Court allows small claims recovery for debt, interest, and costs due to bank account mismatch.

Lietas Nr. C32323216

Lietas arhīva Nr. C-1261-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017. gada 5. aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “KRMG” maza apmēra prasībā pret SIA “EUROCASH1 LATVIJA” par naudas piedziņu. Tiesa

konstatēja

2016. gada 27. oktobrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja SIA “KRMG” maza apmēra prasība pret atbildētāju

SIA “EUROCASH1 LATVIJA” par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1425. un 1587. pantu, 1635. panta pirmo daļu, 1765. panta

pirmo daļu, 1779. pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 1 299,56 EUR, likumiskos procentus faktiskajā apmērā uz

sprieduma pieņemšanas dienu (prasības sagatavošanas dienā – 25,83 EUR), samaksātos tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 198,83 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā.

Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka 2015. gada 19. novembrī starp prasītāju kā klientu un atbildētāju noslēgts Inkasācijas līgums Nr.

INK-03/11/2015 (turpmāk arī – līgums), ar kuru atbildētājs apņēmās par samaksu sniegt prasītājam inkasācijas pakalpojumus, un vienlaikus ar līguma

parakstīšanu, parakstīti arī deviņi līguma pielikumi.

2016. gada 19. jūnijā /adrese/, ap plkst. 14.30 prasītāja restorānā “Yakuza” atbildētājs veica inkasāciju. 2016. gada 19. jūnijā prasītāja pārstāve

/pers. A/ nodeva naudu 1 299,56 EUR apmērā inkasentam Nr. 7, parakstot kopā ar viņu pavadzīmi ar plombes numuru A492853. Atbildētājs saņēma

naudu, transportēja to uz naudas nogādes vietu, lai veiktu naudas apstrādi, t. i., lai ieskaitītu naudu prasītāja bankas kontā.

Atbilstoši līgumam atbildētājs apņēmās no prasītāja inkasēto naudu bez īpaša rīkojuma ieskaitīt šādos klienta bankas kontos ne vēlāk kā nākamajā

bankas darbadienā pēc inkasācijas, ievērojot līguma 3. pielikumā norādīto inkasācijas objektu sadalījumu pa bankām: SEB banka AS, /konta numurs/.

Līguma 3. pielikumā un līguma 3. punktā nav sadalījuma pa bankām. Līgumā ir norādīts vienīgais prasītāja (Klienta) bankas norēķinu konts. Arī līguma

2. pielikumā (saziņas līdzekļi) norādīts tas pats prasītāja bankas konts.

Nākamajā darbā dienā pēc inkasācijas prasītājs konstatēja, ka nauda netika ieskaitīta prasītāja bankas norēķinu kontā saskaņā ar līguma un tā

pielikumu noteikumiem, tādēļ prasītājs nekavējoties sazinājās ar atbildētāju, pieprasot paskaidrojumus. Atbildētājs nosūtīja pavadzīmes un maksājuma

uzdevuma kopiju, norādot, ka izpildīja savas saistības.

Veicot pavadzīmes pārbaudi, prasītājs konstatēja, ka pavadzīmē norādītais bankas konta numurs, saņēmēja nosaukums un objekta numurs atšķiras

no līgumā nostiprinātās informācijas. Neizpildot savus līgumiskos un likumiskos pienākumus, atbildētājs radīja prasītājam zaudējumu 1 299,56 EUR

apmērā. Konstatējot pārkāpumu, prasītājs 2016. gada 22. jūnijā nosūtīja atbildētājam pretenziju ar lūgumi kompensēt zudušo naudas summu 1 299,56

EUR. Atbildē uz pretenziju atbildētājs norādīja, ka pārskaitījums atbilstoši pavadzīmei veikts uz objekta Nr. 683 bankas kontu, kas ir SIA “MGVR

Service” bankas konts.

