Court declares administrative decision invalid due to lack of evidence for negligence and improper application of disciplinary rules.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court declared the Interior Ministry's decision to discipline Police Captain H.L. invalid. The plaintiff argued the penalty was unjustified because the act did not prove intentional or negligent misconduct, while the defendant claimed the disciplinary investigation was timely and legally sound. The court ruled that evidence failed to establish the required fault elements and that the penalty had already expired, rendering the administrative act void.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums; Noteikumi Nr.594: Where disciplinary proceedings lack evidence of intentional or negligent misconduct and the penalty has expired, the administrative decision must be declared invalid.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42585406 Nr.A1634-08/4
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 19.septembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,
piedaloties pieteicējam H.L., pieteicēja pārstāvei zvērinātai advokātei D.K.V. un atbildētāju - Latvijas Republiku - pārstāvošās iestādes – Iekšlietu ministrijas – pilnvarotajam pārstāvim Mārtiņam Rāznam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc H.L. pieteikuma par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra 2006.gada 15.novembra lēmuma Nr.207 atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra 2006.gada 15.novembra lēmumu Nr.207 (turpmāk – Lēmums) atstāta negrozīta Valsts policijas 2006.gada 31.augusta pavēle Nr.1187 „Par policijas kapteiņa H.L. disciplinārsodīšanu”, ar kuru H.L. piemērots disciplinārsods - piezīme. [1.1] Lēmumā konstatēts, ka H.L. nav ievērojis Ministru kabineta 2003.gada 28.oktoba noteikumu Nr.594 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.594) noteiktās prasības. [1.2] Lēmumā secināts, ka H.L. ir pieļāvis neizdarību savu amata pienākumu pildīšanā (amata apraksta 5.17.punkts) un H.L. saukšana pie disciplinārās atbildības, apsverot administratīvā akta lietderību, vispārējās un speciālās prevencijas nolūkos, kā arī īstenojot atbildības par izdarīto pārkāpumu nenovēršamības principu, ir pamatota un viņam piemērotais disciplinārsods - piezīme, ir atbilstošs un samērīgs viņa izdarīto pārkāpumu smagumam. [2] 2006.gada 18.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts H.L. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu un prettiesisku. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi. [2.1] Lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā jau bija Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums, kurš noteic, ka par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstama amatpersona, kura to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības. Atzīstot pieteicēju par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, nav pat norādīts, vai administratīvā akta izdevēja ieskatā pieteicējs izdarījis tīšu pārkāpumu vai aiz neuzmanības. [2.2] Disciplinārsods tika piemērots nepamatoti, jo pieteicējs nav paļāvis ne nolaidību, ne arī tīšu pārkāpumu. [2.3] Lēmums nav pamatots, tajā nav norādīts neviens arguments, nav norādītas piemērotās tiesību normas. [2.4] Iestādes rīcībā ir dokumenti, no kuriem redzams, ka pēc Sabiedriskās drošības pārvaldes 1.biroja (turpmāk - OVB) veiktajām pārbaudēm, to starp
Valmieras rajona policijas pārvaldes dežūrdaļā, konstatējot pārkāpumus, ir ne tikai norādīts uz trūkumiem, un tie apspriesti Valsts policijas vadības rīkotajās teritoriālo policijas pārvalžu priekšnieku un Kārtības policijas priekšnieku sanāksmēs, bet arī par konstatētajiem trūkumiem veiktas dienesta pārbaudes un saņemtas atskaites par pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanu, jo tieši Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību priekšnieki ir atbildīgi par savas struktūrvienības darba organizāciju un struktūrvienībai deleģēto uzdevumu izpildi. [2.5] Nepamatots ir komisijas secinājums, ka pieteicējs nav izrādījis iniciatīvu nepieciešamo iekšējo normatīvo aktu izstrādei, jo tieši OVB 2005.gada 28.oktobrī iesniedza Valsts policijas Galvenajai Kārtības policijas pārvaldei (turpmāk – VP GKPP) priekšlikumu izstrādāt jaunu Valsts policijas pārvalžu, nodaļu un iecirkņu Kārtības operatīvas vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida ieteikumu (instrukcijas) projektu.
