Court fully allows landlord's appeal to terminate lease and evict tenants for unpaid rent and costs.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal fully allowed the landlord's appeal against the first-instance judgment, ordering the tenants to vacate the property and pay outstanding rent. The landlord successfully argued that the tenants failed to fulfill their contractual obligations for the period from February 2009 to November 2016. Consequently, the court terminated the lease agreement and ordered the solidary payment of rent, utilities, legal interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 432, 433, 434; Civil Law Art. 1587, 1672, 1756, 1759, 1765; Civil Procedure Law Art. 204.1, 39; Civil Procedure Law Art. 451, 452: The court may fully support an appeal when the first-instance judgment failed to properly terminate the lease and order eviction for non-payment of rent and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0490-17/10
ECLI:LV:ZAT:2017:1130.C28287114.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2017.gada 30.novembrī
Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Maršāne
tiesnese I.Skudra un tiesnese I.Belicka
ar tiesas sēdes sekretāri I.Boži,
piedaloties prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, prasībā pret
/pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, par īres
līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un likumisko procentu piedziņu sakarā ar atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/
apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumu.
Zemgales apgabaltiesa
k o ns t a t ē ja
2014.gada 14.aprīlī prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. B/, /pers.
C/ un /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un
maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un likumisko procentu piedziņu, vēlāk to precizējot, kurā saskaņā ar likuma ,,Par dzīvokļa
telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu, 11. 1 pantu, 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, Civillikuma 1587., 1672., 1756., 1759.,
1765.pantu, lūdz tiesu: izbeigt 2005.gada 27.septembra dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.23191, kas noslēgts ar /pers. B/; izlikt /pers. B/, /pers. C/ un
/pers. D/ ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt solidāri no /pers.
B/, /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājai parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 3100,19 EUR par laika periodu no
2009.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.novembrim; piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājai likumiskos procentus 599,39
EUR par laika periodu no 2010.gada 3.maija līdz 2016.gada 1.novembrim; atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma
izpildei; piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājai visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu 400,74
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 EUR.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir 2010.gada 29.decembrī reorganizētā Rīgas pašvaldības SIA
„Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, un saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas
pilnvarojuma līgumu DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko māju /adrese/.
2005.gada 27.septembrī atbildētāja /pers. B/ noslēdza dzīvojamo telpu īres līgumu (turpmāk arī Līgums) par dzīvojamās telpas Nr./numurs/(istabas
kopējā dzīvoklī), kas atrodas /adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Pārējie atbildētāji lieto dzīvokli kā /pers. B/ ģimenes locekļi, pamatojoties uz līguma
pielikumu Nr.1.
Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā
vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” tiek piemērota dzīvojamo telpu īres maksa 0,35 Ls mēnesī, savukārt ar
2008.gada 1.augustu 0,45 Ls.
Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres
maksas noteikšanas kārtību” 11.punktu noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā izīrētās dzīvojamās
telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Prasītāja, izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar
obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam.
Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.22850 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā
vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas
pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido: dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās
mājas pārvaldnieks; peļņa.
Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu
sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Līguma 2.1.punktā noteikts, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi – ne vēlāk kā līdz kārtējā rēķinā norādītajam datumam – samaksāt īres maksu un
veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētāji maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā.
Atbildētāju parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2014.gada 1.aprīlim ir
2295,41 EUR. Parāda apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu, un atbildētājiem visu šo laiku ir bijusi iespēja lietot dzīvokli.
Atbildētāji brīdināti par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2012.gada 11.septembra un 2014.gada 20.februāra brīdinājumiem.
Brīdinājumos noteiktajā termiņā parāds nav nomaksāts.
Prasītāja, atsaucoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, prasības pieteikumā norāda, ka lūdz atbildētāju
izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Atsaucoties uz likuma par „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem un Līguma 2.1.punktu, prasītāja norāda, ka
maksājumi par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, atbildētājiem jāveic par iepriekšējo mēnesi līdz kārtējā
mēneša rēķinā norādītajam datumam.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1759.panta pirmās daļas 1.punktu un 1765.pantu prasītājai ir tiesības prasīt
no atbildētājiem likumiskos procentus - 6% gadā par maksājumu kavējumu.
