Appeal court partially allowed employment termination claim, ordering average profit and maintenance compensation.

Lietas arhīva Nr. CA-0098-23/8

ECLI:LV:ZAT:2023:0117.C73465022.14.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2023.gada 17.janvārī

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Marianna Terjuhana,

tiesneši Aigars Sniedzītis, Anita Misiuna,

ar sekretāri Evitu Ahmedčiku,

piedaloties prasītājam /pers. A/, atbildētājas /Nosaukums/ pārstāvim zvērināta advokāta palīgam Ērikam Krēsliņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA /Nosaukums/ par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu

iepriekšējā amatā, vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējumu un uzturdevas kompensācijas piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību

par Zemgales rajona tiesas 2022.gada 12.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Zemgales rajona tiesā 2022.gada 1.jūlijā prasītājs /pers. A/ cēla prasību (ar papildinājumiem) pret atbildētāju /Nosaukums/ par darba devēja

uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu iepriekšējā amatā, vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējumu un uzturdevas

kompensācijas piedziņu.

Prasītājs lūdz tiesu:

1) atzīt par spēkā neesošu /Nosaukums//amats/ 2022.gada 23.maija dokumentu Nr./numurs/, - paziņojumu par darba līguma uzteikumu;

2) atzīt par spēkā neesošu /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmumu Nr./numurs/ “Par /pers. A/ atbrīvošanu no /vieta//amats/ amata”;

3) atjaunot prasītāju amatā - /vieta//amats/;

4) atzīt par spēkā neesošu 2022.gada 30.jūnija/Nosaukums/ sēdes lēmumu Nr./numurs/par /pers. B/ iecelšanu /vieta//amats/ amatā;

5) piedzīt no atbildētājas prasītāja labā vidējo izpeļņu par 11 darba dienām 11x63,34=696,74 euro un uzturdevas kompensāciju 68,61 euro par

periodu no 2022.gada 14.jūnija līdz 2022.gada 30.jūnijam, kā arī par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz atjaunošanai amatā (tiesas sprieduma izpildes

dienai) un par piespiedu darba kavējumu vidējo izpeļņu par katru piespiedu kavējuma mēnesi 1340,80 euro, par katru piespiedu kavējuma darba dienu

par nepilniem kalendāriem mēnešiem 63,34 euro, par pilniem piespiedu darba kavējuma kalendārajiem mēnešiem uzturdevas kompensāciju 121 euro

mēnesī un visus tiesāšanās izdevumus;

6) noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

Prasības pieteikumā norādīti šādi fakti un apsvērumi.

[1.1] Prasītājs /pers. A/ no 2011.gada 20.janvāra līdz 2022.gada 13.jūnijam bija /vieta//amats/ un ieņēma/amats/ amatu.

[1.2] Prasītājs pa pastu ir saņēmis /Nosaukums//amats/2022.gada 23.maija paziņojumu par darba līguma uzteikumu.

[1.2.1] Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 9.punkts nosaka, ka tikai dome var iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu

vadītājus un citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētājos gadījumos. Savukārt pašvaldības izpilddirektors saskaņā ar likuma “Par

pašvaldībām” 69.panta pirmās daļas 4.punktu ir tiesīgs ierosināt domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus.

[1.3] 2022.gada 9.jūnijā /Nosaukums/, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 9.punktu, Darba likuma 101.panta

pirmās daļas 11.punktu domes sēdē pieņēma lēmumu Nr./numurs/ “Par /pers. A/ atbrīvošanu no /vieta//amats/ amata”, ar kuru atbrīvoja prasītāju no

/vieta//amats/ amata. Pieņemot lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar prasītāju un pamatojot uzteikumu ar Darba likuma 101.panta pirmās

daļas 11.punktu, /Nosaukums/ bija jākonstatē, ka prasītājs atrodas pārejošā darba nespējā ilgāk kā sešus mēnešus.

Prasītājs kopš 2022.gada 9.jūnija pildīja darba pienākumus, un viņam vairs nebija darba nespēja, līdz ar to vairs nepastāvēja apstākļi, kas veido

darba līguma uzteikuma pamatojumu- darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk kā sešus mēnešus.

[1.4] /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmumā Nr./numurs/prasītāja pēdējā darba diena norādīta 2022.gada 13.jūnijs.

/Vieta//amats/ 2022.gada 13.jūnija rīkojumu Nr./numurs/ “Par kompensācijas un pabalsta izmaksu /pers. A/” pamato ar /vieta/ 2022.gada 9.jūnija

lēmumu Nr./numurs/, tādējādi atzīstot 2022.gada 23.maija uzteikumu par spēkā neesošu.

Prasītāja ieskatā divi darba līguma uzteikumi nevar būt, līdz ar to /vieta/, pieņemot 2022.gada 9.jūnijā lēmumu Nr./numurs/, ir novērsusi /amats/

pieļauto kļūdu.

[1.5] Turklāt prasītājs uzskata, ka pēdējās darba dienas datums noteikts nepareizi. Darba likuma 103.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka

darba devējam ir jāievēro 10 dienu termiņš, uzsakot darbu 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteiktajā gadījumā. Darba likuma 112. 1 pants nosaka

uzteikuma paziņošanas kārtību. Darba devējs uzteikumu izsūtīja 2022.gada 14.jūnijā, līdz ar to uzteikums skaitās saņemts septītajā darba dienā pēc

nodošanas pastā, t.i., 2022.gada 20.jūnijā, no kā jāievēro 10 dienu termiņš, līdz ar to pēdējā darba diena prasītājam varēja būt 2022.gada 30.jūnijs.

