Court dismisses employer's appeal and allows termination of labor contract due to forged official documents.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the employer's appeal and upheld the labor contract termination based on forged official documents. The employer terminated the employee's contract after an internal investigation confirmed discrepancies in vehicle log signatures and odometer readings. The court ruled that the termination was lawful under the Labor Law and awarded the employer court costs.
Legislator headnote
AI generatedDarba likums 101. pants; Civilprocesa likums 44. pants: The court upheld a labor contract termination based on serious misconduct involving forged official documents, while limiting non-mandatory litigation costs to 50% of the statutory maximum in first-instance proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3879-20/12
ECLI:LV:RIRT:2020:1214.C33387920.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 14.decembrī
Rīgas rajona tiesa,
tiesnese Elīna Slišāne,
rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas pilsētas būvvaldes prasībā pret /pers. A/ par darba līguma izbeigšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk tekstā – būvvalde) 2020.gada 13.jūnijā Rīgas rajona tiesā cēla prasību pret /pers. A/ par darba līguma
izbeigšanu, kurā lūgts:
- izbeigt starp Rīgas pilsētas būvvaldi un /pers. A/ noslēgto darba līgumu par Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ amata pienākumu izpildi;
- piedzīt no atbildētājas prasītājas labā tiesāšanās izdevumus.
Prasībā norādīti turpmāk minētie apstākļi un argumenti.
[1.1] Puses 2017.gada 23.novembrī noslēdza 2005.gada 11.aprīļa darba līguma Nr.05/680 papildvienošanos Nr.9, ar kuru /pers. A/ pieņemta
darbā par Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/.
Prasītāja 2020.gada 12.februārī saņēma vairāku darbinieku ziņojumus par parakstu viltošanu dienesta automašīnu ceļazīmēs un dienesta
automašīnas Toyota Corolla norādīto odometra rādījumu nesakritību ceļazīmēs un pavadzīmēs, kā rezultātā būvvaldē tika uzsākta dienesta izmeklēšana
saistībā ar /amats/ veiktajām darbībām. Tāpat ar būvvaldes 2020.gada 12.februāra rīkojumu Nr.BV-20-100-rp Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ /pers.
A/ ar 2020.gada 13.februāri tika atstādināta no darba.
[1.2] Dienesta izmeklēšanas laikā tika konstatēti /pers. A/ izdarītie pārkāpumi, pildot Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ pienākumus, par ko
2020.gada 5.maijā sagatavots darba grupas ziņojums. Pēc darba grupas ziņojuma saņemšanas un arī citu lietas apstākļu izvērtēšanas, būvvalde nolēma
uzteikt atbildētājai darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, 101.panta otro, trešo un sesto daļu, 102.pantu un
103.panta pirmās daļas 2.punktu.
2020.gada 8.maijā ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību atbildētājai tika izsniegts 2020.gada 7.maija uzteikums. Savukārt 2020.gada 14.maijā
prasītāja uzzināja, ka /pers. A/ ir arodbiedrības “/Nosaukums D/” biedre, līdz ar to 2020.gada 18.maijā vērsās ar iesniegumu arodbiedrībā, lūdzot sniegt
piekrišanu atbildētājas darba līguma uzteikumam.
Ņemot vērā, ka 2020.gada 26.maijā prasītāja saņēma arodbiedrības atbildi, ka tā nepiekrīt darba līguma uzteikumam ar /pers. A/, prasītāja vēršas
tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, kas pamatota ar sekojošiem atbildētājas pieļautiem darba līguma un darba kārtības noteikumu
pārkāpumiem.
[1.2.1] Prasītāja ir saņēmusi vairāku būvvaldes darbinieku dienesta ziņojumus, ka viņu paraksti vairākās būvvaldes dienesta autotransporta
ceļazīmēs un maršrutu lapās par 2019.gadu ir viltoti vai arī ir neatbilstoši norādīts vārds un uzvārds, proti, persona automašīnu nav lietojusi, bet maršruta
lapā norādīts viņas vārds un uzvārds. Uz ceļazīmēm, papildus to personu parakstiem, kuras norāda uz viltojumiem, ir būvvaldes /amats/ /pers. A/
paraksts. Atbilstoši būvvaldes darbinieku, kuri ir atbildīgi par dienesta automašīnu lietošanu, ziņojumiem un paskaidrojumiem viņi parakstus nav viltojuši.
No vairākiem būvvaldes darbiniekiem saņemtas ziņas, ka /amats/ /pers. A/ piekopa praksi un pieprasīja, lai ceļazīmēs un maršrutu lapās parakstās kāds
no būvvaldes nodaļu vai pārvalžu darbiniekiem, kurš konkrētajā mēnesī nav bijis atvaļinājumā. Proti, tika pieprasīts, lai ikmēneša dokumentos parakstās
tie darbinieki, kuri automašīnas konkrētajā mēnesī nebija izmantojuši vai izmantojuši tikai dažas reizes.
Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka parakstus nav viltojusi, bet ceļazīmes un maršrutu lapas aizpilda Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/darbinieki
/pers. B/ un /pers. C/.
Prasītājas ieskatā, ja arī /pers. A/ nav viltojusi parakstus un nav zinājusi par parakstu viltošanu, secināms, ka viņa nav rūpīgi pārbaudījusi tās
ceļazīmes un maršrutu lapas, kurās ir konstatēti parakstu viltojumi, un šajā gadījumā /pers. A/ darbībās ir konstatējami Rīgas pilsētas būvvaldes
2012.gada 22.maija rīkojuma Nr.BV-12-37-rs “Par Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieku nodrošināšanu ar autotransportu dienesta pienākumu veikšanai”
(turpmāk – Autotransporta rīkojums) 12. un 16.punkta noteikumu pārkāpumi. Tāpat atbildētājas rīcībā konstatējami Rīgas pilsētas būvvaldes 2012.gada
4.septembra reglamenta Nr.BV-12-15-rgs “Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ reglaments” (turpmāk – Nodaļas reglaments) 14.4.punkta un amata
apraksta 3.2.punkta noteikumu pārkāpumi.
[1.2.2] Prasītāja ir saņēmusi ziņojumu, ka ir konstatēta neatbilstība odometra rādījumos par 3819 km, salīdzinot automašīnas Toyota Corolla
ceļazīmi par 2019.gada aprīli un SIA “/Nosaukums A/” 2019.gada 24.aprīļa pavadzīmi par šīs automašīnas remontu. Tāpat konstatēts, ka SIA
“/Nosaukums A/” 2019.gada 29.jūlija pavadzīmē par automašīnu Toyota Corolla norādīts lielāks odometra rādījums, nekā ceļazīmē par 2019.gada
oktobri, proti, starpība ir 2864 km. Tāpat no būvvaldes darbinieku ziņojumiem konstatēts, ka iesniegtajās ikmēneša ceļazīmēs noteiktos parametrus
attiecībā uz degvielas patēriņu saskaņā ar /amats/ /pers. A/ norādījumiem nedrīkstēja mainīt, taču faktiski automašīna Toyota Corolla nepatērēja tai
noteikto degvielas normu 10.80-11.88 litri uz 100 km, kā tas norādīts ceļazīmēs, tāpēc katru mēnesi ceļazīmēs tika norādīts mazāk nobraukto kilometru,
nekā atspoguļojas odometra rādītājā. Šāda situācija turpinājās ilgstoši, radot arvien lielāku kilometrāžas nesakritību, proti, ar degvielu, kas tika iepildīta
bākā, tika nobraukts vairāk kilometru, nekā atspoguļots ceļazīmēs. Atbildētāja bija labi informēta par šo situāciju, bet ilgstoši neko nedarīja, turpinot
pieņemt un reģistrēt nepilnvērtīgas un neatbilstošas ceļazīmes.
Atbildētājas paskaidrojumos norāda, ka iespējamais neatbilstības iemesls ir kāda būvvaldes darbinieka, kurš ir atlaists, noziedzīga rīcība saistībā ar
degvielas zagšanu. Tanī pat laikā būvvalde nav saņēmusi citu informāciju, kas apstiprinātu atbildētājas paskaidrojumos norādītās ziņas.
Analizējot saņemto informāciju un dokumentus to kopsakarā, prasītajai ir pamats secināt, ka /pers. A/ ne vien bija zināms par automašīnas Toyota
Corolla odometra rādījumu nesakritību, bet viņa arī veikusi pretlikumīgas darbības, kas izpaudās odometra rādījumu slēpšanā un samazināšanā
(“pārgriešanā”). Tādējādi atbildētāja ir pārkāpusi Nodaļas reglamenta 14.2., 14.4., 14.5., 14.8.punktu, Autotransporta rīkojuma 12.punktu un amata
apraksta 3.1., 3.2., 3.4., 3.6., 3.11. un 3.14.punktā noteiktos pienākumus.
