rezultātā, kurus puses nevarēja paredzēt, novērsts, ietekmēt un par kuru rašanos nenes atbildību, vai arī Latvijas Republikas
Saeimas, valsts un pašvaldību kompetento iestāžu pieņemto vispārsaistošo normatīvo aktu rezultātā. Par minēto apstākļu iestāšanos nekavējoši rakstiski
jāinformē otra puse un jāiesniedz šajā punktā minēto gadījumu apliecinoši dokumenti.
Saskaņā ar Līguma 3.7.punktu pašvaldība ir tiesīga samazināt Līguma 2.punktā noteikto atlīdzības summu vai neveikt tās apmaksu, ja ir iestājušies
Līguma 3.6.punktā minētie apstākļi. Saskaņā ar iepriekš minēto tiek veikts Līguma 2.punktā noteiktās atlīdzības summas pārrēķins, atbilstoši
pakalpojuma pieņemšanas – nodošanas aktā konstatētajam Līguma izpildes faktiskajam stāvoklim.
Tādējādi Līgums paredz gadījumus, kad pašvaldībai ir tiesības samazināt vai nesamaksāt Līgumā noteikto atlīdzības summu.
Izskatāmajā lietā kā pamatojumu saistību neizpildei atbilstoši Līgumā noteiktajai maksai pašvaldība ir norādījusi uz turpmāk minētajām izmaiņām
tiesiskajā regulējumā.
[13] Līguma darbības laikā 2022.gada 10.maijā Ministru kabinets izdarīja grozījumus noteikumos Nr.168, kas stājās spēkā 13.maijā (turpmāk –
2022.gada 10.marta grozījumi), anotācijā norādot, ka Latvijā ierodošos Ukrainas civiliedzīvotāju skaits pastāvīgi pieaug, savukārt šo personu uzņemšanai
un izmitināšanai valstij pieejamie resursi sarūk. Noteikumu projektā ietvertie risinājumi pavērs iespēju sniegt primāri sniedzamo atbalstu vairāk Ukrainas
civiliedzīvotājiem, vienlaikus saprātīgi un lietderīgi izmantojot valsts budžeta līdzekļus. (sk. https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7972acc1-b82b-
46f9-8459-c1780e0b0929).
Ar 2022.gada 10.maija grozījumiem noteikumiem Nr.168 tika mainīts nosaukums uz „Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu
Ukrainas civiliedzīvotājiem” un 5.1.apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: primāro atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem organizē un nodrošina, ņemot vērā
katra Ukrainas civiliedzīvotāja individuālās vajadzības un izvēloties ekonomiski visizdevīgāko primāri sniedzamā atbalsta veidu un vietu. Savukārt
7.punkts izteikts šādā redakcijā: izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanas pakalpojumu pašvaldībai sedz 100% apmērā no
izmitināšanas faktiskajām izmaksām. Organizējot izmitināšanas pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, pašvaldība ievēro šādus nosacījumus:
7.1. primāri izvērtē iespēju izmitināšanas pakalpojumu sniegt pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajās izmitināšanas vietās vai slēdz
īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju) par mājokļa izīrēšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem;
7.2. ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldība maksā privātpersonai (izīrētājam)
atlīdzību par mājokļa lietošanu 100% apmērā no pielīgtās īres maksas, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk
kā 400 euro mēnesī par mājokli (stājas spēkā 2022. gada 25.maijā);
7.3. ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajā izmitināšanas vietā vai izmanto citus
izmitināšanas veidus, izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldība pakalpojuma sniedzējam sedz 100% apmērā no
izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 euro par personu diennaktī (piemēro ar 2022.gada 25.maiju).