Prasītājam aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa 1340,80 euro, dienas vidējā izpeļņa 63,34 euro. Prasītājam saskaņā ar /Nosaukums/ 2022.gada

5.janvāra lēmumu (protokols Nr./numurs/, 21.§) “Kārtībā, kādā tiek noteikts uzturdevas kompensācijas apmērs un izmaksa” pienākas uzturdevas

kompensācija 121 euro mēnesī.

[1.6] 2022.gada 30.jūnija/vieta/ sēdē pieņemts lēmums par /pers. B/ iecelšanu /vieta//amats/ (darba kārtības punkts Nr./numurs/). Ieceļot /pers. B/

/vieta//amats/ amatā, /Nosaukums/ noslēdz 2022.gada 26.janvāra reorganizācijas procesu un reorganizē pašvaldības iestādes - /vieta/u n /vieta/,

apvienojot tās un izveidojot jaunu iestādi.

Pretendēt uz apvienošanās rezultātā izveidotās iestādes /amats/ amatu bija tiesīgi abu reorganizējamo iestāžu /amati/- prasītājs un

otras/vieta//amats/. Darba likuma 108.panta pirmā daļa nosaka, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir

tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

Gadījumā, ja tiesa atzīst par spēkā neesošu 2022.gada 9.jūnija /Nosaukums/sēdes lēmumu, prasītājam rodas tiesības pretendēt uz

jaunizveidotās/vieta/ iestādes /vieta//amats/ amatu, un atbildētājai ir pienākums veikt Darba likuma 108.pantā noteikto priekšrocību izvērtējumu attiecībā

uz prasītāju, kas ir pamats arī 2022.gada 30.jūnija lēmuma atcelšanai.

[1.7] Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 5., 1635.pantu, likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 9.punktu, 69.panta 4.punktu,

Darba likuma 3., 4.pantu, 28.panta pirmo un otro daļu, 30., 31., 59., 75., 101., 102.pantu, 103.panta pirmās daļas 2.punktu, 122., 124., 125.pantu,

126.panta pirmo daļu, 127.pantu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 35.panta otro daļu, /Nosaukums/

2022.gada 5.janvāra lēmumu “Kārtība, kādā tiek noteikts uzturdevas kompensācijas apmērs un izmaksa”.

[2] Atbildētāja iesniedza tiesā paskaidrojums, kuros norāda, ka celto prasību neatzīst par pamatotu, lūdz to noraidīt.

[2.1] Paskaidro, ka laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz 2022.gada 8.jūnijam ir turpinājusies prasītāja nepārtraukta pārejoša darbnespēja.

2021.gada 18.oktobrī prasītājam bija jāatgriežas darbā no ikgadējā atvaļinājuma, ievērojot Ministru kabineta ievestās prasības par vakcinācijas

vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanu. Atvaļinājuma laikā prasītājs telefoniski sazinājies ar /Nosaukums//vieta//amats/ /pers. B/ un jautājis par obligātu

vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību. Prasītājs nav iesniedzis atbildētajai ziņas par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību.

Par prasītāja pēdējo darba dienu uzskatāms 2022.gada 13.jūnijs, kas paziņots prasītājam ar darba līguma uzteikumu uz Darba likuma 101.panta

pirmās daļas 11.punkta pamata, kas nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā 2022.gada 27.maijā. Uzteikums ir uzskatāms par saņemtu septītajā dienā, t.i.,

2.jūnijā, kad sāka tecēt uzteikuma termiņš. Uzteikuma termiņa pēdējā diena ir 11.jūnijā, sestdien, tādēļ par termiņa pēdējo dienu uzskatāma nākošā

darba diena – pirmdiena, 13.jūnijs.

[2.2] Atbildētājas 2022.gada 23.maija uzteikums ir tiesisks un pamatots, jo bija pagājuši vairāk kā seši mēneši, kopš nepārtrauktas darba

nespējas. Atbildētāja 2022.gada 13.maijā ir izpildījusi pienākumu konsultēties ar arodbiedrību, kuras biedrs ir prasītājs.

/Nosaukums/ izlēma jautājumu par/vieta//amats/atbrīvošanu no amata. Savukārt tehniski uzteikuma procedūru īstenoja atbildētājas personāls,

tostarp, /vieta//amats/.

Prasītājs ir pārpratis domes lēmuma juridisko dabu, uzskatot, ka šis dokuments ir darba līguma uzteikums. /Nosaukums/ir izteikusi apstiprināšanu

prasītāja atbrīvošanai no darba, īstenojot savu likumā noteikto kompetenci. Uzteikums ir tiesisks un spēkā esošs, jo atbilst likumā “Par pašvaldībām”

noteiktajam kompetenču sadalījumam, kā arī privāttiesību normām par pārstāvniecību un vietniecību.

[2.3] Prasītāja atgriešanās darbā 2022.gada 9.jūnijā nemainīja faktu, ka Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteiktais termiņš jau

bija notecējis, kā rezultātā atbildētājai bija tiesības uzteikt darba līgumu. Ja atbildētājas 2022.gada 9.jūnija lēmumu traktētu kā uzteikumu, kas tas nav,

tad uzteikuma termiņa neievērošana būtu formāls procedūras pārkāpums. Minētais apstāklis neietekmē lēmuma spēkā esību, jo nav tik būtisks, lai to

atzītu par spēkā neesošu.

