Court dismissed tenant's appeal against village council's refusal to privatize apartment citing lack of procedural defects.

NORAKSTS Lieta Nr.A42509507 A2578-08/15 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 7.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zaķīte,

piedaloties pieteicējai U.V. un atbildētājas Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes pārstāvei Rutai Sliedei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz U.V. pieteikumu par Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes 2007.gada 26.marta lēmuma Nr.4.,§7 „Par atteikumu privatizēt dzīvokli” atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa [1] Ar Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes (turpmāk arī - atbildētāja) 2007.gada 26.marta lēmumu Nr.4.,§7 „Par atteikumu privatizēt dzīvokli” (turpmāk arī - Lēmums) U.V. (turpmāk arī - pieteicēja) atteikts nodot privatizācijai dzīvokli Nr.8, mājas ,,Lāses”, Vidrižu pagastā, Limbažu rajonā (turpmāk arī - Dzīvoklis). Atbildētāja pamatoja Lēmumu ar šādiem argumentiem: [1.1] Saskaņā ar īres līgumu Dzīvokļa īrniece ir K.G. [1.2] Dzīvojamā māja ,,Lāses” nodota privatizācijai pamatojoties uz Vidrižu pagasta padomes 1996.gada 13.februāra lēmumu Nr.5.

Pēc minētā lēmuma pieņemšanas dzīvokļu īrniekiem, tajā skaitā dzīvokļa Nr.8 īrniecei K.G. izteikts priekšlikums (1998.gada 5.maijā izsniegts paziņojums pret parakstu) privatizēt īrēto dzīvokli. K.G. atbildi uz priekšlikumu nesniedza. K.G. atteikusies privatizēt īrēto dzīvokli, jo saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk arī - Dzīvojamo māju privatizācijas likums) 34.pantu, par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. [1.3] Dzīvojamo māju privatizācijas likums noteic, ka dzīvokļus īrnieki privatizē brīvprātīgi un saskaņā ar minētā likuma 13.pantu privatizācijas piedāvājums izteikts dzīvokļa īrniecei K.G. [1.4] Atbildētājas rīcībā nav vienošanās, kuru pieteicēja būtu noslēgusi ar K.G. un saskaņā ar kuru K.G. būtu piekritusi viņas īrētā dzīvokļa privatizācijai atbilstoši Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta trešajai daļai. [2] 2007.gada 2.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts U.V. pieteikums par Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes 2007.gada 26.marta lēmuma Nr.4.,§7 „Par atteikumu privatizēt dzīvokli” atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 30.maija lēmumu pieteikums tika pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. Pieteicēja nepiekrīt Lēmumā minētajiem argumentiem un pieteikums pamatots ar turpmāk minēto. [2.1] Sešus mēnešus ilgā sarakste ar Vidrižu pagasta padomi un privatizācijas komisiju pieteicējai nerada pārliecību par Lēmuma likumību. [2.2] Pieteicējas ģimenē ir 4 cilvēki, tajā skaitā, divi mazgadīgi bērni, turklāt pieteicējas dzīvoklis atrodas blakus Dzīvoklim. Pieteicēja ierosinājusi Dzīvokļa privatizāciju ar nosacījumu, ja tagadējā īrniece to atbrīvotu. [2.3] Saskaņā ar Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 34.pantu par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu, uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

Tādejādi K.G. atteikusies privatizēt īrēto Dzīvokli un līdz ar to nav nepieciešama notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinoša vienošanās starp pieteicēju un K.G. [2.4] Uzaicinājumu uz pagasta padomes sēdi 2007.gada 26.martā pieteicēja saņēma 2007.gada 27.martā. [3] Atbildētāja - Limbažu rajona Vidrižu pagasta padome Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, Lēmumā minētos argumentus papildinot ar šādiem apsvērumiem. [3.1] Pieteicējai nav tiesiska pamata privatizēt Dzīvokli, jo Dzīvokļa īrniece K.G. nav izteikusi vēlēšanos privatizēt īrēto Dzīvokli uz trešās personas vārda un pieteicēja nav noslēgusi ar Dzīvokļa īrnieci vienošanos par tā privatizāciju. [3.2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī - APL) 31.pantu pieteikumu tiesā var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir vai var tikt aizskartas.

Ar Lēmumu netiek aizskartas pieteicējas subjektīvās tiesības, jo likums neparedz personai tiesības privatizēt citas personas īrēto dzīvokli bez šīs personas piekrišanas. Tādejādi pieteicējai nav arī subjektīvo tiesību pārsūdzēt pašvaldības lēmumu. [3.3] Lietā kā trešo personu pieaicināt K.G. [4] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja iesniegto pieteikumu pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. [5] Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem.

