Court partially allows child support claim, ordering defendant to pay 270 euros monthly based on income disparity.

Lietas arhīva Nr. C-2301-19/1

ECLI:LV:RIRT:2019:0305.C33607418.6.S

AIZMUGURISKAIS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 5.martā

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese Elita Stivriņa,

sekretāre Monta Muraška,

piedaloties prasītājai /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ (/pers. D/) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 3.decembrī prasītāja /pers. C/ cēla tiesā prasību pret /pers. D/ (/pers. D/) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasītāja lūdz pieņemt lēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja par labu prasītājai dēla /pers. F/ uzturam 500 euro, bet ne mazāk

kā valstī noteikto minimumu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību normatīvo aktu prasībām, no prasības pieteikuma saņemšanas dienas līdz pilngadības

sasniegšanai. Noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

[1.1] /datums/ prasītājai ar atbildētāju dzima dēls /pers. F/.

[1.2] Atbildētājs sastāv laulībā ar citu sievieti un neveda kopdzīvi ar prasītāju. Kopš dēla piedzimšanas bērns dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas

prasītājas aprūpē un uzraudzībā.

[1.3] Pirmajā laikā pēc dēla piedzimšanas, sākot ar 2017.gada decembri, atbildētājs īrēja prasītājai un dēlam dzīvesvietu un pilnīgi patstāvīgi

apmaksāja to no saviem līdzekļiem (vidēji 450 euro mēnesī), kā arī periodiski sniedza finansiālu palīdzību, pārskaitot naudu dēla uzturam. Diemžēl savu

likumisko pienākumu uzturēt dēlu atbildētājs pildīja neregulāri, tikai pēc prasītājas vairākkārtīgiem lūgumiem.

[1.4] Prasītājas vienīgie ikmēneša ienākumi ir 171 euro, kas ir bērna kopšanas pabalsts. Citu ienākumu, uzkrājumu vai vērtīgu lietu prasītājas

īpašumā nav. Šo apstākļu dēļ prasītājai un dēlam palīdzību sniedz prasītājas tēvs. Šī gada septembrī tēvam bija tikšanās ar atbildētāju, kuras gaitā

atbildētājs rakstveidā apņēmās maksāt ik mēnesi dēla uzturam 500 euro. Atbildētājs samaksāja uzturlīdzekļus par 2018.gada septembri un oktobri, pēc

kā informēja prasītāju un tēvu, ka vairs neveiks nevienu maksājumu.

[1.5] Atbildētājs ir uzņēmējs, partneris vairākos uzņēmumos un ieņem vadītāja amatu vairākos uzņēmumos, kā arī ved ģimenes biznesu ar sievu.

Pēc prasītājas informācijas atbildētāja ikmēneša ienākumi pārsniedz 2000 euro.

[2] Prasītāja tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka no 2018.gada septembra, kad izjuka prasītājas attiecības ar atbildētāju, atbildētājs

nav sniedzis finansiālu nodrošinājumu dēlam /pers. F/. Visu laiku aprūpi un rūpes par bērnu ir uzņēmusies pati ar sava tēva palīdzību. Abiem vecākiem ir

jāiesaistās dēla apgādībā, līdz ar to vēlas, lai atbildētājs veiktu uzturlīdzekļu maksājumus. Pašlaik prasītāja saņem bērna kopšanas pabalstu 171 euro

apmērā. Novembrī prasītāja iesniedza Uzturlīdzekļu garantiju fondā iesniegumu par valstī noteikto uzturlīdzekļu izmaksu, janvāra beigās saņēma 131

euro, savukārt katru mēnesi tiek saņemti 98 euro. Iespēju robežās palīdz prasītājas māte un tēvs. Pagaidu nolēmumu nav iesniegusi piespiedu izpildei, jo

domāja, ka atbildētājs labprātīgi veiks maksājumus.

[3] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un savus paskaidrojumus nav sniedzis. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots

Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti 2019.gada 3.janvārī uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu. Tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu

bez atbildētāja klātbūtnes, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantā noteiktajam uzskatāms, ka atbildētājai ir paziņots par tiesas sēdi un tiesa nesaskata

Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteikto lietas izskatīšanas atlikšanas pamatu.

[4] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1pantu lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums, jo atbildētājs nav sniedzis savus paskaidrojumus

un nav informējis tiesu par saviem neierašanās iemesliem.