[1.2.3] Prasītājai veicot dienesta automašīnu ceļazīmju un maršrutu lapu pārbaudi, konstatēts, ka iztrūkst automašīnas Toyota Land Cruiser
maršrutu lapas par 2019.gada oktobri un novembri, kā arī automašīnas Opel Insignia maršruta lapa par 2019.gada novembri. Saskaņā ar /amats/
nodaļas darbinieku paskaidrojumiem, iztrūkstošās maršrutu lapas sagatavoja /pers. B/, kurš apliecināja, ka ir tās sagatavojis un iesniedzis /pers. A/.
Savukārt atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka trūkstošās maršrutu lapas atrodas pie /pers. B/.
Analizējot sniegtos paskaidrojumus, kā arī faktiskos apstākļus to kopsakarā, būvvalde secināja, ka /pers. A/ paskaidrojumi nav patiesi. Proti, ja
/pers. B/ nebūtu iesniedzis trūkstošās maršrutu lapas, atbildētājai nebūtu iespējams pārbaudīt iesniegto ceļazīmju atbilstību veiktajiem maršrutiem, kas
norādīti maršrutu lapās, kā rezultātā būtu jākonstatē iztrūkums un jāpieprasa /pers. B/ to novērst. Šajā gadījumā /pers. A/ nebūtu šķēršļu to norādīt arī
savos paskaidrojumos, taču viņa to nav darījusi. Būvvalde nav guvusi apstiprinājumu tam, ka /pers. B/ būtu personīgi ieinteresēts slēpt maršrutu lapas.
Savukārt atbildētājas rīcība un uzdevumi attiecībā uz ceļazīmju un maršrutu lapu aizpildīšanu tādā veidā, ka tajās tiek norādītas nevis faktiski apmeklētās
adreses un objekti, bet tiek piemeklētas adreses, lai pamatotu faktisko dienas nobraukumu, ir kvalificējama kā faktisku apstākļu slēpšana un nepienācīga
Autotransporta rīkojuma 12. un 16.punktā noteikto amata pienākumu izpilde.
[1.2.4] Prasītājai veicot maršrutu lapu ierakstu par objektu apsekošanu 2019.gadā un datumu salīdzināšanu ar Rīgas domes Lietvedības
informācijas sistēmā reģistrētajiem pārbaudāmajiem objektiem laikā no 2018.gada 1.novembra līdz 2020.gada 13.februārim, konstatēts, ka automašīnas
Toyota Land Cruiser maršrutu lapās ierakstītie objekti neatbilst Lietvedības informācijas sistēmā reģistrētajiem privātpersonu iesniegumiem par objektu
apsekošanu (būvniecības iecerēm), kā tam vajadzēja būt gadījumā, ja tiktu apsekoti privātpersonu iesniegumos norādītie objekti. Saskaņā ar maršrutu
lapām, tikai 2019.gada janvārī vien veikti ieraksti par apmēram 360 apsekotiem objektiem (adresēm), kas neatbilst patiesībai, jo maršrutu lapās norādīto
objektu skaita un atrašanās vietu analīze liecina par fizisku neiespējamību vienā dienā apsekot visus norādītos objektus.
N o būvvaldes darbinieku ziņojumiem izriet, ka ar automašīnu Toyota Land Cruiser uz darbu un no darba uz mājām Salaspilī katru dienu
pārvadāts būvvaldes vadītājs /pers. D/ un atbildētāja par šādu rīcību bija informēta. Tādējādi secināms, ka /pers. A/ ilgstoši un apzināti veica prettiesiskas
darbības, lai slēptu faktisku un pretlikumīgu publiskas personas mantas bezatlīdzības lietošanu, tādējādi pārkāpjot Publiskas personas finanšu līdzekļu un
mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.pantu, Nodaļas reglamenta 14.5. un 14.8.punktu, Autotransporta rīkojuma 7.punktu, amata apraksta
3.1.punktu. Papildus /pers. A/ rīcībā konstatējams arī Rīgas pilsētas pašvaldības Ētikas kodeksa 5.punkta pārkāpums.
[1.2.5] Prasītājai pārbaudot 2019.gadā veiktos ierakstus maršrutu lapās par divām automašīnām Opel Insignia, konstatētas neatbilstības starp
tajās fiksētajiem objektiem un Rīgas domes Lietvedības informācijas sistēmā reģistrētajiem personu iesniegumiem. Proti, maršrutu lapās norādīto objektu
skaita un atrašanās vietu analīze liecina par fizisku neiespējamību vienā dienā apsekot visus norādītos objektus, kas atrodas dažādos pilsētas rajonos.
Tādējādi ir pamats secināt, ka maršrutu lapās norādītā informācija ir nepatiesa un maldinoša. Turklāt arī būvvaldes darbinieki paskaidrojumos
apliecinājuši, ka maršrutu lapu aizpildīšana notika pēc “piedzīšanas” principa, nevis tika norādītas patiesas automašīnu nobraukumu atspoguļojošas
adreses un apsekotie objekti. Minētais notika ar /pers. A/ ziņu, tai skaitā, dodot nodaļas darbiniekiem norādījumus neatbilstošai maršrutu lapu un
ceļazīmju aizpildīšanai. Turklāt automašīnas dažkārt izmantotas /pers. D/ pārvadāšanai, kas /pers. A/ kā /amats/ un /pers. D/ pietuvinātai personai bija
zināms. Tādējādi /pers. A/ darbībās konstatējami Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta, Nodaļas
reglamenta 14.5. un 14.8.punkta un amata apraksta 3.1.punkta noteikumu pārkāpumi.
[1.2.6] 2019.gada 13.decembrī /amats/ darbinieks /pers. E/ kā pircējs un /pers. A/ kā apstiprinātājs Elektronisko iepirkumu sistēmā veica biroja
mēbeļu pasūtījumu par kopējo summu 1702,65 euro bez PVN. Atbilstoši SIA “/Nosaukums B/” 2019.gada 18.decembra preču piegādes rēķinam
pasūtītās mēbeles tika piegādātas un pieņemtas būvvaldē, ko apliecina /pers. E/ paraksts par preču pieņemšanu minētajā rēķinā. Tāpat 2019.gada
20.decembrī būvvalde veica samaksu par biroja mēbelēm, pamatojoties uz atbildētājas vīzu “Apstiprinu rēķinu” un citu saistīto darbinieku saskaņojumiem
elektroniskajā sistēmā Horizon Web.
Saskaņā ar būvvaldes iegādāto pamatlīdzekļu un inventāra sarakstu, kā arī sistēmā Horizon Web norādīto, biroja mēbeles uzreiz pēc minētās
pavadzīmes saņemšanas tika izvietotas /numurs/.kabinetā un nodotas ekspluatācijā atbildīgajai lietotājai /pers. H/. Savukārt 2020.gada 14.februārī veicot
biroja mēbeļu pārbaudi dabā, būvvalde konstatēja, ka pasūtītās biroja mēbeles neatrodas /numurs/.kabinetā, kas nozīmē, ka faktiski tās nav tikušas
piegādātas un pieņemtas, ko vēlāk arī apstiprināja vairāki būvvaldes darbinieki.
Tāpat būvvalde 2020.gada 18.februārī no SIA “/Nosaukums B/” saņēma virtuves mēbeļu piegādi. Sazinoties ar piegādātāja pārstāvjiem, saņemta
atbilde, ka iepirkumu sarunāja /pers. A/, turklāt saņemtais mēbeļu rasējums atbilst atbildētājas jau 2019.gada vasarā izvēlētajam virtuves krāsu dizainam,
kā arī 2020.gada 18.februārī piegādāto virtuves skapīšu krāsu salikumam. Vēlāk piegādātājas pārstāvji sniedza informāciju, ka ir “notikusi kļūda mēbeļu
iegādē”, taču apstiprināja, ka ir veikta virtuves mēbeļu dizainēšana būvvaldei un meistariem dots uzdevums ražot virtuves mēbeles pēc skices (rasējuma),
kā arī apstiprināja, ka piegādātāja pārstāvis jautājumā par šo mēbeļu iegādi komunicēja ar /pers. A/.
No būvvaldes darbinieku sniegtās informācijas un viņu e-pasta sarakstes ar /pers. A/ secināms, ka atbildētāja ar SIA “/Nosaukums B/” darbinieci
jau pirms biroja mēbeļu pasūtījuma izdarīšanas Elektronisko iepirkumu sistēmā vienojās par virtuves mēbeļu iepirkumu. Ņemot vērā, ka piegādātāja
sistēmā nekvalificējās kā finansiāli izdevīgākais virtuves mēbeļu piegādātājs, /pers. A/ vienojās, ka slēps virtuves iekārtas iegādi zem biroja mēbeļu
pasūtījuma. Tādējādi secināms, ka /pers. A/ ir rīkojusies prettiesiski, ar savām darbībām ļaunprātīgi izmantojusi savas amata pilnvaras un pārkāpusi
Publisko iepirkumu likuma 2.pantu, darba līguma 2.4.punktu, amata apraksta 3.1., 3.2., 3.11., 3.12., 3.34. un 3.36.punktu, kā arī 2019.gada
20.februāra vispārīgās vienošanās Nr.VRAA 2018/15/AK/CI-113_1 “Par mēbeļu piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem” 2.pielikuma
4.3.punktu.