[2.4] Par prasības pieteikuma papildinājumiem atbildētāja sniegusi paskaidrojumus, ka uztur sākotnējos paskaidrojumus lietā. Paskaidro, ka

advokāts rīkojies uz likuma pamata, tostarp, ar orderi lietā. /Vieta//amats/ ir tiesīga to pārstāvēt darbībās tiesā un dot pilnvarojumu pārstāvim –

advokātam. Savukārt, advokāts, sniedzot juridisko palīdzību, ir tiesīgs rīkoties ar pierādījumiem un visa norādītā informācija ir nepieciešama atbildētājas

leģitīmo interešu ievērošanai, pārstāvībai tiesā. Darba līgumu ar /vieta//amats/ slēdz /amats/. No tā izriet pilnvarojums parakstīt citus darba tiesisko

attiecību dokumentus. Atbildētāja ir pilnībā ievērojusi likumā noteikto kompetenču sadalījumu.

[3] Ar Zemgales rajona tiesas 2022.gada 12.septembra spriedumu /pers. A/ prasība noraidīta.

Pirmās instances tiesas spriedumā ir konstatēti šādi fakti un norādīti šādi motīvi.

[3.1] Nav strīda, ka laikā no 2011.gada 20.janvāra līdz 2022.gada 13.jūnijam prasītājs bija /vieta/– /vieta//amats/, kuram no 2021.gada

18.oktobra līdz 2022.gada 8.jūnijam nepārtraukti bija pārejoša darba nespēja un viņš amata pienākumus šajā laikā nepildīja.

[3.2] Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkts piešķir darba devējam tiesības uzteikt darba līgumu gadījumā, ja darbinieks pārejošas

darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta.

Sešu mēnešu notecējums pats par sevi ir pietiekošs, lai darba devējs varētu piemērot minēto tiesību normu un uzteikt darba līgumu.

[3.3] /Nosaukums/ paziņoja /vieta/ arodbiedrībai par nodomu uzteikt darba līgumu /pers. A/, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās

daļas 11.punktu, jo viņa pārejoša darba nespēja turpinās vairāk kā sešus mēnešus nepārtraukti. 2022.gada 17.maijā arodbiedrība atbildēja, ka nepiekrīt

darba līguma uzteikšanai, nenorādot nekādus apsvērumus.

Tādējādi atbildētāja pirms uzteikt prasītājam darba līgumu ir izpildījusi Darba likuma 110.panta pirmās daļas prasības.

[3.4] /Nosaukums/2022.gada 23.maijā ar uzteikumu paziņoja prasītājam, ka, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktu,

103.panta pirmās daļas 2.punktu, 112. 1panta otro daļu, tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības pēc 10 dienām pēc šī uzteikuma saņemšanas (uzteikums

uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā) - 2022.gada 13.jūnijā pēdējā darba diena.

Darba līguma uzteikuma pamatojums ir norādīts.

[3.5] 2022.gada 9.jūnijā /Nosaukums/, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 9.punktu, Darba likuma 101.panta

pirmās daļas 11.punktu, nolēma atbrīvot /pers. A/ no /vieta//amats/ amata 2022.gada 13.jūnijā (pēdējā darba diena).

[3.6] Tiesas ieskatā, prasītāja viedoklis, ka /vieta/ lēmums ir darba devēja uzteikums, ir kļūdains.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 3.pantu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētās pārstāvniecības- domes- un tās

izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteiktās funkcijas.

No /vieta//amats/amata apraksta redzams, ka tā tiešais vadītājs ir /vieta//amats/.

/Nosaukums/ uz /Nosaukums/ nolikuma pamata var pārstāvēt tās /amats/ bez atsevišķa pilnvarojuma, ņemot vērā /vieta/ pārvaldes organizāciju, tās

darba organizācijas jautājumus (sk. likuma “Par pašvaldībām” 69.pantu).

Saskaņā ar /Nosaukums/ nolikuma 30., 62.punktu /Nosaukums//amats/ir atbildīgs par /vieta/ darbu, tam ir tiesības slēgt darba līgumu ar /amati/,

juridisku pakalpojumu līgumu.

[3.6.1] Faktiski strīds ir par to, vai /vieta//amats/ parakstītais darba līguma uzteikums ir tiesisks un prasītājam saistošs, ja darba tiesiskās attiecības

var tikt izbeigtas tikai ar domes lēmumu, kā to uzskata prasītājs.

Atzīstot /amats/ faktiski veiktās darbības kā darba devēja uzteikumu, /vieta/ to atzinusi par saistošu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar prasītāju,

tā tiesiski pabeidzot Darba likumā noteiktās darbības darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar /vieta//amats/. Tiesas ieskatā /vieta/ lēmums ir gala lēmums,

kas nepieciešams darba attiecību izbeigšanai starp pusēm, jo to kā tādu noteic likuma sistēma.

[3.6.2] Tā kā darba devējs ir /vieta/, pret kuru pareizi ir celta prasība, domes lēmums var būt tikai kā darba līguma izbeigšanas noslēdzoša darbība,

ne otrādi. Citādi izveidotos situācija, kad /vieta/ lēmums būtu pamatā darba tiesisko attiecību izbeigšanai, bet tas nekādā ziņā nevar tikt vērtēts kā darba

devēja uzteikums, kuram ar speciālo likumu noteikta izteikšanas un paziņošanas kārtība un termiņi.

[3.6.3] Ja atzītu, ka atbildētājas rīcība, kas rada noteiktas tiesiskas sekas, vienmēr saistāma ar tās /vieta/ vai /amats/ noteiktu rīcību, tas nonāktu

pretrunā ar /vieta/ amatu un kompetenču sadalījumu.