Jau 2006.gada 31.janvārī instrukcijas projekts tika nosūtīts izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai VP Galvenajai Administratīvajai pārvaldei (turpmāk – GAP) un Valsts policijas reģionu pārvalžu vecākajiem. [2.6] Iekšlietu ministrijā nav noteikta kārtība, kādā izstrādājami, saskaņojami un izdodami iekšējie normatīvie akti. [2.7] Pieteicēju kā OVB priekšnieka pienākumi noteikti OVB reglamentā un amata aprakstā, kur reglamentēts, kādos gadījumos pieteicējs kā OVB priekšnieks patstāvīgi pieņem lēmumus un pārstāv OVB attiecībās ar citām VP struktūrvienībām, t.i., pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi (Valsts pārvaldes iekārtas l i k u ma 32.pants), un kādu uzdevumu izpilde veicama atbilstoši vadības (priekšnieka) deleģējumam.
Šādos gadījumos uzliktais uzdevums un pienākumi tiek pildīti vadības uzdevumā. Tādējādi secinājums par pieteicēja amata apraksta 5.17.punktā minēto pienākumu nepildīšanu ir nepamatots – pieteicējs ir godprātīgi izpildījis visus sev deleģētos pienākumus, kā pārstāvot iestādi dažādu normatīvo aktu izstrādes darba grupās, tā arī darbā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm. [2.8] Iestādes lēmumi, kas skar iestādi vai iestādei īpaši padotas personas, ir pārvaldes lēmumi. Savukārt par iekšējiem lēmumiem, kas skar tikai pašu iestādi, uzskatāmi tādi lēmumi, rīkojumi vai pavēles, kas izdotas, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestādes darbību un iestādes darbinieku vadīšanu.
Specializētā valsts civildienesta ierēdņi atrodas īpašajās pārvaldes attiecībās, viņu tiesības ir ierobežotas un no viņiem tiek prasīti īpaši tiesiskie pienākumi. Ierēdņiem ir jāpakļaujas iestādes iekšējiem noteikumiem, darba režīmam, ir jāpilda priekšniecības likumīgie rīkojumi - sagatavot atzinumu, izmeklēt disciplinārlietu, iesaistīties darba grupā, u.tt. Iekšējā rīkojuma adresāts tieši vai netieši ir rīkojuma izdevēja ,,sastāvdaļa” un tam nav savas autonomas tiesiskas pozīcijas pret izdevēju. [2.9] Uzliekot sodu, jāizvērtē, vai tiesību norma, kas nosaka pienākumu, par kura nepildīšanu personai var draudēt sods, ir pietiekoši skaidra.
Ja tiesību normu iztulkošanas process, kā rezultātā nonākts pie secinājuma, ka personai uzliekams sods, atzīstams par sarežģītu, tiesiskās skaidrības esamība ir apšaubāma. Šādā gadījumā lēmums par soda piemērošanu atceļams (AT Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 9.maija spriedums lietā Nr.SKA-52). [3] Atbildētu pārstāvošā iestāde – Iekšlietu ministrija - rakstveida paskaidrojumā tiesai prasību neatzīst, uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu. [4] Tiesas sēdē pieteicējs un viņa pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus norādot, ka pieteicēja amata apraksts ir sastādīts tādējādi, ka ir uzdevumi, kas ir tiešā izpildē, gan tādi, kas ir vadības uzdevumā, t.i., 5.17.punkts.