[1.2.7] Prasītājai veicot 2019.gada nogalē iegādāto materiālo vērtību pārbaudi dabā, konstatēts, ka atbilstoši SIA “/Nosaukums C/” 2019.gada
28.novembra un 5.decembra pavadzīmēm būvvaldē ir piegādātas un saņemtas vairākas drēbju vienības. Drēbju saņemšanas faktu apliecina /pers. E/
paraksts pavadzīmēs, kā arī visu pavadzīmēs minēto preču ievade un attiecīgu nomenklatūras numuru piešķiršana būvvaldes iegādāto pamatlīdzekļu un
inventāra sarakstā. Savukārt 2020.gada 17.februārī pārbaudot drēbju esību dabā, prasītāja konstatēja, ka 20 iegādātās drēbju vienības neatrodas
būvvaldes rīcībā.
Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka viņa nav atbildīgā persona līguma ar SIA “/Nosaukums C/” izpildē. Savukārt prasītājas ieskatā atbildētāja
aplūkojamajā gadījumā nav rūpīgi un kvalitatīvi izpildījusi amata apraksta 3.4. un 3.11.punktā un Nodaļas reglamenta 11. un 14.3.punktā uzdotos
pienākumus.
[1.2.8] No būvvaldes darbinieku sniegtās informācijas atklāts, ka nodaļas darbinieki, izpildot /pers. A/ mutiskus rīkojumus, bija spiesti
izpildīt /amats/ /pers. F/ norādījumus saistībā ar viņas personīgo mantu un radinieku pārvadāšanu privātos nolūkos, izmantojot dienesta automašīnas VW
Golf. Tāpat atklāts, ka atbildētāja deva mutiskus rīkojumus izpildīt visas /pers. F/ prasības saistībā ar viņas privātās automašīnas pārvietošanu uz
/adrese/. Vienlaikus konstatēts, ka /pers. F/ arī pati 2019.gada septembrī izmantoja dienesta automašīnu privātiem nolūkiem, bet atbildētāja deva
norādījumus nodaļas darbiniekiem nodrošināt un sakārtot dienesta automašīnas izmantošanu /pers. F/ privātiem nolūkiem, proti, nodot automašīnas
atslēgas /pers. F/, nodrošināt, lai konkrētās darba dienas rītā automašīnu neizmanto citi būvvaldes darbinieki, mēneša beigās sagatavot attiecīgās
automašīnas ceļazīmi tā, lai nomaskētu /pers. F/ brīvdienās veikto nobraukumu. Mēneša beigās atbildētāja kā atbildīgā persona arī pārbaudīja attiecīgo
2019.gada septembra ceļazīmi, apliecinot to ar savu parakstu.
Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka viņai nekas nav zināms par to, ka nodaļas darbiniekiem bija jāpārvadā /amats/ /pers. F/ un viņas radinieki
privātos nolūkos. Savukārt prasītāja ir secinājusi, ka atbildētāja paskaidrojumos ir sniegusi nepatiesu informāciju un slēpusi faktiskos apstākļus, kas
norāda uz to, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras, apzināti pieļāvusi un veicinājusi ilgstošu pārkāpuma izdarīšanu
saistībā ar būvvaldes autotransporta, kas ir pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas manta, izmantošanu būvvaldes darbinieces /pers. F/ privātos
nolūkos, kā arī nelietderīgi un prettiesiski izmantojusi būvvaldes resursus (autotransportu, degvielu un nodaļas darbiniekus), tādējādi pārkāpjot Publiskas
personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.pantu, Nodaļas reglamenta 14.5., 14.8.punktu, amata apraksta 3.1.punktu un
Ētikas kodeksa 5.punktu.
[1.2.9] Prasītājas saņemtā informācija no būvvaldes darbiniekiem liecina, ka /pers. A/ piekoptais /nodaļa/ vadības stils ir uzskatāms par
autoritatīvu, neētisku un agresīvu. Darbinieki bija spiesti parakstīt dokumentus par nepiegādāto preču saņemšanu, slēpt dienesta automašīnu patieso
nobraukumu un maršrutus, izpildīt atbildētājas neatbilstošus, nepamatotus un prettiesiskus rīkojumus, kā tas konstatēts iepriekšējos prasības pieteikuma
punktos, baidoties tikt atbrīvotiem no darba vai saņemt rājienu no /pers. A/. Prasītājas ieskatā šāda uzvedība un komunikācija ar kolēģiem liecina par
profesionālo un vispārpieņemto ētikas un uzvedības normu neievērošanu, kā arī psiholoģiska spiediena izdarīšanu, kas nozīmē, ka /pers. A/ nav ievērojusi
darba kārtības noteikumu 67.punktu, amata apraksta 1.6.punktu un Ētikas kodeksa 4.1.2., 4.5., 4.6., 5., 11.12. un 13.punktu.
[1.2.10] Atbildētājai 2020.gada 12.februārī tika izsniegts atstādināšanas rīkojums, informējot viņu par atstādināšanu no darba ar 2020.gada
13.februāri un atstādināšanas iemesliem. Atbildētāja atteicās parakstīties par iepazīšanos ar rīkojumu un tā kopijas saņemšanu, par ko plkst.16.45
sastādīts attiecīgs akts. Neskatoties uz to, ka būvvaldes darba laiks bija beidzies plkst.17.00, atbildētāja atradās darba telpās līdz pat plkst.18.21, proti,
pēc būvvaldes noteiktā darba laika, nesaskaņojot to ar būvvaldes vadītāju. Turklāt saskaņā ar prasītājas rīcībā esošu informāciju, atbildētāja savu
kabinetu pameta tikai pēc apsardzes darbinieka ierašanās, kurš viņai lūdza atstāt telpas. Tādējādi prasītājas ieskatā ar minēto rīcību /pers. A/ ir pārkāpusi
darba kārtības noteikumu 25.punktu.
[1.2.11] Prasītāja ir konstatējusi, ka pēc atstādināšanas rīkojuma /pers. A/ nav izpildījusi būvvaldes vadītāja p.i. pieprasījumu nodot viņas rīcībā
esošos būvvaldes resursus, proti, portatīvo datoru un skapju atslēgas, kuros glabājas būvvaldes dokumenti, tādējādi nepakļaujoties un pārkāpjot darba
devējas rīkojumu, kā arī darba kārtības noteikumu 71.19.punktu un amata apraksta 3.10.punktu.
[1.2.12] Prasītāja ir konstatējusi, ka atsevišķām darbiniecēm, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, pretēji būvvaldes iekšējiem noteikumiem
netika atslēgti mobilo sarunu pakalpojumu limiti, taču citām darbiniecēm mobilā tālruņa pieslēgums uz laiku tika atslēgts. Tādējādi secināms, ka /pers. A/
nav izpildījusi savus amata pienākumus, kas viņai uzdoti ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2018.gada 16.marta rīkojuma Nr. BV-18-21-rs “Par vienotas
mobilo tālruņu sarunu apmaksas kārtības noteikšanu” 3. un 6.2.punktu, Nodaļas reglamenta 14.8.punktu un amata apraksta 3.1. un 3.11.punktu. Tāpat
atbildētāja ir piemērojusi atšķirīgu attieksmi pret būvvaldes darbiniekiem, tādējādi ar savu rīcību radot situāciju, ka būvvalde kā darba devēja pārkāpj
Darba likuma 7.pantā noteikto vienlīdzīgu tiesību principu.
[1.2.13] Papildus dienesta izmeklēšanas laikā iegūta un apstiprināta informācija, ka atsevišķi Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ darbinieki pastāvīgi
vai periodiski veica darbu virs (ārpus) normālā darba laika, kas ir uzskatāms par virsstundu darbu. Ņemot vērā, ka /pers. A/ kā /amats/ bija pienākums
gādāt par pakļautībā esošā darbinieka veiktā virsstundu darba precīzu uzskaiti un apmaksu, ko /pers. A/ nav darījusi, secināms, ka atbildētāja ir
pārkāpusi Darba likuma 137.panta pirmās daļas un amata apraksta 3.1. un 3.3.punkta noteikumus.
Tāpat dienesta izmeklēšanas laikā iegūta informācija, ka /nodaļa/ darbinieki veikuši amata aprakstos neesošu un neparedzētu uzdevumu izpildi.
Proti, konstatēts, ka /pers. A/ kā /amats/ nav pienācīgi un racionāli organizējusi nodaļas darbu, kas uzskatāms par Nodaļas reglamenta 14.4.punkta un
amata apraksta 3.1., 3.3. un 3.4.punkta pārkāpumu.
[1.3] Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, prasītāja uzskata, ka /pers. A/ bez attaisnojoša iemesla ir būtiski un apzināti pārkāpusi darba
līguma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.punktu, kas noteic pienākumu izpildīt un ievērot amata apraksta un saistošo normatīvo aktu noteikumus, kā arī noteikto
darba kārtību, un turklāt ir rīkojusies prettiesiski, kas ir pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas
1.punktu.
