Court dismisses noise violation case due to lack of proven actual harm to complainants' rights.

NORAKSTS Lieta Nr.A42845309 A00780 – 11/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 14.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamās personas SIA „Pasākumu fabrika” pilnvarotajam pārstāvim J.Č. un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas pašvaldības policijas pārstāvim I.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Pasākumu fabrika” (reģistrācijas numurs 40003638241) sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas 2009.gada 25.maija lēmumu Nr.D57/01/ZV045040/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 25.martā plkst.16,15 Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – policija vai atbildētājs) sastādīja SIA „Pasākumu fabrika” (turpmāk – pieteicēja) administratīvā pārkāpuma protokolu (turpmāk arī – protokols) ZV Nr.045040 par trokšņa pieļaušanu /adrese/, pasākuma laikā 2009.gada 18.martā, tādējādi, traucējot iedzīvotāju naktsmieru. 2009.gada 30.martā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pieņemts lēmums par pieteicējas administratīvo sodīšanu saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi) 4.1.apakšpunktu, nosakot naudas sodu Ls 500 apmērā. Ar pārsūdzēto lēmumu 2009.gada 30.marta lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. Saskaņā ar Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktu Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Pašvaldības policija lietu ierosināja saskaņā ar iedzīvotāju sūdzībām. Pārbaudot lietas apstākļus, policijas darbinieki 2009.gada 18.martā plkst.00,00 noskaidroja, ka bārā „/Nosaukums/” /adrese/, tiek atskaņota skaļa mūzika. Saistošie noteikumi neparedz trokšņa mērījumus. [2] 2009.gada 3.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta pieteicējas sūdzība par Lēmuma atcelšanu. Sūdzība pamatota ar turpmākajiem argumentiem. 2009.gada 18.martā netika veikti trokšņa mērījumi un 2009.gada 25.martā protokols sastādīts bez pieteicējas klātbūtnes. Lēmums pieņemts, neņemot vērā pretrunas lietas materiālos. Sūdzības iesniedzēji 2009.gada 19.marta paskaidrojumos norāda, ka mūzika atskaņota ap plkst.20, bet viņu viedoklis ir subjektīvs. [3] Atbildētājs paskaidrojumā par sūdzību norāda, ka to neatzīst un uzskata par noraidāmu saskaņā ar Lēmumā minētajiem argumentiem. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis sūdzību uzturēja saskaņā ar tajā minētajiem motīviem. Iestādes pārstāvis sūdzību neatzina saskaņā ar Lēmumā minētajiem motīviem. Tiesas sēdē nopratināti liecinieki A.P., I.E., I.K.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies ieradušos lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas sūdzība ir pamatota un Lēmums ir atceļams. [6] Konkrētajā lietā pieteicēja ir sodīta par Saistošo noteikumu 4.1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu Ls 500 apmērā. Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, jautājumos par sabiedrisko kārtību.

Pamatojoties uz minēto normu, Rīgas dome 2007.gada 19.jūnijā izdevusi Saistošos noteikumus, kuru 4.1.punkts paredz (redakcijā, kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi), ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Tādējādi Saistošajos noteikumos paredzēta atbildība par prettiesisku darbību, kas apdraud noteikto sabiedrisko kārtību (iedzīvotāju mieru).

Savukārt sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama, piemēram, ja nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru, pārkāpta personas vai viņas mājokļa neaizskaramība, ierobežotas personas iespējas brīvi pārvietoties, persona ir spiesta pārtraukt vai atteikties no likumīgām darbībām (piedalīšanās kultūras vai sporta pasākumos, iepirkšanās, braukšana ar sabiedrisko transportu u.tml.), uzņēmums vai organizācija ir spiesti pārtraukt savu darbu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61/2007 8.punktu).

Minētās tiesību normas sastāvs prasa arī cietušās personas tiesību aizskārumu - tiesības uz naktsmieru, pārkāpta personas vai viņas mājokļa neaizskaramība, ierobežotas personas iespējas brīvi pārvietoties, persona ir spiesta pārtraukt vai atteikties no likumīgām darbībām. Tiesas ieskatā šim tiesību aizskārumam nav jābūt tikai formālam (tas ir, nav pietiekami vien konstatēt, ka persona sūdzas par skaļu mūziku), bet jākonstatē reāls tiesību aizskārums. Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda par faktiem, ka iestādē sūdzību par naktsmiera traucējumu iesniedza personas, kuras naktī no 2009.gada 18.marta uz 19.martu atradās dzīvojamās telpās virs „/Nosaukums/” /adrese/.

Policijas inspektors 2009.gada 19.martā plkst.00,20 pieņēma J.S. iesniegumu, ka 2009.gada 18.martā ap plkst.20,00 „/Nosaukums/” sāka skanēt skaļa mūzika un netika pārtraukta līdz pusnaktij. J.S. norādījusi, ka neatzīst sevi par cietušo (lietas 8.lapa). Līdzīgu paskaidrojumu sniedzis arī M.D. (lietas 9.lapa). Kā tiesas sēdē paskaidroja policijas darbiniece I.K., kura sastādīja protokolu 2009.gada 25.martā, ierodoties /adrese/, lai pārbaudītu lietas apstākļus, sūdzības iesniedzēja T.S. ar policiju nevēlējās kontaktēties, bet M.D. minētajā vietā vairs nedzīvoja.

Protokols sastādīts pēc lietas materiāliem. Uz tiesas pavēsti J.S. nav atsaukusies. Kā tiesas sēdē liecināja pieteicējas darbiniece A.P., kura bija atbildīga par pasākumu „/Nosaukums/” 2009.gada 18.martā, viņa ieradusies „/Nosaukums/” ap plkst.00,00, kad ieradās policija un konflikts par skaļo mūziku bija atrisināts. J.S. viņa vairs nav satikusi. Sūdzības par skaļu mūziku pieteicējas organizētajos pasākumos nav saņemtas. Minētie apstākļi kopsakarā tiesas ieskatā norāda uz to, ka J.S. un M.D. 2009.gada 19.marta iesniegumos minētās ziņas nav iespējams pārbaudīt, jo personas atteikušās sadarboties un sevi par cietušajām personām nav atzinušas.

Pastāvot šādiem lietas apstākļiem, tiesa nekonstatē cietušo personu ka J.S. un M.D. tiesību reālu aizskārumu. Papildus uz to norāda arī J.S. neieinteresētība šās lietas izskatīšanā, neatsaucoties uz tiesas aicinājumu. Kā atzina pieteicējas darbiniece, ierodoties policijai, pārkāpums jau bija novērsts. Tādējādi, tiesa secina, ka nav konstatējams J.S. un M.D. tiesību aizskārums, kā dēļ pieteicēja būtu saucama pie administratīvās atbildības. Ņemot vērā minēto, šajā lietā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs un saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 286.panta pirmās daļas 3.punktu Administratīvā rajona tiesa nosprieda

Atcelt Rīgas pašvaldības policijas 2009.gada 25.maija lēmumu Nr.D57/01/ZV045040/1 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese D.Suipe Rīgā 2011.gada 14.aprīlī