Uzsākot darbu šajā amatā, pieteicējs ieviesa regulāru pārbaužu kārtību, un no 2004.gada 10.februāra līdz 2006.gada 31.jūlijam tika veiktas 1642 pārbaudes. Lēmumus pieņem vadība. Pieteicējs 2005.gada 28.oktobrī rakstiski lūdza iekļaut darba plānos jaunas instrukcijas izstrādi. Šis priekšlikums tika iekļauts darba plāna 1.5.18.punktā, nosakot projekta izstrādes termiņu – 2006.gada 1.pusgads. Pieteicējs nevar izstrādāt projektus pēc paša iniciatīvas, ir nepieciešams vadības deleģējums. Pieteicējs atskaitēs norādīja uz problēmām, bet atbalstu no vadības neguva. [5] Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis pieteikumu neatzina un pamatojās uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus norādot, ka sākotnēji bija paredzēts pieteicējam izteikt aizrādījumu, kas neskaitās disciplinārsods, taču vēlāk izteica piezīmi.
Pieteicēja pienākumus noteica 2006.gada 1.marta reglaments un pieteicēja amata apraksts. Amatpersonai savas kompetences ietvaros ir jāizrāda iniciatīva bez tiešiem norādījumiem – jāizstrādā instrukcija. Komisija konstatēja, ka pieteicēja norādītās problēmas eksistēja jau stipri agrāk – 2004., 2005.gadā, kas pierāda šādas instrukcijas nepieciešamību, taču darba plānā tās iekļautas tikai 2006.gadā. Disciplinārizmeklēšanas laikā netika konstatēts, ka pieteicējam ar rezolūciju tika uzdots veikt instrukcijas izstrādi.
Komisija neguva pārliecību, ka pieteicējs būtu ziņojis par šāda akta nepieciešamību. Atbildētājs neapstrīd, ka 2005.gada 28.oktobra vēstule tika rakstīta, uz tās pamata tika iekļauts ieraksts darba plānā, taču šī vēstule nav saglabājusies. Disciplinārsods ir piemērots un izpildīts.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [7] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] Uz disciplinārlietas ierosināšanas un Lēmuma pieņemšanas brīdi H.L. ir VP GKPP Sabiedriskās Drošības pārvaldes (turpmāk – SDP) 1.biroja (Operatīvās vadības biroja (turpmāk - OVB)) priekšnieks. [7.2] 2005.gada 12.janvārī OVB sniedz darba atskaiti par 2004.gadu (lietas lapa 33), kurā citastarp norāda, ka 2004.gadā VP GKPP SDP OVB izstrādāja Valsts policijas iestāžu operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida instrukciju, kuras projekts iesniegts izvērtēšanai VP GKP vadībai. [7.3] OVB 2005.gada 28.oktobrī iesniedza VP GKPP priekšlikumu izstrādāt jaunu Valsts policijas pārvalžu, nodaļu iecirkņu Kārtības operatīvas vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida ieteikumu (instrukcijas) projektu. Par šo faktu lietā nav strīda, taču Iekšlietu ministrija tiesai šo dokumentu nevarēja iesniegt, jo tas neesot saglabājies. [7.4] 2005.gada 21.decembrī apstiprinātā Iekšlietu ministrijas (turpmāk – Ministrija) 2006.gada darba plāna (lietas lapa 17-17) 1.5.18.punkts paredz izstrādāt Valsts policijas pārvalžu, nodaļu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida ieteikumu (instrukcijas) projektu 2006.gada pirmajā pusgadā, par ko kā atbildīgās amatpersonas ir norādītas J.Z. (A.G.). [7.5] 2006.gada 5.janvārī OVB sniedz darba atskaiti par 2005.gadu (lietas lapa 34-37), kurā citastarp norāda, ka Valsts policijas iestāžu operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida instrukcijas projekts 2005.gada 19.aprīlī tika apspriests Rīgas GPP, Rīgas RPP, Jūrmalas RPP, Jelgavas PRPP un Ogres RPP Kārtības policijas priekšniekiem, bet pašlaik tiek precizēts sakarā ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos. [7.6] 2006.gada 31.janvārī VP GKPP nosūta VP GKPP priekšniekam, Reģionu VP pārvalžu vecākajiem un VP GAP priekšniekam (lietas lapa 206-207) izskatīšanai un atzinuma sniegšanai Valsts policijas pārvalžu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas instrukcijas projektu.