Tiesa atzina, ka darba devēja uzteikums, kas taisīts 2022.gada 23.maijā atbilst amatpersonas /Nosaukums/ nolikuma 30., 30.1.punktā noteiktajai

kompetencei, un tādēļ nav nepieciešams /vieta/ lēmums, lai iestātos tiesiskas sekas.

Darba līgumu ar /vieta//amats/ slēdz /vieta/ vārdā tās /amats/, līdz ar to arī darbības, kas nepieciešamas darba līguma izbeigšanai darba devēja

vārdā veic /amats/. Savukārt, noslēdzoša tiesiskā darbība ir, kad /vieta/ atbrīvo /vieta//amats/ no amata, jo darba līgums ir izbeidzies ar darba devēja

uzteikumu.

[3.7] Uzteikums kā darba devēja vienpusējs gribas izteikums stājas spēkā uzreiz pēc tā izteikšanas otrai pusei.

Darbiniekam šāds darba devēja uzteikums ir saistošs, bet tā tiesisko pamatotību viņš var apstrīdēt tiesā.

Tikai darba devēja nelikumīga uzteikuma gadījumā darbiniekam rodas tiesības prasīt uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, viņa atjaunošanu

darbā, zaudētās darba algas, tiesāšanās izdevumu un kompensācijas piedziņu.

[3.8] Pārējiem apstākļiem, tostarp tam, ka 2022.gada 9.jūnijā atbildētājs atgriezies darbā, nav būtiskas nozīmes strīdā.

Tiesa atzina, ka darba tiesiskās attiecības ar prasītāju izbeigtas tiesiski, viņa atjaunošanai amatā un citu, saistīto prasījumu apmierināšanai nav

pamata, jo tie izriet no šī prasījuma.

[4] Par minēto spriedumu prasītājs /pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apsvērumi

[4.1] Prasītāja ieskatā tiesa nav pareizi interpretējusi un piemērojusi tiesību normas, īpaši publisko tiesību jomā, rezultātā izdarot nepareizus

secinājumus. Tiesa nepareizi novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, sniedzot patvaļīgu (bez atsaucēm uz tiesību normām) lietas apstākļu juridisko

novērtējumu.

[4.2] Tiesas veiktā tiesību normu interpretācija ir neatbilstoša ne tikai Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 2.februāra spriedumam

lietā Nr.SKC-1268/2016 (sk.7.2.punktu), bet arī par nozari atbildīgo iestāžu – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Valsts darba inspekcijas

viedoklim par /vieta//amats/ kompetenču sadalījumu.

[4.3] Spriedumā nav atsauces uz tiesību normām, kas pamatotu /amats/ kompetenci uzteikt darba līgumu prasītājam.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada 2.februāra spriedumā lietā Nr.1268/2016 (sk.7.2.punktu) secinājis, ka tieši pašvaldības domes

lēmums ir darba devējas uzteikums darba tiesisko attiecību izbeigšanai pēc Darba likuma 101.panta pirmās daļas un nekādam citam darba tiesiskās

attiecības izbeidzošam aktam nav jābūt. Uzteikumam sekojošie rīkojumi, kuros tiek ietverti norādījumi par personas izslēgšanu no personāla sastāva, par

galīgā aprēķina izmaksu, materiālo vērtību nodošanu u.tml. neaizstāj uzteikumu un to neietekmē, bet ir vienkārši līdzeklis personāla uzskaites un

finanšu/grāmatvedības jautājuma nokārtošanai.

Tiesa nav norādījusi precīzas normas, kas dotu /vieta//amats/ pārstāvēt /vieta/. No likuma “Par pašvaldībām” 69.panta pirmās daļas 4.punkta izriet

izpilddirektoram tiesības tikai ierosināt domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata iestāžu vadītājus, nevis izpilddirektora tiesības atbrīvot iestāžu vadītājus.

Dome ir lēmējvara, izpilddirektors pārstāv izpildvaru. No spriedumā minētā secināms, ka lēmējvara izpilda izpildvaras uzdevumus, nevis otrādi.

[4.4] Darba likuma 101.panta pirmā daļa uzskaita gadījumus, kādos darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu. Darba likums neprecizē, kurai

personai ir pilnvarojums pārstāvēt pašvaldību kā darba devēju darba tiesiskajās attiecībās. Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 9.punkts

nosaka, ka tikai dome var iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus un citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā

paredzētajos gadījumos. Savukārt pašvaldības izpilddirektors saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 69.panta pirmās daļas 4.punktu ierosina domei iecelt

amatā vai atbrīvot no amata iestāžu vadītājus.

[4.4.1] Jautājumā par /vieta//amats/ atbrīvošanu no amata likums “Par pašvaldībām” uzskatāms par speciālo likumu attiecībā pret Darba likumu,

kas ir vispārēji regulē darba tiesisko attiecību jautājumus. No speciālajām normām izriet, ka /vieta//amats/ pieņem darbā un atlaiž no darba tikai /vieta/.

Tas nozīmē, ka /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmums ir darba devēja uzteikums, bet 2022.gada 9.jūnijā vairs nepastāvēja Darba likuma 101.panta

pirmās daļas 11.punktā minētie apstākļi, jo prasītājs pēc darbnespējas perioda noslēgšanas pildīja darba pienākumus.

[4.4.2] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk tekstā – VARAM) sniedza skaidrojumu par pašvaldības iestāžu vadītāju

atbrīvošanu, kas atbildētājas rīcībā (2019.gada 20.februāra dokuments Nr./numurs/). Tajā teikts, ka likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas

9.punkts nosaka, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var iecelt amatā un atbrīvot no amata

pašvaldības iestāžu vadītājus. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 69.panta pirmās daļas 4.punkts un pašvaldības nolikuma 24.6.apakšpunkts nosaka,

ka pašvaldības izpilddirektors ierosina pašvaldības domei lēmuma pieņemšanu par pašvaldības iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata. Līdz ar to tikai

/vieta/ ir tiesīga atbrīvot no amata /vieta/ iestādes “/vieta/” /amats/.

