Court partially allowed claim for debt recovery after bankruptcy proceedings were concluded and creditor rights restored.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt recovery against the defendant following the conclusion of the defendant's bankruptcy proceedings. While the plaintiff argued for full payment of services rendered, the court found that only a portion of the debt remained enforceable after the bankruptcy process ended. Consequently, the court ordered partial payment of the principal debt, state fees, and litigation costs to the plaintiff while dismissing the remainder of the claim.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 193., 194., 195., 204.1 un 250.27 panti: Upon conclusion of a natural person's insolvency proceedings, creditor rights to claim performance of obligations are restored, allowing for partial enforcement of the debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33281315
Lietas arhīva Nr. C-1055-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 24.martā
Rīgas rajona tiesa:
tiesnese Elita Stivriņa
ar sekretāri Montu Murašku,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers.L/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Pašvaldības SIA „Valgums-S” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 19.martā prasītājs Pašvaldības SIA „Valgums S” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/ par naudas piedziņu.
Prasībā norāda, ka 2005.gada 25.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par ūdens piegādi, kanalizācijas notekūdeņu
pieņemšanu un attīrīšanu (turpmāk – līgums). Līgums paredzēja prasītājam pienākumu sniegt atbildētājai viņas piederošajā nekustamajā īpašumā /adrese
A/, dzeramā ūdens piegādes, kā arī notekūdeņu pieņemšanas, pārsūknēšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Savukārt atbildētājas pienākums bija savlaicīgi
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Prasītājs ir sniedzis pakalpojumu pilnā apmērā. Atbildētāja nekad nav apstrīdējusi rēķinos norādītās
pakalpojumu summas un nav cēlusi pretenzijas par pakalpojuma kvalitāti.
Pilnīga vai daļēja maksājumu saistību nepildīšana no atbildētājas puses notiek jau no 2011.gada janvāra mēneša. Kopš 2012.gada aprīļa prasītājs
pārtrauc sniegt atbildētājai līgumā noteiktos pakalpojumus, jo tika uzsākta atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūra. Tādējādi
parāds par līguma ietvaros saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājai ir iekrājies no 2011.gada janvāra mēneša līdz 2012.gada marta mēnesim.
Prasītājs vairākkārt ir vērsies pie atbildētājas ar aicinājumu kārtot parādsaistības taču atbildētāja uz to nereaģēja. 2015.gada 26.janvārī prasītājs
nosūtīja atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu ar aicinājumu līdz 2015.gada 9.februārim pilnā apmērā apmaksāt izveidojušos parādu. Taču arī uz šo
aicinājumu atbildētāja nereaģēja.
Atbildētājas parāda summa pret prasītāju ir 727,36 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1578., 1590., 1651., 1652., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 250.19 un 250.20 pantu, lūdz tiesu piedzīt
no atbildētājas parādu par saņemtajiem pakalpojumiem 727,36 euro apmērā; piedzīt no atbildētājas samaksāto valsts nodevu 109,10 euro apmērā un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā; piedziņu vērst uz visu atbildētājas īpašumā esošo kustamo un nekustamo īpašumu un naudas
līdzekļiem.
[2] 2015.gada 28.aprīlī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Norāda, ka 2005.gada 25.februārī starp
atbildētāju un prasītāju tika noslēgts līgums par ūdens piegādi, kanalizācijas notekūdeņu pieņemšanu un attīrīšanu nekustamajā īpašumā /adrese A/.
Noslēdzot līgumu, atbildētāja godprātīgi pildīja ar līgumu uzņemtās saistības, katru mēnesi veica ikmēneša maksājumus līdz 2009.gadam, kā
bija paredzēts noslēgtajā līgumā, katru mēnesi pēc ūdens mērītāju rādītājiem. Atbildētāja 2008.gadā bija spiesta atstāt valsti un nekustamo īpašumu vairs
neizmantoja savām vajadzībām, tas nozīmē, ka arī neizmantoja vairs prasītāja pakalpojumus. Par ko prasītāju bija informējusi personīgi ierodoties pie
prasītāja un brīdinājusi, ka neviens vairāk īpašumā nedzīvo. Neskatoties uz to, ka pakalpojumus vairāk neizmantoja, bija veikusi maksājumus par
pakalpojumiem, kurus nebija izmantojuši.