Norādīts, ka atbildētāji jau ilgstoši maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā, nav pilnībā samaksājuši par dzīvojamās telpas īri un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2014.gada 1.aprīlim atbildētāju pamatparāds
prasītājai ir 2295,41 EUR, aprēķinātie likumiskie procenti ir 340,40 EUR par periodu no 2009.gada 3.jūlija līdz 2014.gada 1.aprīlim, kopā 2635,91
EUR.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1672.panta noteikumiem solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu, bet
likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajā daļā ir noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. Līdz ar to atbildētāji uz likuma
pamata ir solidāri atbildīgi par izveidojušos īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parādu.
Lietas izskatīšanas gaitā prasītāja ir iesniegusi tiesā prasības pieteikuma precizējumus, pēdējos prasības pieteikuma precizējumos, kas tiesā
iesniegti 2016.gada 28.novembrī, norādīts, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir palielinājies parāds par īri un sniegtajiem pakalpojumiem, tas ir,
pamatparāds uz 2016.gada 1.novembri ir 3100,19 EUR, savukārt aprēķinātie likumiskie procenti par laika periodu no 2010.gada 3.maija līdz
2016.gada 1.novembrim ir 599,39 EUR (lietas 4.-6., 54.-55., 67.-69., 89.-91., 105.-107.lapa).
2014.gada 7.maijā tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi, kuros viņš norāda, ka nav veicis maksājumus naudas līdzekļu trūkuma dēļ, jo
nevarēja atrast darbu, un ir nopietnas veselības problēmas (lietas 50.lapa).
Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ rakstveida paskaidrojumus par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” celto prasību nav iesnieguši.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība apmierināta pilnīgi,
nospriests izbeigt 2005.gada 27.septembra dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.3191, kas noslēgts ar /pers. B/; izlikt /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ar visām
piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/
un /pers. D/ SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” labā maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 3100,19 EUR par
laiku no 2009.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.novembrim, likumiskos procentus 599,39 EUR par laiku no 2010.gada 3.maija līdz 2016.gada
1.novembrim, kopā 3699,58 EUR; piedzīt vienādās daļās no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” labā tiesas izdevumus
411,70 EUR, no katra 137,23 EUR; noteikt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, /pers. C/ un
/pers. D/ likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda summas.
Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
No civillietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ 2005.gada 27.septembrī noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums par
dzīvojamo telpu īri, kas atrodas /adrese/ (lietas 23.-24.lapa). No dzīvojamo telpu īres līguma pielikuma Nr.1 redzams, ka atbildētāji /pers. C/ un /pers.
D/ dzīvokli lieto kā atbildētājas /pers. B/ ģimenes locekļi (lietas 25.lapa).
No civillietas materiāliem nav redzams, ka kāds no atbildētājiem būtu apstrīdējis minētā līguma tiesiskumu, līdz ar to tiesa atzīst, ka līgums ir spēkā
un saistošs pusēm.
Ar tiesā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja pierādījusi un atbildētāji to nav apstrīdējuši, ka aizņem strīdus dzīvojamo telpu.
No 2010.gada 29.decembra SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību
pārņēmēja, un saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Ar iesniegto aprēķinu, kas nav apstrīdēts, ir apstiprināts, ka dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parāds izveidojies
no 2009.gada 1.februāra. Atbildētājiem nav liegta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Parāds par īri un komunālajiem
pakalpojumiem 2016.gada 1.novembrī sastāda 3100,19 EUR, ko pierāda parāda aprēķins.
Saskaņā ar Civillikuma 1672.panta noteikumiem solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu, bet likumā „Par dzīvojamo telpu īri”
10.panta otrajā daļā ir noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar
īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Tiesa konstatēja, ka visi atbildētāji ir pilngadīgi, līdz ar to uz likuma pamata ir solidāri atbildīgi par izveidojušos īres maksas un maksas par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parādu.
Tā kā nav pierādīts, ka parāds par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem būtu samaksāts, parāds 3100,19 EUR ir pamatots un solidāri
piedzenams par labu prasītājai pilnā apmērā no atbildētājiem par laiku no 2009.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.novembrim.
Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1753., 1756.pantu un 1765.panta pirmo daļu, atzina, ka ir apmierināms prasītājas lūgums par likumisko
nokavējuma procentu 599,39 EUR par laiku no 2010.gada 3.maija līdz 2016.gada 1.novembrim solidāru piedziņu no atbildētājiem, jo atbildētāji ir
pieļāvuši maksājumu kavējumu.
Spriedumā norādīts, ka prasītāja lūdz izbeigt ar atbildētāju /pers. B/ noslēgto 2005.gada 27.septembra dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.3191 (tā
spriedumā) un izlikt atbildētājus /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Saskaņā ar Līguma 3.4.apakšpunktu prasītājai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izbeigt līgumu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa
ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja
īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot
pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas vismaz mēnesi iepriekš
rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
No lietas materiāliem pievienotajiem brīdinājumiem un VAS „Latvijas Pasts” vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta redzams, ka prasītāja,
ievērojot likumā noteikto termiņu, brīdināja atbildētājus par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no aizņemamās dzīvojamās telpas gadījumā, ja viena
mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas netiks nokārtotas parādsaistības (lietas 34.- 40.lapa).
Tā kā parādsaistības nav nokārtotas, un ir pierādīts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktā minētais apstāklis, kas ir par
pamatu īres līguma izbeigšanai, tiesa atzina, ka prasība daļā par noslēgtā īres līguma izbeigšanu ir apmierināma, un ir likumīgs pamats izbeigt ar atbildētāju
/pers. B/ noslēgto 2005.gada 27.septembra dzīvojamo telpu īres līgumu un izlikt atbildētājus /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ no dzīvojamām telpām
Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta un Civillikuma 1765.panta noteikumiem prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma
izpildei saņemt no atbildētājiem sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Spriedumā norādīts, ka prasītāja par iesniegto prasību ir samaksājusi valsts nodevu 400,74 EUR, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
10,96 EUR.
Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu prasītājas labā no atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ vienādās daļās
piedzenami tiesas izdevumi, proti, no katra piedzenami 137,23 EUR (lietas 122.-127.lapa).
Atbildētāji/pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra
spriedumu, kurā lūdz apelācijas instances tiesu atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumu un noraidīt pilnībā SIA
„Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās
telpas ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un likumisko procentu piedziņu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pilnībā nepiekrīt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada
28.decembra spriedumam, pārsūdz to pilna apjomā.
Atbildētāji uzskata, ka, pieņemot spriedumu, tiesa nav pilnīgi un rūpīgi izvērtējusi tiesas rīcībā esošos dokumentus un konkrētās civillietas faktiskos
un tiesiskos apstākļus, tāpēc spriedums ir netaisnīgs un nepamatots.
Atbildētāji uzskata, ka tiesa būtiski pārkāpa procesuālo kārtību, jo izskatīja lietu bez visu atbildētāju klātbūtnes pie apstākļiem, ka divi atbildētāji
nav saņēmuši prasības pieteikumu un tiesas pavēstes, kā arī lietā netika iesniegti atbildētāju paskaidrojumi.
Neskatoties uz to, ka 2005.gada 27.septembra dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvojamās telpas Nr./numurs/(istabas kopējā dzīvoklī), kas
atrodas /adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku ir noslēgts ar /pers. B/, viņa tur nedzīvo jau ilgus gadus. Faktiski šo dzīvokli lietoja /pers. B/ dēls /pers. D/.
2014.gada rudenī ar /pers. D/ notika nelaimes gadījums, kā rezultātā ievērojami pasliktinājās viņa veselības stāvoklis. No 2014.gada viņam uztaisīja divas
mugurkaula operācijas. Gandrīz gadu viņš nevarēja patstāvīgi par sevi rūpēties. Viņam bija vajadzīga citas personas palīdzība, bija kopjams. /pers. B/
viņam palīdzēja. Tāpat /pers. D/ārstēšanai bija nepieciešami ievērojami līdzekļi. Ņemot vērā to, ka/pers. C/ir vienīgais tuvinieks darba spējīgā vecumā,
viņš bija spiests doties uz ārzemēm, lai pelnītu naudu brāļa ārstēšanai. Ārpus Latvijas viņš strādāja gadījuma darbus un centās pēc iespējas vairāk naudas
izsūtīt savam brālim. Ņemot vērā minēto, /pers. C/ nezināja, ka Kirils nemaksā par dzīvokļa īri. Turklāt /pers. D/nestāstīja arī par to, ka notiek tiesas
process, kurā tiek lemts jautājums par īres līguma izbeigšanu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. D/ nav jurists un nav kompetents nodrošināt savu interešu aizsardzību tiesas sēdē. Pie tam, viņš gāja uz tiesas
sēdēm 2015. un 2016.gadā, būdams slims. Pēc mugurkaula traumas un operācijas viņš cieta no sāpēm un lietoja stipras zāles un pretsāpju līdzekļus,
kurus viņam izrakstīja ārsts. Tagad viņš gatavo dokumentus invaliditātes saņemšanai. Līdz ar to viņam vienam pašam bez kvalitatīvās juridiskās palīdzības
bija grūti saprast lietas būtību un novērtēt, cik nopietna ir situācija.