Tāpat papildus norādītajiem normatīvo aktu, darba kārtības noteikumu, darba līguma un amata apraksta pārkāpumiem, atbildētāja ar savu rīcību ir
pārkāpusi arī darba kārtības noteikumu 71.1. un 71.2.punktu. Pārkāpumi ir izdarīti bez attaisnojoša iemesla, respektīvi, nav konstatējami tādi apstākļi,
kas dotu pamatu domāt, ka /pers. A/ nebūtu varējusi rīkoties citādāk, proti, nebūtu varējusi objektīvi izvairīties no darba līguma un noteiktās darba
kārtības noteikumu pārkāpumu pieļaušanas. Turklāt ievērojot to, ka lielākā daļa pieļauto darba līguma un noteiktās darba kārtības noteikumu pārkāpumu
tieši vai netieši ir saistīti ar būvvaldes resursu izmantošanu un to izmantošanas kontroli, ir pamats secināt, ka atbildētāja ar savu rīcību ir radījusi
zaudējumus darba devējai.
Tāpat ir pamats konstatēt, ka pieļautie darba līguma un noteiktās darba kārtības noteikumu pārkāpumi ir ietekmējuši būvvaldes parasto darba
gaitu. Šāds secinājums izdarāms, piemēram, attiecībā uz situācijām, kad /pers. A/ uzdevumā vai viņai zinot citi būvvaldes darbinieki ir veikuši savam
amata aprakstam neatbilstošus vai pilnībā ārpus to funkcijām esošos uzdevumus. Visbeidzot – atbildētājas rīcība, pārkāpjot darba līgumu un noteikto
darba kārtību, ir radījusi arī citas negatīvas sekas, proti, darba stila dēļ vairāki viņas kolēģi un būvvaldes darbinieki nav apmierināti ar savu darba devēju
un darba vidi, kādā tie strādā. Turklāt /pers. A/ rīcība ir radījusi pārliecību, ka ilgstoša darba līguma un darba kārtības noteikumu pārkāpšana var palikt
bez sekām un tāpēc tā ir pieņemama, tādējādi mudinot arī citus būvvaldes darbiniekus nihilistiski attiekties gan pret viņu darba uzdevumiem un
pienākumiem, gan pret būvvaldes resursiem, kurus veido arī publiskie līdzekļi.
[1.4] Prasība pamatota ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, 101.panta otro, trešo un sesto daļu, 102., 110.panta ceturto daļu.
[2] Atbildētāja nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību, bet 2020.gada 12.oktobrī iesniegusi lūgumu par tiesvedības izbeigšanu lietā,
kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Atbilstoši Darba likuma 101.panta trešajā daļā noteiktajam darba devējai ir dots viens mēnesis, kura laikā ir pienākums uzsākt un pabeigt
visas vēlamās pārbaudes procedūras un pieņemt lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Izskatāmajā lietā darba devēja pārkāpumu atklāja jau
2020.gada 12.februārī, kā rezultātā izdeva rīkojumu par atbildētājas atstādināšanu. Lietā nav strīda par to, ka laikā no 2020.gada 13.februāra līdz
9.martam atbildētājai bija izsniegta darbnespējas lapa, tādējādi Darba likuma 101.panta trešajā daļā noteiktais mēneša termiņš beidzās 2010.gada
10.aprīlī. Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam pieprasījumu arodbiedrībai dot piekrišanu darba līguma izbeigšanai prasītāja nosūtīja tikai 2020.gada
18.maijā, t.i., pārkāpjot Darba likumā noteikto viena mēneša termiņu. Turklāt arī prasība tiesā celta tikai 2020.gada 13.jūnijā. Prasības celšanas termiņa
nokavējums ir patstāvīgs pamats tiesvedības izbeigšanai lietā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu, jo tādējādi prasītāja ir zaudējusi
subjektīvās tiesības celt attiecīgu prasību.
[2.2] Atbildētājas ieskatā kritiski vērtējams prasītājas prognozējamais uzskats, ka pārkāpumu atklāšana ir notikusi un Darba likuma 101.panta
trešajā daļā noteiktā termiņa sākums ir skaitāms no darba grupas sagatavotā ziņojuma 2020.gada 5.maijā. Šāds arguments ir noraidāms, jo nedz
juridiski, nedz faktiski neatbilst izskatāmās lietas apstākļiem, ņemot vērā, ka pārkāpumu atklāšana (pirmreizējā informācija par faktu) ir nodalāma no
darba devējas viedokļa par pārkāpumu.
Aplūkojamajā gadījumā konstatējams, ka: 1) darbinieku ziņojumi par iespējamiem parakstu viltojumiem uz ceļazīmēm un odometra rādījumu
nesakritībām darba devējai tika iesniegti jau 2020.gada 12.februārī, uz kā pamata atbildētāja tika atstādināta no darba, savukārt citu darbinieku
paskaidrojumi vai dokumentu izpēte veido darba devējas izveidotās darba grupas viedokli par jau februārī atklātiem apstākļiem; 2) informācija par
2019.gada oktobra un novembra maršruta lapu iztrūkumu darba devējai bija zināma vai tai vajadzēja būt zināmai vismaz 2019.gada 10.decembrī; 3)
prasības pieteikums nesatur precīzu informāciju, kad darba devējai kļuva zināms par dienesta automašīnu neatbilstošu izmantošanu, taču par atskaites
punktu nevar uzskatīt darba grupas 2020.gada 5.maija atzinumu, jo šo faktu darba devēja detalizēti aprakstīja jau 2020.gada 15.aprīlī, kad no
atbildētājas tika pieprasīti paskaidrojumi; 4) prasības pieteikumā apliecināts, ka 2020.gada 14.februārī prasītāja pārbaudīja informāciju par mēbeļu
iegādi, kā arī 18.februārī saņēma informāciju no mēbeļu piegādātājas, tādējādi secināms, ka visi pārējie darba devējas (darba grupas) apsvērumi ir tikai
vērtējums par konkrētās situācijas tiesiskumu vai prettisiskumu; 5) prasības pieteikumā apliecināts, ka drēbju iegādes un iztrūkuma faktu darba devēja
konstatēja 2020.gada 17.februāri, kas uzskatāma par pārkāpuma atklāšanas dienu izskatāmās lietas kontekstā; 6) par atrašanos darba vietā pēc noteiktā
darba laika darba devējai bija zināms jau 2020.gada 12.februārī vai vismaz nākamajā darba dienā.
Tāpat vērā ņemams apstāklis, ka darba grupas sastāvā, kas sagatavoja 2020.gada 5.maija ziņojumu, bija vairākas personas, kas sniedza
paskaidrojumus par apstākļiem 2019.gadā un 2020.gada februārī, kas nozīmē, ka informācija par šiem apstākļiem, tostarp pārkāpumiem, darba grupas
locekļiem bija zināma jau ilgi pirms darba grupas izveides.
[3] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, kas noteic, ka civillietas tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja
iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas dalībniekiem
2020.gada 9.novembrī paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2020.gada 11.decembrī.
[4] Atbildētāja 2020.gada 9.decembrī sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot turpmāk minētos argumentus.
[4.1] Izskatāmajā lietā būtiski ir sekojoši datumi: 1) 2020.gada 12.februāris, kad darba devēja atklāja atbildētājas pārkāpumus un izdeva rīkojumu
par atstādināšanu; 2) 2020.gada 9.marts – diena, līdz kurai atbildētājai bija izsniegta darbnespējas lapa; 3) 2020.gada 10.aprīlis – datums, līdz kuram
darba devējai bija pienākums pieprasīt arodbiedrības piekrišanu darba tiesisko attiecību izbeigšanai; 4) 2020.gada 18.maijs, kad darba devēja faktiski
iesniedza arodbiedrībai lūgumu dot piekrišanu darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar atbildētāju.
Tādējādi secināms, ka aplūkojamajā gadījumā, ja arī pastāv pamats apspriest atbildētājas pārkāpumus, runa var būt tikai par tādiem pārkāpumiem,
kas izdarīti vai atklāti mēnesi pirms 2020.gada 18.maija, proti, pēc 2020.gada 19.aprīļa.
[4.2] Prasītāja kā pamatu darba tiesisko attiecību izbeigšanai norāda parakstu viltojumus dienesta autotransporta ceļazīmēs, taču lietā nav iesniegti
neapšaubāmi pierādījumi, kas apstiprinātu šo faktu, kā arī darba devēja nav pierādījusi, ka parakstus viltoja tieši atbildētāja, akli paļaujoties tikai uz
atsevišķu darbinieku viedokli un apgalvojumiem. Darba devēja nav apsvērusi iespēju, ka par parakstu viltošanu varētu būt atbildīgas tās personas, kuras
ierakstus ceļazīmēs veic uzreiz pēc to izmantošanas. Tāpat vērā ņemams apstāklis, ka ziņojumi par iespējamiem parakstu viltojumiem ceļazīmēs sniegti
pirms 2020.gada 19.aprīļa, kas nozīmē, ka attiecībā uz šiem apstākļiem darba devēja ir nokavējusi prasības celšanas termiņu.