Prasītājs norāda, ka SIA “MGVR Service” nav līguma dalībnieks un objekts Nr. 683 nav nostiprināts līgumā. Prasītājs norādīja, ka iepriekš

restorāna “Yakuza”, kas atrodas /adrese/, pārvalde bija SIA “MGVR Service” kompetencē, taču 2015. gada novembrī SIA “MGVR Service”

pārtrauca apkalpot minēto restorānu un tā pārvaldību pārņēma prasītājs. Tādēļ prasītājs ar atbildētāju noslēdza inkasācijas līgumu.

2016. gada 1. augustā atbildētājam nosūtīta atkārtota pretenzija, bet 2016. gada 4. augustā no atbildētāja saņemti atkārtoti iebildumi.

2016. gada 2. novembrī atbildētājam nosūtīts maza apmēra prasības pieteikums paskaidrojumu sniegšanai lietā, un tiesas sūtījums izsniegts 2016.

gada 7. novembrī, ko apstiprina VAS “Latvijas Pasts” paziņojums.

2016. gada 5. decembrī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi uz celto prasību, kuros, pamatojoties uz Civillikuma 1774. pantu,

atbildētājs prasību neatzīst pilnībā.

Atbildētāja paskaidrojumos norādīts, ka 2013. gada 19. augustā starp SIA “MGVR Services” kā klientu un SIA “firma EVOR” kā izpildītāju

noslēgts līgums par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13, kura ietvaros SIA “firma EVOR” uzņēmās veikt naudas līdzekļu inkasāciju objektā

/adrese/, “Yakuza”, pārskaitīt saņemto naudu uz SIA “MGVR Service” kontu.

2015. gada 1. janvārī minētais līgums pārjaunots - noslēgts pārjaunojuma līgums kā Pielikums Nr. 4 līgumam par skaidras naudas inkasāciju Nr.

19/08-A13, ar kuru SIA “firma EVOR” no SIA “MGVR Service” izrietošās saistības pārņēma SIA “EVOR INKASĀCIJA”.

2015. gada 14. septembrī līgums par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13 atkal pārjaunots - noslēgts pārjaunojuma līgums (turpmāk tekstā

arī - Pārjaunojums uz SIA “EUROCASH1 LATVIJA”), ar kuru SIA “EVOR INKASĀCIJA” no līguma par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13

izrietošās saistības pārņēma atbildētājs.

2015. gada 17. novembrī SIA “MGVR Service” darbiniece /pers. G/ nosūtīja atbildētāja valdes loceklim /pers. H/ e-pastu, kurā norādīja, ka

SIA “MGVR Service” īslaicīgi pārtrauc apkalpot objektus pilsētā (Elizabetes un Ģertrūdes), un ar to nodarbosies cita kompānija – SIA “KRMG”.

Vienlaikus lūgts nepārtraukt darbojošos līgumu ar SIA “MGVR Service” un noslēgt identisku līgumu ar jauno kompāniju SIA “KRMG”.

Tādejādi, nepārtraucot līgumu ar SIA “MGVR Service”, 2015. gada 19. novembrī noslēgts inkasācijas līgums arī ar prasītāju, ar kuru atbildētājs

uzņēmās veikt naudas līdzekļu inkasāciju SIA “KRMG” inkasējamajā objektā /adrese/, “Yakuza”, piešķirot unikālo objekta numuru Nr. 1278.

Paralēli aktīvi inkasējamajā objekta adresē darbojās divi līgumi, ar atšķirīgu piešķirto unikālo objekta numuru 683 pēc viena līguma un 1278 pēc

otra līguma.

2016. gada 19. jūnijā, ierodoties inkasējamajā objektā, atbildētājam saņemot inkasējamo naudas summu, tika izsniegta inkasācijas pavadzīme,

kurā kā unikālā objekta numuru kasiere /pers. A/ ierakstīja numuru 683, kas ir aktīva līguma unikālā objekta numurs. Tādējādi pati kasiere /pers. A/

norādīja, kurai personai pārskaitāma inkasētā naudas summa un atbildētājam bija pienākums veikt naudas ieskaitīšanu SIA “MGVR Service” kontā.