Atbildētāji uzskata, ka, izskatot lietu bez viņu klātbūtnes, viņu tiesības bija rupji
pārkāptas. Līdz ar to viņiem bija liegta iespēja pilnā apjomā realizēt savas procesuālās tiesības šajā civilprocesā.
Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 82.panta pirmās un ceturtās daļas noteikumiem, atbildētāji norāda, ka pie šādiem apstākļiem viņiem bija liegta
iespēja realizēt savas tiesības uz taisnīgu tiesu. Atbildētāji vērš tiesas uzmanību, ka labprāt noslēgtu izlīgumu civillietā ar prasītāju SIA ,,Rīgas namu
pārvaldnieks” un samaksātu parādu, saglabājot sev tiesības arī turpmāk šo dzīvokli lietot (lietas 133.-134.lapa).
Ar Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2017.gada 18.aprīļa lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība sakarā ar atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/
iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumu (lietas 150.lapa).
Ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2017.gada 19.maija lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu civillieta nodota izskatīšanai Zemgales
apgabaltiesai (lietas 151.lapa).
Apelācijas sūdzības iesniedzēji atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, nav paziņojuši tiesai neierašanās iemeslus.
No lietas materiāliem redzams, ka Zemgales apgabaltiesa tiesas sēdē 2017.gada 4.septembrī, apmierinot atbildētāja /pers. C/ lūgumu, kuram
neiebilda prasītājas pārstāvis, atlika lietas izskatīšanu uz 2017.gada 22.novembri pulksten 10.00, dodot iespēju pusēm risināt jautājumu par izlīguma
noslēgšanu.
Tiesas pavēstes, ar kurām apelācijas sūdzības iesniedzēji atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ir aicināti uz tiesas sēdi 2017.gada 22.novembrī
pulksten 10.00, un tiesas paziņojums par iespēju piedalīties lietas izskatīšanā, izmantojot videokonferenci, nosūtīti atbildētājiem 2017.gada 12.septembrī
pēc viņu deklarētās dzīvesvietas adreses /adrese / (lietas 168., 170.-171.lapa). Citu adresi saziņai ar tiesu atbildētāji nav norādījuši.
Zemgales apgabaltiesa, ņemot vērā, ka par lietas izskatīšanu atbildētājam paziņots savlaicīgi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, atzina
apelācijas sūdzības iesniedzēju atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ neierašanās iemeslu tiesas sēdē par neattaisnojošu, un, atbilstoši Civilprocesa
likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem, atzina, ka lieta izskatāma bez atbildētāju klātbūtnes.
Tiesas sēdē prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis /pers. A/ apelācijas sūdzību neatzina, prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā
precizējumos norādītajiem pamatiem. Prasītājas pārstāvis cita starpā paskaidroja, ka prasītāja neiebilst izlīguma noslēgšanai, bet atbildētāji nav izrādījuši
nekādu iniciatīvu, atbildētājiem pirms prasības celšanas bija iespējams risināt ar prasītāju jautājumu par parāda samaksu, savstarpēji vienojoties, arī lietas
izskatīšanās gaitā gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesā atbildētājiem bija nodrošināta iespēja slēgt izlīgumu, atliektot lietas izskatīšanu, bet
atbildētāji ar izlīguma priekšlikumu pie prasītājas nav vērsušies. Paskaidroja, ka prasītājas rīcībā arī nav nekādu ziņu, ka atbildētāji būtu vērsušies pēc
sociālās palīdzības.