[4.3] Prasībā ietverta atsauce uz /pers. I/ ziņojumu par odometra rādījumu nesakritībām ar faktisko rādījumu transportlīdzeklī un ceļazīmēs. Tanī
pat laikā lietā nav strīda par to, ka atbildētāja neveic odometra rādījumu ierakstus ceļazīmēs. Tāpat ar pierādījumiem lietā neapstiprinās prasības
pieteikumā ietvertais apgalvojums, ka atbildētāja devusi rīkojumu /pers. B/ pārregulēt automašīnas Toyota Corolla odometra rādījumu. Turklāt gan
/pers. I/, gan /pers. B/ ziņojumu darba devēja saņēma jau pirms 2020.gada 19.aprīļa.
[4.4] Prasītāja atsaucas uz 2019.gada oktobra un novembra maršruta lapu iztrūkumu, taču nav izteikusi apsvērumus, kādu iemeslu dēļ maršruta
lapu trūkums, ja šis fakts ir patiess, darba devējai varēja palikt nezināms tik ilgu laiku. Savukārt, ja tas arī nebija zināms, tad cik nozīmīgs ir šo dokumentu
trūkums, ja šo faktu darba devēja aktualizē tikai 2020.gada februārī.
[4.5] Prasītāja norāda, ka automašīnu Toyota Land Cruiser un Opel Insignia maršrutu lapu ieraksti par objektu apsekošanu neatbilst Rīgas
domes Lietvedības informācijas sistēmā reģistrētajiem privātpersonu iesniegumiem par objektu apsekošanu (būvniecības iecerēm), kā tam vajadzēja būt
gadījumā, ja tiktu apsekoti privātpersonu iesniegumos norādītie objekti. Tanī pat laikā prasītāja nav norādījusi uz dokumentu, kurš noteic, ka dienesta
automašīnu izbraukuma maršrutam ir jāsakrīt ar privātpersonas iesniegumā norādīto adresi, un citos gadījumos dienesta automašīnas darba vajadzībām
izmantot nav pieļaujams. Tāpat lietā nav pierādīts, ka tieši atbildētāja ir atbildīga par automašīnu izmantošanu vai to lietošanas uzraudzību.
[4.6] Neiztur kritiku prasītājas apgalvojums, ka atbildētāja ir slēpusi virtuves mēbeļu iegādi, dokumentējot tās kā biroja mēbeles, jo visiem
būvvaldes darbiniekiem, tostarp vadītājam /pers. J/, bija zināms par mēbelēm atpūtas telpā. Turklāt ziņas par virtuves mēbeļu iegādi un iesaistītajām
personām tika pārbaudītas jau 2020.gada februārī, ko apstiprina fakts, ka 2010.gada 15.aprīļa paskaidrojumu pieprasījumā darba devēja detalizēti
aprakstīja šo notikumu. Līdzīgi arī prasībā minētais fakts, ka būvvaldes rīcībā neatrodas iegādātais apģērbs, par kura pieņemšanu turklāt parakstījies
/pers. E/, tika konstatēts jau 2020.gada 17.februārī, kas nozīmē, ka arī attiecībā uz šiem apstākļiem darba devēja ir nokavējusi prasības celšanas termiņu.
[4.7] Darbinieku sniegtā informācija par būvvaldes resursu izmantošanu privātiem nolūkiem liecina, ka pārkāpums tika atklāts jau dienesta
izmeklēšanas laikā. Turklāt no prasības pieteikumā norādītā izriet, ka resursus privātiem nolūkiem faktiski ir izmantojusi nevis atbildētāja, bet būvvaldes
darbiniece /pers. F/, par ko bija informēts vadītājs /pers. J/. Tādējādi nevietā ir prasītājas argumenti, ka konkrētajā situācijā, kad vadītājam to zinot citas
personas izmanto iestādes resursus, atbildētāja ir slēpusi kādu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras. Savukārt, ja darba devēja šim
apstāklim piešķir īpašu nozīmi, reakcijai bija jānotiek jau 2019.gada septembrī.
[4.8] Atbildētājai izteiktais pārmetums par atrašanos darbā ārpus darba laika vispār nav tulkojams kā pārkāpums. Tāpat arī argumenti par
būvvaldes resursu nenodošanu pēc atstādināšanas rīkojuma izdošanas nav attiecināmi uz izskatāmo strīdu. Atbildētāja atslēgu un datora pieprasīšanu
novērtēja kā nevienlīdzīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.
[4.9] Fakts, ka atsevišķiem darbiniekiem, neskatoties uz to, ka viņi atrodas īslaicīgā prombūtnē, ir iespēja lietot darba mobilos tālruņus, prasītājai
bija zināms jau pirms 2020.gada 19.aprīļa, ko apstiprina tas, ka 2010.gada 15.aprīļa paskaidrojumu pieprasījumā darba devēja detalizēti aprakstīja šo
notikumu. Tas nozīmē, ka arī attiecībā uz šiem apstākļiem darba devēja ir nokavējusi prasības celšanas termiņu. Minētais attiecas arī uz prasītājas
argumentiem par darbinieku veiktā virsstundu darba uzskaites neveikšanu. Turklāt virsstundu darba uzskaites veikšanas pienākums ir personāla
darbiniekiem, nevis atbildētājai.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
[5.1] Lietā konstatēts, ka 2017.gada 23.novembrī puses noslēdza 2005.gada 11.aprīļa darba līguma Nr.05/680 papildvienošanos Nr.7, ar kuru
/pers. A/ pieņemta darbā Rīgas pilsētas būvvaldē par Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ (lietas 21.-23.lapa).
Tāpat lietā konstatēts, ka ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja p.i. /pers. G/ 2020.gada 12.februāra rīkojumu Nr.BV-20-100-rp /pers. A/
atstādināta no darba, sākot ar 2020.gada 13.februāri. Atstādināšanas rīkojums izdots, pamatojoties uz 2020.gada 12.februārī Rīgas pilsētas būvvaldē
saņemtajiem iesniegumiem Nr.BV-20-54-zi, BV-20-56-di, BV-20-57-di un BV-20-58-di, kas nodoti izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai (lietas
28.lapa).
Ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja p.i. /pers. G/ 2020.gada 15.aprīļa rīkojumu Nr.BV-20-3197-ap /pers. A/ pieprasīts sniegt paskaidrojumus
par sekojošiem darba devējas konstatētiem faktiem un saņemto informāciju: 1) parakstu viltojumiem un nepatiesas informācijas norādīšanu dienesta
automašīnu VW Golf, Toyota Corolla un Opel Combo maršrutu lapās; 2) dienesta automašīnas Toyota Corolla odometra rādījumu nesakritību;
3) dienesta automašīnu Toyota Land Cruiser un Opel Insignia maršrutu lapu iztrūkumu; 4) dienesta automašīnu Toyota Land Cruiser un Opel
Insignia neatbilstošu izmantošanu; 5) slēptu virtuves mēbeļu iegādi; 6) drēbju iegādi; 7) dienesta automašīnas VW Golf izmantošanu būvvaldes
darbinieku privātos nolūkos; 8) atrašanos darbā pēc noteiktā darba laika un atstādināšanas rīkojuma saņemšanas, kā arī atslēgu nenodošanu; 9)
atsevišķu būvvaldes darbinieku iespēju lietot mobilos tālruņus, atrodoties pagaidu prombūtnē (lietas 31.-34.lapa).
/pers. A/ 2020.gada 17.aprīlī sniegusi paskaidrojumus (lietas 36.-36.lapa).
Savukārt 2020.gada 5.maijā sagatavots darba grupas ziņojums par dienesta izmeklēšanā konstatētajiem faktiem un atsevišķu darbinieku, tai skaitā,
/pers. A/ pārkāpumiem Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ (lietas 39.-48.lapa). Ņemot vērā darba grupas ziņojumā konstatētos pārkāpumus, prasītāja lūdz
tiesu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju, pamatojoties ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu.
[5.2] Tiesa atzīst, ka pirmām kārtām lietā izvērtējami atbildētājas iebildumi par darba devējas pieļauto Darba likuma 101.panta trešās daļas
pārkāpumu. Proti, aplūkojamajā gadījumā svarīgi ir noskaidrot laiku, kad tika atklāti pārkāpumi, kas kalpo par pamatu darba devējas prasībai par darba
tiesisko attiecību izbeigšanu ar atbildētāju, jo atbilstoši Darba likuma 101.panta trešā daļā noteiktajam darba devējs var uzteikt darba līgumu,
pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka
pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai nav veicis darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no
pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Atbildētājs ieskatā darba devēja pārkāpumus atklāja jau 2020.gada 12.februārī, kā rezultātā izdeva rīkojumu par atstādināšanu. Ņemot vērā, ka
laikā no 2020.gada 13.februāra līdz 9.martam atbildētājai bija izsniegta darbnespējas lapa, Darba likuma 101.panta trešajā daļā noteiktais mēneša
termiņš beidzās 2010.gada 10.aprīlī. Savukārt rakstveida paskaidrojumos par prasību atbildētāja norāda, ka aplūkojamajā gadījumā, ja arī pastāv
pamats apspriest atbildētājas pārkāpumus, runa var būt tikai par tādiem pārkāpumiem, kas izdarīti vai atklāti mēnesi pirms 2020.gada 18.maija, kad
darba devēja faktiski iesniedza arodbiedrībai lūgumu dot piekrišanu darba tiesisko attiecību izbeigšanai.