Atbildētājs 2016. gada 20. jūnijā pārskaitīja inkasētos naudas līdzekļus uz SIA “MGVR Service” bankas kontu.

Pēc prasītāja pretenzijas saņemšanas atbildētājs nesaskatīja savu vainu notikušajā, bet vēloties palīdzēt klientam, atbildētājs sazinājās ar AS “SEB

banka” un SIA “MGVR Service” pārstāvjiem, noskaidrojot, ka inkasēšanas rezultātā pārskaitītā naudas summa ir novirzīta Valsts ieņēmumu dienestam

un ieturēta SIA “MGVR Service” nodokļu parāda dzēšanai. Prasītājs 2016. gada 06. jūlijā un 2016. gada 12. jūlijā rakstīja lūgumus Valsts ieņēmumu

dienestam ar lūgumu atgriezt nodokļu parāda dzēšanai ieturēto naudas summu, taču naudas līdzekļi nav atgriezti.

Atbildētājs norādīja, ka prasītāja darbiniece /pers. A/ pastāvīgi strādāja kā kasieris citos saistītos objektos - Yakuza Lidosta Rīga (saņēmējs

SIA SUSHI BOX) un tikai 2016. gada 19. jūnijā izsniedza inkasēto naudas summu inkasējamā objekta adresē /adrese A/. “Yakuza”. Līdz ar ko

atbildētājam ir šaubas vai vispār un kādā veidā prasītājs instruēja savu darbinieci /pers. A/ par pareizo un inkasācijas pavadzīmē norādāmo nepieciešamo

informāciju, kā rezultātā radās kļūdainais pārskaitījums. Gan SIA “MGVR Service”, gan prasītājs, gan SIA “SUSHI BOX” ir saistītas kompānijas.

SIA “MGVR Service” un SIA “KRMG” ir viens un tas pašas izpildu institūcijas.

2016. gada 27. decembrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka pušu starpā nav strīda, ka SIA

,,MGVR Service” un SIA -firma “EVOR” noslēdza līgumu Nr. 19/08-A13, ka SIA ,,MGVR Service”, SIA - firma “EVOR” un SIA “EVOR

inkasācija” noslēdza pārjaunojuma līgumu, ka SIA ,,MGVR Service”, SIA “EVOR inkasācija” un atbildētājs 2015. gada 14. septembrī noslēdza

pārjaunojuma līgumu, ka no atbildētāja puses līdz 2015. gada 17. novembrim kompānijai SIA “MGVR Service” sniegti pakalpojumi objektā – restorānā

“Yakuza”, pēc adreses /adrese B/, ka 2015. gada 17. novembrī SIA ,,MGVR Service” lūdza pārtraukt pakalpojuma sniegšanu un noslēgt jaunu līgumu,

ka 2015. gada 19. novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Inkasācijas līgums Nr. INK-03/11/2015, ka līdz 2016. gada 16. septembrim

(līguma izbeigšanas datums) inkasācijas pakalpojumi tika sniegti vienīgi prasītajam, neņemot vērā datumu, par kuru ir strīds.

Prasītājs uzskata, ka pušu starpā ir strīds par to, kam, proti prasītājam vai SIA ,,MGVR Service”, 2016. gada 19. jūnijā tika sniegti pakalpojumi

/adrese/, ap plkst. 14.30, prasītāja restorānā “Yakuza”, uz kādu bankas norēķinu kontu atbildētājam bija jāveic naudas pārskaitījums, vai atbildētājs

pārkāpa līguma un normatīvo aktu noteikumus.

