Court convicts shoplifter of theft and imposes 50 hours of compulsory labor for recidivism.

Krimināllieta Nr. 11380066315

S P R I E D U

Latvijas Republikas vārdā

Talsos, 2016.gada 13.septembrī

Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ainars Feldmanis,

ar sekretāri Sanitu Zaļo,

piedaloties prokuroram Edgaram Kristovskim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

A p r a k s t o

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā šādos apstākļos:

2015.gada 18.decembrī plkst. 19:56, atrodoties Lielā ielā 2, Talsos, lielveikala „RIMI” tirdzniecības zālē, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē,

mantkārīgā nolūkā ar mērķi prettiesiski iegūt svešu mantu, izmantoja brīvu piekļūšanas iespēju un no tirdzniecības plaukta slepeni nolaupīja sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību „RIMI Latvija” piederošo viena 0,5 litru tilpuma pudeli ar degvīnu „Belov” 4,05 euro vērtībā, un, aizlicis to aiz jostas un paslēpis zem

apģērba, izgāja no veikala par to nesamaksājot, tā ar zādzību nodarot cietušajam SIA „RIMI Latvija” mantisku kaitējumu nelielā apmērā t.i. 4,05 euro.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušā SIA “RIMI Latvija” pārstāve pirmstiesas procesā pieteica kompensāciju par mantisko zaudējumu 4,05 EUR apmērā, ko veido nozagtās

preces vērtība. Uz tiesas sēdi pārstāve neieradās. Tiesai iesniegtais ziņojums un tam pievienotais čeks apstiprina, ka 2016.gada 24.augustā /pers. A/ ir

atlīdzinājis SIA “RIMI Latvia” nodarītos zaudējumus 4,59 EUR apmērā un veikalam pretenziju pret /pers. A/ nav.

M o t ī v u d

Apsūdzētais /pers. A/ tiesā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnīgi. Tiesa apsūdzētajam izskaidroja pierādījumu neizdarīšanas būtību un

procesuālās sekas, un apsūdzētais piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi par viņam izvirzīto apsūdzību. Prokurors piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi

tiesas izmeklēšanā.

Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par /pers. A/ vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir pareizi

kvalificētas pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Nodarījuma kvalificējošā pazīme ir zādzības izdarīšana nelielā apmērā. Pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi un tiesas izmeklēšanā pārbaudīt tikai apsūdzētā personību raksturojošus

datus.

Ņemot vērā, ka tiesā netika veikta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem pierādījumu

analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Nosakot sodu apsūdzētajam tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus. Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir

piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa un soda mērķis ir

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā

apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no

attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

No lietas materiāliem nepārprotami secināms, ka apsūdzētais pilnībā apzinājies, ka viņš, izdarot svešas mantas zādzību, prettiesiski iedzīvojas uz

cietušo rēķina un vēlējies to darīt. Līdz ar to noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu nodomu un mantkārīgā nolūkā. Cietušajam nodarītais kaitējums ir

labprātīgi atlīdzināts. Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Vērtējot /pers. A/ personību tiesa ņem vērā to, ka viņš Latvijā pēdējo reizi krimināli sodīts 2002.gadā, sodāmība dzēsta, vairākkārt sodīts ārvalstīs,

pēdējā gada laikā vienu reizi saukts pie administratīvās atbildības. Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu atzina pilnīgi, izdarīto nožēloja un paskaidroja, ka viņš

8 gadus dzīvojis Anglijā, strādājis lauksaimniecībā, vairākkārt izdarījis zādzības no veikaliem, par tām sodīts gan ar piespiedu darbu, gan ar brīvības

atņemšanu uz laiku no vienas līdz divām nedēļām. Pašlaik viņš palīdz savai mātei, strādā gadījumu darbus, nopelna vidēji 150 EUR mēnesī, viņa apgādībā

ir nepilngadīga meita.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi ir labprātīga zaudējumu atlīdzināšana

cietušajam, savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās 12.punktu atbildību pastiprinošs apstāklis ir

noziedzīga nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē.

Ņemot vērā nodarījuma raksturu un izdarīšanas apstākļus tiesa uzskata, ka, nolūkā atturēt apsūdzēto no līdzīgām darbībām, viņš ir sodāms. Kaut

arī apsūdzētais ir novērsis radīto kaitējumu, lietā esošās ziņas par apsūdzētā personību un iepriekš izdarītajiem likumpārkāpumiem norada uz to, ka viņš

alkohola ietekmē nekontrolē savu uzvedību un nevērtē tās sekas. Tādēļ nolūkā motivēt apsūdzēto vērtēt savu uzvedību un atturēties no

likumpārkāpumiem, viņam piemērojams pietiekoši stingrs piespiedu līdzeklis – piespiedu darbs. Tā kā apsūdzētais ir nožēlojis izdarīto, cenšas gūt

ienākumus un viņa apgādībā ir bērns, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturto daļu, soda mērķi ir iespējams sasniegt bez viņa izolācija no sabiedrības.

Ņemot vērā apsūdzētā nodarbošanos un ienākumus, naudas soda piemērošana nav mērķtiecīga, jo tā izpilde būtu apgrūtināta.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā nodarījuma raksturu, motīvus un sekas, apsūdzētā atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākli, kā arī

to, ka viņš ir sekmējis krimināltiesisko attiecību noregulējumu – izmantojot Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās tiesības uz

sadarbību, ir izvēlējies vienkāršāku procesa veidu – piekritis lietu iztiesāt bez pierādījumu pārbaudes.

No tiesai iesniegtā ziņojuma izriet, ka kaitējuma kompensāciju cietušais ir atsaucis.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

R e z o l u t ī

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu tiesa

n o s p r i e d

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz

50 (piecdesmit) stundām.

Piespiedu darba soda izciešanas uzraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ noteikt pienākumu desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās

spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā Talsos, Raiņa ielā 12 a.

Spriedumu daļā par sodu vai kriminālprocesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijai 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā.

Tiesnesis A.Feldmanis