No minētajiem grozījumiem un to anotācijas izriet, ka noteikumu izdevējs ir vēlējies samazināt izmaksas no valsts budžeta par izmitināšanas
pakalpojumiem, lai to varētu saņemt vairāk Ukrainas civiliedzīvotāju. Tādēļ, sniedzot primāro atbalstu, pašvaldībai jāņem vērā Ukrainas civiliedzīvotāju
vajadzības un jāizvēlas ekonomiski visizdevīgāko primāri sniedzamā atbalsta veidu un vietu. Lemjot, kādā veidā un vietā izmitināt Ukrainas
civiliedzīvotājus, pašvaldībai vispirms ir jāizvērtē iespēja to veikt pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās izmitināšanas vietās vai slēgt īres
līgumu ar privātpersonu (izīrētāju) par mājokļa izīrēšanu ne vairāk kā 400 euro mēnesī par mājokli. Ja iepriekš minētās izmitināšanas iespējas konkrētajā
gadījumā nav iespējams izmantot, tad pašvaldībai jāizvērtē iespēju personas novirzīt izmitināšanai citās izmitināšanas vietās, maksājot par to 15 euro par
personu diennaktī iepriekš noteiktā 20 euro limita vietā.
Apkopojot minēto, secināms, ka, tikai sākot no 2022.gada 13.maija, normatīvais regulējums paredzēja Ukrainas civiliedzīvotājus primāri izmitināt
pašvaldības īpašumā vai slēgt īres līgumus ar privātpersonām par mājokļa izīrēšanu. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa par nepamatotu atzīst
pašvaldības argumentu, ka šāda kārtība pastāvēja jau Līguma noslēgšanas brīdī 2022.gada 29.aprīlī.
[14] Konkrētajā gadījumā, uzskatot, ka Līgums ir noslēgts par pieteicēja īpašuma izīrēšanu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, pašvaldība
atteicās veikt Līguma 2.punktā noteikto samaksu par izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu strīdus periodā, atsaucoties uz noteikumu 7.2.apakšpunktā
noteikto ierobežojumu, kas paredz, ka no 2022.gada 25.maija pašvaldības maksājuma apmērs nevar pārsniegt 400 euro mēnesī par mājokli.
Apgabaltiesas ieskatā pašvaldība ir nepamatoti piemērojusi no Līguma izrietošajām tiesiskajām attiecībām noteikumu Nr.168 7.2.apakšpunktu
turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, no Līguma izrietošās tiesiskās attiecības starp pašvaldību un pieteicēju nav uzskatāmas par īres tiesiskajām attiecībām, jo Līgums neatbilst
ne Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajiem dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem, tostarp, noteikumiem par īres līguma priekšmetu un subjektiem,
ne Civillikuma noteikumiem par īres līgumu. Otrkārt, Līgums nerada īres tiesiskās attiecības starp pieteicēju kā sava īpašuma izīrētāju un konkrētiem
Ukrainas civiliedzīvotājiem kā īrniekiem, jo attiecīgie Ukrainas civiliedzīvotāji nav Līguma puses. Treškārt, arī apstāklis, ka Līguma 2.1.punktā noteikto
maksu pašvaldība ir aprēķinājusi, ņemot vērā vidējās īres un komunālo pakalpojumu izmaksas vienam cilvēkam vienistabas dzīvoklī (sk. Ķekavas
novada domes 2022.gada 16.marta sēdes lēmumu Nr.34 un 23.marta ārkārtas sēdes lēmumu Nr.1 lietas 22.-25.lapā), nepadara Līgumu par īres
līgumu.
No Līgumā noteiktā līguma priekšmeta (Līguma 1.punkts) skaidri izriet, ka pieteicējs ir apņēmies sniegt izmitināšanas pakalpojumus konkrētā vietā
bez īres tiesisko attiecību nodibināšanas ar izmitinātajām personām. Turklāt ar cilvēku izmitināšanu parasti saprot cilvēku izvietošanu pa dzīvojamām
telpām uz neilgu laiku (https://tezaurs.lv/izmitin%C4%81t:1), nevis dzīvojamo telpu izīrēšanu.
Noteikumu Nr.168 sākotnējā redakcija, kas bija spēkā Līguma noslēgšanas brīdī, neliedza pašvaldībai slēgt īres līgumu, kur iesaistītās puses ir
pašvaldība kā pakalpojuma apmaksātāja, Ukrainas civiliedzīvotājs kā īrnieks un pieteicējs kā izīrētājs, taču konkrētajā gadījumā šāds līgums nav ticis
noslēgts. Tāpat 2022.gada 10.maija grozījumi noteikumos Nr.168 neparedzēja līdz 2022.gada 25.maijam noslēgtos līgumus ar privātpersonām par
izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu grozīt, izbeigt vai pārslēgt kā īres līgumus. Līdz ar to 2022.gada 10.maija grozījumos iekļautais īres maksas limits uz
strīdus Līgumu nav attiecināms.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa piekrīt pieteicējam, ka noteikumu Nr.168 7.2.apakšpunkts, kurš stājās spēkā no 2022.gada 25.maija, nevarēja
ietekmēt pašvaldības ar Līgumu uzņemtās saistības veikt apmaksu par izmitināšanu Līgumā paredzētajā kārtībā un apjomā.