Zemgales apgabaltiesa, noklausījusies prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvja /pers. A/ paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi
lietā esošos pierādījumus, apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzība nav pamatota, prasība ir
pamatota un apmierināma pilnīgi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību
tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā.
No atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzības izriet, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra
spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā.
Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ka, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma
argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudījusi pierādījumus lietā un novērtējusi
tos atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta noteikumiem. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Zemgales apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai un saskaņā ar
Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem atzīst, ka Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus apelācijas
instances tiesas sprieduma motīvu daļā nav nepieciešams norādīt.
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzība nav pamatota.
Nav pamatots apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojums, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo kārtību, ka atbildētājiem bija liegta
iespēja pilnā apjomā realizēt savas procesuālās tiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu, jo tiesa izskatījusi lietu bez visu atbildētāju klātbūtnes apstākļos, kad
divi atbildētāji nav saņēmuši prasības pieteikumu un tiesas pavēstes, kā arī nav iesnieguši paskaidrojumus.
No lietas materiāliem redzams, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas un 56.panta piektās daļas noteikumiem, Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesa pēc civillietas ierosināšanas 2014.gada 17.aprīlī nosūtīja atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ uz viņu deklarētās
dzīvesvietas adresi /adrese / paziņojumu par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” celto prasību un prasības pieteikuma norakstu. Paziņojumā tiesa cita starpā
izskaidroja atbildētājiem procesuālās tiesības un pienākumus, ko paredz Civilprocesa likuma 74. un 148.pants, un noteica atbildētājiem termiņu līdz
2014.gada 19.maijam rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai par celto prasību (lietas 47.lapa).
Ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas noteikumus, tiesa ir nosūtījusi atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ uz viņu deklarētās
dzīvesvietas adresi /adrese / prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegtos prasības pieteikuma precizējumus un tiesas pavēstes.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmā daļa noteic, ka, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai
ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrās daļas noteikumiem, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas
adresi, un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz
objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Atbildētāji deklarācijā nav norādījuši papildu adresi un nav norādījuši adresi saziņai ar tiesu, kā arī apelācijas sūdzībā nav norādījuši uz objektīviem
apstākļiem, kas neatkarīgi no viņu gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai viņu deklarētajā dzīvesvietā /adrese/. Līdz ar to tas fakts, ka
atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ nosūtītie tiesas dokumenti nav izsniegti un ir nosūtīti tiesai atpakaļ, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2014.gada 27.maijā nozīmēja tiesas sēdi civillietas izskatīšanai uz 2015.gada 17.martu pulksten 11.00 (lietas
3.lapa).
2015.gada 17.martā tiesas sēdē, kurā piedalījās prasītājas pārstāve un atbildētājs /pers. D/, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atlika lietas
izskatīšanu uz 2015.gada 17.jūniju pulksten 13.00, dodot iespēju pusēm vienoties par izlīgumu (lietas 83.lapa).
Atbildētājs/pers. D/ tika informēts par nākamo tiesas sēdi 2015.gada 17.martā. No ierakstiem civillietas uzziņas lapā izriet, ka tiesas pavēste
atbildētājiem nosūtīta 2015.gada 24.martā (lietas 1.lapa).
Atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ uz tiesas sēdi 2015.gada 17.jūnijā pulksten 13.00 neieradās.
2015.gada 17.jūnijā tiesas sēdē, kurā piedalījās prasītājas pārstāve un atbildētājs /pers. D/, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atlika lietas
izskatīšanu uz 2016.gada 16.decembri pulksten 10.00, dodot iespēju atbildētājam samaksāt parādu prasītājai (lietas 103.lapa).
Atbildētājs/pers. D/ 2015.gada 17.jūnijā tika informēts par civillietas izskatīšanu tiesas sēdē 2016.gada 16.decembrī pulksten 10.00.
Civillietas uzziņas lapā 2015.gada 27.jūlijā izdarīts ieraksts, ka par nākamo tiesas sēdi 2015.gada 10.decembrī pulksten 10.00 paziņots lietas
dalībniekiem.