Motīvu daļa

[5] Ar lieta materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības Nr. LV DA 156470 kopiju (lietas 8.lapa) ir pierādīts, ka /pers. F/, dzimuša /datums/,

vecāki ir prasītāja /pers. C/ un atbildētājs /pers. D/ (/pers. D/).

[6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus /pers. F/ uzturam 500 euro mēnesī.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Atbilstoši Civillikuma 179.pantam minētā uzturēšana izpaužas kā uzturlīdzekļu došana tam

vecākam, kurš realizē bērna aprūpi, jo vecāku pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi, ka bērns atrodas viņas aprūpē un uzraudzībā. Atbildētājs nav apstrīdējis, ka bērns atrodas prasītājas

uzraudzībā un aprūpē. Līdz ar to tēva pienākums ir sniegt bērnam uzturlīdzekļus, savukārt mātei ir tiesība prasīt šo uzturlīdzekļu piedziņu.

Tiesai ir pamats piedzīt uzturlīdzekļus no bērna tēva, ja viņš tos nesniedz labprātīgi, vai sniedz nepietiekamā apmērā. Lai novērtētu, cik lieli

uzturlīdzekļi ir piedzenami, tiesai ir jāizvērtē abu pušu mantiskais stāvoklis un spējas, kā arī bērna uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu apmērs.

Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 25.oktobra spriedumā SKC-1391/2012 norādīts, ka lai noteiktu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai,

izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, ir jānoskaidro, kāda ir bērna uzturam nepieciešamā summa, lai vislabāk

nodrošinātu bērna intereses; jāizvērtē vecāku mantas stāvoklis un spēja šādu summu segt (vecākiem bērni jāapgādā atbilstoši katra ienākumiem un

mantas stāvoklim); bērna uzturam noteikto summu jāsadala proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim, ievērojot katra vecāka ieguldījumu bērna

uzturēšanai.

[6.1] Par atbildētāja mantas stāvokli lietā ir noskaidrots sekojošais.

No lietas materiāliem pievienotās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2018.gada 17.decembra izziņas Nr.18/2912610 izriet, ka atbildētājs

laika periodā no 2017.gada janvāra līdz 2017.gada decembrim ir guvis ienākumus kopā 36 364,07 euro apmērā, kas vidēji mēnesī ir 3030,34 euro

pirms nodokļu nomaksas, savukārt no 2018.gada janvāra līdz 2018.gada oktobrim guvis ienākumus 34 625,13 euro apmērā, kas vidēji mēnesī ir

3462,51 euro pirms nodokļu nomaksas (lietas 56.-57.lapa).

No minētā izziņas izriet, ka atbildētājs 2018.gada 15.maijā pārtraucis darba tiesiskās attiecības SIA “CATWALK”, atlaišanas iemesls – darba

ņēmēja iesniegums, 2018.gada 1.oktobrī pārtraucis darba tiesiskās attiecības SIA “BOVINE”, atlaišanas iemesls – citi gadījumi, 2017.gada 8.maijā,

2017.gada 31.augustā un 2018.gada 30.septembrī pārtraucis darba tiesiskās attiecības SIA “PRO-FARMS”, atlaišanas iemesls – citi gadījumi,

2018.gada 1.janvārī pārtraucis darba tiesiskās attiecības SIA “NOVASWISS”, atlaišanas iemesls – darba ņēmēja uzteikums.

Saskaņā ar tiesai pieejamo Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju atbildētāja īpašumā reģistrēti divi nekustamie īpašumi. No tiesai

pieejamās Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas izriet, ka atbildētāja turējumā ir reģistrēti divi transportlīdzekļi – 2004.gada un 2011.gada

izlaiduma automašīnas.

[6.2] Bērna uzturēšana gulstas uz abiem vecākiem, tātad arī prasītājai samērā ar savu mantas stāvokli ir jāpiedalās bērna uzturēšanā. Par

prasītājas mantas stāvokli lietā noskaidrots sekojošais.

No lietas materiāliem pievienotās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2018.gada 17.decembra izziņas Nr.18/2912594 (lietas 54.lapa) izriet,

ka prasītājai laika periodā no 2017.gada augusta līdz 2018.gada oktobrim nav reģistrēti darba ienākumi.