[15] Apgabaltiesas ieskatā uz Līgumu, ņemot vērā tā priekšmetu, no 2022.gada 25.maija līdz 30.jūnijam (periods, kurā bija spēkā noteikumi
Nr.168 redakcijā, kas pieņemta 2022.gada 10.maijā) attiecināms noteikumu Nr.168 7.3.apakšpunkts.
Kā jau iepriekš tika norādīts, noteikumu Nr.168 7.3.apakšpunkts noteica, ka izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu
pašvaldība pakalpojuma sniedzējam sedz 100% apmērā no izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 euro par personu diennaktī, ja
pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina: 1) pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajā izmitināšanas vietā vai 2) izmanto citus izmitināšanas
veidus.
No minētās tiesību normas izriet pašvaldības tiesības izmantot iespēju izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus arī citās izmitināšanas vietās, ne tikai
pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās izmitināšanas vietās vai slēdzot īres līgumu ar privātpersonu izīrēšanu, kas jāizmanto primāri.
Tā kā Līgums neparedz izmitināšanu pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās izmitināšanas vietās, un Līgums nav īres līgums, secināms,
ka Līgumā paredzētā izmitināšanas vieta atbilst noteikumu Nr.168 7.3.apakšpunktā paredzētajam citam izmitināšanas veidam.
Taču arī 7.3.apakšpunktā noteiktais regulējums par izdevumu atlīdzības limitu izskatāmajā gadījumā neietekmēja Līguma 2.1.punkta atbilstību
normatīvajiem aktiem, jo Līguma 2.1.punktā noteiktā maksa nepārsniedz noteikumu Nr.7.3.apakšpunktā noteikto samazināto maksas limitu par vienu
personu diennaktī.
[16] Apgabaltiesa, balstoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem, nepiekrīt pašvaldībai, ka konkrētajā gadījumā noteikumu Nr.168
7.3.apakšpunkts nav piemērojams, jo tajā minētie „citi izmitināšanas veidi” esot attiecināmi uz pašvaldības rīcībā esošajām izmitināšanas vietām.
Apgabaltiesa nepiekrīt arī pirmās instances tiesas secinājumam, ka ar „citiem izmitināšanas veidiem” ir saprotamas sabiedriskas vietas – viesu nami un
līdzīgas viesu izmitināšanas vietas, nevis dzīvojamās telpas, kas pieder privātpersonai.
Tas, ka noteikumu Nr.168 7.3.apakšpunktā minētie „citi izmitināšanas veidi” ir nošķirami no pašvaldības rīcībā (īpašumā, valdījumā vai turējumā)
esošajām izmitināšanas vietām, pietiekami skaidri izriet no gramatiskās tiesību normas interpretācijas, proti, uz to norāda saiklis „vai”. Arī no noteikumu
Nr.168 16.punkta izriet, ka ar 7.3.apakšpunktā noteiktajām citām izmitināšanas vietām saprot izmitināšanas vietas, kas nav pašvaldības īpašumā,
valdījumā vai turējumā. Proti, saskaņā ar 16.punktu izdevumus pašvaldībai par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu šo noteikumu 7.3.apakšpunktā
noteiktajās citās izmitināšanas vietās, kas nav pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošas izmitināšanas vietas, sedz līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Nav pamatots uzskats, ka, ievērojot 2022.gada 10.maija grozījumu anotāciju, noteikumu Nr.168 7.3.apakšpunktā minētie „citi izmitināšanas veidi”
tulkojami vienīgi kā tūristu mītnes un tām pielīdzināmas vietas.