Ir pamats secināt, ka minētājā ierakstā uzziņas lapā ir pieļauta pārrakstīšanas kļūda, jo no /pers. D/ adresētās pavēstes, kas atsūtīta tiesai atpakaļ,
redzams, ka tajā pareizi ir norādīts tiesas sēdes datums - 2016.gada 16.decembris (lietas 104.lapa)
No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 2.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa nosūtījusi atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers.
D/ uz viņu deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese / SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 28.novembrī tiesā iesniegto prasības pieteikuma
precizējumu, kurā cita starpā ietverta norāde, ka civillieta nozīmēta izskatīšanai tiesas sēdē 2016.gada 16.decembrī (lietas 105., 116.lapa).
N o 2016.gada 16.decembra tiesas sēdes protokola izriet, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir pārliecinājusies par to, ka par lietas
izskatīšanu lietas dalībniekiem ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā (lietas 117.lapa).
Ievērojot norādīto, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka, atbildētājiem pirmās instances tiesā laikā no 2014.gada 17.aprīļa līdz 2016.gada
16.decembrim, atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, bija nodrošināta iespēja realizēt savas procesuālās tiesības, cita starpā paust savu viedokli par
celto prasību, iesniegt pierādījumus, piedalīties lietas izskatīšanā tiesas sēdēs, ko atbildētāji nav izmantojuši subjektīvo, tikai no viņiem atkarīgo, apstākļu
dēļ. Atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ nav iesnieguši pierādījumus, kas attaisnotu rakstveida paskaidrojumu neiesniegšanu par SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks” celto prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta otrās daļas noteikumiem, un pierādījumus, kas attaisnotu viņu neierašanos tiesas
sēdēs Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, atbildētāji nav arī iesnieguši pamatotus iebildumus par celto prasību.
Lietas izskatīšanas gaitā atbildētājiem arī bija nodrošināta iespēja risināt strīdu izlīguma ceļā gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesā, bet
atbildētāji to nav izmantojuši.
Līdz ar to nav pamatots atbildētāju apgalvojums, ka viņiem bija liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, bet tajā nav izteikti nekādi argumenti par
sprieduma nepareizību daļā par īres maksas un maksas par pakalpojumiem parāda piedziņu. Līdz ar to ir pamats secināt, ka atbildētāji neapstrīd prasības
un sprieduma pamatotību norādītajā daļā. Apelācijas instances tiesā tiesas sēdē 2017.gada 4.septembrī atbildētājs /pers. C/ paskaidroja, ka viņš
neapstrīd prasību daļā par parāda piedziņu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem.
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrās daļas un 12.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, īrnieka un viņa ģimenes locekļu,
kuru lietošanā nodota dzīvojamā telpa, pienākums ir veikt īres maksas maksājumus dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un maksāt par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Šis
pienākums pastāv neatkarīgi no tā, vai īrnieks un viņa ģimenes locekļi faktiski dzīvo šajā telpā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. B/ dzīvoklī Nr./adrese/ nedzīvo, tur dzīvo viņas dēls /pers. D/. 2014.gada rudenī notikušā nelaimes gadījuma
rezultātā /pers. D/ tika veiktas divas mugurkaula operācijas, gandrīz gadu viņš bija kopjams, /pers. B/ viņam palīdzējusi. /pers. C/, lai nopelnītu naudu
brāļa ārstēšanai, aizbrauca strādāt uz ārzemēm, sūtīja naudu brālim un nezināja, ka /pers. D/ nemaksā par dzīvokļa īri, kā arī nezināja par tiesas procesu,
kurā tiek lemts jautājums par īres līguma izbeigšanu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pants noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas
īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks
vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās
telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos,
kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
Minētā likuma norma un arī citas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normas neparedz iespēju noraidīt izīrētāja pamatotu prasību par dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu, gadījumā, ja maksājumi netika veikti attaisnojoša iemesla dēļ.
Apelācijas sūdzībā norādīts uz apstākļiem, kas liedza atbildētājiem iespēju veikt maksājumus no 2014.gada, bet nav minēti nekādi apstākļi, kuru
dēļ maksājumi dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā netika veikti no 2009.gada 1.februāra līdz 2014.gadam.
Īrniekam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības vērsties pēc sociālās palīdzības, kā arī risināt jautājumu par parāda samaksu ar izīrētāju
vienošanās ceļā.