Valsts darba inspekcija arī sniedza skaidrojumu par /vieta//amats/atbrīvošanu (2019.gada 8.aprīļa dokuments Nr./numurs/), kura saturs ir līdzīgs

skaidrojums.

Prasītājs, sekojot līdzi notiekošajam publiskajā telpā, ir ieguvis informāciju par tiesvedību sakarā ar /vieta//amats/ atbrīvošanu un VARAM viedokli

par /vieta/ rīcības tiesiskumu. Prasītāja rīcībā ir VARAM 2020.gada 30.aprīļa dokuments Nr./numurs/. Šajā dokumentā cita starpā ir norādīts, ka

/vieta//amats/nav tiesiska pamata bez /vieta/ lēmuma pieņemt darbā un atbrīvot no darba /vieta//amati/.

[4.4.3] No iepriekš minētā secināms, /Nosaukums//amats/ ir rīkojusies prettiesiski, 2022.gada 23.maijā nosūtot prasītājam dokumentu, kas

saturiski līdzīgs uzteikumam.

[4.5] 2022.gada 30.jūnija /vieta/sēdē pieņemts lēmums par /pers. B/ iecelšanu /amats/ amatā (darba kārtības punkts Nr./numurs/). Ieceļot /pers.

B//vieta//amats/ amatā, /Nosaukums/ noslēdz 2022.gada 26.janvāra reorganizācijas procesu un reorganizē/vieta/ iestādes - /vieta/ un /vieta/, apvienojot

tās un izveidojot jaunu iestādi.

Gadījumā, ja tiesa atzīst par spēkā neesošu 2022.gada 9.jūnija /Nosaukums/ sēdes lēmumu, prasītājam rodas tiesības pretendēt uz jaunizveidotās

/vieta/ iestādes /vieta//amats/ amatu, un atbildētājai ir pienākums veikt Darba likuma 108.pantā noteikto priekšrocību izvērtējumu attiecībā uz prasītāju.

[4.6] Turklāt prasītājs uzskata, ka atbildētāja un zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš veica prasītāja personas datu pretlikumīgu apstrādi.

Prasītājam nav zināms, kādā apmērā zvērināts advokāts ir veicis prasītāja personas datu apstrādi. Paskaidrojumos par prasību advokāts faktiski

atzīst, ka ir ieguvis no atbildētājas informāciju par to, ka prasītājs nav uzrādījis atbildētājai vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikātu.

Zvērināts advokāts 2022.gada 8.septembra paskaidrojumu 14.punktā ir norādījis datu apstrādes mērķi, “celt gaismā” otrai pusei nepatīkamus vai

nevēlamus faktus. Prasītājs uzsver, ka šiem faktiem nav nekādas nozīmes lietā, jo uzteikuma pamatā ir norādīti citi apstākļi. Pušu starpā nav strīda par to,

ka prasītājam no 2021.gada 18.oktobra līdz 2022.gada 8.jūnijam nepārtraukti bija pārejoša darbnespēja. Līdz ar to apstākļi, kas saistīti ar vakcinēšanās

vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanu, nekādā veidā nav saistīti ar atbildētājas leģitīmo interešu ievērošanu. No minētā izriet, ka atbildētāja un zvērināts

advokāts Jānis Kārkliņš ir veikuši prettiesisku veselības stāvokli raksturojošu personas datu apstrādi.

[4.7] Prasītājs savā apelācijas sūdzībā pilnībā uztur prasījumus, kas izvirzīti prasības pieteikumā un prasības pieteikuma papildinājumos, precizē

naudas prasījumus uz apelācijas sūdzības iesniegšanas dienu, kā arī izvirza šādu prasījumu:

Izvērtēt, vai lietā nav konstatējami Civilprocesa likuma 232.pantā norādītie apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu no atbildētājas

un zvērināta advokāta Jāņa Kārkliņa puses, veicot prasītāja personas datu apstrādi, kas nav saistīta ar darba devēja uzteikuma pamatojumu, par ko

pieņemt blakus lēmumu un informēt Datu valsts inspekciju.

Izvērtēt /vieta//amats/ rīcību, pārkāpjot amatpersonai noteikto kompetences ietvaru, par ko pieņemt blakus lēmumu un informēt /Nosaukums/.

[5] /Nosaukums/ iesniedza paskaidrojumus par /pers. A/ apelācijas sūdzību. Paskaidrojumos pausts viedoklis, ka prasītāja iesniegtā apelācijas

sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

[6] Apelācijas instances tiesas sēdē 2022.gada 6.decembrī prasītājs /pers. A/ uzturēja savu prasību un apelācijas sūdzību. Paskaidrojumi tika

sniegti Civilprocesa likuma 166.pantā paredzētā kārtībā, nolasot rakstveidā sagatavotos paskaidrojumus. Paskaidrojumos ir precizēts prasījums par

vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējuma laiku, norādot, ka no 2022.gada 14.jūnija līdz 2022.gada 6.decembrim tā ir 7699,10 euro

(iekļauts aprēķins), kā arī ir precizēts prasījums par uzturdevas kompensācijas piedziņu, norādot, ka n o 2022.gada 14.jūnija līdz 2022.gada

6.decembrim tā ir 697,03 euro (iekļauts aprēķins). Prasītājs, sniedzot paskaidrojumus, apstiprināja apelācijas sūdzībā norādītos apsvērumus.

