Court convicts defendant of robbery with violence and orders compensation for victim's losses.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of robbery with violence and ordered him to pay compensation to the victim. The defendant fully admitted guilt and waived evidence examination, while the victim requested monetary damages for physical and material losses. The court accepted the defendant's admission and approved the compensation claim based on the established facts.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 176. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully admits guilt and the evidence is sufficient, the court may skip evidence examination and convict based on the admission.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11087061214
Lietas arhīva Nr. K30-1081-15/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 5.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese Z. Studente
ar tiesas sēžu sekretāri S. Skuteli, tulku N. Beruli,
piedaloties prokurorei A. Bundei
2015.gada 5.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā,
Aprakstošā daļa
/pers. B/, izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību, (laupīšanu) un konkrēti:
2014.gada 15.aprīlī, ap plkst. 03.00, /pers. B/, atrodoties Rīgā, Kalēju ielā 6/1, ar mērķi izdarīt laupīšanu, svešas mantas iegūšanas nolūkā,
mantkārīgu tieksmju vadīts, pēkšņi, tīši pielietoja, fizisku spēku pret /pers. C/, kurš kopā ar /pers. B/ stāvēja pie bāra “Cinema bar” ēkas.
Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. B/ vienu reizi tīši iesita ar dūri /pers. C/ galvas rajonā, tādējādi liedzot cietušajam gribu un iespēju
pretoties mantas nolaupīšanai un, kad /pers. C/ no saņemtā sitiena atradās guļus stāvoklī, turpināja pielietot vardarbību, izdarot izmeklēšanā precīzi
nenoskaidrotu spērienu skaitu pa cietušā ķermeni un no apģērba kabatas izvilka naudu 15 EUR apmērā un mobilo telefonu “HTC Wildfire” 180 EUR
vērtībā, pēc kā ar nolaupīto mantu no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja, tādējādi izdarot laupīšanu pret /pers. C/.
Laupīšanas rezultātā /pers. C/ tika nodarīti miesas bojājumi- galvas sasitums ar ādas nobrāzumiem pakauša, paura apvidū, uz sejas, asins
izplūdumiem labās un kreisās acs plakstiņos, augšlūpas un apakšlūpas gļotādā, sistu brūci uz apakšlūpas, kas pēc sava rakstura, pieskaitāmi
maznozīmīgiem miesas bojājumiem.
Ar /pers. B/ noziedzīgajām darbībām /pers. C/ tika nodarīts materiālais zaudējums EUR 195 apmērā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā.
Saukts pie kriminālatbildības un nopratināts kā apsūdzētais, /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā.
Apstiprināja savas iepriekš sniegtās liecības.
Tiesa sēdē apsūdzētais /pers. B/ pilnībā atzina sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un uzturēja pirmstiesas kriminālprocesā pieteikto
lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Apliecināja, ka viņam saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas.
Uzklausot apsūdzētā un prokurora viedokli, kā arī lietas materiālu pārbaudes rezultātā, nešauboties par /pers. B/ vainu, tiesa saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu apsūdzību.
Šādos apstākļos tiesa apsūdzētā /pers. B/ vainu atzīst par pilnībā pierādītu un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 176.panta
pirmās daļas – par pareizu.
Nosakot sodu, tiesa, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta pirmajai daļai, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags noziegums.
/pers. B/ personību noskaidrots sekojošais - LR nepilsonis, dzimis Rīgā, dzīvo /adrese A/, neprecējies, apgādībā esošu personu nav, vidējā
izglītība, agrāk sodīts. Pēdējo reizi sodīts ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 9.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas,
Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli uzskata pilnīgu savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par /pers. B/ atbildību pastiprinoši apstākli atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums
veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Krimināllikuma 176.panta pirmā daļa paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu
darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Pie soda apmēra noteikšanas tiesa ņem vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, pirmās instances tiesā /pers. B/ izmantoja savas
tiesības sadarboties ar procesa virzītāju, jo izvēlējās vienkāršāku procesa veidu.
Tāpat tiesa ņem vērā, ka sodam jābūt tādam, lai tas atbilstu Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā norādītajam soda mērķim, proti, aizsargāt
sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas
personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /pers. B/ agrāk ir bijis sodīts. Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka agrāk esot strādājis,
viņam nav apgādājamo.
Tiesa ņem vērā, ka /pers. B/ izdarītais noziedzīgs nodarījums ir vērsts pret īpašumu pielietojot vardarbību, kas nozīmē, ka laupīšanas uzbrukums
apdraud ne tikai cietušā mantiskās intereses, bet vienlaicīgi vērsts arī pret personas veselību vai dzīvību. Apsūdzētā iepriekšējā sodāmība liecina par viņa
nevēlēšanos dzīvot likumpaklausīgi un apsūdzētā konsekventā noziedzīgo nodarījumu izdarīšana norāda uz augstu apsūdzētā sabiedrisko bīstamību un
jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku.