Likums „Par dzīvojamo telpu īri” noteic kādos gadījumos izīrētājam vai pašvaldībai ir pienākums ierādīt īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo
telpu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pants cita starpā noteic, ka pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28.2 panta
pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikts no dzīvojamās telpas: 1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ; 2) ja ar
viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona,
vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.
Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, bet kurš
nedrīkst būt zemāks par līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.3 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies
tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku
kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai
derīgu dzīvojamo telpu.
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.3 panta ceturtajai daļai, pašvaldības dome ir tiesīga noteikt arī citas tās teritorijā dzīvojošu personu
kategorijas, kurām tiek sniegta palīdzība, ja tās šā likuma 28.2 panta pirmajā daļā un 28.4 otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izliktas no dzīvojamās
telpas.
Lietā nav nekādu pierādījumu tam, ka atbildētāji ir vērsušies pēc sociālās palīdzības vai informējuši prasītāju par /pers. D/ veselības stāvokli un
ģimenes mantiskā stāvokļa pasliktināšanos pirms prasības celšanas. No lietas materiāliem un prasītājas pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka prasītāja
lietas izskatīšanas gaitā vairrākkārt ir piekritusi lietas izskatīšanas atlikšanai, lai risinātu strīdu izlīguma ceļā, bet atbildētāji nav veikuši nekādas darbības, lai
panāktu izlīgumu.
Ievērojot izklāstīto, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzība nav pamatota.
Kā norādīts iepriekš, Zemgales apgabaltiesa pievienojas Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma argumentācijai un atzīst, ka SIA „Rīgas
namu pārvaldnieks” prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi, proti, izbeidzams 2005.gada 27.septembra dzīvojamo telpu īres līgums Nr.23191, kas
noslēgts ar /pers. B/, atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ izliekami no dzīvojamās telpas Nr./adrese/bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un no
atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” solidāri piedzenams maksājumu parāds par dzīvojamās telpas īri
un pakalpojumiem par laika posmu no 2009.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.novembrim 3100,19 EUR un likumiskie procenti par laika posmu no
2010.gada 3.maija līdz 2016.gada 1.novembrim 599,39 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.panta pirmo daļu prasītājai SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”
nosakāmas tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ likumiskos nokavējuma procentus - 6% gadā no piespriestās, bet
nesamaksātās parāda pamatsummas.
Apmierinot prasību pilnīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/
prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi - par prasības pieteikumu samaksātā valsts nodeva 358,19 EUR (lietas 7.lapa), par
prasības summas palielināšanu piemaksātā valsts nodeva 42,55 EUR (maksājumu apstiprina Tiesu informācijas sistēmas dati, lietas materiāliem
maksājuma dokuments nav pievienots) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 EUR (lietas 8.lapa), kopējā summā 411,70 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ solidāri valsts ienākumos
piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu apelācijas
instances tiesā – 5,04 EUR (lietas 160., 171., 183.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Ievērojot izklāstīto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 433., 434.pantu, Zemgales apgabaltiesa
n o s p r i e d a:
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt pilnīgi.
Izbeigt 2005.gada 27.septembra dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.23191, kas noslēgts ar /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, no
dzīvojamās telpas Nr./adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas
kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, maksājumu parādu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem par
laika posmu no 2009.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.novembrim 3100,19 EUR, likumiskos procentus par laika posmu no 2010.gada 3.maija līdz
2016.gada 1.novembrim 599,39 EUR un tiesas izdevumus 411,70 EUR, kopā – 4111,28 EUR (četri tūkstoši viens simts vienpadsmit euro un 28 centi).
Parāda un tiesas izdevumu samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontos: LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS
„Swedbank”; LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”; LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ likumiskos 6%
(sešus procentus) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda summas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/,
solidāri valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,04 EUR (pieci euro un 04 centi).
Piedzītās summas samaksa veicama: saņēmējs Tiesu administrācija, konts Nr.LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja
banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: EEK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28287114.
Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā paredzētajos gadījumos
trīsdesmit dienu laikā no tiesas paziņotā pilna sprieduma sastādīšanas datuma, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu
namā.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 14.decembrī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Maršāne
Tiesnese I.Skudra
Tiesnese I.Belicka