Supreme Court partially allowed deportation ban appeal due to missing family ties and indefinite ban duration.

Lieta Nr.SA – 2/2010

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 2.jūlijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs senators J.Neimanis senatore J.Briede senators A.Guļāns

piedaloties pieteicēja V.M. pārstāvim zvērinātam advokātam Edgaram Atlācim un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – iekšlietu ministres pārstāvei S.P. un Valsts policijas pārstāvim V.K., atzinuma sniegšanai pieaicinātās Ģenerālprokuratūras prokurorei R.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.M. pieteikumu par Latvijas Republikas iekšlietu ministres 2009.gada 14.maija lēmuma Nr.70 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Latvijas Republikas iekšlietu ministres 2009.gada 14.maija lēmumu Nr.70 pieteicējs V.M. uz nenoteiktu laiku ir iekļauts personu sarakstā, kurām liegta ieceļošana Latvijas Republikā, un iekļautas ziņas par viņu Šengenas informācijas sistēmā. Lēmuma pamatā ir apsvērumi, ka pieteicējs ir atkārtoti notiesāts Latvijā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un ar tiesas spriedumu izraidīts no Latvijas.

1.lappuse no 6 Pieteicējam, uzturoties Latvijā, tiktu radīti nozīmīgi draudi sabiedriskajai kārtībai. Ministrei nav ziņu, ka pieteicējam būtu ģimene vai cita saikne ar Latviju.

[2] 2010.gada 1.martā pieteicējs iesniedzis pieteikumu Augstākās tiesas Senātam par iekšlietu ministres 2009.gada 14.maija lēmuma Nr.70 atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka iekšlietu ministre, pieņemot 2009.gada 14.maija lēmumu, nav noskaidrojusi lietā nozīmīgus juridiskus faktus, kas bija reģistrēti tās pārraudzībā esošās iestādes - Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes uzturētajā Iedzīvotāju reģistrā, proti, atradās pašas iestādes rīcībā. Gruzijas Republikas Abhāzijas Justīcijas Departamenta Gali rajona pilsoņu reģistrācijas nodaļā 2005.gada 8.septembrī reģistrēta Latvijas Republikas pilsones laulība ar pieteicēju. Neievērojot šīs ziņas, pārkāpts iestādei noteiktais informācijas iegūšanas pienākums un nav apsvērts lēmuma tiesisko seku samērīgums.

[3] Iekšlietu ministrija iesniegusi paskaidrojumu, kurā norāda, ka pieteikumu neatzīst. Paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais. [3.1] 2008.gada 7.oktobrī Iekšlietu ministrija saņēma vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kurā tika norādīts, ka 2008.gada 25.maijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no Valsts robežsardzes Valmieras pārvaldes saņēmusi dokumentus pieteicēja lietā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēstulē norādīja, ka ar Aizkraukles rajona tiesas 2007.gada 13.aprīļa spriedumu pieteicējs notiesāts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 193.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 43.pantu – izraidīšanu no Latvijas Republikas. Valmieras rajona tiesas 2007.gada 13.aprīļa spriedums stājies likumīgā spēkā 2007.gada 17.jūlijā. 2008.gada 16.maijā, pamatojoties uz Aizkraukles rajona tiesas lēmumu, pieteicējs no Valmieras cietuma atbrīvots nosacīti pirms termiņa. Izpildot Aizkraukles rajona tiesas 2007.gada 13.aprīļa spriedumu, 2008.gada 16.maijā pieteicējs no valsts izraidīts. [3.2] Iekšlietu ministrija lūdza Valsts policijai sniegt atzinumu par Imigrācijas likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību. Valsts policijas priekšnieks 2009.gada 4.aprīļa atzinumā Nr.20/7160 norādīja, ka pieteicējs jau agrāk ir bijis sodīts un jaunus, pie tam smagus noziegumus, izdarījis tiesas noteiktajā nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā. Tiesa noteikusi sodu – brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un papildsodu – izraidīšanu no Latvijas Republikas. Papildus atzinumā

2.lappuse no 6 tika norādīts, ka pieteicējs nav nostājies uz labošanās ceļa, kas liek secināt par iespēju, noziedzīgie nodarījumi tiks izdarīti arī turpmāk, līdz ar to tiks apdraudēta sabiedrības kārtība un drošība. [3.3] Izskatot jautājumu par pieteicēja iekļaušanu sarakstā, ministrijas rīcībā nebija informācijas par to, ka pieteicējam Latvijā būtu ģimenes locekļi vai pastāvētu kāda cita saikne ar Latvijas Republiku. Administratīvās lietas izskatīšanas brīdī Iekšlietu ministrijas rīcībā nebija informācijas par to, ka pieteicējs ir reģistrējis laulību ar Latvijas Republikas pilsoni. [3.4] Valsts policijas priekšnieka 2009.gada 4.aprīļa atzinumā Nr.20/7160 norādītais par pieteicēja darbībām, kas ir vērstas uz atkārtotu un reālu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, uzskatāms par pietiekami nozīmīgu gadījumu, lai to iekļautu Šengenas informācijas sistēmā, pamatojoties uz Šengenas konvencijas IV sadaļas 2.nodaļas 94.panta pirmajā daļā noteikto. Izvērtējot pieteicēja saikni ar valstīm, kas savā starpā atcēlušas robežkontroli, Iekšlietu ministrija, vadoties no tās rīcībā esošās informācijas, atzina, ka, aizliedzot pieteicējam ieceļot dalībvalstīs, viņa privātā dzīve netiek ierobežota.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem, bet atbildētājas pārstāvji lūdza to noraidīt. Ģenerālprokuratūras prokurore atzina, ka iekšlietu ministres lēmums ir pamatots.