2009.gada 29.maijā bija iesniegusi iesniegumu ar lūgumu veikt vienreizējo apmaksu gada laikā, sakarā ar to, ka neatradās valstī. Faktiski
bija veikusi maksājumus katru pusgadu vidēji par 10 kubiem ūdens, kuru nebija izmantojuši, jo skaitītājos stāvēja nulle.
2010.gadā saņēma paziņojumu par skaitītāju nomaiņu. 2010.gada oktobra mēnesī saņēma atkārtotu paziņojumu par skaitītāju nomaiņu un
sakarā ar to, ja nebūs veikta nomaiņa, prasītājs sāks aprēķināts ūdens daudzumu pēc deklarēto personu skaita par 1 cilvēku Ls 8,52 mēnesī.
Līdz tam laikam parādu nebija, pat bija veikta samaksa par faktiski nesaņemtajiem pakalpojumiem. Mēģināja ar prasītāju panākt
kompromisu, bet prasītājs uzstāja uz to, ka maksājumus ir jāveic katru mēnesi. Bija vērsusies pie prasītāja gan personīgi, gan rakstiski. Prasītājs turpināja
aprēķinus pēc deklarētiem cilvēkiem, mākslīgi audzējot parādu. Atbildētāja turpināja vēl veikt maksājumus līdz 2011.gada beigām, neskatoties uz to, ka
prasītājs bija sniedzis prasību par parāda piedziņu tiesā 2011.gada 12.maijā – tiesvedība izbeigta.
2011.gada 14.novembrī atbildētāja iesniedza prasītājam paziņojumu, ka atbildētājai ir uzsākts maksātnespējas process un, ka prasītājs var
vērsties pie ieceltā administratora ar savu pretenziju. Uzskata prasītāja rīcību par prettiesisku, jo prasītājs bija ilgāku laiku saņēmis maksājumus par
neizmantotiem pakalpojumiem (2 gadu laikā), vienpusīgi ir izmainījies līguma priekšmetu un sāka aprēķināt samaksu pārkāpjot līguma 4.2.punkta
noteikumus. Prasītājs klaji melo, ka atbildētāja nereaģēja uz viņu paziņojumiem, ieskaitot par pirmstiesas brīdinājuma saņemšanu. Saņemot brīdinājumu
uzreiz sazinājās ar prasītāju personīgi pa tālruni un paskaidroja, ka viņu prasību neatzīst un uzskata par prettiesisku.
Vēl atbildētājai nav saprotams par kādiem rēķiniem iet runa, kurus bija piestādījis prasītājs tiesai. Nekādus rēķinus prasītājs nevarēja
izrakstīt, jo samaksa aprēķinās pēc skaitītāju rādījumiem, kā ir norādīts līgumā. Visas prasītāja darbības uzskata par prettiesiskām, neatlaidīgām un
agresīvām Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā 12., 13.panta izpratnē. Saistošie noteikumi 7.1.3.punktu normatīvajos aktos paredz piemērot
tādus aprēķinus gadījumos, ja dzīvojamās telpas ir apdzīvotas, atbildētājas gadījumā māja vairākus gadus nebija apdzīvota, par ko bija paziņots
prasītājam jau 2009.gadā.
Līdz ar minēto lūdz prasību noraidīt pilnā apmērā.
[3] 2016.gada 12.februārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme.