Prasītāja norāda, ka 2020.gada 12.februārī saņemtās ziņas no darbiniekiem tikai liecināja par iespējamiem atbildētājas pieļautiem pārkāpumiem,
bet uzreiz nedeva tiesisku pamatu apgalvot, ka tieši /pers. A/ ir izdarījusi kādus pārkāpumus. Tādējādi, lai uz saņemto ziņu pamata noskaidrotu vai
konstatētu iespējamus pārkāpumus, darba devēja atstādināja atbildētāju no darba un uzsāka dienesta izmeklēšanu. Dienesta izmeklēšanas laikā tika
konstatēts un pierādīts, ka /pers. A/ ilgstoši, tīši un apzināti būtiski pārkāpa darba līguma un darba kārtības noteikumus, kā arī slēpa faktus un apzināti
sniedza nepatiesu informāciju. Dienesta izmeklēšanas rezultāti ir sniegti un savu gala noformējumu ieguva darba grupas 2020.gada 5.maija ziņojumā, kas
tādējādi arī ir uzskatāms par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu atklāšanas datumu.
[5.2.1] Senāta judikatūrā nostiprināta atziņa, ka gadījumos, kad pārkāpumam bijis vienreizējs raksturs, tā atklāšanas dienas noteikšana nerada
problēmas. Taču gadījumos, kad pārkāpumiem bijis ilgstošs raksturs, par to atklāšanas laiku var atzīt arī citu dienu, kas var būt diena, kad sastādīts
slēdziens, kurā konstatēts pārkāpums (sk. Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-38, 2006.gada 4.oktobra
spriedumu lietā Nr.SKC-547/2006, 2010.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-203/2010 (C30258308), 2010.gada 8.decembra
sprieduma lietā Nr. SKC-1249/2010 (C29717309) 11.2.punktu).
Aplūkojamajā gadījumā tiesa par loģisku un pamatotu atzīst atbildētājas argumentu, ka atsevišķu darbinieku ziņojumi 2020.gada 12.februārī radīja
nepieciešamību uzsākt pārbaudi Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ nodaļā par tajos norādītajām ziņām, bet to saņemšana pati par sevi vēl nenozīmēja, ka
ir atklāts, kuras personas un kādus pārkāpumus ir pieļāvušas. Šādu faktu atklāšanai tiek veiktas dienesta pārbaudes, kuru mērķis parasti ir noskaidrot
notikušā apstākļus, tostarp noskaidrot tādus pārkāpumu veidojošus elementus kā pārkāpēja persona, pārkāpjošās darbības un pārkāpuma rezultātā
nodarītais kaitējums. Tādējādi, ņemot vērā atbildētājas norādi, ka pārkāpumi bijuši ilgstoši un sistemātiski, un to atklāšanai bija nepieciešama dienesta
izmeklēšana, kuras rezultātā tika konstatēti konkrēti atbildētājas pieļauti darba līguma un darba kārtības noteikumu pārkāpumi, par /pers. A/ pārkāpuma
atklāšanas dienu uzskatāms datums, kad tika pabeigta minētā izmeklēšana un sastādīts darba grupas ziņojums, proti, 2020.gada 5.maijs.
[5.2.2] Darba likuma 101.panta trešā daļā noteiktais viena mēneša termiņš neļauj darba devējam ļaunprātīgi izmantot varu, neierobežotā laika
posmā paturot savā rīcībā faktus par pārkāpuma izdarīšanu kā iespējamo ietekmēšanas līdzekli pret darbinieku, kas varētu apdraudēt darbinieka
patstāvīgu darbību un lēmumu pieņemšanu. Darba devēja rīcības savlaicīguma pārbaudei jābūt vērstai vispirms uz to, lai pārbaudītu, vai darba devējs nav
nepamatoti vilcinājies, lai noskaidrotu agrāko momentu, kurā darba devējam bija iespējams pieņemt lēmumu par darba līguma uzteikumu. Tai pat laikā
pārbaudē tiesai jāņem vērā arī otrais aspekts, proti, ir jālīdzsvaro iepriekš minētā nepieciešamība iespējamo darba pārkāpumu izmeklēt savlaicīgi ar darba
devēja un arī darbinieka interesi, lai tiktu pieņemts objektīvs un izsvērts lēmums. Tiesas ieskatā par atskaites punktu darbinieka pārkāpuma atklāšanai
nosaka dienu, kad darba devējs saņēmis informāciju par faktiem vai pats ir konstatējis faktus, kas liecina par iespējamo pārkāpuma izdarīšanu.
Vienlaikus par pārkāpuma atklāšanas dienas termiņa sākumu nav uzskatāma vispārīgas informācijas nonākšana darba devēja rīcībā. Respektīvi, ir jābūt
noskaidrotiem apstākļiem, kuri norāda uz konkrētas personas iespējami prettiesisku, disciplināri sodāmu rīcību. Informācija par iespējamā pārkāpuma
izdarīšanu prasa zināmu apstrādi, tostarp faktu pārbaudi un secinājumu izdarīšanu. Šajā sakarā ir būtiski novērtēt, vai darba devējs ir vilcinājies ar
noteikto darbību veikšanu, proti, vai darba devējs ir veicis darbības, lai savlaicīgi iegūtu un apstrādātu datus, kas būtu nepieciešami lēmuma pieņemšanai
par darba līguma uzteikumu.
Tiesa atzīst, ka aplūkojamajā gadījumā lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu par darba devējas vilcināšanos ar pārbaudes veikšanu. Lietā
nodibināts, ka 2020.gada 15.aprīlī /pers. A/ pieprasīts sniegt paskaidrojumus par darba devējas saņemto informāciju un konstatētajiem faktiem. Atbilde
uz paskaidrojumu pieprasījumu Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā saņemta 2020.gada 21.aprīlī, kad arī izdots rīkojums par dienesta
izmeklēšanas veikšanu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ nodaļas darbinieku rīcībā. Savukārt 2020.gada 5.maijā ir
sagatavots minētās dienesta izmeklēšanas ziņojums.
Tāpat lietā nodibināts, ka laikā no 2020.gada 12.maija līdz 19.jūnijam prasītājai bija darba nespēja (lietas 169.lapa), līdz ar to šis laiks nav
ieskaitāms Darba likuma 100.panta trešajā daļā noteiktā mēneša termiņā. Minētais nozīmē, ka, 2020.gada 13.jūnijā ceļot tiesā prasību par darba līguma
izbeigšanu, prasītāja nav pieļāvusi Darba likuma 100.panta trešās daļas pārkāpumu.
[5.3] Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punkts noteic darba devēja tiesības uzteikt darbiniekam darba līgumu, ja darbinieks bez attaisnojoša
iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.
Tādējādi, lai tiesa secinātu, ka pastāv pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar atbildētāju uz prasītājas norādītā Darba likuma 101.panta
pirmās daļas 1.punkta pamata, lietā nepieciešams konstatēt darba līguma vai noteiktās darba kārtības pārkāpuma faktu, kā arī pārkāpumam jābūt
būtiskam un izdarītam bez attaisnojoša iemesla. Atbilstoši juridiskajā literatūrā norādītajam: “Lai darbinieka pārkāpumu uzskatītu par būtisku, darba
devējam jāpierāda, ka, klaji ignorējot darba līgumā vai darba kārtībā noteikto, darbinieks ir radījis vai, sagadoties citiem apstākļiem, varēja radīt darba
devējam zaudējumus, ietekmēt parasto darba gaitu vai radīt kāda cita veida negatīvas sekas” (sk. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, zvērinātu
advokātu birojs „BDO Law”. Darba likums ar komentāriem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Rīga, 2020, 272.-273.lpp.).
Prasītāja ir norādījusi uz šādiem atbildētājas pieļautiem darba līguma un noteiktās darba kārtības noteikumu pārkāpumiem: 1) parakstu viltojumiem
un nepatiesas informācijas norādīšanu dienesta automašīnu VW Golf, Toyota Corolla un Opel Combo maršrutu lapās; 2) dienesta automašīnas Toyota
Corolla odometra rādījumu nesakritību; 3) dienesta automašīnu Toyota Land Cruiser u n Opel Insignia maršrutu lapu iztrūkumu; 4) dienesta
automašīnu Toyota Land Cruiser un Opel Insignia neatbilstošu izmantošanu; 5) slēptu virtuves mēbeļu iegādi; 6) drēbju iegādi; 7) dienesta automašīnas
VW Golf izmantošanu būvvaldes darbinieku privātos nolūkos; 8) atrašanos darbā pēc noteiktā darba laika un atstādināšanas rīkojuma saņemšanas, kā
arī atslēgu nenodošanu; 9) atsevišķu būvvaldes darbinieku iespēju lietot mobilos tālruņus, atrodoties pagaidu prombūtnē.