Atbildētājas /Nosaukums/ pilnvarotais pārstāvis zvērināta advokāta palīgs Ēriks Krēsliņš prasību un apelācijas sūdzību neatzina par pamatotu.

Paskaidrojumos atbildētājas pārstāvis apstiprināja rakstveida paskaidrojumos paustos apsvērumus.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ un atbildētājas /Nosaukums/ pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta palīga Ērika Krēsliņa

paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, Civillietu tiesas kolēģija

atzīst, ka /pers. A/ prasība pret /Nosaukums/ ir apmierināma daļēji, un proti, daļā par prasījumu atzīt par spēkā neesošu /Nosaukums//amats/

2022.gada 23.maija uzteikumu, vidējās izpeļņas 696,74 euro piedziņu un uzturdevas kompensācijas 68,61 euro piedziņu par laiku no 2022.gada

14.jūnija līdz 2022.gada 30.jūnijam. Pārējā daļā prasība ir noraidāma.

Civillietu tiesas kolēģijas apsvērumi ir šādi.

[7.1] Konstatēts, ka pušu starpā nav strīda par apstākļiem, kas nodibināti Zemgales rajona tiesas 2022.gada 12.septembra spriedumā un

norādīti šā sprieduma aprakstošajā daļā attiecībā par pušu darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, tās ilgumu, prasītāja darbnespējas periodu un darba

līguma uzteikšanas apstākļiem (sk. šā sprieduma 3.1., 3.3., 3.4., 3.5. punktu).

[7.2] Strīds ir par to, vai par darba devēja uzteikumu prasītājam kā /vieta//amats/ ir uzskatāms /Nosaukums//amats/ 2022.gada 23.maija

uzteikums vai /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmums “Par/pers. A/ atbrīvošanu no /vieta//amats/”.

[7.3] Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist pirmās instances tiesas secinājumam, kas izdarīts pārsūdzētajā spriedumā, ka darba devēja uzteikums

ir /Nosaukums//amats/ 2022.gada 23.maija uzteikums, kurš saistošs/vieta/, bet /Nosaukums//amats/ 2022.gada 9.jūnija lēmums ir gala lēmums, kuru

noteic likuma sistēma.

Tulkojot speciālās tiesību normas, kas nosaka /vieta/ kompetenci, /vieta/ un tās institūciju pienākumus, Civillietu tiesas kolēģija izdara secinājumu,

kas ir pretējais pirmās instances secinājumam.

[7.3.1] Likuma “Par pašvaldībām” (zaudēja spēku 01.01.2023.) 21.pantā noteikta domes ekskluzīva kompetence, uzskaitot jautājumus, kurus ir

kompetenta lemt tikai dome.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 9.punktu, ka tikai dome var iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu

vadītājus un citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētājos gadījumos. (Pašlaik analoģiska norma ir iekļauta Pašvaldību likuma

10.panta pirmās daļas 10.punktā).

No minētajā tiesību normā lietoto vārdu jēgas nepārprotami izriet, ka tikai un vienīgi /vieta/ kompetencē ir lemt par /vieta//amats/ atbrīvošanu no

amata.

[7.3.2] Pašvaldības izpilddirektora kompetence tika noteikta likuma “Par pašvaldībām” 69.pantā.

Pašvaldības izpilddirektors ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītāju, domes nolikumā noteiktajā kārtībā

pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus (likuma “Par pašvaldībām” 69.panta 4.punkts).

Tas apstāklis, ka /Nosaukums/ nolikums piešķir /vieta/ tiesības slēgt darba līgumus ar /vietas//amati/, kam pirmās instances tiesa pievērsusi

uzmanību (sk. šā sprieduma 3.6.punktu), nenozīmē, ka /vieta/ būtu nodevusi /amats/ savu ekskluzīvo kompetenci lemt jautājumu par /vieta//amats/

iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata. Šāds secinājums būtu pretrunā likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 9.punktam.

Tiesa uzskata, ka /vieta//amats/var slēgt darba līgumus ar /vieta//amats/ un izbeigt darba līgumus ar /vieta//amats/ tikai pēc /vieta/ attiecīga lēmuma

pieņemšanas, nevis otrādi. Turklāt /amats/, ierosinot /vieta/ atbrīvošanu no amata, var veikt sagatavošanas darbības, nodrošinot /vieta/

priekšnosacījumus jautājuma izlemšanai par /vieta//amats/ atbrīvošanu, kā tas ir noticis konkrētajā gadījumā, informējot arodbiedrību par nodomu izbeigt

darba tiesiskās attiecības ar /pers. A/.

[7.3.3] Prasītājs savā apelācijas sūdzībā pamatoti ir atsaucies uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 2.februāra spriedumā

Nr.SKC-1268/2016 iekļautajām atziņām, kas apstiprina šo viedokli. Minētajā lietā tika izšķirts strīds starp /vieta//amats/ un /vieta/ par atjaunošanu darbā

un samaksas piedziņu par piespiedu darba kavējuma laiku. Norādītajā spriedumā ir akceptēta apelācijas instances tiesas atziņa, ka tieši domes lēmums ir

darba devēja uzteikums darba tiesisko attiecību izbeigšanai (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 2.februāra sprieduma

Nr.SKC-1268/2016 7.2.punktu).