Atsauksmē norādīts, ka atbildētājai piederošajā nekustamajā īpašumā ūdens skaitītājs tika uzstādīts 2004.gadā un tā verifikācija bija jāveic
2008.gadā. Prasītājs vairākkārt vērsās pie atbildētājas ar atgādinājumiem par verifikāciju, tomēr verifikācija netika veikta. No Ministru kabineta
2007.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.40 “Noteikumi par valsts meteoroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” un 2010.gada 30.jūnija
Salaspils novada domes Saistošajiem noteikumiem Nr.20/2010 “Salaspils novada ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un
aizsardzības noteikumi” 5.1.1. un 5.1.3. punktā noteiktā izriet, ka faktiski no 2008.gada atbildētājas ūdens skaitītāju rādījumus vairs nevar izmantot, lai
noteiktu patērētā ūdens daudzumu. Saistošo noteikumu Pielikums Nr.2 nosaka ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam, pamatojoties uz ko
aprēķināts ūdens patēriņš nekustamajā īpašuma pēc deklarēto iedzīvotāju skaita.
Prasītājs deklarēto personu skaitu nekustamajā īpašumā noteicis no atbildētājas 2011.gada 27.maija paziņojuma, kurš prasītāja ieskatā ir
pretrunīgs un pretēji atbildētājas apgalvojumam neliecina, ka nekustamajā īpašuma neviens nedzīvo un pakalpojumi netiek saņemti.
Daļēji patiesībai atbilstot apgalvojums, ka atbildētāja turpinājusi veikt maksājumus līdz 2011.gada beigām. No iesniegtajiem dokumentiem
redzams, ka atbildētāja veikusi divus maksājumus – 2011.gada 27.maijā 12,06 Ls apmērā un 2011.gada 5.oktobrī 13,40 Ls apmērā.
Norādīts, ka ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 26.jūlija spriedumu tika pasludināts atbildētājas maksātnespējas process, savukārt ar
2014.gada 31.jnavāra lēmumu nolemts izbeigt atbildētājas maksātnespējas procesa lietu.
Prasītājs noraida apgalvojumus par agresīvu komercpraksi. Agresīva komercprakse nevarot būt strīda risināšana tiesas ceļā, kā arī
prasītājs nav ietekmējis atbildētājas izvēles iespējas norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem veikt pēc ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem vai pēc
nekustamajā īpašumā deklarēto personu skaita.
Prasītājs lūdz tiesu kritiski vērtēt atbildētājas iesniegtos paskaidrojumus un apmierināt iesniegto prasību pilnā apmērā.
[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 26.janvāra lēmumu nolemts lietu skatīt mutvārdu procesā. 2016.gada 27.janvārī pusēm paziņots par
lietas izskatīšanu 2016.gada 14.martā plkst. 14:00.
[5] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka prasītājam bija tiesības veikt aprēķinu pēc deklarēto iedzīvotāju skaita, jo
atbildētāja nav ievērojusi 2007.gada 9.janvāra Ministru Kabineta noteikumos Nr.40 noteikto pienākumu verificēt ūdens skaitītājus. Atbildētājai
vairākkārt lūgts veikt ūdens saistītāju verifikāciju, tomēr atbildētāja verifikāciju neveica. Parādu lūdz piedzīt no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada
martam, pēc minētā datuma atbildētājas īpašuma tiesības ir izbeigušās. Norāda, ka, lai arī līgumā nav paredzēta maksājumu kārtība, ja ūdens skaitītājs
nav verificēts, ar līgumu netiek atcelti ne Ministru kabineta saistošie noteikumi, ne Salaspils novada domes saistošie noteikumi, kuros noteiks, kā rīkoties
situācijā, kad ūdens skaitītāju verifikācija nav veikta. Cilvēku skaitu esot paziņojusi atbildētāja un prasītājs nevar paskaidrot, kāpēc rēķinos norādīts viens
nevis pieci cilvēki.
[6] Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi 2016.gada 14.martā neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājai
paziņots, 2016.gada 27.janvārī nosūtot pavēsti uz deklarēto dzīvesvietu. Tiesas pavēste nav saņemta atpakaļ tiesā kā neizsniegta.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc
kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu
adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir
piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai
juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu.
Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.