Saskaņā ar tiesai pieejamo Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju prasītājas īpašumā nav reģistrēts neviens nekustamais īpašums.

Saskaņā ar tiesai pieejamo Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju prasītājas īpašumā reģistrēts transportlīdzeklis – 2012.gada izlaiduma

automašīna.

[6.3] Prasītāja lūdz piedzīt lielākus uzturlīdzekļus par valstī noteiktiem minimāliem uzturlīdzekļiem.

Civillikuma 177.panta trešā daļa noteic, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Prasītāja ir iesniegusi aprēķinu par dēla /pers. F/ uzturēšanas izmaksām (lietas 11.-12.lapa), no kura izriet, ka bērnam nepieciešami līdzekļi 691

euro apmērā, kas sastāv no bērna daļas rēķinā par dzīvokli 45 euro, īres maksas 225 euro, elektrības 8 euro, interneta 5 euro, pārtikas 150 euro,

higiēnas precēm 25 euro, autiņbiksēm un paladziņiem 70 euro, saimniecības precēm 20 euro, apģērba, apaviem un veļas 83 euro, aptiekas un medicīnas

izdevumiem 15 euro, attīstošajām rotaļlietām 20 euro, mēbelēm un interjeram izdevumiem 25 euro.

No tiesas sēdē noskaidrotā izriet, ka prasītājas ienākumi sastāda kopsummā 269 euro, ko veido bērna kopšanas pabalsts 171 euro apmērā un

uzturlīdzekļi 98 euro, kuru izmaksu veic Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Izvērtējot lietā iesniegto aprēķinu par bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesas ieskatā, prasītājai ir jāizvērtē bērna vajadzībām

nepieciešamo preču sortiments, atbilstoši bērna vajadzību prioritātēm. Tiesa atzīst, ka bērnam nepieciešams iegādāties apģērbu un apavus, atkarībā no

sezonalitātes. Tāpat pastāv arī neprognozētie izdevumi, piemēram, veselības aprūpe, medikamenti. Ievērojot, ka pušu dēlam uz lietas izskatīšanas brīdi ir

1 gads un 6 mēneši, tiesa kritiski vērtē dēla izdevumu aprēķinā iekļautās pozīcijas par to, ka dēlam nepieciešams iegādāties kleitas, svārkus un

peldkostīmu. Tāpat tiesa kritiski vērtē, ka bērnam ir nepieciešamas sieviešu higiēnas preces. Prasītāja nepamatoti ir iekļāvusi nepieciešamajos izdevumos

bērna vakcināciju, jo šis pakalpojums maziem bērni ir valsts apmaksāts.

Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka prasītāja nekorekti izdevumus pārtikai 150 euro apmērā attiecinājusi uz bērna vajadzībām, jo no pievienotajiem

čekiem pārtikas iegādei izriet, ka prasītāja iegādājusies arī kafiju un cigaretes, kas nav attiecināmi uz bērna vajadzību nodrošināšanu. Tomēr tiesa uzskata,

ka prasītājai nav nepieciešams pierādīt, ka bērnam ir nepieciešama pārtika un, kaut arī neprecīzi aprēķinājusi izdevumus pārtikai, tiesai nerodas šaubas,

ka prasītāja nodrošina bērnam nepieciešamo pārtiku.

Izvērtējot iepriekš konstatēto tiesa secina, ka prasītāja ir nekorekti aprēķinājusi dēla ikmēneša uzturēšanai nepieciešamos izdevumus, tomēr tiesa

uzskata, ka būtu pamats tos piedzīt no atbildētāja, ja prasītāja pierādītu, ka atbildētājs tādus līdzekļus ir nodrošinājis bērna uzturam un arī šobrīd ir spējīgs

bērnam tos sniegt.

[7] Nosakot bērna uzturam nepieciešamo piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesa ņem vērā, ka bērna intereses ir primāras, tāpēc vecākiem ir

jārēķinās ar to, ka viņu personīgie izdevumi dzīves kvalitātes uzlabošanai samērojami ar bērna vajadzībām. Vienlaikus tiesa atzīst, ka piedzenamais

uzturlīdzekļu apmērs ir samērojams ar bērna vecāku mantisko stāvokli un ienākumu līmeni, nevis tikai ar bērna vajadzībām.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļa noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, kā

arī šā likuma 10.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka lietas izskatīšanas gaitā ir konstatēts, ka prasītājas mantiskais stāvoklis ir ievērojami sliktāks par atbildētāja

mantisko stāvokli. Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēts, ka atbildētājs būtu maznodrošināta persona vai viņa veselība stāvoklis viņam liegtu strādāt un

gūt ienākumus, lai noteiktu uzturlīdzekļu maksājumus Ministru kabineta noteikumos noteiktās minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tiesas ieskatā atbildētājam

ir jāuzņemas lielākā daļa no uzturlīdzekļu maksājumiem bērnam.