[7.3.4] Vērtējot prasītāja atsauksmes uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumiem par /vieta//amats/atbrīvošanu,

Civillietu tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu norādīt, ka tie nav izmantojami kā tiesību palīgavoti, un tiesai tie nav saistoši. Ministrijas skaidrojumiem

ir ieteikuma raksturs, un /vieta/ var izmantot šos ieteikumus savā darbībā kā palīgrīkus. Tajā pašā laikā pozitīvi vērtējams fakts, ka apelācijas instances

tiesas viedoklis jautājumā par /vieta//amats/ atbrīvošanu sakrīt ar nozares speciālistu viedokli.

[7.4] Tādējādi darba devēja uzteikums konkrētajā gadījumā ir /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmums, nevis /amats/2022.gada 23.maija

uzteikums, līdz ar to pēdējais ir atzīstams par spēkā neesošu kā prettiesisks, jo to ir taisījusi persona, kurai likums nepiešķir šādu kompetenci.

[7.5] Atzīstot, ka darba devēja uzteikums ir /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmums Nr./numurs/, kolēģija pievēršas uzteikuma tiesiskuma

izvērtēšanai.

[7.5.1] /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmumā Nr./numurs/ norādīts, ka, “ņemot vērā, ka /vieta/ /pers. A/ no 2021.gada 18.oktobra

nepārtraukti pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus un to, ka /amats/ nevar iecelt amatā jaunizveidotās /vieta//amats/ un līdz

ar to nodrošināt pilnvērtīgu /vieta/funkciju izpildi un reorganizācijas pabeigšanu un pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas

9.punktu, Darba likuma pirmās daļas 11.punktu nolemj (..) atbrīvot /pers. A/ no /vieta//amats/ amata 2022.gada 13.jūnijā (pēdējā darba diena)” (lietas

9.lapa).

[7.5.2] Darba likuma 101.panta 1.panta 11.punkts nosaka, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu gadījumā, vienīgi

pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura

pasākumu veikšanu uzņēmumā, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai

vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī

darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Pušu starpā nav strīda par to, ka prasītāja darbnespējas periods ilga vairāk nekā sešus mēnešus – no 2021.gada 18.oktobra līdz 2022.gada

8.jūnijam,t.i., septiņus mēnešus un 21 dienu.

[7.5.3] Saskaņā ar Darba likuma 109.panta trešo daļu darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā,

izņemot šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteikto gadījumu.

Tātad likumdevējs pieļauj iespēju uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktu, arī darbinieka

darbnespējas laikā. Tajā pašā laikā tas nav obligāts priekšnosacījums darba līguma uzteikumam uz minētā pamata. Likumdevējs neierobežo darba

devēja tiesības izmantot šajā normā paredzētās tiesības pēc darbnespējas perioda beigām. Šāds ierobežojums nav noteikts nevienā tiesību normā, tas

neizriet arī no judikatūras atziņām.

Konstatēts, ka darba līgums prasītājam tika uzteikts pirmajā dienā, kad viņš sācis veikt darba pienākumus pēc darbnespējas perioda beigām, t.i.,

2022.gada 9.jūnijā.

Pārkāpums no darba devēja puses konkrētajā gadījumā nav konstatējams, kā pamatoti uzskata /Nosaukums/, jo prasītāja atgriešanās darbā

nevarēja būt darba devējam šķērslis izmantot Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā paredzētās tiesības.

[7.6] Vērtējot prasītāja viedokli, ka atbildētāja nav ievērojusi uzteikuma termiņu, nosakot, ka pēdējā prasītāja darba diena ir 2022.gada 13.jūnijā,

Civillietu tiesas kolēģija piekrīt šim viedoklim.

Gadījumā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks uzteikuma termiņš, Darba likuma 103.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka

darba devēja pienākumu, piemērojot Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktu, ievērot 10 dienu uzteikuma termiņu.

Pantā noteikto termiņu sāk aprēķināt no dienas, kad darbinieks ir saņēmis darba līguma uzteikumu (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2009.gada 14.oktobta spriedumu lietā Nr.SKC-899).

Norma nodrošina darbiniekam iespēju saņemt savlaicīgu informāciju par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanu, kas ļautu viņam sagatavoties

atlaišanai.

/Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmums Nr./numurs/nosūtīts prasītājam pa pastu 2022.gada 14.jūnijā (lietas 10.lapa). Uzteikuma saņemšanas

termiņa aprēķināšanai ir piemērojama septiņu dienu korespondences saņemšanas prezumpcija, jo darba devējs nav norādījis precīzu datumu, kad

uzteikums saņemts.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka, ņemot vērā, ka prasītājs jau iepriekš, saņemot /Nosaukums//amats/ 2022.gada 23.maija uzteikumu, ieguva

informāciju par gaidāmo (iespējamo) tiesisko attiecību izbeigšanu, viņa tiesības uz informācijas saņemšanu šādā situācijā nav būtiski ierobežotas

salīdzinoši ar likumā paredzēto.

Tajā pašā laikā likumam neatbilstošs uzteikuma termiņš, kuru noteica atbildētāja 2022.gada 9.jūnija lēmumā Nr./numurs/, aizskāra prasītāja

tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības likumā noteiktajā uzteikuma termiņā, saņemot par to atalgojumu.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētais uzteikšanas procedūras pārkāpums nav vērtējams kā būtisks, kas dod pamatu atzīt uzteikumu par spēkā

neesošu saskaņā ar Darba likuma 124.panta pirmo daļu, bet tas piešķir prasītājam tiesības saņemt vidējo izpeļņu par laika periodu no 2022.gada

14.jūnija līdz 2022.gada 30.jūnijam 696,74 euro un uzturdevas kompensāciju 68,61 euro atbilstoši prasītāja aprēķinam, kas iekļauts prasības

pieteikumā.