Atbildētājs savos paskaidrojumos atsaucies uz unikālo piešķirto kodu (kodiem), saskaņā ar kuru pusēm ir jāveic norēķini, bet atbildētājs nespēj

argumentēt, kāda līguma un kāds punkts nosaka šādu pienākumu līgumslēdzēju pusēm. 2015. gada 14. septembrī, noslēdzot pārjaunojuma līgumu ar SIA

,,MGVR Service”, atbildētājs pārjaunoja visas tiesības un saistības, kas izriet no inkasācijas līguma. Nevienā no iepriekš noslēgtajiem līgumiem nav

noteikta inkasētās naudas pārskaitīšanas kārtība uz bankas kontu saskaņā ar “unikālo piešķirto kodu”. Laikā, kad SIA ,,MGVR Service” apkalpoja

objektu, tika rakstīts kods, kuru prasītājam paziņoja atbildētājs, bet tas nesaista prasītāju un nemaina līguma nosacījumus.

Prasītājs apstiprina, ka SIA “MGVR Service” izteica lūgumu pārtraukt pakalpojumu sniegšanu. Pēc tam netika izteikts lūgums atjaunot

pakalpojumu sniegšanu.

Atbildētājs neizpildīja līguma noteikumus, kā rezultātā prasītājam radās zaudējumi. Ja prasītāja darbinieks kļūdaini ierakstīja informāciju pavadzīmē,

pielaida drukas kļūdu, tad atbildētājam jārīkojas, vadoties pēc līguma vai jāsazinās ar prasītāju. Atbildētājs, patvaļīgi nosakot samaksas kārtību atbilstoši

saviem iekšējiem kodeksiem, pārskaitīja naudu uz nepareizu, nekur neminētu bankas kontu.

Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, arī tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.25 panta pirmo daļu lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

No publiski pieejamiem datiem Lursoft datu bāzē redzams, ka prasītāja darbības veids ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi,

savukārt atbildētāja darbības veids ir personiskās drošības darbību un drošības sistēmu pakalpojumu nodrošināšana.

Skaidras naudas inkasācija ir pakalpojumu kopums, kas sastāv no vairākiem posmiem un kopā veido inkasācijas pakalpojumu ciklu. Pirmajā

inkasācijas pakalpojuma cikla posmā inkasācijas pakalpojumu sniedzējs veic skaidras naudas savākšanu no klienta. Otrajā cikla posmā tiek veikta

skaidras naudas līdzekļu transportēšana uz skaidras naudas apstrādes centru. Trešajā posmā skaidra nauda tiek apstrādāta skaidras naudas apstrādes

centrā. Ceturtajā posmā tiek veikta skaidras naudas uzglabāšana, ieskaitīšana klienta bankas kontā, transportēšana uz klienta norādītu galamērķi.

(Konkurences padomes noslēguma ziņojums “Inkasācijas pakalpojumu tirgus uzraudzība”, 01.12.2014.).

No lietas materiāliem redzams, ka 2015. gada 19. novembrī starp prasītāju valdes locekles /pers. N/ personā kā klientu un atbildētāju valdes

locekļa /pers. H/ personā kā pakalpojuma sniedzēju noslēgts Inkasācijas līgums Nr. INK-03/11/2015, atbilstoši kuram atbildētājs apņēmās sniegt

prasītājam šādus pakalpojumus: prasītāja naudas inkasāciju (naudas savākšanu, transportēšanu, apstrādi un glabāšanas drošības nodrošināšanu līdz

brīdim, kad nauda tiek ieskaitīta prasītāja norādītajā bankas kontā) prasītāja objektos un pēc pieteikumiem piegādāt monētas (maiņas naudu) prasītāja

objektiem. Par minēto pakalpojumu veikšanu atbildētājs saņem samaksu atbilstoši līguma otrā punkta cenrādim. Līgums stājas spēkā 2015. gada

23. novembrī un darbojas līdz tā atsaukšanai.

No Inkasācijas līguma 3. pielikuma redzams, ka inkasācijas pakalpojumi sniedzami divos prasītāja objektos, kas atrodas /adrese/, objekta Nr.

1277, to veicot ceturtdienās un svētdienās, un /adrese/, objekta Nr. 1278, to veicot ceturtdienās un svētdienās.

Atbilstoši Inkasācijas līguma 3. punktam prasītājs pilnvaroja un atbildētājs apņēmās no prasītāja inkasēto naudu bez īpaša rīkojuma ieskaitīt

prasītāja bankas kontā Nr. /konta numurs/, AS “SEB banka”, UNLALV22, ne vēlāk kā nākamajā bankas darbadienā pēc inkasācijas.