Civilprocesa likuma 156.panta pirmajā daļā noteikts, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas
izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
[7] Uzklausījusi prasītāja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ izdruku ir pierādīts, ka /pers. C/,
laika posmā no 2005.gada 15.augusta līdz 2012.gada 19.martam piederēja nekustamais īpašums /adrese A/, ar adresi: /adrese/ (lietas 16.-20.lapa).
No 2005.gada 25.februāra Līguma Nr.ŪK/87 (turpmāk – Līgums) izriet, ka atbildētāja kā abonents un prasītājs kā piegādātājs noslēdz
līgumu par ūdens piegādi, kanalizācijas notekūdeņu pieņemšanu, pārsūknēšanu un attīrīšanu /adrese A/ (lietas 14., 15.lapa).
Līdz ar to atzīstams, ka prasītājam pašvaldības SIA „Valgums-S” ir prasījuma tiesības pret atbildētāju pēc 2005.gada 25.februāra Līguma
Nr.ŪK/87.
[8] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 550,05 Ls jeb 727,36 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada janvāra līdz
2012.gada martam, pamatojoties uz 2010.gada 30.jūnija Salaspils novada domes Saistošo noteikumu Nr.20/2010 “Salaspils novada ūdensvada un
kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi” 5.1.3. punktu.
Atbildētāja apstrīd parāda veidošanos, norādot, ka neviens nav dzīvojis nekustamajā īpašumā un prasītājs, aprēķinot samaksu par patērēto ūdeni,
pārkāpj Līguma 4.2.punktu. Atbildētāja ir paziņojusi prasītājam, ka nekustamajā īpašumā kopš 2009.gada neviens nedzīvo un pakalpojumus neizmanto.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Pušu noslēgtā 2005.gada 25.februāra Līguma Nr.ŪK/87 3.2.punktā puses ir vienojušās, ka patērētā ūdens un notekūdeņu daudzums
abonementam tiek aprēķināts pēc ūdens mērījuma rādījumiem.
Tiesa konstatē, ka līgumslēdzējas puses 2005.gada 25.februāra Līgumā Nr.ŪK/87 nav vienojušās par savstarpēju rīcību gadījumos, ja viena no
pusēm nepilda līgumu, kā arī nav vienojušās par pakalpojuma samaksas aprēķinu, ja atbildētāja neverificē ūdens skaitītāju.
No minētā secināms, ka prasītājs nepamatoti savu prasību šajā daļā ir pamatojis ar Civillikuma 1587.pantu, jo puses nebija vienojušās par
savādāku saņemtā pakalpojuma samaksu, ka tikai pēc skaitītāja.
[8.1] Vienlaikus tiesa atzīst, ka puses bija vienojušās, ka samaksa par saņemto pakalpojumu ir veicama katru mēnesi līdz nākošā mēneša
20.datumam. Prasītājs norāda, ka maksājumi ir pilnīgi vai daļēji pārtraukti jau no 2011.gada janvāra. Savukārt atbildētājā paskaidro, ka maksājumi par
pakalpojumu saņemšanu nav veikti pēc 2011.gada oktobra.
Tiesa konstatē, ka ar kvīti un čeku, kas atrodas lietas 57.lapā ir pierādīts, ka atbildētāja ir veikusi maksājumu par aukstā ūdens un
kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu par periodu no 2011.gada 4.jūnijā līdz 2011.gada 25.septembrim. Maksājums ir veikts 2011.gada 5.oktobrī.
Savukārt ar 2010.gada 4.oktobra maksājuma uzdevumu ir pierādīts, ka atbildētāja ir veikusi maksājumu prasītājai 47 latu apmērā. Tomēr tiesa
atzīst, ka 2010.gada 4.oktobra maksājums nepierāda, ka samaksa ir veikta tieši par nekustamo īpašumu /adrese A/, jo maksājuma uzdevuma teksts ir
izdzisis.
Saskaņā ar prasītāja aprēķinu, prasītājs ir ņēmis vērā atbildētājas veiktos maksājumus 2011.gada maijā 12,06 euro apmērā un oktobrī 13,40 euro
apmērā, kā arī 2012.gada aprīlī 13,40 euro apmērā.
Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka samaksu par pakalpojumu nav veikusi katru mēnesi, bet norāda, ka ir lūgusi prasītājam veikt maksājumus gada
beigās. Ar 2009.gada 29.maija iesniegumu ir pierādīts, ka atbildētāja ir lūgusi atļauju veikt maksājumus gada beigās.
2005.gada 25.februāra līguma 4.2.punktā puses bija vienojušās, ka līguma noteikumus var izmanīt, līgumslēdzēja pusēm rakstiski vienojoties.
Neskatoties uz to, ka 2009.gada 29.maijā atbildētāja ir iesniegusi iesniegumu, lietā nav gūti pierādījumi, ka puses būtu rakstiski vienojušas par līguma
noteikumu maiņu. Secināms, ka prasītājs nav piekritis atbildētājas šim līgumam un atbildētājai bija saistošs līgumā pielīgtais maksājumu veikšanas termiņš
un kārtība. Atbilstoši līgumā pielīgtajam atbildētājai katru mēnesi bija jānodod skaitītāja rādījumi un līdz mēneša 20.datumam jāveic samaksa.
Civillikuma 1588.pantā noteikts, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa
to neizpilda.
Tiesa atzīst, ka lietā ir gūti pierādījumi, ka atbildētāja ir atkāpusies no līguma un nav veikusi maksājumus atbilstoši 2005.gada 25.februāra Līguma
Nr.ŪK/87 3.1.punktā pielīgtajam termiņam - samaksa jāveic katru mēnesi līdz nākošā mēneša 20.datumam.
[8.2] Prasītājs norāda, ka atbildētāja nebija verificējusi ūdens skaitītāju un maksājums ir aprēķināts pēc Salaspils novada domes 2010.gada
30.jūnija saistošajos noteikumos Nr.20/2010 “Salaspils novada ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības
noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 5.1.3.punktā noteiktā.
Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”
1.punkts noteic, ka noteikumi nosaka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu (pielikums).
Pielikuma Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts 4.4.punts noteic, ka ūdens patēriņa skaitītāji verificējami ne retāk kā reizi
4 gados.
Salaspils novada domes Saistošo noteikumu 7.1.3.punktā noteikts, ka pakalpojumu sniedzējam un Klientam atkarībā no tā, kura valdījumā
(īpašumā) atrodas ūdens patēriņa skaitītāji, par saviem līdzekļiem ir jānodrošina šādu prasību izpilde ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude (verifikācija)
jāveic ik pēc 4 gadiem, ja ir uzstādīts filtrs pirms skaitītāja un ik pēc 2 gadiem, ja nav uzstādīts filtrs pirms skaitītāja.
Prasītājs norāda, ka ūdens skaitītāja verificēšana bija jāveic atbildētājai un atbildētāja nav apstrīdējusi šo savu pienākumu. Secināms, ka
atbildētājai bija pienākums ne retāk kā reizi četros gados veikt ūdens skaitītāju verifikāciju, pat tādā gadījumā, ja puses savstarpējā līgumā par to nav
vienojušās.
Lietā nav strīda, ka ūdens skaitītāja verifikācija bija jāveic 2008.gadā un tā nav veikta. Ar lietas materiāliem pievienoto 2010.gada
19.marta Atgādinājumus par ūdens skaitītāju pārbaudes termiņu un 2010.gada 25.oktobra Atkārtotu atgādinājumu par ūdens skaitītāja pārbaudes
termiņu pierādīts, ka atbildētāja bija informēta par pienākumu verificēt ūdens skaitītāju (lietas 60., 61.lapa).
Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja ūdens skaitītāju būtu verificējusi, un atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ
ūdens skaitītājs netika verificēts.
Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav ievērojusi Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei
pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” noteikto pienākumu verificēt skaitītāju, tādēļ tiesas ieskatā prasītājs pamatoti piemēroja Salaspils novada domes
Saistošo noteikumu Mr.20/2010 5.1.3.punktu. Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja norādi, ka neverificēta skaitītāja rādījumus nevar uzskatīt par patiesiem
un šajā gadījumā pieņemams, ka skaitītāja vispār nav.
Tiesa konstatē, ka 2010.gada 30.jūnija Salaspils novada domes Saistošo noteikumu 5.1.3.punktā noteikts, ka izņēmuma gadījumos ūdens
daudzumu, ko patērē klients, ja ūdens patēriņa skaitītājs nav uzstādīts, nosaka pēc ūdens patēriņa normām (Pielikums Nr.2) un klienta sniegtajām ziņām,
saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem. Šī norma neattiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.
Tiesa nesaskata šķēršļus, kas atbildētajai liegtu verificēt skaitītāju vairāku gadu garumā un tādējādi atbildētājai bija izvēles iespēja vai verificēt
ūdens skaitītāju un maksājumus veikt atbilstoši reāli patērētajam pakalpojuma apjomam, vai veikt maksājumus atbilstoši pašvaldības saistošajos
noteikumos noteiktajam aprēķinam. Atbildētājai netiek dota trešā iespēja - neverificēt ūdens skaitītāju un nemaksāt par ūdeni.
Izvērtējot iepriekš minēto tiesa secina, ka atbildētājs pamatoti ir piemērojis Salaspils novada domes 2010.gada 30.jūnija saistošajos noteikumos
Nr.20/2010 “Salaspils novada ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi” (turpmāk – Saistošie
noteikumi) 5.1.3.punktā noteikto aprēķināšanas kārtību.
[8.3] Tiesa ņem vērā, ka puses nav vienojušās par rīcību gadījumā, ka pakalpojuma saņēmējs nepilda savu pienākumu un neverificē ūdens
skaitītāju, tādēļ šajā gadījumā ir piemērojams regulējums, kas ir noteikts likumā, Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības saistošajos noteikumos.
2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013, kuri bija spēkā līdz 2013.gadam, “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu
dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 28.punktā un 29.punktā ir noteikts, ka, ja prombūtnes dēļ
dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš
informē pārvaldnieku. Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vai šo noteikumu 28.punktā minētajā kārtībā nav
informējis par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu
par pēdējiem trim mēnešiem.
Kaut arī šie Ministru kabineta noteikumi attiecas tikai uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, tiesa uzskata, ka ir piemērojama analoģija.
No minētiem Ministru kabineta noteikumiem izriet, ka ir pieļaujamas atkāpes no vispārējā regulējuma gadījumos, kad ūdens skaitītāja rādījumus
īpašnieks nevar nodot vai īpašumā neviens nedzīvo. Vidējo ūdens patēriņu ir pamats aprēķināt tikai tādā gadījumā, ja īpašnieks nav paziņojis par
prombūtni.
Ar 2011.gada 27.maija paziņojumu ir pierādīts, ka atbildētāja ir paziņojusi pakalpojuma sniedzējam, ka īpašumā /adrese A/ neviens nedzīvo un
pakalpojumus neizmanto (lietas 64.lapa). Vienlaikus tiesa konstatē, ka atbildētāja šajā paziņojumā ir norādījusi, ka sakarā ar to, ka uz doto brīdi strādā
ārpus Latvijas, maksājumus veic tad, kad atrodas mājā.
No minētā secināms, ka prasītājam pēc šī paziņojuma saņemšanas nebija pamata uzskatam, ka nekustamajā īpašumā dzīvo pieci cilvēki, jo
atbildētāja ir sniegusi informāciju, ka ir šķirta ar vīru un viņš šajā īpašumā nedzīvo, /pers. G/ strādā ārzemēs, savukārt /pers. H/ un /pers. I/ šajā īpašumā
nedzīvo. Tomēr tiesa uzskata, ka no atbildētājas paziņojuma ir secināms, ka pati atbildētāja periodiski uzturas nekustamajā īpašumā /adrese A/.