Atbildētāja nav apstrīdējusi nevienu no prasītājas norādītajiem faktiem, bet iebildumus cēlusi uz tā pamata, ka atbildība par iespējamiem
pārkāpumiem jāuzņemas nevis viņai, bet gan konkrētiem nodaļas darbiniekiem, kas tos pieļāvuši. Turklāt darbinieku ziņojumi par pārkāpumiem ir darba
devējas organizēta kampaņa, kurā darbinieki kā nosacītā pakļautībā esošas personas tiek ietekmēti un sniedz tādas ziņas, kādas sagaida darba devēja.
Tiesa konstatē, ka atbilstoši Darba likuma 125.pantā un Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteiktajam prasības pieteikumā norādītos
apstākļus pierāda Rīgas pilsētas būvvaldes darba grupas ziņojums par dienesta izmeklēšanā konstatētajiem faktiem un darbinieku pārkāpumiem Rīgas
pilsētas būvvaldes /nodaļa/ nodaļā, kuru tiesai nav pamata apšaubīt. Ziņojumā apkopota informācija un norādīti būtiskākie fakti un sniegtie darbinieku
paskaidrojumi par sekojošiem noteiktās darba kārtības noteikumu pārkāpumiem /pers. A/ rīcībā.
[5.3.1] Atbilstoši amata aprakstam Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ pienākumos ietilpst autotransporta degvielas izdruku kontrole un salīdzināšana
ar nobraukto kilometru daudzumu un ceļazīmju sagatavošana un to iesniegšana ekspertam finanšu jautājumos, pievienojot čekus par degvielas iegādi un
dienesta automašīnas kopšanu (3.14. un 3.15.punkts). Tāpat arī Rīgas pilsētas būvvaldes 2012.gada 22.maija rīkojuma Nr.BV-12-37-rs “Par Rīgas
pilsētas būvvaldes darbinieku nodrošināšanu ar autotransportu dienesta pienākumu veikšanai” 12.punkts noteic /amats/ pienākumu aizpildīt ceļazīmes un
maršruta lapas par katru izbraukuma dienu par nodaļas vadītājam lietošanā nodot dienesta automašīnu, kā arī pārbaudīt nodaļas transporta un
pakalpojumu galveno speciālistu un citu būvvaldes darbinieku, kuru lietošanā ir nodotas automašīnas, aizpildītās ceļazīmes, maršrutu lapas un salīdzināt to
ierakstus ar dienesta automašīnu odometru rādījumiem. Savukārt 16.punkts – līdz katra nākamā mēneša 10.datumam pārbaudīt sagatavotās ceļazīmes un
tām pievienotos čekus par degvielas iegādi un dienesta automašīnas kopšanu. Sagatavot degvielas kopsavilkuma atskaiti un iesniegt Rīgas domes Finanšu
departamenta Grāmatvedības uzskaites pārvaldei grāmatvedības datu apstrādei.
Saskaņā ar dienesta izmeklēšanā konstatētajiem faktiem /pers. A/ nav rīkojusies atbilstoši iepriekš norādītajai darba kārtībai, jo pieļāvusi parakstu
viltojumus un nepatiesas informācijas norādīšanu dienesta automašīnu VW Golf, Toyota Corolla un Opel Combo maršrutu lapās, dienesta automašīnas
Toyota Corolla odometra rādījumu samazināšanu un dienesta automašīnu Toyota Land Cruiser un Opel Insignia maršrutu lapu iztrūkumu. Atbildētāja
savā 2020.gada 17.aprīļa paskaidrojumā darba devējai norādījusi, ka būvvaldes automašīnu ceļazīmes un maršruta lapas aizpilda /nodaļa/ galvenie
speciālisti vai darbinieki, kuriem automašīnas izsniegtas. Atbildētāja parakstus nav viltojusi, kā arī nevar precīzi komentēt neatbilstību automašīnas Toyota
Corolla odometra rādījumos. Savukārt automašīnu Toyota Land Cruiser un Opel Insignia maršrutu lapas atrodas pie /amats/ /pers. B/.
[5.3.2] Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ nodaļas reglamenta 14.5. un 4.8.punkts noteic nodaļas /amats/ atbildību par racionālu un saudzīgu nodaļas
rīcībā nodotā autotransporta izmantošanu un glabāšanu, kā arī ekonomisku un racionālu materiālo un finanšu resursu izlietojuma nodrošināšanu, būvvaldes
apstiprināto limitu ievērošanu. Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes 2012.gada 22.maija rīkojuma Nr.BV-12-37-rs “Par Rīgas pilsētas būvvaldes
darbinieku nodrošināšanu ar autotransportu dienesta pienākumu veikšanai” 7.punkts noteic, ka visas dienesta automašīnas nedrīkst izmantot ārpus
noteiktā darba laika, izejamās un svētku dienās un tiek uzglabātas garāžas vai autostāvvietās. Atsevišķos gadījumos ārpus darba lika, izejamās un svētku
dienās automašīnas var tikt izmantotas, saskaņojot ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju. Tāpat arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta otrajā daļā noteikts, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā
operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.
Saskaņā ar dienesta izmeklēšanā konstatētajiem faktiem /pers. A/ ir pieļāvusi dienesta automašīnu Toyota Land Cruiser, Opel Insignia un VW
Golf neatbilstošu izmantošanu, proti, ar automašīnām personīgos nolūkos pārvietojušies atsevišķi būvvaldes darbinieki, un minētā rīcība ir pretēja
norādītajai darba kārtībai, kā arī amata apraksta 3.1.punktā noteiktajam pienākumam, pildot amata pienākumus, ievērot Latvijas Republikā spēkā
esošās tiesību normas, Rīgas pilsētas pašvaldības un būvvaldes iekšējās tiesību normas, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajam aizliegumam nodot publiskas personas mantu privātpersonai vai kapitālsabiedrībai
bezatlīdzības lietošanā. Atbildētāja savā 2020.gada 17.aprīļa paskaidrojumā darba devējai norādījusi, ka būvvaldes automašīnas tiek izmantotas, lai
apsekotu objektus, konstatētu būvniecības, apstādījumu un reklāmas pārkāpumus Rīgā, nokļūtu sapulcēs, apmācībās, semināros, kā arī saimnieciska
rakstura vajadzībām. Atbildētājas ieskatā viņas pienākumos neietilpst būvvaldes darbinieku norādīto adrešu pārbaude un viņai nekas nav zināms par
dienesta automašīnu izmantošanu būvvaldes darbinieku privātos nolūkos.
[5.3.3] Atbilstoši amata aprakstam Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ pienākumos ietilpst nodaļas darbinieku amatu aprakstos paredzēto pienākumu
izpildes kontrole, būvvaldes finanšu līdzekļu izlietošanas kontrole atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām, kā arī Elektroniskās iepirkumu sistēmas
pilnvarotā administratora pienākumu veikšana (3.4., 3.34. un 3.36.punkts). Savukārt saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ nodaļas reglamenta
14.3.punktu /amats/ ir atbildīgs par iekšējo kontroli nodaļā.
Saskaņā ar dienesta izmeklēšanā konstatētajiem faktiem /pers. A/ Elektronisko iepirkumu sistēmā ir slēpusi virtuves mēbeļu iegādi, dokumentējot
tās kā biroja mēbeles, kā arī nav veikusi atbilstoši kontroli pār darba apģērba iegādi, tādējādi pārkāpjot iepriekš norādītos darba kārtības noteikumus un
amata aprakstā noteiktos pienākumus. Atbildētāja savā 2020.gada 17.aprīļa paskaidrojumā darba devējai norādījusi, ka 2019.gada beigās tiešā vadītāja
uzdevumā tika nolemts veikt mēbeļu maiņu /numurs/.kabinetā, procesā tika iesaistītas vairākas personas, kuras izpildīja konkrētus procesu posmus. Arī
attiecībā par darba apģērba iegādi paskaidro, ka nav atbildīgā persona par līguma izpildi.
[5.3.4] Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2018.gada 16.marta rīkojuma Nr.BV-18-21-rs “Par vienotas mobilo tālruņu sarunu apmaksas
kārtības noteikšanu” 3.punktu Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ ir atbildīgā persona, kas koordinē darba vajadzībām nepieciešamo mobilo sarunu
pakalpojumu pieejamību būvvaldē un sadarbojas ar Rīgas domes Informāciju tehnoloģiju centru mobilo tālruņu izsniegšanas, nodošanas, remonta un citos
ar mobilo sarunu pakalpojumu izmantošanu saistītajos jautājumos. Savukārt minētā rīkojuma 6.2.punkts noteic /amats/ pienākumu savlaicīgi informēt
Rīgas domes Informāciju tehnoloģiju centra atbildīgo darbinieku par sarunu limita izmaiņām un darbiniekiem, kuriem vairs nav nepieciešams nodrošināt
mobilo sarunu pakalpojumu pieejamību, jo tie atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Atbilstoši dienesta izmeklēšanā konstatētajiem faktiem /pers. A/, pretēji rīkojuma 6.2.punktā noteiktajam, nav informējusi Rīgas domes Informāciju
tehnoloģiju centra atbildīgo darbinieku par trim būvvaldes darbiniecēm, kuras nav nepieciešams nodrošināt ar mobilo sarunu pakalpojumiem, tādējādi
pārkāpjot amata apraksta 3.1.punktā noteikto pienākumu, pildot amata pienākumus, ievērot būvvaldes iekšējo normatīvos aktus. Atbildētāja savā
2020.gada 17.aprīļa paskaidrojumā darba devējai norādījusi, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, sazinājās ar Rīgas domes Informāciju tehnoloģiju
centra atbildīgo darbinieku, kurš viņu informēja, ka no būvvaldes puses materiāli atbildīgā persona jautājumos par mobilo tālruņu lietošanu ir būvvaldes
/amats/.