Izvērtējot visus lietas apstākļus, apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos
apstākļus un atbildību pastiprinošos apstākļus, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā uz 10 (desmit) mēnešiem, bez
mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu, kā to lūdza arī prokurore. Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda
mērķis konkrētajā gadījumā apsūdzētajam būs sasniegts vienīgi ar sodu brīvības atņemšanas soda veidā Krimināllikuma 176. panta pirmās daļas
sankcijas ietvaros. Šāds sods apsūdzētajam būs taisnīgs, atbilstīgs un samērīgs, atbilstošs soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem.
Apsūdzētajam piemērojams arī Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā obligāti paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība. Saskaņā ar
Krimināllikuma 45.1 panta otro daļu probācijas uzraudzību piemēro no viena gada līdz trim gadiem. Tiesa pilnībā pievienojas prokurora viedoklim, ka
probācijas uzraudzība apsūdzētajam piemērojama uz vienu gadu. Pie šāda secinājuma tiesa nonāk, ņemot vērā apsūdzētā personību – viņa sodāmības
un nevēlēšanos laboties.
Nosakot galīgo sodu, tiesa ņem vērā, ka /pers. B/ ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 9.decembra spriedumu krimināllietā Nr. 11130031914
notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteiktais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitāms ar sodu, kas
noteikts ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 9.decembra spriedumu, un galīgais sodu nosakāms - brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem un
2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda termiņā ieskaitāms /pers. B/, personas kods /personas kods/, īslaicīgās aizturēšanas laiku no
2014.gada 15.aprīļa līdz 2014.gada 17.aprīlim, kriminālprocesā Nr.11130031914 piemērotais apcietinājums no aizturēšanas brīža - 2014.gada 21.aprīļa
līdz 2014.gada 23.aprīlim un no 2014.gada 23.aprīļa līdz 2014.gada 24.aprīlim un no 2014.gada 18.novembra līdz 2014.gada 9.decembrim, /pers. B/
atrašanās apcietinājumā pēc 2014.gada 20.augusta sprieduma - no 2014.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 14.aprīlim, no 2014.gada 5.jūnija līdz 2014.gada
3.septembrim, kā arī izciestā soda daļa no 2014.gada 9.decembra līdz 2015.gada 5.oktobrim pēc 2014.gada 9.decembra sprieduma.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda termiņā ieskaitāms īslaicīgās aizturēšanas laiks šajā kriminālprocesā no 2014.gada 15.aprīļa līdz
2014.gada 17.aprīlim.
Cietušais/pers. C/ pieteicis kaitējuma kompensāciju EUR 195 apmērā. Apsūdzētais/pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina, piekrita
atlīdzināt.
Tiesas izmeklēšanā cietušais nepiedalījās. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 4.1daļu tiesa kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi
no cietušā klātbūtnes.
Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās
ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālās un materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Apsūdzētais tiesas sēdē atzina pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju apmēru, līdz ar to atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās
daļas pirmā punkta un Civillikuma 1779.panta nosacījumiem no apsūdzētā /pers. B/ par labu cietušajam piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija
EUR 195 apmērā.
Apsūdzētajam pirmstiesas procesā nav piemērots drošības līdzeklis.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514.pantu, 524.pantu, 527.panta trešo daļu, 528.pantu, 531.pantu,
nosprieda:
Atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā
un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu ar šo spriedumu noteikto sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitīt ar sodu, kas
noteikts ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 9.decembra spriedumu, galīgo sodu noteikt - brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un 2 (diviem)
mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.
Soda izciešanu /pers. B/, personas kods /personas kods/, skaitīt no 2015.gada 5.oktobra.
Soda termiņā ieskaitīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īslaicīgās aizturēšanas laiku no 2014.gada 15.aprīļa līdz 2014.gada 17.aprīlim,
kriminālprocesā Nr.11130031914 piemēroto apcietinājumu no aizturēšanas brīža - 2014.gada 21.aprīļa līdz 2014.gada 23.aprīlim un no 2014.gada
23.aprīļa līdz 2014.gada 24.aprīlim un no 2014.gada 18.novembra līdz 2014.gada 9.decembrim, /pers. B/ atrašanos apcietinājumā pēc 2014.gada
20.augusta sprieduma - no 2014.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 14.aprīlim, no 2014.gada 5.jūnija līdz 2014.gada 3.septembrim, kā arī izciesto soda daļu
no 2014.gada 9.decembra līdz 2015.gada 5.oktobrim pēc 2014.gada 9.decembra sprieduma.
Piedzīt no /pers. B/ par labu cietušajam /pers. C/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 195 EUR (viens simts deviņdesmit pieci eiro)
apmērā.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 10
(desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2015.gada 12.oktobrī.
Tiesnese Z.Studente