Atbildētāja nav norādījusi cik bieži viņa ierodas Latvijā un cik ilgi viņa dzīvoja šajā nekustamajā īpašumā.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka no atbildētājas paziņojuma nav viennozīmīgi secināms, ka nekustamajā īpašumā netiek lietots ūdens un kanalizācija. Tā
kā atbildētāja nebija verificējusi skaitītāju, tad tiesa atzīst, ka pamatojoties uz Salaspils novada pašvaldības Saistošo noteikumu 5.1.3.punktu ir pamats
piedzīt no atbildētājas samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem par prasītāja norādīto laika periodu aprēķinu veicot par vienu cilvēku par periodu pēc
iesnieguma iesniegšanas prasītājam un par pieciem cilvēkiem līdz iesnieguma iesniegšanai.
Tā kā atbildētāja par deklarēto personu prombūtni paziņoja 2011.gada maijā, tad maksājumi līdz 2011.gada maijam ir aprēķināmi prasītāja
norādītajā apmērā (36,67x5mēneši), bet no 2011.gada jūnija 7,33 lati apmērā mēnesī (piemērojot prasītāja aprēķina formulu 73,3 lati (0,18 x 30,5 x 1
cilv x 1,095) + 22% no iepriekš minētās summas). Parāds ir piedzenams 256,65 lati (183,35+73,3) jeb 365,18 euro apmērā
Tiesa secina, ka prasība par parāda piedziņu ir apmierināma daļēji 365,18 euro apmērā un noraidāma 362,18 euro apmērā.
[9] Atbildētāja norādījusi uz agresīvu komercpraksi no prasītāja puses.
Paskaidrojumos atbildētāja norādījusi uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 12.panta un 13.panta pārkāpumu, tomēr nav
konkretizējusi tieši uz kādām pantu daļām un punktiem atbildētāja atsaucas, nav arī norādīts, kā tieši izpaudusies agresīva komercprakse no prasītāja
puses. Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja norādi, ka tiesvedība nav uzskatāma par negodīgu komercpraksi. Tāpat tiesa uzskata, ka nav atzīstama par
negodīgu komercpraksi prasītāja prasījumu atbildētājai verificēt skaitītāju un veikt samaksu par pakalpojuma sniegšanu.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbildētāja nav pierādījusi negodīgu komercpraksi no prasītāja puses.
[10] Paskaidrojumos atbildētāja norādījusi, ka viņai ir uzsākts maksātnespējas process.
No Tiesu informatīvas sistēmas redzams, ka atbildētājai ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 26.jūlija spriedumu pasludināts maksātnespējas
process. Savukārt ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 31.janvāra lēmumu noraidīts pieteikums par fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanu un
izbeigta fiziskās personas maksātnespējas procesa lieta.
Maksātnespējas likuma 151.panta otrā daļa noteic, ka, ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās
personas maksātnespējas process, atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības
fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību
izpildīšanu tiesas ceļā.
Ņemot vērā, ka atbildētājas bankrota procedūra tika pabeigta, izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, secināms, ka
atjaunojas kreditoru prasījumi, tai skaitā prasītāja tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi pilnā apmērā.
[11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram(..).
Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma daļēji 365,18 euro apmērā, tad no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenama samaksātā
valsts nodeva 71,14 euro, kas ir minimālā valsts nodeva, kas ir maksājama par prasību, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas
10.lapa) apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,18
euro (8,88-4,70) (lietas 2.lapa).
[12] Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši minētajam atbildētājam ir nosakāms
termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 193., 194., 195., 204.1 un 250.27pantu, tiesa
no s p r ie d a
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu pašvaldības SIA „Valgums-S” reģistrācijas Nr. 40003369018, pamatparādu
365,18 euro, valsts nodevu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā 441,02 euro.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,18 euro.
Noraidīt prasību daļā par parāda piedziņu 362,18 euro apmērā.
Maksājumu veikt: Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds, civillietas numurs).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums sagatavots 2016.gada 7.aprīlī.
Tiesnese E.Stivriņa