[5.3.5] Novērtējot visus augstāk minētos apstākļus, tiesa secina, ka lietā ir gūts apstiprinājums prasītājas argumentiem, ka atbildētāja ir pieļāvusi
vairākus būtiskus noteiktās darba kārtības noteikumu pārkāpumus, turklāt bez attaisnojoša iemesla.
Tiesa par pamatotu atzīst prasītājas argumentu, ka /pers. A/ ieņemamais amats Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ nodaļā nozīmē, ka attiecīgajā
struktūrvienībā atbildētāja ir augstākā amatpersona, kurai ir ne vien plašas pilnvaras, bet kuras pakļautībā un kontrolē atrodas arī visi šīs nodaļas
darbinieki. Atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes /nodaļa/ nodaļas reglamenta 7.2., 7.3., 7.7., 7.8. un 8.10.punktā noteiktajam atbildētājas vadītās
struktūrvienības tiešā atbildībā ietilpst tādu Rīgas pilsētas būvvaldei būtisku funkciju veikšana kā: 1) būvvaldes darbinieku nodrošināšana ar materiāli
tehniskajiem līdzekļiem un inventāru; 2) būvvaldes materiāli tehnisko resursu izmantošanas kontrole un uzraudzība, šo resursu uzstādīšana, apkope un
uzskaite; 3) būvvaldes pamatlīdzekļu un mazvērtīgā inventāra uzskaites, uzglabāšanas un izsniegšanas organizēšana, kā arī kontrole pār būvvaldes iekārtu
un inventāra izmantošanu un saglabāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 4) būvvaldes finanšu līdzekļu izmantošanas atbilstoši Publisko iepirkumu
likuma prasībām kontrole un nepieciešamo iepirkumu plānošana un organizēšana; 5) materiālo vērtību iegādes, uzskaites, uzglabāšanas un izsniegšanas
organizēšana, kontrole pār iekārtu un inventāra izmantošanu un saglabāšanu, nodrošinājumu ar nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem un mazvērtīgo
inventāru.
Savukārt atbilstoši amata apraksta 3.3., 3.4., 3.11., 3.14., 3.15. un 3.34.punktam Rīgas pilsētas būvvaldes /amats/ pienākumos cita starpā ietilpst:
1) /nodaļa/ nodaļas darba plānošana, organizēšana un kontrole, nodaļas reglamentā minēto funkciju un uzdevumu izpilde, kā arī vadības uzdevumu un
rīkojumu izpildes nodrošināšana savas kompetences ietvaros, noteiktajos termiņos un atbilstošā kvalitātē; 2) nodaļas darbinieku amata aprakstos
paredzēto pienākumu izpildes kontrole; 3) savu un /nodaļa/ nodaļas darbinieku pieņemto lēmumu, ieteikumu un sagatavoto dokumentu atbilstības spēkā
esošajām tiesību normām un iekšējiem normatīvajiem aktiem nodrošināšana; 4) autotransporta degvielas izdruku kontrole un salīdzināšana ar nobraukto
kilometru daudzumu; 5) ceļazīmju sagatavošana un to iesniegšana ekspertam finanšu jautājumos, pievienojot čekus par degvielas iegādi un dienesta
automašīnas kopšanu; 6) būvvaldes finanšu līdzekļu izlietošanas kontrole atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.
No minētā secināms, ka atbildētājas darba pienākumu īstenošana bija tieši saistīta gan ar atbildību par pakļauto darbinieku rīcību, tai skaitā to
sagatavotajiem dokumentiem, gan ar Rīgas pilsētas būvvaldes materiālo resursu izmantošanu un to izmantošanas kontroli. Līdz ar to atbildētājas viedoklis,
ka viņa nevar būt atbildīga par pakļautībā esošo personu rīcības tiesiskumu, ir pretrunā ar atbildētājas darba līgumā un amata aprastā paredzētajiem
pienākumiem, no kuriem izriet viņas atbildība par /nodaļa/ nodaļas darba plānošanu, organizēšanu un kontroli, nodaļas reglamentā minēto funkciju un
uzdevumu izpildi, kā arī nodaļas darbinieku amata aprakstos paredzēto pienākumu izpildes kontroli.
[5.3.6] Lietā nav gūti pierādījumi, kas apstiprinātu prasītājas norādi, ka komunikācijā ar kolēģiem atbildētāja nav ievērojusi vispārpieņemtās ētikas
un uzvedības normas, kā arī izdarījusi psiholoģisku spiedienu. Tāpat lietā nav konstatēts, ka /pers. A/ pienākumos ietilptu pakļautībā esošo darbinieku
veiktā virsstundu darba precīza uzskaite un apmaksa. Līdz ar to šie argumenti nevar kalpot par pamatu darba tiesisko attiecību izbeigšanai.
Arī vērtējot prasītājas argumentus par atbildētājas atrašanos darbā pēc noteiktā darba laika un atstādināšanas rīkojuma saņemšanas, kā arī skapja
atslēgu nenodošanu, tiesa pievienojas atbildētājas viedoklim, ka minēto rīcību nevar uzskatīt par tādu darba līguma vai darba kārtības noteikumu
pārkāpumu, kas varētu kalpot par pamatu darba tiesisko attiecību izbeigšanai.
[5.3.7] Tiesa par pamatotu atzīst prasītājas secinājumu, ka konstatētie atbildētājas pieļautie darba kārtības noteikumu pārkāpumi atzīstami par
būtiskiem, ņemot vērā, ka tie ir saistīti ar būvvaldes materiālo un finanšu resursu izmantošanas nepietiekamu kontroli, kas tādējādi dod pamatu
secinājumam, ka /pers. A/ ar savu rīcību ir radījusi zaudējumus darba devējai. Tiesa ņem vērā, ka aplūkojamajā gadījumā darba devēja ir publiska
persona, kurai ir saistoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumi, tai skaitā likuma 1.pantā ietvertais
mērķis panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un
nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.
Tādējādi, rezumējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma, izbeidzot 2005.gada 11.aprīlī starp Rīgas pilsētas būvvaldi un
/pers. A/ noslēgto darba līgumu Nr.05/680, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu.
[5.4] Ar lietas materiāliem pievienoto orderiem un pilnvaru apstiprinās, ka prasītāju lietā pārstāvēja zvērināti advokāti Aivars Blūmiņš un Jekaterina
Kalniņa (lietas 19.-20., 171.lapa). Savukārt no lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem izriet, ka prasītājas izdevumi par advokātu palīdzību lietā ir
4537,50 euro (lietas 153., 155.lapa).
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktā noteikts, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,
kurām nav mantiska rakstura, ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro. Savukārt minētā panta ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta
tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā
maksimālā atlīdzības apmēra. Tādējādi tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā maksimālā atlīdzība advokāta palīdzības samaksai var būt 1425 euro (2850 x
50% = 1425).
Izvērtējusi lietas materiālus, celtās prasības sarežģītību, advokātu dalību procesā, tiesa par taisnīgu un atbilstošu samērīguma principam un lietas
sarežģītības pakāpei uzskata noteikt prasītājai atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai apmēru 712,50 euro.
[5.5.] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 70 euro un
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro. Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei
10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
[5.6] Novērtējot prasītājas lūgumu uzlikt atbildētājai naudas sodu par paskaidrojumu neiesniegšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 150.panta
pirmajā daļā noteikto, tiesa norāda, ka procesuālās sankcijas piemērošana nav pašmērķis, bet gan vērsta uz lietas dalībnieka disciplinēšanu un
nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu. Aplūkojamajā gadījumā atbildētāja ir atsaukusies tiesas aicinājumam līdz 2020.gada 4.decembrim iesniegt
tiesā papildus paskaidrojumus, līdz ar to tiesa nekonstatē pamatu Civilprocesa likuma 150.panta pirmās daļas piemērošanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 44.panta otro daļu, 93., 97., 192., 193., un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Izbeigt 2005.gada 11.aprīlī starp Rīgas pilsētas būvvaldi, reģistrācijas Nr.90002719440, un /pers. A/, personas kods /personas kods/, noslēgto
darba līgumu Nr.05/680.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Rīgas pilsētas būvvaldes, reģistrācijas Nr.90002719440, labā tiesāšanās izdevumus 787,87
euro.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese E.Slišāne