Pušu starpā nepastāv strīds, ka 2016. gada 19. jūnijā atbildētāja darbinieks ieradās objektā, kas atrodas /adrese/, un minētajā objektā atbildētāja

darbinieks saņēma inkasēto naudas summu 1 299,56 EUR apmērā, par ko prasītāja darbiniece sastādīja inkasācijas pavadzīmi.

Atbilstoši Inkasācijas līguma 8.4. punktam pēc naudas sagatavošanas prasītājs aizpilda pavadzīmi trijos eksemplāros, tajā norādot nepieciešamo

informāciju. Pavadzīmē obligāti norādams prasītāja nosaukums, objekta adrese, objekta kods, bankas konta numurs, kurā jābūt ieskaitītai inkasētai

naudai, naudas transportēšanas dienas datums, inkasācijas somas vai plombas numurs, naudas summa ar cipariem un vārdiem, kā arī personas, kura

gatavoja naudas sūtījumu, vārds, uzvārds vai vārda spiedogs un oriģinālais paraksts uz katras pavadzīmes kopijas.

Atbilstoši Inkasācijas līguma 2.5. punktam, saņemot naudu, inkasentam jāsalīdzina inkasācijas somas un plombu numuri ar datiem, kas noradīti

pavadzīmē, jāpārbauda inkasācijas somu un plombu stāvokļa atbilstība līguma noteikumiem, kā arī jāparaksta pavadzīme.

No lietas materiālos esošās pavadzīmes redzams, ka 2016. gada 19. jūnijā atbildētāja darbinieks (inkasents) objektā “Yakuza”, /adrese/, objekta

Nr. 683, saņēma inkasācijas somu ar plombes Nr. A492853, kurā ievienota nauda 1 299,56 EUR apmērā.

Pavadzīmi sastādīja prasītāja kasiere, norādot tajā sekojošu informāciju, kas neatbilst līguma noteikumiem: objekta numurs norādīts 683, kaut

līguma tas ir 1278; saņēmējs norādīts SIA “KRMG Service” kaut līgumā tas norādīts SIA “KRMG”, konts, kurā veicama samaksa norādīts /konta

numurs/, kaut līgumā tas norādīts /konta numurs/.

No lietas materiālos esošā maksājuma uzdevuma redzams, ka 2016. gada 20. jūnijā atbildētājs 1 299,56 EUR ieskaitīja SIA “MGVR service”

norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, maksājuma mērķī norādot: “Objekts: ertr des iela 22, R ga Ink: 19/06/2016 MGVR service SIA – 683 Maisa Nr.

A492853”.

Tādejādi tiesa konstatē, ka atbildētājs ieskaitīja inkasētos naudas līdzekļus kontā, kas neatbilst ne 2015. gada 19. novembra Inkasācijas līgumā Nr.

INK-03/11/2015 norādītajam kontam, ne arī pavadzīmē norādītajam kontam.

No pušu rakstveidā sniegtajiem paskaidrojumiem noskaidrots, ka pirms prasītāja SIA “MGVR Service” apkalpoja objektu “Yakuza”, /adrese/.

Lietas materiālos esošais 2013. gada 19. augusta līgums par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13, 2015. gada 1. janvāra pārjaunojuma

līgums, 2015. gada 14. oktobra pārjaunojuma līgums apstiprina, ka no 2015. gada 1. oktobra, pārņemot šo saistību no iepriekšējā inkasācijas

pakalpojumu sniedzēja SIA “EVOR INKASĀCIJAS”, atbildētājs nodrošina inkasācijas pakalpojumus klientam SIA “MGVR Service” objektā

/adrese/, “Yakuza”, objekta Nr. 682, to veicot ceturtdienās un svētdienās, un /adrese/, “Yakuza”, objekta Nr. 683, to veicot ceturtdienās un svētdienās.