[7.7] Noraidot prasītāja prasījumu daļā par /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmuma Nr./numurs/, kurā ietverts darba devēja uzteikums, atzīšanu

par spēkā neesošu, citi šim prasījumam pakārtoti prasījumi arī ir noraidāmi.

[7.8] Tādējādi prasītāja prasība ir apmierināma daļēji, atzīstot par spēkā neesošu /Nosaukums//amats/ 2022.gada 23.maija paziņojumu par darba

līguma uzteikumu Nr./numurs/, piespriežot no /Nosaukums/ par labu /pers. A/ vidējo izpeļņu par laika periodu no 2022.gada 14.jūnija līdz 2022.gada

30.jūnijam 696,74 euro, un uzturdevas kompensāciju par minēto laika periodu 68,61 euro, kopā 765,35 euro, ieturot no šīs summas nodokļus un

obligātos maksājumus. Savukārt pārējā daļā prasība ir noraidāma.

[7.9] Daļēji apmierinot /pers. A/ prasību, Civillietu tiesas kolēģija izspriež jautājumu par tiesas izdevumu atlīdzināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājs, iesniedzot prasību, bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas

valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

/pers. A/ naudas prasījumi ir apmierināti par kopsummu 765,35 euro. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunkta noteikumiem par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro, valsts nodeva ir 15 procenti no summas, bet ne mazāk par 70

euro.

Ņemot vērā iepriekš minēto, no /Nosaukums/ par labu valstij ir piespriežama valsts nodeva, kuras apmērs ir 114,80 euro.

[7.10] Saistībā ar prasītāja lūgumu izvērtēt, vai lietā nav konstatējami pārkāpumi no atbildētājas un tās pārstāvja puses, veicot personas datu

apstrādi, apelācijas instances tiesa piekrīt, ka atbildētājas paskaidrojumos sniegtā informāciju par to, ka prasītājs nebija uzrādījis atbildētājai vakcinācijas

vai pārslimošanas sertifikātu, nekādā veidā nav saistīta ar uzteikuma pamatojumu. Minētais norāda uz to, ka atbildētāja ir sniegusi tiesai informāciju par

apstākļiem, kurai nav nekādas tiesiskas nozīmes šā strīda izspriešanā. Gadījumā, ja prasītājs uzskata, ka ir noticis viņa tiesību aizskārums personu datu

apstrādes jomā, viņš pats ir tiesīgs veikt darbības savu tiesību aizsardzībai, iesniedzot iesniegumu Datu valsts inspekcijā.

Saistībā ar prasītāja lūgumu informēt /Nosaukums/ par to, ka /vieta//amats/ ir pārkāpis savas kompetences robežas, uzsakot darbu /vieta//amats/,

tiesa uzskata par nepieciešanu norādīt, ka, saņemot šo tiesas spriedumu, /Nosaukums/ tiks informēta par sprieduma saturu, tajā skaitā par tiesas

secinājumiem, kas attiecas uz /vieta//amats/ kompetenci.

[7.11] Izsakot savu attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu, jānorāda, ka pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, novērtējot pušu strīda

sākumposmu, kurš no dokumentiem – /Nosaukums//amats/ 2022.gada 23.maija uzteikums vai /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmums - ir atzīstams

par darba devēja uzteikumu, kā rezultātā pirmās instances tiesa kļūdaini noraidījusi /pers. A/ prasību pilnā apmērā, nekonstatējot pamatu prasības

apmierināšanai nekādā daļā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, 42.panta pirmo daļu, 93., 97.pantu, 192.,

193.pantu, 432.- 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. A/ prasību pret /Nosaukums/ apmierināt daļēji.

Atzīt par spēkā neesošu /Nosaukums//amats/ 2022.gada 23.maija uzteikumu Nr./numurs/.

Piedzīt no /Nosaukums/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, vidējo izpeļņu par laiku no 2022.gada

14.jūnija līdz 2022.gada 30.jūnijam 696,74 euro, un uzturdevas kompensāciju par laiku no 2022.gada 14.jūnija līdz 2022.gada 30.jūnijam 68,61 euro,

kopā 765,35 euro, ieturot no šīs summas nodokļus un obligātos maksājumus.

Noraidīt /pers. A/ prasību pārējā daļā par prasījumiem atzīt par spēkā neesošu /Nosaukums/ 2022.gada 9.jūnija lēmumu Nr./numurs/ “Par /pers.

A/ atbrīvošanu no /vieta//amats/ amata”, atzīt par spēkā neesošu 2022.gada 30.jūnija /Nosaukums/ sēdes lēmumu Nr./numurs/. (/numurs/.) par /pers. B/

iecelšanu /vieta//amats/ amatā, atjaunot /pers. A/ iepriekšējā amatā, piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku un uzturdevas

kompensācijas piedziņu.

Piedzīt no /Nosaukums/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu 114,80 euro. Samaksa veicama Valsts

kasei, reģ.Nr.9000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, norādot datus lietas

identificēšanai.

Noteikt /Nosaukums/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas. Minētajā termiņā maksājumu

dokumenti, kas apliecina sprieduma labprātīgu izpildi ir iesniedzami Zemgales apgabaltiesas kancelejā, Jelgavā.

Sprieduma sastādīšanas datums 2023.gada 17.janvāris.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā un

samaksājot drošības naudu 300 euro apmērā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Terjuhana

Tiesnesis A.Sniedzītis

Tiesnese A.Misiuna

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Dokumenta oriģināls elektroniski glabājas Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS) lietas kartītē.