Court orders debt collection for property management services and utilities against a tenant in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay and ordered the collection of outstanding property management and utility debts totaling 453.77 EUR. The plaintiff proved a valid management contract and statutory duties under the Residential Buildings Management Law, while the defendant provided no defense or payment. Consequently, the judgment was upheld to enforce payment within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 panti: The court must order debt collection when the plaintiff proves a valid contract and statutory obligations, and the defendant fails to pay or defend the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37111015
Lietas arhīva Nr. C-0213-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2016.gada 12.septembrī
Tukuma rajona tiesas tiesnese A.Vancāne,
izskatīja rakstveida procesā civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasībā
pret /pers. A/ par parāda par apsaimniekošanas pakalpojumiem un siltumenerģijas lietošanu piedziņu.
Tiesa
k o n s t a t ē j a:
2015.gada 31.jūlijā Tukuma rajona tiesā saņemts maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (MSIA)
/Nosaukums A/ (turpmāk prasītājs) administratora /pers. B/ (turpmāk prasītājas pārstāvis) prasības pieteikums par parāda
piedziņu no /pers. A/ (turpmāk atbildētāja).
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja lieto dzīvokli /adrese/ uz īres tiesību pamata. Atbildētāja dzīvojamās
mājas apsaimniekošanas līgumu nav parakstījusi. Faktu, ka Prasītājs apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/, apliecina
2010.gada 16.jūlija Apsaimniekošanas līgums Nr.5-29-3/170. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un komunālo pakalpojumu
sniegšanas pienākums pašvaldībai izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa
īpašnieks vai īrnieks ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar apsaimniekotāju.
Prasītājs ir veicis dzīvojamās mājas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības saskaņā ar Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 6.panta otro daļu, kas ietver sevī arī dzīvojamās mājas sanitāro apkopi; siltumenerģijas, piegādi,
ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu; sadzīves atkritumu izvešanu; elektroenerģijas nodrošināšanu
dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai; dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko
apkopi un kārtējo remontu.
Kā izriet no ,,Norēķinu lapa par īri-apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem” sniegtie pakalpojumi bija:
apsaimniekošana, apkure, atkritumu izvešana.
Prasītājs atbildētājai pakalpojumus ir sniedzis atbilstoši likumu prasībām un atbildētāja to ir saņēmusi un nav sniegusi
prasītājam jebkādas pretenzijas sniegtā pakalpojuma sakarā.
Atbildētāja samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem veica neregulāri un nepilnā apmērā. Tā, saskaņā prasītāja
grāmatvedības informāciju -konta izrakstu par atbildētāja veiktajiem maksājumiem, atbildētājas parāds par līgumā minēto
maksājumu neveikšanu līdz prasītāja maksātnespējai, sastāda 412,51 EUR.
Atbildētājai tika nosūtīti vairāki brīdinājumi, tai skaitā 2014.gada 29.septembrī, uz kuriem atbildētāja nereaģēja un
parādu nav samaksājusi.
Atbildētājai ir pienākums pilnībā norēķināties ar prasītāju par pakalpojumiem saskaņā ar likumu.
Prasītājs aprēķinājis līgumsodu 41,26 EUR, ko līdz piedzīt no atbildētājas.
Prasītājas pārstāvis prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu
uzklausīšana tiesas sēdē.
Paskaidrojumus par prasību atbildētāja tiesai nav sniegusi.
Atbildētājai tiesas sūtījumi nosūtīti uz viņas deklarēto dzīvesvietu, kur personai, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta
piektajā daļā noteiktajam, ir pienākums būt sasniedzamam. Tiesā nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi vai
iebildumi par celto prasību, viņš nav pieteicis noraidījumu tiesnesei un nav iebildusi lietas izskatīšanai rakstveida procesā.
Sūtījumi atsūtīti atpakaļ uz tiesu ar atzīmi “atstāts aicinājums, piegādes laikā nesatika”.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai. Pie minētiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka atbildētājai par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta
izskatāma rakstveida procesā.
Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem
paziņots 2016.gada 8.martā.
Tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu atbildētājai paziņots atbilstoši likuma prasībām.
Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām
tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas
kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir
informētas par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzina ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar
pierādījumiem lietā.
Civilprocesa likuma 93. panta otrā daļa noteic, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība.
Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas
balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam
pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod
vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Savukārt Civillikuma 1828.pants paredz, ka ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad
parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu par pakalpojumu sniegšanu 412,51 EUR apmērā. No norēķinu
lapas par īri un komunālajiem pakalpojumiem (lietas 33.lapa), redzams, ka atbildētāja nav veikusi regulārus maksājumus par
komunālajiem pakalpojumiem laika periodā no 2012.gada marta līdz 2014.gada decembrim.
Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī nav cēlusi
pretprasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai ir iebildumi pret prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem.
Lietā nav strīda par to, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/ atradās prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Tiesai nav šaubu, ka prasītāja ir nodrošinājusi daudzdzīvokļu nama /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams
pamatparāds 412,51 EUR.
Tiesa atzīst, ka neskatoties uz to, ka parāds no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenams ar tiesas spriedumu, puses var
noslēgt vienošanos par parāda labprātīgu samaksu.
Arī prasījums par līgumsoda 41,26 EUR piedziņu apmierināms pilnībā.
Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā
gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var
pievienot katram līgumam un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas
nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam, var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja
līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Līguma 3.5.punktā noteikts, ka prasītāja par nokavētiem maksājumiem aprēķina līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās
parāda summas par katru kavējuma dienu.
Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir pieļāvis komunālo pakalpojumu maksājumu izpildes kavējumu. Sakarā ar kavējumu no
atbildētāja piedzenams līgumsods 10% apmēram no pamatparāda summas, kas atbilst Civillikuma 1716.panta trešajā daļā
noteiktajam.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams
pamatparāds 412,51 EUR un līgumsods 41,26 EUR.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda
prasījuma veidu un piedzenamo summu,
atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta
numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda summas, jo to paredz
Civilprocesa likuma 195.pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1759.,
1765.pants.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses
visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja
prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots (Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, par prasību, kas novērtējama naudas
summā līdz 2134 EUR, maksājama valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 EUR. Kopējā
prasības summa no kuras rēķināma valsts nodeva ir 453,77 EUR ( 453,77 x 15%= 71,14 EUR).
Savukārt kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu un pavēstu
nosūtīšanu pusēm atbilstoši lietā esošai izziņai par ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido 5,82 EUR (lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu
natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Ievērojot Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu,
Tiesa
no s p ried a
apmierināt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasību pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgai SIA /Nosaukums A/,
reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, pakalpojumu maksājumu parādu 412,51 EUR un līgumsodu 41,26 EUR, kopā piedzenot
453,77 EUR ( četri simti piecdesmit trīs euro 77 centi).
Atzīt maksātnespējīgai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības
saņemt no /pers. A/ līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) 6 % gadā no piedzītās neatdotās pamatparāda summas 412,51
EUR.
Samaksa veicama prasītājas maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ AS “SEB banka”
norēķinu kontā: Nr.LV72UNLA0032000609521.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 71,14 EUR (
septiņdesmit viens euro 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,82 EUR ( pieci euro 82 centi).
Valsts nodeva 71,14 EUR iemaksājama:
Saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200,
saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts nodeva tiesu
iestādē (atbildētāja personas kods vai reģistrācijas Nr. un lietas numurs).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,82 EUR iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000,
saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (atbildētāja
personas kods vai reģistrācijas Nr. un lietas numurs).
Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā
iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu
piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas 2016.gada 12.septembra
apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Vancāne