Court convicts defendant for willful refusal to obey police and imposes a 30 euro fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant for willful refusal to obey a police officer's lawful order and imposed a 30 euro fine. The defendant admitted guilt but argued that alcohol impairment and abusive language should mitigate the penalty. The court acknowledged the aggravating factor of alcohol consumption but determined that a monetary fine was the appropriate sanction to achieve the educational purpose of the law.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175.pants; LAPK 34.pants: Willful refusal to obey a police officer's lawful order constitutes an administrative offense punishable by a fine, where the court must balance aggravating circumstances like alcohol consumption against mitigating factors such as remorse when determining the specific penalty amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0510-20/41
ECLI:LV:ZRT:2020:0626.173051020.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2020.gada 26.jūnijā
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese I.Punte,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk - VP RRP) Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona
4.rotas kārtībnieks S.Krusietis 2020.gada 7.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC416332 par to, ka /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās
policijas darbinieku likumīgajai prasībai.
2020.gada 7.jūnijā plkst.1.23 Ikšķiles novada /adrese/ dzīvokļa kāpņu telpā /pers. A/ vairākkārt tika teikts, lai atkāpjas un ievēro 2 m distanci, bet
prasības /pers. A/ nepildīja. /pers. A/ tika teikts, lai pārtrauc spīdināt sejā ar likturim līdzīgu priekšmetu un arī no šīs prasības persona atteicās. /pers. A/
bija agresīvi noskaņots pret policijas darbiniekiem.
Protokolā norādīts, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -
LAPK) 175.pantā.
Motīvu daļa
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā un nožēloja izdarīto.
/pers. A/ paskaidroja, ka bijis alkohola reibumā, tāpēc, iespējams, bijis nesavaldīgs un notikusi arī rupju vārdu pārmaiņa.
Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Lai atzītu, ka persona ir vainojama LAPK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt vai policijas darbinieki pildīja
dienesta pienākumus, vai policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šīm prasībām bijusi ļaunprātīga.
LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu
liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem un lietiskie pierādījumi.
Likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē
likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā
noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt
protokolus pēc piekritības.
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 9.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties
vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, nogādāt iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus, ārstniecības iestādēs vai
mājoklī.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 13.panta pirmās daļas 6.punktu policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisku spēku,
(..), speciālos līdzekļus (..), lai pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot
dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.
Savukārt likuma ,,Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un
rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām
prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai
uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
No lietas materiāliem izriet, ka policijas darbinieki S.Krusietis un A.Zīlītis izvirzīja prasības /pers. A/, pildot savus dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma fakts - ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumīgai prasībai un /pers. A/ vaina šī pārkāpuma
izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar šādiem pierādījumiem:
1) ar /pers. A/ paskaidrojumiem tiesas sēdē;
2) ar administratīvā pārkāpuma protokolā PC416332 fiksētajām ziņām (lietas 2.lapa);
3) ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 4.rotas kārtībnieka, seržanta A.Zīlīša 2020.gada
7.jūnija ziņojumu, kurā norādīts, ka 2020.gada 7.jūnijā, pildot dienesta pienākumus kopā ar kārtībnieku S.Krusieti, plkst.1.06 saņēmuši izsaukumu, ka
Tīnūžu pagasta /adrese/.dzīvoklī skan skaļa mūzika. Plkst.1.12 ierodoties adresē, dzirdējuši skaļu mūziku, kas nākusi no 5.dzīvokļa. Vairākkārt nospiežot
zvana pogu un klauvējot, dzirdējuši skaļu vīrieša balsi, kurš kaut ko neskaidri kliedzis. Pēc aptuveni 5 minūtēm dzīvokļa durvis pēkšņi atvērušās un,
spīdinot ar telefonu policijas darbiniekiem acīs, iznākuši 2 vīrieši un sākuši kliegt un /pers. A/ centies A.Zīlītim iesist pa seju, kā arī ķēries viņa formas
tērpā. Tā kā kāpņu telpā bijis ļoti tumšs un tuvi spīdošais spilgtais telefona lukturītis bija A.Zīlīti pamatīgi apžilbinājis, A.Zīlītis pieprasījis abiem vīriešiem
atkāpties 2 metru attālumā. Vīrieši tik strauji pietuvojušies, ka A.Zīlītis ar /pers. A/ saķērušies un viņš gandrīz pārgrūdis A.Zīlīti pāri trešā stāva kāpņu
telpas margām.
A.Zīlītis pēc šādas /pers. A/ negaidītas un bīstamas rīcības pielietojis pret viņu fizisku spēku.
Vīrieši atteikušies policijas darbiniekiem nosaukt savus personas datus, nepildīja viņu likumīgās prasības ievērot 2 metru distanci, kā arī centās
A.Zīlītim vairākkārt iesist, tādēļ vīrieši tika nogādāti Ogres policijas iecirknī atskurbšanai un administratīvā protokola sastādīšanai.
Ogres iecirknī /pers. A/ tika veikti merījumi ar alkometru „AlcoQuant 6020”, lai noteiktu alkohola koncentrāciju izelpas gaisā. Pirmais mērījums
uzrādījis 2,55 promiles alkohola, bet otrais - 2,47 promiles (lietas 5.lapa).
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmajā un trešā daļā noteikto policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un
rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.
Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un
veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Policijas
darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās
apturējusi vai atcēlusi.
Tiesnese atzīst, ka /pers. A/ darbības pareizi kvalificētas kā ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kad tas pilda
savus dienesta pienākumus, tādēļ ir pamats /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 175.pantu un piemērot viņam administratīvo
sodu.
Saskaņā ar LAPK 175.pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka (..) likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda
sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz
piecpadsmit diennaktīm.
Tiesnese saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka viņš vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka administratīvais pārkāpums izdarīts
alkoholisko dzērienu iespaidā (lietas 6.lapa).
/pers. A/ ir bezdarbnieks, saņem bezdarbnieku pabalstu 500 EUR mēnesī, papildus ienākumi vidēji 300 EUR no gadījuma darbiem, apgādībā 2
mazgadīgi bērni, iepriekš nav administratīvi sodīts.
Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu
likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus - ir iespējams sasniegt /pers. A/ piemērojot
LAPK 175.panta sankcijā noteikto naudas sodu apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175., 213., 244.pantu, 272.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.16,
289.17 pantu un 289.18 panta pirmo daļu, tiesnese
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro).
Naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, samaksas apliecinošs dokuments jāiesniedz Zemgales rajona tiesā Ogrē.
Naudas soda iemaksa veicama Valsts kases, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā Nr.LV34TREL1060191011100. Iemaksas mērķis: naudas
sods, ko uzlikusi tiesu iestāde, /pers. A/, personas kods /personas kods/, lietas Nr.173051020, administratīvā pārkāpuma protokols PC416332.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā Ogrē.
Pilns spriedums tiesas kancelejā pieejams 2020.gada 29.jūnijā.
Tiesnese I.Punte