Atbilstoši 2013. gada 19. augusta līguma par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13 punktam 1.1.1. atbildētājam bija pienākums veikt skaidras

naudas iemaksu SIA “MGVR Service” norēķinu kontā Nr. /konta numurs/6, AS “SEB banka”, UNLALV2V. Realizējot SIA “MGVR Service”

pārstāvību, 2013. gada 19. augusta līguma par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13, 2015. gada 1. janvāra pārjaunojuma līguma un 2015. gada

14. oktobra pārjaunojuma līguma parakstīšanu veica SIA “MGVR Servoce” valdes locekle /pers. N/.

No 2013. gada 19. augusta līguma par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13 punktiem 8.1. un 8.2. redzams, ka līgums ir spēkā uz

nenoteiktu laiku. Pusēm ir tiesības izbeigt līgumu, par to brīdinot otru pusi rakstveidā ne mazāk kā 30 kalendārās dienas iepriekš.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015. gada 17. novembrī SIA “MGVR Service” darbiniece /pers. G/ (/pers. G/) no e-pasta adreses

“info@yakuza.lv” nosūtīja atbildētāja valdes loceklim /pers. H/ e-pasta vēstuli, kurā norādīts, ka SIA “MGVR Service” īslaicīgi pārtrauc apkalpot

objektus pilsētā (Elizabetes un Ģertrūdes), un ar to nodarbojas cita kompānija – SIA “KRMG”, un saistībā ar šo lūgts nepārtraukt darbojošos līgumu ar

SIA “MGVR Service”, noslēgt identisku līgumu ar jauno kompāniju SIA “KRMG”. No tiesai elektroniski pieejamiem datiem Uzņēmumu reģistra datu

bāzē redzams, ka /pers. G/ nav SIA “MGVR Service” valdes locekle un lietas materiālos nav pierādījumu par /pers. G/ (/pers. G/) saistību ar

SIA “MGVR Service” kā minētā uzņēmuma darbinieci, taču prasītājs to nav apstrīdējis.

Tādejādi tiesa secina, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi, kas apliecinātu, ka 2013. gada 19. augusta līguma par skaidras naudas inkasāciju

Nr. 19/08-A13, 2015. gada 1. janvāra pārjaunojuma līguma un 2015. gada 14. oktobra pārjaunojuma līguma darbība būtu izbeigta atbilstoši līguma

nosacījumiem. Minētā e-pasta vēstule liecina par gluži pretējo, ka SIA “MGVR Service” atbildēja sniegtie inkasācijas pakalpojumi nebūs nepieciešami

tikai uz laiku, kamēr SIA “MGVR Service” īslaicīgi pārtrauc apkalpot objektus, un līguma darbība netiek izbeigta.

Secināms, ka uz šā līguma pamata atbildētājs veica naudas ieskaitīšanu SIA “MGVR Service” norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, nevis prasītāja

norēķinu kontā vai pavadzīmē norādītajā kontā, jo uzskatīja, ka inkasācijas pakalpojums tiek sniegts nevis prasītājam, bet SIA “MGVR Service”. Šāds

priekšstats atbildētājam radās, vadoties pēc pavadzīmē norādītā objekta numura, kurš atbilst līgumā norādītajam par inkasācijas pakalpojumu

nodrošināšanu SIA “MGVR Service”.

Tātad atbildētājs objektā “Yakuza”, /adrese/, no 2015. gada 1. oktobra sniedza inkasācijas pakalpojumus SIA “MGVR Service” gan uz

2013. gada 19. augusta līguma par skaidras naudas inkasāciju Nr. 19/08-A13, gan 2015. gada 1. janvāra pārjaunojuma līguma un 2015. gada

14. oktobra pārjaunojuma līguma pamata, gan arī no 2015. gada 23. novembra SIA “KRMG” uz 2015. gada 19. novembra inkasācijas līguma Nr.

INK-03/11/2015 pamata.

No atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem un veiktajām darbībām (mēģinājumiem atgūt SIA “MGVR Service” norēķinu kontā naudas līdzekļus,

lai tos atgrieztu prasītājam) secināms, ka pušu starpā nepastāv strīds, ka 2016. gada 19. jūnijā inkasācijas pakalpojumi faktiski sniegti pēc 2015. gada

19. novembra inkasācijas līguma, bet gan atbildētājam ir iebildumi pret prasītāja darbinieces rīcību, kas to, sastādot pavadzīmi ar kļūdainiem datiem,

maldināja par komersantu, kuram tiek sniegts pakalpojums. Atbildētāja ieskatā minēto maldu rezultātā radās nejauši zaudējumi, kas atbildētājam nav

jāatlīdzina.

No 2015. gada 19. novembra inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015 punkta 9.3. redzams, ka līdz ar līguma stāšanos spēkā, tas atceļ visus

iepriekšējās līdzēju vienošanās par līguma priekšmetu.

Ņemot vērā, ka tiesai nav ziņu, ka pirms 2015. gada 19. novembra inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015 noslēgšanas starp prasītāju un

atbildētāju būtu bijušas kādas citas vienošanās par līguma priekšmetu, secināms, ka 2015. gada 19. novembra Inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015

punkts 9.3. attiecināms ne vien uz pušu savstarpējām vienošanām, bet gan uz kara līdzēja tiesiskiem darījumiem attiecībā uz līguma priekšmetu.

Ņemot vērā, ka abu inkasācijas līgumu priekšmets ir inkasācijas pakalpojumu sniegšana par samaksu vienos un tajos pašos inkasācijas objektos,

tad atbilstoši 2015. gada 19. novembra inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015 punktam 9.3. atbildētājs no 2015. gada 23. novembra atbildētājs vairs

nebija tiesīgs sniegt inkasācijas pakalpojums objektos /adrese/, “Yakuza” un /adrese/, “Yakuza” pēc iepriekš slēgtiem līgumiem un turpmāk sniegtie

inkasācijas pakalpojumi bija veicami tikai pēc 2015. gada 19. novembra Inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015 līdz puses nav vienojušās citādi.

Kaut arī inkasācijas pakalpojumu līgums ar SIA “MGVR Service” nav izbeigts atbilstoši līguma 8. punkta nosacījumiem, taču atbildētājs vairs

nebija tiesīgs nodrošināt inkasācijas pakalpojumu sniegšanu pēc tā, jo 2015. gada 19. novembra inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015, kuru noslēdzis

atbildētājs, 9.3. punkts paredz, ka līdz ar līguma stāšanos spēkā, tas atceļ visus iepriekšējās līdzēju vienošanās par līguma priekšmetu.

Ievērojot minēto, tiesai rodas pamats uzskatīt, ka atbildētājs maldījās attiecībā uz 2013. gada 19. augusta līguma par skaidras naudas inkasāciju

Nr. 19/08-A13, 2015. gada 1. janvāra pārjaunojuma līguma un 2015. gada 14. oktobra pārjaunojuma līguma spēkā esamību.

Atbildētājs prasību neatzīst, atsaucoties uz to, ka prasītājam radītie zaudējumi uzskatāmi par nejaušiem zaudējumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1774. pantu nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina. Tādēļ, ja nejaušs šķērslis kavē kādu izpildīt uzņemto saistību,

jāatzīst, it kā viņš būtu to izpildījis, ja vien viņš līgumā nav uzņēmies nejaušības risku.

Atbilstoši 2015. gada 19. novembra inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015 punktam 7.2. un 7.3. redzams, ka atbildētājs ir materiāli atbildīgs par

naudas līdzekļiem no pavadzīmes parakstīšanas un naudas saņemšanas brīža līdz brīdim, kad sabiedrība izdara atbilstošu elektronisko pārskaitījumu uz

klienta norādīto bankās kontu un naudas līdzekļi ir nonākuši norādītajā kontā. Atbildētājs atlīdzina prasītājam nodarītos zaudējumus saistībā ar naudas

transportēšanu un naudas apstrādi, kas radušies trešo personu prettiesiskas darbības dēļ vai atbildētāja darbinieku ļaunprātīgas rīcības vai rupjas

neuzmanības dēļ, atbildētājs kompensē prasītājam zaudējumus pēc zaudējumu patiesā apmēra konstatēšanas, bet kopējais atlīdzības apjoms nepārsniedz

zudušās naudas vērtību.