[7.7] VP GAP 2006.gada 6.marta vēstulē Ministrijai par darba plāna izpildi (lietas lapa 199-201) 1.5.18.punktā norāda, ka VP izstrādāts un pašlaik tiek izvērtēts Valsts policijas pārvalžu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida instrukcijas projekts. [7.8] VP GAP 2006.gada 6.jūlija vēstulē Ministrijai par darba plāna izpildi (lietas lapa 201a-205) 1.5.18.punktā norāda, ka Valsts policijas pārvalžu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida instrukcijas projekts ir izstrādāts, tiek veikti precizējumi. [7.9] 2006.gada 7.jūlijā OVB sniedz darba atskaiti par 2006.gada pirmo pusgadu (lietas lapa 38-41), kurā citastarp norāda, ka tika izstrādāta un iesniegta VP GAP izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai Valsts policijas pārvalžu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas instrukcija. [7.10] 2006.gada 31.jūlijā ierosināta dienesta pārbaude (lietas lapa 42-43) par 2006.gada 30.jūlijā VP Valmieras RPP divu VP darbinieku nošaušanu. [7.11] 2006.gada 10.augusta paskaidrojumā H.L. citastarp norāda, ka saskaņā ar Ministrijas Darba plāna 1.5.18.punktu ir izstrādāts jauns Valsts policijas pārvalžu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas instrukcijas projekts, kas ir apspriests VP teritoriālajās struktūrvienībās, kā arī 2006.gada jūlijā saņemts VP GAP Juridiskā biroja atzinums.
Pēc papildinājumu veikšanas tiks nosūtīts Ministrijai. [7.12] 2006.gada 23.augusta dienesta pārbaudes slēdzienā (lietas lapa 235- 271) ierosināts policijas kapteinim H.L., VP GKPP SDP 1.biroja priekšniekam (Operatīvās vadības birojs) par neizdarību, kas izpaudās amata aprakstā noteiktā pienākuma nepienācīgā pildīšanā, izteikt aizrādījumu. Ar iekšlietu ministra rezolūciju ieteikts izteikt piezīmi. [7.13] Ar VP 2006.gada 31.augusta pavēli Nr.1187 (lietas lapa 17-45) H.L. piemērots disciplinārsods – izteikta piezīme. [7.14] Ar 2006.gada 22.septembra iesniegumu H.L. apstrīd lēmumu (lietas lapa 13-16). [7.15] 2006.gada 26.oktobrī tiek akceptēti Valsts policijas pārvalžu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas noteikumi (lietas lapa 213-224). [7.16] 2006.gada 15.novembrī tiek pieņemts Lēmums (lietas lapa 7-10). [8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai Lēmums ir tiesisks un pamatots. [9] Tātad lietā ir izvērtējams, vai atbildētājs Lēmumā (lietas lapa 44) ir pamatoti konstatējis, ka pieteicējs kā GKPP OVB vadītājs, zinādams par OVB veikto pārbaužu rezultātā konstatētajiem trūkumiem, aprobežojies tikai ar uzziņu par pārbaužu rezultātiem iesniegšanu GKPP vadībai, taču nav izrādījis iniciatīvu, iesniedzot vadībai ziņojumus ar prasību par neatliekamu jautājuma risināšanu saistībā ar dežūrdaļu darba kvalitātes uzlabošanu un H.L. nav izrādījis iniciatīvu, lai Valsts policijas iestāžu dežūrdaļu darba organizācijas tipveida instrukcijā (apstiprināta 14.01.2000.) savlaicīgi tiktu ietvertas iepriekšminēto likumu nepieciešamās normas, tādējādi lai pilnveidotu šo instrukciju (kas līdz šim brīdim nav izdarīts). [10] Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs administratīvs akts, ir pamatots ar Ministru kabineta 2003.gada 28.augusta noteikumu Nr.594 „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” 2.punktu (noteic, ka darbinieka pienākums ir pildīt zvērestu, precīzi izpildīt priekšnieka likumīgās pavēles un rīkojumus, apzinīgi pildīt dienesta pienākumus un nepieļaut pārkāpumus un nolaidību) un amata apraksta 5.17.punktu, kas paredz vadības uzdevumā veikt noteiktus pienākumus, t.sk., izstrādāt vai piedalīties speciālo plānu vai normatīvo aktu izstrādē (lietas lapa 57-59).