Noteikumos Nr.168 „citi izmitināšanas veidi” nav konkretizēti, bet anotācijā kā piemērs 7.3.apakšpunktā minētajām citām izmitināšanas vietām
minētas tūristu mītnes, tajā pašā laikā anotācijas teksts „Ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanu sniedz, izmantojot citus izmitināšanas veidus
(pašvaldību rīcībā (īpašumā, valdījumā un turējumā) esošas izmitināšanas vietas, tūristu mītnes u.c.)” norāda, ka citu izmitināšanas vietu uzskaitījums nav
pilnīgs un izsmeļošs, kā arī nav saistāms vienīgi ar tūristu mītnēm.
[17] Ievērojot minēto, periodā no 2022.gada 25.maija līdz 30.jūnijam nav konstatējami Līguma 3.6.punktā minētie apstākļi pašvaldības
atbrīvošanai no Līguma saistību pildīšanas. Līdz ar to atzīstams, ka pašvaldība, nenorēķinoties ar pieteicēju par izmitināšanas pakalpojuma saņemšanu,
nav izpildījusi Līgumu pareizi. Lai Līgums tiktu izpildīts pareizi, pašvaldībai par minēto periodu jāveic pārrēķins, ņemot vērā 2022.gada 31.maija un
30.jūnija pieņemšanas – nodošanas aktos sniegtās ziņas par Līguma izpildi, un jāsamaksā pieteicējam par izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu no
2022.gada 25.maija līdz 30.jūnijam atbilstoši Līguma 2.1.punktam.
[18] Attiecībā par izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu periodā no 2022.gada 1.jūlija līdz 16.jūlijam konstatējami turpmāk norādītie apstākļi.
Noteikumi Nr.168 ar 2022.gada 1.jūliju zaudēja spēku, jo stājās spēkā Ministru kabineta 2022.gada 8.jūnija noteikumi Nr.339 „Noteikumi par
primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – noteikumi Nr.339).
Šo noteikumu 5.punkts noteic, ka izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldībai sedz 100% apmērā no
izmitināšanas faktiskajām izmaksām proporcionāli faktiskajam izmitināšanas dienu skaitam. Saskaņā ar 5.2.apakšpunktu, organizējot Ukrainas
civiliedzīvotāju izmitināšanu, pašvaldība ievēro šādu nosacījumu: ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina pašvaldības īpašumā, valdījumā vai
turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus, pašvaldībai tiek segti izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto
izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksātā atlīdzība ne vairāk kā 100 euro mēnesī par katru izmitināto personu, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā
vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā trīs personas. Ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas vairāk nekā trīs personas, par
katru nākamo personu sedz izdevumus ne vairāk kā 50 euro mēnesī.
Tādējādi no 2022.gada 1.jūlija attiecībā uz izmitināšanu, kas nav privātpersonas mājokļa izīrēšana, ir mainīta izmaksu kārtība, proti, atlīdzība netiek
izmaksāta par vienu personu diennaktī, bet par vienu personu mēnesī, kā arī noteikti atlīdzības maksimālie limiti.
Tā kā noteikumos Nr.339 nav ietverti pārejas noteikumi attiecībā jau uz noslēgtajiem līgumiem par cita veida izmitināšanas pakalpojumiem,
secināms, ka noteikumu Nr.339 5.2.apakšpunkta nosacījumi ir atzīstami par tādiem apstākļiem, kas liedz pašvaldībai samaksāt par pieteicēja sniegtajiem
izmitināšanas pakalpojumiem, ievērojot Līguma 2.1.punktā noteikto līgumcenu. Līdz ar to pašvaldībai saskaņā ar Līguma 3.6.punktu bija pienākums
rakstiski informēt pieteicēju par apmaksas apmēra un veida maiņu no 2022.gada 1.jūlija, un saskaņā ar Līguma 3.7.punktu pārrēķināt un samaksāt
atlīdzināmo summu atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.
Tā kā pašvaldība minētās darbības nav veikusi, apgabaltiesa atzīst, ka pašvaldība nav izpildījusi Līgumu pareizi.
Lai Līgums tiktu izpildīts pareizi, pašvaldībai jāveic pārrēķins, ņemot vērā 2022.gada 22.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktā sniegtās ziņas, un
jāsamaksā pieteicējam par izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu no 2022.gada 1.jūlija līdz 16.jūlijam atbilstoši noteikumu Nr.339 5.2.apakšpunktam.