Savukārt 2015. gada 19. novembra inkasācijas līguma Nr. INK-03/11/2015 punktā 7.4. atrunāti tie gadījumi, pie kuriem atbildētājs nenes

atbildību, proti, atbildētājs atbildīgs nav par līgumā noteikto pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kas notikusi tādos nepārvaramas varas apstākļos,

kā dabas katastrofas, ugunsnelaimes, vispārējie elektrības, sakaru vai datu pieslēguma pārrāvumi, karš un kara darbība, streiki, aizliedzošas valdības

darbības, jauns valsts un pašvaldību normatīvie akti, citi likumīgi šķēršļi vai jebkādas citas darbības un parādības, kas nav atkarīgas no atbildētāja gribas

un ko atbildētājs nevar ietekmēt.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs līgumā ir pielīdzis savu materiālo atbildību par kļūdaini veikto maksājumu trešās personas kontā, jo tas

nav saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem.

Saskaņā ar komerclikuma 393. panta pirmo daļu komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta

rūpību.

Tiesas ieskatā prasītāja darbinieces kļūdaini sastādītā pavadzīme neatbrīvo atbildētāju no pienākuma veikt maksājumu līgumā norādītajā kontā

atbilstoši līguma nosacījumiem, jo līguma noteikumi neparedz, ka ar pavadzīmi iespējams mainīt līgumā noteikto inkasācijas procesa kārtību.

Līdz ar ko, tiesa secina, ka 2016. gada 19. jūnija inkasācijas procesa gaitā atbildētājs nav ievērojis komersanta pienākumu rīkoties ar krietna un

kārtīga komersanta rūpību, kā rezultātā viņam ir pienākums segt prasītājam radītos zaudējumus inkasētās naudas 1 299,56 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami zaudējumi 1 299,56 EUR apmērā.

Par maksājuma saistību kavējumu prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus uz sprieduma pieņemšanas dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbildētājam pienākums veikt naudas ieskaitīšu prasītāja norēķinu kontā iestājies 2016. gada 20. jūnijā. Līdz ar ko samaksas nokavējums iestājies

no 2016. gada 21. jūnija un uz 2016. gada 5. aprīli tas sastāda 289 dienas par ko maksājami nokavējuma procenti 61,74 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un Civillikuma 1765. panta pirmo daļu spriedumā nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas atbilstoši katra atbildētāja

parāda daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas.

Līdz ar ko no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 198,83 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1. pantu, 8.pantu, 41., 93.panta pirmo daļu, 97.pantu, 189.-193.pantu, 2041.pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt SIA “KRMG” maza apmēra prasību pret SIA “EUROCASH1 LATVIJA” par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “EUROCASH1 LATVIJA”, reģistrācijas Nr. 40103357570, par labu SIA “KRMG”, reģistrācijas Nr. 40103932549, zaudējumus

1 299,56 EUR (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit deviņi euro, 56 centi), likumiskos nokavējuma procentus 61,74 EUR (sešdesmit viens euro, 74

centi) par laika periodu no 2016. gada 21. jūnija līdz 2017. gada 5. aprīlim, tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 198,83 EUR (viens simts deviņdesmit

astoņi euro, 83 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (4 euro, 70 centi).

Noteikt SIA “KRMG”, reģistrācijas Nr. 40103932549, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “EUROCASH1 LATVIJA”,

reģistrācijas Nr. 40103357570, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Samaksa prasītāja SIA “KRMG” labā veicama prasītāja SIA “KRMG” norēķinu kontā Nr. LV49UNLA0050023439631, AS “SEB banka”.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Meldere