Tiesas sēdē lūgumu pieaicināt lietā kā trešo personu K.G. atbildētājas pilnvarotā pārstāve neuzturēja (lietas 41.lapa).

Motīvu daļa

[6] Iepazinusies ar lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums par Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes 2007.gada 26.marta lēmuma Nr.4.,§7 „Par atteikumu privatizēt dzīvokli” atcelšanu nav pamatots un ir noraidāms. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja vērsusies vietējā pašvaldībā, lai panāktu sev labvēlīga administratīva akta izdošanu, proti, Dzīvokļa nodošanu privatizācijai. Tiesa norāda, ka pieteicēja vēlas panākt lēmuma pieņemšanu par Dzīvokļa nodošanu privatizācijai, tātad faktiski pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Atteikuma izdot labvēlīgu lēmumu atcelšana pati par sevi neietekmētu tiesisko situāciju, tādēļ pieteikums par administratīvā akta atcelšanu nav izskatāms kā atsevišķs prasījums. Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai pastāv pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, proti, vai pieteicējai ir tiesības privatizēt Dzīvokli. [7] Saskaņā ar APL 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. [8] Administratīvā rajona tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [8.1] Ar 1996. gada 13.februāra Vidrižu pagasta padomes lēmumu Nr.5 dzīvojamā māja ,,Lāses” nodota privatizācijai (lietas 13.lapa). [8.2] Dzīvokļa dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts ar K.G. un KK.G. ir Dzīvokļa īrniece (lietas 23.-25.lapa). [8.3] 2006.gada 31.augustā U.V. iesniedza Vidrižu pagasta padomei Dzīvokļa privatizācijas ierosinājumu (lietas 7.lapa). [8.4] No Zemesgrāmatas nostiprinājuma uzraksta izriet, ka zemes gabala ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ un uz tā esošās dzīvojamās mājas „Lāses”, kas sastāv no 18 dzīvokļu īpašumiem, īpašniece ir Vidrižu pagasta padome (lietas 14.lapa). [8.5] No Zemesgrāmatas apliecības izriet, ka īpašuma tiesības uz Dzīvokļa īpašumu Zemesgrāmatā nav nostiprinātas (lietas 41.lapa).

[9] Lietā nav strīda par to, ka K.G. ir Dzīvokļa īrniece, tāpat lietā arī nav strīda par to, ka pieteicēja nav noslēgusi ar Dzīvokļa īrnieci K.G. vienošanos par Dzīvokļa privatizāciju. [10] Atbildētājas Lēmums, kas pieteicējai ir nelabvēlīgs administratīvais akts, pamatots ar Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.pantu un 34.panta otro daļu. [10.1] Saskaņā ar Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta pirmo daļu (šeit un turpmāk materiālās tiesību normas redakcijā uz Lēmuma pieņemšanas brīdi) ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, savukārt saskaņā ar panta otro daļu dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt īrēto dzīvokli, ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli. (..).;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta trešā daļa noteic, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. (..). No minētajām tiesību normām izriet, ka tiesības privatizēt dzīvokli par kuru noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums ir tikai dzīvokļa īrniekam, konkrētajā gadījumā – K.G. [8.2] un viņas ģimenes locekļiem, ja tādi ir, kā arī to, ka dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli.

Tāpat no Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta trešās daļas izriet aizliegums piedāvāt privatizācijai citām personām tādu dzīvokli, no kura privatizācijas īrnieks atteicies, tādejādi ir nepamatota pieteicējas atsaukšanās uz Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 34.panta otro daļu [2.3]. [10.2] Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta ceturtā daļa paredz izņēmuma tiesības citām personām privatizēt izīrētu dzīvokli, proti, Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 6.pantā norādītājām personām - privatizācijas sertifikātu īpašniekiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kā arī juridiskajām personām, kurām ir tiesības pirkt zemi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta ceturtā daļa noteic, ka ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien vienošanās neparedz citādi.

Tādejādi no likuma izriet obligātie priekšnosacījumi, lai persona, kura nav izīrēta dzīvokļa īrnieks vai tā ģimenes loceklis to varētu privatizēt, tas ir, pirmkārt, īrnieks un viņa ģimenes locekļi atteikušies no dzīvokļa privatizācijas un otrkārt, nepieciešama notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās ar personu, kura vēlas privatizēt konkrēto dzīvokli. Kā jau iepriekš tiesa konstatēja, pieteicēja ar Dzīvokļa īrnieci K.G. nebija noslēgusi vienošanos par Dzīvokļa privatizāciju [9], līdz ar to nepastāv Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta ceturtajā daļā minētie priekšnosacījumi, lai pieteicēja varētu privatizēt Dzīvokli. [11] Tiesas ieskatā, konkrētas lietas ietvaros, nav nozīmes atbildētājas konstatētajam apstāklim, ka Dzīvokļa īrniece K.G. atteikusies privatizēt Dzīvokli saskaņā ar Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 34.panta otro daļu, proti, par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā (ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas).