Motīvu daļa

[5] Imigrācijas likuma 61.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Ieceļošanas aizliegumu var noteikt kā uz noteiktu, tā arī nenoteiktu laiku (63.panta trešās daļas 1.punkts). Atzinumu, vai ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, ministrs pieprasa no Valsts policijas priekšnieka (611.panta pirmā daļa). Lēmumam noteiktas galvenās sastāvdaļas (611.panta otrā daļa).

3.lappuse no 6 Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7.panta piektā daļa noteic, ka iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs. To var pieņemt, ja ziņojuma iekļaušana sistēmā var mazināt dalībvalstu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā Latvijas datubāzē ir iekļauts ieraksts par to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu identiska mērķa sasniegšanai (Imigrācijas likuma 9.panta otrā daļa).

[6] Pārbaudot pārsūdzētā lēmuma izdošanas procesuālos un formālos priekšnoteikumus, Senāts secina, ka tie ir ievēroti, jo lēmumu izdevusi kompetentā iestāde, iekšlietu ministre ir pieprasījusi un saņēmusi Valsts policijas priekšnieka atzinumu (lietas 57.lapa) un izdotajā lēmumā (lietas 9. – 11.lapa) ir Imigrācijas likuma 611.panta otrajā daļā minētās sastāvdaļas.

[7] Pārbaudot pārsūdzētā lēmuma atbilstību materiālo tiesību normām - Imigrācijas likuma 61.panta pirmās daļas 2.punktam un 63.panta trešās daļas 1.punktam, un Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7.panta piektajai daļai un 9.panta otrajai daļai, Senāts konstatē, ka lietā nav strīda, ka pieteicējs ir Gruzijas Republikas pilsonis un tātad ārzemnieks piemērojamo normu izpratnē. Pieteicējs ar Aizkraukles rajona tiesas 2007.gada 13.aprīļa spriedumu tika notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas noteikti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā, izdarīšanu (lietas 47. – 56.lapa). Tiesa spriedumā arī norādījusi, ka pieteicējs jau divreiz sodīts, pēdējos noziedzīgos nodarījumus izdarījis tiesas noteiktajā nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, uzturoties Latvijas Republikā nelikumīgi. Ar Krimināllikumu tiek aizsargātas pašas svarīgākās sabiedrības intereses un valsts pamatvērtības. Noziedzīgu nodarījumu izdarīšana rada draudus ar likumu aizsargātajām pamatvērtībām un sabiedrības interesēm. Iebraukšana un uzturēšanās Latvijas Republikā bez atļaujas, pārkāpj sabiedrisko kārtību. Ievērojot to, Senāts secina, ka iestādei bija pietiekams pamats uzskatīt, ka pieteicējs rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

4.lappuse no 6 [8] Pārbaudot, vai pārsūdzētā lēmuma pamatojums attaisno pieteicējam uzlikto pienākumu, Senāts konstatē, ka pamatojums daļēji attaisno pieteicēja ieceļošanas aizliegumu. Lēmumā nav iekļauts pamatojums ministra lēmumam par ieceļošanas aizlieguma ilgumu. Iekšlietu ministram ar Imigrācijas likuma 63.panta trešās daļas 1.punktu ir piešķirta rīcības brīvība noteikt ieceļošanas aizlieguma ilgumu. Tātad lēmumā ir jāatspoguļo apsvērumi, ne tikai kādēļ noteikts ieceļošanas aizliegums, bet arī kāds pamatojums ir aizlieguma ilgumam (seku smaguma pakāpei). Noteicot ierobežojuma ilgumu, iestādei jāapsver tā samērība (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 24.februāra sprieduma lietā Nr.SA- 4/2006 15.punktu). Tostarp iestādei jāievēro personas pamattiesības, jo īpaši, privātā dzīve. Izskatāmajā lietā Senāts konstatē, ka Iekšlietu ministrijas padotībā esošajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kārtotajā Iedzīvotāju reģistrā ar 2005.gada 13.oktobri bija iekļautas ziņas par pieteicēja laulību ar Latvijā dzīvojošo personu (lietas 36.lapa). Šādas ziņas bija iekļautas Iedzīvotāju reģistrā vēl pirms pārsūdzētā lēmuma izdošanas, tādēļ pārsūdzētā lēmuma atsauce, ka nav ziņu, ka pieteicējam būtu Latvijā ģimenes locekļi vai cita saikne ar Latviju, ir nepareiza. Iestāde nav izdarījusi apsvērumus par ieceļošanas aizlieguma ilgumu, tostarp ievērojot pieteicēja laulību ar Latvijā dzīvojošo personu, tādēļ lēmums atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 253.panta pirmo daļu, 126.panta pirmo daļu un Imigrācijas likuma 65.4panta otro daļu, Administratīvo lietu departaments

nosprieda

Atzīt par pamatotu V.M. pieteikumu un atcelt Latvijas Republikas iekšlietu ministres 2009.gada 14.maija lēmumu Nr.70 ar tā pieņemšanas dienu.

Piedzīt no Latvijas Republikas par labu V.M. samaksāto valsts nodevu 20 latus.

5.lappuse no 6 Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs senators (paraksts) J.Neimanis

Senatore (paraksts) J.Briede

Senators (paraksts) A.Guļāns

NORAKSTS PAREIZS

Senators J.Neimanis Rīgā, 2010.gada 2.jūlijā

6.lappuse no 6