Court convicts drunk driver of administrative offense, imposes 10-day arrest, fine, license revocation, and vehicle return.

Lietas arhīva Nr. 1-0390-20/37

ECLI:LV:ZRT:2020:0507.173039020.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2020.gada 7.maijā

Zemgales rajona tiesas

tiesnese Līga Baltmane-Zepa,

ar tiesas sēdes sekretāri Aļonu Petrovu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas.

Aprakstošā daļa

2020.gada 5.maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC420680 par

to, ka 2020.gada 5.maijā plkst.21.38 Jēkabpils novada Dunavas pagasta Dunavā pa ceļu Rubeņi-Dunava 18.kilometrā virzienā uz Rubeņiem, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli VW Passat, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

būdams alkohola reibumā. Minimālā alkohola koncentrācija /pers. A/ konstatēta izelpas gaisā ar alkometru AlcoQaunt 6020 Nr.A405208 - 2,5392 promiles, un tā atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu /pers. A/ piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar

to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.

Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas

izskatīšanu, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to lieta skatāma Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvja prombūtnē.

/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka atzīst savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Motīvu daļa

Noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumu, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā,

ir pierādīta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai

sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem,

kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras

nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram, Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr.137006315).

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, ir aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja

alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturto daļu administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs

pārsniedz 1,5 promiles.

Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu noformētajiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a priori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot

pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413). Jāņem vērā, ka likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās ziņas ir uzskatāmas par objektīvu pierādījumu un amatpersona

atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).

2020.gada 5.maijā par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC420680 (lietas 3.lapa), proti, konstatēts, ka /pers. A/ vada transportlīdzekli alkohola reibumā.

Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmā daļa noteic, ka Valsts policijas darbinieku tiesības pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām

prasībām, vai nogādāt transporta līdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt.

To, ka 2020.gada 5.maijā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola reibumā, apstiprina lietas materiālos esošais 2020.gada 5.maija transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudes protokols Nr.NB357173 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, saskaņā ar kuru 2020.gada 5.maijā plkst.21.39 /pers. A/ izelpā konstatēta alkohola koncentrācija 2,5392 promiles, otrais mērījums veikts plkst.21.54,

konstatējot minimālo alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpas gaisā 2,7876 promiles (lietas 6.lapa). Pārbaudes protokolam pievienotās mēraparāta mērījumu izdrukas apstiprina transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB357173

norādīto (lietas 5.lapa).

Tiesnese konstatē, ka alkohola koncentrācijas pārbaude asinīs /pers. A/ veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”.

Tiesnesei nav šaubu par iepriekš spriedumā minēto pierādījumu ticamību, kas pierāda to, ka /pers. A/ vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola reibumā, /pers. A/ nav iesniedzis pierādījumus, kas būtu vērtējami, un, ņemot vērā

/pers. A/ tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu, secināms, ka /pers. A/ neapstrīd notikuma apstākļus. Līdz ar to lietā konstatējams, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, /pers. A/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par šo izdarīto administratīvo

pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas sankcija sodu par šo izdarīto administratīvo pārkāpumu paredz administratīvā aresta veidā no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz 1400 EUR un

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.

Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

/pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, apraudot sevi un citas personas, kuras piedalās ceļu satiksmē, vadījis transportlīdzekli ievērojamā alkohola reibumā, un tiesnese uzskata, ka šim pārkāpumam ir augsts apdraudējuma

raksturs.

Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka /pers. A/ laika posmā no 2004.gada līdz 2020.gadam administratīvi sodīts 12 reizes (lietas 14.-15.lapa), strādā algotu darbu, apgādībā viena persona. Tiesnese uzskata, ka /pers. A/

ir vērtējams neitrāli.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta trešo daļu /pers. A/ atbildību mīkstina tas, ka viņš atzina savu vainu izdarītajā pārkāpumā. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantam

tiesnese nekonstatē atbildību pastiprinošos apstākļus.

Ņemot vērā lietā konstatētos soda ietekmējošos apstākļus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ piemērojams minimālais par pārkāpumu paredzētais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas sankciju.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 pantu lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem. Šī panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka lietas, kas bijušas lietotas

administratīvā pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekam.

Transportlīdzeklis VW Passat, reģistrācijas numurs /reģ.numurs/, kura īpašnieks ir /pers. A/, 2020.gada 5. maijā, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmo daļu, izņemts un nodots glabāšanā

Nodrošinājuma valsts aģentūrā (lietas 7.-11.lapa). Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr. 1098 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 22.3.apakšpunktu

transportlīdzeklis /pers.A/ atdodams pēc naudas soda izpildes.

Lai varētu izpildīt lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 308.pantu, lietas materiālos esošā vadītāja apliecība Nr.AJ101020 nosūtāma Ceļu satiksmes

drošības direkcijai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai

citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo

vielu ietekmi” 10.punkts noteic, ka gadījumā, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt

transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 EUR apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, kas konkrētajā gadījumā ir /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturto daļu, 289.7-289.16 pantu tiesnese

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā un sodīt viņu ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu

1200 EUR (tūkstoš divi simti euro) un atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Noteikt pers.A pienākumu samaksāt ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistītos izdevumus 15,65 EUR (piecpadsmit euro un 65 centi), nosakot termiņu izdevumu labprātīgai samaksai 30 (trīsdesmit)

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Transportlīdzekli VW Passat, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atdot tā īpašniekam /pers. A/ pēc naudas soda samaksas.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr.AJ101020 nosūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas

tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 7.maijā.

Tiesnese Līga Baltmane-Zepa