Dzīvokļa īrnieces K.G. atteikums privatizēt Dzīvokli nerada pieteicējai vai arī kādai citai personai tiesības privatizēt Dzīvokli, jo kā jau augstāk konstatēts, no Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 13.panta trešās daļas izriet aizliegums piedāvāt privatizācijai citām personām tādu dzīvokli, no kura privatizācijas īrnieks atteicies [10.1]. Tāpat tiesas ieskatā nav nozīmes pieteicējas norādītajam apstāklim, ka viņa vēlas privatizēt dzīvokli pie nosacījuma, ja tagadējā Dzīvokļa īrniece to atbrīvotu [2.2].

Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 15.pants noteic secību, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, proti saskaņā ar 15.panta pirmo daļu, dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tādejādi tas vien, ka pašvaldība pieņemtu lēmumu par Dzīvokļa nodošanu privatizācijai, vēl neradītu tiesības privatizēt Dzīvokli tieši pieteicējai. [12] Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa uzskata, ka nav nozīmes pieteicējas argumentiem, ka pieteicējas ģimenē ir 4 cilvēki, tajā skaitā, divi mazgadīgi bērni, kā arī tam, ka pieteicējas dzīvoklis atrodas blakus Dzīvoklim.

Minētie argumenti konkrētajā gadījumā neietekmē likumiskos ierobežojumus (šķēršļus) konkrētā Dzīvokļa privatizācijai. [13] Pieteikumā tiesai pieteicēja norādīja, ka uzaicinājumu uz pagasta padomes sēdi 2007.gada 26.martā saņēma 2007.gada 27.martā [2.5]. Kā izriet no lietas materiāliem uzaicinājumu uz pagasta padomes sēdi Vidrižu pagasta padome pieteicējai nosūtījusi 2007.gada 24.martā. Latvijas pasta kvītī norādīts, ka sūtījums U.V. nav izsniegts un 2007.gada 27.martā atgriezts Vidrižu pagasta padomei (atpakļsūtīšanas iemesls nav salasāms) (lietas 10.lapa).

APL 62.panta pirmā daļa paredz, ka lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Panta trešā daļa noteic, ka ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu. Saskaņā ar APL 62.panta trešās daļas prasībām atbildētāja Lēmumā ir norādījusi, ka uzaicinājums uz pagasta padomes sēdi pieteicējai ticis nosūtīts, savukārt pieteicēja uz Vidrižu pagasta padomes sēdi nav ieradusies un nav lūgusi atlikt jautājuma izskatīšanu.

Tiesas ieskatā atbildētāja Lēmumā ir vērtējusi pieteicējas viedokli un argumentus konkrētajā lietā, turklāt konstatējot kaut vienu likumā noteiktu pamatu privatizācijas atteikumam, privātpersonas viedoklim nevar būt izšķiroša nozīme, jo atteikuma pamats vai nu pastāv, vai nepastāv. [14] Tiesa nepiekrīt atbildētājas norādītajam, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt pašvaldības lēmumu [3.2]. Saskaņā ar Dzīvojamo māju privatizācijas likuma 6.pantu privatizēt šā likuma 7. un 8.pantā minētos privatizācijas objektus (objektus, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes un, objektus, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes) Dzīvojamo māju privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības privatizācijas sertifikātu īpašniekiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kā arī juridiskajām personām, kurām ir tiesības pirkt zemi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem Tādejādi procesa uzsākšanai nav nepieciešams pierādīt subjektīvu interešu esamība.

Subjektīvu interešu esamība nav jāpierāda arī iesniedzot pieteikumu tiesā, jo atzīstams, ka valsts ar politisku lēmumu (likuma normās) ir paredzējusi, ka jebkura persona var iesaistīties privatizācijas procesos, iesniedzot iesniegumus. [15] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks administratīvais akts un nav atceļams. Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā nav objektīva un tiesiska pamata pārsūdzētā lēmuma atcelšanai, kā arī nav pamata uzlikt par pienākumu atbildētājai izdot administratīvo aktu par Dzīvokļa nodošanu privatizācijai.

Līdz ar to pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt U.V. pieteikumu par Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes 2007.gada 26.marta lēmuma Nr.4.,§7 „Par atteikumu privatizēt dzīvokli” atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Vidrižu pagasta padomei izdot administratīvo aktu. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 7.jūlijā.

Tiesnese (paraksts) A.Zaķīte

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnese A.Zaķīte

Rīgā, 2008.gada 7.jūlijā