[11] Tiesas ieskatā iepriekšminētā amata apraksta 5.17.norma skaidri noteic, ka pieteicējs izstrādāt normatīvo aktu projektus var tikai vadības uzdevumā, t.i., saņemot attiecīgu rīkojumu. No lietas materiāliem neizriet, ka VP vadība būtu uzdevusi pieteicējam izstrādāt noteiktu normatīvo aktu projektu, šo faktu tiesas sēdē apstiprināja arī atbildētājas pārstāvis. Tiesas ieskatā amata apraksts, vērtējot tā strukturālo uzbūvi un saturu, skaidri noteic, kuri pienākumi pieteicējam ir pildāmi pastāvīgi, t.i., bez vadības norādēm (5.1-5.16.punkts) un kuri pienākumi ir veicami ar vadības norādi jeb vadības uzdevumā (5.17.punkts).
Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, 2005.gada 12.janvārī OVB sniedz darba atskaiti par 2004.gadu (lietas lapa 33), kurā citastarp norāda, ka 2004.gadā VP GKPP SDP OVB izstrādāja Valsts policijas iestāžu operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida instrukciju (turpmāk – Instrukcija), kuras projekts iesniegts izvērtēšanai VP GKP vadībai. 2006.gada 5.janvārī OVB sniedz darba atskaiti par 2005.gadu (lietas lapa 34-37), kurā citastarp norāda, ka Instrukcijas projekts 2005.gada 19.aprīlī tika apspriests Rīgas GPP, Rīgas RPP, Jūrmalas RPP, Jelgavas PRPP un Ogres RPP Kārtības policijas priekšniekiem, bet pašlaik tiek precizēts sakarā ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos.
Savukārt OVB 2005.gada 28.oktobrī iesniedza Valsts policijas Galvenajai Kārtības policijas pārvaldei priekšlikumu izstrādāt jaunu Instrukcijas projektu, uz kura pamata 2005.gada 21.decembrī apstiprinātajā Ministrijas 2006.gada darba plāna (lietas lapa 17-17) 1.5.18.punktā paredzēts izstrādāt Valsts policijas pārvalžu, nodaļu un iecirkņu Kārtības policijas operatīvās vadības struktūrvienību darba organizācijas tipveida ieteikumu (instrukcijas) projektu 2006.gada pirmajā pusgadā, par ko kā atbildīgās amatpersonas ir norādītas J.Z. (A.G.).
Savukārt 2006.gada 7.jūlijā OVB sniedz darba atskaiti par 2006.gada pirmo pusgadu (lietas lapa 38-41), kurā citastarp norāda, ka tika izstrādāta un iesniegta VP GAP izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai Instrukcija. Tiesas ieskatā iepriekš minētais ir pretrunā ar Lēmumā konstatēto par H.L. iniciatīvas trūkumu [9], tieši pretēji, pieteicējs gan 2004., 2005. un 2006.gadā ir norādījis vadībai uz problēmas esamību un nepieciešamību izstrādāt instrukciju un izstrādājis instrukcijas projektu. Tiesa neapstrīd Lēmumā norādīto, ka pieteicējam ir jāpārzina viņa vadītās apakšvienības un tās pārraudzībā esošo teritoriālo policijas pārvalžu operatīvās vadības dienestu aktuālās problēmas šo jomu reglamentējošo aktu neesamība.