Minēto apsvērumu dēļ apgabaltiesa par nepamatotu atzīst pieteicēja viedokli, ka arī par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 16.jūlijam pieteicējam
pienākas samaksa, ievērojot Līguma 2.1.punktā noteikto līgumcenu.
[19] Lietas dalībnieki ir izteikuši argumentus saistībā ar pašvaldības piedāvātajiem Līguma grozījumiem. Tā kā Vienošanās no pieteicēja puses
netika parakstīta, pušu argumentiem par tiem nav nozīmes, vērtējot Līguma izpildes pareizību.
[20] Apelācijas sūdzībā pieteicējs lūdz uzdot pašvaldībai samaksāt pieteicējam likumiskos procentus par laikus neveikto pakalpojuma samaksu,
kas uz pieteikuma iesniegšanas dienu ir 298,63 euro.
Prasījums piešķirt likumiskos procentus par pakalpojuma samaksas izmaksas kavējumu interpretējams atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto
zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmajai daļai kā prasījums atlīdzināt zaudējumus par naudas vērtības kritumu. Proti, inflācijas izraisīts naudas
vērtības kritums ir viens no zaudējumu veidiem, un persona ir tiesīga prasīt šādu zaudējumu atlīdzinājumu (Senāta 2023.gada 31.janvāra sprieduma
lietā Nr.SKA-101/2023, ECLI:LV:AT:2023:0131.A420271517.13.S, 11.punkts).
Tādējādi, ņemot vērā, ka apgabaltiesa konstatēja pašvaldības prettiesisku rīcību, nepareizi izpildot Līgumu, pieteicējs saskaņā ar Administratīvā
procesa likuma 92.pantu ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem, kas nodarīti ar pašvaldības prettiesisku rīcību. Atbilstoši
Administratīvā procesa likuma 93.panta otrajai daļai atlīdzinājums ir prasāms vienlaicīgi ar pamatprasījuma pārsūdzēšanu tiesā.
Taču izskatāmajā gadījumā ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 294.panta pirmo daļu apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt
pieteikuma priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav pieteikti pirmās instances tiesā. Minētā likuma 302.panta otrā daļa noteic, ka
apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā.
Konkrētā lieta ir ierosināta un pirmās instances tiesā izskatīta par publiskā līguma izpildes pareizību. Pirmās instances tiesā prasījums par zaudējumu
atlīdzinājumu nav pieteikts.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa neizskata pieteicēja prasījumu par likumisko procentu piedziņu no pašvaldības.
Apgabaltiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 93.panta trešo daļu, ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar
administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai
kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādei var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības.
[21] Pamatojoties uz šajā spriedumā norādītajiem motīviem, atzīstams, ka pirmās instances tiesas spriedums ir nepamatots. Tiesa nav pareizi
piemērojusi tiesību normas.
[22] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par
labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Ņemot vērā minēto, no atbildētājas Ķekavas novada pašvaldības par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātās valsts nodevas summas par
pieteikumu un apelācijas sūdzību, kopā 90 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
apmierināt /pers. A/ pieteikumu daļēji;
atzīt, ka starp /pers. A/ un Ķekavas novada pašvaldību 2022.gada 29.aprīlī noslēgto līgumu Nr.1-17.4/22/63 Ķekavas novada pašvaldība nav
izpildījusi pareizi;
uzdot Ķekavas novada pašvaldībai viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās veikt aprēķinu un samaksāt /pers. A/ par izmitināšanas
pakalpojuma sniegšanu no 2022.gada 25.maija līdz 30.jūnijam atbilstoši 2022.gada 29.aprīļa līguma Nr.1-17.4/22/63 2.1.punktam;
uzdot Ķekavas novada pašvaldībai veikt aprēķinu un samaksāt /pers. A/ par izmitināšanas pakalpojuma sniegšanu no 2022.gada 1.jūlija līdz
16.jūlijam atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 8.jūnija noteikumu Nr.339 „Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas
civiliedzīvotājiem” 5.2.apakšpunktam;
piespriest no Ķekavas novada pašvaldības par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) viņa
samaksāto valsts nodevu 90 euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Senātā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesneses
S.Liniņa I.Kaļiņina R.Paegle