Izvērtējot atbildētāja mantisko stāvokli, ir konstatēts, ka atbildētājs īsā laika periodā pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar vairākiem darba

devējiem. Tā kā tiesai nav zināmi iemesli šo darba attiecību pārtraukšanai un atbildētājs nav tiesai sniedzis savus paskaidrojumus, nav ieradies uz tiesas

sēdi, tad tiesai ir pamats uzskatam, ka atbildētājs ir spējīgs gūt pietiekami lielus ienākumus, lai sniegtu bērnam lielākus uzturlīdzekļus, nekā valstī noteiktajā

minimālajā apmērā.

Tiesa ņem vērā, ka prasītāja ir sagatavojusi nekorektu nepieciešamo izdevumu aprēķinu, kas liecina, ka izdevumi bērna vajadzībām ir mazāki nekā

prasītāja ir norādījusi, savukārt prasītājas mantiskais stāvoklis ir atzīstams par sliktāku nekā atbildētāja mantiskais stāvoklis, kas norāda, ka atbildētājam

ir jāuzņemas lielāki uzturlīdzekļu maksājumi. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi dēla /pers. F/ (Erarslan) uzturam 270 euro mēnesī.

Tiesa secina, ka prasība ir apmierināma daļēji 270 euro apmērā, bet prasība daļā par uzturlīdzekļu piedziņu 230 euro apmērā ir noraidāma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.pantā noteiktajam, uzturlīdzekļu piedziņa ir nosakāma nekavējoties, jo atbildētājs līdzekļus bērna uzturam

labprātīgi nesniedz.

Uzturlīdzekļu piedziņa ir nosakāma no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, maksājumos ieskaitot tās naudas summas, kuras atbildētājs par

laika periodu no prasības pieteikuma iesniegšanas brīža ir samaksājis labprātīgi vai pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas 2019.gada 3.janvāra lēmumu par

pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu.

Tiesa izskaidro, ka Civilprocesa likuma 203.panta ceturtā daļa paredz, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja

piespriesti periodiski maksājumi (uzturlīdzekļi), mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot

jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

[8] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

„b” apakšpunktu no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 364,24 euro.

Lietas izskatīšanas laikā ir radušies un nav apmaksāti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,93 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētāja (lietas

2.lapa).

[9] 1

Civilprocesa likuma 204. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Atbildētājam ir nosakāmas tiesības sprieduma

labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 204.¹, 205., 208.1-4 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā

dēla /pers. F/ (/pers. F/), dzimuša /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 270 euro mēnesī sākot no 2018.gada 3.decembra līdz bērna 18

gadu vecuma sasniegšanai. Piedziņas procesā ņemt vērā /pers. D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, samaksātos uzturlīdzekļus par laika

periodu pēc 2018.gada 3.decembra, kurus samaksājis labprātīgi vai pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas 2019.gada 3.janvāra lēmumu par pagaidu

uzturlīdzekļu piedziņu.

Maksājumus veikt prasītājas /pers. C/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā AS “Swedbank”, Nr.LV78HABA0551036604958.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noraidīt prasību par pārējo uzturlīdzekļu piedziņu 230 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 364,24 euro.

Samaksu veikt sekojošā kontā: Valsts kase, reģistrācijas nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai (vārds, uzvārds, civillietas numurs).

Piedzīt no /pers. D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,93 euro,

Samaksu veikt sekojošā kontā: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (vārds, uzvārds, civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu – valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā,

maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Rīgas rajona tiesā.

/pers. C/ ir tiesīga 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2019.gada 5.marta, pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā. Datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms

par sprieduma pasludināšanas datumu.

/pers. D/ (/pers. D/) 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt Rīgas rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese E.Stivriņa