Tomēr tiesas ieskatā tas nenozīmē, ka pieteicējam bez vadības rīkojuma un akcepta, kāds saskaņā ar lietā esošajiem pierādījumiem H.L. nav ticis dots, bija pienākums izstrādāt attiecīgo projektu - Instrukciju. Ja H.L. vadība nav reaģējusi uz norādītajām problēmām, tad par augstākstāvošo amatpersonu nolaidību pie disciplinārās atbildības nav saucams pieteicējs. Tādējādi tiesa noraida kā nepamatotus iestādes apgalvojumus, ka pieteicējs ir pārkāpis Noteikumu Nr.594 2.punktu (noteic, ka darbinieka pienākums ir pildīt zvērestu, precīzi izpildīt priekšnieka likumīgās pavēles un rīkojumus, apzinīgi pildīt dienesta pienākumus un nepieļaut pārkāpumus un nolaidību) un amata apraksta 5.17.punktu. [12] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis norādīja, ka Komisija konstatēja, ka pieteicēja norādītās problēmas eksistēja jau stipri agrāk – 2004., 2005.gadā, kas pierāda šādas instrukcijas nepieciešamību, taču darba plānā tās iekļautas tikai 2006.gadā.
Noteikumu Nr.594 25.punkts noteic, ka disciplinārsods piemērojams 10 dienu laikā pēc lietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas, bet ne vēlāk kā gadu pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas. Konkrētajā gadījumā tas nozīmē, pat ja pieteicējam būtu bijis pienākums izstrādāt Instrukciju 2004. vai 2005.gadā, pieteicējam saskaņā ar tikko citēto normu
2006.gada beigās nedrīkstētu piemērot disciplinārsodu, jo iespējamais pārkāpums izdarīts vairāk kā gadu pirms soda piemērošanas. [13] Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma, kas stājās spēkā 2006.gada 1.oktobrī, pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka dienesta pārbaudes, kas uzsāktas līdz 2006.gada 1.oktobrim, pabeidz un, ja nepieciešams, piemēro disciplinārsodu saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2006.gada 1.oktobrim. Tātad uz Lēmuma pieņemšanas brīdi 2006.gada 15.novembri 2006.gada 31.jūlijā iesāktā dienesta pārbaude pieteicēja gadījumā bija pabeidzama un, ja nepieciešams, piemērojams disciplinārsods saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2006.gada 1.oktobrim, t.sk., saskaņā ar likuma „Par policiju” un Noteikumiem Nr.594. Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja iebildumu, ka attiecībā uz izskatāmo disciplinārlietu būtu bijis jāpiemēro Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma normas. [14] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi nepierāda Lēmumā norādītos apstākļus – H.L. neizdarību un iniciatīvas trūkumu, t.i., Noteikumu Nr.594 2.punkta un amata apraksta 5.17.punkta pārkāpumu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.594 32.1.punktu piemērotais disciplinārsods - piezīme ir spēkā mēnesi. Tas nozīmē, ka sods ir izpildīts un administratīvais akts ir zaudējis spēku, līdz ar to tiesa var lemt tikai par Lēmuma tiesiskumu, nevis tā atcelšanu. Ievērojot iepriekš minēto [7]-[13], tiesa atzīst, ka Lēmums ir atzīstams par prettiesisku.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 253.panta ceturto daļu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
apmierināt H.L. pieteikumu par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra 2006.gada 15.novembra lēmuma Nr.207 atzīšanu par prettiesisku. Atzīt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra 2006.gada 15.novembra lēmumu Nr.207 par prettiesisku. Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt H.L. viņa samaksāto valsts nodevu Ls 10 (desmit lati) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesnese (paraksts) D.Ābele
NORAKSTS PAREIZS Tiesnese __________________D.Ābele Administratīvā rajona tiesa Rīgā, 2008.gada 19.septembrī